Publisko iepirkumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļaVispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei;

2) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver citstarp pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kas attiecas uz visu preces vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, nojaukšanai un pakalpojuma izbeigšanai vai izmantošanai;

3) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

31) ārzona — zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorija Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē, izņemot Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis vai to teritorijas, Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalstis vai teritorijas un tādas valstis vai teritorijas, ar kurām Eiropas Savienība vai Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par tirgus atvēršanu publisko iepirkumu jomā;

4) centralizēto iepirkumu institūcija — pasūtītājs, kurš atbilst vienai no šādām pazīmēm:

5) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām;

51) elektroniskais rēķins — rēķins, kurš izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

6) elektroniskā izsole — elektronisks process, kurā atkārtoti tiek norādītas lejupejošas cenas vai noteiktu piedāvājuma daļu jaunās vērtības un kurš ļauj sarindot piedāvājumus, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes;

7) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

8) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju;

9) iepirkuma līgums — publisks būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgums, kas finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem;

10) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publiskajos iepirkumos;

11) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

12) inovācijas partnerības procedūra — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, un kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;

13) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

14) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un raksturot līdzekļus, kas vislabāk piemēroti pasūtītāja vajadzību apmierināšanai;

15) konkursa procedūra ar sarunām — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina, kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt pasūtītāja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir dot pretendentiem iespēju sarunu laikā uzlabot piedāvājumu saturu atbilstoši pasūtītāja vajadzībām;

16) kopējā tehniskā specifikācija — tehniskā specifikācija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulas Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13. un 14. pantu;

161) lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzeklis — tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem regulā (EK) Nr. 715/2007 un direktīvā 2007/46/EK un par direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) un tās īstenošanas pasākumiem;

17) līgumcena — kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

171) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par pasūtītāju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams;

18) metu konkurss — procedūra, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko;

19) pasūtītājs — publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

20) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi;

21) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;

22) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona vai pasūtītājs, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

23) pircēja profils — internetā publiski pieejama pasūtītāja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā pasūtītājs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

24) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

25) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

26) publisks būvdarbu līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai projektēšana un attiecīgo 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana, vai būves izveide, vai būves projektēšana un izveide, vai būves izveide, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši pasūtītāja prasībām, kurām ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

27) publisks pakalpojuma līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav minēti šā likuma 1. pielikumā;

28) publisks piegādes līgums — iepirkuma līgums, kura priekšmets ir preces pirkums, nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām. Par publisku piegādes līgumu tiek uzskatīts arī tāds līgums, kura priekšmets ir preču piegāde un kura nebūtiskā daļa ir preces iebūvēšana vai uzstādīšana;

29) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu regulējošo tiesību aktu izpratnē;

30) sarunu procedūra — iepirkuma procedūra, kurā pasūtītājs, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;

31) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko pasūtītājs uzaicina;

32) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju apstiprināts dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām, izņemot Eiropas standartus;

321) tīrs autotransporta līdzeklis:

33) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

34) zaļais publiskais iepirkums — tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkumu atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu par:

1) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

2) tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, ražošanu vai kopražošanu, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, vai līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

3) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas tiek sniegti pušu samierināšanai;

4) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kurus sniedz notāri;

5) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesa vai kuru sniedzējiem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesas uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus;

6) juridiskajiem pakalpojumiem, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu;

7) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, Latvijas Bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;

8) aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

9) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

10) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šādiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

11) sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot dzelzceļu vai metro;

12) pakalpojumiem, kurus sniedz cits pasūtītājs vai pasūtītāju apvienība, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu;

13) valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

(2) Šo likumu piemēro tikai publiskiem pakalpojuma līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai pasūtītājs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām;

2) pasūtītājs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.

(3) Šo likumu nepiemēro:

1) iepirkumiem, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7. pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

2) iepirkumiem, kuri noteikti kā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma piemērošanas izņēmums;

3) (izslēgts ar 26.04.2018. likumu).

(4) Šo likumu nepiemēro universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, ja slēdz publisku pakalpojuma līgumu par:

1) pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanu, kuri saistīti ar elektroniskajiem līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (tai skaitā kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, elektroniskā pasta adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu);

2) finanšu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi no 66100000-1 līdz 66720000-3 un kuri ietver naudas pārvedumus pa pastu un pasta žiro pārvedumus;

3) filatēlijas pakalpojumiem;

4) loģistikas pakalpojumiem (pakalpojumiem, kas ietver gan sūtījumu fizisku piegādi, gan uzglabāšanu vai tikai piegādi vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem).

(5) Šo likumu nepiemēro, slēdzot iepirkuma līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt vai ekspluatēt pasūtītāja uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus pasūtītāja sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.

(6) Šo likumu nepiemēro, ja iepirkuma līgumus slēdz atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un to slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar:

1) starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai šo valstu administratīvajām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Pasūtītājs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) starptautiskas organizācijas īpašu procedūru;

3) starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja attiecīgos iepirkumus pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde finansē iepirkumu vismaz 50 procentu apmērā, tad puses vienojas par to, kādas iepirkuma procedūras ir piemērojamas;

4) starptautisku nolīgumu, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts piegādātājiem vai tādas valsts piegādātājiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

(7) Šo likumu nepiemēro piegādēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam.

(8) Šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav ne steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(9) Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu.

4. pants. Pasūtītāju savstarpēji iepirkuma līgumi

(1) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī pasūtītājs, piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības to kontrolējošam pasūtītājam vai citai personai, kas atrodas kontrolējošā pasūtītāja kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personai, kurai tiek piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(3) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo pasūtītāju vai citu minēto pasūtītāju kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(4) Šā panta trešās daļas izpratnē persona atrodas vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, ja:

1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu pasūtītāju pārstāvji (daži pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos pasūtītājus);

2) visiem pasūtītājiem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

3) kontrolētā persona darbojas pasūtītāju interesēs.

(5) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;

2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;

3) iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.

(6) Lai noteiktu šā panta pirmās daļas 2. punktā, trešās daļas 2. punktā un piektās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo apjomu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai pasūtītāja pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Ja kontrolētā persona vai pasūtītājs ir izveidots vai uzsācis darbību pēc minētā termiņa vai tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai arī vairs nav aktuāli, darbības procentuālo apjomu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.

5. pants. Iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumi

Pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par:

1) piegādēm vai pakalpojumiem, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz, veicot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 3., 4., 5., 6. un 7. pantā minētās darbības šajos pantos noteiktajās jomās;

2) iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu iepirkumu bibliotēku krājumu papildināšanai vai izglītības un pētniecības procesa organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī valsts vai augstskolu izveidotās zinātniskajās institūcijās;

3) tādu muzejisko priekšmetu iepirkumu muzeju krājumu papildināšanai, kuriem ir mākslinieciska, kultūrvēsturiska, zinātniska vai memoriāla vērtība;

4) iepirkumiem ārvalstīs, kurus veic ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās un starptautiskajās mācībās;

5) piegādēm un pakalpojumiem privāto tiesību juridiskās personas pilnībā finansēta pētniecības un izstrādes līguma izpildei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja par šīm piegādēm un pakalpojumiem pilnībā atlīdzina no līdzekļiem, kuri saņemti par šā pētniecības un izstrādes līguma izpildi;

6) materiālu, reaģentu un komponentu piegādi eksperimentu veikšanai, maketu un prototipu izstrādei valsts vai augstskolas izveidotā zinātniskajā institūcijā, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā, ja šo materiālu, reaģentu un komponentu nepieciešamību, to parametrus vai daudzumu nosaka pētniecības vai izstrādes procesa norise;

7) zinātniskā raksta publicēšanu zinātniskajā periodikā vai citā zinātniskā izdevumā un par to samaksā vai par to zinātniekam atlīdzina valsts vai augstskolas izveidota zinātniskā institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā;

8) piegādātāja sniegtajiem pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

9) speciālistu un ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami izmeklēšanas darbību veikšanai kriminālprocesā;

10) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kurus iepērk Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības savu funkciju nodrošināšanai, ja iepirkuma līgums tiek izpildīts pārstāvniecības akreditācijas valstī vai citā valstī, kurā akreditēts pārstāvniecības vadītājs, neatkarīgi no piegādātāja reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

11) piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kurus iepērk valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", lai pārvaldītu savu vai tai pārvaldīšanā nodotu ārvalstī esošu nekustamo īpašumu, ja iepirkuma līgums tiek izpildīts nekustamā īpašuma atrašanās valstī;

12) tādiem Eiropas Komisijas zinātnisko ekspertu datubāzē vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā, kas saistīti ar pētniecības un attīstības projektu iesniegumu sākotnējo zinātnisko novērtējumu vai šādu projektu starpposma vai sasniegto rezultātu novērtējumu, ja minēto ekspertu piesaistīšanu nosaka Ministru kabineta tiesību akti par tādu fondu un programmu īstenošanu, ko finansē no valsts budžeta vai Eiropas Savienības budžeta, kā arī tādu shēmu un instrumentu īstenošanu, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm;

13) ceļojumu aģentūru pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 63510000-7;

14) būtisku pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumu īstenošanu, dodot ieguldījumu valsts drošības interešu aizsardzībā, ja iepirkumu veic tiešās pārvaldes iestāde un par šā izņēmuma piemērošanu ir lēmis Ministru kabinets;

15) ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem ekspertu grupā augstskolas vai koledžas, vai studiju virziena akreditācijas vai studiju programmas licencēšanas procesā;

16) autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku sniegtajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92312200-3, un mākslinieciskās un literārās jaunrades un interpretācijas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 92310000-7;

17) Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Administrācijas un Ārlietu ministrijas organizēto ārvalstu delegāciju valsts, oficiālo, darba vizīšu, ja delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, parlamentu vadītāji un to vietnieki, premjerministri un to vietnieki, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, starptautisko organizāciju vadītāji vai ja minētās delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma, un valstiskas nozīmes starptautisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 55300000-3, 55100000-1 un 60170000-0;

18) Akadēmiskās informācijas centra vai Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem studiju virziena novērtēšanas procesā;

19) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros, kuru administrē akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum";

20) ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuri nodrošina Valsts administrācijas skolas un tādas publiskas personas, kas organizē tiesu un prokuratūras amatpersonu un darbinieku, izmeklētāju vai operatīvo darbinieku mācību nodrošināšanu, noteikto mērķu īstenošanu un kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9;

21) būves ekspertīzes pakalpojumu, kas pasūtīts, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām;

22) speciālistu un ekspertu pakalpojumiem saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu īstenojamos attīstības sadarbības projektos.

6. pants. Līgumi, kuru izpildi vairāk par 50 procentiem finansē pasūtītājs

(1) Šo likumu piemēro līgumu noslēgšanai, ja:

1) būvdarbu līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, un šis līgums attiecas uz specializētajiem būvdarbiem atbilstoši šā likuma 1. pielikumam, kā arī uz sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzētu būvju, slimnīcu, skolu un administratīvo ēku būvniecību;

2) pakalpojuma līguma izpildi vairāk par 50 procentiem no līgumcenas tieši finansē pasūtītājs un šā līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, un šis līgums ir saistīts ar būvdarbu līgumu atbilstoši šā panta 1. punktam.

(2) Ja pasūtītājs, kas finansē šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto līgumu izpildi, pats nenodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu personu labā vai vārdā, tas nodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas atbilstību šim likumam.

7. pants. Citi pasūtītāja finansētie projekti

(1) Ja pasūtītājs no saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma 6. pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Šīs daļas izpratnē kompensācija ir naudas summa, kas aprēķināta pēc noteiktas likmes un tiek izsniegta kā atlīdzība par konkrēta mērķa īstenošanu.

8. pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana

(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) atklāts konkurss;

2) slēgts konkurss;

3) konkursa procedūra ar sarunām;

4) konkursa dialogs;

5) inovācijas partnerības procedūra;

6) sarunu procedūra.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Metu konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka šādus ar iepirkuma procedūru un metu konkursu norisi saistītus noteikumus, ciktāl to neregulē šis likums:

1) iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtību un piemērošanas noteikumus;

2) pieteikumu, piedāvājumu un metu iesniegšanas minimālos termiņus un to saīsināšanas gadījumus;

3) gadījumus, kad pasūtītājam nav pienākuma izmantot elektroniskās informācijas sistēmas pieteikumu, piedāvājumu, metu vai to sastāvdaļu saņemšanai;

4) iepirkuma procedūru un metu konkursu nolikumu saturu;

5) iepirkuma procedūru un metu konkursu izsludināšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus;

6) iepirkuma procedūras un metu konkursa rezultātu paziņošanas noteikumus;

7) iepirkuma procedūras un metu konkursa dokumentēšanas noteikumus un iepirkuma procedūras un metu konkursa ziņojuma saturu;

8) paziņojumu publicēšanas noteikumus;

9) dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas kārtību.

(4) Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojuma līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir 170 000 euro vai lielāka.

(5) Šā likuma 17. panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras vai šā likuma 9. un 10. panta noteikumus.

(6) Konkursa procedūru ar sarunām un konkursa dialogu pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja:

1) pasūtītāja vajadzības nevar apmierināt, nepielāgojot jau tirgū pieejamus risinājumus;

2) iepirkuma līgums ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības nevar piešķirt bez iepriekšējām sarunām īpašu apstākļu dēļ, kas attiecas uz iepirkuma raksturu, sarežģītību vai juridisko un finansiālo struktūru, vai ar tiem saistīto risku dēļ;

4) pasūtītājs nevar pietiekami precīzi sagatavot tehniskās specifikācijas, atsaucoties uz standartiem, Eiropas tehnisko novērtējumu, kopējām tehniskajām specifikācijām vai tehniskajām atsaucēm;

5) atklātā vai slēgtā konkursā ir iesniegti iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai piedāvājumi pārsniedz iepirkuma procedūras dokumentos norādīto paredzamo līgumcenu, vai piedāvājumi atzīti par nepamatoti lētiem, vai piedāvājumi ir iesniegti pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, vai pretendenti neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Šo procedūru var piemērot, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja uz sarunām tiek aicināti tikai visi tie pretendenti, kas atbilst atklātā vai slēgtā konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kas nav izslēgti no dalības iepirkuma procedūrā un kas iesnieguši piedāvājumus atklātā vai slēgtā konkursā noteiktajā piedāvājumu iesniegšanas termiņā.

(7) Sarunu procedūru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja:

1) atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs tai nosūta iepirkuma procedūras ziņojumu. Ja atklāts vai slēgts konkurss izbeigts vai pārtraukts, jo piedāvājumi noraidīti saskaņā ar šā likuma 41. panta vienpadsmito daļu, sarunu rezultātā noslēgtā līguma līgumcena nedrīkst pārsniegt jebkuru no šādām vērtībām:

2) būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs kādā no šādiem gadījumiem:

3) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības;

4) nepieciešamās preces ir īpaši izgatavotas izpētei un izmēģinājumiem. Šī norma neattiecas uz preču ražošanu to noieta izpētei vai izpētes un izmēģinājumu izmaksu segšanai;

5) pasūtītājam nepieciešamas papildu piegādes no sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja), lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), pasūtītājam vajadzētu iepirkt preces, kas pēc saviem tehniskajiem parametriem atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu nesaderību vai ievērojamas tehniskās grūtības preču vai iekārtu uzturēšanā un ekspluatācijā. Šāda iepirkuma līguma, kā arī atkārtotu iepirkuma līgumu darbības termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

6) iepirkuma līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā;

7) ir iespēja iepirkt preces vai pakalpojumus ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību, vai likvidatora, kurš veica piegādātāja likvidācijas procesu, vai no administratora, kurš rīko bankrotējuša piegādātāja mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

8) publisks pakalpojuma līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem un metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām;

9) iepirkuma līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš iepirkuma procedūras rezultātā noslēgta iepirkuma līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtā iepirkuma līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad pasūtītājs pirmā projekta iepirkuma procedūras dokumentos, nosakot paredzamo līgumcenu, ir paredzējis atkārtotu iepirkuma līgumu slēgšanu, kopējo būvdarbu vai pakalpojumu paredzamo vērtību un to piešķiršanas nosacījumus. Sarunu procedūru var piemērot triju gadu laikā no sākotnējā iepirkuma līguma noslēgšanas.

(8) Šā panta septītās daļas 2. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkuma iemesls nav iepirkumam noteiktās prasības.

(9) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami tam iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā iepirkuma līguma galveno priekšmetu. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

(10) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, un iepirkums, uz kuru neattiecas šis likums, un dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, pasūtītājs ir tiesīgs katrai daļai piemērot tai atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu iepirkuma līgumu un piemērot šo likumu. Ja iepirkuma līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc iepirkuma līguma galvenā priekšmeta, izņemot šā panta trīspadsmitajā daļā minēto gadījumu.

(11) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, un tas ietver arī koncesijas līguma elementus, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo likumu, ja tās iepirkuma daļas līgumcena, kurai piemērojams šis likums, ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(12) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan iepirkums, uz ko attiecas šis likums, gan iepirkums, kas izdarāms, lai veiktu darbības, uz kurām attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomu regulējoši normatīvie akti, noteikumus, kas piemērojami šāda iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, nosaka saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 8. un 9. pantu.

(13) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan iepirkums, uz kuru attiecas šis likums, gan iepirkums, uz kuru attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējoši normatīvie akti, un ja pasūtītājs ir nolēmis slēgt nedalītu iepirkuma līgumu (lēmumu slēgt nedalītu iepirkuma līgumu nepieņem, lai izvairītos no šā likuma vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošu normatīvo aktu piemērošanas), piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka uz šādu pazīmju pamata:

1) gadījumos, kad uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

2) gadījumos, kad uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkts, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ja nedalīta iepirkuma līguma piešķiršanu pamato objektīvi iemesli.

(14) Ja iepirkuma līgums atbilst gan šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktam, gan 2. punktam, pasūtītājs piemēro šā panta trīspadsmitās daļas 1. punktu.

9. pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras

(1) Ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170 000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pasūtītājs iepirkuma sagatavošanā piemēro šā likuma 18. panta pirmo daļu. Pasūtītājs iepirkuma sagatavošanā var piemērot šā likuma 18. panta otro un trešo daļu.

(3) Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju saskaņā ar šā likuma 24. pantu. Uz iepirkuma komisijas darbību attiecas šā likuma 25. panta noteikumi. Iepirkuma komisija lēmumus pieņem šā likuma 26. pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Iepirkuma komisija sagatavo šajā pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma nolikumu. Nolikumā ietver:

1) pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu, ņemot vērā šā likuma 20., 21. un 22. pantu un nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus;

2) prasības pretendentiem, ņemot vērā šā likuma 13., 44., 45. un 46. pantu;

3) gadījumus, kad pretendenti tiek izslēgti atbilstoši šā panta astotās daļas noteikumiem, vai atsauci uz pretendentu izslēgšanu atbilstoši šā panta astotajai daļai;

4) prasības piedāvājuma nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, un saistību izpildes nodrošinājumam, ja tāds paredzēts, ņemot vērā šā likuma 50. pantu;

5) piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, ņemot vērā šā likuma 19., 51. un 54. pantu;

6) informācijas aizsardzības noteikumus, ja tādi nepieciešami, ņemot vērā šā likuma 14. panta pirmo daļu;

7) iepirkuma līguma slēgšanas kārtību;

8) citus noteikumus.

(5) Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.

(6) Pasūtītājs iepirkuma izsludināšanai sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par plānoto līgumu, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc dienas, kad publicēts paziņojums par plānoto līgumu. Pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma dokumentiem, sākot ar iepirkuma izsludināšanas dienu. Ja piegādātājs ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, pasūtītājs to sniedz triju darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Papildu informāciju pasūtītājs nosūta piegādātājam, kas uzdevis jautājumu, un vienlaikus ievieto šo informāciju pircēja profilā, kur ir pieejams iepirkuma nolikums, norādot arī uzdoto jautājumu. Pasūtītājs ar iepirkumu saistītās informācijas apmaiņu nodrošina saskaņā ar šā likuma 38. pantu.

(61) Pasūtītājs var izdarīt grozījumus iepirkuma dokumentācijā, ja vien grozītie noteikumi nepieļauj atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu pretendentu dalību vai izvēli iepirkumā. Ja iepirkuma komisija izdara grozījumus iepirkuma dokumentācijā, pasūtītājs atkārtoti sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par plānoto līgumu. Pasūtītājs nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām pēc dienas, kad atkārtoti publicēts paziņojums par plānoto līgumu, un savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi grozītajiem iepirkuma dokumentiem, sākot ar minētā paziņojuma publicēšanas dienu.

(7) Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus, veic pretendentu atlasi un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus, ievērojot šā likuma 41. panta prasības.

(8) Pasūtītājs pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, izslēdz no dalības iepirkumā, ja konstatēti šā likuma 42. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 11. punktā minētie izslēgšanas iemesli, kā arī ja šie iemesli konstatēti attiecībā uz šā likuma 42. panta trešajā daļā minētajām personām.

(9) Lai pārbaudītu, vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā šā panta astotajā daļā minēto iemeslu dēļ, pasūtītājs rīkojas atbilstoši šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2. punktā un piektajā, sestajā un devītajā daļā minētajai kārtībai, kā arī ievērojot šā likuma 43. panta noteikumus.

(10) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(11) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(12) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(13) Iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta astoto daļu. Lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības, ņemot vērā šā likuma 14. panta otrās daļas noteikumus.

(131) Ja iesniegti iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi vai vispār nav iesniegti piedāvājumi, iepirkuma komisija pieņem lēmumu izbeigt iepirkumu bez rezultāta. Pasūtītājs ir tiesīgs arī pārtraukt iepirkumu jebkurā iepirkuma norises brīdī, ja tam ir objektīvs pamatojums. Ja ir pieņemts lēmums par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, pasūtītājs triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts attiecīgais lēmums, sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā arī, sākot no šā paziņojuma publicēšanas dienas, savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi lēmumam par iepirkuma izbeigšanu vai pārtraukšanu, norādot tā pieņemšanas datumu un pamatojumu.

(14) Triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pasūtītājs informē visus pretendentus par iepirkumā izraudzīto pretendentu vai pretendentiem un sniedz tiem šā panta trīspadsmitajā daļā minēto lēmumā norādāmo informāciju vai nosūta minēto lēmumu, kā arī savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi šā panta trīspadsmitajā daļā minētajam lēmumam.

(15) Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu saskaņā ar šā likuma 60. panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu.

(16) Pasūtītājs nodrošina iepirkuma dokumentēšanu, iepirkuma dokumentu izsniegšanu un glabāšanu saskaņā ar šā likuma 40. panta pirmo, trešo, ceturto un piekto daļu.

(17) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums, sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(18) Pasūtītājs nodrošina iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu ievietošanu savā pircēja profilā saskaņā ar šā likuma 60. panta desmito daļu.

(19) Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 61. pantu.

(191) Pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma izpildes sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par līguma izpildi.

(20) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta noteikumus, ja tiek slēgti šā likuma 10. pantā minētie iepirkuma līgumi, kā arī šā likuma 19. panta trešajā daļā minētajā gadījumā. Veicot iepirkumus attiecībā uz šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi" minētajiem apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, pasūtītājs piemēro šā panta astoto un devīto daļu.

(21) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta sestās un astotās daļas noteikumus, ja:

1) iepirkums atbilst šā likuma 8. panta septītās un astotās daļas nosacījumiem;

2) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā iesniegti iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām neatbilstoši piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām iepirkuma līguma izpildes prasībām un šajā iepirkumā tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumu tikai tie pretendenti, kuri iepriekš veiktajā iepirkumā nav izslēgti un nebija izslēdzami, un atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām;

3) iepriekš ir veikts iepirkums šajā pantā noteiktajā kārtībā un tajā nav iesniegti piedāvājumi, — ievērojot nosacījumu, ka iepirkuma līguma noteikumi būtiski neatšķiras no iepriekš veiktajā iepirkumā paredzētajām iepirkuma līguma izpildes prasībām;

4) iepērk zvērināta revidenta sniegtus revīzijas pakalpojumus attiecībā uz gada pārskata revīzijām (pārbaudēm).

(22) Ministru kabinets nosaka:

1) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

2) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

3) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

4) šā panta sestajā, 6.1, 13.1, septiņpadsmitajā un 19.1 daļā minētā paziņojuma saturu. Paziņojumu veidlapas nosaka Eiropas Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") pielikums.

(23) Pretendents, kurš iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, uz ko attiecas šā panta noteikumi, un kurš uzskata, ka ir aizskartas tā tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ir tiesīgs pārsūdzēt pieņemto lēmumu Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10. pants. Šā likuma 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumi

(1) Ja publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka un līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, pasūtītājs var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 13., 14., 19., 20., 21. un 22. pantā, III nodaļā, 28. panta otrajā daļā, 32., 33. un 33.1 pantā, 36. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 37., 38. un 39. pantā, 40. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā, 60. un 61. pantā minētās prasības. Ja publisku pakalpojuma līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi" norādītajiem apsardzes pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 79710000-4, pasūtītājs piemēro arī šā likuma 42. un 43. pantā minētās prasības.

(2) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kura priekšmets atbilst kādam no šā likuma 2. pielikuma sadaļā "Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi" minētajiem CPV kodiem, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro. Ja šāda publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro vai lielāka, iepirkumam piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto iepirkuma veikšanas kārtību.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šo likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kurš tiek slēgts par mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro.

11. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma veidu un piemērojamo procedūru.

(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā pasūtītāja plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no pasūtītāja un citām personām. Pasūtītājs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus iepirkuma līguma papildinājumus, visus saistībā ar iepirkuma līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem, inovāciju partnerības procedūras partneriem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus.

(21) Ja pasūtītājs sastāv no atsevišķām struktūrvienībām, kurām nav noteikta patstāvīga atbildība par iepirkumu veikšanu, paredzamo līgumcenu noteic kā visu struktūrvienību plānoto kopējo samaksu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildi. Patstāvīga atbildība par iepirkuma veikšanu ir tad, ja pasūtītāja struktūrvienība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci neatkarīgi veic iepirkumu un slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un šo iepirkumu finansē no tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti konkrētā iepirkuma veikšanai.

(3) Paredzamo līgumcenu nosaka, pirms publicē šā likuma 9. panta sestajā daļā, 28. panta pirmajā daļā, 31. panta pirmajā daļā vai 32. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu vai, ja šāda paziņojuma publicēšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šajā likumā noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

(5) Publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami publiska būvdarbu līguma izpildei un kurus pasūtītājs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Pasūtītājs nepievieno publiska būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā publiskā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem.

(6) Ja iespējamo publiska būvdarbu vai publiska pakalpojuma līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot iepirkuma līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8. panta ceturtajā daļā minētajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro publiskiem pakalpojuma līgumiem un par 1 000 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem, pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8., 9. vai 10. pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem un mazāka par 10 000 euro publiskiem pakalpojuma līgumiem, pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir iepirkuma līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Pasūtītājs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar attiecīgajām šā likuma 8. panta ceturtajā daļā minētajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Attiecībā uz tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro, pasūtītājs ir tiesīgs veikt iepirkumu, kas attiektos uz šo daļu paredzamo līgumcenu atbilstoši šā likuma 8. vai 9. pantam, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas. Ja šādu daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 10 000 euro, pasūtītājs attiecībā uz šādām daļām ir tiesīgs nepiemērot šo likumu.

(8) Paredzamo līgumcenu publiskiem piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) iepirkuma līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

2) beztermiņa iepirkuma līgumiem vai iepirkuma līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri publiski piegādes vai publiski pakalpojuma līgumi vai noteiktā laikposmā iepirkuma līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida iepirkuma līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida iepirkuma līgumu paredzamo vērtību.

(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) publiskiem pakalpojuma līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(11) Ja publiskiem pakalpojuma līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) iepirkuma līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu iepirkuma līguma darbības laikā;

2) beztermiņa iepirkuma līgumiem vai iepirkuma līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo iepirkuma līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

(13) Paredzamā līgumcena inovācijas partnerības procedūras gadījumā ir visu pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība visos procedūras posmos un visu to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu paredzamā maksimālā līgumcena, kurus paredzēts izstrādāt procedūras laikā un pēc tam iepirkt.

(14) Ja metu konkursu plāno kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu vai maksājumu kopējo apjomu un noslēdzamā publiskā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu.

12. pants. Līgumcenu robežvērtības

Šā likuma 5. pantā, 6. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, 8. panta vienpadsmitajā daļā, 27. panta otrajā daļā, 34. panta otrajā un trešajā daļā, 35. panta ceturtajā daļā, 47. panta trešajā daļā, 48. panta trešajā daļā, 54. panta sestajā daļā, 55. panta pirmajā daļā, 61. panta piektās daļas 1. punktā, 73. panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā, 74. panta pirmās daļas 2., 5. un 6. punktā un otrās daļas 2. punktā minētās līgumcenu robežvērtības nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro pasūtītājam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežvērtības vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežvērtības.

13. pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Pasūtītājs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteikta juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.

(2) Pasūtītājs pieprasa no kandidāta, pretendenta vai metu konkursa dalībnieka tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(3) Ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai publisks pakalpojuma līgums vai ja publisks piegādes līgums ietver arī pakalpojumus vai preces iebūvēšanu un uzstādīšanu, pasūtītājs no juridiskajām personām var prasīt, lai pieteikumā vai piedāvājumā būtu norādīts par iepirkuma līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārds, uzvārds un profesionālā kvalifikācija.

(4) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(5) Pasūtītājs var iepirkuma procedūras dokumentos noteikt, kā piegādātāju apvienībām ir jāizpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām. Prasībām jābūt samērīgām, un tās nosaka, balstoties uz objektīviem iemesliem.

(6) Pasūtītājs var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus piegādātāju apvienībām attiecībā uz iepirkuma līguma izpildi. Pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei.

14. pants. Informācijas aizsardzība

(1) Pasūtītājs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.

15. pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts līgumiem un citiem starptautiskajiem līgumiem

Pasūtītājs, ciktāl tas ir noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu un citos Eiropas Savienībai saistošos starptautiskajos līgumos, piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus minēto līgumslēdzēju būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem kā Eiropas Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

16. pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, pasūtītājs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem vairāk nekā 30 procenti no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti.

(2) Ja iepirkuma līgums tiek slēgts par šā likuma 2. pielikumā minētajiem veselības, sociālās un kultūras jomas pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 75121000-0, 75122000-7, 75123000-4, 79622000-0, 79624000-4, 79625000-1, 80110000-8, 80300000-7, 80420000-4, 80430000-7, 80511000-9, 80520000-5, 80590000-6, no 85000000-9 līdz 85323000-9, 92500000-6, 92600000-7, 98133000-4, 98133110-8, pasūtītājs ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrā un iepirkumā šā likuma 10. panta kārtībā tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem ir piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kuri sniedz minēto jomu pakalpojumus, un kuriem pēdējo triju gadu laikā no dienas, kad būtu pieņemams lēmums par iepirkuma līguma tiesību piešķiršanu, pasūtītājs nav piešķīris iepirkuma līguma slēgšanas tiesības par šajā pantā minētajiem pakalpojumiem šā panta kārtībā. Šāda iepirkuma līguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.

(3) Ja tiek piemērota šā panta pirmā vai otrā daļa, pasūtītājs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.

17. pants. Centralizēto iepirkumu institūciju veiktie iepirkumi un pasūtītāju kopīgi veiktie iepirkumi

(1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus, lai noslēgtu iepirkuma līgumus un vispārīgās vienošanās citu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā citu valstu pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šā likuma prasības. Centralizēto iepirkumu institūcija var uzturēt elektroniskās informācijas sistēmu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kā arī sniegt konsultācijas pasūtītājiem un piegādātājiem par šīs sistēmas izmantošanu.

(2) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(3) Ja pasūtītājs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkumu, ir piemērojusi šā likuma prasības.

(4) Pasūtītājs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkumu pasūtītāja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst Eiropas Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka pasūtītājs ir ievērojis šā likuma prasības.

(5) Vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Ja šādas sadarbības noteikumi nav ietverti Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtā starptautiskā līgumā, attiecīgie pasūtītāji noslēdz līgumu, kurā paredz pušu tiesības un pienākumus, nosaka, kuras valsts tiesību normas ir piemērojamas saistībām, kā arī iepirkuma organizēšanas un iepirkuma līguma slēgšanas noteikumus. Pasūtītāju tiesības un pienākumus norāda arī attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(6) Ja vairāki pasūtītāji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidojuši kopīgu subjektu, tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības grupu vai citu subjektu atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, iesaistītie pasūtītāji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu vienojas, vai piemēros tās dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese vai kurā kopīgais subjekts īsteno savas darbības.

(7) Tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 1000 euro vai lielāka. Šis nosacījums neattiecas uz šā panta desmitajā daļā minēto gadījumu.

(8) Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 10 000 euro vai lielāka.

(9) Šā panta astotajā daļā noteiktais pienākums ir izpildīts, ja attiecīgās preces un pakalpojumi iepirkti jebkurā no šādiem veidiem:

1) no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību;

2) no vienas vai vairāku pašvaldību izveidotas centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgā centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkumus pašvaldībai un visām tās iestādēm.

(10) Pašvaldība un pašvaldības iestāde šā panta astotajā daļā un tiešās pārvaldes iestāde šā panta septītajā daļā minētajā gadījumā var neiegādāties attiecīgās preces un pakalpojumus no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) tiešās pārvaldes vai pašvaldības iestādes vai pašvaldības vajadzībām atbilstošu preci vai pakalpojumu nav iespējams iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību saskaņā ar centralizēto iepirkumu institūcijas publicētajām tehniskajām specifikācijām;

2) tiešās pārvaldes vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā tā vienu darbdienu pirms iepirkuma līguma noslēgšanas fiksē centralizēto iepirkumu institūcijas piedāvāto līgumcenu attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, izdrukājot informāciju par attiecīgo preču un pakalpojumu cenu no centralizēto iepirkumu institūcijas uzturētas informācijas sistēmas vai pieprasot šo informāciju no centralizēto iepirkumu institūcijas, ja attiecīgas izdrukas informācijas sistēmā netiek nodrošinātas.