Zaudējis spēku - Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi

40. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto ES regulā Nr. 575/2013 aprakstīto attīstīto mērīšanas pieeju, var izmantot saskaņā ar minēto pieeju aprēķināto operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmēru kā operacionālā riska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru arī kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros. Lai nodrošinātu operacionālā riska novērtēšanu, kredītiestāde regulāri veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

41. Kredītiestāde, kura operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķinam izmanto tās izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, nodrošina, ka:

41.1. iekšējā modelī, metodē vai pieejā tiek izmantota kāda no vispārēji atzītām pieejām (piemēram, zaudējumu sadalījuma pieeja (loss distribution approach), uz scenārijiem balstītā pieeja (scenario based approach) vai riska faktoru un kontroles pieeja (risk drivers and controls approach));

41.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā lietotā metodoloģija aptver visu tās darbībai piemītošo operacionālo risku dažādos kredītiestādes darbības veidos, ģeogrāfiskās atrašanās vietās, juridiskajās struktūrās vai citos attiecīgajos iedalījumos, ko noteikusi pati kredītiestāde;

41.3. ir aprakstītas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri un pieņēmumi;

41.4. tiek veiktas iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības, elementu, parametru un rezultātu pārbaudes, lai novērtētu iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības drošumu un rezultātu ticamību, kā arī minētās pārbaudes un to rezultāti tiek dokumentēti;

41.5. tiek analizēti izstrādātā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un tajā izmantotie pieņēmumi (piemēram, korelāciju pieņēmumi), kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķina rezultātiem un to ticamību;

41.6. tiek veikts izvērtējums, vai šādi aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir pietiekams visu ar šo risku saistīto iespējamo zaudējumu segšanai. Papildus kredītiestāde veic stresa testēšanu, pamatojoties uz bāzes scenāriju turpmākajiem 12 mēnešiem, analizē iegūtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā ņem tos vērā, nosakot operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

41.7. ja ar kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju aprēķinātais operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs ir mazāks nekā saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs, kredītiestāde operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka vismaz saskaņā ar ES regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērā.

2. pīlāra riski

42. Kredītiestāde 2. pīlāra risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai novērtē tās iespējamos zaudējumus, kas var rasties šādu tās darbībai piemītošo risku rezultātā, t.sk. novērtē iespējamos zaudējumus no riskiem, kuriem nepastāv vispāratzītas vienotas kvantitatīvas risku mērīšanas metodes. Šim nolūkam kredītiestāde atbilstoši tās darbības specifikai analizē vismaz:

42.1. procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;

42.2. koncentrācijas risku;

42.3. noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku;

42.4. likviditātes risku;

42.5. pārējos kredītiestādes darbībai piemītošos būtiskos riskus, t.sk. reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus riskus.

Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī

43. Kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, izmantojot vienu no šādām pieejām:

43.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 44. punkts);

43.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju.

44. Piemērojot vienkāršoto metodi procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

44.1. kredītiestāde aprēķina ekonomiskās vērtības samazinājumu pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem;

44.2. kredītiestāde nosaka procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamo kapitālu 100 procentu apmērā no kredītiestādes ekonomiskās vērtības samazinājuma (procentu likmju riska noteikumu 2. pielikuma kopsavilkuma 50. pozīcijas "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska svērtā vērtība (kopā)" absolūtās vērtības summa).

45. Ja kredītiestāde procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanai izmanto kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, tad kredītiestāde nodrošina, ka:

45.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver kredītiestādes darbībai būtiskos procentu likmju riska rašanās avotus saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem (t.i., cenu izmaiņu risks (repricing risk), ienesīguma līknes risks (yield curve risk), bāzes risks (basis risk), izvēles risks (optionality risk)) un ļauj novērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes ienākumiem un tās ekonomisko vērtību;

45.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītām metodēm (piemēram, starpības analīzi (gap analysis), ilguma (duration) metodi, simulācijas tehnikas (simulation approaches), kas minētas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)6);

45.3. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus pret procentu likmju izmaiņām jutīgos netirdzniecības portfeļa aktīvus, pasīvus un ārpusbilances pozīcijas katrā būtiskā valūtā;

45.4. iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas procentu likmju riska iekšējā modeļa vai metodes pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri (elementi) un pieņēmumi (piemēram, modelētās procentu likmju izmaiņas, turēšanas periods, ticamības intervāls, termiņa intervāli u.tml.);

45.5. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību.

Koncentrācijas risks

46. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē koncentrācijas risku un novērtē koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

47. Koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, nosaka, izmantojot vienu no šādām pieejām:

47.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 50.–52. punkts);

47.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju.

48. Ņemot vērā to, ka ievērojama koncentrācijas riska daļa rodas kredītiestādes kredītportfelī, kredītiestāde izvērtē vismaz kredītportfeļa riska darījumu koncentrāciju, t.sk.:

48.1. savstarpēji saistītu klientu grupu un individuālo klientu, kas nav iesaistīti savstarpēji saistītu klientu grupā, riska darījumu koncentrāciju (tālāk tekstā – individuālās koncentrācijas risks);

48.2. riska darījumu ar klientiem – vienas tautsaimniecības nozares pārstāvjiem koncentrāciju (tālāk tekstā – nozaru koncentrācijas risks);

48.3. riska darījumu, kuros aizņēmuma valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas, koncentrāciju (tālāk tekstā – valūtu nesakritības koncentrācijas risks);

48.4. netiešo riska darījumu koncentrāciju, kas veidojas no riska darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu, vai no riska darījumiem, kuru kredītrisks ir samazināts, piemērojot viena nodrošinājuma devēja nodrošinājumu, (tālāk tekstā – nodrošinājuma koncentrācijas risks).

49. Kredītiestādes kredītportfeli šo noteikumu 50.–52. punkta izpratnē veido kredītiestādes klientiem, izņemot centrālajām valdībām, centrālajām bankām, pašvaldībām un kredītiestādēm, izsniegtie kredīti un ārpusbilances saistības pret šiem klientiem (tālāk tekstā visi kopā – kredīti). Kredītus šo noteikumu 50.–52. punktā aprakstītajā aprēķinā iekļauj summā, kas nav samazināta par izveidotajiem uzkrājumiem. Ārpusbilances saistības pret klientiem šo noteikumu 50.–52. punktā aprakstītajā aprēķinā iekļauj, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

50. Piemērojot vienkāršoto metodi kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

IKI	Individuālās koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska kapitāla prasības)
0.0 < IKI < 0.1	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
0.1 < IKI < 0.2	2
0.2 < IKI < 0.4	4
0.4 < IKI < 1.0	6
1.0 < IKI < 5.0	8
5.0 < IKI < 100	12
NKI	Nozaru koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītriska kapitāla prasības riska darījumu atbilstošajai grupai)
---	---
0 < NKI < 12	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
12 < NKI < 15	2
15 < NKI < 20	4
20 < NKI < 25	6
25 < NKI < 50	8
50 < NKI < 100	12
NVKI	Nodrošinājuma koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (% no kredītportfelim aprēķinātās kredītriska kapitāla prasības)
---	---
0 < NVKI < 25	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
25 < NVKI < 35	2
35 < NVKI < 45	3
45 < NVKI < 55	4
55 < NVKI < 65	5
65 < NVKI < 100	6

51. Ja kredītiestādei ir būtiski ieguldījumi kredītportfelī iekļauto klientu emitētajos vērtspapīros, tā iekļauj šādus vērtspapīrus riska darījumu ar klientu kopsummā individuālā un nozares koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai.

52. Kredītiestāde izvērtē arī citos bilances posteņos (īpaši prasību pret centrālajām valdībām, kredītiestādēm un vērtspapīru posteņos) iekļauto riska darījumu koncentrācijas risku, t.sk. valūtu nesakritības koncentrācijas risku, un nepieciešamības gadījumā aprēķina tā segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Kredītiestāde citos bilances posteņos iekļauto riska darījumu koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru var noteikt, izstrādājot šo noteikumu 50.–51. punktā aprakstītajai pieejai līdzīgas pieejas.

53. Kredītiestāde veic periodisku koncentrācijas riska stresa testēšanu, analizē stresa testēšanas rezultātus un ņem tos vērā, nosakot koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks

54. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku un nosaka šā riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, var noteikt, izmantojot vienu no šādām pieejām:

54.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 55. punkts);

54.2. kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju.

55. Piemērojot vienkāršoto metodi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai:

Īpatsvars (%)	Skaitliskais novērtējums
Mazāks par 9.9	1
10 līdz 19.9	2
20 līdz 29.9	3
30 līdz 39.9	4
40 līdz 49.9	5
50 līdz 59.9	6
60 līdz 69.9	7
70 līdz 79.9	8
80 līdz 89.9	9
Lielāks par 90	10
Īpatsvars (%)	Skaitliskais novērtējums
---	---
Mazāks par 9.9	1
10 līdz 19.9	2
20 līdz 29.9	3
30 līdz 39.9	4
40 līdz 49.9	5
50 līdz 59.9	6
60 līdz 69.9	7
70 līdz 79.9	8
80 līdz 89.9	9
Lielāks par 90	10
Izmaiņas (%)	Skaitliskais novērtējums
---	---
Mazākas par 0	1
0 līdz +19.9	2
+20 līdz +39.9	3
+40 līdz +59.9	4
+60 līdz +79.9	5
+80 līdz +99.9	6
+ 100 līdz +119.9	7
+ 120 līdz +139.9	8
+ 140 līdz +159.9	9
Vairāk par +160	10
Attiecība (%)	Skaitliskais novērtējums
---	---
Mazāka par 9.9	1
10 līdz 19.9	2
20 līdz 29.9	3
30 līdz 39.9	4
40 līdz 49.9	5
50 līdz 59.9	6
60 līdz 69.9	7
70 līdz 79.9	8
80 līdz 89.9	9
Lielāka par 90	10
Kopējais skaitliskais novērtējums	Riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (% no noguldījumu un pasīvu pārvaldīšanā kopsummas)
---	---
4 līdz 11	Nav nepieciešams uzturēt kapitālu riska segšanai
12 līdz 17	0.25
18 līdz 23	0.50
24 līdz 29	0.75
30 un vairāk	1.00

Likviditātes risks

56. Papildu kapitāla uzturēšana likviditātes riska segšanai nenodrošina efektīvu likviditātes riska mazināšanu, tomēr krīzes laikā papildu finansējuma piesaistīšanas izdevumi var ietekmēt kredītiestādes ienākumus un kapitāla līmeni, tāpēc kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē likviditātes risku, t.sk. novērtē likvīdo aktīvu pietiekamību krīzes situācijās, iespējamos zaudējumus, kas var rasties resursu sadārdzinājuma rezultātā, un analizē nepieciešamību noteikt papildu kapitālu šo zaudējumu segšanai.

57. Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas var rasties likviditātes riska rezultātā, kredītiestāde, izmantojot iespējamo notikumu scenāriju analīzi (stresa testēšanu) saskaņā ar likviditātes noteikumu prasībām:

57.1. analizē savas iespējas nepieciešamības gadījumā piesaistīt finanšu resursus;

57.2. novērtē iespējamos papildu finansējuma piesaistīšanas izdevumus un esošo finanšu resursu sadārdzinājumu likviditātes krīzes gadījumā.

Pārējie riski

58. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izvērtē arī pārējos tās darbībai piemītošos riskus, t.sk. reputācijas risku, biznesa modeļa risku un citus riskus, kas ir raksturīgi kredītiestādes darbības specifikai, (tālāk tekstā visi kopā – pārējie riski).

59. Ņemot vērā to, ka reputācijas risks un biznesa modeļa risks ir būtiski riski jebkurai kredītiestādei, kredītiestādes uzdevums ir nodrošināt reputācijas riska un biznesa modeļa riska atbilstošu pārvaldīšanu, un noteikta kapitāla apmēra uzturēšana šo risku segšanai nevar aizstāt citas šo risku pārvaldīšanas un mazināšanas metodes. Kredītiestāde izvērtē iespēju reputācijas riska un biznesa modeļa riska pārvaldīšanas ietvaros ieviest šo risku mērīšanas (novērtēšanas) sistēmas.

60. Kredītiestāde, ņemot vērā tās darbības specifiku, izstrādā atbilstošas politikas un procedūras reputācijas riska identificēšanai un pārvaldīšanai. Reputācijas risks var rasties gan kredītiestādes darbības, gan arī no kredītiestādes neatkarīgu ārēju notikumu rezultātā. Reputācijas riska avoti ir paaugstinātu risku uzņemšanās, neapmierinoši sniegti pakalpojumi klientiem, neētiskas vai nelegālas kredītiestādes vadības un darbinieku darbības, krāpšana, grāmatvedības uzskaites neatbilstība, vāja korporatīvā vadība, kredītiestādes darbības neatbilstība saistošajiem likumiem, noteikumiem un standartiem, vāji operacionālās vai finanšu darbības rādītāji, interešu konflikta situācijas, uzraudzības iestāžu sankcijas, zema pakalpojumu kvalitāte u.c. Reputācijas riska pārvaldīšana ietver labas reputācijas radīšanu un uzturēšanu (aizsargāšanu) gan normālos darbības apstākļos, gan krīzes situācijā:

60.1. labas reputācijas uzturēšanai normālos darbības apstākļos kredītiestāde paredz vismaz pastāvīgus pamatdarbības procesu, produktu un pakalpojumu uzlabojumus, nosaka sadarbības ar kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem un citām ieinteresētajām personām pamatprincipus un kredītiestādes sabiedrisko attiecību (t.sk. reklāmas) koncepciju;

60.2. kredītiestāde izstrādā procedūras un darbības plānu krīzes situāciju pārvaldīšanai, t.sk. identificē iespējamos notikumus, kas var radīt paaugstinātu reputācijas risku, apzina šādu notikumu cēloņus un iespējamās sekas, nosaka darbības, kas veicamas, lai aizsargātu reputāciju krīzes situācijā, un komunikācijas ar sabiedrību krīzes situācijā kārtību.

61. Biznesa modeļa riska pārvaldīšanai kredītiestāde izveido piemērotu stratēģiskās plānošanas sistēmu, kuras ietvaros kredītiestāde vismaz saskaņā ar šo noteikumu 62. punktu analizē un izvērtē tās biznesa modeļa:

61.1. dzīvotspēju, t.sk. tā pelnītspēju 12 mēnešu periodā;

61.2. ilgtspēju, t.sk. tā pelnītspēju turpmāko triju gadu un visa ekonomiskā cikla laikā;

61.3. dzīvotspējas un ilgtspējas pakļautību būtiskiem riskiem.

62. Lai veiktu biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas, kā arī tā dzīvotspējas un ilgtspējas pakļautības būtiskiem riskiem analīzi un izvērtēšanu, kredītiestāde:

62.1. identificē tās pašreizējo biznesa modeli un nosaka pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspējas vai ilgtspējas nodrošināšanai būtiskos darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kā arī nosaka darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kas palielina vai var palielināt kredītiestādes pakļautību esošiem vai varbūtējiem riskiem. Kredītiestāde būtiskuma noteikšanai var izmantot dažādus rādītājus, piemēram, darbības veids ir būtisks, ja tas rada vismaz 10 procentus (vai kredītiestādes noteiktu zemāku būtiskuma kvantitatīvo rādītāju) no kredītiestādes peļņas vai ienākumiem vai ja tas veido vismaz 10 procentus (vai kredītiestādes noteiktu zemāku būtiskuma kvantitatīvo rādītāju) no kredītiestādes kopējiem aktīviem, kopējās riska darījumu vērtības u.tml.;

62.2. analizē uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus, kuros kredītiestāde veic vai plāno veikt tās darbību, lai noteiktu to ietekmi uz kredītiestādes darbību un darbības mērķu sasniegšanu. Kredītiestāde, analizējot uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus, izmanto makroekonomisko stāvokli un tā attīstību raksturojošus rādītājus (piemēram, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, darba algas pieaugums, inflācija, īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes, mājokļa cenu indekss u.c.), konkurences vidi un tās attīstību raksturojošus lielumus (piemēram, paredzamais mērķa tirgus, piemēram, mājokļu hipotekāro aizdevumu tirgus, izaugsme, galveno konkurentu plāni un darbības mērķa tirgū u.c.), kā arī vispārējās tendences tirgū raksturojošus lielumus (piemēram, regulējošo prasību izmaiņas, izmaiņas klientu uzvedībā, tehnoloģiju attīstības tendences u.c.);

62.3. analizē pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātus un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un to atbilstību attīstības stratēģijā pēdējo triju gadu periodā noteiktajam, kā arī nosaka biznesa modeļa darbības rezultātu un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeņa un pieļaujamā risku līmeņa attīstības tendences. Papildus kredītiestāde analizē kārtējā darbības gada faktisko darbības rezultātu izpildes atbilstību plānotajiem. Darbības rezultātu, risku, ko kredītiestāde uzņēmusies, un pieļaujamā risku līmeņa analīze ietver finanšu pārskatos (peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance) iekļautās informācijas kvantitatīvu analīzi, piemēram:

62.3.1. analizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, izvērtē:

62.3.1.1. pelnītspēju noteicošos faktorus, ienākumu struktūru, izmaksu struktūru, uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam,

62.3.1.2. galvenos rādītājus, piemēram, izmaksu attiecību pret ienākumiem (cost-income ratio), kredītu kvalitātes pasliktināšanos (loan impairment), neto procentu ienākumu maržu (net interest margin), un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un tā atbilstību pieļaujamajam risku līmenim,

62.3.1.3. koncentrāciju, piemēram, klientu, ģeogrāfisko reģionu, tautsaimniecības nozaru griezumā;

62.3.2. analizējot bilanci, izvērtē:

62.3.2.1. aktīvu struktūru, pasīvu, t.sk. kapitāla, struktūru, finansējuma struktūru, kopējās riska darījumu vērtības un pašu kapitāla izmaiņas,

62.3.2.2. galvenos rādītājus, piemēram, pašu kapitāla atdevi (return on equity), aktīvu atdevi (return on assets), kapitāla pietiekamības rādītājus, aktīvu un pasīvu nesabalansētību (funding gap), un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un tā atbilstību pieļaujamajam risku līmenim,

62.3.2.3. koncentrāciju, piemēram, klientu, ģeogrāfisko reģionu, tautsaimniecības nozaru griezumā;

62.4. analizē faktorus, kuriem ir vai varētu būt būtiska ietekme uz darbības mērķu sasniegšanu ar pašreizējo biznesa modeli. Darbības mērķu sasniegšanu ietekmējošo faktoru kvalitatīva analīze ietver:

62.4.1. ārējo faktoru, piemēram, ārpakalpojumu sniedzēju (third party providers), starpnieku (intermediaries), tiesību aktu izmaiņu, ietekmes analīzi;

62.4.2. iekšējo faktoru, piemēram, informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes, resursu kapacitātes, ietekmes analīzi;

62.4.3. attiecību ar klientiem, piegādātājiem un partneriem stipruma, piemēram, zīmola atpazīstamības, klientu lojalitātes, partnerības efektivitātes, ietekmes analīzi;

62.4.4. priekšrocību konkurences jomā, piemēram, informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma, uzņēmējdarbības mēroga, ietekmes analīzi;

62.5. analizē attīstības stratēģijā iekļauto informāciju kvantitatīvi un kvalitatīvi, izmantojot uz nākotni vērstu skatījumu, lai pamatotu tajā iekļautos pieņēmumus, kā arī tās īstenošanas ticamību un ar tās īstenošanu saistīto risku līmeni. Attīstības stratēģijas analīze ietver:

62.5.1. plānoto darbības mērķu analīzi atbilstoši pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātu kvalitatīvajai un kvantitatīvajai analīzei;

62.5.2. plānoto pašreizējā biznesa modeļa izmaiņu darbības mērķu sasniegšanai analīzi;

62.5.3. iekļauto pieņēmumu ticamības un atbilstības, piemēram, makroekonomiskajiem rādītājiem, tirgus attīstībai, ģeogrāfiskajiem reģioniem, tautsaimniecības nozarēm, būtisko produktu vai pakalpojumu pieaugumam, analīzi;

62.5.4. risku, kurus kredītiestāde vēlas uzņemties, un to pieļaujamā līmeņa, kā arī rīcības pieļaujamā risku līmeņa plānoto darbības mērķu sasniegšanā ievērošanas nodrošināšanai analīzi;

62.5.5. ar kredītiestādes plānoto darbību saistīto risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra, vēlamā kapitāla apmēra (kapitāla pietiekamības mērķu) un tā sasniegšanas plāna, kapitāla palielināšanas avotu, paredzamo izdevumu papildu kapitāla piesaistīšanai, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plāna, kapitāla pietiekamības uzturēšanas plāna ārkārtas gadījumos analīzi;

62.5.6. izpildes spējas analīzi, ņemot vērā kredītiestādes praksi attiecībā uz pēdējo triju gadu stratēģijās noteiktā sasniegšanu, kā arī noteiktās attīstības stratēģijas komplicētību un tajā uzstādīto mērķu lielumu salīdzinājumā ar pašreizējo biznesa modeli;

62.6. izvērtē pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspēju, t.sk. pelnītspējas pietiekamību, ņemot vērā:

62.6.1. veikto uzņēmējdarbības vides pašreizējo un nākotnes apstākļu un pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi;

62.6.2. rādītājus, kas pierāda biznesa modeļa spēju nodrošināt ieņēmumu pārsniegumu pār izmaksām, kurās neiekļauj vienreizējās izmaksas (one-offs) (piemēram, pamatojoties uz pašu kapitāla atdeves rādītāja attiecību pret pašu kapitāla cenas rādītāju (cost of equity) vai aktīvu atdeves rādītāju (return on assets)), kā arī apsverot izmaiņas rādītājos visa ekonomiskā cikla laikā;

62.6.3. finansējuma struktūru (piemēram, finansējuma struktūras atbilstību biznesa modelim un attīstības stratēģijai);

62.6.4. vēlmi uzņemties risku (piemēram, vai biznesa modeļa vai attīstības stratēģijas pamatā ir vēlme uzņemties atsevišķus riskus (piemēram, kredītrisku) vai augstāku risku līmeni kopumā, lai spētu nodrošināt pelnītspējas pietiekamību);

62.7. izvērtē biznesa modeļa ilgtspēju, ņemot vērā veikto uzņēmējdarbības vides apstākļu, pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, kā arī attīstības stratēģijā iekļautās informācijas analīzi;

62.8. nosaka un izvērtē būtiskos riskus, kam ir vai varētu tikt pakļauta biznesa modeļa dzīvotspēja un ilgtspēja, piemēram, plānoto finanšu rādītāju neizpildi, paļaušanos uz nepamatotu vai savlaicīgi nepārskatītu attīstības stratēģiju, pārmērīgu ienākumu koncentrāciju vai to svārstīgumu, pārmērīgu risku uzņemšanos, nenoteiktību attiecībā uz finansējuma struktūru, būtiskus ārējos notikumus.

63. Kredītiestādes darbības specifikai un darbības veidiem var būt raksturīgi citi riski, kuru ietekme uz kredītiestādes darbību un kapitālu nav ņemta vērā 1. pīlāra riskos, piemēram:

63.1. ja kredītiestāde saviem darbiniekiem veido uzkrājošos pensiju fondus ar noteikto izmaksu (defined benefit) plānu un pati kredītiestāde uzņemas pensiju saistību izpildes risku, tad kredītiestādei būtisks ir pensiju risks (pension risk) – risks, ka pensiju fonda aktīvi būs nepietiekami, lai segtu pensiju fonda saistības, kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes finansiālās darbības rezultātus un kapitāla apmēru;

63.2. ja kredītiestāde konsolidācijas grupā veic apdrošināšanas operācijas, tad kredītiestādei būtiski var būt ar apdrošināšanas darbību saistītie riski (insurance risk), kas var būtiski ietekmēt kredītiestādes finansiālās darbības rezultātus un kapitāla apmēru.

64. Kredītiestāde, ievērojot šo noteikumu 16. un 17. punktu, pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru var noteikt, izmantojot vienu no šādām pieejām:

64.1. vienkāršoto metodi (šo noteikumu 65. punkts);

64.2. kredītiestādes izstrādātos iekšējos modeļus, metodes vai pieejas.

65. Vienkāršotā metode pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai nozīmē, ka pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru kredītiestāde nosaka kā noteiktu procentu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu atskaites datumā un reizināta ar 8 procentiem, bet ne mazāk kā 5 procentu apmērā.

Ieteicamās kapitāla rezerves noteikšana

66. Papildus risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai kredītiestāde nosaka ieteicamo kapitāla rezervi, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams visa ekonomiskā cikla laikā, t.i., ekonomikas augšupejas periodā kredītiestāde izveido kapitāla rezervi zaudējumu segšanai, kas var rasties ekonomikas lejupslīdes periodā.

67. Nosakot ieteicamās kapitāla rezerves apmēru, kredītiestāde analizē, izvērtē un dokumentē iespējamos kredītiestādes attīstības scenārijus nākamajiem trim gadiem atkarībā no dažādiem makroekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem, notikumiem vai izmaiņām tirgus nosacījumos, kā arī novērtē šādu scenāriju, notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos ietekmi uz kredītiestādes kopējo finansiālo stāvokli, biznesa modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību, ņemot vērā kredītiestādes darbībai piemītošo risku (īpaši kredītriska, tirgus risku un likviditātes riska) mijiedarbību. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanai kredītiestāde izskata vairākus makroekonomiskās situācijas attīstības scenārijus – bāzes scenāriju (scenāriju, kas tiek izmantots kredītiestādes darbības plānošanā turpmākajiem 12 mēnešiem) un vismaz vienu būtiski nelabvēlīgas attīstības scenāriju katram no turpmākajiem trim gadiem (stresa testa scenāriju). Kredītiestāde analizē, piemēram, šādus stresa testa (nelabvēlīgas attīstības) scenārijus:

67.1. vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās scenārijus (vispārējās recesijas scenāriji);

67.2. ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās atsevišķās nozarēs, kuras ir būtiskas kredītiestādes darbībai, scenārijus (atsevišķu nozaru recesijas scenāriji);

67.3. krīzes (stresa) situācijas naudas un finanšu tirgos scenārijus (piemēram, finanšu instrumentu likviditātes pasliktināšanās, augsts finanšu instrumentu tirgus cenu svārstīgums, būtisks akciju tirgus cenu kritums);

67.4. citus iespējamos scenārijus (piemēram, reputācijas riska scenārijus u.c.);

67.5. vairāku nelabvēlīgu scenāriju vienlaicīgu iestāšanos (piemēram, vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, likviditātes krīze un kredītiestādes reputācijas būtiska pasliktināšanās).

68. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanā izmantotajiem stresa testa scenārijiem jābūt visaptverošiem (jāaptver visi kredītiestādes darbībai piemītošie būtiskie riski un būtiskās darbības jomas), ārkārtējiem, ar pietiekami būtisku ietekmi, bet ne neiespējamiem. Scenārijiem jāatbilst tādiem pietiekami retiem notikumiem, kas kredītiestādē, finanšu nozarē un citās kredītiestādes darbību ietekmējošajās nozarēs notiek aptuveni reizi 25 gados. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēru nosaka, ņemot vērā tā gada stresa testa scenārija rezultātus, kurā ir lielākā ietekme uz kredītiestādi, ja minētā gada stresa testa scenārija rezultātā nepieciešams papildu kapitāls kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai virs TSCR apmēra un saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātā kopējo kapitāla rezervju prasības apmēra kopsummas.

69. Ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanā veiktajai stresa testēšanai jābūt uz nākotni vērstai (forward-looking), un tai jābūt kapitāla plānošanas neatņemamai sastāvdaļai. Uz nākotni vērsta stresa testēšana nozīmē, ka tajā tiek apskatītas gan sistēmiskas, gan kredītiestādes darbībai specifiskas izmaiņas riska faktoros vismaz nākamo trīs gadu laikā.

70. Stresa testēšanā kredītiestāde, ievērojot piesardzības principu, var ņemt vērā iespējamos pasākumus, ko kredītiestādes vadība nelabvēlīgā scenārija iestāšanās gadījumā veiktu, lai mazinātu scenārija ietekmi uz kredītiestādi (piemēram, aktīvu pārdošana, darbības apjoma samazināšana, finanšu investoru piesaistīšana u.c.). Vienlaikus kredītiestāde nodrošina, ka vadības pasākumi ir apspriesti un apstiprināti atbilstošā kredītiestādes vadības līmenī un stresa testēšanas rezultāti tiek dokumentēti tādējādi, ka iespējams identificēt apskatīto stresa testa scenāriju ietekmi uz kredītiestādes darbību gan ar vadības pasākumu veikšanu, gan bez tās.

71. Kredītiestāde nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā var izmantot ieteicamo kapitāla rezervi zaudējumu segšanai un uzturēt mazāku ieteicamo kapitāla rezervi, sedzot ar nelabvēlīgo scenāriju iestāšanos saistītos zaudējumus ar iepriekš izveidoto ieteicamo kapitāla rezervi. Vienlaikus kredītiestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piemērotā laika posmā atjaunotu ieteicamo kapitāla rezervi citiem iespējamiem nelabvēlīgiem scenārijiem, kā arī lai nodrošinātu, ka kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmērs ir pietiekams visa ekonomikas cikla laikā.

TSCR apmēra un OCR apmēra noteikšana

72. Lai noteiktu TSCR apmēru, kredītiestāde apkopo visu risku, kuriem kredītiestāde nosaka kapitālu tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanas rezultātus. Kredītiestāde, kurai Komisija ir noteikusi prasību nodrošināt individuālo minimālo kapitāla pietiekamības rādītāju, ievēro, ka TSCR apmērs nedrīkst būt zemāks par tai noteiktā individuālā minimālā kapitāla pietiekamības rādītāja reizinājumu ar kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu atskaites datumā. Ja TSCR apmērs ir mazāks par minētā reizinājuma apmēru, kredītiestāde nosaka papildu kapitāla prasību.

73. Lai noteiktu OCR apmēru, kredītiestāde apkopo TSCR apmēra, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātā kopējo kapitāla rezervju prasības apmēra un ieteicamās kapitāla rezerves apmēra noteikšanas rezultātus.

74. Ja kredītiestāde dažādu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanā izmanto atšķirīgus pieņēmumus (piemēram, atšķirīgus ticamības intervālus, atšķirīgus turēšanas periodus), kredītiestāde, aprēķinot TSCR apmēru, kā arī OCR apmēru, nodrošina iegūto rezultātu salīdzināmību.

75. Apkopojot kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātus, kredītiestāde var izmantot jebkuru no šādām pieejām:

75.1. kredītiestāde TSCR apmēru vai OCR apmēru nosaka attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu 72. vai 73. punktu;

75.2. kredītiestāde izmanto tās izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju TSCR apmēra vai OCR apmēra noteikšanai. Šī pieeja ļauj atzīt diversifikācijas efektus. Ja kredītiestāde atzīst diversifikācijas efektus, tā ievēro piesardzības principu, t.sk. nodrošina, ka:

75.2.1. kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos ir noteikta kredītiestādes izmantotā pieeja (piemēram, korelācijas matricas (variance-covariance matrix), kopulas (copulas), pilnas modelēšanas vai simulācijas (full modelling/simulation) pieeja) un ir aprakstīti galvenie parametri un pieņēmumi;

75.2.2. kredītiestāde ir analizējusi izmantotās pieejas ierobežojumus (limitations) un pieņēmumus, t.sk. ir veikusi galveno pieņēmumu jutīguma analīzi, analizējusi iespējamo "nepareizā virziena" mijiedarbību ("wrong-way" interactions) starp riskiem un citus ierobežojumus, kas minēti Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)7;

75.2.3. diversifikācijas efektu noteikšanā kredītiestāde nepaļaujas tikai uz ekspertu vērtējumu, bet izmantotie pieņēmumi un parametri ir statistiski pamatoti, parametru noteikšanā kredītiestāde izmanto datus par vismaz piecu gadu periodu;

75.2.4. kredītiestāde veic regulāras izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas darbības drošuma un datu kvalitātes pārbaudes (validation);

75.2.5. attiecībā uz 1. pīlāra riskiem diversifikācijas efektu atzīšanas dēļ netiek samazināts tiem saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. panta prasībām attiecīgi aprēķinātais riska darījumu riska svērtās vērtības reizinājuma ar 8 procentiem apmērs vai pašu kapitāla prasību apmērs.

76. Papildus TSCR apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā kredītiestāde minēto kapitāla apmēru izsaka kā TSCR apmēra rādītāju saskaņā ar šādu formulu:

TSCR rādītājs = 8% *	TSCR * 12.5	* 100,
TSCR rādītājs = 8% *	TREA	* 100,

77. Kredītiestāde pastāvīgi nodrošina saskaņā ar šo noteikumu 76. punkta prasībām aprēķinātā rādītāja ievērošanu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu, ievērojot šādas proporcijas:

77.1. 8 procenti atspoguļo ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā noteiktās pašu kapitāla prasības;

77.2. pārsniegums, kas veidojas virs 8 procentiem, atspoguļo pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā noteiktās pašu kapitāla prasības, un to izpildi nodrošina ar vismaz 56 procentiem pirmā līmeņa pamata kapitāla un 75 procentiem pirmā līmeņa kapitāla.

78. Papildus OCR apmēra noteikšanai absolūtā vērtībā kredītiestāde minēto kapitāla apmēru izsaka kā OCR apmēra rādītāju saskaņā ar šādu formulu un nodrošina aprēķinātā rādītāja ievērošanu no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu:

OCR rādītājs = TSCR rādītājs + KKR rādītājs + ieteicamās kapitāla rezerves rādītājs,

kur KKR rādītājs – saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātais kopējo kapitāla rezervju prasības apmērs, izteikts procentos no saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības atskaites datumā,

ieteicamās kapitāla rezerves rādītājs – ieteicamās kapitāla rezerves apmērs, izteikts procentos no saskaņā ar ES regulas Nr. 575/2013 92. pantu aprēķinātās kopējās riska darījumu vērtības atskaites datumā. Ieteicamās kapitāla rezerves izpildi nodrošina ar pirmā līmeņa pamata kapitālu.

Kapitāla plānošana

79. Kredītiestāde tās darbības plānošanas ietvaros veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem.

80. Kapitāla plānošana ietver kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijas izstrādi, kurā kredītiestāde vismaz nosaka ar kredītiestādes plānoto darbību saistīto risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, TSCR apmēru un TSCR rādītāju, OCR apmēru un OCR rādītāju, vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus) un tā sasniegšanas plānu, kapitāla palielināšanas avotus un paredzamos izdevumus papildu kapitāla piesaistīšanai, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plānu un kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu ārkārtas gadījumos. Ja kredītiestādes pašu kapitālā ir iekļauts subordinētais kapitāls, kredītiestāde kapitāla plānošanas ietvaros veic arī subordinētā kapitāla plānošanu un identificē kredītiestādes veicamos pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu kapitālu subordinētā kapitāla plānotā samazinājuma kompensēšanai (piemēram, vai tiks piesaistīts jauns subordinētais kapitāls, vai tiks palielināts pamatkapitāls, vai tiks veikti citi pasākumi, lai samazinātu kredītiestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošos riskus).

81. Kapitāla plānošanā kredītiestāde prognozē:

81.1. risku segšanai nepieciešamā kapitāla, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja izmaiņas, ņemot vērā kredītiestādes darbības apjoma pieaugumu vai darbības veidu izmaiņas saskaņā ar kredītiestādes stratēģisko un ikgadējo plānošanu, t.sk. ES regulas Nr. 575/2013 92. pantā noteikto pašu kapitāla prasību izmaiņas, TSCR apmēra un TSCR rādītāja, OCR apmēra un OCR rādītāja izmaiņas saskaņā ar kredītiestādes iekšējo novērtējumu;

81.2. kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra izmaiņas, ņemot vērā plānoto peļņas lielumu un peļņas sadali (t.sk. dividenžu politiku), akciju emisijas, subordinētā kapitāla atmaksas termiņus un piesaistīšanas plānus, plānotās investīcijas citu komersantu kapitālā un citus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru. Kredītiestāde, plānojot kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēru, nosaka iekšējos un ārējos resursus kapitāla palielināšanai šādas vajadzības rašanās gadījumā, piemēram, akciju emisiju, subordinēto aizdevumu piesaistīšanu u.c.

82. Kapitāla plānošanas ietvaros kredītiestāde veic arī kapitāla plānošanu ārkārtas situācijām, t.sk. nosaka veicamās darbības, lai nodrošinātu 1. pīlāra risku un 2. pīlāra risku kapitāla prasību ievērošanu ārkārtas gadījumos, un nosaka atbilstošus rīcības plānus.

83. Kredītiestāde nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus), ņemot vērā riskus, kas piemīt kredītiestādes darbībai, ekonomisko vidi, kurā kredītiestāde darbojas, iekšējās kontroles sistēmas, pārvaldes sistēmas un risku pārvaldīšanas sistēmu kvalitāti, stratēģisko darbības plānu, pieejamā kapitāla kvalitāti, iespējas piesaistīt papildu kapitālu šādas nepieciešamības rašanās gadījumā, reitingu aģentūru prasības kapitāla lielumam atbilstoša reitinga piešķiršanai, kredītiestādes kreditoru prasības kapitāla lielumam un citus iespējamos faktorus.

84. Ja kredītiestādes faktiskais OCR rādītājs kļūst mazāks nekā saskaņā ar šo noteikumu 78. punktu noteiktais (piemēram, šo noteikumu 71. punktā minētajā gadījumā), kredītiestāde nekavējoties informē Komisiju par šādas situācijas rašanos, tās cēloņiem un kredītiestādes plānotajiem pasākumiem kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra atjaunošanai līdz pietiekamam līmenim.

85. Pamatojoties uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem, kredītiestāde apkopo svarīgākos secinājumus, nosaka jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi vai citi pasākumi, un izstrādā veicamo pasākumu programmu kapitāla pietiekamības nodrošināšanai. Pasākumu programmā kapitāla pietiekamības nodrošināšanai var būt ietverti šādi pasākumi:

85.1. kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra palielināšana;

85.2. kredītiestādes riska profila maiņa – noteiktu darbības veidu apjoma samazināšana, jaunu riska mazināšanas metožu piemērošana u.c.;

85.3. iekšējās kontroles sistēmas, pārvaldes sistēmas un risku pārvaldīšanas sistēmas uzlabošana;

85.4. kapitāla pietiekamības mērķu maiņa, ja nepieciešams, nosakot pārejas periodu pārskatīto kapitāla pietiekamības mērķu sasniegšanai.

IV. Likviditātes pietiekamības novērtēšanas process

86. Kredītiestāde ir atbildīga par tās ILAAP saturu un apjomu. ILAAP ietvaros kredītiestāde nosaka tās darbības nodrošināšanai nepieciešamās likviditātes rezerves apmēru.

87. Kredītiestāde, kurai Komisija ir noteikusi prasību nodrošināt individuālo minimālo likviditātes rādītāju, ievēro, ka tās darbības nodrošināšanai nepieciešamais likviditātes rezerves apmērs nav zemāks par likviditātes rezervēm, kas ir nepieciešamas, lai ievērotu Komisijas noteikto individuālo minimālo likviditātes rādītāju.

V. Komisijai iesniedzamo pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība