Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi

36.5.3. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no dienas, kurā saņemts maksājums, līdz izziņas izsniegšanas dienai;

36.5.4. apliecinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

37. Nodokļa maksātāja – nerezidenta pilnvarotā persona var būt fiziska vai juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar kādu no šādām pilnvarām:

37.1. pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu un legalizētu pilnvaru, ja Dokumentu legalizācijas likums nenosaka citādi;

37.2. Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru;

37.3. pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru atbilstoši līguma nosacījumiem, ja Latvijas Republika ar šo valsti ir noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām.

38. Ja dienests ir atļāvis nepiemērot likuma 5. panta sesto daļu, no maksājumiem nerezidentam attiecīgi ieturams nodoklis atbilstoši likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2. vai 4. punktam.

39. Likuma 5. panta sestās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas rada vai radīs nodokļa maksātāja finanšu rādītāju izmaiņas, izņemot aprēķinātās dividendes. Jēdzienā "maksājumi" ietilpst arī procenti, autoratlīdzība, maksājumi par pakalpojumiem, maksājumi faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumi, galvojuma nauda un rokasnauda, kā arī jebkuri avansa maksājumi. Ja personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, tad uzskata, ka minētos maksājumus veic nodokļa maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 5. panta sestā un astotā daļa.

40. Ja Latvijas nodokļa maksātāja maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas saskaņā ar likuma 5. panta sesto daļu, bet nodokļa maksātājs uzskata, ka maksājumu mērķis nav mākslīgi samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Latvijā, un attiecībā uz šiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 5. panta devītā daļa, nodokļa maksātājs pirms maksājumu veikšanas iesniedz dienestā iesniegumu–pieprasījumu (4. pielikums) par likuma 5. panta sestās daļas nepiemērošanu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām.

41. Šo noteikumu 40. punkts neattiecas uz šādiem maksājumiem:

41.1. maksājumiem par konsultatīvajiem pakalpojumiem (likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts);

41.2. dividendēm (likuma 5. panta sestā daļa);

41.3. procentu maksājumiem (likuma 5. panta astotās daļas 1. punkts);

41.4. maksājumiem par intelektuālo īpašumu (likuma 5. panta astotās daļas 2. punkts).

42. Neatkarīgi no šo noteikumu 41.2. apakšpunktā minētā dividendes tiek iekļautas arī nodokļa maksātāja – maksājuma veicēja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē saskaņā ar likuma 4. panta otras daļas 1. punktu taksācijas periodā, kurā tās aprēķinātas.

43. Šo noteikumu 40. punktā minētajā iesniegumā–pieprasījumā nodokļa maksātājs norāda darījuma raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumu ar personu vienā no minētajām valstīm vai teritorijām, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi vai nemaksātu nodokļus Latvijā, un ka nodokļa maksātājs vai ar nodokļa maksātāju saistītas personas vai komersants (vai pastāvīgā pārstāvniecība) nav tiešs vai netiešs līdzdalībnieks personā – maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā, vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas – maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki, kā arī sniedz jebkuru citu būtisku informāciju, kas dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja dienests pieprasa, nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes) vai to kopijas, kas apstiprina darījuma faktisko izpildi.

44. Dienests izskata šo noteikumu 40. punktā minēto iesniegumu–pieprasījumu un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tā saņemšanas izsniedz nodokļa maksātājam rakstisku (papīra vai elektroniskā formā) atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

45. Šo noteikumu 44. punktā minētajā atļaujā dienests norāda konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus), kā arī atļaujas derīguma termiņu.

46. Nodokļa maksātājs tikai pēc dienesta rakstiskas (papīra vai elektroniskā formā) atļaujas saņemšanas ir tiesīgs neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi.

47. Piemērojot likuma 5. panta devīto daļu un nosakot, vai šajā panta daļā minētie maksājumi netiek veikti, lai samazinātu nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus, dienests ņem vērā:

47.1. vai maksājumu veikšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

47.2. vai nodokļa maksātājam nepieciešamība veidot ekonomiskus sakarus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, izriet no viņa veicamās saimnieciskās darbības specifikas;

47.3. vai darījuma vērtība būtu līdzvērtīga vērtībai, ja maksājumu saņēmējs būtu nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā;

47.4. vai nodokļa maksātājs vai ar to saistītas personas nav tieši vai netieši līdzdalībnieki juridiskā personā, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

47.5. vai nodokļa maksātājs un persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav uzskatāmi par saistītām personām;

47.6. citus faktiskos apstākļus, kādos notiek attiecīgie darījumi, vai nosacījumus, kuri tos ietekmē un uz kuriem pamatojoties var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu saskaņā ar likuma 5. panta devīto daļu.

48. Ja, piemērojot likuma 5. panta devīto daļu, dienests ir veicis šo noteikumu 47. punktā minēto pārbaudi attiecībā uz nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem nerezidentiem un ir paredzams, ka nodokļa maksātāja veiktie darījumi nākotnē būs vienveidīgi un darījumā iesaistītie dalībnieki taksācijas perioda laikā būs vienas un tās pašas personas, dienests ir tiesīgs izsniegt atļauju neieturēt nodokli no maksājumiem konkrētam nerezidentam, nosakot atļaujai derīguma termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

49. Ja dienests, piemērojot likuma 5. panta devīto daļu, anulē izsniegto atļauju neieturēt nodokli, nokavētajam nodokļa maksājumam nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar dienu, kurā veikts maksājums, no kura bija jāietur nodoklis.

50. Piemērojot likuma 5. panta vienpadsmito daļu, ja izmaksātājs no maksājumiem nerezidentam nav ieturējis nodokli noteiktajā apmērā vai nevarēja to ieturēt, izmaksātājs aprēķina maksājamo nodokļa summu saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu un veic samaksu līdz tā mēneša divdesmitajam datumam, kurš seko pārskata gada pēdējam mēnesim.

51. Šo noteikumu 50. punktā minēto budžetā maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, nerezidentam izmaksāto summu dalot ar koeficientu 0,8 un reizinot ar nodokļa likmi 20 procentu apmērā (nodokļa bāzes noteikšanas piemērs, ja veikts maksājums nerezidentam, – šo noteikumu 5. pielikuma 1. punktā).

52. Piemērojot likuma 6. panta pirmo daļu, nodokļa maksātāja rīcībā jābūt dividenžu izmaksātāja rezidences valsts nodokļu administrācijas apliecinājumam (rezidences apliecība) vai citam dokumentam (piemēram, dividenžu izmaksātāja uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija un maksājuma uzdevums par nodokļa samaksu), kas pamato, ka dividenžu izmaksātājs ir otras valsts rezidents, kas tā rezidences valstī maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, vai dokumentam, kas apliecina, ka no dividendēm ir ieturēts nodoklis.

53. Piemērojot likuma 6. panta pirmo daļu, nodokļa maksātājs nav tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par dividendēm, kuras saņemtas no uzņēmuma, kurš tā rezidences valstī nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēram, attiecīgajā rezidences valstī ir reģistrēts kā starptautiskās uzņēmējdarbības sabiedrība, kurai nav tiesību veikt uzņēmējdarbību tās rezidences valstī.

54. Likuma 6. panta trešā daļa nodrošina, lai likuma 6. panta pirmā daļa netiktu piemērota, ja saņemamās dividendes to izmaksas valstī tiek kvalificētas kā izdevumu veids, par kuru to maksātājs ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu, piemēram, tiek uzskatītas par procentiem par aizdevumu.

55. Piemērojot likuma 6. panta piekto daļu, nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu, ja kāda no iesaistītajām personām ir uzskatāma par mākslīgi izveidotu struktūru (mākslīgi izveidotas struktūras izmantošanas piemērs – šo noteikumu 5. pielikuma 2. punktā).

56. Piemērojot likuma 7. pantu, palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu no nesadalītās peļņas (vai rezerves, kura izveidota no nesadalītās peļņas), uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu atliek līdz brīdim, kad tiek samazināts pamatkapitāls vai notiek likvidācija, vai kapitālsabiedrība ar nākamo pārskata gadu izvēlas kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Likuma 7. pantu piemēro arī attiecībā uz nosacītajām dividendēm, kuras reorganizācijas rezultātā ieguldītas iegūstošās sabiedrības pamatkapitālā reorganizētās sabiedrības aktīvu veidā.

57. Piemērojot likuma 7. pantu, kapitālsabiedrība, kura izvēlas kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pašu kapitāla vērtību, no kuras atskaitīta tās biedru faktiski ieguldītā vērtība pamatkapitālā. Minēto ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi norāda tā pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā, kurā kapitālsabiedrība beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likumu.

58. Kapitālsabiedrībām, kurām saskaņā ar Komerclikumu ir noteikts pienākums veidot pamatkapitālu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze neveidojas, ja mainās kapitāla daļu turētāji, neveicot izmaiņas pamatkapitāla apmērā vai daļu vērtībā. Savukārt pārējiem nodokļa maksātājiem uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu par nesadalītās peļņas daļu, par kuru tika palielināta ieguldītā daļa, atliek līdz brīdim, kad šo daļu īpašnieks izstājas no sabiedrības vai tam rodas tiesības uz pienākošos ieguldījuma daļu.

59. Likuma 8. panta otrās daļas 5. punktu nepiemēro ieguldījumu īpašumiem, kuri tiek turēti pārdošanai un netiek izmantoti nodokļa maksātāja, tā ģimenes locekļu vai darbinieku personīgajām vajadzībām, tai skaitā dzīvesvietas nodrošināšanai bez nomas vai īres maksas atbilstoši tirgus cenām.

60. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 5. un 6. punktu, ja nodokļa maksātājs veic nomāta pamatlīdzekļa rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu, kas nav atrunāta nomas līgumā, nodokļa maksātājs minētos izdevumus nomas perioda laikā iekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

61. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktu:

61.1. nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, ņem vērā pārskata gada kopējo bruto darba samaksu, nosakot bruto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikti reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju;

61.2. reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmērā iekļauj to pievienotās vērtības nodokļa summas daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī.

62. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 8. punktu, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību. Ja reprezentatīvais automobilis tiek izmantots uz operatīvās nomas līguma pamata, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj izdevumus, kas attiecas uz minēto līgumu, šā nomas perioda laikā.

63. Likuma 8. panta otrās daļas 8. punktu nepiemēro nodokļa maksātājiem, kuru komercdarbība ir vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšana un kuriem šīs komercdarbības ieņēmumi veido ne mazāk kā 90 procentus no apgrozījuma. Ar ieņēmumiem no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas šā punkta izpratnē saprot ieņēmumu summu, ko veido ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumi, kas gūti no to papildu pakalpojumu sniegšanas, kuri ir tieši saistīti ar vieglā pasažieru autotransporta nomu, kā arī ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta kā nomas objekta atsavināšanas.

64. Valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi, kā arī soda sankcijas, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru, piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 10. punktu, ir uzskatāmas par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību. Minēto normu nepiemēro, ja pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta privātpersona, kurai netiek prasīts atlīdzināt nodarīto kaitējumu (piemēram, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj soda naudu, kas samaksāta par nodokļa maksātāja darbinieka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja darba devējs nevēršas ar prasījuma tiesībām pret darbinieku, kas izdarījis pārkāpumu).

65. Piemērojot likuma 8. panta ceturto daļu, personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai (piemēram, uzņēmums organizē Ziemassvētku balli visiem darbiniekiem).

66. Neatkarīgi no likuma 8. panta ceturtajā daļā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ietver:

66.1. obligātās izmaksas darbiniekiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

66.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmaksātās nodokļa maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos;

66.3. izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likumā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem);

66.4. izdevumus, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem;

66.5. darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku ēdināšanas izdevumi, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām.

67. Publiskas reklāmas kampaņas izdevumi, ja tie atbilst likuma 8. panta septītās daļas 2. un 3. punktā minētājam prasībām, ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, un precei vai pakalpojumam pievienotie priekšmeti vai dāvanu karte nav uzskatāmi par tādiem, kuru saņēmējs jāidentificē. Par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ir uzskatāmi arī ar reklāmas kampaņu saistītie izdevumi:

67.1. par laimestiem vai balvām (nepārsniedzot mazvērtīga priekšmeta vērtību), kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos;

67.2. nodrošinot balvas (nepārsniedzot mazvērtīga priekšmeta vērtību) citu juridisko personu organizētajos publiskos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saimnieciskās darbības veicēja reklāma un konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas vai pakalpojumu noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jāiegādājas attiecīgā prece vai pakalpojums vai jāatbild uz kādu jautājumu;

67.3. par preču vai pakalpojumu loterijā izsniegtajiem laimestiem, ja tie izsniegti nodokļa maksātāja rīkotajā loterijā, kas veikta atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam.

68. Piemērojot likuma 8. panta sestās daļas 3. punktu un septīto daļu, izmantojot reklāmas vai reprezentācijas mērķiem mazvērtīgus priekšmetus (vai arī paša nodokļa maksātāja dāvanu kartes), kuru vērtība nepārsniedz 20 euro, jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, nodalot reklāmas pasākumu no reprezentācijas pasākuma (piemēri par mazvērtīgu priekšmetu izmantošanu reprezentācijas un reklāmas pasākumiem – šo noteikumu 5. pielikuma 3. punktā). Ja reklāmas kampaņas ietvaros mazvērtīgo priekšmetu pasniedz pakalpojuma pircējam, nepārkāpjot likuma 8. panta septītajā daļā noteiktos ierobežojumus, mazvērtīgo priekšmetu var atzīt par reklāmas izdevumu. Ja reprezentācijas mērķiem izmanto mazvērtīgu priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz 20 euro, nav jāidentificē persona, kura to saņem. Ja reprezentācijas priekšmeta vērtība pārsniedz 20 euro, tas netiek uzskatīts par mazvērtīgu priekšmetu un minētos izdevumus neatzīst par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja netiek veikta priekšmetu saņēmušās personas identificēšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksa.

69. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj reklāmas un reprezentācijas kampaņas ietvaros izmantotās naudas balvas, ja nodokļa maksātājs šīs naudas saņēmēju nevar identificēt (piemēram, naudaszīmes ir preces iepakojumā) vai likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

70. Atbilstoši likuma 8. pantam pie izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita krājumu (preču) zudumus un norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz nodokļa maksātāja plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam. Plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam aprēķina, pamatojoties uz faktisko krājumu zudumu vērtību iepriekšējos trijos pārskata gados. Nodokļa maksātājiem, kuri reģistrējušies pārskata gadā, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo krājumu (preču) sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta pārskata gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja krājumu (preces) zudumu norma ir noteikta normatīvajā aktā, nodokļa maksātājs krājumu (preces) zudumu normu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

71. Nepārvaramas varas dēļ zaudētos nodokļa maksātāja krājumus un pamatlīdzekļus uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

72. Nodokļa maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļa maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, bet, ja zaudējumi pārsniedz 50 euro, par notikušo nekavējoties ir paziņojis izmeklēšanas iestādei, un tā ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

73. Likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām.

74. Par parādu saistībām likuma 10. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmas tikai tās parādu saistības, par kurām attiecīgajā taksācijas periodā ir aprēķināti procentu maksājumi.

75. Par parādu saistību vidējo apjomu likuma 10. panta pirmās daļas izpratnē ir uzskatāma parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība, kura tiek aprēķināta, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot pārskata gada pēdējo mēnesi), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada sākumā un pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada beigās un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Ja parādu saistību ar konkrēto kreditoru nav visu pārskata gadu, tad parādu saistību vidējo apjomu aprēķina, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot pārskata gada pēdējo mēnesi vai mēnesi, kad saistības beidzas (ja tās beidzas pārskata gada vidū)), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada sākumā vai mēnesī, kad saistības rodas (ja tās rodas pārskata gadā), un pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada pēdējā mēneša datumā vai tā mēneša pēdējā datumā, kad saistības beidzas (ja tās beidzas pārskata gadā), un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā, kuros ir konkrētās saistības (vidējās parādu saistības aprēķināšanas piemērs – šo noteikumu 5. pielikuma 4. punktā).

76. Likuma 10. panta pirmā un trešā daļa ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par jebkāda veida parādu saistībām, arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu nomu (līzingu) un faktoringa ar regresa tiesībām darījumiem, un citiem izdevumiem, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, tostarp arī maksājumiem atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātajiem procentiem par tādiem instrumentiem kā konvertējamas obligācijas, kapitalizētiem procentiem, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, summām, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar tirgus cenas noteikšanas noteikumiem, finansēšanas mehānismu garantijas maksām, administrēšanas maksām un līdzīgām izmaksām saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem.

77. Likuma 10. panta pirmā daļa ir piemērojama arī tādam nodokļa maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāla apjoms ir negatīvs. Veicot likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktos aprēķinus, nodokļa maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāls ir negatīvs, aprēķinos par pašu kapitālu nosacīti pieņem skaitli "0".

78. Likuma 10. panta otrās daļas 2. punktā noteikto finanšu uzraudzību un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu finanšu iestādēm Latvijas Republikā veic saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

79. Piemērojot likuma 10. pantu, procentu izmaksu aprēķinā neiekļauj tos kredītiestāžu veiktos procentu maksājumus, kurus kredītiestāde maksā par kredītiestāžu veiktajiem klientu noguldījumiem.

80. Nosakot pārskata gada parādu saistību vidējo apjomu, ņem vērā gan euro, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus.

81. Piemērojot likuma 11. panta otro daļu, kredītiestādes ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj izsniegtos aizdevumus saistītām personām, ja aizdevumi izsniegti uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, kas neparedz labvēlīgākus nosacījumus vai atšķirīgu procentu likmi, kāda tā būtu noteikta ar nodokļa maksātāju nesaistītai personai.

82. Piemērojot likuma 11. panta ceturtās daļas 1. un 3. punktu, nodokļa maksātājs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārskata gadā izsniegta aizdevuma summu tādā apmērā, kādā šī summa pārsniedz kopsummu par aizņēmumu no personas, kas nav ar nodokļa maksātāju saistīta persona, un reģistrēto pamatkapitālu, no kuras atņemta iepriekšējos pārskata gados izsniegtu un uz pārskata gada beigām neatgrieztu aizdevumu kopsumma.

83. Piemērojot likuma 11. panta ceturtās daļas 3. punktu, reģistrētajā pamatkapitālā netiek ieskaitīta tā kapitāla daļa, kura palielināta no nodokļa maksātāja nesadalītās peļņas.

84. Likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais no dividendēm aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums ir attiecināms arī uz aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām.

85. Likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktos atvieglojumus nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot, ja likuma 12. panta pirmajā daļā minētais maksājuma saņēmējs saņemtos līdzekļus nodod tālāk citai personai (tas ir, darbojas tikai kā starpnieks), izņemot gadījumu, ja:

85.1. ziedojuma saņēmējs ziedojumu vai daļu no tā nodod tālāk citai sabiedriskā labuma organizācijai, kuras sabiedriskā labuma darbības joma un mērķi atbilst ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbības jomai un mērķiem, līgumā norādot konkrētā ziedojuma vai tā daļas izlietojuma mērķi, kas atbilst gan ziedojuma saņēmēja, gan sabiedriskā labuma organizācijas darbības jomai, kā arī mērķim, un mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;

85.2. līdzekļi tiek nodoti fiziskajai personai tās ārstēšanai vai rehabilitācijai, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis apliecinājumu par minēto līdzekļu izlietojumu šim mērķim.

86. Nodokļa maksātājs, kura iepriekšējais pārskata gads neaptver 12 mēnešu periodu, piemērojot likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu, nosakot iepriekšējā pārskata gada peļņu atvieglojuma piemērošanai, iepriekšējā pārskata gada peļņu dala ar mēnešu skaitu, skaitot no reģistrācijas mēneša līdz iepriekšējā pārskata gada pēdējam mēnesim, un reizina ar 12.

87. Nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, piemērojot likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu, ņem vērā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķināto bruto darba samaksu, nosakot aprēķināto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikts ziedojums, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

88. Budžeta iestādes līdz pēctaksācijas gada 1. martam iesniedz Valsts kasē pārskatu par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu un publicē savā tīmekļvietnē.

89. Kapitālsabiedrība, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas (turpmāk – valsts kultūrkapitālsabiedrība) un ir saņēmusi ziedojumus:

89.1. saņemtos un izlietotos ziedojumus iegrāmato dalīti no citiem ieņēmumiem un izdevumiem;

89.2. līdz nākamā pārskata gada 31. martam iesniedz dienestā pārskatu (brīvā formā) par saņemtajiem un izlietotajiem ziedojumiem. Pārskatā ietver šādu informāciju:

89.2.1. ziedotāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

89.2.2. saņemtās ziedojuma summas apmērs;

89.2.3. saņemtās ziedojuma summas apmērs, kurš nav izlietots sabiedrības (it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu) kultūras vajadzību apmierināšanai vai koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanai, izņemot valsts kultūrkapitālsabiedrības izdevumus tās rīkotā koncerta, izrādes vai operas uzveduma informatīvo materiālu nodrošināšanai (bukleti, afišas un plašsaziņas līdzekļos izvietotie informatīvie materiāli), kuros nav ietverta ziedotāja reklāma.

90. Šo noteikumu 89.2.3. apakšpunkts nav attiecināms uz darba algu (ieskaitot darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) vai autoratlīdzības izmaksām tām fiziskajām personām, kuras nodrošina valsts kultūrkapitālsabiedrības rīkotā koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanu.

91. Valsts kultūrkapitālsabiedrība līdz nākamā gada 31. martam iemaksā valsts budžetā tās ziedojumu veidā saņemtās summas, kuras nav izlietotas sabiedrības (it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu) kultūras vajadzību apmierināšanai vai koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanai.

92. Piemērojot likuma 12. panta sestās daļas 2. punktu, par ziedojumu ar atlīdzības rakstura darbību liecina arī šādi izdevumi:

92.1. ziedojums sabiedrībai ar slēptu vai atklātu mērķi sniegt labumu personai, kura ir ziedotāja darbinieks, valdes loceklis vai ģimenes loceklis, tādējādi gūstot labvēlīgākus nosacījumus sabiedrībā vai citu labumu, vērtējot pret šīs sabiedrības pārējiem biedriem;

92.2. ziedotājam vai ar to saistītai personai ir iespēja apmeklēt ziedojuma saņēmēja organizētus maksas pasākumus bez maksas (tai skaitā izsniedzot ielūgumus, bezmaksas ieejas biļetes vai īpaši nosakot atlaidi ieejas biļetēm ziedotājiem).

93. Piemērojot likuma 12. panta sestās daļas 3. punktu, par nodokļa parādu netiek uzskatīta papildus maksājamā nodokļa summa, kas radusies attiecīgā taksācijas perioda deklarācijas korekcijas rezultātā, kura iesniegta pārskata gadā vai iepriekšējā pārskata gadā, ja nodokļa maksātājs laikus ir samaksājis papildus aprēķināto nodokli un nokavējuma naudu.

94. Piemērojot likuma 12. panta sestās daļas 4. punktu, nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu, ja:

94.1. ziedojumu saņēmējs reklamē ziedotāju un par šādu pakalpojumu ir noslēgts savstarpējs līgums, un atlīdzība par šo pakalpojumu nav noteikta tikai šķietami;

94.2. ziedojuma saņēmēja sagatavotajā publiskajā informācijā par ziedotājiem katra norāde uz ziedotāju (tā zīmolu) nepārsniedz 1/20 no teksta laukuma, tas ir, aizņem maksimāli mazāko daļu no visas attiecīgajā laukumā esošās informācijas un pēc ekonomiskās būtības nav vērsta uz ziedotāja reklamēšanu, bet ir neliela daļa no kopējās informācijas.

95. Piemērojot šo noteikumu 94.1. apakšpunktu, likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu nav tiesību piemērot visai ziedotajai summai, ja papildus līgumā par reklāmas pakalpojumiem atrunātajiem reklāmas pakalpojumiem ziedojuma saņēmējs sniedz arī citus reklāmas pakalpojumus (neatkarīgi no sniegtā reklāmas apjoma pret kopējo saņemto ziedoto summu), kas vērsti uz ziedotāja reklamēšanu (citu tādu reklāmas pakalpojumu piemērs, kas vērsti uz ziedotāja reklamēšanu, – šo noteikumu 5. pielikuma 5. punktā).

96. Neatkarīgi no šo noteikumu 94. punktā minētā par ziedojumu nav uzskatāma summa, kuru nodokļa maksātājs maksā likuma 12. panta pirmajā daļā minētajai personai, ja maksājuma saņēmēja nosaukumā ir nepārprotama norāde uz maksājuma veicēja zīmolu vai tā elementiem, vai nosaukumu.