Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei;

2) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kas attiecas uz visu preces vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, būves nojaukšanai un pakalpojuma sniegšanas vai tā izmantošanas izbeigšanai;

3) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

4) būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:

5) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un atbilst vienai no šādām pazīmēm:

6) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām;

61) elektroniskais rēķins — rēķins, kas izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kura ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

7) elektroniskā izsole — elektronisks process, kurā atkārtoti tiek norādītas lejupejošas cenas vai noteiktu piedāvājuma daļu jaunās vērtības un kurš ļauj sarindot piedāvājumus, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes;

8) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

9) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt arī citu informāciju;

10) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

11) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumus;

12) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

13) inovācijas partnerības procedūra — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;

14) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

15) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un definēt vislabāk piemērotos līdzekļus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzību apmierināšanai;

16) kopējā tehniskā specifikācija — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulas Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13. un 14. pantu noteikta tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā;

161) lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzeklis — tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem regulā (EK) Nr. 715/2007 un direktīvā 2007/46/EK un par direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) un tās īstenošanas pasākumiem;

17) līgumcena — kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

171) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams;

18) metu konkurss — procedūra, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko;

19) pasūtītājs — publiska persona vai tās iestāde, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

20) pasūtītāja uzņēmums — jebkurš komersants, kas atrodas pasūtītāja tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Pasūtītājam ir izšķiroša ietekme, ja tam tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk par 50 procentiem) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tas kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tas ir tiesīgs iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;

21) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi;

22) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā kontā, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;

23) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

24) pircēja profils — internetā publiski pieejama sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

25) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

26) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par tām personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

27) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

28) sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu — iepirkuma procedūra bez dalības uzaicinājuma iepriekšējas publicēšanas, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;

29) sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu — iepirkuma procedūra, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;

30) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina;

31) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju dokuments, izņemot oficiālos standartus, kas izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

311) tīrs autotransporta līdzeklis:

32) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

33) zaļais publiskais iepirkums — tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites cikla laikā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma procedūras atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisku personu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

3. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība gāzes apgādes, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

(1) Gāzes apgādes un siltumapgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminēta darbības veida neatņemamas sekas un pasūtītāja uzņēmums vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētais privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju, turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama pasūtītāja uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam dzeramā ūdens iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzeramā ūdens patēriņu šajā pantā vai šā likuma 3., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no dzeramā ūdens pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no iegūtā dzeramā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūto dzeramā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.