Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

Saeima ir pieņēmusi un Valstsprezidents izsludina šādu likumu:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apakšuzņēmējs — pretendenta nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona, kura veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei;

2) aprites cikls — visi secīgi un savstarpēji saistīti posmi, kas ietver pētniecību un attīstību, ražošanu, pārdošanu un tās nosacījumus, pārvadāšanu, lietošanu, apkopi, kas attiecas uz visu preces vai būves pastāvēšanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz atkritumu aizvākšanai, būves nojaukšanai un pakalpojuma sniegšanas vai tā izmantošanas izbeigšanai;

3) atklāts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji ir tiesīgi iesniegt piedāvājumus;

4) būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumi — iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem un kuru priekšmets ir:

5) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita persona, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un atbilst vienai no šādām pazīmēm:

6) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kandidātu atlases prasībām;

61) elektroniskais rēķins — rēķins, kas izsniegts, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formā, kura ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt;

7) elektroniskā izsole — elektronisks process, kurā atkārtoti tiek norādītas lejupejošas cenas vai noteiktu piedāvājuma daļu jaunās vērtības un kurš ļauj sarindot piedāvājumus, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes;

8) elektroniskie līdzekļi — līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos;

9) iepirkuma identifikācijas numurs — apzīmējums, kurā iekļauts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukuma saīsinājums (abreviatūra), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā. Iepirkuma identifikācijas numura beigu daļā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt arī citu informāciju;

10) iepirkuma nomenklatūra (CPV) — Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro iepirkuma procedūrās;

11) iepirkuma procedūra — procedūra, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa piegādātājus un piešķir tiem tiesības noslēgt būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumus;

12) iepirkuma procedūras dokuments — jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;

13) inovācijas partnerības procedūra — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un kuru piemēro, lai izveidotu ilgtermiņa inovācijas partnerību jauna, inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei;

14) kandidāts — piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai;

15) konkursa dialogs — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina, un kuru piemēro, kad nav iespējams iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām atbilstošu piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, un kuras mērķis ir sarunās ar atlasītajiem kandidātiem noteikt un definēt vislabāk piemērotos līdzekļus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzību apmierināšanai;

16) kopējā tehniskā specifikācija — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regulas Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 1673/2006/EK 13. un 14. pantu noteikta tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā;

161) lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzeklis — tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, izņemot tās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija regulu (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem regulā (EK) Nr. 715/2007 un direktīvā 2007/46/EK un par direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā grams CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (turpmāk — regula Nr. 715/2007) un tās īstenošanas pasākumiem;

17) līgumcena — kopējā samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli;

171) līgumu reģistrs — publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams;

18) metu konkurss — procedūra, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko;

19) pasūtītājs — publiska persona vai tās iestāde, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

20) pasūtītāja uzņēmums — jebkurš komersants, kas atrodas pasūtītāja tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē uz līdzdalības vai līguma pamata. Pasūtītājam ir izšķiroša ietekme, ja tam tieši vai netieši pieder lielākā daļa (vairāk par 50 procentiem) no kapitālsabiedrības parakstītā pamatkapitāla vai ja tas kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar emitētajām kapitāla daļām (akcijām), vai tas ir tiesīgs iecelt vairāk nekā pusi no pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļiem;

21) pētniecība un izstrāde — visas darbības, kas saistītas ar fundamentāliem un rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālo izstrādi;

22) piedāvājuma nodrošinājums — iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā kontā, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai;

23) piegādātājs — fiziskā vai juridiskā persona, pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

24) pircēja profils — internetā publiski pieejama sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vietne valsts elektroniskās informācijas sistēmā piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievieto informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu normatīvajos aktos noteiktu ar iepirkumiem saistītu informāciju;

25) pretendents — piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu;

26) publikāciju vadības sistēma — Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par tām personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;

27) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

28) sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu — iepirkuma procedūra bez dalības uzaicinājuma iepriekšējas publicēšanas, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;

29) sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu — iepirkuma procedūra, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītajiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem rīko sarunas par iepirkuma līguma noteikumiem;

30) slēgts konkurss — iepirkuma procedūra, kurā visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina;

31) tehniskā atsauce — jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju dokuments, izņemot oficiālos standartus, kas izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām;

311) tīrs autotransporta līdzeklis:

32) vispārīgā vienošanās — tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

33) zaļais publiskais iepirkums — tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites cikla laikā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt:

1) iepirkuma procedūras atklātumu;

2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisku personu līdzekļu efektīvu izmantošanu.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

3. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība gāzes apgādes, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes jomā

(1) Gāzes apgādes un siltumapgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai, kā arī gāzes vai siltumenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminēta darbības veida neatņemamas sekas un pasūtītāja uzņēmums vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētais privāto tiesību subjekts piegādi publiskās lietošanas tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju, turklāt šīs piegādes apjoms naudas izteiksmē nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā pasūtītāja uzņēmuma vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētā privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales tīklu nodrošināšanai un apsaimniekošanai, kā arī elektroenerģijas piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama pasūtītāja uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu šajā pantā vai šā likuma 4., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no saražotās elektroenerģijas daudzuma, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai dzeramā ūdens piegādei šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad publiskās institūcijas uzņēmumam vai šā likuma 1. panta 27. punkta "b" apakšpunktā minētajam privāto tiesību subjektam dzeramā ūdens iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzeramā ūdens patēriņu šajā pantā vai šā likuma 3., 5., 6. vai 7. pantā neminētā darbības veidā, un piegāde publiskās lietošanas tīklam ir atkarīga tikai no dzeramā ūdens pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no iegūtā dzeramā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūto dzeramā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos pārskata gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Šo likumu piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas veic kādu no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, arī iepirkumiem, kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ievērojot nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējās hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, un iepirkumiem, kuri saistīti ar notekūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu.

5. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība transporta pakalpojumu jomā

(1) Transporta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro publiskās lietošanas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu un trošu ceļu transporta tīklu nodrošināšanai vai apsaimniekošanai vai to pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotajiem noteikumiem, tai skaitā noteikumiem par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

6. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība pasta pakalpojumu jomā

Pasta pakalpojumu jomā šo likumu piemēro universālajam pasta pakalpojumam un citiem pasta pakalpojumiem, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs.

7. pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība teritorijas izmantošanas jomā

Teritorijas izmantošanas jomā šo likumu piemēro attiecībā uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas vai gāzes iegūšanai vai akmeņogļu vai cita kurināmā meklēšanai vai iegūšanai, kā arī uz lidostu vai ostu pārvaldīšanu.

8. pants. Iepirkuma līgumi, kas ietver vairākas iepirkuma priekšmeta daļas

(1) Tiesības noslēgt iepirkuma līgumu, kura priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā iepirkuma līguma galveno priekšmetu. Iepirkuma līgumiem, kuru priekšmets daļēji ietver šā likuma 2. pielikumā minētos pakalpojumus un citus pakalpojumus vai daļēji pakalpojumus un daļēji piegādes, galveno priekšmetu un piemērojamo iepirkuma procedūru nosaka pēc tā, kuru pakalpojumu vai piegāžu paredzamā līgumcena ir visaugstākā.

(2) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, un būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko neattiecas šis likums, un ja dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs katrai no daļām piemērot tai atbilstošo tiesisko regulējumu vai slēgt nedalītu iepirkuma līgumu un piemērot šo likumu. Ja iepirkuma līguma daļas nav objektīvi atdalāmas, piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka pēc iepirkuma līguma galvenā priekšmeta.

(3) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, un tas satur arī koncesijas līguma elementus un ja iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar šo likumu, ja līgumcena iepirkuma daļai, kurai piemērojams šis likums, ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(4) Ja iepirkuma līguma priekšmets ir gan būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas šis likums, gan būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, uz ko attiecas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošie normatīvie akti, un ja dažādās iepirkuma daļas ir objektīvi atdalāmas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt nedalītu iepirkuma līgumu (lēmumu slēgt nedalītu iepirkuma līgumu nedrīkst pieņemt, lai izvairītos no šā likuma vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas). Piemērojamo tiesisko regulējumu nosaka, pamatojoties uz šādām pazīmēm:

1) ja uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli;

2) ja uz daļu no iepirkuma līguma attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli.

(5) Ja iepirkuma līgums atbilst gan šā panta ceturtās daļas 1. punktam, gan 2. punktam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šā panta ceturtās daļas 1. punktu.

9. pants. Iepirkuma līgumi, kas ietver darbības vairākās jomās

(1) Ja iepirkuma līgumi paredzēti darbību nodrošināšanai vairākās jomās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus iepirkuma līgumus attiecībā uz katru darbības jomu vai piešķirt tiesības noslēgt nedalītu iepirkuma līgumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piešķirt tiesības noslēgt atsevišķus iepirkuma līgumus, tas katra atsevišķa iepirkuma līguma noslēgšanai piemēro atbilstošu tiesisko regulējumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas piešķirt tiesības noslēgt nedalītu iepirkuma līgumu neatkarīgi no šā likuma 8. panta, piemēro šā panta otro un trešo daļu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst piešķirt tiesības slēgt nedalītu iepirkuma līgumu vai slēgt atsevišķus iepirkuma līgumus vairākās darbības jomās un slēgt katrai jomai atbilstošu atsevišķu iepirkuma līgumu nolūkā izvairīties no šā likuma, Publisko iepirkumu likuma, Publiskās un privātās partnerības likuma vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas.

(3) Ja iepirkuma līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, iepirkuma procedūru regulē tās jomas normas, uz kuru attiecas iepirkuma līguma jomas būtiskākā daļa.

(4) Ja iepirkuma līgums attiecas uz darbībām gan šā likuma piemērošanas jomā, gan uz citām darbībām un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas iepirkuma līguma būtiskākā daļa, piemērojamos noteikumus nosaka saskaņā ar šīs daļas 1., 2. vai 3. punktu:

1) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma regulējumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību attiecas Publisko iepirkumu likums;

2) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šā likuma regulējumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību attiecas Publiskās un privātās partnerības likums;

3) iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar šo likumu, ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts iepirkuma līgums, attiecas šis likums, bet uz citu darbību neattiecas ne šis likums, ne Publisko iepirkumu likums, ne Publiskās un privātās partnerības likums.

(5) Ja nedalīta iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir objektīvi iemesli, iepirkuma līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, nepiemērojot šā likuma līgumcenu robežvērtības un izņēmumus, ja iepirkuma līgums attiecas gan uz darbībām, uz kurām attiecas šis likums, gan uz darbībām, uz kurām attiecas Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums.

III nodaļa. Likuma piemērošanas izņēmumi

10. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

1) būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem un šā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja mērķis ir iepirkuma līguma priekšmetu pārdot vai iznomāt trešajām personām, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu tiesību vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu iepirkuma līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti ir tiesīgi to pārdot vai iznomāt atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;

2) iepirkuma līguma priekšmetu, kura mērķis nav šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minēto darbību nodrošināšana vai kura mērķis ir veikt šīs darbības valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ievērojot nosacījumu, ka šim mērķim netiek izmantota Eiropas Savienības infrastruktūra vai Eiropas Savienībā ietilpstoša teritorija, kā arī par metu konkursiem, kurus organizē minētajiem nolūkiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to par visām darbībām, uz kurām attiecina šo izņēmumu;

3) zemes, esošās būves vai cita nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz šādu nekustamo īpašumu ar jebkuriem finanšu līdzekļiem;

4) līgumiem par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

5) šķīrējtiesu pakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz pušu samierināšanai;

6) dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, ko sniedz notāri;

7) juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniedzējus ieceļ tiesas vai kuru sniedzējiem ārējos normatīvajos aktos uzdots tiesu uzraudzībā veikt noteiktus uzdevumus;

8) juridiskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu;

9) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu, un darbībām, ko veic ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas stabilizācijas mehānisma palīdzību;

10) aizņēmumiem — neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu;

11) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

12) sabiedriskā transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu vai metro;

13) pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas kāds no šiem CPV kodiem: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

14) iepirkuma līguma priekšmetu, kura mērķis ir šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības nodrošināšana, ja saskaņā ar šā likuma XVI nodaļā minēto kārtību atzīts, ka šāda darbība tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

15) ūdens piegādi, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas dzeramā ūdens iegūšanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem;

16) enerģijas piegādi vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskās lietošanas gāzes, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi, siltumenerģiju vai elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai iegūšanai;

17) pakalpojumiem, kurus sniedz pasūtītājs, kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu.

(2) Šo likumu piemēro tikai pakalpojuma līgumiem par pētniecības un izstrādes pakalpojumiem, kuru CPV kods ir no 73000000-2 līdz 73120000-9, 73300000-5, 73420000-2 un 73430000-5, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) labumu no sniegtā pakalpojuma rezultātiem gūs tikai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas šos rezultātus izmantos vienīgi savām vajadzībām;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pilnībā samaksās par sniegto pakalpojumu.

(3) Šo likumu nepiemēro, ja līgumu slēdz vai metu konkursu organizē atbilstoši citiem procedūru noteikumiem un līguma slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai to daļām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru;

3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes īpašu procedūru, ja attiecīgo iepirkumu pilnībā finansē attiecīgā organizācija vai iestāde. Ja attiecīgā organizācija vai iestāde iepirkumu finansē vismaz 50 procentu apmērā, puses var vienoties par to, kuras iepirkuma procedūras ir piemērojamas;

4) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

(4) Šo likumu nepiemēro, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu;

2) tā piemērošana var radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Šā izņēmuma piemērošanas pamats nav nedz steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.

(5) Šo likumu nepiemēro būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem, kas atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 3. pantam.

11. pants. Pasūtītāju savstarpēji iepirkuma līgumi

(1) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja šā panta pirmās daļas pazīmēm atbilstoša kontrolētā persona, kas vienlaikus ir arī pasūtītājs, piešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības to kontrolējošam pasūtītājam vai citai personai, kura atrodas kontrolējošā pasūtītāja kontrolē šā panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, ja personā, kurai tiek piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(3) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā atrodas tādā vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kopīgi kontrolējošo pasūtītāju vai citu minēto pasūtītāju kontrolēto personu interesēs;

3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt šīs personas lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to.

(4) Šā panta trešās daļas izpratnē persona atrodas vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē, ja:

1) kontrolētās personas pārvaldes institūciju sastāvā ir visu pasūtītāju pārstāvji (daži pārstāvji var pārstāvēt vairākus vai visus iesaistītos pasūtītājus);

2) visiem pasūtītājiem kopīgi ir tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus;

3) kontrolētā persona darbojas pasūtītāju interesēs.

(5) Šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;

2) sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;

3) iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.

(6) Lai noteiktu šā panta pirmās daļas 2. punktā, trešās daļas 2. punktā un piektās daļas 3. punktā minēto darbību procentuālo apjomu, ņem vērā vidējo finanšu apgrozījumu vai kādu citu ar attiecīgo darbību saistītu rādītāju (piemēram, kontrolētās personas vai pasūtītāja pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu izmaksas) par pēdējiem trim gadiem pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Ja kontrolētā persona vai pasūtītājs ir izveidots vai uzsācis darbību pēc minētā termiņa vai tā reorganizācijas dēļ dati par finanšu apgrozījumu vai ar tā darbību saistītie rādītāji nav pieejami vai arī vairs nav aktuāli, darbības procentuālo apjomu var pierādīt, izmantojot komercdarbības prognozēšanas metodes.

12. pants. Līgumi, kurus slēdz ar saistīto uzņēmumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas ir kopīgā uzņēmuma daļa

(1) Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata tādu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, Latvijā reģistrētu Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas kooperatīvo sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību, kura gada pārskatus konsolidē ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja gada pārskatiem saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, par saistīto uzņēmumu uzskata jebkuru uzņēmumu, kurā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir izšķiroša ietekme vai kuram ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā.

(3) Ja ir ievērota šā panta ceturtā un piektā daļa, neatkarīgi no šā likuma 11. panta šo likumu nepiemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz ar saistīto uzņēmumu vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz ar kādu no kopīgo uzņēmumu veidojošā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saistīto uzņēmumu.

(4) Šā panta trešo daļu piemēro:

1) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados veiktajiem būvdarbiem veido būvdarbi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai citiem ar to saistītajiem uzņēmumiem;

2) piegādes līgumiem, ja vairāk nekā 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados veiktajām piegādēm veido piegādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai tiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

3) pakalpojuma līgumiem, ja vairāk nekā 80 procentus no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma par iepriekšējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem veido pakalpojumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai citiem ar to saistītajiem uzņēmumiem.

(5) Ja saistītais uzņēmums dibināts vēlāk un attiecīgi nav nosakāms apgrozījums par iepriekšējiem trim gadiem, saistītajam uzņēmumam jāpierāda, ka šā panta ceturtajā daļā minētais apgrozījums ir ticams, it īpaši izmantojot uzņēmējdarbības prognozi.

(6) Ja vairāk nekā viens ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistītais uzņēmums veic vienādus vai līdzīgus būvdarbus vai piegādes vai sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, šā panta ceturtajā daļā minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi veido šādu saistīto uzņēmumu veiktie būvdarbi, piegādes vai sniegtie pakalpojumi.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš ir dibināts attiecīgās darbības veikšanai vismaz triju gadu periodā un kura dibināšanas dokumentos paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji neizstāsies no kopīgā uzņēmuma vismaz trīs gadus, šo likumu nepiemēro, ja:

1) kopīgais uzņēmums, ko izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām, slēdz līgumu ar kādu no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu ar kopīgo uzņēmumu, kura daļa tas ir un kurš izveidots, lai veiktu kādu no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, ievērojot nosacījumu, ka katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir kopīgā uzņēmuma daļa vismaz šajā periodā.

(8) Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par šā panta piemērošanu sniedz šādas ziņas:

1) attiecīgo uzņēmumu vai kopīgo uzņēmumu nosaukumi;

2) attiecīgo līgumu veidi un vērtības;

3) Eiropas Komisijas pieprasītie pierādījumi, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un uzņēmuma tiesiskās attiecības atbilst šā panta prasībām.

IV nodaļa. Iepirkuma procedūru piemērošanas vispārīgie noteikumi

13. pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana

(1) Ir šādas iepirkuma procedūras:

1) atklāts konkurss;

2) slēgts konkurss;

3) sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu;

4) sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;

5) konkursa dialogs;

6) inovācijas partnerības procedūra.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Metu konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka iepirkuma procedūru un metu konkursu norises noteikumus, ciktāl to neregulē šis likums:

1) iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtību un piemērošanas noteikumus;

2) pieteikumu, piedāvājumu un metu iesniegšanas minimālos termiņus un to saīsināšanas gadījumus;

3) gadījumus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma izmantot elektroniskās informācijas sistēmas pieteikumu, piedāvājumu, metu vai to sastāvdaļu saņemšanai;

4) iepirkuma procedūru un metu konkursu nolikumu saturu;

5) iepirkuma procedūru un metu konkursu izsludināšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus;

6) iepirkuma procedūras un metu konkursa rezultātu paziņošanas noteikumus;

7) iepirkuma procedūras un metu konkursa dokumentēšanas noteikumus un iepirkuma procedūras un metu konkursa ziņojuma saturu;

8) paziņojumu publicēšanas noteikumus;

9) dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas kārtību.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras piemēro būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgumiem, ja to līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, izņemot gadījumu, kad pakalpojuma līgums tiek slēgts par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem.

(5) Ja līgumu slēdz par šā likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šo likumu, ja to paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo pakalpojumu iepirkumam var nepiemērot šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, izņemot šā likuma 17., 19., 23., 24., 25. un 28. pantā, VI nodaļā, 31., 32., 34., 35. pantā, 36. panta piektajā daļā, 37. un 39.1 pantā, 42. panta pirmajā, otrajā, trešajā un desmitajā daļā, 43. panta pirmajā un otrajā daļā, 44. pantā, 45. panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā, 55., 56., 65. un 66. pantā minētās prasības.

(6) Būvdarbu, piegādes un pakalpojuma līgumu slēgšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvēlēties atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido dinamisko iepirkumu sistēmu, tas piemēro slēgta konkursa noteikumus tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(7) Sarunu procedūru, nepublicējot dalības uzaicinājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot, ja:

1) iepirkuma procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi, vai ir iesniegti iepirkuma līgumam neatbilstoši piedāvājumi, kas bez būtiskiem grozījumiem neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai ir iesniegti kvalifikācijas prasībām neatbilstošu un no iepirkuma procedūras izslēdzamu kandidātu pieteikumi un ja netiek būtiski mainīti sākotnējie iepirkuma līguma izpildes noteikumi;

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai, izmēģinājumiem vai izstrādei bez nolūka gūt peļņu vai segt pētniecības vai izstrādes izmaksas, ievērojot nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē brīvu konkurenci attiecībā uz turpmāko līgumu slēgšanu;

3) būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs kādā no šādiem gadījumiem:

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, — ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības;

5) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas sākotnējā preču piegādātāja (ražotāja) papildu piegādes, lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces vai iekārtas, jo, izvēloties citu preču piegādātāju (ražotāju), sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vajadzētu iepirkt preces, kuras tehniski atšķirtos no tā rīcībā jau esošajām precēm, un šāda atšķirība radītu nesaderību vai ievērojamas tehniskās grūtības preču vai iekārtu uzturēšanā un ekspluatācijā;

6) līguma priekšmets ir atkārtota iepriekš noslēgtajā līgumā paredzēto būvdarbu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, kas tiek uzticēta šā līguma izpildītājam, un atkārtoti nepieciešamie būvdarbi vai pakalpojumi atbilst iepriekš noslēgtā līguma pamatā esošajam projektam. Šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sākotnējo būvdarbu vai pakalpojuma līgumu noslēdzis tādas iepirkuma procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir paredzēta atkārtota līgumu slēgšana un, nosakot paredzamo līgumcenu, ir ņemta vērā arī atkārtoti nepieciešamo būvdarbu vai pakalpojumu vērtība;

7) līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pērk preču biržā;

8) ir iespēja iepirkt preces vai pakalpojumus ar īpaši izdevīgiem noteikumiem no piegādātāja, kurš izbeidz savu saimniecisko darbību, vai no likvidatora, kurš veica piegādātāja likvidācijas procesu, vai no administratora, kurš rīko bankrotējuša piegādātāja mantas izpārdošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

9) ir iespēja iepirkt preces laikposmā, kas ir īsāks par šajā likumā noteiktajiem pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņiem, par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām;

10) pakalpojuma līgumu slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.

(8) Šā panta septītās daļas 3. punkta "b" un "c" apakšpunktā minētie izņēmumi ir piemērojami tikai tad, ja nav citas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies iepirkumam noteikto prasību dēļ.

14. pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma procedūras veidu.

(2) Paredzamo līgumcenu noteic kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, ko piegādātājs var saņemt no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, visus saistībā ar līgumu maksājamos nodokļus (izņemot pievienotās vērtības nodokli), kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz kandidātiem, pretendentiem, konkursa dialoga dalībniekiem, inovāciju partnerības procedūras partneriem vai metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai veikt maksājumus.

(3) Paredzamo līgumcenu nosaka, pirms publicē šā likuma 33. panta pirmajā daļā, 34. panta pirmajā daļā vai 36. panta ceturtajā daļā minēto paziņojumu vai, ja šāda paziņojuma publicēšana nav nepieciešama, pirms iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(4) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

(5) Būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepievieno būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrētā būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šā likuma prasību piemērošanas attiecīgajiem piegādes vai pakalpojuma līgumiem.

(6) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojuma līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 1 000 000 euro būvdarbu līgumiem un mazāka par 80 000 euro pakalpojuma līgumiem, ja kopējā šo daļu paredzamā līgumcena nepārsniedz 20 procentus no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(7) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir iepirkuma līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šā likuma prasības piemēro katrai daļai, ja daļu kopējā summa ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 000 euro, ja kopējā šo daļu paredzamā līgumcena nepārsniedz 20 procentus no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(8) Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkuma tiesībām vai nomaksas pirkumu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(9) Ja tiek slēgti regulāri piegādes vai pakalpojuma līgumi vai noteiktā laikposmā līguma termiņš tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka:

1) kā kopējo iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, ņemot vērā iespējamās apjomu un vērtības izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos;

2) kā kopējo nākamajos 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā (ja tas ir garāks par 12 mēnešiem) citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

(10) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumiem — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) kredītiestāžu un citiem finanšu pakalpojumiem — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) pakalpojuma līgumiem, kas ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu un modelēšanu, — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu atlīdzības veidu kopējo summu.

(11) Ja pakalpojuma līgumiem nenorāda kopējo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem noteiktais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

(12) Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajai iepirkumu sistēmai ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

(13) Paredzamā līgumcena inovācijas partnerības procedūras gadījumā ir visu pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība visos procedūras posmos un visu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu paredzamā maksimālā līgumcena, kurus paredzēts izstrādāt procedūras laikā un pēc tam iepirkt.

(14) Ja metu konkursu plāno kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā godalgu vai maksājumu kopējo apjomu un noslēdzamā pakalpojuma līguma paredzamo līgumcenu.

15. pants. Līgumcenu robežvērtības

Šā likuma 8. panta trešajā daļā, 13. panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā, 14. panta sestajā un septītajā daļā, 31. pantā, 66. panta piektās daļas 1. punktā, 78. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētās līgumcenu robežvērtības nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežvērtībām, kas jāievēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežvērtības vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir paziņojusi attiecīgās līgumcenu robežvērtības.

16. pants. Privileģētie līgumi

(1) Ja paredzamā iepirkuma līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktām personu grupām paredzētu pasākumu ietvaros ir tiesīgs rezervēt iespēju piedalīties iepirkuma procedūrās tikai tiem kandidātiem vai pretendentiem, kuriem vairāk nekā 30 procentu no vidējā nodarbināto darbinieku skaita gadā ir personas ar invaliditāti.

(2) Ja tiek piemērota šā panta pirmā daļa, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda attiecīgajā iepirkuma paziņojumā.

17. pants. Vispārīgie nosacījumi attiecībā uz piegādātāju

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenoraida kandidātu, pretendentu vai metu konkursa dalībnieku, ja tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem nav noteiktā juridiskā statusa, bet tas ir tiesīgs veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus atbilstoši tās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kurā tas dibināts.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa no kandidāta, pretendenta vai metu konkursa dalībnieka tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(3) (Izslēgta ar 21.02.2019. likumu)

(4) Ja tiek slēgts būvdarbu vai pakalpojuma līgums vai ja piegādes līgums ietver arī preces iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā vai kandidāts pieteikumā par piedalīšanos iepirkuma procedūrā norāda par konkrētā līguma izpildi atbildīgās personas, kā arī to profesionālo kvalifikāciju.

(5) Piegādātāju apvienības var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties par kandidātiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs izvirzīt prasību par noteiktu šādas apvienības juridisko statusu, lai tā kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts — pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkuma procedūras dokumentos noteikt, kā piegādātāju apvienībām jāizpilda prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām. Šādām prasībām jābūt samērīgām un balstītām uz objektīviem iemesliem.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt atšķirīgus, samērīgus un objektīvi pamatotus nosacījumus piegādātāju apvienībām attiecībā uz līguma izpildi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu, pēc savas izvēles noformējas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam vai noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu, ja tas nepieciešams iepirkuma līguma noteikumu sekmīgai izpildei.

(8) Ja piegādātājs, tā darbinieks vai piegādātāja piedāvājumā norādītā persona ir piedalījusies kādā no iepriekšējiem attiecīgā iepirkuma projekta posmiem vai iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanā, piegādātājs nav tiesīgs piedalīties nākamajos tā paša projekta posmos vai attiecīgajā iepirkuma procedūrā, ja minētie apstākļi šim piegādātājam dod priekšrocības šajā iepirkuma procedūrā, tādējādi ierobežojot konkurenci. Ar iepirkuma projekta posmiem saprot vairākus secīgi veiktus iepirkumus, kuri nodrošina vienota gala rezultāta sasniegšanu.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konstatējis šā panta astotajā daļā minētos apstākļus, pirms iespējamās kandidāta vai pretendenta noraidīšanas ļauj tam pierādīt, ka nav tādu apstākļu, kas šim kandidātam vai pretendentam dotu jebkādas priekšrocības attiecīgajā iepirkuma procedūrā, tādējādi kavējot, ierobežojot vai deformējot konkurenci.

18. pants. Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskajiem līgumiem

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ciktāl tas ir noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts iepirkumu un citos starptautiskajos līgumos, kas ir saistoši Eiropas Savienībai, piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus minēto līgumslēdzēju būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem kā Eiropas Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

19. pants. Informācijas aizsardzība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus attiecībā uz tās informācijas aizsardzību, kuru nodevis piegādātājiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī iepirkuma procedūras laikā.

(2) Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un piegādātāji.

20. pants. Centralizēto iepirkumu institūciju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kopīgi veiktie iepirkumi

(1) Centralizēto iepirkumu institūcija var iepirkt preces un pakalpojumus, kā arī veikt iepirkumus un iepirkuma procedūras iepirkuma līgumu un vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, tai skaitā citu valstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām. Šādā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēro šajā likumā noteiktās prasības. Centralizēto iepirkumu institūcija var uzturēt elektroniskās informācijas sistēmu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai, kā arī sniegt konsultācijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem par šīs sistēmas izmantošanu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepērk preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas vai saņem būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar tās starpniecību, uzskatāms, ka tas ir piemērojis šā likuma prasības, ja centralizēto iepirkumu institūcija, veicot iepirkuma procedūru, ir piemērojusi šā likuma prasības.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var iepirkt preces un pakalpojumus no centralizēto iepirkumu institūcijas, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai saņemt būvdarbus, piegādes un pakalpojumus ar šādas institūcijas starpniecību, ja tā, veicot iepirkuma procedūru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzībām, piemēro tādu normatīvo aktu prasības, kuri atbilst attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Šādā gadījumā uzskatāms, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir ievērojis šā likuma prasības.

(5) Vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līguma slēgšanas tiesības, noslēgt vispārīgo vienošanos vai izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu. Ja šādas sadarbības noteikumi nav ietverti Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtā starptautiskā līgumā, attiecīgajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem jānoslēdz līgums, kurā paredz pušu tiesības un pienākumus, nosaka saistībām piemērojamās valsts tiesību normas, iepirkuma procedūras organizēšanas un līguma slēgšanas noteikumus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi norādāmi arī attiecīgā iepirkuma procedūras dokumentos.

(6) Ja vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izveidojuši kopīgu subjektu, tai skaitā Eiropas teritoriālās sadarbības grupas vai citu subjektu, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem, iesaistītie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu vienojas, vai piemēros tās dalībvalsts iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese vai kurā kopīgais subjekts veic savas darbības.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu. Ja kopīgo iepirkumu rīko visu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vārdā un uzdevumā, kaut arī iepirkumu veic tikai viens no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, iesaistītie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir kopīgi atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji kopīgi ir atbildīgi tikai par tām iepirkuma daļām, kuras tiek veiktas visu iesaistīto sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.

21. pants. Īpaši noteikumi iepirkumiem autotransporta jomā

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, rīkojot M un N kategorijas autotransporta līdzekļu iepirkumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulas (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ direktīvu 2007/46/EK (turpmāk — regula Nr. 2018/858) 4. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā, ņem vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu.

(2) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(3) (Izslēgta ar 02.09.2021. likumu)

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, nodrošina, ka:

1) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt M1, M2 vai N1 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;

2) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt N2 vai N3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu;

3) katrā iepirkumā, kurā paredzēts iepirkt I klases vai A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļus, tiek iepirkti vismaz šajā likumā noteiktie procenti tīru autotransporta līdzekļu un vismaz puse no iepirktajiem tīrajiem I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļiem ir tādi I klases un A klases M3 kategorijas autotransporta līdzekļi, kas atbilst lielas noslodzes bezemisiju autotransporta līdzekļa definīcijai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās prasības piemēro arī pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas CPV kodi 60112000-6, 60130000-8, 60140000-1, 90511000-2, 60160000-7, 60161000-4, 64121100-1 un 64121200-2.

(6) Šā panta prasības nav attiecināmas uz tādu autotransporta līdzekļu iepirkumiem, kuri minēti regulas Nr. 2018/858 2. panta 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, 3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā un I pielikuma A daļas 5.2., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. punktā.

V nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un iepirkuma procedūras dokumentiem

22. pants. Informēšana par plānotajiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, apspriešanās ar piegādātājiem un kandidātu un pretendentu iepriekšēja iesaistīšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par iepirkuma procedūras, metu konkursa vai šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā iepirkuma nepieciešamību, valsts elektroniskās informācijas sistēmā publicē un, ja nepieciešams, aktualizē informāciju par plānotajām iepirkuma procedūrām, metu konkursiem vai šā likuma 13. panta piektajā daļā minētajiem iepirkumiem, norādot vismaz iepirkuma priekšmetu, paredzamo līguma apjomu un plānoto iepirkuma izsludināšanas laiku. Šo informāciju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nepublicēt gadījumos, kas noteikti šā likuma 13. panta septītajā daļā un 34. panta trešajā daļā, vai gadījumos, kad priekšlaicīga publicēšana negatīvi ietekmētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja konkurētspēju.

(2) Pirms iepirkuma procedūras sākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes norises laiku, vietu un veidu, kā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.

(21) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot šā likuma 47. panta četrpadsmitās daļas 1. punktā minēto izņēmumu, ja tas nodrošina, ka ir notikusi apspriede ar piegādātājiem un tā atbilst šādām prasībām:

1) ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas publikāciju vadības sistēmā ir publicēts paziņojums par apspriedi;

2) sākot ar dienu, kad publicēts paziņojums par apspriedi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi pēc iespējas detalizētām kvalifikācijas prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuras piegādātāji ir tiesīgi elektroniski komentēt vismaz 10 darbdienas pēc minētā paziņojuma un dokumentu publicēšanas;

3) apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti apspriedes dalībnieku komentāri, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.

(22) Kvalifikācijas prasības un tehniskās specifikācijas, kas publicētas saskaņā ar šā panta 2.1 daļu, pircēja profilā pieejamas trīs gadus pēc to publicēšanas.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem, iestādēm vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj diskriminācijas aizlieguma un caurskatāmības principu.

(4) Ja kandidāts, pretendents vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējusi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai ir bijusi citādi iesaistīta iepirkuma procedūras sagatavošanā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka attiecīgā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ iepirkuma procedūrā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem kandidātiem un pretendentiem būtisku informāciju, kas sniegta saistībā ar kandidāta vai pretendenta iesaistīšanos iepirkuma procedūras sagatavošanā vai kas izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanai.

23. pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas tiek ietvertas iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkuma procedūrās.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības var attiekties uz pieprasīto būvdarbu veikšanas, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas īpašu procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādā citā to aprites cikla posmā pat tad, ja šādi faktori nav tieši saistīti ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu būtību, bet ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem.

(3) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumiem ir tehnisko aprakstu apkopojums, kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības attiecībā uz materiāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai piegādēm un kas raksturo materiālus, preces, tehnisko aprīkojumu vai piegādes tā, lai tie atbilstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paredzētajiem mērķiem. Šie apraksti ietver vides aizsardzības prasības, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), atbilstības novērtējuma un izpildes prasības, drošības noteikumus, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, terminoloģiju, izmērus, simbolus, pārbaudes noteikumus un metodes, iepakojumu, marķēšanu, ražošanas procesus un metodes visos būvdarbu aprites cikla posmos. Tehniskajās specifikācijās iekļauj arī noteikumus par darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju, noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu un citus tehniskos noteikumus, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis būvdarbiem vai būvei kopumā, vai materiāliem un priekšmetiem, ko plānots izmantot būvē. Būvdarbu apjomus nosaka saskaņā ar būvprojektu un ietver būvdarbu apjomu sarakstā. Būvizmaksu noteikšanas kārtību būvdarbu līgumam nosaka Ministru kabinets.

(4) Tehniskajās specifikācijās piegādes un pakalpojuma līgumiem nosaka attiecībā uz nepieciešamajām piegādēm un pakalpojumiem izvirzītās prasības. Pakalpojuma līgumiem papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu. Tehniskajās specifikācijās piegādes un pakalpojuma līgumiem papildus iekļauj tehniskos aprakstus, kas ietver tādas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās prasības attiecībā uz preci vai pakalpojumu kā kvalitātes līmenis, vides aizsardzības prasības un klimata pārmaiņu samazināšana, konstrukcijas prasības (arī prasības attiecībā uz piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti), izpildes prasības, preces lietošanas prasības, drošības noteikumi, izmēri, terminoloģija, simboli, pārbaudes noteikumi un metodes, prasības attiecībā uz preces nosaukumu, ar kādu tā tiek pārdota, iepakojumu un marķēšanu, lietotāja instrukcijas, ražošanas procesi un metodes jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, kā arī atbilstības noteikšanas metodes.

(5) Tehniskās specifikācijas sagatavo vienā no šādiem veidiem:

1) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus un iekļaujot arī vides aizsardzības prasības. Prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs — salīdzināt piedāvājumus;

2) atsaucoties uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajām tehniskajām specifikācijām un standartiem šādā secībā: Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti, Eiropas tehniskie novērtējumi, kopējās tehniskās specifikācijas, citi starptautiskie standarti, kā arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, vai, ja minēto standartu nav, — šādā secībā: Latvijas nacionālie standarti, nacionālie tehniskie apstiprinājumi vai nacionālās tehniskās specifikācijas attiecībā uz projektēšanu, tāmēšanu un izpildi, kā arī preču izmantošanu. Katrā atsaucē iekļauj vārdus "vai ekvivalents";

3) nosakot funkcionālās prasības vai darbības rezultātus saskaņā ar šīs daļas 1. punktu un atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, lai nodrošinātu atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) atsaucoties uz specifikācijām saskaņā ar šīs daļas 2. punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās prasības vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 1. punktu.

(6) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nenorāda specifisku izcelsmi, īpašu procesu, kas raksturo tikai kāda konkrēta piegādātāja preces vai pakalpojumus, zīmolu, patentus vai specifiskus preču veidus, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu. Izņēmuma gadījumā šādu norādi var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar šā panta piekto daļu. Šādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem "vai ekvivalents".

(7) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu, tas nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka piedāvātā prece vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus (tai skaitā šā likuma 25. pantā minētos pierādījumus), var pierādīt, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas norādītas tehniskajā specifikācijā.

(8) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sagatavo tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu, tas nenoraida piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem un citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās prasības vai darbības prasības, kuras noteicis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Pretendents, izmantojot jebkādus atbilstošus līdzekļus (tai skaitā šā likuma 25. pantā minētos pierādījumus), var pierādīt, ka standartam atbilstošie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām funkcionālajām vai darbības prasībām.

(9) Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tai skaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi, izņemot gadījumus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pienācīgi pamato šādu prasību neiekļaušanu tehniskajās specifikācijās. Ja ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem tiek pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, ir apstiprinātas obligātas piekļūstamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl tie prasa nodrošināt piekļūstamību personām ar invaliditāti vai ievērot universālā dizaina principus.

(91) Piekļūstamības prasības, kas attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. pantā ietvertajām precēm un pakalpojumiem noteiktas saskaņā ar minētā likuma 4. panta otro daļu, ir obligātas piekļūstamības prasības šā panta devītās daļas izpratnē.

(10) Tehniskajās specifikācijās var norādīt arī noteikumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(11) Iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs aktualizē tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecīgās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izsludināšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, to fiksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniskajās specifikācijās un, ja attiecināms, citos iepirkuma procedūras dokumentos ietvertos rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu.

24. pants. Marķējumi

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs plāno iegādāties būvdarbus, preces vai pakalpojumus, kas atbilst noteiktām vides aizsardzības, sociālajām vai citām īpašām prasībām, tas var tehniskajās specifikācijās, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos vai līguma izpildes noteikumos prasīt īpašu marķējumu kā pierādījumu būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu atbilstībai noteiktajām prasībām, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) marķējuma prasības attiecas tikai uz kritērijiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir piemērotas, lai noteiktu iepirkuma priekšmetā ietvertos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus raksturojošās pazīmes;

2) marķējuma prasības sagatavotas, pamatojoties uz objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

3) marķējums apstiprināts, izmantojot atklātas un caurskatāmas procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās personas, tai skaitā valsts institūcijas, patērētāji, sociālie partneri, ražotāji, izplatītāji un nevalstiskās organizācijas;

4) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

5) marķējuma prasības nosaka persona, uz kuru piegādātājam, kas piesakās marķējuma saņemšanai, nav izšķirošas ietekmes.

(2) Ja marķējums atbilst šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5. punkta nosacījumiem, bet tajā ietverta informācija arī par prasībām, kas nav saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neprasa atbilstību visām marķējuma prasībām, bet atsaucas uz attiecīgā marķējuma detalizēto specifikāciju vai tās daļām, kuras ir saistītas ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir piemērotas tam, lai noteiktu iepirkuma līguma priekšmetu raksturojošās pazīmes.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda, kuras marķējuma prasības jāievēro, ja netiek prasīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstība visām marķējuma prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem līdzvērtīgus marķējumus, kas apstiprina būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajam marķējumam.

(4) Ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai nebija iespēju iegūt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto marķējumu vai līdzvērtīgu marķējumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem citus atbilstošus pierādījumus (tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju), kas pamato būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu atbilstību sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītā marķējuma prasībām.

25. pants. Testēšanas pārskati, specifikācijas un citi pierādījumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piegādātājs iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regulā Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ regulu (EEK) Nr. 339/93 noteiktajā kārtībā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas testēšanas pārskatu vai sertifikātu, lai pierādītu atbilstību tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai līguma izpildes noteikumiem. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa iesniegt konkrētas atbilstības novērtēšanas institūcijas izdotos sertifikātus, tas pieņem arī citu līdzvērtīgu atbilstības novērtēšanas institūciju izdotus sertifikātus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem citus atbilstošus pierādījumus (tai skaitā ražotāja tehnisko dokumentāciju), ja piegādātājam no tā neatkarīgu iemeslu dēļ vispār vai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņam nebija iespējams iegūt šā panta pirmajā daļā minētos sertifikātus vai testēšanas pārskatus un ja tas pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām vai kritērijiem, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem vai līguma izpildes noteikumiem.

26. pants. Piedāvājumu varianti

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt iespēju iesniegt piedāvājumu variantus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par līgumu norāda, vai piedāvājumu variantu iesniegšana ir obligāta, pieļaujama vai nav atļauta.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka minimālās prasības variantiem un specifiskās prasības variantu iesniegšanai, norādot, vai variantus var iesniegt tikai tad, ja ir iesniegts arī piedāvājums.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izskata tikai tos piedāvājumu variantus, kuri atbilst tā noteiktajām minimālajām prasībām.

(4) Ja iepirkuma procedūrās paredzēts noslēgt piegādes vai pakalpojuma līgumu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta otrajai daļai, tas nenoraida piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā piegādes līguma vietā tiks noslēgts pakalpojuma līgums vai pakalpojuma līguma vietā — piegādes līgums.

27. pants. Piedāvājuma nodrošinājums un saistību izpildes nodrošinājums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos nosaka piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.

(2) Piedāvājuma nodrošinājuma apmēru nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma paredzamo līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas.

(3) Piedāvājuma nodrošinājuma termiņu nosaka samērīgi, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma sarežģītību un paredzamo piedāvājumu izvērtēšanas termiņu, bet piedāvājuma nodrošinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var lūgt pagarināt piedāvājuma nodrošinājuma termiņu.

(4) Piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā kredītiestādes garantiju, apdrošināšanas polisi vai, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šādu iespēju ir paredzējis iepirkuma procedūras dokumentos, kā naudas summas iemaksu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītajā kontā.

(5) Piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā no šādiem termiņiem (izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu):

1) iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības minimālajā termiņā;

2) ja iepirkuma procedūras dokumentos ir noteikts, ka pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pirms iepirkuma līguma noslēgšanas iesniedz saistību izpildes nodrošinājumu, — līdz dienai, kad izraudzītais pretendents iesniedz šādu saistību izpildes nodrošinājumu;

3) līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.

(6) Nodrošinājuma devējs izmaksā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ietur pretendenta iemaksāto piedāvājuma nodrošinājuma summu, ja:

1) pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā piedāvājuma nodrošinājums;

2) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu;

3) pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā.

(7) Ja iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā ir noteikts, ka pretendents, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju, iesniedz līguma nodrošinājumu pēc līguma noslēgšanas, attiecībā uz šo personu piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā līdz dienai, kad tā iesniedz šādu līguma nodrošinājumu.

28. pants. Zaļais publiskais iepirkums

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot iepirkumu, ņem vērā saskaņā ar šā panta otro daļu noteiktās prasības. Ja tādas nav noteiktas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc iespējas dod priekšroku tādām tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem un iepirkuma līguma izpildes noteikumiem, kas nodrošina iepirkuma atbilstību zaļā publiskā iepirkuma principiem, ievērojot samērīguma principu un balstoties uz objektīviem iemesliem.

(2) Ministru kabinets nosaka zaļā publiskā iepirkuma principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro zaļā publiskā iepirkuma prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību.

VI nodaļa. Iepirkuma komisija

29. pants. Iepirkuma komisijas izveide

(1) Šā likuma 13. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto iepirkuma procedūru veikšanai un šā likuma 13. panta piektajā daļā minēto iepirkumu veikšanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju. Komisijā iekļauj personas, kurām nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā — tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms iepirkuma komisijas izveidošanas vai jauna locekļa iekļaušanas iepirkuma komisijā minēto informāciju par personu iegūst publikāciju vadības sistēmā.

(2) Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Izveidojot iepirkuma komisiju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Iepirkuma komisija savā darbībā ir neatkarīga, un nav pieļaujama tās lēmuma ietekmēšana.

(4) Personas, kuras darbojas iepirkuma komisijā, kas tiek izveidota saskaņā ar šo likumu, nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

30. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi

(1) Iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, tostarp tiem nedrīkst būt tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, kā arī tie nedrīkst būt saistīti ar kandidātu vai pretendentu. Šīs daļas izpratnē iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs (sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersona vai darbinieks), iepirkuma komisijas loceklis, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir:

1) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs, prokūrists vai biedrs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) juridiskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — akcionāra, kuram pieder vismaz 10 procenti akciju, dalībnieka, prokūrista vai amatpersonas tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais (turpmāk — radinieks);

3) fiziskās personas — kandidāta, pretendenta vai apakšuzņēmēja — radinieks;

4) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

5) juridiskās personas — kandidāta vai pretendenta — patiesā labuma guvēja radinieks.