Publisko iepirkumu likums

2) šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu, kā arī tos normatīvos aktus un to pantus, kuri atbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesliem un par kuros paredzētajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem veicama šā panta piektās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktā pārbaude;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem un apstrādā informāciju no šā panta piektajā daļā minēto iestāžu uzturētajām informācijas sistēmām;

4) šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām.

43. pants. Uzticamības nodrošināšana

(1) Ja pasūtītājs konstatē, ka kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz šā likuma 42. panta otrās daļas 1., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem, tai skaitā saistībā ar šā likuma 42. panta trešās daļas 1., 4. un 5. punktā minēto personu, un nav piemērojami šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie izņēmumi, pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību saskaņā ar šā panta noteikumiem.

(2) Lai apliecinātu uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

(3) Pasūtītājs izvērtē kandidāta, pretendenta vai personālsabiedrības biedra (ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība) skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Pasūtītājs var pieprasīt no attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentajām institūcijām atzinumus par to, vai kandidāta vai pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Atzinumu nepieprasa, ja pasūtītājam ir pieejams attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas atzinums par konkrētā kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē vai arī ja kandidāts vai pretendents ir iesniedzis šādu atzinumu.

(4) Ja pasūtītājs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā likuma 42. panta ceturtās daļas 1. punktu.

(5) Ja kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā tādēļ, ka šā likuma 42. panta otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šā likuma 42. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu, uzticamība nodrošināma, kandidātam vai pretendentam nomainot šā likuma 42. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu pret tādu personu, kura atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi šā likuma 42. panta otrajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli.

(6) Ja kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas neiesniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus vai pasūtītājs neuzskata iesniegto skaidrojumu un pierādījumus par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, vai arī kandidāts vai pretendents neveic šā likuma 42. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto personu nomaiņu saskaņā ar šā panta piekto daļu, pasūtītājs pieņem lēmumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

(7) Šajā pantā paredzētā iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no dalības iepirkuma procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no dalības iepirkuma procedūrās.

44. pants. Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

(1) Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām.

(2) Publiska pakalpojuma līguma gadījumā, ciktāl piegādātājiem jābūt pilnvarotiem vai jābūt kādas organizācijas biedriem, lai tie reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī varētu sniegt konkrēto pakalpojumu, pasūtītājs var prasīt pierādījumus par šādu pilnvarojumu vai dalību.

(3) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(4) Pasūtītājs nenosaka prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas, licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par noteiktas organizācijas biedru.

45. pants. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

(1) Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja saimnieciskajām un finansiālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz:

1) piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu, tai skaitā konkrētā iepirkuma līguma priekšmeta jomā;

2) piegādātāja finanšu rādītājiem;

3) profesionālā riska apdrošināšanu.

(2) Gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt ne lielāku par divām paredzamo līgumcenu vērtībām, izņemot gadījumu, kad iepirkuma līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu rakstura dēļ. Pasūtītājs sniedz pamatojumu izņēmuma piemērošanai iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets tiek dalīts daļās, pasūtītājs piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt par daļu grupām, ja iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas vairākās vienlaikus izpildāmās daļās.

(4) Ja vispārīgās vienošanās ietvaros paredzēta piedāvājumu atkārtota izvērtēšana, piegādātāja gada minimālo finanšu apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz to iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu, kuru izpilde paredzēta vienlaikus, vai, ja iepirkuma līgumu paredzamā maksimālā līgumcena nav zināma, — pamatojoties uz vispārīgās vienošanās paredzamo līgumcenu.

(5) Dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā piegādātāja gada minimālo apgrozījumu nosaka, pamatojoties uz sistēmas ietvaros piešķiramo iepirkuma līgumu paredzamo maksimālo līgumcenu.

(6) Piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus:

1) kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus;

2) finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata, ja finanšu pārskats ir publiski pieejama informācija saskaņā ar piegādātāja reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem;

3) apliecinājumu par savu kopējo neto apgrozījumu vai, ja nepieciešams, apgrozījumu, kas attiecas uz konkrētā iepirkuma jomu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem pārskata gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku.

(7) Nosakot prasības attiecībā uz piegādātāja finanšu rādītājiem, pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos skaidri norāda objektīvas un nediskriminējošas metodes un kritērijus, ko izmantos finanšu rādītāju noteikšanai.

(8) Piegādātājs var balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot, piemēram, šo personu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildē. Pasūtītājs var prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras saimnieciskajām un finansiālajām iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par iepirkuma līguma izpildi.

(9) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību pasūtītāja prasībām. Piegādātājs vai kandidāts, kas pamatotu iemeslu dēļ nespēj iesniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus, ir tiesīgs apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkuriem citiem dokumentiem, ja pasūtītājs uzskata tos par piemērotiem.

46. pants. Tehniskās un profesionālās spējas

(1) Pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem.

(2) Iepirkuma procedūrās par piegādēm, kurās paredzēta izvietošana vai uzstādīšana, pakalpojumi vai būvdarbi, piegādātāja profesionālās spējas sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā tā prasmes, efektivitāti un pieredzi.

(3) Piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei, svarīguma pakāpei un lietojumam var apliecināt ar:

1) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, pievienojot izziņas un atsauksmes par svarīgāko darbu izpildi ne vairāk kā piecos iepriekšējos gados, izņemot gadījumu, kad konkurences veicināšanai pasūtītājs ir noteicis garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;

2) informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, pievienojot izziņas un atsauksmes ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem, norādot summas, laiku un saņēmējus (publiskas vai privātas personas). Ja tas nepieciešams konkurences veicināšanai, pasūtītājs var noteikt garāku pieredzes apliecināšanas termiņu;

3) ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, — par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā;

4) to tehnisko iekārtu un līdzekļu aprakstu, kurus piegādātājs lieto kvalitātes nodrošināšanai, kā arī piegādātāja mācību un pētniecības iekārtu aprakstu;

5) informāciju par piegādes ķēdes vadības un maršruta kontroles sistēmām, kuras piegādātājs izmantos iepirkuma līguma izpildē;

6) pārbaudi, ko veic pasūtītājs vai tā vārdā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja valsts kompetenta institūcija, ja piegādājamām precēm vai sniedzamajiem pakalpojumiem ir sarežģīts raksturs vai šīs preces vai pakalpojumi ir paredzēti īpašam mērķim. Minētā pārbaude attiecas uz preču piegādātāja ražošanas iespējām vai pakalpojumu sniedzēja tehniskajām iespējām un, ja nepieciešams, uz kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumiem, kurus tas veiks;

7) būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ja personāla izglītība vai profesionālā kvalifikācija netiek paredzēta kā viens no piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem;

8) to pasākumu aprakstu, kurus piegādātājs plāno veikt vides aizsardzības prasību ievērošanai iepirkuma līguma izpildes laikā;

9) informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā;

10) informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, kas pieejams būvdarbu veicējam un pakalpojumu sniedzējam līguma izpildei;

11) norādi uz iepirkuma līguma daļu, ko piegādātājs paredzējis nodot apakšuzņēmējiem;

12) attiecībā uz piegādājamām precēm:

(4) Piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.

(5) Pasūtītājs var prasīt, lai noteiktus īpaši svarīgus uzdevumus pildītu pretendents vai personu apvienības dalībnieks, ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai publisks pakalpojuma līgums vai ja publisks piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu.

(6) Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu un iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītājs nosaka dokumentus, kurus piegādātājs vai kandidāts iesniedz, lai apliecinātu atbilstību pasūtītāja prasībām.

47. pants. Kvalitātes vadības standarti

(1) Ja pasūtītājs pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par piegādātāja atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tai skaitā par piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, tas atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuras atbilstoši Eiropas standartiem apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgu kvalitātes nodrošināšanas pasākumu veikšanu un pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst pasūtītāja prasībām.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(3) Šā panta pirmo daļu piemēro tikai iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

48. pants. Vides vadības standarti

(1) Ja pasūtītājs pieprasa neatkarīgas institūcijas sertifikātu par piegādātāja atbilstību vides vadības standartiem vai vides vadības sistēmām, tas atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu 45. pantu vai citiem vides vadības standartiem, kuri atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem un kurus ir apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas. Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams šādus sertifikātus iegūt līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, piegādātājs iesniedz citus pierādījumus par līdzvērtīgiem pasākumiem, kas būtu jānodrošina saskaņā ar pasūtītāja prasīto vides vadības sistēmu vai standartu.

(2) (Izslēgta ar 30.04.2020. likumu)

(3) Šā panta pirmo daļu piemēro tikai iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

49. pants. Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments

(1) Pasūtītājs pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu kā sākotnējo pierādījumu atbilstībai paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Ja piegādātājs izvēlējies iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, lai apliecinātu, ka tas atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām, tas iesniedz šo dokumentu arī par katru personu, uz kuras iespējām tas balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un par tā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro. Piegādātāju apvienība iesniedz atsevišķu Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu par katru tās dalībnieku.

(2) Piegādātājs var pasūtītājam iesniegt Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kas ir bijis iesniegts citā iepirkuma procedūrā, ja apliecina, ka tajā iekļautā informācija ir pareiza.

(3) Pasūtītājam jebkurā iepirkuma procedūras stadijā ir tiesības prasīt, lai pretendents un kandidāts iesniedz visus vai daļu no dokumentiem, kas apliecina atbilstību paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām pretendentu un kandidātu atlases prasībām. Pasūtītājs nepieprasa tādus dokumentus un informāciju, kas ir tā rīcībā vai ir pieejama publiskās datubāzēs.

(4) Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta piemērošanas kārtību iepirkuma procedūrās nosaka Ministru kabinets. Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta veidlapu paraugus nosaka Eiropas Komisijas 2016. gada 5. janvāra Īstenošanas regula 2016/7, ar ko nosaka standarta veidlapu Eiropas vienotajam iepirkuma procedūras dokumentam.

50. pants. Piedāvājuma nodrošinājums un saistību izpildes nodrošinājums

(1) Pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteic piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un iepirkuma līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja pasūtītājs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu pasūtītāja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu:

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā minimālajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības termiņā;

2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms iepirkuma līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu;

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam vai pasūtītājs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu;

3) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pasūtītāja noteiktajā termiņā.

(7) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu.

51. pants. Piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji

(1) Pasūtītājs iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājums novērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais.

(2) Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc:

1) cenas. Šādā gadījumā vērtē preču, pakalpojumu vai būvdarbu iegādes cenu;

2) izmaksām. Šādā gadījumā izmanto efektivitātes pieeju, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas;

3) šīs daļas 1. punktā minētās cenas vai 2. punktā minētajām izmaksām un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītiem kvalitātes kritērijiem. Ja cena vai izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem ir fiksētas, pasūtītājs vērtē tikai kvalitātes kritērijus. Nosakot ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītus kvalitātes kritērijus, ņem vērā, piemēram:

(3) Kvalitātes kritēriji ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu, ja tie attiecas uz jebkuru būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma aprites cikla posmu, kā arī uz faktoriem, kas saistīti ar būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu vai kādu citu procesu aprites cikla posmā, pat ja šādi faktori nav tieši saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu (piemēram, vides aizsardzības prasību vai sociālo kritēriju ievērošana pakalpojuma sniegšanas, produkta ražošanas vai būvdarbu veikšanas laikā).

(31) Pasūtītājs nav tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkuma līgums tiek slēgts par:

1) projektēšanu. Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;

2) apvienoto projektēšanu un būvdarbiem. Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar vadošā personāla kvalifikāciju un pieredzi, ja nav izvirzītas šādas kvalifikācijas prasības, vai būvniecības informācijas modelēšanas izmantošanu, vai piedāvāto risinājumu energoefektivitāti;

3) elektroenerģiju patērējošām precēm vai produktiem (publiskā piegādes līgumā). Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs izvērtē vismaz tos kritērijus, kas saistīti ar preču vai produktu elektroenerģijas patēriņu to paredzamajā lietošanas laikā;

4) autotransporta līdzekļiem. Šādā gadījumā papildus cenai pasūtītājs ņem vērā vismaz šā likuma 54. panta nosacījumus, izņemot gadījumu, kad pasūtītājs iepērk autotransporta līdzekli šā likuma 54. panta ceturtajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai.

(4) Izņemot šā panta 3.1 daļā minētos gadījumus, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 9. vai 10. pantā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.

(5) Pasūtītājs nosaka konkurenci neierobežojošus un objektīvi salīdzināmus vai izvērtējamus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(6) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju vērtības un, ja attiecināms, vērtību diapazonus, kā arī piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un apraksta, kā tiks piemērots katrs no norādītajiem izvērtēšanas kritērijiem.

(7) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju, atbilstoši kuram izvēlēsies piedāvājumu, ja pirms tam, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).

52. pants. Aprites cikla izmaksas

(1) Aprites cikla izmaksas ietver pilnībā vai daļēji šādas produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas:

1) izmaksas, kas rodas pasūtītājam vai citiem lietotājiem, piemēram:

2) produkta, pakalpojuma vai būvdarbu aprites ciklā radušās un ar ietekmi uz vidi saistītas izmaksas (piemēram, siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām vērstu pasākumu izmaksas), ja tās var izteikt naudas izteiksmē un pārbaudīt.

(2) Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda aprites cikla izmaksu aprēķina metodiku un aprēķina veikšanai nepieciešamos datus, ko iesniegs pretendenti.

(3) Ar ietekmi uz vidi saistīto izmaksu aprēķināšanas metodikai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

1) tās pamatā ir objektīvi pārbaudāmi un nediskriminējoši kritēriji;

2) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām;

3) aprēķiniem nepieciešamie dati ir piegādātāju rīcībā, tai skaitā to piegādātāju rīcībā, kuri reģistrēti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu vai citu Eiropas Savienībai saistošu starptautisku līgumu puse, vai ir viegli iegūstami.

53. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.

(2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, būvdarbu metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu;

5) saistībām pret apakšuzņēmējiem;

6) pretendenta saņemto komercdarbības atbalstu.

(3) Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus.

(4) Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.

(5) Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar pasūtītāja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantam. Ja pasūtītājs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu par tās darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu. Pasūtītājs minēto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju piekrišanu.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas sistēmu, kurā no Valsts ieņēmumu dienesta iegūstama šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;

2) šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem informāciju no šā panta sestajā daļā minētās iestādes uzturētās informācijas sistēmas un apstrādā to.

54. pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Pasūtītājs, rīkojot M un N kategorijas autotransporta līdzekļu iepirkumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ direktīvu 2007/46/EK (turpmāk — regula Nr. 2018/858) 4. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.

(2) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(3) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(4) Pasūtītājs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, nodrošina, ka:

1) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;

2) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;

3) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt I klases vai A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu un vismaz puse no iepirktajiem tīrajiem I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem ir tādi I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļi, kas atbilst lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzekļa definīcijai.

(5) Ministrija kā attiecīgās valsts pārvaldes nozares vadošā (augstākā) iestāde vai pašvaldība ar lēmumu var noteikt, ka tā pati, tās noteiktās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji var iepirkt mazāk procentu tīru autotransporta līdzekļu vai neiepirkt tos vispār. Šādā gadījumā ministrija vai pašvaldība nodrošina, ka tā pati, tās iestādes vai kapitālsabiedrības kā pasūtītāji noteiktā laikposmā kopā iepērk vismaz šajā likumā noteiktos procentus tīru autotransporta līdzekļu.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās prasības piemēro arī publiskiem pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 60112000-6, 60130000-8, 60140000-1, 90511000-2, 60160000-7, 60161000-4, 64121100-1 un 64121200-2, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(7) Šā panta prasības nav attiecināmas uz tādu autotransporta līdzekļu iepirkumiem, kuri minēti regulas Nr. 2018/858 2. panta 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, 3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā un I pielikuma A daļas 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. punktā.

55. pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz energoefektivitāti

(1) Rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kuru energoefektivitātes līmenis ir augsts. Tiešās pārvaldes iestāde var iegādāties zemākam energoefektivitātes līmenim atbilstošas preces vai pakalpojumus, ņemot vērā apsvērumus, kas saistīti ar rentabilitāti, tehnisko piemērotību un ilgtspēju.

(2) Ministru kabinets nosaka tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

(3) Ja pakalpojumu sniedzējs nolūkā sniegt attiecīgo pakalpojumu, par kuru tiek slēgts publisks pakalpojuma līgums, iegādājas preces, uz kurām nav attiecināmas šā panta otrās daļas prasības, tad prasības attiecībā uz pakalpojuma energoefektivitāti var neizvirzīt.

(4) Ja tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, uz kuru attiecas šā panta otrajā daļā minētajās prasībās norādītie normatīvie akti par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu, un šie normatīvie akti nosaka marķēšanas prasības konkrētajam preču kopumam, tad var izvirzīt prasības attiecībā uz preču kopējo energoefektivitāti, nevis katras atsevišķas preces energoefektivitāti. Šādā gadījumā tiešās pārvaldes iestāde iegādājas preču kopumu, kas atbilst augstam energoefektivitātes līmenim saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem par tādu preču marķēšanu, kuras ir saistītas ar enerģijas un citu resursu patēriņu.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu tiešās pārvaldes iestādes izpilda, tehniskajās specifikācijās vai citos iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujot prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Pasūtītājs, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, var piešķirt punktus vērtēšanas kritēriju ietvaros, vērtējot preces vai pakalpojuma enerģijas patēriņu kalpošanas laikā vai atbilstību pēc iespējas augstākai energoefektivitātes klasei.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz iepirkumiem būvdarbu jomā.

VI nodaļaVispārīgās vienošanās, dinamiskās iepirkumu sistēmas, elektroniskās izsoles un elektronisko katalogu piemērošana

56. pants. Vispārīgā vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, pasūtītājs ievēro šajā likumā paredzētās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat iepirkuma līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Pasūtītājs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteiktos piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piektās, sestās un septītās daļas noteikumiem. Šī procedūra attiecas vienīgi uz tiem pasūtītājiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos pasūtītājus, kas norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt pieteikumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neizdara būtiskus grozījumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it sevišķi šā panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos.

(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it sevišķi, ja to prasa iepirkuma līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Pasūtītājs neizmanto vispārīgo vienošanos, lai ierobežotu konkurenci.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos iepirkuma līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu.

(6) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz vienā no šādiem veidiem:

1) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi un objektīvi piegādātāja, kurš tos veiks, izvēles nosacījumi;

2) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus, tai skaitā arī attiecībā uz vispārīgās vienošanās daļām, un atkārtoti neizvērtējot vai izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi un noteikti tiešas iepirkuma līguma slēgšanas un atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas gadījumi un noteikumi;

3) izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanas nosacījumi.

(7) Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās tehniskajām specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:

1) lai noslēgtu konkrēto iepirkuma līgumu, pasūtītājs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt attiecīgo iepirkuma līgumu;

2) pasūtītājs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā iepirkuma līguma priekšmeta sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamais laiks;

3) pretendenti iesniedz piedāvājumus rakstveidā, un pasūtītājs tos neatver līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) pasūtītājs konkrēto iepirkuma līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, ko paredz vispārīgā vienošanās.

57. pants. Dinamiskā iepirkumu sistēma

Iepirkumiem dinamiskajā iepirkumu sistēmā piemēro slēgtu konkursu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

58. pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Pasūtītājs atklāta konkursa, slēgta konkursa un konkursa procedūras ar sarunām gadījumā var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli, ja iepirkuma procedūras dokumentus, it īpaši tehniskās specifikācijas, var sagatavot ļoti precīzi. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 56. panta sestās daļas 2. un 3. punktu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un iepirkuma procedūras dokumentos norādītās piedāvājuma elementu jaunās vērtības, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir cenas vai izmaksu efektivitātes un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītu kvalitātes kritēriju attiecība vai zemākās izmaksas, piemērojot izmaksu efektivitātes pieeju;

2) cena, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir tikai tā.

(21) Publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojuma līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.

(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu.

(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturojumu, ja šie raksturlielumi ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras robežvērtības (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā iepirkuma līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija būs pieejama;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kas pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it sevišķi attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas pasūtītājs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(6) Pasūtītājs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(7) Uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu un uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji noteikto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Minētajā formulā, izņemot gadījumu, kad piedāvājums tiek vērtēts, pamatojoties tikai uz cenu, ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto izvērtēšanas kritēriju svērumu saskaņā ar paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos paredzēto. Ja kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības tiek norādītas noteiktā diapazonā, tās ir jāizsaka līdz konkrētai vērtībai. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā pasūtītājs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Pasūtītājs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītājs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Pasūtītājs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):

1) iepriekš noteiktā datumā un laikā;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi iepriekš noteiktie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja pasūtītājs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2. punkta, gan 3. punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli norāda katra izsoles posma laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, pasūtītājs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

59. pants. Elektronisko katalogu piemērošana

(1) Pasūtītājs var prasīt, lai piedāvājums tiek iesniegts elektroniskā kataloga formā vai piedāvājumā tiek iekļauts elektroniskais katalogs, ja paredzēts, ka piedāvājumi tiks iesniegti, izmantojot tikai elektroniskās saziņas līdzekļus. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektroniskā kataloga formā, pasūtītājs to norāda paziņojumā par līgumu. Pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu elektronisko dokumentu saņemšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar šā likuma 36. pantu, tai skaitā katalogam nepieciešamo formu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas.

(2) Kandidāts vai pretendents elektronisko katalogu izveido saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Piedāvājumiem elektroniskā kataloga formā var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

(3) Pasūtītājs var paredzēt, ka atkārtota piedāvājumu izvērtēšana notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem un piedāvājumi bija iesniegti elektronisko katalogu formā, izmantojot vienu no šādām procedūrām:

1) pasūtītājs uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrēta iepirkuma līguma prasībām;

2) pasūtītājs informē pretendentus, ka no iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem tiks izveidoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām pielāgoti piedāvājumi atbilstoši piedāvājumu izveides metodikai, ko paredz vispārīgā vienošanās, un norāda piedāvājumu izveides datumu un laiku, kā arī informē pretendentus par tiesībām izteikt iebildumus pret šādu piedāvājumu izveidi un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai.

(4) Pasūtītājs izmanto šā panta trešās daļas 1. punktā minēto procedūru, ja pretendents iebilst pret šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.

(5) Pasūtītājs informē pretendentu par izveidoto piedāvājumu un tā saturu un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai vai piedāvājuma apstiprināšanai.

(6) Pasūtītājs var paredzēt, ka dinamiskajā iepirkumu sistēmā piedāvājumus attiecībā uz konkrētu iepirkuma līgumu iesniedz elektroniskā kataloga formā. Ja dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros izmanto šā panta trešās daļas 2. punktā minēto procedūru, pasūtītājs pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā pievieno iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu elektronisko katalogu, kuru aizpilda kandidāti pēc tam, kad pasūtītājs ir paziņojis par šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.

VII nodaļaIepirkuma līguma noslēgšana un izpilde

60. pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem. Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem, un apakšuzņēmējiem.

(2) Pasūtītājs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību, kā arī, ja pasūtītājs paredzējis, maksājumu kārtību apakšuzņēmējiem šā likuma 63. pantā minētajā gadījumā;

5) iepirkuma līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu;

7) piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņas un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistes kārtību atbilstoši šā likuma 62. panta noteikumiem;

8) iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma;

81) nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs vai — ja pasūtītājs ir paredzējis tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem saskaņā ar šā likuma 63. panta piekto daļu — apakšuzņēmējs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Iepirkuma līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā;

9) citus noteikumus.

(3) Pasūtītājs ir tiesīgs paredzēt speciālus iepirkuma līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, inovācijām vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem minētajās jomās un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos un ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Pasūtītājs iepirkuma līguma sagatavošanā var izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. Slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pasūtītājs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir paredzēts citā likumā;

2) tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas pasūtītājam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet pasūtītājam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļauju.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pasūtītājs paziņojumā par līgumu, paziņojumā par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem vai paziņojumā par plānoto līgumu norāda pamatojumu tādu apstākļu esībai, kuri dod tiesības iepirkuma līgumu noslēgt uz ilgāku laiku.

(6) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 68. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 37. panta otrajā daļā minētā informācija nosūtīta visiem pretendentiem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, pa faksu vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 37. panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(8) Ja šā panta septītās daļas 1. punktā minētā desmitā diena un 2. punktā minētā piecpadsmitā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu.

(9) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta sesto daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 68. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) tiek rīkots šā likuma 2. pielikumā noteikto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkums pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ;

3) tiek piemērota sarunu procedūra;

4) līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 56. vai 59. pantu;

5) līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 57. pantu.

(10) Pasūtītājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, savā pircēja profilā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā, bet ne mazāku par šā likuma 40. panta piektajā daļā iepirkuma dokumentācijai noteikto glabāšanas laiku, ievieto:

1) iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

2) uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros noslēgtu iepirkuma līgumu. Ja iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās noteikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profilā;

3) ja iepirkuma līgumu veido publiski pieejami un ar autortiesībām aizsargāti tipveida līguma noteikumi, — norādi uz šiem tipveida līguma noteikumiem, kā arī dokumentus, kuri ir iepirkuma līguma sastāvdaļa un ar kuriem groza vai papildina attiecīgos tipveida līguma noteikumus;

4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minēto dokumentu grozījumus un šā likuma 61. panta otrajā un trešajā daļā minēto grozījumu pamatojumu.

(11) Ja iepirkumu veic centralizēto iepirkumu institūcija, tā vienojas ar pasūtītājiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profilā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja pasūtītāji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profilā ievieto centralizēto iepirkumu institūcija.

60.1 pants. Līgumu reģistrs

Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, informatīvs paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā vai paziņojums par līguma izpildi, attiecīgi izveido vai papildina līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem un līguma izpildi ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju.

61. pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana

(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem gadījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.

(2) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;

2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;

3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

(3) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami šādos gadījumos:

1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;

2) pasūtītājam sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei ir nepieciešami papildu būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām, vai piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības;

3) iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, un šis piegādātājs atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, un uz to neattiecas šā likuma 42. panta otrajā daļā paredzētie izslēgšanas iemesli.

(4) Līgumcenas pieaugums, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtības summu, nevar pārsniegt 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas attiecībā uz katru gadījumu, kas minēts šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā.

(5) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko noteic kā visu secīgi veikto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus nesasniedz:

1) Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības;

2) 10 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publiska piegādes un publiska pakalpojuma līguma gadījumā un 15 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas publiska būvdarbu līguma gadījumā.

(6) Ja iepirkuma līgumā ir paredzēta līgumcenas indeksācija, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena ir līgumcena, kas indeksēta.

(7) Pasūtītājs publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 33. pantu.

(8) Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas nav atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, piemērojamas šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

62. pants. Iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) nav tiesīgs bez saskaņošanas ar pasūtītāju veikt piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un iesaistīt papildu apakšuzņēmējus iepirkuma līguma izpildē. Pasūtītājs var prasīt personāla un apakšuzņēmēja viedokli par nomaiņas iemesliem. Pasūtītājs var iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzēt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pusei) ir pienākums saskaņot ar pasūtītāju papildu personāla iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē.

(2) Piedāvājumā norādītā personāla nomaiņa pieļaujama tikai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajā kārtībā un gadījumos. Pasūtītājs nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajos gadījumos un gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos personālam izvirzītajām prasībām vai tam nav vismaz tādas pašas kvalifikācijas un pieredzes kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(3) Pasūtītājs nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;

2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tādas pašas kvalifikācijas, uz kādu iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

3) piedāvātais apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, atbilst šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

4) apakšuzņēmēja maiņas rezultātā tiktu izdarīti tādi grozījumi pretendenta piedāvājumā, kuri, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(4) Pasūtītājs nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu veiktas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(5) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, pasūtītājs piemēro šā likuma 42. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts pasūtītājam.

(6) Pasūtītājs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šā panta noteikumiem.

63. pants. Apakšuzņēmēji

(1) Pasūtītājs nolūkā pārliecināties, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(2) Pasūtītājs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

(3) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar koncerna statusu nosakošajiem normatīvajiem aktiem apakšuzņēmējam ir izšķirošā ietekme vai kurai ir izšķirošā ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķirošā ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kurai vienlaikus ir izšķirošā ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.

(4) Publiska pakalpojuma līguma gadījumā, ja pakalpojumi tiek sniegti pasūtītāja objektā, un publiska būvdarbu līguma gadījumā pasūtītājs pieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norāda apakšuzņēmēja nosaukumu, kontaktinformāciju un to pārstāvēttiesīgo personu, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Pasūtītājs pieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo pasūtītājam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

(5) Pasūtītājs var iepirkuma procedūras dokumentos paredzēt, ka publiska būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja pasūtītājs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, pasūtītājs uz apakšuzņēmēja iesniegta rēķina pamata pārskaita tieši apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam. Pasūtītājs pirms apakšuzņēmēja rēķina apmaksas informē par šādu pieprasījumu piegādātāju un ļauj tam izteikt viedokli par pieprasījuma pamatotību. Kārtību, kādā veicami maksājumi un notiek informācijas apmaiņa ar piegādātāju un tā apakšuzņēmējiem, pasūtītājs paredz iepirkuma līgumā.

(6) Šā panta pirmajā un piektajā daļā paredzētā kārtība neietekmē jautājumus, kas attiecas uz piegādātāja atbildību par iepirkuma līguma izpildi.

64. pants. Iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma pirms termiņa, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, iepirkuma līgumā paredzētajos un šādos gadījumos:

1) iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā likuma 61. panta pirmo daļu;

2) iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs bija atbilstošs kādam no šā likuma 42. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;

4) iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām piegādātājam nevajadzēja tikt piešķirtām Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā paredzēto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(2) Ja iepirkuma līgumu izbeidz pirms termiņa šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, pasūtītājs samaksā par piegādātāja faktiski veiktiem būvdarbiem, piegādēm un sniegtiem pakalpojumiem. Pasūtītājs un piegādātājs vienojas par samaksas apmēru un kārtību.

VIII nodaļaIepirkumu uzraudzības birojs

65. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkumu uzraudzības biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja darbību finansē no valsts budžeta.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz šā likuma 66. panta pirmās daļas 2. punktā minētās funkcijas izpildi.

66. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas funkcijas:

1) uzraudzīt šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru, metu konkursu un šā likuma 10. pantā noteikto iepirkumu atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) izskatīt iesniegumus par šā likuma 8. panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru, metu konkursu un šā likuma 10. pantā minēto iepirkumu pārkāpumiem;

3) sniegt metodisku palīdzību un konsultācijas un rīkot mācības pasūtītājiem, preču pārdevējiem, iznomātājiem, būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem par publiskos iepirkumus regulējošu normatīvo aktu piemērošanu;

4) izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā un piemērot administratīvos sodus;

5) nodrošināt informācijas ievadi un atjaunošanu sertifikātu tiešsaistes reģistrā (e-Certis);

6) citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt pilnu informāciju par jebkuru iepirkumu un noslēgto līgumu;

2) sadarboties ar ārvalstu institūcijām un nevalstiskajām organizācijām;

3) pieaicināt neatkarīgus iepirkumu lietpratējus un ekspertus;

4) pieaicināt kompetentās institūcijas atzinumu sniegšanai;

5) pieprasīt, lai pasūtītājs sniedz informāciju par tā veikto tirgus izpēti, ja tas nepieciešams iesniegumu izskatīšanai vai atzinuma sniegšanai, veicot iepirkuma procedūras pirmspārbaudes.

67. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

(1) Iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskata Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota iesniegumu izskatīšanas komisija (turpmāk arī — komisija) triju locekļu sastāvā. Komisijas locekļi ir Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas. Komisijas priekšsēdētājs atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, un vismaz vēl vienam komisijas loceklim ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs. Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs var pieaicināt iepirkumu lietpratēju vai ekspertu.

(2) Komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) viņam ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību vai vadības zinātnēs vai ekonomikā;

2) viņam ir vismaz viena gada darba pieredze iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanā.

(3) Par komisijas locekli, lietpratēju vai ekspertu nevar būt persona, kura iepriekš sniegusi konsultācijas par iesniegumā minēto iepirkumu vai ir ieinteresēta iegūt tiesības uz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, vai ir saistīta ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu. Pirms iesnieguma izskatīšanas visi komisijas locekļi, lietpratējs un eksperts paraksta attiecīgu apliecinājumu. Šā panta izpratnē komisijas loceklis, lietpratējs un eksperts ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — īpašnieka vai amatpersonas radinieks;

2) fiziskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — radinieks;

3) juridiskās personas — iesnieguma iesniedzēja vai cita pretendenta — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona vai īpašnieks, kas pārtraucis darba attiecības vai īpašuma attiecības ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu laikposmā, kas ir īsāks par 24 mēnešiem, vai to radinieks.

(4) Komisija lēmumu pieņem balsojot. Pieņemot lēmumu, komisijas locekļi ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Lietpratējs un eksperts piedalās komisijas sēdēs bez balsstiesībām un izsaka komisijai neatkarīgu profesionālu viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniedz atzinumu par komisijas uzdotajiem jautājumiem.

IX nodaļaKārtība, kādā izskatāmi iesniegumi par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

68. pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā. Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 10. pantā minētā iepirkuma veikšanas kārtība un metu konkurss.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanai šādos termiņos: