Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi

258. Ja atgriezeniskā nomas darījuma rezultātā veidojas finanšu noma, tad:

258.1. aktīva pārdevējs jebkuru šā aktīva pārdošanas ieņēmumu pārsniegumu pār šā aktīva uzskaites vērtību uzskata par nākamo periodu ieņēmumiem, kurus pakāpeniski nomas termiņa laikā iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos;

258.2. aktīvu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja aktīva vērtība bilances datumā ir samazinājusies. Zemāk novērtētā aktīva vērtības samazinājumu iekļauj kā izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

259. Ja atgriezeniskā nomas darījuma rezultātā veidojas operatīvā noma, tad aktīva pārdevējs jebkurus ar šā aktīva pārdošanu saistītos ieņēmumus vai zaudējumus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata gadā, kad tie radušies.

260. Šajā nodaļā noteiktās informācijas atklāšanas prasības attiecas arī uz atgriezeniskās nomas darījumu.

12. Kārtība, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības

261. Šajā nodaļā noteiktā kārtība attiecas uz tiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, uz kuriem attiecas likums vai kuri brīvprātīgi izvēlējušies sagatavot gada pārskatu, ievērojot likuma noteikumus (turpmāk – individuālais uzņēmums).

262. Individuālais uzņēmums kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Individuālā uzņēmuma īpašnieks uzskaita grāmatvedībā:

262.1. to sava īpašuma daļu (piemēram, naudu, citu kustamu vai nekustamu mantu), kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai (turpmāk – saimnieciskajā darbībā izmantotie līdzekļi);

262.2. saimnieciskos darījumus;

262.3. ar saimniecisko darbību saistītās ieņēmumu, izdevumu, prasījumu un saistību summas.

263. Grāmatvedībā neuzskaita to individuālā uzņēmuma īpašnieka mantas daļu, kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

264. Individuālais uzņēmums bilances aktīvā norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu (turpmāk arī – aktīvi) atlikumus bilances datumā. Bilances pasīvā norāda saimnieciskajā darbībā izmantoto līdzekļu avotu (turpmāk arī – pasīvi) atlikumus bilances datumā.

265. No saimnieciskajā darbībā izmantotajiem līdzekļiem iegādātus vai paša izveidotus aktīvus (piemēram, pamatlīdzekļus) šo noteikumu 261. punktā minētā individuālā uzņēmuma grāmatvedībā sākotnēji novērtē iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā (turpmāk – sākotnējā vērtība).

266. Ja individuālā uzņēmuma īpašnieks saimnieciskajā darbībā kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) personisko mantu, kas pirkta vai izveidota pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas, pamatojot šīs mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu ar tās iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem, tad par šāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību uzskata minētās mantas atlikušo vērtību datumā, kad to iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā. Atlikušo vērtību aprēķina, atskaitot no minētās mantas iegādes vai izveidošanas izdevumu summu (kas pamatota ar šīs mantas iegādes vai izveidošanas laikā saņemtiem attaisnojuma dokumentiem), tās nolietojuma summu, kas aprēķināta par gadiem, pirms šo mantu kā pamatlīdzekli iegulda (sāk izmantot) saimnieciskajā darbībā.

267. Ja saimnieciskajā darbībā ieguldītam pamatlīdzeklim nav iegādes vai izveidošanas dokumentu vai ja šis aktīvs iegūts mantojumā vai atjaunojot īpašumtiesības, individuālā uzņēmuma īpašnieks var patstāvīgi izvēlēties šādu aktīvu uzskaitīt tikai natūrā (norādot grāmatvedības reģistros bez novērtējuma naudas izteiksmē) vai novērtēt naudas izteiksmē un norādīt bilancē. Novērtējot naudas izteiksmē, par šā aktīva sākotnējo vērtību nosaka:

267.1. vērtību, kas norādīta mantojuma saņemšanu apliecinošā dokumentā;

267.2. vērtību, kas līdz 2006. gada 31. decembrim noteikta īpašumtiesību atjaunošanā iegūtai ēkai vai inženierbūvei, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto inventarizācijas vērtību;

267.3. nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

267.4. attiecīgā aktīva tirgus vērtību tajā dienā, kad tas tiek novērtēts.

268. Ja individuālā uzņēmuma īpašnieks pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas pamatlīdzekļa iegādei saņēmis valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskās organizācijas vai institūcijas finansējumu vai ja aktīvs saņemts kā dāvinājums vai iegādāts no ziedojumā vai dāvinājumā saņemtās naudas, tad tā sākotnējo vērtību nosaka, attiecīgi piemērojot šo noteikumu 2. nodaļu.

269. Uz individuālo uzņēmumu neattiecas šādi bilances posteņi:

269.1. "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums". Individuālais uzņēmums šo posteni savā bilancē neiekļauj;

269.2. "Rezerves". Individuālais uzņēmums savā bilancē neiekļauj nevienu no šā posteņa apakšpunktos minētajām rezervēm.

270. Individuālais uzņēmums bilances posteņus "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" vai "Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve" iekļauj savā bilancē tikai tad, ja, piemērojot likuma VI nodaļā paredzētās bilances posteņu novērtēšanas alternatīvās iespējas, ir pārvērtējis pamatlīdzekļus atbilstoši augstākai vērtībai vai novērtējis finanšu instrumentus patiesajā vērtībā.

271. Individuālais uzņēmums bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" norāda grāmatvedības konta "Saimnieciskās darbības kapitāls" atlikumu.

272. Uzsākot saimniecisko darbību un sākotnēji atverot grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls, individuālais uzņēmums kā šā konta atlikumu norāda summu, kas atbilst mantas vērtībai, kura paredzēta vai kuru izmanto saimnieciskās darbības veikšanai un kura, uzsākot saimniecisko darbību, tika inventarizēta Grāmatvedības likumā noteiktajā kārtībā un iekļauta attiecīgā inventarizācijas sarakstā.

273. Individuālā uzņēmuma īpašnieks pārskata gadā var papildus ieguldīt līdzekļus (piemēram, naudu vai citu kustamu vai nekustamu mantu) saimnieciskajā darbībā (turpmāk – personiskie ieguldījumi) vai izņemt līdzekļus no saimnieciskās darbības, lai izmantotu personiskajām vajadzībām (turpmāk – personiskajām vajadzībām izņemtie līdzekļi). Personiskos ieguldījumus un personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus pārskata gada laikā uzskaita grāmatvedības reģistros šim nolūkam atvērtā atsevišķā grāmatvedības kontā vai divos atsevišķos grāmatvedības kontos. Pārskata gada beigās minētos kontus slēdz, pārgrāmatojot tajos uzskaitītās summas uz šādiem kontiem:

273.1. personisko ieguldījumu summu pārgrāmato uz grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;

273.2. personiskajām vajadzībām izņemto līdzekļu summu noraksta no tā konta atlikuma, kurā uzskaitīta iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, bet, ja ar šo summu nepietiek, atlikumu noraksta no tā konta, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;

273.3. ja personiskajām vajadzībām izņemts pamatlīdzeklis, kas iepriekš bija ieguldīts saimnieciskajā darbībā, pamatlīdzekļa atlikušo vērtību noraksta no tā konta, kurā uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls.

274. Individuālais uzņēmums bilances postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norāda summu, kas vienāda ar peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi" norādīto summu. Ja šajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī ir negatīvs skaitlis, arī bilancē norāda negatīvu skaitli.

13. Kārtība, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst darbības turpināšanas principam

13.1. Vispārīgie jautājumi

275. Sabiedrība neatbilst darbības turpināšanas principam, ja pārskata gadā vai finanšu pārskata sagatavošanas laikā:

275.1. pieņemts sabiedrības akcionāru, dalībnieku vai biedru (turpmāk – dalībnieki) sapulces, komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu;

275.2. izbeidzies statūtos noteiktais termiņš (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu) vai ir sasniegti sabiedrības statūtos noteiktie mērķi (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai) un sabiedrības dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai reorganizāciju;

275.3. saistībā ar sabiedrības darbības izbeigšanu uzsākta vai turpinās sabiedrības likvidācija.

276. Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta un notiek tās likvidācija, sagatavo sabiedrības darbības slēguma finanšu pārskatu (turpmāk – slēguma finanšu pārskats). Ir šādi divi slēguma finanšu pārskata veidi:

276.1. likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats, kuru sagatavo par to pārskata gadu, kurā likvidācija uzsākta, kā arī par katru nākamo pārskata gadu, kurā turpinās uzsāktā likvidācija;

276.2. likvidācijas slēguma finanšu pārskats, kuru sagatavo par pēdējo pārskata gadu.

277. Slēguma finanšu pārskats sastāv no bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina. Uz slēguma finanšu pārskatu attiecas likumā un komercdarbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā parakstīšanas, pārbaudes un iesniegšanas kārtība.

277.1 Likvidācijas slēguma finanšu pārskatu paraksta, attiecīgi piemērojot likuma 95. panta pirmās un piektās daļas prasības.

13.2. Slēguma finanšu pārskata sagatavošanas kārtība

278. Slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas sabiedrības īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus (turpmāk – īpašuma objekts) novērtē summās, kas atbilst šo īpašuma objektu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem.

279. Paredzamos neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp īpašuma objekta aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām objekta tiešajām pārdošanas izmaksām (piemēram, objekta sagatavošana pārdošanai, brokeru un citu starpnieku komisijas maksa). Īpašuma objektiem, kurus iespējams pārdot tikai pēc attiecīgā ražošanas procesa pabeigšanas (piemēram, nepabeigtajiem ražojumiem), neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām pabeigšanas un pārdošanas izmaksām.

280. Slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos prasījumus, tai skaitā tos, kuri radušies saistībā ar būvdarbu līgumiem, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta (kuras būs iespējams iekasēt).

281. Slēguma finanšu pārskata bilances pasīva posteņos ietvertās saistības, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras rodas sabiedrības likvidācijas dēļ (piemēram, pret darbiniekiem sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pret darījumu partneriem noslēgto līgumu laušanas dēļ), novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem un kuras ir pienākums segt. Ja kreditora prasījums ir strīdīgs, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši likvidējamās sabiedrības grāmatvedības datiem.

282. Šo noteikumu 278. punktu var nepiemērot, ja tiek izbeigta individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības darbība un nav paredzēta īpašuma objektu pārdošana, jo tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet visu mantu (arī saistības) atbilstoši tiesību aktiem, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, pārņem likvidējamā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības vienīgais īpašnieks vai cita persona. Šajā gadījumā slēguma finanšu pārskatā piemēro novērtēšanu bilances vērtībā saskaņā ar grāmatvedības datiem, ja šāda novērtēšanas kārtība atbilst lēmumam par uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības darbības izbeigšanu.

283. Slēguma finanšu pārskatā īpašuma objektu vērtības samazinājuma summas un neiekasējamās prasījumu summas iekļauj kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja īpašuma objekts ir pārvērtēts augstākā vērtībā un tā vērtības izmaiņas joprojām ir ietvertas kādā no pārvērtēšanas rezervēm pašu kapitāla sastāvā, objekta vērtības samazinājuma summas norakstīšanai vispirms izlieto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot tikai no pārvērtēšanas rezerves nenorakstītās summas pārpalikumu. Ja pēc minēto darbību veikšanas vēl ir palikuši pārvērtēšanas rezervju atlikumi, tos pārklasificē kā ieņēmumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

284. Slēguma finanšu pārskata bilancē pašu kapitālu, izņemot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu, apvieno vienā attiecīgi nosauktā postenī "Likvidācijas kapitāls". Pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu norāda postenī "Pārskata gada peļņa vai zaudējumi". Akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību posteņa "Likvidācijas kapitāls" summu veido apmaksātā pamatkapitāla summa, kas samazināta par uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu un attiecīgi palielināta vai samazināta par akciju (daļu) emisijas uzcenojuma vai nocenojuma summu, kā arī peļņas sadales rezultātā izveidoto rezervju un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas vai nesegto zaudējumu atlikumi.

285. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances aktīva attiecīgajos posteņos (piemēram, krājumi, nauda) norāda mantas atlikumu (ja tāds ir) pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas.

286. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances pasīva postenī "Likvidācijas kapitāls" norāda summu, kas atbilst minētajam mantas atlikumam un pienākas sabiedrības dalībniekiem un ko ņem par pamatu sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sagatavošanai un likvidācijas kvotas aprēķināšanai.

13.3. Papildu informācijas sniegšana finanšu pārskata pielikumā

287. (Svītrots ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131)

288. (Svītrots ar MK 22.02.2022. noteikumiem Nr. 131)

14. Kārtība, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats)

289. Starpperiodu pārskatu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā sagatavo tikai tāda sabiedrība, kura atbilst pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk.

290. Starpperiods šīs nodaļas izpratnē ir laikposms, kas īsāks par pārskata gadu Grāmatvedības likuma izpratnē.

291. Starpperiodu pārskats šīs nodaļas izpratnē ir:

291.1. Komerclikumā minētais saimnieciskās darbības pārskats, kuru sagatavo saistībā ar:

291.1.1. pamatkapitāla palielināšanu;

291.1.2. ārkārtas dividenžu noteikšanu;

291.1.3. reorganizāciju;

291.2. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā minētais starpperiodu pārskats;

291.3. Finanšu instrumentu tirgus likumā minētais starpperiodu pārskats, kuru sagatavo tāda kapitālsabiedrība, kurai nav jāgatavo konsolidētais gada pārskats un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Latvijas Republikā, bet nav iekļauti oficiālajā sarakstā.

292. Šajā nodaļā noteikto par starpperiodu pārskatu sagatavošanu var izmantot arī citos šo noteikumu 291. punktā neminētos gadījumos, ciktāl tas nav pretrunā ar citos normatīvajos aktos vai pušu savstarpējās saistībās (piemēram, starp klientu un kredītiestādi) noteikto.

293. Sabiedrības starpperiodu pārskats sastāv no starpperiodu finanšu pārskata un starpperiodu vadības ziņojuma.

294. Mikrosabiedrībai, kura gada pārskata sagatavošanā izmanto likumā noteikto atbrīvojumu no vadības ziņojuma sagatavošanas, starpperiodu pārskats sastāv tikai no starpperiodu finanšu pārskata.

295. Papildus šo noteikumu 293. punktā minētajām sastāvdaļām starpperiodu pārskats var ietvert arī citas sastāvdaļas, ja to paredz speciālie likumi (piemēram, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā minētais paziņojums par vadības atbildību) vai ja tas izriet no pušu savstarpējām saistībām.

296. Starpperiodu finanšu pārskats sastāv:

296.1. vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātajai kapitālsabiedrībai – no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un finanšu pārskata pielikuma;

296.2. mazai sabiedrībai, kura nav publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība, – vismaz no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un finanšu pārskata pielikuma;

296.3. tādai mikrosabiedrībai, kura nav publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība un kura izmanto likumā noteikto atbrīvojumu no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas, – vismaz no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina.

297. Starpperiodu finanšu pārskatā:

297.1. sagatavojot bilanci, katram postenim norāda atlikuma summu starpperioda beigās un salīdzinājumam – iepriekšējā pārskata gada beigās;

297.2. sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, katram postenim norāda summu, kas atzīta laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādīto ieņēmumu, izmaksu, peļņas vai zaudējumu summu iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;

297.3. sagatavojot naudas plūsmas pārskatu, katram postenim norāda summu, kas atzīta laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādīto naudas ieņēmumu, izdevumu vai atlikuma summu iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;

297.4. sagatavojot pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, katram postenim norāda izmaiņas, kas atzītas laikposmā no kārtējā pārskata gada sākuma līdz starpperioda beigām, un salīdzinājumam – atbilstošajos posteņos norādītās izmaiņas pašu kapitālā iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā, par kuru sagatavota iesniedzamā informācija;

297.5. sagatavojot sastāvdaļas, posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam) ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli.

298. Šo noteikumu 297. punktā minēto informāciju, kas nodrošina starpperiodu finanšu pārskata datu salīdzināmību ar datiem iepriekšējā pārskata gada beigās (bilancei) vai iepriekšējā pārskata gada attiecīgajā periodā (peļņas vai zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam, pašu kapitāla izmaiņu pārskatam), var sniegt attiecīgajā starpperiodu finanšu pārskata sastāvdaļā un, ja nepieciešams, starpperiodu finanšu pārskata pielikumā.

299. Starpperiodu finanšu pārskata posteņu atzīšanas un novērtēšanas vispārīgie noteikumi ir šādi:

299.1. konkrētam saimniecisko darījumu veidam vienu un to pašu grāmatvedības politiku izmanto visu pārskata gadu. Lai šo nosacījumu ievērotu, starpperiodu finanšu pārskatā izmanto tās pašas grāmatvedības politikas, kādas lietotas iepriekšējā gada finanšu pārskatā. No minētā nosacījuma var atkāpties tikai tajā gadījumā, ja konkrētas grāmatvedības politikas maiņa veikta pēc iepriekšējā pārskata gada beigām un ne vēlāk kā kārtējā pārskata gada sākumā;

299.2. starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanā ievēro tos pašus likumā noteiktos vispārīgos principus, kurus ievēro gada finanšu pārskata sagatavošanā;

299.3. ieņēmumus un izmaksas novērtē, pamatojoties uz starpperioda datiem un izmantojot informāciju, kas pieejama starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanas laikā;

299.4. ieņēmumus, kurus pārskata gada laikā saņem nevis katru mēnesi vai ceturksni, bet sezonāli, cikliski vai neregulāri (piemēram, ieņēmumus no dividendēm, autoratlīdzībām, valsts atbalsta, sezonālu preču pārdošanas vai sezonālu pakalpojumu sniegšanas), starpperiodu finanšu pārskatā atzīst tad, kad tie rodas;

299.5. izmaksas, kas pārskata gada laikā rodas nevienmērīgi (piemēram, ilgtermiņa ieguldījumu objektu vērtības korekcijas, t. sk. pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu posteņu vērtības norakstīšana, uzkrājumu veidošana), iekļauj starpperiodu izmaksās, ja attiecīgās izmaksas ir iekļaujamas gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nav attiecināmas uz nākamajiem pārskata gadiem;

299.6. uz starpperiodu attiecināmo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz starpperiodu peļņas vai zaudējumu aprēķina datiem un izmantojot informāciju, kas pieejama starpperiodu finanšu pārskata sagatavošanas laikā. Uz starpperiodu attiecināmās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas aprēķināšanai izmanto likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi;

299.7. lai informācija būtu ticama, starpperiodu finanšu pārskata posteņu novērtēšanā izmanto tikai pamatotas grāmatvedības aplēses.

300. Starpperiodu pārskats ir paredzēts, lai papildinātu pēdējā gada pārskatā sniegto informāciju, tādēļ starpperiodu finanšu pārskata pielikumā iekļauj informāciju tikai par būtiskiem saimnieciskajiem darījumiem un notikumiem kopš pēdējā pārskata gada beigām, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālā stāvokļa un saimnieciskās darbības finansiālo rezultātu izmaiņām starpperiodā, piemēram, informāciju par:

300.1. bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummas izmaiņām, nomas līguma noslēgšanu, aktīvu ieķīlāšanu, galvojuma vai cita aizņēmuma atmaksāšanas nodrošinājuma sniegšanu;

300.2. avansa, aizdevuma vai galvojuma sniegšanu vadībai;

300.3. ārkārtas dividenžu aprēķināšanu un izmaksāšanu;

300.4. ieņēmumu vai izmaksu rašanos starpperiodā tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, tai skaitā:

300.4.1. krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai iepriekš veikta krājumu vērtības norakstījuma atcelšana;

300.4.2. nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vai citu aktīvu vērtības samazināšanās dēļ radīto zaudējumu atzīšana;

300.4.3. uzkrājumu izveidošana pārstrukturēšanas izmaksām;

300.4.4. iepriekšējo pārskata gadu kļūdas labošana;

300.4.5. finanšu aktīvu klasifikācijas maiņa, ko izraisījusi šo aktīvu paredzētā vai faktiskā lietojuma maiņa;

300.5. vidējām un lielām sabiedrībām – starpperiodā slēgta vienošanās, kas nav iekļauta starpperiodu finanšu pārskata bilancē, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu sabiedrības finansiālo stāvokli starpperioda pēdējā dienā (piemēram, īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības izveidošana vai izmantošana, ārzonu darbība, lai risinātu saimnieciskus, juridiskus, nodokļu vai grāmatvedības jautājumus, vienošanās par risku vai ieguvumu dalīšanu, kombinētie repo un pārdošanas darījumi, parāda faktūrkreditēšana, konsignācijas preču līgumi, līgumdarbu piesaistīšana, ārpakalpojumu izmantošana);

300.6. vidējām un lielām sabiedrībām – arī starpperiodā veiktie darījumi ar saistītajām pusēm, ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem, norādot šo darījumu summas, saistīto pušu attiecību veidu un citu informāciju par šiem darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu sabiedrības finansiālo stāvokli.

301. Papildus informācijai par būtiskiem saimnieciskajiem darījumiem un notikumiem starpperiodu finanšu pārskata pielikumā iekļauj:

301.1. paziņojumu, ka starpperiodu finanšu pārskatā ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un tās pašas aplēšu sagatavošanas metodes, kādas lietotas pēdējā gada pārskatā;

301.2. ja grāmatvedības politika ir mainīta vai ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēšu sagatavošanas metodēs, – skaidrojumu par šīm izmaiņām un to ietekmi.

302. Starpperiodu vadības ziņojumā:

302.1. sniedz informāciju par citiem būtiskiem notikumiem starpperiodā (ja tādi ir bijuši) un to ietekmi uz starpperiodu finanšu pārskatu, piemēram, par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz būtisku ilgtermiņa ieguldījumu (nekustamo īpašumu vai citas kapitālsabiedrības akciju vai daļu) iegādi vai savu akciju vai daļu iegādi;

302.2. apraksta galvenos riskus un norāda tos neskaidros apstākļus, ar kuriem sabiedrība varētu saskarties nākamajos pārskata gada mēnešos un kuri varētu ietekmēt tās finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus, piemēram, saistībā ar:

302.2.1. tiesas prāvas turpināšanos;

302.2.2. naudas aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu, kas nav novērsts līdz starpperioda beigām;

302.2.3. saimnieciskās darbības vai saimniecisko apstākļu izmaiņām, kas ietekmējušas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību neatkarīgi no tā, vai šie aktīvi vai saistības novērtēti patiesajā vērtībā vai izmaksās.

302.1 Starpperiodu pārskatu paraksta, attiecīgi piemērojot likuma 95. panta pirmās daļas prasības.

15. Noteikumi par ieguldījuma īpašumu, bioloģisko aktīvu vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu pārklasificēšanu un turpmāku norādīšanu bilancē, ja sabiedrība pārtrauc attiecīgo īpašuma objektu novērtēšanu, pamatojoties uz to patieso vērtību

303. Sabiedrība, kura, uzsākot likuma piemērošanu, pārtrauc bilancē norādīt:

303.1. ieguldījuma īpašumu sastāvā zemesgabalus, ēkas un inženierbūves vai to daļas, tās pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa "Nekustamie īpašumi" apakšpostenī "Zemesgabali, ēkas un inženierbūves" tajā pašā bilances vērtībā;

303.2. bioloģisko aktīvu sastāvā ilggadīgos stādījumus un darba, produktīvos vai citus dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā pamatlīdzekļus, tos pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi" tajā pašā bilances vērtībā;

303.3. bioloģisko aktīvu sastāvā viengadīgos stādījumus un sējumus, kā arī dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā krājumus, tos pārklasificē par krājumiem un norāda bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Dzīvnieki un viengadīgie stādījumi" vai, ja nepieciešams, citā krājumu postenī (piemēram, "Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi", "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai") tajā pašā bilances vērtībā;

303.4. krājumu sastāvā darba, produktīvos vai citus dzīvniekus, kurus sabiedrība paredzējusi turpmāk klasificēt kā pamatlīdzekļus, tos pārklasificē par pamatlīdzekļiem un norāda bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Darba vai produktīvie dzīvnieki un ilggadīgie stādījumi" tajā pašā bilances vērtībā;

303.5. pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā ilgtermiņa ieguldījumu objektus, tos pārklasificē atpakaļ uz atbilstošajiem pamatlīdzekļu vai nemateriālo ieguldījumu posteņiem vai pārklasificē par krājumiem un norāda attiecīgajos bilances posteņos tajā pašā bilances vērtībā.

304. Sabiedrība, kura, uzsākot likuma piemērošanu, nepārtrauc norādīt bilancē ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus, bet paredz turpmāk tos atzīt, novērtēt, norādīt finanšu pārskatā un sniegt paskaidrojošu informāciju par tiem saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk – starptautiskie grāmatvedības standarti), minētos aktīvus norāda šādos bilances posteņos:

304.1. ieguldījuma īpašumus – bilances posteņa "Nekustamie īpašumi" apakšpostenī "Ieguldījuma īpašumi";

304.2. bioloģiskos aktīvus – bilances posteņa "Dzīvnieki un augi" apakšpostenī "Bioloģiskie aktīvi";

304.3. pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus – bilances postenī "Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi".

305. Ja šo noteikumu 304. punktā minētā sabiedrība pārtrauc atzīt, novērtēt un norādīt finanšu pārskatā ieguldījuma īpašumus, bioloģiskos aktīvus vai pārdošanai turētus ilgtermiņa ieguldījumus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tad šī sabiedrība minētos aktīvus pārklasificē un turpmāk norāda bilancē šo noteikumu 303. punktā minētajā kārtībā.

305.1 Sabiedrība, kura līdz likuma spēkā stāšanās dienai bija izveidojusi pārvērtēšanas rezervi ieguldījuma īpašumiem vai bioloģiskajiem aktīviem, uzsākot likuma piemērošanu, minēto pārvērtēšanas rezervi iekļauj ieņēmumos pārskata gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā vai iepriekšējo gadu nesadalītajā peļņā, nelabojot iepriekšējā gada bilances atlikumus.

305.2 Ja sabiedrība, uzsākot likuma piemērošanu, pārtrauc bilancē norādīt citu aktīva vai pasīva posteni (piemēram, bilances pasīva posteni "Atliktā nodokļa saistības"), tā attiecīgo posteni pārklasificē pārskata gadā, ņemot vērā šajā postenī norādītās summas saimniecisko saturu un būtību (piemēram, atliktā nodokļa saistību atlikuma summu pārklasificē par iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, nelabojot iepriekšējā gada bilances atlikumus).

305.3 Ja sabiedrība, piemērojot likuma 34. panta pirmo daļu, uz pārvērtēto pamatlīdzekli attiecināmu pārvērtēšanas rezervi turpmāk samazina vienlaikus ar šā pamatlīdzekļa ikgadējā nolietojuma aprēķināšanu, tad tā var minētās rezerves atlikumu samazināt, to pakāpeniski iekļaujot ieņēmumos peļņas vai zaudējumu aprēķinā šā pamatlīdzekļa atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

305.4 Par šajā nodaļā minēto posteņu pārklasifikāciju sniedz detalizētu informāciju finanšu pārskata pielikumā.

16. Noslēguma jautājums

306. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente Laimdota StraujumaFinanšu ministra vietā –ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs