Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi

216. Ja operatora vai iekārtas īpašnieka īstenota darbība rada tūlītēju apdraudējumu cilvēku veselībai vai būtiski palielina smaga negadījuma risku, tam nekavējoties jāveic atbilstīgi pasākumi (tai skaitā ja tas tiek atzīts par vajadzīgu, jāaptur attiecīgā darbība, līdz tiek nodrošināta apdraudējuma vai riska atbilstīga kontrole). Ja tiek veikti minētie pasākumi, operators vai īpašnieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to veikšanas informē kompetento iestādi.

217. Veicot ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā, operatoram un iekārtu vai būvju īpašniekam ir pienākums:

217.1. pievērst īpašu uzmanību uzticamības un integritātes prasību novērtēšanai saistībā ar visām drošumam un videi kritiski svarīgām sistēmām, kā arī nodrošināt, ka tā pārbaudes un apkopes sistēmas garantē nepieciešamā drošuma un vides integritātes līmeņa sasniegšanu;

217.2. veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nenotiek bīstamu vielu neparedzēta noplūde no cauruļvadiem, kuģiem un sistēmām, kas paredzētas to drošai glabāšanai. Turklāt operatoram vai īpašniekam jānodrošina, ka neviena ierobežojuma atteice nevar radīt smagu negadījumu;

217.3. nodrošināt, ka tiem ir atbilstīga sistēma, lai uzraudzītu atbilstību visām atbilstošajām tiesību aktu prasībām, savās standarta darbības procedūrās ietverot tiesību aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz smagu apdraudējumu kontroli un vides aizsardzību;

217.4. pievērst īpašu uzmanību spēcīgas drošuma kultūras izveidošanai un uzturēšanai ar augstu varbūtību pastāvīgi drošai ekspluatācijai, tostarp nodrošinot darba ņēmēju līdzdalību, izmantojot:

217.4.1. skaidras saistības veikt trīspusējas konsultācijas un no tām izrietošās darbības;

217.4.2. pamudinājumu ziņot par negadījumiem un novērstiem iespējamiem negadījumiem un apbalvot par šādu ziņošanu;

217.4.3. efektīvu sadarbību ar ievēlētajiem pārstāvjiem drošuma jautājumos;

217.4.4. ziņotāju aizsardzību.

218. 60 dienu laikā pēc katru minimālajā ogļūdeņražu izpētes darbu programmā norādīto vai papildu izpētes darbu programmā iekļauto ogļūdeņražu izpētes darbu pabeigšanas licenciāts iesniedz kompetentajā iestādē rezultātu apkopojuma oriģinālu. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā pēc rezultātu apkopojuma saņemšanas nosūta tā kopiju centram.

219. Ja licenciāts ogļūdeņražu izpētē noskaidro, ka ogļūdeņražu iegula pārsniedz licences laukuma robežas, viņš par to 30 dienu laikā pēc izpētes darbu pabeigšanas paziņo Būvniecības valsts kontroles birojam, norādot iegulas koordinātas WGS84.

220. Licenciāts 180 dienu laikā pēc ogļūdeņražu izpētes darbu minimālās programmas vai attiecīgās papildu programmas (ja tāda ir) izpildes iesniedz kompetentajā iestādē ziņojuma oriģinālu. Ziņojumā iekļauj licences laukumā esošās iegulas daļas ģeoloģisko raksturojumu, ogļūdeņražu kopējos un iegūstamos krājumus, izvērstu ogļūdeņražu kopējo un iegūstamo krājumu aprēķinu un krājumu aprēķinu metodikas aprakstu, kā arī licences laukumā esošās iegulas daļas ekonomisko novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas nosūta tā kopiju centram.

221. Pirms šo noteikumu 223. punktā minēto dokumentu iesniegšanas licenciātam ir pienākums:

221.1. pilnā apjomā izpildīt minimālajā ogļūdeņražu izpētes programmā iekļautos darbus un iesniegt kompetentajā iestādē šo noteikumu 220. punktā minēto ziņojumu;

221.2. noslēgt kopdarbības līgumu ar valsts kapitālsabiedrību, ja licencē ir noteikta valsts līdzdalības daļa;

221.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt būvatļauju urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamu būvju būvniecībai;

221.4. iesniegt kompetentajā iestādē paziņojumu par konstrukciju. Minētajā paziņojumā ietver:

221.4.1. iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

221.4.2. ieguves darbību un sistēmu konstruēšanas procesa aprakstu (no sākotnējās koncepcijas līdz iesniegtajai konstrukcijai vai esošas iekārtas izmantošanai), izmantotos attiecīgos standartus un procesa gaitā iekļautās konstrukcijas koncepcijas;

221.4.3. izraudzītās konstrukcijas koncepcijas aprakstu saistībā ar smagu apdraudējumu scenārijiem attiecībā uz konkrētu iekārtu un tās atrašanās vietu, kā arī primārajām riska kontroles iespējām;

221.4.4. apliecinājumu, ka minētā koncepcija palīdz samazināt smagu apdraudējumu riskus līdz pieļaujamam līmenim;

221.4.5. iekārtas un tās plānotās atrašanās vietas apstākļu aprakstu;

221.4.6. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

221.4.7. aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kuras saistītas ar smagu apdraudējumu;

221.4.8. vispārēju aprakstu par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, ar kuru jānodrošina, ka plānotie smagu negadījumu risku kontroles pasākumi ir pietiekami efektīvi;

221.4.9. shēmu neatkarīgai pārbaudei aprakstu un sākotnēju sarakstu, kurā uzskaitīti kritiskie drošuma un vides elementi un to atbilstīga darbība.

222. Kompetentā iestāde izvērtē paziņojumu par konstrukciju un sniedz komentārus, kuri operatoram jāņem vērā, sagatavojot ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

223. Ja licenciāts vēlas veikt ogļūdeņražu ieguvi, tas kompetentajā iestādē iesniedz:

223.1. ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu trijos oriģinālos eksemplāros. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta dienestam vienu šā plāna eksemplāru;

223.2. rīcības plānu, kurš paredz glābšanas tehniskā nodrošinājuma gatavību personālam, kas tiks nodarbināts uz licences laukumā plānotajām ogļūdeņražu ieguvē izmantojamām mākslīgajām salām, būvēm un iekārtām, ja licences laukums atrodas jūrā;

223.3. rīcības plānu par naftas un bīstamo vielu piesārņojuma savākšanas tehniskā nodrošinājuma pastāvīgu gatavību veikt avārijas seku neatliekamos likvidācijas darbus licences laukumā, ja licences laukums atrodas jūrā;

223.4. dokumentus, kas apliecina, ka licenciāts spēj finansiāli nodrošināt ogļūdeņražu ieguves urbumu likvidēšanas vai konservācijas darbu izpildi saskaņā ar ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu un novērst kaitējumu videi, ja tāds radies;

223.5. operatora sagatavotu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

223.5.1. aprakstu par to, kā ir ņemta vērā kompetentās iestādes atbilde uz paziņojumu par konstrukciju;

223.5.2. iekārtas operatora nosaukumu un adresi;

223.5.3. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību ziņojuma par smagiem apdraudējumiem sagatavošanā;

223.5.4. aprakstu par iekārtu un norādi, kā iekārta ir saistīta ar citām iekārtām vai savienoto infrastruktūru (tostarp urbumiem);

223.5.5. apliecinājumu, ka ir apzināti visi iespējamie smagie apdraudējumi un novērtēta to iespējamība un sekas (tostarp vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītie drošu darbību ierobežojumi) un ka kontroles pasākumi (tostarp saistīti kritiski drošuma un vides elementi) ir izmantojami, lai līdz pieļaujamam līmenim samazinātu smaga negadījuma risku. Minētajā apliecinājumā iekļauj novērtējumu par to, cik efektīvi ir visi reaģēšanas pasākumi naftas noplūdes gadījumā;

223.5.6. aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kas saistīti ar smagu apdraudējumu iespējamību, un par maksimālo cilvēku skaitu, kuri var vienlaikus atrasties uz iekārtas;

223.5.7. aprakstu par aprīkojumu un pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu urbuma kontroli, procesu drošumu, bīstamu vielu ierobežošanu, ugunsgrēka un eksploziju novēršanu, darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām un vides aizsardzību smaga negadījuma sākuma stadijā;

223.5.8. aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai aizsargātu uz iekārtas vai būves esošos cilvēkus pret smagiem apdraudējumiem un nodrošinātu viņu drošu izglābšanos, evakuēšanu un glābšanu, kā arī uzturētu kontroles sistēmas ar mērķi novērst kaitējumu iekārtai un videi gadījumā, ja tiek evakuēts viss personāls;

223.5.9. attiecīgos kodeksus, standartus un norādes, kas izmantoti, iekārtu vai būvi būvējot un nododot ekspluatācijā;

223.5.10. informāciju par operatora drošuma un vides pārvaldības sistēmu, kas attiecas uz ieguves iekārtu;

223.5.11. šo noteikumu 185. punktā minēto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju;

223.5.12. aprakstu par shēmām neatkarīgai pārbaudei;

223.5.13. visus citus būtiskus datus, piemēram, ja kopā darbojas divas vai vairākas iekārtas veidā, kas ietekmē smagu apdraudējumu iespējamību uz kādas iekārtas vai visām iekārtām;

223.5.14. visu informāciju, kas attiecas uz šiem noteikumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē;

223.5.15. attiecībā uz darbībām, kas jāveic no iekārtas, – jebkādu informāciju, kas saistīta ar tādu smagu negadījumu novēršanu, kuru rezultātā tiktu nodarīts būtisks vai smags kaitējums videi, un kas saistīta ar citām šo noteikumu prasībām un iegūta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtēšanu;

223.5.16. novērtējumu par identificēto iespējamo ietekmi uz vidi, kura izriet no piesārņojošo vielu noplūdes smaga negadījuma dēļ, un aprakstu par tehniskiem un netehniskiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu, samazinātu vai likvidētu to (tostarp par uzraudzību).

224. Ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā licenciāts norāda šādas ziņas:

224.1. ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas darbu grafiku sadalījumā pa trim mēnešiem un darbu veidiem;

224.2. plānotos ogļūdeņražu ieguves apjomus kopā un pa gadiem, sagaidāmo vidējo debitu (naftai – izteikts barelos diennaktī, dabasgāzei – izteikts tūkstošos kubikmetru diennaktī), licences laukumā esošās iegulas daļas izmantošanas ilgumu;

224.3. ogļūdeņražu izpētei un ieguvei plānoto urbumu un gāzes vai ūdens iesūknēšanai plānoto urbumu skaitu un dziļumu, to izvietojuma shēmu, norādot urbumu koordinātas WGS84 un iegūto ogļūdeņražu mērījumu vietas;

224.4. būvatļaujas numuru un izsniegšanas datumu;

224.5. tehnoloģisko iekārtu tehnisko specifikāciju un izvietojuma shēmu;

224.6. ogļūdeņražu ieguves, transportēšanas, uzglabāšanas un pārkraušanas kārtību un tehnoloģijas aprakstu;

224.7. kopējos un iegūstamos ogļūdeņražu krājumus un to aprēķināšanas metodes aprakstu;

224.8. plānotos kapitālieguldījumus un citus izdevumus, tai skaitā ogļūdeņražu ieguvei izmantotā tehniskā aprīkojuma demontāžas darbu izmaksu aprēķinu;

224.9. drošības pasākumus, kas veicami ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu laikā, tai skaitā pasākumus ārkārtējos apstākļos;

224.10. apstākļus, kas var negatīvi ietekmēt licenciāta iespējas izpildīt ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu.

225. Saņemot kompetentās iestādes piekrišanu, ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai var sagatavot attiecībā uz iekārtu grupu.

226. Kompetentā iestāde 60 dienu laikā izskata šo noteikumu 223. punktā minētos dokumentus un izvērtē to atbilstību šo noteikumu 223. un 224. punktā minētajām, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. Ja minētie dokumenti neatbilst noteiktajām prasībām, kompetentā iestāde pieprasa licenciātam papildināt, grozīt vai iesniegt atkārtoti šo noteikumu 223. punktā minētos dokumentus.

227. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka šo noteikumu 223. punktā minētie dokumenti atbilst šo noteikumu 223. un 224. punktā minētajām, kā arī citu normatīvo aktu prasībām, tā nosūta licenciātam apstiprinājumu.

228. Licenciāts drīkst uzsākt ogļūdeņražu ieguvi jūrā tikai pēc urbumu un citu ogļūdeņražu ieguvei izmantojamo būvju būvniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā.

229. Lai uzsāktu ogļūdeņražu ieguvi, licenciāts ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas rakstveidā informē kompetento iestādi, norādot ieguves uzsākšanas datumu.

230. Operators ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma rūpīgi pārskata ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai. Pārskatīšanas rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

231. Ja ogļūdeņražu ieguves iekārtai jāveic būtiskas izmaiņas, operators sagatavo un iesniedz kompetentajā iestādē grozītu ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai. Minētajā ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

231.1. operatora vai iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

231.2. kopsavilkumu par darba ņēmēju līdzdalību pārskatītā ziņojuma par smagiem apdraudējumiem sagatavošanā;

231.3. pietiekamus datus, lai pilnībā atjauninātu iepriekšējo ziņojumu par smagiem apdraudējumiem un ar to saistīto iekārtas iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kā arī lai parādītu, ka smagu apdraudējumu riski ir samazināti līdz pieļaujamam līmenim.

232. Kompetentā iestāde izvērtē šo noteikumu 231. punktā minēto precizēto ziņojumu par smagiem apdraudējumiem un, ja konstatē, ka pirms tā apstiprināšanas ir vajadzīga papildu informācija, pieprasa operatoram šādu informāciju iesniegt un veikt visas nepieciešamās izmaiņas iesniegtajā ziņojumā par smagiem apdraudējumiem.

233. Šo noteikumu 231. punktā minētās izmaiņas drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir apstiprinājusi ziņojumu par smagiem apdraudējumiem ieguves iekārtai.

234. Ja esoša ieguves iekārta jāpārvieto uz jaunu ieguves vietu, kur to paredzēts ekspluatēt, operators vai licenciāts laikus, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās darbības uzsākšanas iesniedz kompetentajā iestādē paziņojumu par pārvietošanu. Minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

234.1. iekārtas īpašnieka nosaukumu un adresi;

234.2. ieguves darbību un sistēmu konstruēšanas procesa aprakstu (no sākotnējās koncepcijas līdz iesniegtajai konstrukcijai vai esošas iekārtas izmantošanai), izmantotos attiecīgos standartus un procesa gaitā iekļautās konstrukcijas koncepcijas;

234.3. izraudzītās konstrukcijas koncepcijas aprakstu saistībā ar smagu apdraudējumu scenārijiem attiecībā uz konkrētu iekārtu un tās atrašanās vietu, kā arī primārajām riska kontroles iespējām;

234.4. apliecinājumu, ka minētā koncepcija palīdz samazināt smagu apdraudējumu riskus līdz pieļaujamam līmenim;

234.5. iekārtas un tās plānotās atrašanās vietas apstākļu aprakstu;

234.6. aprakstu par visiem vides, meteoroloģisko un jūras gultnes apstākļu radītajiem drošu darbību ierobežojumiem un par pasākumiem to risku konstatēšanai, kurus rada jūras gultnes un jūras apdraudējumi (piemēram, cauruļvadi un blakus esošu iekārtu pietauvošanas vietas);

234.7. aprakstu par to plānoto darbību veidiem, kas saistīti ar smagu apdraudējumu;

234.8. vispārēju aprakstu par drošuma un vides pārvaldības sistēmu, ar kuru jānodrošina, ka plānotie smagu negadījumu risku kontroles pasākumi ir pietiekami efektīvi;

234.9. aprakstu par shēmām neatkarīgai pārbaudei un to sākotnēju sarakstu, kurā uzskaitīti kritiskie drošuma un vides elementi un to atbilstīga darbība;

234.10. apliecinājumu, ka attiecīgā iekārta ir derīga ierosinātajai ieguves darbībai.

235. Ja ogļūdeņražu ieguves iekārta jāieved Latvijas Republikas jūras ūdeņos vai jāizved no tiem, operators rakstveidā informē kompetento iestādi ne vēlāk kā trīs dienas pirms paredzētās darbības veikšanas.

236. Ja ogļūdeņražu ieguves laikā mainās ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā iekļautā informācija, licenciāts nekavējoties iesniedz kompetentajā iestādē precizētu ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu. Kompetentā iestāde 10 dienu laikā nosūta dienestam minētā plāna elektronisku kopiju.

237. Ogļūdeņražu ieguves laikā jūrā licenciāts katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz centrā pārskata oriģinālu par paveiktajiem darbiem un iegūto ogļūdeņražu apjomiem pa mēnešiem iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši papildu ogļūdeņražu izpētes darbu programmu (ja tādas ir) grafikam un iesniegtajam ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānam, kā arī norāda kopējo un iegūstamo krājumu atlikumu un zudumus uz pārskata gada 31. decembri. Centrs 10 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas nosūta tā kopiju kompetentajai iestādei un dienestam.

XVII. Vides aizsardzības prasības ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos

238. Ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbu urbšanas torņa aprīkojumam jūrā jāatbilst 1973. gada Starptautiskās Konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada protokola (turpmāk – MARPOL 73/78) I pielikuma 39. noteikuma prasībām.

239. Aizliegts novadīt jūrā atkritumus, tai skaitā piesārņotos ūdeņus un pārpalikumus, kas rodas kuģa vai platformas ekspluatācijā, bet kas nav kravu pārpalikumi un uz ko attiecas MARPOL 73/78 I, IV un V pielikums, kā arī ar kuģa kravu saistītos atkritumus, kas noteikti MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās.

240. Aizliegts novadīt jūrā ķīmiskās vielas, kas ietvertas Helsinku konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību I pielikuma 1.2. apakšpunktā minētajā kaitīgo vielu sarakstā, un ķīmiskās vielas saturošos materiālus.

241. Aizliegts novadīt jūrā urbšanas duļķes un no tām radušos atkritumus.

242. Šajā nodaļā minētās prasības neattiecas uz gadījumiem, ja cilvēka dzīvībai vai ar izpēti vai ieguvi saistītajiem objektiem draud pilnīga iznīcība un novadīšana ir vienīgā iespēja novērst šos draudus, un novadīšanas nodarītais kaitējums ir mazāks par to, kas tiktu nodarīts, ja novadīšana nenotiktu. Novadīšana veicama tā, lai līdz minimumam samazinātu iespējamo kaitējumu cilvēka dzīvībai un videi. Šajā punktā minētie gadījumi nav pamats atbrīvošanai no Vides aizsardzības likumā noteiktās atbildības.

243. Par novadīšanu, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 242. punktu, licenciāts ziņo dienestam 24 stundu laikā pēc novadīšanas uzsākšanas, norādot novadīto vielu saturu, iespējamo apjomu, vietu un laiku.

244. Par zemes dzīļu piesārņošanu netiek uzskatīta gāzes un ūdens sūknēšana naftas slāņos ieguves veicināšanai, kā arī ogļūdeņražu ieguves procesā izsūknēto šķidrumu atpakaļsūknēšana naftas slāņos. Licenciāts minētās darbības paredz ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānā.

XVIII. Valsts līdzdalība ogļūdeņražu izpētē un ieguvē jūrā vai valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos

245. Valsts līdzdalību ogļūdeņražu ieguvē Latvijas Republikas vārdā īsteno valsts kapitālsabiedrība, kura valsts vārdā noslēdz kopdarbības līgumu ar licenciātu. Kopdarbības līgumu un tā grozījumus valsts kapitālsabiedrība saskaņo ar klimata un enerģētikas ministru.

246. Kopdarbības līgumā nosaka:

246.1. kopdarbības vadības institūciju un tās kompetenci;

246.2. licenciāta un valsts savstarpējās saistības un atbildību;

246.3. licenciāta un valsts atbildību pret trešajām personām;

246.4. ogļūdeņražu ieguves darbu programmas un budžeta sagatavošanas kārtību;

246.5. operatora izvēles kārtību, tā funkcijas, tiesības, pienākumus un atbildību;

246.6. balsu skaitu. Lemjot par kopdarbības jautājumiem, valstij un licenciātam ir viņu līdzdalības daļai atbilstošs balsu skaits;

246.7. balsošanas kārtību kopdarbības vadības institūcijā;

246.8. ogļūdeņražu ieguves izdevumu savstarpēju saskaņošanas kārtību un segšanas nosacījumus;

246.9. proporcionālas ienākumu daļas saņemšanas kārtību;

246.10. būtiskus kopdarbības jautājumus, kuru apstiprināšanai būtu nepieciešams licenciāta un valsts kapitālsabiedrības vienbalsīgs lēmums;

246.11. ja puses uzskata par nepieciešamu, – licenciāta tiesības pilnībā vai daļēji nodot licenciātam piederošo licences daļu apakšlietojumā, tostarp nosakot kārtību lēmuma pieņemšanai par apakšlietotāju, apakšlietojuma uzsākšanu vai izbeigšanu, un regulējumu par abu kopdarbības līguma pušu un apakšlietotāja tiesībām, pienākumiem un atbildību;

246.12. kārtību, kādā veicami preču un pakalpojumu iepirkumi ogļūdeņražu ieguves sagatavošanai un īstenošanai;

246.13. citus nosacījumus, ko puses uzskata par svarīgiem.

247. Licenciāts sedz ogļūdeņražu izpētes izdevumus līdz dienai, kad tas iesniedz kompetentajā iestādē šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ogļūdeņražu ieguves darbu plānu.

248. Ja licences laukumā tiek noteikta valsts līdzdalības daļa un tiek iesniegti šo noteikumu 175. vai 223. punktā minētie dokumenti un informācija, Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar valsts kapitālsabiedrību triju mēnešu laikā pēc minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. vai 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālu ziņojumu par valsts līdzdalības daļas finansēšanu, paredzot tajā šādas iespējas:

248.1. valsts līdzdalības daļa tiek finansēta no valsts budžeta. Šādā gadījumā konceptuālajā ziņojumā ietver atbilstoši valsts līdzdalības daļai iegūto ogļūdeņražu atsavināšanas principus un valsts kapitālsabiedrībai paredzēto atskaitījumu apmēru un to veikšanas kārtību;

248.2. valsts līdzdalības daļa netiek finansēta. Šādā gadījumā konceptuālajā ziņojumā ietver priekšlikumus valsts līdzdalības daļas atsavināšanai.

249. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts līdzdalības daļas finansēšanas iespēju un valsts kapitālsabiedrība saņem finansējumu valsts līdzdalības daļas nodrošināšanai, licenciāts sedz ogļūdeņražu ieguves izdevumus saskaņā ar kopdarbības līguma noteikumiem un nosacījumiem, tai skaitā valsts līdzdalības daļas apmērā. Ministru kabinets lēmumu par valsts līdzdalības daļas finansēšanu pieņem sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 248. punktā minētā konceptuālā ziņojuma saņemšanas.

250. Ja licenciāts ir veicis finansiālus ieguldījumus ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ieguves darbos pēc šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. un 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas kompetentajā iestādē un Ministru kabinets pieņem lēmumu finansēt valsts līdzdalības daļu, valsts sedz licenciātam šajā punktā minētos finansiālos ieguldījumus valsts līdzdalības daļas apmērā, papildus maksājot procentus Latvijas Republikas Civillikuma 1765. pantā noteiktajā apmērā. Valsts veic pamatsummas un procentu maksājumu licenciātam 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. un 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas.

251. Šo noteikumu 248.2. apakšpunktā minētajā gadījumā, ja licenciāts ir veicis finansiālus ieguldījumus ogļūdeņražu ieguves sagatavošanas un ieguves darbos pēc šo noteikumu 175. vai 223. punktā minēto dokumentu vai šo noteikumu 177. un 226. punktā minētās papildu informācijas vai dokumentu iesniegšanas kompetentajā iestādē, persona, kurai par labu tiek atsavināta valsts līdzdalības daļa, sedz licenciātam šajā punktā minētos finansiālos ieguldījumus valsts līdzdalības daļas apmērā, papildus maksājot procentus Latvijas Republikas Civillikuma 1765. pantā noteiktajā apmērā. Persona veic pamatsummas un procentu maksājumu licenciātam triju mēnešu laikā no dienas, kad izsniegta licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kurā personai tiek noteikta līdzdalības daļa.

252. Izdevumus, kas radušies valsts kapitālsabiedrībai, īstenojot valsts līdzdalību no šo noteikumu 27.2.1. apakšpunktā minētās licences izsniegšanas brīža, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

253. Pēc ogļūdeņražu ieguves uzsākšanas izpētes un ieguves licences laukumā, kurā ir noteikta valsts līdzdalības daļa, šo noteikumu 252. punktā minētos izdevumus var segt no atskaitījumiem valsts kapitālsabiedrībai no ogļūdeņražu pārdošanas ienākumiem.

XIX. Kompetentā iestāde

254. Kompetentajai iestādei ir šādas regulatīvas funkcijas:

254.1. ziņojumu par smagiem apdraudējumiem novērtēšana un apstiprināšana, paziņojumu par konstrukciju novērtēšana, paziņojumu par darbībām ar urbumu vai apvienotajām darbībām novērtēšana, kā arī citu līdzīgu tai iesniegto dokumentu novērtēšana;

254.2. šo noteikumu ievērošanas uzraudzība attiecībā uz operatoriem un īpašniekiem, tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildes darbības;

254.3. padomu sniegšana citām iestādēm vai struktūrām;

254.4. gada plānu sagatavošana, ievērojot šo noteikumu 255.7. apakšpunktu, 260. punktu un 270.1. apakšpunktu;

254.5. ziņojumu sagatavošana;

254.6. sadarbība ar kompetentajām iestādēm vai kontaktpunktiem, ievērojot šo noteikumu 262., 263. un 264. punktu.

255. Kompetentā iestāde:

255.1. darbojas neatkarīgi no politikas, regulatīviem lēmumiem vai citiem apsvērumiem, kas nav saistīti ar tās uzdevumiem saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

255.2. skaidri norāda savu pienākumu apmēru un operatora un īpašnieka pienākumu kontrolēt smagu negadījumu riskus saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

255.3. izstrādā politiku, procesu un procedūras, saskaņā ar kurām rūpīgi izvērtē ziņojumus par smagiem apdraudējumiem un paziņojumus, kuri iesniegti, ievērojot šo noteikumu prasības, kā arī pārrauga šo noteikumu ievērošanu (tostarp izmantojot inspekcijas, izmeklēšanu un izpildes darbības);

255.4. politiku, procesu un procedūras saskaņā ar šo noteikumu 255.3. apakšpunktu dara pieejamas operatoriem un īpašniekiem un kopsavilkumus par minēto dara pieejamus sabiedrībai;

255.5. ja nepieciešams, sagatavo un īsteno koordinētas vai kopējas procedūras ar citām iestādēm Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai uzņemtos savus uzdevumus saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

255.6. pamato savu politiku, organizatoriskās un darbības procedūras uz šo noteikumu 260. un 261. punktā minētajiem principiem;

255.7. uzrauga, kā operatori un īpašnieki ievēro pasākumus, kas noteikti ziņojumā par smagiem apdraudējumiem un plānos, kuri minēti paziņojumā par darbībām ar urbumu un paziņojumā par apvienotajām darbībām.

256. Kompetentā iestāde izstrādā:

256.1. rakstveida stratēģiju, kurā aprakstīti tās uzdevumi, darbības prioritātes saistībā ar iekārtu konstrukciju un darbību, integritātes pārvaldību, kā arī sagatavotību un reaģēšanu ārkārtas situācijās, un norādes, kā to organizē;

256.2. darbības procedūras, kurās aprakstīts, kā tā pārbaudīs šajos noteikumos minētos operatoru un īpašnieku pienākumus un nodrošinās to izpildi, tostarp kā tā izskatīs, izvērtēs un apstiprinās ziņojumus par smagiem apdraudējumiem, izskatīs paziņojumus par darbībām ar urbumu un kā jānosaka intervāli smagu apdraudējumu risku kontroles pasākumu pārbaudē (tai skaitā vides jomā) konkrētajai iekārtai vai darbībām;

256.3. procedūras tās uzdevumu veikšanai.

257. Šo noteikumu 256.2. apakšpunktā minētajās procedūrās, lai izvērtētu ziņojumus par smagiem apdraudējumiem, ir nepieciešama visa faktiskā informācija un citas saskaņā ar šiem noteikumiem pieprasītās ziņas, kas jāsniedz operatoram vai īpašniekam. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek iesniegta vismaz šāda informācija un ka minētās prasības tiek skaidri norādītas pamatnostādnēs operatoriem un īpašniekiem:

257.1. visi paredzamie apdraudējumi, kas varētu izraisīt smagu negadījumu (tostarp attiecībā uz vidi), ir noteikti, to riski novērtēti un noteikti pasākumi (tostarp reaģēšana ārkārtas situācijās) šo risku kontrolei;

257.2. drošuma un vides pārvaldības sistēma ir pienācīgi izklāstīta, lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu prasībām;

257.3. ir aprakstīti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz neatkarīgu pārbaudi un operatora vai īpašnieka veiktu revīziju.

258. Kompetentā iestāde izveido mehānismus, ar ko:

258.1. no jebkura avota sniegt konfidenciālu ziņojumu par drošuma un vides problēmām saistībā ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā;

258.2. izmeklēt šo noteikumu 258.1. apakšpunktā minētos ziņojumus, saglabājot iesaistīto personu anonimitāti.

259. Veicot rūpīgu novērtējumu attiecībā uz ziņojumiem par smagiem apdraudējumiem, kompetentā iestāde nodrošina, ka:

259.1. ir sniegta visa prasītā faktiskā informācija;

259.2. operators vai īpašnieks ir noteicis visus iespējami paredzamos smagu negadījumu apdraudējuma gadījumus, kas saistās ar iekārtu un tās darbību, un ka pietiekami ir izskaidrota smagu negadījumu risku novērtēšanas metodika un kritēriji (tostarp ar analīzi saistītie nenoteiktības faktori);

259.3. riska pārvaldībā ir ņemti vērā visi iekārtas atbilstīgie dzīves cikla posmi un paredzēti visi paredzamie gadījumi, tostarp:

259.3.1. kā lēmumos par konstrukciju, kas aprakstīti paziņojumā par konstrukciju, ir ņemta vērā riska pārvaldība, lai nodrošinātu, ka tiek iekļauti raksturīgie drošuma un vides principi;

259.3.2. kā darbības laikā no iekārtas jāvada urbuma darbības;

259.3.3. kā urbuma darbības jāveic un uz laiku jāpārtrauc, pirms no ieguves iekārtas tiek sākta ieguve;

259.3.4. kā apvienotās darbības jāveic kopā ar citu iekārtu;

259.3.5. kā tiks veikta iekārtas ekspluatācijas pārtraukšana;

259.4. kā ir paredzēts īstenot riska pārvaldībā noteiktos riska samazināšanas pasākumus, ja riski jāsamazina līdz pieļaujamam līmenim;

259.5. vai, nosakot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu pieļaujamus riska līmeņus, operators vai īpašnieks ir skaidri norādījis, kā ir ņemta vērā atbilstīgā paraugprakse un uz labu inženierijas praksi balstītie spriedumi, labākā vadības prakse un cilvēcisko un organizatorisko faktoru principi;

259.6. vai ir skaidri noteikti un pamatoti pasākumi un procedūras ārkārtas situāciju noteikšanai un ātrai un efektīvai reaģēšanai uz tām;

259.7. kā izglābšanās, evakuācijas un glābšanas procedūras, kā arī pasākumi ārkārtas situācijas eskalācijas novēršanai un tās ietekmes uz vidi samazināšanai ir loģiski un sistemātiski iekļauti, ņemot vērā iespējamos ārkārtas apstākļus, kādos tie tiks veikti;

259.8. kā attiecīgās prasības ir iekļautas iekšējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un vai minēto plānu kopija vai pienācīgs apraksts ir iesniegts kompetentajā iestādē;

259.9. vai ziņojumā par smagiem apdraudējumiem aprakstītā drošuma un vides pārvaldības sistēma ir pietiekama, lai nodrošinātu smago apdraudējumu risku kontroli katrā attiecīgajā iekārtas dzīves cikla posmā, un nodrošina atbilstību visām attiecīgajām tiesību normām un vai minētajā ziņojumā ir paredzēta revīzija un revīzijas ieteikumu īstenošana;

259.10. vai ir pietiekami izskaidrota shēma neatkarīgai pārbaudei.

260. Kompetentā iestāde izstrādā gada plānus, lai efektīvi pārraudzītu smagus apdraudējumus jūrā, tostarp veicot pārbaudes, pamatojoties uz riska pārvaldību un pievēršot īpašu uzmanību atbilstībai ziņojumam par smagiem apdraudējumiem un citiem dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar šiem noteikumiem. Kompetentā iestāde regulāri pārskata plānu efektivitāti, kā arī veic vajadzīgos pasākumus, lai tos uzlabotu.

261. Kompetentajai iestādei attiecībā uz licenciāta darbībām, kurš veic ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā, ir tiesības:

261.1. aizliegt ekspluatēt vai sākt darbības ar iekārtu vai jebkuru savienotu infrastruktūru, ja uzskata, ka ziņojumā par smagiem apdraudējumiem ierosinātie pasākumi smagu negadījumu novēršanai vai to seku mazināšanai vai paziņojumi par darbībām ar urbumu vai apvienotām darbībām neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;

261.2. ārkārtas situācijās un gadījumos, ja tā uzskata, ka netiek apdraudēts drošums un vides aizsardzība, saīsināt starpposmu, kas nepieciešams starp ziņojuma par smagiem apdraudējumiem vai citu dokumentu iesniegšanu un darbību sākšanu;

261.3. pieprasīt, lai operators īsteno tādus samērīgus pasākumus, ko kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti visi atbilstīgie pasākumi smagu negadījumu novēršanai, kas saistīti ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā;

261.4. šo noteikumu 154. punktā minētajos gadījumos veikt atbilstīgus pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu darbību drošumu;

261.5. pieprasīt uzlabojumus un, ja nepieciešams, aizliegt turpināt jebkuras iekārtas vai tās daļas, vai savienotās infrastruktūras ekspluatāciju, ja inspekcijas rezultāti, novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 154. punktu, ziņojuma par smagiem apdraudējumiem periodisks pārskats vai citi dokumenti, kurus saskaņā ar šiem noteikumiem ir iesniedzis licenciāts, operators vai iekārtas īpašnieks, parāda, ka šo noteikumu prasības nav ievērotas vai ka pastāv pamatotas bažas par darbību naftas un gāzes nozarē jūrā vai iekārtu drošumu;

261.6. slēgt līgumus ar attiecīgām Eiropas Savienības aģentūrām vai citām piemērotām struktūrām par specializēto zināšanu sniegšanu, lai palīdzētu kompetentajai iestādei veikt tās funkcijas;

261.7. iesniegt Būvniecības valsts kontroles birojā ierosinājumu par licences darbības apturēšanu vai darbības termiņa samazināšanu, ja netiek ievērotas šajos noteikumos minētās prasības.

262. Kompetentā iestāde regulāri veic savstarpēju zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņu ar citām kompetentajām iestādēm (tostarp izmantojot par naftas un gāzes ieguvi jūrā atbildīgo Eiropas Savienības iestāžu grupu (EUOAG)) un iesaistās apspriedēs ar nozares pārstāvjiem, citām ieinteresētajām personām un Eiropas Komisiju par attiecīgo valstu un Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu.

263. Zināšanu, informācijas un pieredzes apmaiņa, kas notiek, ievērojot šo noteikumu 262. punktu, īpaši attiecas uz riska pārvaldības pasākumu darbību, smagu negadījumu novēršanu, atbilstības pārbaudēm un reaģēšanu uz ārkārtas situācijām saistībā ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā Eiropas Savienības teritorijā, kā arī – attiecīgā gadījumā – ārpus Eiropas Savienības.

264. Kompetentā iestāde piedalās skaidru kopīgu prioritāšu izveidē attiecībā uz to, kā sagatavot un atjaunināt standartus un norādes, lai noteiktu un veicinātu ar darbībām naftas un gāzes nozarē jūrā saistītas paraugprakses īstenošanu un konsekventu piemērošanu.

XX. Ogļūdeņražu meklēšanas un ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu pārraudzība un kontrole

265. Būvniecības valsts kontroles birojs veic ogļūdeņražu meklēšanas un ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbu administratīvo pārraudzību, izvērtējot pretendenta vai licenciāta iesniegtos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī pārbaudot iesniegto dokumentu autentiskumu.

266. Dienesta amatpersonas kontrolē vides normatīvo aktu, piesārņojošās darbības veikšanai izsniegtajā atļaujā minēto nosacījumu, kā arī piesārņojuma likvidācijas gatavības prasību ievērošanu ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos atbilstoši šādiem nosacījumiem:

266.1. dienests katru gadu līdz 20. oktobrim iesniedz kompetentajā iestādē kontroles grafiku nākamajam kalendāra gadam, paredzot veikt pārbaudes vismaz reizi gadā;

266.2. dienesta amatpersonām ir tiesības atbilstoši kontroles grafikam un gadījumos, ja rodas pamatotas aizdomas, ka ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītais objekts radījis vides piesārņojumu, kontrolēt vides normatīvo aktu prasību ievērošanu, bez maksas uzturēties ogļūdeņražu izpētes vai ieguves darbos iesaistītajā objektā, kā arī saņemt to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentu kopijas.

267. Dienests, kontrolējot ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbus jūrā izvietotajās ogļūdeņražu ieguves vietās, var veikt neplānotu vai plānotu pārbaudi.

268. Ja dienests ir paredzējis veikt plānotu pārbaudi jūrā izvietotajās ogļūdeņražu ieguves vietās, tas 48 stundas pirms plānotās pārbaudes par to paziņo kompetentajai iestādei un licenciātam. Pārbaudē var piedalīties arī kompetentās iestādes amatpersonas.

269. Dienests 14 dienu laikā rakstveidā informē kompetento iestādi, centru un licenciātu par kontroles rezultātiem.

270. Licenciāts nodrošina:

270.1. šo noteikumu 268. punktā minētajā gadījumā – dienesta un kompetentās iestādes amatpersonu nogādāšanu uz iekārtu vai kuģi, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām, un no tā (tostarp iestāžu vai personu aprīkojuma pārvadāšanu) jebkurā pieņemamā laikā, kā arī izmitināšanu, ēdināšanu un citas uzturēšanās vajadzības saistībā ar iekārtu apmeklējumiem, lai palīdzētu dienestam un kompetentajai iestādei veikt pārraudzību (tostarp inspekcijas, izmeklēšanas un izpildi);

270.2. vides normatīvo aktu prasību ievērošanas kontrolei nepieciešamās informācijas sniegšanu dienestam;

270.3. vides aizsardzības prasību un iekšējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju pastāvīgu izpildi. Licenciāts reizi pusgadā, ja licences laukums ir noteikts jūrā, vai reizi gadā, ja licences laukums ir noteikts uz sauszemes, informē dienestu par minēto prasību un plāna izpildes rezultātiem;

270.4. emisijas periodisku automatizēto kontroli un reģistrāciju, kā arī regulāru pārskatu sniegšanu dienestam par vidē novadītajām vielām saskaņā ar atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai minētajiem nosacījumiem.

271. Operators vai ogļūdeņražu izpētē vai ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks, apspriežoties ar kompetento iestādi un darba ņēmēju pārstāvjiem, sagatavo un pārskata standartus un norādes paraugpraksei attiecībā uz to, kā kontrolēt smagu apdraudējumu riskus jūrā visa darbību naftas un gāzes nozarē jūrā konstruēšanas un ekspluatācijas cikla laikā, un minēto standartu un norāžu izstrādē ievēro šādas prioritātes:

271.1. urbumu integritātes, urbumu kontroles aprīkojuma un ierobežojumu uzlabošana un to efektivitātes uzraudzība;

271.2. primārās ierobežošanas uzlabošana;

271.3. sekundārās ierobežošanas uzlabošana, lai ierobežotu smagus negadījumus (tostarp novērstu sprādzienus to sākotnējā stadijā);

271.4. pamatoti lēmumi;

271.5. ar smagu apdraudējumu saistītu darbību pārvaldība un uzraudzība;

271.6. vadošo darbinieku kompetence;

271.7. efektīva riska pārvaldība;

271.8. uzticamības novērtējums attiecībā uz drošumam un videi kritiski svarīgām sistēmām;

271.9. galvenie darbības rādītāji;

271.10. drošuma un vides pārvaldības sistēmu efektīva integrēšana starp operatoriem, īpašniekiem un citām personām, kas iesaistītas darbībās naftas un gāzes nozarē.

272. Operators vai ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks izveido shēmas neatkarīgai pārbaudei un sagatavo šādu shēmu aprakstu, ko iesniedz kompetentajā iestādē saskaņā ar šo noteikumu 180.1.13., 221.4.9., 223.5.12. un 234.9. apakšpunktu. Minētajā aprakstā ietver:

272.1. atzinumu, ko sniedz operators vai īpašnieks pēc tam, kad ir izskatījis neatkarīgā pārbaudes veicēja ziņojumu, ka dati par kritiskiem drošuma un vides elementiem un to apkopes shēmu ir vai būs atbilstīgi saskaņā ar ziņojumu par smagiem apdraudējumiem;

272.2. shēmas neatkarīgai pārbaudei aprakstu, tostarp attiecībā uz neatkarīgo pārbaudes veicēju atlasi un pārbaudes līdzekļiem, lai noteiktu, ka kritiski drošuma un vides elementi un shēmā norādītais konkrētais mehānisms saņem apkopi un ir labā stāvoklī;

272.3. šo noteikumu 272.2. apakšpunktā minēto pārbaudes līdzekļu aprakstu, kurā iekļauj detalizētu to principu izklāstu, kurus izmantos shēmā paredzēto funkciju veikšanai un šīs shēmas regulārai pārskatīšanai visa iekārtas dzīves cikla laikā, tostarp:

272.3.1. kritisku drošuma un vides elementu pārbaudi un testēšanu, ko īsteno neatkarīgi un kompetenti pārbaudes veicēji;

272.3.2. konstrukcijas, standarta, sertifikācijas vai citu kritisku drošuma un vides elementu atbilstības sistēmu pārbaudi;

272.3.3. notiekošā darba pārbaudi;

272.3.4. ziņošanu par jebkuriem neatbilstības gadījumiem;

272.3.5. operatora vai īpašnieka veiktās koriģējošās darbības.

273. Shēmas neatkarīgai pārbaudei izstrādā attiecībā uz:

273.1. iekārtām, lai sniegtu neatkarīgu apliecinājumu, ka ziņojumā par smagiem apdraudējumiem aprakstītie kritiskie drošuma un vides elementi, kas noteikti iekārtas riska novērtējumā, ir un ka kritisko drošuma un vides elementu pārbaužu un testēšanas grafiks ir atbilstīgs, atjaunināts un darbojas, kā plānots;

273.2. paziņojumiem par darbībām ar urbumu, lai sniegtu neatkarīgu apliecinājumu, ka urbuma konstrukcija un urbuma kontroles pasākumi vienmēr ir atbilstīgi paredzētajiem urbuma apstākļiem.

274. Neatkarīga pārbaudes veicēja izvēle un shēmas neatkarīgai pārbaudei izstrāde atbilst šādiem kritērijiem:

274.1. saistībā ar pārbaudes veicēja neatkarību no operatora un iekārtas īpašnieka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

274.1.1. neatkarīgs pārbaudes veicējs saistībā ar tā funkcijām neizskata nevienu kritisku drošuma un vides elementu vai jebkādu iekārtas daļu, vai urbumu, vai urbuma iekārtu, ja pārbaudes veicējs ar to ir bijis saistīts pirms pārbaudes darbībām vai ja attiecībā uz to varētu būt apdraudēta viņa objektivitāte;

274.1.2. neatkarīgs pārbaudes veicējs ir pietiekami neatkarīgs no pārvaldības sistēmas, kas ir atbildīga vai ir bijusi atbildīga par jebkuru komponentu, uz kuru attiecas shēma neatkarīgai pārbaudei vai urbuma pārbaudei, lai nodrošinātu objektivitāti, viņam veicot savas funkcijas saskaņā ar minēto shēmu;

274.2. attiecībā uz shēmu neatkarīgai pārbaudei saistībā ar iekārtu vai urbumu tiek izpildīti šādi nosacījumi:

274.2.1. neatkarīgam pārbaudes veicējam ir piemērota tehniskā kompetence, tostarp, ja nepieciešams, pietiekami kvalificēts un pieredzējis personāls atbilstīgā daudzumā, lai izpildītu šo noteikumu 274.1. apakšpunktā minētās prasības;

274.2.2. neatkarīgu pārbaužu veicējs nodrošina saskaņā ar shēmu neatkarīgām pārbaudēm veicamo uzdevumu atbilstīgu sadalījumu personālam, kam ir attiecīga kvalifikācija, lai tos veiktu;

274.2.3. ir nodrošināti atbilstīgi pasākumi attiecībā uz informācijas plūsmu starp operatoru vai īpašnieku un neatkarīgo pārbaužu veicēju;

274.2.4. neatkarīgajam pārbaužu veicējam ir piešķirtas pietiekamas pilnvaras, lai tas varētu efektīvi veikt savas funkcijas.

275. Operators vai īpašnieks nodrošina, ka no neatkarīga pārbaudes veicēja saņemtus ieteikumus, ievērojot šo noteikumu 273.1. apakšpunktu, un, pamatojoties uz šādiem ieteikumiem, veiktās rīcības reģistrus operators vai īpašnieks dara pieejamas kompetentajai iestādei un saglabā sešus mēnešus pēc tam, kad ir pabeigtas attiecīgās darbības naftas un gāzes nozarē jūrā.

276. Urbuma operators neatkarīgā pārbaudes veicēja konstatējumus un komentārus, ievērojot šo noteikumu 273.2. apakšpunktu, un operatora rīcību, kas saistīta ar minētajiem konstatējumiem un komentāriem, izklāsta paziņojumā par darbībām ar urbumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 190. punktu.

277. Operatoram un iekārtas īpašniekam jāreaģē uz neatkarīga pārbaužu veicēja ieteikumiem un, pamatojoties uz tiem, jāveic atbilstīga rīcība.

278. Ogļūdeņražu ieguves iekārtai vai būvei jūrā neatkarīgās pārbaudes shēmu ievieš pirms attiecīgās iekārtas vai būves konstruēšanas pabeigšanas. Ar ogļūdeņražu ieguvi nesaistītai iekārtai jūrā shēmu ievieš pirms darbību sākšanas.

279. Ja šo noteikumu 273.1. apakšpunktā minētajā ziņojumā vai 273.2. apakšpunktā minētajā paziņojumā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, operators vai ogļūdeņražu izpētē un ieguvē izmantojamu iekārtu un būvju īpašnieks paziņo neatkarīgajam pārbaužu veicējam, lai tas veiktu papildu pārbaudi saskaņā ar shēmu neatkarīgai pārbaudei, un šādas papildu pārbaudes rezultātus paziņo kompetentajai iestādei.

280. Neatkarīgās pārbaudes rezultāti neskar operatora un īpašnieka atbildību par pārbaudāmā aprīkojuma un sistēmas pareizu un drošu darbību.