Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi

157. Ja notiek smags negadījums, operatoram jāveic visi piemērotie pasākumi, lai ierobežotu šā negadījuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

158. Licenciāts ir finansiāli atbildīgs par kaitējumu videi novēršanu, kā arī par to, lai nodarītais kaitējums videi un cilvēku veselībai, ko izraisījušas ogļūdeņražu izpētes un ieguves ietvaros veiktas darbības, kuras īsteno licenciāts vai operators vai kuras tiek īstenotas licenciāta vai operatora vārdā, tiktu atlīdzināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un zemes dzīlēm.

159. Jūrā un uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem iegūtie ogļūdeņraži kļūst par licenciāta īpašumu atbilstoši tā līdzdalības daļai licencē, kad tie šķērso mērījumu vietu. Mērījumu vieta ir ogļūdeņražu ieguves iekārtas, kurā nafta vai dabasgāze sasniedz ar urbuma atloku saistīto mērīšanas ierīci (skaitītāju).

160. Būvniecības valsts kontroles birojs katru gadu nosūta Eiropas Komisijai pārskatu ar informāciju par izsludinātajiem licences laukumiem, izsniegtajām licencēm un licenciātiem.

XV. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtība uz sauszemes

161. Licenciāts laikus, bet ne vēlāk kā 14 dienas pirms licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā norādīto ogļūdeņražu izpētes darbu plānotās uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) Būvniecības valsts kontroles birojā attiecīgo izpētes darbu programmas izpildes grafiku. Būvniecības valsts kontroles birojs minētā grafika elektronisku kopiju 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram.

162. Šo noteikumu 161. un 171. punktā minētajos grafikos norāda licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu vai papildu izpētes darbu programmā paredzēto darbu plānotos uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

163. Ja darbi tiks veikti ar jau esošu urbumu vai tiks ierīkots jauns urbums, licenciāts kopā ar šo noteikumu 161. un 171. punktā minētajiem grafikiem iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un paziņojumu par darbībām ar urbumu. Minētajā paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

163.1. urbuma operatora nosaukumu un adresi;

163.2. izmantojamās iekārtas nosaukumu un iekārtas operatora vai tā līgumslēdzēja nosaukumu un adresi, kurš veic urbšanas darbības;

163.3. urbuma atrašanās vietas koordinātas LKS92TM, urbuma nosaukumu vai numuru;

163.4. informāciju par urbuma darba programmu, ietverot tā darbības periodu, informāciju par aizsargmehānismiem, ar kuriem novērš urbuma kontroles zudumu, un šo mehānismu pārbaudi (piemēram, aprīkojums, urbšanas šķidrumi, cements), urbuma ceļa virziena kontroli un drošas darbības ierobežojumus atbilstīgi riska pārvaldībai;

163.5. par esošu urbumu – informāciju par tā vēsturi un stāvokli;

163.6. datus par plānoto drošuma aprīkojumu;

163.7. riska novērtējumu, kas ietver aprakstu par:

163.7.1. konkrētiem apdraudējumiem, kas saistīti ar darbību ar urbumu;

163.7.2. atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

163.8. aprakstu par urbuma konfigurāciju, pabeidzot darbības (tas ir, pastāvīgi vai īslaicīgi pametot), un norādi, vai urbumā ir ievietots aprīkojums vēlākai izmantošanai.

164. Licenciāta pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi (ja tie saistīti ar neparedzētu vides negadījumu), ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošos urbumus un būves.

165. Ogļūdeņražu ieguves urbumu uz sauszemes drīkst ierīkot tikai tā, lai urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu būtu ne tuvāk par 50 metriem no jebkura, konkrētajā licences laukumā neiekļauta, nekustamā īpašuma robežas (izņemot gadījumu, ja licenciāts ir saņēmis attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstveida atļauju ierīkot urbumu citādi, vienlaikus ievērojot nosacījumu, ka urbuma jebkura punkta taisnleņķa projekcija pret ģeoīda virsmu nedrīkst atrasties ārpus attiecīgā licences laukuma).

166. Ja licenciāts vēlas uzsākt vai atsākt eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā, tas:

166.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu plānotās uzsākšanas iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafiku;

166.2. ne vēlāk kā septiņas dienas pirms eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu plānotās maiņas iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafiku.

167. Eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafikā norāda:

167.1. urbumu skaitu un dziļumu;

167.2. katra urbuma nosaukumu vai numuru;

167.3. katra urbuma koordinātas LKS92TM;

167.4. plānoto eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves apjomu un debitu katram urbumam;

167.5. izmantojamās iekārtas;

167.6. eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

168. Būvniecības valsts kontroles birojs 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram šo noteikumu 166. punktā minēto dokumentu elektronisku kopiju.

169. Pēc eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas licenciāts katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) Būvniecības valsts kontroles birojā pārskatu, kurā norāda eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaitu un dziļumu, urbumu nosaukumus vai numurus, katra urbuma koordinātas LKS92TM, faktisko iegūto ogļūdeņražu daudzumu katrā urbumā iepriekšējā mēnesī, novēroto debitu katrā urbumā (naftai – izteiktu barelos diennaktī, dabasgāzei – izteiktu tūkstošos kubikmetru diennaktī), ieguves tehnoloģijas aprakstu, kā arī faktiskos darbu veikšanas termiņus, tai skaitā plānotos un neplānotos darbu pārtraukumus. Būvniecības valsts kontroles birojs 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram minētā pārskata elektronisku kopiju.

170. Licenciāts eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā uz sauszemes, neatkarīgi no eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaita, var veikt ne ilgāk kā 1800 dienas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā.

171. Ja licenciāts vēlas veikt papildu ogļūdeņražu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā, tas laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās papildu izpētes darbu uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) Būvniecības valsts kontroles birojā papildu veicamo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu un tās izpildes grafiku. Būvniecības valsts kontroles birojs minēto grafiku 10 dienu laikā elektroniski nosūta dienestam un centram. Licenciāts drīkst uzsākt papildu izpētes darbus, ja 30 dienu laikā pēc grafika iesniegšanas Būvniecības valsts kontroles birojs licenciātam nav pieprasījis to papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti.

172. Ja licenciāts ogļūdeņražu izpētē noskaidro, ka ogļūdeņražu iegula pārsniedz licences laukuma robežas, viņš par to 30 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas paziņo Būvniecības valsts kontroles birojam, norādot iegulas koordinātas LKS92TM, nekustamā īpašuma nosaukumu vai kadastra numuru. Ja ogļūdeņražu iegula ārpus licences laukuma turpinās nekustamajā īpašumā, kas nav valsts īpašums, Būvniecības valsts kontroles birojs par to 30 dienu laikā pēc licenciāta paziņojuma saņemšanas informē attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.

173. Licenciāts 180 dienu laikā pēc ogļūdeņražu izpētes darbu minimālās programmas vai attiecīgās papildu programmas (ja tāda ir) izpildes iesniedz centrā ziņojuma oriģinālu. Ziņojumā iekļauj licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģisko raksturojumu, ogļūdeņražu kopējos un iegūstamos krājumus, izvērstu ogļūdeņražu kopējo un iegūstamo krājumu aprēķinu un krājumu aprēķinu metodikas aprakstu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu. Ja licences laukumā esošā iegulas daļa atrodas valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos, ziņojumā iekļauj arī licences laukumā esošās iegulas daļas ekonomisko novērtējumu. Centrs 10 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas nosūta tā kopiju Būvniecības valsts kontroles birojam.

174. Pirms šo noteikumu 175. punktā minētā dokumenta iesniegšanas licenciātam ir pienākums:

174.1. noslēgt kopdarbības līgumu ar valsts kapitālsabiedrību, ja licences laukums atrodas uz valsts īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem un licencē ir noteikta valsts līdzdalības daļa;

174.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt būvatļauju urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamu būvju būvniecībai.

175. Ja licenciāts vēlas veikt ogļūdeņražu ieguvi, tas iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu. Būvniecības valsts kontroles birojs 10 dienu laikā nosūta dienestam minētā plāna elektronisku kopiju.

176. Ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā licenciāts norāda šādas ziņas:

176.1. ogļūdeņražu ieguves darbu grafiku, veicot dalījumu pa trim mēnešiem un darbu veidiem;

176.2. plānotos ogļūdeņražu ieguves apjomus kopā un pa gadiem, sagaidāmo vidējo debitu (naftai – izteiktu barelos diennaktī, dabasgāzei – izteiktu tūkstošos kubikmetru diennaktī), licences laukumā esošās iegulas daļas izmantošanas ilgumu;

176.3. ogļūdeņražu izpētei un ieguvei plānoto urbumu un gāzes vai ūdens iesūknēšanai plānoto urbumu skaitu;

176.4. kopējos ģeoloģiskos krājumus un rūpnieciski iegūstamos ogļūdeņražu krājumus, kā arī to aprēķināšanas metodes aprakstu;

176.5. plānotos kapitālieguldījumus un citus izdevumus, tai skaitā ogļūdeņražu ieguvei izmantotā tehniskā aprīkojuma demontāžas darbu izmaksu aprēķinu, ja licence izsniegta ogļūdeņražu izpētei un ieguvei valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos;

176.6. apstākļus, kas var negatīvi ietekmēt licenciāta iespējas izpildīt ogļūdeņražu ieguves darbu plānu.

177. Būvniecības valsts kontroles birojs izskata šo noteikumu 175. punktā minēto dokumentu un izvērtē to atbilstību šo noteikumu 176. punktā minētajām, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Ja minētie dokumenti neatbilst noteiktajām prasībām, Būvniecības valsts kontroles birojs pieprasa licenciātam papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti šo noteikumu 175. punktā minēto dokumentu. Ja šo noteikumu 175. punktā minētais dokuments atbilst noteiktajām prasībām, Būvniecības valsts kontroles birojs nosūta licenciātam apstiprinājumu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas darbu uzsākšanai.

178. Licenciāts drīkst uzsākt ogļūdeņražu ieguvi uz sauszemes tikai pēc urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamo būvju būvniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, tai skaitā pirms minimālās ogļūdeņražu izpētes programmas izpildes pilnā apjomā.

179. Ja ogļūdeņražu ieguves laikā mainās ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā iekļautā informācija, licenciāts triju dienu laikā iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā precizētu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu. Būvniecības valsts kontroles birojs 10 dienu laikā nosūta dienestam minētā plāna elektronisku kopiju.

180. Ogļūdeņražu ieguves laikā uz sauszemes licenciāts katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz centrā pārskatu par paveiktajiem darbiem un iegūto ogļūdeņražu apjomiem pa mēnešiem iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši attiecīgās papildu ogļūdeņražu izpētes darbu programmas (ja tāda ir) grafikam un iesniegtajam ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānam, kā arī norāda kopējo un iegūstamo krājumu atlikumu un zudumus uz pārskata gada 31. decembri. Centrs 10 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas nosūta tā kopiju Būvniecības valsts kontroles birojam un dienestam.

XVI. Ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtība jūrā

181. Pirms jebkuru darbību naftas un gāzes nozarē veikšanas jūrā operators vai iekārtu īpašnieks sagatavo un laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms attiecīgo darbu plānotās uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē:

181.1. ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai (iekārta, kas netiek izmantota naftas un gāzes ieguvei), kurā ietver:

181.1.1. iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

181.1.2. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību smagu apdraudējumu ziņojuma sagatavošanā;

181.1.3. iekārtas aprakstu un – attiecībā uz mobilo iekārtu – aprakstu par tās pārvietošanas līdzekļiem no vienas atrašanās vietas uz citu, kā arī par tās nostiprināšanas sistēmu;

181.1.4. aprakstu par to darbību veidiem, kuras var īstenot ar iekārtu un kuras ir saistītas ar smagu apdraudējumu iespējamību, kā arī par maksimālo cilvēku skaitu, kuri var vienlaikus atrasties uz iekārtas;

181.1.5. apliecinājumu, ka ir apzināti visi iespējamie smagie apdraudējumi, ir novērtēta to iespējamība un sekas (tostarp vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītie drošu darbību ierobežojumi) un ka to kontroles pasākumi (tostarp saistītie kritiskie drošuma un vides elementi) ir izmantojami, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu smaga negadījuma risku. Minētajā apliecinājumā iekļauj novērtējumu par to, cik efektīvi ir visi reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā;

181.1.6. aprakstu par mehānismu un pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu urbumu kontroli, procesu drošumu, bīstamu vielu ierobežošanu, ugunsgrēka un eksploziju novēršanu, darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām un vides aizsardzību smaga negadījuma sākuma stadijā;

181.1.7. aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu uz iekārtas esošos cilvēkus pret smagiem apdraudējumiem un nodrošinātu viņu drošu izglābšanos, evakuēšanu un glābšanu, kā arī uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst kaitējumu iekārtai un videi gadījumā, ja tiek evakuēts viss personāls;

181.1.8. informāciju par kodeksiem, standartiem un norādēm, kas izmantoti, iekārtu būvējot un nododot ekspluatācijā;

181.1.9. apliecinājumu, ka visām darbībām, ko var īstenot ar iekārtu, ir apzināti visi iespējamie smagie apdraudējumi un ka līdz pieļaujamam līmenim ir samazināts smaga negadījuma risks;

181.1.10. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

181.1.11. informāciju par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas ir būtiska ar ieguvi nesaistītai iekārtai;

181.1.12. iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

181.1.13. aprakstu par shēmām neatkarīgai pārbaudei;

181.1.14. citu būtisku informāciju, piemēram, ja kopā darbojas divas vai vairākas iekārtas veidā, kas ietekmē smagu apdraudējumu iespējamību uz kādas iekārtas vai visām iekārtām;

181.1.15. attiecībā uz darbībām, kas jāveic no iekārtas, – jebkādu informāciju, kas iegūta ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, attiecībā uz tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi;

181.1.16. novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, kura izriet no piesārņojošo vielu noplūdes smaga negadījuma dēļ, un aprakstu par tehniskiem un cita veida pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu to (tostarp par uzraudzību);

181.2. dokumentu, kurā izklāsta smagu negadījumu novēršanas korporatīvo politiku. Minētajā dokumentā ietver:

181.2.1. atbildību sabiedrības valdes līmenī par to, lai pastāvīgi nodrošinātu, ka korporatīva smagu negadījumu novēršanas politika ir atbilstīga, tiek īstenota un darbojas, kā paredzēts;

181.2.2. pasākumus spēcīgas drošuma kultūras izveidošanai un uzturēšanai ar augstu varbūtību nepārtrauktai drošai darbībai;

181.2.3. procesu revīzijas apjomu un intensitāti;

181.2.4. pasākumus, lai sniegtu atlīdzību un atzinību par vēlamo rīcību;

181.2.5. komersanta spēju un mērķu novērtēšanu;

181.2.6. pasākumus, lai drošuma un vides aizsardzības standartus uzturētu kā korporatīvu pamatvērtību;

181.2.7. oficiālas vadības un kontroles sistēmas, kas ietver sabiedrības valdes locekļus un augstāko vadību;

181.2.8. pieeju kompetencei visos sabiedrības līmeņos;

181.2.9. norādes par apmēru, kādā šo noteikumu 181.2.1., 181.2.2., 181.2.3., 181.2.4., 181.2.5., 181.2.6., 181.2.7. un 181.2.8. apakšpunktā minēto informāciju piemēro komersanta darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā, kuras veic ārpus Eiropas Savienības;

181.3. drošuma un vides pārvaldības sistēmas aprakstu, kurā ietver informāciju par:

181.3.1. organizācijas struktūru, personāla pienākumiem un atbildības jomām;

181.3.2. smagu apdraudējumu konstatēšanu un novērtēšanu, kā arī to iespējamību un iespējamām sekām;

181.3.3. vides ietekmes integrēšanu smagu negadījumu riska novērtējumos ziņojumā par smagiem apdraudējumiem;

181.3.4. smagu apdraudējumu kontroles pasākumiem darbības laikā;

181.3.5. izmaiņu pārvaldību;

181.3.6. plānošanu saistībā ar ārkārtas situāciju un reaģēšanu uz to;

181.3.7. vides kaitējuma ierobežošanu;

181.3.8. rezultātu pārraudzību;

181.3.9. revīzijas un pārskatīšanas pasākumiem, tai skaitā par shēmām neatkarīgai pārbaudei;

181.3.10. pasākumiem līdzdalībai trīspusējās konsultācijās un to, kā tiek īstenotas no tām izrietošās darbības.

182. Licenciāts laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā norādīto ogļūdeņražu izpētes darbu plānotās uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) kompetentajā iestādē attiecīgo izpētes darbu programmas izpildes grafiku. Kompetentā iestāde minētā grafika elektronisku kopiju 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram.

183. Šo noteikumu 182. un 208. punktā minētajos grafikos norāda licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā vai papildu izpētes darbu programmā paredzēto darbu plānotos uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

184. Ja šo noteikumu 182. un 208. punktā minētajā grafikā licenciāts norāda, ka ogļūdeņražu izpētes ietvaros tiks ierīkots ogļūdeņražu izpētes urbums, veikta ogļūdeņražu eksperimentālā ieguve vai veikta apvienota darbība, tas minētajam grafikam pievieno un iesniedz kompetentajā iestādē šo noteikumu 185. punktā minēto plānu, kura kopiju kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta dienestam un Krasta apsardzes dienestam.

185. Operators vai iekārtas īpašnieks sadarbībā ar dienestu un Krasta apsardzes dienestu izstrādā iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju. Minētajā plānā ietver:

185.1. to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kuras ir pilnvarotas sākt ārkārtas reaģēšanas procedūras, un tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kura vada iekšējo reaģēšanu ārkārtas situācijā;

185.2. tās personas vārdu, uzvārdu vai amatu, kura ir atbildīga par sadarbību ar dienestu un Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (turpmāk – MRCC Rīga);

185.3. apziņošanas shēmas avārijas gadījumā;

185.4. aprakstu par visiem paredzamajiem apstākļiem vai notikumiem, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu, kas aprakstīts ziņojumā par smagiem apdraudējumiem, kuram minētais plāns ir pievienots;

185.5. aprakstu par darbībām, kas tiks veiktas, lai kontrolētu apstākļus vai notikumus, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu, un lai ierobežotu to sekas;

185.6. aprakstu par pieejamo aprīkojumu un līdzekļiem (tostarp iespējamas noplūdes seku likvidēšanai), kurā iekļauj pieejamā aprīkojuma un tā īpašnieku atrašanās vietu sarakstu, kā arī informāciju par aprīkojuma transportēšanu uz iekārtu, aprīkojuma izvietošanas veidu un visām personām, kas ir saistītas ar iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju īstenošanu. Sarakstā nosaka ieviestos pasākumus, lai nodrošinātu aprīkojuma uzturēšanu labā darba stāvoklī;

185.7. pasākumus, ar ko ierobežot riskus uz iekārtas vai būves esošajiem cilvēkiem un videi (tostarp norādi, kā jāsniedz brīdinājumi un kādas darbības cilvēkiem jāveic, saņemot brīdinājumu);

185.8. attiecībā uz apvienotām darbībām – pasākumus izglābšanās, evakuācijas un glābšanas saskaņošanai starp attiecīgajām iekārtām vai būvēm, lai uz tām esošajiem cilvēkiem smaga negadījuma laikā nodrošinātu labas izredzes izdzīvot;

185.9. prognozes par to, cik efektīvi ir reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā. Reaģēšanas analīzē ņem vērā šādus vides apstākļus:

185.9.1. laikapstākļi (tostarp vējš, redzamība, nokrišņi un temperatūra);

185.9.2. apstākļi jūrā, straumes;

185.9.3. ledus un atlūzu klātbūtne;

185.9.4. dienasgaismas stundas;

185.9.5. citi zināmi vides apstākļi, kas varētu ietekmēt reaģēšanas aprīkojuma efektivitāti vai reaģēšanas darbību kopējo efektivitāti;

185.10. pasākumus, ar ko nodrošina sākotnējā ziņojuma par smagu negadījumu sniegšanu dienestam un MRCC Rīga, informāciju, kuru ietver sākotnējā ziņojumā, un pasākumus sīkākas informācijas sniegšanai, kad tāda ir pieejama;

185.11. pāreju uz Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk – Nacionālais gatavības plāns);

185.12. pasākumus personāla apmācībai iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju noteikto pienākumu veikšanai, kā arī saskaņotai pārejai uz Nacionālo gatavības plānu.

186. Šo noteikumu 185. punktā minēto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju apvieno ar citiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību un glābšanu no negadījumā cietušas iekārtas vai būves, lai nodrošinātu labas darbinieku drošuma un izdzīvošanas izredzes.

187. Operators vai iekārtas īpašnieks šo noteikumu 185. punktā minēto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju pārskata un atjauno atbilstoši jebkādām būtiskām izmaiņām ziņojumā par smagiem apdraudējumiem, kā arī paziņojumā par darbībām ar urbumu vai apvienotām darbībām. Atjaunotu iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju operators vai iekārtas īpašnieks iesniedz kompetentajā iestādē. Kompetentā iestāde minētā plāna kopiju 10 dienu laikā nosūta dienestam un Krasta apsardzes dienestam.

188. Ja licenciāts vai operators ir noslēdzis līgumu ar institūciju vai komersantu par iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju paredzēto avārijas likvidācijas darbu veikšanu, apliecinātu līguma kopiju pievieno šo noteikumu 185. punktā minētajam iekšējam plānam reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

189. Operatoram jānodrošina, ka ogļūdeņražu izpēte un ieguve tiek veikta, pamatojoties uz sistēmisku riska pārvaldību, lai joprojām pastāvošie smagu negadījumu riski, kas ir kāda notikuma varbūtības un minētā notikuma seku apvienojums, attiecībā uz personām, vidi un ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamām iekārtām un būvēm būtu pieņemami.

190. Ja darbi tiks veikti ar jau esošu urbumu vai tiks ierīkots jauns urbums jūrā, licenciāts kopā ar šo noteikumu 182. un 212. punktā minētajiem grafikiem iesniedz kompetentajā iestādē civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju un paziņojumu par darbībām ar urbumu. Minētajā paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

190.1. urbuma operatora nosaukumu un adresi;

190.2. izmantojamās iekārtas nosaukumu un iekārtas operatora vai – attiecībā uz ieguves iekārtu – tā līgumslēdzēja nosaukumu un adresi, kas veic urbšanas darbības;

190.3. urbuma identifikācijas datus un informāciju par to, kā urbums ir saistīts ar iekārtu un savienoto infrastruktūru;

190.4. informāciju par urbuma darba programmu, ietverot tā darbības periodu, informāciju par aizsargmehānismiem, ar kuriem novērš urbuma kontroles zudumu, un šo mehānismu pārbaudi (piemēram, aprīkojums, urbšanas šķidrumi, cements), urbuma ceļa virziena kontroli un drošas darbības ierobežojumus atbilstīgi riska pārvaldībai;

190.5. par esošu urbumu – informāciju par tā vēsturi un stāvokli;

190.6. datus par plānoto drošuma aprīkojumu, kas nav aprakstīti esošajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem iekārtai;

190.7. riska novērtējumu, kas ietver aprakstu par:

190.7.1. konkrētiem apdraudējumiem, kas saistīti ar darbību ar urbumu (tostarp par vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītiem drošu darbību ierobežojumiem);

190.7.2. pazemes apdraudējumiem;

190.7.3. virsmas vai zemūdens darbībām, kas rada vienlaicīgu smagu apdraudējumu iespējamību;

190.7.4. atbilstīgiem kontroles pasākumiem;

190.8. aprakstu par urbuma konfigurāciju, pabeidzot darbības (tas ir, pastāvīgi vai īslaicīgi pametot), un norādi, vai urbumā ir ievietots ieguves aprīkojums vēlākai izmantošanai;

190.9. iepriekš iesniegtu paziņojumu par darbībām ar tajā veiktajām izmaiņām urbumā – pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu paziņojumu;

190.10. ja urbuma ierīkošanā, pārveidē vai uzturēšanā izmanto ar ieguvi nesaistītu iekārtu, – šādu papildu informāciju:

190.10.1. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

190.10.2. aprakstu par vides apstākļiem, kas ir ņemti vērā iekārtas iekšējā plānā reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

190.10.3. tādu noteikumu par reaģēšanu ārkārtas situācijās (tostarp noteikumu par reaģēšanu uz vidi ietekmējošiem starpgadījumiem) aprakstu, kuri nav aprakstīti ziņojumā par smagiem apdraudējumiem;

190.11. aprakstu par to, kā tiks koordinētas urbuma operatora un licenciāta pārvaldības sistēmas, lai vienmēr nodrošinātu smagu apdraudējumu efektīvu kontroli;

190.12. informāciju, kas attiecas uz šiem noteikumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē;

190.13. attiecībā uz darbībām ar urbumu – jebkādu informāciju, kas saistīta ar citām šo noteikumu prasībām un ir iegūta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtēšanu saistībā ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi.

191. Licenciāta pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi (ja tie saistīti ar neparedzētu vides negadījumu), ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošos urbumus un būves.

192. Plānojot un sagatavojot būtiskas izmaiņas iesniegtajā paziņojumā par darbībām ar urbumu, licenciāts vai operators pieaicina neatkarīgu pārbaužu veicēju un nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkurām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā par darbībām ar urbumu.

193. Ja darbības ar urbumu ietver risku attiecībā uz neplānotām ogļūdeņražu noplūdēm no urbuma, kuras varētu izraisīt smagu negadījumu, operators katru pirmdienu, sākot no dienas, kad tiek sāktas darbības ar urbumu, iesniedz kompetentajā iestādē ziņojumu, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

193.1. urbuma operatora nosaukumu un adresi;

193.2. izmantojamās iekārtas nosaukumu un operatora vai iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

193.3. urbuma identifikācijas datus un jebkuru informāciju par to, kā urbums ir saistīts ar iekārtām vai savienoto infrastruktūru;

193.4. kopsavilkumu par darbībām, kas veiktas kopš darbību sākšanas vai kopš iepriekšējā ziņojuma;

193.5. diametru un patieso vertikālo un izmērīto dziļumu ikvienam urbumam vai ierīkotajai šahtai;

193.6. urbšanas šķidruma blīvumu ziņojuma sagatavošanas laikā;

193.7. attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar jau ierīkotu urbumu, – tā pašreizējo darbības stāvokli.

194. Ja licenciāts ir paredzējis veikt ogļūdeņražu izpētes vai ieguves lauka darbus, kuri saistīti ar iedarbību uz jūras gultni, tas iesniedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem iesniegumu ar ierosinājumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par gultnes drošību licences laukuma daļā, kurā paredzēti attiecīgie darbi.

195. Ja licenciāts jau veicis gultnes drošības pārbaudes darbu sagatavošanu, šo noteikumu 194. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

195.1. darbu programmas izpildes grafiku, kurā norāda paredzēto ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma gultnes drošības pārbaudes darbu veidu, laika grafikus, uzsākšanas un pabeigšanas termiņus;

195.2. plānu tai ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma daļai, kurā paredzēta attiecīgo gultnes drošības pārbaudes darbu veikšana. Plānā norāda attiecīgās licences laukuma daļas koordinātas WGS84;

195.3. priekšlikumus par kārtību, kādā licenciāts ziņos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem par atrastajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kā arī par sprādzienbīstamajiem priekšmetiem, kurus nepieciešams iznīcināt, lai novērstu apdraudējumu ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu laikā.

196. Nacionālie bruņotie spēki viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 194. punktā minētā iesnieguma saņemšanas sniedz to rīcībā esošo informāciju par gultnes drošību licences laukuma daļā, kurā paredzēti ar iedarbību uz jūras gultni saistīti ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbi. Minētās informācijas kopiju Nacionālie bruņotie spēki 10 dienu laikā nosūta kompetentajai iestādei.

197. Nacionālie bruņotie spēki uzrauga, kā licenciāts veic šo noteikumu 195.1. apakšpunktā un 199. punktā minētās darbības.

198. Nacionālie bruņotie spēki pēc iespējas īsākā laikā, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc šo noteikumu 195.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas iznīcina sprādzienbīstamos priekšmetus.

199. Ja gultnes drošības pārbaudē ir konstatēti sprādzienbīstami priekšmeti, kuru iznīcināšanai nepieciešams tehniskais aprīkojums, kura nav Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, Nacionālie bruņotie spēki viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 195.3. apakšpunktā minētā ziņojuma saņemšanas par to rakstveidā informē licenciātu. Pēc minētās informācijas saņemšanas licenciātam ir tiesības sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanai piesaistīt kompetentu trešo pusi, ar kuru tas noslēdz līgumu par sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanu. Pirms līguma projekta parakstīšanas licenciāts to saskaņo ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

200. Ja licenciāts ir paredzējis veikt ogļūdeņražu izpētes lauka darbus jūrā, tas iesniedz Jūras administrācijā iesniegumu ar ierosinājumu saskaņot ogļūdeņražu izpētes darbus no kuģošanas drošības viedokļa. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 195.1. un 195.2. apakšpunktā minēto informāciju.

201. Jūras administrācija pēc šo noteikumu 200. punktā minētā iesnieguma saņemšanas nosūta licenciātam atzinumu par izpētes darbu saskaņošanu no kuģošanas drošības viedokļa. Minētā atzinuma kopiju Jūras administrācija 10 dienu laikā nosūta kompetentajai iestādei un Krasta apsardzes dienestam.

202. Licenciāts drīkst uzsākt ogļūdeņražu izpētes darbus šo noteikumu 182. un 212. punktā minētajā grafikā norādītajā termiņā, ja attiecīgo darbu veikšana atbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī licencē noteiktajām prasībām un ja 30 dienu laikā no šo noteikumu 182. punktā minētā grafika iesniegšanas dienas vai 30 dienu laikā no šo noteikumu 212. punktā minētā grafika iesniegšanas, kā arī, ja darbi tiks veikti ar jau esošu urbumu vai tiks ierīkots jauns urbums, no šo noteikumu 190. punktā minētā paziņojuma par darbībām ar urbumu un apdrošināšanas polises kopijas iesniegšanas dienas kompetentā iestāde licenciātam nav pieprasījusi minētos dokumentus papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti, kā arī kompetentā iestāde ir apstiprinājusi šo noteikumu 181.1. apakšpunktā minēto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ieguvi nesaistītai iekārtai.

203. Ja ogļūdeņražu izpētes un ieguves laikā tiks veikta apvienota darbība, operators un iekārtas īpašnieks, kuri iesaistīti apvienotajā darbībā, kopīgi sagatavo paziņojumu par apvienotām darbībām, kuru laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās darbības uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē.

204. Paziņojumā par apvienotām darbībām iekļauj vismaz šādu informāciju:

204.1. tā operatora nosaukumu un adresi, kurš iesniedz paziņojumu;

204.2. ja apvienotajās darbībās ir iesaistīts cits operators vai iekārtas īpašnieks, – tā nosaukumu un adresi, kā arī apstiprinājumu, ka tas piekrīt paziņojuma saturam;

204.3. aprakstu, kas veidots kā pārejas dokuments, kuru akceptējušas visas dokumentu parakstījušās puses, par to, kā apvienotajā darbībā iesaistīto iekārtu pārvaldības sistēmas tiks koordinētas, lai samazinātu smaga negadījuma risku līdz pieļaujamam līmenim;

204.4. aprakstu par jebkuru aprīkojumu, kas izmantojams saistībā ar apvienoto darbību, bet kas nav aprakstīts esošajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem attiecībā uz apvienotajās darbībās iesaistītajām iekārtām;

204.5. visu apvienotās darbībās iesaistīto operatoru un iekārtu īpašnieku veiktā riska novērtējuma kopsavilkumu, kurā ietver:

204.5.1. aprakstu par jebkuru apvienotās darbības laikā veiktu darbību, kas var būt saistīta ar apdraudējumiem, kuri varētu izraisīt smagu negadījumu uz iekārtas vai saistībā ar to;

204.5.2. aprakstu par visiem riska kontroles pasākumiem, kas ir ieviesti riska novērtējuma rezultātā;

204.6. aprakstu par apvienoto darbību un darbu programmu.

205. Kompetentā iestāde izskata paziņojumu par apvienotām darbībām un, ja uzskata par vajadzīgu, pirms apvienoto darbību sākšanas īsteno atbilstīgu rīcību, kas var ietvert aizliegumu sākt darbības.

206. Operators, kurš ir iesniedzis paziņojumu par apvienotām darbībām, nekavējoties informē kompetento iestādi par jebkādām būtiskām izmaiņām iesniegtajā paziņojumā.

207. Ja licenciāts vēlas uzsākt vai atsākt eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā jūrā, tas:

207.1. ne vēlāk kā 30 dienas pirms eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu plānotās uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafika oriģinālu vienā eksemplārā;

207.2. ne vēlāk kā septiņas dienas pirms eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu plānotās maiņas iesniedz kompetentajā iestādē eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafika oriģinālu vienā eksemplārā.

208. Eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves darbu veikšanas grafikā norāda:

208.1. urbumu skaitu un dziļumu;

208.2. katra urbuma nosaukumu vai numuru;

208.3. katra urbuma koordinātas WGS84;

208.4. plānoto eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves apjomu un debitu katram urbumam;

208.5. izmantojamās iekārtas;

208.6. eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas un pabeigšanas termiņus.

209. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta dienestam, Jūras administrācijai un centram šo noteikumu 207. punktā minēto dokumentu elektronisku kopiju.

210. Pēc eksperimentālās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas licenciāts katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz kompetentajā iestādē pārskatu, kurā norāda eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaitu un dziļumu, urbumu nosaukumus vai numurus, katra urbuma koordinātas WGS84, faktisko iegūto ogļūdeņražu daudzumu katrā urbumā iepriekšējā mēnesī, novēroto debitu katrā urbumā (naftai – izteiktu barelos diennaktī, dabasgāzei – izteiktu tūkstošos kubikmetru diennaktī), ieguves tehnoloģijas aprakstu, kā arī faktiskos darbu veikšanas termiņus, tai skaitā plānotos un neplānotos darbu pārtraukumus. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram minētā pārskata elektronisku kopiju.

211. Licenciāts eksperimentālo ogļūdeņražu ieguvi licences laukumā jūrā, neatkarīgi no eksperimentālajā ogļūdeņražu ieguvē izmantoto urbumu skaita, var veikt ne ilgāk kā 180 dienas licencē noteiktās ogļūdeņražu izpētes laikā.

212. Ja licenciāts vēlas veikt papildu ogļūdeņražu izpētes darbus, kas nav norādīti licencē noteiktajā minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā, tas laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās papildu izpētes darbu uzsākšanas iesniedz (rakstveidā vai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta) kompetentajā iestādē papildu veicamo ogļūdeņražu izpētes darbu programmu un tās izpildes grafiku atbilstoši šo noteikumu 183. punktā minētajām prasībām. Kompetentā iestāde grafika elektronisku kopiju 10 dienu laikā nosūta dienestam un centram.

213. Ja ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītā iekārtā jāveic izmaiņas, kas rada būtiskas izmaiņas, vai ja ir paredzēts demontēt stacionāru ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītu iekārtu, iekārtas īpašnieks sagatavo grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem, kuru laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānoto izmaiņu veikšanas iesniedz kompetentajā iestādē.

214. Šo noteikumu 213. punktā minētās izmaiņas veic un demontāžu sāk tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir apstiprinājusi grozīto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem stacionārai ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai vai mobilai ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai.

215. Ar ieguvi nesaistītas iekārtas īpašnieks vismaz reizi piecos gados vai agrāk pēc kompetentās iestādes pieprasījuma rūpīgi pārskata ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai. Pārskatīšanas rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.