Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums

(6) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras dibinātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

61. pants. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumi

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijai ir pienākums:

1) Kultūras ministrijas lēmumā noteiktajā termiņā izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt lēmumā noteiktās darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi;

2) nekavējoties sniegt Kultūras ministrijai tās pieprasīto informāciju, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, ja attiecīgajā pieprasījumā nav norādīts garāks informācijas sniegšanas termiņš;

3) informēt Kultūras ministriju par organizācijas biedru sapulces, valdes un padomes sēdes norises datumu un laiku vismaz septiņas dienas iepriekš, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ valdes sēdes norises datums minētajā termiņā nav zināms, — tiklīdz tas kļūst zināms, bet ne vēlāk kā vienu dienu pirms valdes sēdes;

4) nodrošināt Kultūras ministrijas pārstāvim iespēju piedalīties biedru sapulcēs, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

5) sadarboties ar šā likuma 60. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem zvērinātajiem revidentiem un sniegt viņiem visu nepieciešamo informāciju.

62. pants. Uzraudzības īstenošana attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kuras dibinātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī

(1) Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kura dibināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Latvijā pārkāpj tiesību normas, ar kurām pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū prasības, Kultūras ministrija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par pārkāpumu.

(2) Kultūras ministrija konstatētā pārkāpuma gadījumā ir tiesīga nosūtīt informāciju arī ekspertu grupai, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū 41. pantu.

63. pants. Informācijas sniegšana citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu uzraudzības institūcijām

(1) Kultūras ministrija ir saziņas institūcija attiecībā uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts uzraudzības institūcijas informācijas pieprasījumu par jautājumiem, kas saistīti ar to tiesību normu piemērošanu, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.

(2) Ja Kultūras ministrija saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts uzraudzības institūcijas lūgumu veikt uzraudzības pasākumus attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura dibināta Latvijā, par attiecīgajā dalībvalstī veiktajām darbībām, Kultūras ministrija sniedz šai uzraudzības institūcijai pamatotu atbildi triju mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas dienas.

64. pants. Atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbības uzraudzība

(1) Atkarīgo pārvaldījuma subjektu darbības uzraudzībai piemēro šīs nodaļas noteikumus, izņemot šā likuma 54., 55. un 56. pantā noteikto.

(2) Atkarīgais pārvaldījuma subjekts paziņo par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma uzsākšanu saskaņā ar šā likuma 57. pantu.

65. pants. Neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību darbības uzraudzība

(1) Neatkarīgo pārvaldījuma sabiedrību darbības uzraudzībai ar atbilstošām izmaiņām piemēro šā likuma 52., 53., 60., 61., 62. un 63. panta noteikumus, izņemot 60. panta pirmās daļas 3. punkta un 61. panta 3. punkta noteikumus.

(2) Neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība, kura darbojas Latvijā, paziņo par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma uzsākšanu saskaņā ar šā likuma 57. pantu. Ja šāds paziņojums nav sniegts, piemēro šā likuma 59. panta un attiecīgos 60. panta noteikumus.

XII nodaļaSūdzību un strīdu izskatīšana

66. pants. Sūdzību izskatīšana kolektīvā pārvaldījuma organizācijā

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka kārtību, kādā tā viena mēneša laikā izskata autortiesību vai blakustiesību subjektu, savu biedru un uz pārstāvības līguma pamata pārstāvēto kolektīvā pārvaldījuma organizāciju sūdzības, ieskaitot sūdzības par:

1) tiesību pārvaldījuma uzsākšanu vai izbeigšanu;

2) priekšnoteikumiem dalībai kolektīvā pārvaldījuma organizācijā;

3) pārvaldījumu ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, ieskaitot atskaitījumu veikšanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, kolektīvā pārvaldījuma organizācija to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

(3) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija uz šā panta pirmajā daļā minētajām sūdzībām atbild rakstveidā. Ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija noraida sūdzību, tā norāda šādas noraidīšanas pamatojumu.

67. pants. Ziņojuma par iespējamo likuma pārkāpumu iesniegšana Kultūras ministrijai

(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas biedriem, autortiesību vai blakustiesību subjektiem, izmantotājiem, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un citām ieinteresētajām personām ir tiesības ziņot Kultūras ministrijai par darbībām vai apstākļiem, ko iesniedzējs uzskata par šā likuma pārkāpumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā ziņojuma izskatīšanu regulē Iesniegumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Kultūras ministrija pēc šā panta pirmajā daļā minētā ziņojuma saņemšanas izvērtē tajā sniegto informāciju par iespējamo šā likuma pārkāpumu un, ja nepieciešams, veic kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbības uzraudzības pasākumus atbilstoši šā likuma XI nodaļas noteikumiem.

68. pants. Strīdu izšķiršana jautājumos par muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālo licencēšanu

Ikviens ir tiesīgs vērsties pie vidutāja Autortiesību likuma X1 nodaļā noteiktajā kārtībā, lai izšķirtu strīdu starp kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura dibināta Latvijā un kura izsniedz vai piedāvā izsniegt muzikālo darbu tiešsaistes tiesību daudzteritoriālās licences, un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju, autortiesību vai blakustiesību subjektu vai citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, ciktāl attiecīgajā strīdā ir skartas minēto pušu tiesības vai pienākumi saskaņā ar šā likuma 28., 30., 32. vai 34. panta vai IX vai X nodaļas noteikumiem.

Pārejas noteikumi

1. Kompensācijas, kuras kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir piedzinusi tiesas ceļā, pamatojoties uz Autortiesību likuma 69. panta pirmās daļas 4. punktu (redakcijā līdz 2007. gada 28. februārim), atzīstamas par ieņēmumiem no tiesību pārvaldības šā likuma izpratnē.

2. Autortiesību subjektu mantiskās tiesības attiecībā uz retranslēšanu, kas netiek veikta pa kabeļiem, tikai kolektīvi pārvalda no 2018. gada 1. janvāra. Atļauju šāda pārvaldījuma veikšanai kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga saņemt arī pirms šajā punktā noteiktā datuma. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijām saskaņā ar Autortiesību likuma 15. panta pirmo daļu izsniegtās atļaujas veikt mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu attiecībā uz retranslēšanu zaudē spēku ar 2018. gada 1. janvāri. Līdz minētajam datumam noslēgtie kolektīvā pārvaldījuma organizāciju līgumi par retranslēšanu paliek spēkā, un kolektīvā pārvaldījuma organizācija pārvalda uz to pamata iekasētos ieņēmumus no tiesību pārvaldības atbilstoši šā likuma noteikumiem. Autortiesību subjektu noslēgtie līgumi, ar kuriem mantiskās tiesības attiecībā uz retranslēšanu, kas netiek veikta pa kabeļiem, līdz 2018. gada 1. janvārim pārgājušas vai licencētas trešajām personām, paliek spēkā.

3. Šā likuma 12. panta pirmās daļas 14. punktā norādīto jautājumu biedru sapulce var deleģēt kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomei tikai pēc tam, kad pirmreizēji to pēc būtības izlēmusi biedru sapulce.

4. Atļaujas, kuras kolektīvā pārvaldījuma organizācijām izsniegtas saskaņā ar Autortiesību likuma 67. panta pirmo daļu, paliek spēkā un ir pielīdzināmas atļaujām, kas izsniegtas atbilstoši šā likuma 55. panta prasībām.

5. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas statūtu grozījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi, izdara saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

6. Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas līdz 2017. gada 31. decembrim informē uz līgumu pamata pārstāvētos autortiesību vai blakustiesību subjektus par šā likuma 5., 6. un 7. pantā noteiktajām autortiesību vai blakustiesību subjekta tiesībām, tai skaitā par šā likuma 6. pantā minētajiem nosacījumiem vai to neesību.

7. Šā likuma 27. un 36. pantu pirmo reizi piemēro attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas pēc 2017. gada 31. decembra.

8. Šā likuma 14. panta piektajā daļā un 15. panta desmitajā daļā norādītos ikgadējos ziņojumus pirmo reizi sniedz attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas pēc 2016. gada 31. decembra.

9. Šā likuma 39. pantā norādīto ikgadējo atklātības ziņojumu pirmo reizi sniedz attiecībā uz finanšu gadu, kas sākas pēc 2017. gada 31. decembra.

10. Šā likuma 38. pantā norādīto informāciju, ciktāl tā nebija jāpublisko saskaņā ar Autortiesību likuma 66. panta sesto daļu, kolektīvā pārvaldījuma organizācija ievieto savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā ietvertas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes direktīvu 93/83/EEK.

Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumapielikums

Ikgadējā atklātības ziņojumā iekļaujamā informācija

1. Šā likuma 39. pantā norādītajā ikgadējā atklātības ziņojumā iekļauj:

1.1. gada pārskatu, ieskaitot bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu par finanšu gadu;

1.2. ziņojumu par darbību attiecīgajā finanšu gadā;

1.3. informāciju par atteikumiem izsniegt darbu vai blakustiesību objektu izmantošanas atļaujas;

1.4. kolektīvā pārvaldījuma organizācijas organizatoriskās uzbūves aprakstu;

1.5. informāciju par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem, ieskaitot šā pielikuma 1.2., 1.3. un 1.4. punktā norādīto informāciju ar attiecīgām izmaiņām;

1.6. informāciju par kolektīvā pārvaldījuma organizācijas padomes un valdes locekļiem iepriekšējā gadā izmaksātā atalgojuma kopējo summu un par citiem šīm personām piešķirtajiem labumiem;

1.7. šā pielikuma 2. punktā minēto finanšu informāciju par kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un tās atkarīgajiem pārvaldījuma subjektiem;

1.8. ziņojumu par sociālajiem, kultūras vai izglītības pakalpojumiem veikto atskaitījumu izlietojumu, iekļaujot tajā šā pielikuma 3. punktā norādīto informāciju.

2. Ikgadējā atklātības ziņojumā iekļauj šādu finanšu informāciju par:

2.1. ieņēmumiem no tiesību pārvaldības sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem (raidīšana, izmantošana tiešsaistē, publisks izpildījums u. c.), tai skaitā informāciju par ieņēmumu no tiesību pārvaldības ieguldījumu izlietojumu (tie sadalīti autortiesību vai blakustiesību subjektiem vai citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām vai izlietoti citādi);

2.2. tiesību pārvaldījuma un citu pakalpojumu izmaksām, kurus kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniegusi autortiesību vai blakustiesību subjektiem un biedriem, it īpaši:

2.2.1. visas darbības un finanšu izmaksas sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām. Ja izmaksas ir netiešas un tās nevar saistīt ar vienu vai vairākām tiesībām, sniedz skaidrojumu par metodi, kāda izmantota šādu netiešo izmaksu attiecināšanai uz tiesībām,

2.2.2. ar tiesību pārvaldījumu saistītās darbības un finanšu izmaksas, ieskaitot pārvaldījuma izdevumus, sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām. Ja izmaksas ir netiešas un tās nevar saistīt ar vienu vai vairākām tiesībām, sniedz skaidrojumu par metodi, kāda izmantota šādu netiešo izmaksu attiecināšanai uz tiesībām,

2.2.3. ar tiesību pārvaldījumu nesaistītās darbības un finanšu izmaksas, ieskaitot sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanas izmaksas,

2.2.4. līdzekļi, kas tiek izmantoti, lai segtu izmaksas, kā arī ziņas par to, kādā apjomā izmaksas tiek segtas no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, pašu mantas un citiem līdzekļiem,

2.2.5. atskaitījumi no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām, izmantošanas veidiem un atskaitījumu mērķiem (izmaksas, kas saistītas ar tiesību pārvaldījumu, un izmaksas, kas saistītas ar sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanu, u. c.),

2.2.6. mantisko tiesību pārvaldījuma un tādu pakalpojumu izmaksu daļa, kurus autortiesību vai blakustiesību subjektiem un biedriem sniedz kolektīvā pārvaldījuma organizācija (procentuālā izteiksmē), attiecībā pret ieņēmumiem no tiesību pārvaldības attiecīgajā finanšu gadā, norādot sadalījumu pa pārvaldītajām tiesībām. Ja izmaksas ir netiešas un tās nevar saistīt ar vienu vai vairākām tiesībām, sniedz skaidrojumu par metodi, kāda izmantota šādu netiešo izmaksu attiecināšanai uz tiesībām;

2.3. atlīdzību, kas pienākas autortiesību vai blakustiesību subjektiem, it īpaši par:

2.3.1. autortiesību vai blakustiesību subjektiem kopumā aprēķināto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un izmantošanas veidiem,

2.3.2. tiesību subjektiem kopumā izmaksāto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem,

2.3.3. izmaksu biežumu sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem,

2.3.4. kopējo autortiesību vai blakustiesību subjektiem vēl neaprēķināto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem, norādot finanšu gadu, kurā atlīdzība iekasēta,

2.3.5. kopējo autortiesību vai blakustiesību subjektiem aprēķināto, bet vēl neizmaksāto atlīdzību sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem, norādot finanšu gadu, kurā atlīdzība iekasēta,

2.3.6. nokavējuma iemesliem, ja kolektīvā pārvaldījuma organizācija nav veikusi ieņēmumu no tiesību pārvaldības sadali un atlīdzības izmaksu šā likuma 21. panta pirmajā daļā norādītajā termiņā,

2.3.7. neizmaksājamās atlīdzības kopējo apmēru, pievienojot paskaidrojumu par tās izlietojumu;

2.4. attiecībām ar citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, it īpaši par:

2.4.1. summām, kas saņemtas no citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un tām izmaksātajām summām sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām,

2.4.2. pārvaldījuma izdevumiem un citiem atskaitījumiem no ieņēmumiem no tiesību pārvaldības, kuri pienākas citai kolektīvā pārvaldījuma organizācijai, sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām,

2.4.3. pārvaldījuma izdevumiem un citiem atskaitījumiem no summām, ko izmaksājusi cita kolektīvā pārvaldījuma organizācija, sadalījumā pa pārvaldītajām tiesībām un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām,

2.4.4. citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem tieši sadalīto atlīdzību sadalījumā pa tiesībām un pa kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

3. Šā likuma 39. panta trešajā daļā norādītajā ziņojumā iekļauj:

3.1. informāciju par summām, kas finanšu gada laikā atskaitītas sociālajiem, kultūras un izglītības pakalpojumiem, sadalījumā pa izmantošanas mērķu veidiem un katram mērķa veidam — sadalījumā pa pārvaldīto tiesību un izmantošanas veidiem;

3.2. skaidrojumu par šā pielikuma 3.1. punktā norādīto summu izlietojumu sadalījumā pa izmantošanas mērķu veidiem, atsevišķi norādot summas, ar kurām segta sociālo, kultūras un izglītības pakalpojumu sniegšanas pārvaldība, un summas, kas faktiski izlietotas minēto pakalpojumu sniegšanai.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 18. maijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 31. maijā