Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

59. pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.

(2) Skaidrojums īpaši var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, būvdarbu veikšanas metodes vai sniedzamo pakalpojumu izmaksām;

2) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas, preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

3) piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu īpašībām un oriģinalitāti;

4) vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu;

5) saistībām pret apakšuzņēmējiem;

6) pretendenta saņemto komercdarbības atbalstu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.

(5) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka pretendents saņēmis komercdarbības atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka saņemtais komercdarbības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantam. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu šā iemesla dēļ, tas informē Eiropas Komisiju un Iepirkumu uzraudzības biroju par piedāvājuma noraidīšanu un noraidīšanas iemeslu.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu par tās darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī piegādātājs par sevi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, izmantojot Ministru kabineta noteikto informācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs minēto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta ir tiesīgs saņemt, neprasot pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju piekrišanu.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) informācijas sistēmu, kurā no Valsts ieņēmumu dienesta iegūstama šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kā arī šīs sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību;

2) šā panta pirmajā daļā minētās pārbaudāmās informācijas apstrādes mērķi un apjomu;

3) kārtību, kādā šīs daļas 1. punktā minētā informācijas sistēma saņem informāciju no šā panta sestajā daļā minētās iestādes uzturētās informācijas sistēmas un apstrādā to.

60. pants. Piedāvājumi, kuros ietvertas trešo valstu izcelsmes preces

(1) Šo pantu piemēro piedāvājumiem, kuros ietvertas tādu trešo valstu izcelsmes preces, ar kurām Eiropas Savienība nav noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par Eiropas Savienības uzņēmumu salīdzināmu un efektīvu piekļuvi šo valstu tirgum. Šis pants neietekmē Eiropas Savienības un Latvijas starptautiskās saistības pret trešajām valstīm.

(2) Var noraidīt jebkuru piedāvājumu piegādes līguma slēgšanai, ja valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulu Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ir lielāks par 50 procentiem no piedāvājumā iekļauto produktu kopvērtības. Šā panta izpratnē programmatūras telekomunikāciju tīkla iekārtām uzskatāmas par precēm.

(3) Ņemot vērā šā panta otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi, tos vērtējot atbilstoši šā likuma 57. panta prasībām, ir līdzvērtīgi, priekšroka dodama piedāvājumiem, kuri nav noraidāmi saskaņā ar šā panta otro daļu. Šā panta izpratnē cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja tās neatšķiras vairāk par trim procentiem. Piedāvājumam netiek dotas priekšrocības attiecībā pret citu piedāvājumu, ja tas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzliek par pienākumu iegādāties iekārtas, kuru tehniskais raksturojums būtiski atšķiras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo iekārtu raksturojuma, tādējādi radot iekārtu nesavienojamību, tehniskas problēmas iekārtu ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī nesamērīgas izmaksas.

IX nodaļa. Vispārīgās vienošanās un dinamiskās iepirkumu sistēmas, elektroniskās izsoles un elektronisko katalogu piemērošana

61. pants. Vispārīgā vienošanās

(1) Lai noslēgtu vispārīgo vienošanos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras visās stadijās līdz pat līgumu noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka vispārīgās vienošanās dalībniekus, ņemot vērā noteiktos piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus.

(2) Vispārīgās vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar šā panta piekto, sesto un septīto daļu. Šī procedūra attiecas vienīgi uz tiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem, kuri kā dalībnieki noteikti vispārīgās vienošanās noteikumos tās noslēgšanas dienā. Par vispārīgās vienošanās dalībniekiem nosaka vienīgi tos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā iesniegt pieteikumu vai iepirkuma procedūras dokumentos.

(3) Slēdzot iepirkuma līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros, puses neizdara būtiskus grozījumus vispārīgās vienošanās noteikumos, it īpaši šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz četriem gadiem, izņemot gadījumus, kad objektīvu iemeslu dēļ (it īpaši, ja to prasa līguma priekšmets) nepieciešams ilgāks termiņš. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst izmantot vispārīgo vienošanos, lai kavētu, ierobežotu vai deformētu konkurenci.

(5) Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos iepirkuma līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā un lūgt, lai tas papildina savu piedāvājumu, ciktāl tas nepieciešams.

(6) Ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrētos līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros slēdz vienā no šādiem veidiem:

1) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus un atkārtoti neizvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi objektīvi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas un piegādātāja izvēles noteikumi;

2) piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus (arī attiecībā uz vispārīgās vienošanās daļām) un atkārtoti neizvērtējot vai izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos ir paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas noteikumi un paredzēti tiešas līguma slēgšanas un piedāvājumu atkārtotas izvērtēšanas gadījumi un noteikumi;

3) izvērtējot piedāvājumus, ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie attiecīgo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu nodrošināšanas noteikumi.

(7) Ja vispārīgās vienošanās noteikumos nav paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi un piedāvājumi jāizvērtē atkārtoti, šos noteikumus papildina, pamatojoties uz tiem pašiem (ja nepieciešams, sīkāk regulētiem) noteikumiem vai arī citiem noteikumiem atbilstoši vispārīgās vienošanās specifikācijām saskaņā ar šādu procedūru:

1) lai noslēgtu konkrēto līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveidā konsultējas ar piegādātājiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka termiņu, kas ir pietiekams attiecīgā piedāvājuma iesniegšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītība un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamais laiks;

3) pretendenti piedāvājumus iesniedz rakstveidā, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos neatver līdz iesniegšanai noteiktā termiņa beigām;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konkrēto līgumu slēdz ar to pretendentu, kurš ir iesniedzis atbilstošāko piedāvājumu, pamatojoties uz piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos vispārīgās vienošanās noslēgšanai.

62. pants. Dinamiskā iepirkumu sistēma

Iepirkumiem dinamiskajā iepirkumu sistēmā piemēro slēgtu konkursu. Dinamiskās iepirkumu sistēmas piemērošanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

63. pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atklāta un slēgta konkursa un sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, gadījumā var nolemt pirms piedāvājuma izvēles piemērot elektronisko izsoli, ja iepirkuma procedūras dokumentus (it īpaši tehniskās specifikācijas) var sagatavot ļoti precīzi. Elektronisko izsoli var rīkot arī pirms piedāvājuma izvēles vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. un 3. punktu, kā arī pirms piedāvājuma izvēles dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

(2) Elektroniskās izsoles objekts var būt:

1) cena vai cena un iepirkuma procedūras dokumentos norādītās piedāvājuma elementu jaunās vērtības, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir cenas vai izmaksu efektivitātes un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītu kvalitātes kritēriju attiecība vai zemākās izmaksas, piemērojot izmaksu efektivitātes pieeju;

2) cena, ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir tikai cena.

(21) Būvdarbu vai pakalpojuma līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.

(3) Ja pieņemts lēmums par elektroniskās izsoles rīkošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību.

(4) Ja tiek rīkota elektroniskā izsole, iepirkuma procedūras dokumentos papildus citām ziņām norāda arī:

1) elektroniskās izsoles objektu raksturlielumus, ja tie ir mērāmi un to vērtību var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras robežvērtības (kuras var iesniegt un mainīt), ņemot vērā iepirkuma līguma priekšmeta tehniskās specifikācijas;

3) informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija būs pieejama;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizēšanu;

5) noteikumus, kuri pretendentiem jāievēro elektroniskajā izsolē, it īpaši attiecībā uz minimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju par izmantojamām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu novērtēšanu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus uzaicina visus pretendentus, kuri iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Uzaicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai, tajā ir noteikts datums un laiks, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. To neuzsāk agrāk par divām darbdienām pēc tam, kad izsūtīts uzaicinājums piedalīties šajā izsolē.

(7) Uzaicinājumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu un uzaicinājumā ietver elektroniskajā izsolē izmantojamo matemātisko formulu vai algoritmu, kas atspoguļo visu kritēriju nosacītās vērtības un kas, ņemot vērā sākotnēji paredzēto kritēriju īpatsvaru, noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības un cenas vai tikai cenas. Minētajā formulā, izņemot gadījumu, kad saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums tiek noteikts, pamatojoties tikai uz cenu, ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto vērtēšanas kritēriju svērumu saskaņā ar paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos minēto. Ja kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības tiek norādītas noteiktā diapazonā, tās jāizsaka līdz konkrētai vērtībai. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkurā elektroniskās izsoles posmā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi sniedz visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā brīdī droši noteikt savu relatīvo vietu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var sniegt arī ziņas par citām piedāvātajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts iepirkuma procedūras dokumentos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles posmā, bet nav tiesīgs izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektronisko izsoli beidz (ievērojot vienu vai vairākus nosacījumus):

1) iepriekš noteiktā datumā un laikā;

2) pēc pēdējā solījuma saņemšanas, ja pagājis uzaicinājumā uz izsoli noteiktais laiks un jauns solījums šajā laikā nav izteikts;

3) ja visi iepriekš noteiktie izsoles posmi ir pabeigti.

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izbeigt izsoli, ievērojot gan šā panta devītās daļas 2. punkta, gan 3. punkta noteikumus, uzaicinājumā uz izsoli norāda katra izsoles posma laiku.

(11) Kad elektroniskā izsole ir pabeigta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot šīs izsoles rezultātus, izvēlas piedāvājumu saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

64. pants. Elektronisko katalogu piemērošana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt, lai piedāvājums tiek iesniegts elektroniskā kataloga formā vai piedāvājumā tiek iekļauts elektroniskais katalogs, ja paredzēts, ka piedāvājumi tiks iesniegti, tikai izmantojot elektroniskos līdzekļus. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektroniskā kataloga formā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, ja publicēts periodisks informatīvs paziņojums, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos norāda visu elektronisko dokumentu saņemšanai nepieciešamo informāciju saskaņā ar šā likuma 42. pantu, tai skaitā elektroniskajam katalogam nepieciešamo formu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijas.

(2) Kandidāts vai pretendents izveido elektronisko katalogu saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Piedāvājumiem elektroniskā kataloga formā var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt, ka piedāvājumu atkārtota izvērtēšana notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem piegādātājiem un piedāvājumi bija iesniegti elektronisko katalogu formā, un izmantot vienu no šādām procedūrām:

1) uzaicināt pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām;

2) informēt pretendentus, ka no iesniegtajiem elektroniskajiem katalogiem tiks izveidoti konkrētā iepirkuma līguma prasībām pielāgoti piedāvājumi atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos vispārīgās vienošanās noslēgšanai paredzētajai piedāvājumu izveides metodikai, norādīt datumu un laiku, kad piedāvājumu izveide notiks, kā arī informēt pretendentus par tiesībām izteikt iebildumus pret šādu piedāvājumu izveidi un nosacīt samērīgu laiku iebildumu izteikšanai.

(4) Ja pretendents iebilst pret šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izmanto šā panta trešās daļas 1. punktā minēto procedūru.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē pretendentu par izveidoto piedāvājumu un tā saturu un nosaka samērīgu laiku iebildumu izteikšanai vai piedāvājuma apstiprināšanai.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var paredzēt, ka dinamiskajā iepirkumu sistēmā piedāvājumus attiecībā uz konkrētu iepirkuma līgumu iesniedz elektroniskā kataloga formā. Ja dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros izmanto šā panta trešās daļas 2. punktā minēto procedūru, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieteikumam par dalību dinamiskajā iepirkumu sistēmā pievieno iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu elektronisko katalogu, kuru kandidāti aizpilda pēc tam, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par šā panta trešās daļas 2. punktā minētās procedūras izmantošanu.

X nodaļa. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noteikumi

65. pants. Iepirkuma līgums

(1) Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem. Iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātāju vai piegādātājiem un apakšuzņēmējiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma līguma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību, kā arī, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis, maksājumu kārtību apakšuzņēmējiem šā likuma 68. pantā minētajā kārtībā;

5) iepirkuma līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu samērīgu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu;

7) kārtību piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņai un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistei atbilstoši šā likuma 67. pantam;

8) iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma;

81) nosacījumu, ka tad, ja piegādātājs vai, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir paredzējis tiešos maksājumus apakšuzņēmējiem saskaņā ar šā likuma 68. panta piekto daļu, apakšuzņēmējs iesniedz elektronisko rēķinu, tas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību. Iepirkuma līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību var paredzēt papildu pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā;

9) citus noteikumus.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs paredzēt speciālus iepirkuma līguma izpildes noteikumus galvenokārt saistībā ar ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, inovācijām vai vides aizsardzības prasībām, ievērojot nosacījumu, ka šie noteikumi nav pretrunā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem un ir norādīti tehniskajās specifikācijās vai paziņojumā par līgumu, vai iepirkuma procedūras dokumentos un ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līguma sagatavošanā var izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. Slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

(4) Iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noslēgt iepirkuma līgumu uz ilgāku laiku, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) tas ir paredzēts citā likumā;

2) tas ir būtiski nepieciešams iepirkuma līguma izpildes nodrošināšanai ar iepirkuma līguma priekšmetu tieši saistītu tehnisku vai ekonomisku apstākļu dēļ. Šajā gadījumā pirms iepirkuma uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju, bet sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, — attiecīgās atvasinātas publiskās personas orgāna atļauju.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā par līgumu vai paziņojumā par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem norāda pamatojumu tādu apstākļu esībai, kuri dod tiesības iepirkuma līgumu noslēgt uz ilgāku laiku.

(6) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja Iepirkumu uzraudzības birojam nav šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(7) Šā panta sestajā daļā minētais nogaidīšanas termiņš ir:

1) 10 dienas pēc dienas, kad šā likuma 37. panta otrajā daļā minētā informācija visiem pretendentiem nosūtīta elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai nodota personiski, un papildus viena darbdiena;

2) 15 dienas pēc šā likuma 37. panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanas dienas, ja kaut vienam pretendentam tā nosūtīta pa pastu, un papildus viena darbdiena.

(8) Ja šā panta septītās daļas 1. punktā minētā desmitā diena un 2. punktā minētā piecpadsmitā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, nogaidīšanas termiņš pagarināms par vienu darbdienu.

(9) Iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var slēgt, neievērojot šā panta sesto daļu, ja:

1) vienīgajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā likuma 72. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) tiek rīkots šā likuma 2. pielikumā minēto sociālo un citu īpašu pakalpojumu iepirkums sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ;

3) tiek piemērota sarunu procedūra, nepublicējot dalības uzaicinājumu;

4) iepirkuma līgumu slēdz vispārīgās vienošanās ietvaros saskaņā ar šā likuma 61. vai 64. pantu;

5) iepirkuma līgumu slēdz dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros saskaņā ar šā likuma 62. pantu.

(10) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vienošanās vai to grozījumi, savā pircēja profilā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās komercnoslēpuma aizsardzības prasības un nodrošinot pieejamību visā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās darbības laikā, bet ne mazāk par šā likuma 46. pantā iepirkuma dokumentācijai noteikto glabāšanas laiku, ievieto:

1) iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

2) uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros noslēgtu iepirkuma līgumu. Ja iepirkuma līgumi vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās noteikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profilā;

3) ja iepirkuma līgumu veido publiski pieejami un ar autortiesībām aizsargāti tipveida līguma noteikumi, — norādi uz šiem tipveida līguma noteikumiem, kā arī dokumentus, kuri ir iepirkuma līguma sastāvdaļa un ar kuriem groza vai papildina attiecīgos tipveida līguma noteikumus;

4) šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minēto dokumentu grozījumus un šā likuma 66. panta otrajā un trešajā daļā minēto grozījumu pamatojumu.

(11) Ja iepirkumu veic centralizēto iepirkumu institūcija, tā vienojas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profilā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profilā ievieto centralizēto iepirkumu institūcija.

65.1 pants. Līgumu reģistrs

Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad tā tīmekļvietnē publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, paziņojums par izmaiņām līguma darbības laikā vai paziņojums par līguma izpildi, attiecīgi izveido vai papildina līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju.

66. pants. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana

(1) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu (veidu un iepirkuma procedūras dokumentos noteikto mērķi) un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) grozījumi ir nebūtiski;

2) grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

3) grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.

(2) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) grozītie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkuma procedūrā;

2) ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;

3) iepirkuma līguma priekšmetā ietver būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

(3) Būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pārskatīšanu, izvēles iespēju izmantošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei ir nepieciešami papildu būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām vai arī piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības;

3) iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevarēja paredzēt;

4) iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvajiem aktiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, un šis piegādātājs atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, un uz to neattiecas šā likuma 48. panta otrajā daļā minētie pretendentu izslēgšanas iemesli.

(4) Līgumcenas pieaugums, ko nosaka kā visu secīgi izdarīto grozījumu naudas vērtību summu, nevar pārsniegt 50 procentus no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas attiecībā uz katru gadījumu, kas minēts šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā.

(5) Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumu vērtība, ko nosaka kā visu secīgi izdarīto grozījumu naudas vērtību summu (neņemot vērā to grozījumu vērtību, kuri izdarīti saskaņā ar šā panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktu), vienlaikus ir mazāka par:

1) Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām;

2) 10 procentiem no sākotnējās līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas piegādes līguma un pakalpojuma līguma gadījumā un 15 procentiem no sākotnējās iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcenas būvdarbu līguma gadījumā.

(6) Ja iepirkuma līgumā ir paredzēta līgumcenas indeksācija, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā sākotnējā iepirkuma līguma līgumcena ir līgumcena, kas indeksēta.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar šā likuma 35. pantu publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā.

(8) Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozījumiem, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, piemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras.

67. pants. Iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņa un jauna personāla un apakšuzņēmēju piesaiste

(1) Iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puse) nav tiesīgs bez saskaņošanas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veikt piedāvājumā norādītā personāla un apakšuzņēmēju nomaiņu un iesaistīt papildu apakšuzņēmējus iepirkuma līguma izpildē. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var prasīt personāla un apakšuzņēmēja viedokli par nomaiņas iemesliem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos var paredzēt, ka iepirkuma procedūrā izraudzītajam pretendentam (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās pusei) ir pienākums saskaņot ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju papildu personāla iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē.

(2) Piedāvājumā norādītā personāla nomaiņa pieļaujama tikai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos norādītajā kārtībā un gadījumos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt piedāvājumā norādītā personāla nomaiņai iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad piedāvātais personāls neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām personālam izvirzītajām prasībām vai tam nav vismaz tāda pati kvalifikācija un pieredze kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) piedāvātais apakšuzņēmējs neatbilst iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām apakšuzņēmējiem izvirzītajām prasībām;

2) tiek nomainīts apakšuzņēmējs, uz kura iespējām iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents balstījies, lai apliecinātu savas kvalifikācijas atbilstību paziņojumā par līgumu un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, un piedāvātajam apakšuzņēmējam nav vismaz tāda pati kvalifikācija, uz kādu iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents atsaucies, apliecinot savu atbilstību iepirkuma procedūrā noteiktajām prasībām, vai tas atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

3) piedāvātais apakšuzņēmējs, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem;

4) apakšuzņēmēja maiņas rezultātā tiktu veikti tādi grozījumi pretendenta piedāvājumā, kas, ja sākotnēji būtu tajā iekļauti, ietekmētu piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepiekrīt jauna apakšuzņēmēja piesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu izdarītas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piekrīt piedāvājumā norādītā apakšuzņēmēja nomaiņai, ja uz jauno apakšuzņēmēju nav attiecināmi šā panta trešās daļas nosacījumi, šādos gadījumos:

1) piedāvājumā norādītais apakšuzņēmējs ir rakstveidā paziņojis par atteikšanos piedalīties iepirkuma līguma izpildē;

2) piedāvājumā norādītais apakšuzņēmējs atbilst šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem.

(6) Pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piemēro šā likuma 48. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 48. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu atļaut vai atteikt iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta (iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās puses) personāla vai apakšuzņēmēju nomaiņu vai jaunu apakšuzņēmēju iesaistīšanu iepirkuma līguma izpildē iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad ir saņēmis visu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo pantu.

68. pants. Apakšuzņēmēji

(1) Lai pārliecinātos, ka piegādātājs spēs izpildīt iepirkuma līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda tās iepirkuma līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 euro, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu.

(3) Apakšuzņēmēja veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu kopējo vērtību nosaka, ņemot vērā apakšuzņēmēja un visu attiecīgā iepirkuma ietvaros tā saistīto uzņēmumu veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtību. Šā panta izpratnē par saistīto uzņēmumu uzskata kapitālsabiedrību, kurā saskaņā ar Koncernu likumu apakšuzņēmējam ir izšķiroša ietekme vai kurai ir izšķiroša ietekme apakšuzņēmējā, vai kapitālsabiedrību, kurā izšķiroša ietekme ir citai kapitālsabiedrībai, kam vienlaikus ir izšķiroša ietekme attiecīgajā apakšuzņēmējā.

(4) Pakalpojuma līguma (ja pakalpojumi tiek sniegti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja objektā) un būvdarbu līguma gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai pēc iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, bet ne vēlāk kā uzsākot iepirkuma līguma izpildi, pretendents iesniedz būvdarbos vai pakalpojumu sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju (ja tādus ir plānots iesaistīt) sarakstu, kurā norādīts apakšuzņēmēja nosaukums, kontaktinformācija un tā pārstāvēttiesīgā persona, ciktāl minētā informācija ir zināma. Sarakstā norāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmējus. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa, lai iepirkuma līguma izpildes laikā piegādātājs paziņo tam par jebkurām minētās informācijas izmaiņām, kā arī papildina sarakstu ar informāciju par apakšuzņēmēju, kas tiek vēlāk iesaistīts būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos var paredzēt, ka būvdarbu līguma gadījumā pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma maksājumus par apakšuzņēmēja veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem piegādātājam, kurus tas ir pieņēmis un kuru apmaksas termiņš tiek kavēts, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav izmaksājis visu piegādātājam pienākošos līgumcenu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uz apakšuzņēmēja iesniegtā rēķina pamata pārskaita tieši apakšuzņēmējam un par attiecīgo summu samazina nākamo maksājumu piegādātājam. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms apakšuzņēmēja rēķina apmaksas informē piegādātāju par šādu pieprasījumu un ļauj tam izteikt viedokli par pieprasījuma pamatotību. Kārtību, kādā notiek maksājumu veikšana un informācijas apmaiņa ar piegādātāju un tā apakšuzņēmējiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredz iepirkuma līgumā.

(6) Šā panta pirmajā un piektajā daļā noteiktā kārtība neietekmē jautājumus, kas saistīti ar piegādātāja atbildību par iepirkuma līguma izpildi.

69. pants. Iepirkuma līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosūtot piegādātājam rakstveida paziņojumu, ir tiesīgs pirms termiņa vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma iepirkuma līgumā paredzētajos gadījumos un šādos gadījumos:

1) iepirkuma līgumā ir izdarīti būtiski grozījumi, kas nav pieļaujami saskaņā ar šā likuma 66. panta pirmo daļu;

2) iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem vai ir mainīti būtiski iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā iepirkuma līguma projekta noteikumi;

3) iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas brīdī piegādātājs atbilda kādam no šā likuma 48. panta otrajā daļā minētajiem izslēgšanas iemesliem un bija izslēdzams no iepirkuma procedūras;

4) iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piegādātājam nevajadzēja piešķirt Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un šajā likumā noteikto pienākumu būtiska pārkāpuma dēļ, kuru Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktajā procedūrā konstatējusi Eiropas Savienības Tiesa.

(2) Ja iepirkuma līgumu izbeidz pirms termiņa šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic samaksu par piegādātāja faktiski veiktajiem būvdarbiem un piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un piegādātājs vienojas par samaksas apmēru un izmaksas kārtību.

XI nodaļa. Iepirkumu uzraudzības birojs

70. pants. Iepirkumu uzraudzības biroja juridiskais statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs veic šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību.

(2) Iepirkumu uzraudzības biroja juridisko statusu un funkcijas nosaka Publisko iepirkumu likums.

71. pants. Iesniegumu izskatīšanas komisija

Iesniegumu izskatīšanas komisijas (turpmāk arī — komisija) izveidošanas un darbības kārtību nosaka Publisko iepirkumu likums.

XII nodaļa. Kārtība, kādā izskatāmi iesniegumi par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

72. pants. Tiesības iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem

(1) Persona, kas ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz uzvaru un kas saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā. Šīs nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāma arī šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā iepirkuma veikšanas kārtība un metu konkurss.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt līdz iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienai šādos termiņos:

1) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 37. pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu, vai pa faksu vai nodota personiski;

2) 15 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 37. pantā minētā informācija nosūtīta attiecīgajai personai pa pastu;

3) 10 dienu laikā pēc dienas, kad šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(3) Iesniegumu attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām var iesniegt šādos termiņos:

1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas atklāta konkursa nolikumā un paziņojumā par līgumu;

2) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā un paziņojumā par līgumu, konkursa dialoga dokumentos un paziņojumā par līgumu vai sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu, dokumentos un paziņojumā par līgumu, vai inovācijas partnerības procedūras dokumentos un paziņojumā par līgumu;

3) ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tam, kad beidzas piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas slēgta konkursa, konkursa dialoga, sarunu procedūrā, publicējot dalības uzaicinājumu, vai inovācijas partnerības procedūras uzaicinājumā;

4) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tam, kad beidzas metu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz prasībām, kas iekļautas metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu;

5) ne vēlāk kā divas darbdienas pirms tam, kad beidzas pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš, — attiecībā uz iepirkuma dokumentos iekļautajām prasībām šā likuma 13. panta piektajā daļā minētā iepirkuma gadījumā.

(4) Iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, pievienojot elektroniskajam pastam vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi dokumentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai skenētu dokumentu. Iesniegums uzskatāms par iesniegtu Iepirkumu uzraudzības birojam šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā, ja tas Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts:

1) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā, ja nosūtīts pa faksu vai elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai pievienojot elektroniskajam pastam skenētu dokumentu;

2) ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā Iepirkumu uzraudzības biroja darba laikā, ja nosūtīts pa pastu vai nodots personiski.

(5) Iesniegums iesniedzams rakstveidā, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums un adrese, par kuru iesniegts iesniegums;

3) iepirkuma procedūras nosaukums un iepirkuma identifikācijas numurs;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

5) iesnieguma juridiskais pamatojums;

6) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(6) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ievieto ziņas par to savā tīmekļvietnē, norādot iesnieguma iesniedzēju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un iepirkuma procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī informē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju par administratīvās lietas ierosināšanu, nosūtot paziņojumu par saņemto iesniegumu un iesnieguma kopiju uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādīto faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neslēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem vai administratīvās lietas izbeigšanu.

(7) Ja ir iesniegts iesniegums attiecībā uz prasībām, kas noteiktas atklāta konkursa nolikumā, paziņojumā par līgumu vai slēgta konkursa uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīkojas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par iepirkuma procedūras norises kārtību, kas noteikta attiecīgajām iepirkuma procedūrām.

(8) Ja tiek iesniegts iesniegums par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un iesniegumu par to pašu iepirkuma procedūru jau ir iesniedzis cits iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var apvienot un izskatīt vienlaikus.

(9) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstveidā atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav pieņēmusi lēmumu par šo iesniegumu.

73. pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas šādos gadījumos:

1) iesniegums neatbilst šā likuma 72. panta pirmajā, otrajā, trešajā vai piektajā daļā minētajām prasībām;

2) attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums;

3) iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai, vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms pēc būtības;

4) šā likuma 74. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

74. pants. Depozīts

(1) Iesniedzot iesniegumu šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā, maksājams vai iesniedzams depozīts.

(2) Iesniedzējs ir tiesīgs depozītu iemaksāt kā naudas summu vai iesniegt kā kredītiestādes garantiju vai apdrošināšanas polisi.

(3) Depozīts ir 0,5 procenti no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 euro būvdarbu līguma gadījumā un 840 euro pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā. Ja paredzamo līgumcenu nav iespējams noteikt vai tā nav norādīta iepirkuma procedūras dokumentos, būvdarbu līguma gadījumā depozīts ir 3400 euro, pakalpojuma līguma un piegādes līguma gadījumā — 840 euro.

(4) Pēc iesnieguma saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pārbauda depozīta maksājuma saņemšanas vai iesniegšanas faktu. Ja depozīta maksājums nav saņemts vai iesniegts, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs atmaksā depozīta maksājumu vai atmaksā depozītu iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc:

1) iesnieguma atsaukšanas dienas, ja iesniedzējs ir atsaucis iesniegumu līdz tā izskatīšanai komisijā, pamatojoties uz to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir novērsis iesniegumā minētos pārkāpumus;

2) tiesas sprieduma noraksta saņemšanas, ja ar spēkā stājušos spriedumu tiesa iemaksāto depozīta maksājumu uzdod atmaksāt iesniedzējam;

3) tam, kad paziņots lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas;

4) tam, kad stājies spēkā lēmums aizliegt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai atcelt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu.

(6) Šis pants nav piemērojams, ja iesniegumā apstrīdēta iepirkuma procedūras pārtraukšanas likumība vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības.

(7) Ministru kabinets nosaka depozīta samaksas vai iesniegšanas un atmaksāšanas vai atdošanas kārtību.

75. pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Komisija izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija to var pagarināt, paziņojot par to iesnieguma iesniedzējam, pretendentam, kura piedāvājums izraudzīts saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem (turpmāk — dalībnieki), un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

(2) Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, komisija ar savu lēmumu var:

1) atļaut slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atstāt spēkā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu, ja iesniegums ir nepamatots vai pamatots, taču komisijas konstatētie pārkāpumi nevar ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

2) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šā likuma 37. pantā noteiktās prasības;

3) aizliegt slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai iepirkuma komisijas lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, ja iesniegums ir pamatots un komisijas konstatētie pārkāpumi var ietekmēt lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

4) atstāt spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir nepamatots;

5) atcelt iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, ja iesniegums ir pamatots.

(3) Šā panta otrās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajos gadījumos komisija var lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Komisija var uzdot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pārtraukt iepirkuma procedūru tikai tādā gadījumā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieļautos iepirkuma procedūras pārkāpumus citādi nav iespējams novērst.

(4) Ja iesnieguma izskatīšanas laikā komisija konstatē, ka iesniegums atstājams bez izskatīšanas, tā var pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu. Ja iesniedzējs atsauc iesniegumu, attiecīgais administratīvais process uzskatāms par izbeigtu.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi dalībniekus, publicējot uzaicinājumu savā tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš. Uzaicinājums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Ja dalībnieki Iepirkumu uzraudzības birojam ir paziņojuši elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu, Iepirkumu uzraudzības birojs informāciju par iesnieguma izskatīšanas sēdi nosūta dalībniekiem arī pa elektronisko pastu ne vēlāk kā dienā, kad uzaicinājums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(6) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas tā turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(7) Komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas sagatavo un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un nosūta sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un iesnieguma iesniedzējam, ja tie ir norādījuši elektroniskā pasta adresi. Lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.

(8) Komisijas lēmumā norāda šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertu, kas piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un citu dalībnieku pārstāvjus, kas piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās iepirkuma procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegts iesniegums;

5) faktus, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasību;

6) svarīgākos iesnieguma iesniedzēja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja argumentus;

7) lēmuma pamatojumu;

8) piemērotās tiesību normas;

9) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

10) aizliegumu vai atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu;

11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(9) Ja komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs novērš pārkāpumus, pieņem lēmumu, paziņo par grozījumiem iepirkuma procedūras dokumentos un iesniedz to grozījumus, kā arī paziņo par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumu publicē šā likuma 40. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam visu informāciju par lēmuma pieņemšanu un komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu. Iepirkuma līgumu šajā gadījumā slēdz, ievērojot šā likuma 65. panta piekto daļu.

76. pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lietu izskata tiesa triju tiesnešu sastāvā.

(2) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

XIII nodaļa. Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšana par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšana vai atcelšana, iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšana

77. pants. Pieteikuma iesniegšana un lietas izskatīšana par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu

(1) Pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu var iesniegt šā likuma 72. panta pirmajā daļā minētās personas šā likuma 78. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Pieteikums iesniedzams Administratīvajai rajona tiesai, un tā lietu izskata triju tiesnešu sastāvā. Pieteikuma un lietas izskatīšanai piemēro Administratīvā procesa likuma normas, tai skaitā normas par publisko tiesību līguma izskatīšanu tiesā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pieteikumu attiecībā uz šā likuma 78. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var iesniegt šādos termiņos:

1) sešu mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas dienas (izņemot šīs daļas 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētos gadījumus);

2) 30 dienu laikā pēc dienas, kad:

(4) Vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu vai lietas izskatīšanas laikā pieteicējs Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var lūgt, lai tiek piemērots pagaidu noregulējums.

(5) Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

(6) Ja pieteikuma par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu pamatā ir gadījums, kas nav minēts šā likuma 78. pantā, prasība iesniedzama vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

78. pants. Gadījumi, kad iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu

(1) Tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepiemērojot šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tās bija jāpiemēro;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, nepamatoti piešķirot tiesības slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos bez paziņojuma par līgumu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā noteikto termiņu;

4) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma 72. panta sestajā daļā minēto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;

5) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot šā likuma 61. pantā minētās prasības, ja konkrētā iepirkuma līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka;

6) iepirkuma līgums noslēgts, neievērojot Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dinamiskās iepirkuma sistēmas izveidi un darbību, minēto kārtību, ja konkrētā iepirkuma līguma līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ to noteikumus, nesaīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja pastāv visi šādi nosacījumi:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis šā likuma 39. panta pirmajā daļā minēto paziņojumu;

2) iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās tika noslēgta ne agrāk kā pēc 10 dienām un papildus vienas darbdienas pēc dienas, kad šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētais paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3) ir ievērots šā likuma 72. panta sestajā daļā minētais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos.

(3) Šā panta pirmās daļas 5. vai 6. punktā minētajos gadījumos iepirkuma līgumu neatzīst par spēkā neesošu, negroza vai neatceļ tā noteikumus, nesaīsina tā termiņu, lai arī ir pieļauti likuma pārkāpumi, ja pastāv visi šādi nosacījumi:

1) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir informējis pretendentus saskaņā ar šā likuma 37. pantu;

2) konkrētais iepirkuma līgums noslēgts, ievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā minēto termiņu;

3) ir ievērots šā likuma 72. panta sestajā daļā minētais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu.

79. pants. Tiesas spriedums par iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos

(1) Ja tiesa konstatē, ka iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, pārkāpjot šā likuma normas, un secina, ka pieteikums ir apmierināms, tā, ievērojot šā likuma noteikumus, pati izvēlas vienu no šādiem sprieduma veidiem:

1) atzīst iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža;

2) groza vai atceļ iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noteikumus. Pieņemot šo spriedumu, tiesa arī saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu;

3) saīsina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu.

(2) Tiesa, izvēloties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem sprieduma veidiem, nav saistīta ar pieteikuma iesniedzēja norādīto pieteikuma priekšmetu un prasījuma robežvērtībām.

(3) Tiesa, izvēloties šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto sprieduma veidu, izvērtē, kurš sprieduma veids konkrētajā gadījumā ir pietiekami samērīgs, iedarbīgs un preventīvs, lai nodrošinātu, ka turpmāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nepieļauj šā likuma pārkāpumus. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto spriedumu tiesa pieņem tikai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Tiesa nepieņem šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto spriedumu, ja sabiedrības interesēs ir būtiski saglabāt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās radītās sekas. Finansiālās sekas (piemēram, izmaksas izpildes kavējuma, izpildītāja maiņas, sankciju vai citu juridisko saistību dēļ) pašas par sevi vien nav uzskatāmas par pietiekamu pamatu šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minētā sprieduma nepieņemšanai.

(5) Ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta, neievērojot šā likuma 65. panta sestajā daļā minēto termiņu vai pārkāpjot šā likuma 72. panta sestajā daļā minēto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un tiek konstatēts, ka iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta saskaņā ar šā likuma prasībām vai minētais lēmums nav ietekmējis tā pretendenta izredzes iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, kurš iesniedzis pieteikumu, tiesa pieņem šā panta pirmās daļas 2. vai 3. punktā minēto spriedumu.

(6) Pieņemot kādu no šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem spriedumiem, tiesa lemj par to iepirkuma līgumu spēkā esību, kuri noslēgti, pamatojoties uz attiecīgo vispārīgo vienošanos.

(7) Tiesa sprieduma norakstu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam un Finanšu ministrijai.

XIV nodaļa. Zaudējumu atlīdzināšana

80. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

(1) Zaudējumus, kas nodarīti administratīvā procesa ietvaros, atlīdzina saskaņā ar administratīvo procesu un valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ja atlīdzinājums tiek prasīts vienlaikus ar šā likuma 77. pantā minēto prasījumu, tiesa to izlemj, izskatot attiecīgo pieteikumu un pieņemot kādu no šā likuma 79. panta pirmajā daļā minētajiem spriedumiem. Šādu zaudējumu esības un atlīdzinājuma apmēra pierādīšanas pienākums gulstas uz pieteicēju. Pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas šādu zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt civiltiesiskā kārtībā.

(3) Iesniedzot iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam saskaņā ar šā likuma 72. pantu, zaudējumu atlīdzināšana netiek lūgta. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu tiesā vai vēršoties pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

XV nodaļa. Statistikas pārskats un administratīvā sadarbība

81. pants. Sertifikātu tiešsaistes reģistrs

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var izmantot sertifikātu tiešsaistes reģistru (e-Certis), lai iegūtu informāciju par sertifikātiem un citiem dokumentiem, ko kompetentas institūcijas izsniedz Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem (pastāvīgi dzīvojošiem) piegādātājiem.

82. pants. Administratīvā sadarbība informācijas apmaiņas nodrošināšanai

Šā likuma mērķa sasniegšanai Latvijas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, lai iegūtu un noskaidrotu nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajiem dokumentiem un to saturu.

83. pants. Statistikas pārskati

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1. martam iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets nosaka statistikas pārskatu saturu.

(2) Statistikas pārskatā iekļauj arī citu informāciju, ja to paredz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums par valsts iepirkumu, kā arī tad, ja to pieprasa Eiropas Komisija.

XVI nodaļa. Kārtība, kādā konkrēta darbība tiek atzīta par veiktu brīvas konkurences apstākļos

84. pants. Konkrētas darbības atzīšana par veiktu brīvas konkurences apstākļos

(1) Lai piemērotu šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punktu, jautājumu par to, vai kāda no šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētajām darbībām Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabinets un kuri atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem par konkurenci.

(2) Šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punkta izpratnē šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, ja attiecībā uz gāzes vai siltumenerģijas pārvadi vai sadali, elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali, dzeramā ūdens sagatavošanu, pārvadi vai sadali, attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas dzelzceļa transporta pakalpojumu jomā, pilsētas dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu vai autobusu pakalpojumu jomā, pasta pakalpojumu jomā, lidostu pakalpojumu jomā, jūras ostu vai iekšējo ostu vai citu termināļu pakalpojumu jomā un attiecībā uz naftas vai gāzes iegūšanu un akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti un ieguvi tiek piemērotas attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības.

(3) Ja, pamatojoties uz šā panta otro daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība ir pierādāma faktiski un juridiski.

(4) Šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punkts ir piemērojams, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) ja tiek piemērotas šā panta otrajā daļā minētās attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības, lai konstatētu, ka šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 90 darbdienām pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 85. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto prasību (izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums), ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

2) ja netiek piemērotas šā panta otrajā daļā minētās attiecīgās nozares normatīvo aktu prasības, lai konstatētu, ka šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzskata par veiktām brīvas konkurences apstākļos, Eiropas Komisija tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 130 darbdienām pēc dienas, kad tā saņēmusi šā likuma 85. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā minēto prasību (izņemot gadījumu, kad noteikts termiņa pagarinājums), ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

3) Eiropas Komisija šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu.

(5) Nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar Eiropas Komisijas piekrišanu var būtiski grozīt savu prasību, it īpaši attiecībā uz darbībām vai konkrētiem ģeogrāfiskiem apgabaliem. Ja nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būtiski groza savu prasību, prasība tiek uzskatīta par iesniegtu no jauna un izskatāma šā panta ceturtajā daļā minētajos termiņos, ja vien nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nav vienojies ar Eiropas Komisiju par īsāku tās izskatīšanas termiņu.

(6) Ja attiecīgās nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasījumam nepievieno par attiecīgās šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli, tas ir pamats šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minēto termiņu pagarinājumam par 15 darbdienām.

(7) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā un sestajā daļā minētie termiņi sākas nākamajā darbdienā pēc dienas, kad Eiropas Komisija ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju. Ja pieprasītā informācija ir nepilnīga, termiņu skaitījums sākas nākamajā darbdienā pēc pilnīgas informācijas iesniegšanas. Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minētos termiņus var pagarināt, ja nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs par to ir vienojies ar Eiropas Komisiju.

(8) Nozares atbildīgā ministrija, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un kompetentās iestādes sniedz viedokli, papildina vai precizē iesniegto informāciju pēc Eiropas Komisijas lūguma tās noteiktajā termiņā. Laikā neiesniegtu vai nepilnīgu atbilžu sniegšana ir pamats apturēt šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā un sestajā daļā minēto termiņa skaitījumu no informācijas pieprasījumā noteiktā termiņa beigām līdz pilnīgas un pareizas informācijas saņemšanai Eiropas Komisijā.

85. pants. Prasības iesniegšana Eiropas Komisijai

(1) Lai piemērotu šā likuma 10. panta pirmās daļas 14. punktu:

1) nozares atbildīgā ministrija ir tiesīga pieņemt lēmumu par to, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos. Par pieņemto lēmumu attiecīgā ministrija paziņo Eiropas Komisijai, prasot izvērtēt un atzīt, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos;

2) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs iesniegt Eiropas Komisijai prasību, lai tā atzīst, ka konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos.

(2) Kritērijus, pēc kādiem nozares atbildīgā ministrija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvērtē, vai konkrēta šā likuma 3., 4., 5., 6. vai 7. pantā minētā darbība Latvijā tiek veikta brīvas konkurences apstākļos, kā arī šā panta pirmajā daļā minēto prasību saturu un kārtību, kādā tās tiek iesniegtas Eiropas Komisijai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja prasības izskatīšanas laikā tiek iesniegta jauna prasība par to pašu priekšmetu, tā tiek izskatīta vienlaikus ar iepriekš iesniegto prasību vienas procedūras ietvaros.

86. pants. Sadarbība ar Eiropas Komisiju

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Eiropas Komisijai iesniedzis prasību, kurai nav pievienots par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedoklis, nozares atbildīgā ministrija pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju, pievienojot, ja iespējams, par konkrētās darbības uzraudzību kompetentās iestādes viedokli.

XVII nodaļa. Citi noteikumi

87. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatus

88. pants. Būvdarbu līgumu nomenklatūras piemērošana

Ja šā likuma 1. pielikumā minētās iepirkuma nomenklatūras CPV dati atšķiras no NACE nomenklatūras, kas noteikta Komisijas 2001. gada 19. decembra regulā (EK) Nr. 29/2002, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā, piemēro attiecīgo CPV nomenklatūru.

89. pants. Elektroniskie rēķini

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem elektronisko rēķinu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību un, ja tas paredzēts iepirkuma līgumā, ietver papildu pamatelementus atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets nosaka piemērojamo elektroniskā rēķina standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un aprites kārtību.

XVIII nodaļa. Administratīvie pārkāpumi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

90. pants. Līguma prettiesiska noslēgšana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu vai cita tāda darījuma veikšanu, kas atbilst iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās būtībai, ja nav piemērota šajā likumā noteiktā iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kas bija jāpiemēro, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja piemērota šim likumam neatbilstoši izraudzīta iepirkuma procedūra vai cita šajā likumā noteiktā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav publicēts šajā likumā noteiktais paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tas bija jāpublicē abās tīmekļvietnēs, uzsākot iepirkumu, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās, vai cita veiktā darījuma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

91. pants. Interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošana

(1) Par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar konkrētu kandidātu vai pretendentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja amatpersonām un darbiniekiem, kas sagatavo iepirkuma procedūras dokumentus, iepirkuma komisijas locekļiem, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, kā arī par to, ka nav ievērots aizliegums būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

92. pants. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifikāciju prasību neievērošana

(1) Par šajā likumā noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu, ja kandidāts vai pretendents nepamatoti izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalības iepirkumā un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai pretendenta piedāvājums nepamatoti noraidīts vai nepamatoti atzīts par atbilstošu iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un tas ir ietekmējis lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

93. pants. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana

(1) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais nogaidīšanas termiņš, bet tas bija jāievēro, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja nav ievērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, vai nav ievērots Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteiktais aizliegums slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, ja tajā nav iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos paredzētie noteikumi vai ir iekļauti atšķirīgi noteikumi un ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma procedūras dokumentos atbilstoši šā likuma prasībām vai nav ievēroti citi šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās tekstā, ja nav ievēroti šajā likumā noteiktie iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšanas noteikumi, piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt četrdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana.

94. pants. Dokumentu un informācijas nenodrošināšana

(1) Par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietverto noteikumu neievērošanu pieteikumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanas vai kvalifikācijas sistēmas izveides vai uzturēšanas laikā attiecībā uz iepirkuma procedūras dokumentu pieejamības nodrošināšanu, iepirkuma procedūras dokumentu izsniegšanu vai papildu informācijas sniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par to, ka nav ievērota kārtība, kādā kandidāti, pretendenti un metu konkursa dalībnieki informējami par iepirkuma rezultātiem vai piegādātāji informējami par to iekļaušanu kvalifikācijas sistēmā vai izslēgšanu no tās, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par iepirkuma komisijas protokolu izsniegšanas prasību neievērošanu, kā arī par iepirkuma procedūras vai metu konkursa ziņojuma sagatavošanas, publicēšanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās vai to grozījumu nepublicēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par statistikas pārskata neiesniegšanu šajā likumā noteiktajā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

95. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 90., 91., 92., 93. un 94. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs.

96. pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par tiesību izmantošanas aizliegumu ieņemt amatus

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paziņots personai, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, par pieņemto lēmumu informē visas tās Iepirkumu uzraudzības birojam zināmās institūcijas, kurās šī persona ieņem šādu amatu, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekus vai turētājus, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ir stājies spēkā, nosūta attiecīgo informāciju šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicē pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav — dzimšanas datumu un valsti) un soda izpildes termiņu. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā ir pieejama tajā reģistrētajiem lietotājiem likumā noteikto pienākumu izpildei līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.

(3) Institūcijai, kurā persona, kurai piemērots tiesību izmantošanas aizliegums — aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, ieņem šādus amatus, ir pienākums nodrošināt, ka pēc tam, kad lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir stājies spēkā, attiecīgā persona šādu amatu neieņem, lēmumus nepieņem un līgumus neslēdz.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 140. nr.; 2013, 188., 191. nr.; 2015, 107. nr.; 2016, 57., 95. nr.).

2. Ja pārejas noteikumu 3. punktā nav noteikts citādi, iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, tad iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā, izņemot noteikumus, kas iekļauti šā likuma 33. panta otrajā daļā, 34. panta otrajā daļā, 36. panta piektajā daļā, 38. pantā un 39. panta pirmajā daļā. Noslēgtās vispārīgās vienošanās administrējamas saskaņā ar tā likuma noteikumiem, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas dienā un kā rezultātā tika noslēgta vispārīgā vienošanās.