LegalizeZaudējis spēku - Ieteikumi kredītiestādēm klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā
48. Kredītiestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu, var lemt par nepieciešamību apmeklēt klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā. Klienta apmeklēšana tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā ir īpaši apsverama gadījumos, kad klienta saimnieciskā darbība ir saistīta ar tirdzniecību un dažādu pakalpojumu sniegšanu, kam pēc būtības nepieciešamas speciālas telpas vai aprīkojums (noliktavas, veikali, ražotne, autotransports, iekārtas u.tml.). Kredītiestāde var pārliecināties par adresi publiski pieejamos avotos, pieprasīt un izvērtēt informāciju, kas apliecina telpu īri, un pēc tam lemt par klienta apmeklēšanas nepieciešamību. Gadījumos, kad kredītiestāde apmeklē klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, tikšanās ar klientu jādokumentē, norādot darbinieku, kurš klientu apmeklējis, datumu, laiku, vietu un konstatētos apstākļus, ko darbinieks apliecina ar parakstu.
| Piemēri1. situācijaKlients, Ukrainas pilsonis, kurš vēlas kredītiestādē atvērt kontu, lai veiktu norēķinus par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, norādījis, ka Ukrainā nodarbojas ar uzņēmējdarbību – sniedz konsultācijas grāmatvedības jautājumos.Kredītiestādes rīcībaKredītiestāde iegūst papildu informāciju un izvērtē, vai klienta darbības veikšanai ir nepieciešams reģistrēties, piemēram, kā individuālajam komersantam, izvērtē partnerus, kam klients sniedz konsultācijas, vai par klienta darbību ir pieejama informācija publiskajos avotos. Kredītiestāde var pieprasīt ienākumu deklarāciju, lai pārliecinātos, ka klients neizvairās no nodokļu nomaksas.2. situācijaKlients – juridiska persona –, kurš reģistrēts Krievijā, kredītiestādei anketā norādījis, ka tā saimnieciskā darbība ir starpniecība ar būvmateriāliem un tā sadarbības partneri ir uzņēmumi Ukrainā, Ķīnā un Baltkrievijā.Kredītiestādes rīcībaKredītiestāde iegūst papildu informāciju un dokumentē, tieši kādus starpniecības pakalpojumus klients sniedz, – kāda ir klienta loma darījumos (shematiski attēlo maksājumu un preču plūsmu), kas nodrošina būvmateriālu (noskaidrojot, tieši kādu) glabāšanu un transportēšanu, kas ir materiālu piegādātāji un gala patērētāji. Noskaidro, vai klients jau ir noslēdzis līgumus ar partneriem un veicis norēķinus. Ja klients ir noslēdzis līgumus un veicis norēķinus, tad iegūst un izvērtē dokumentu kopijas, kas apliecina klienta darījumus ar partneriem, tostarp iegūst preču kustību apliecinošus dokumentus. |
|---|
2.4. Informācija par klienta darījumu partneriem
Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros
49. Kredītiestāde noskaidro klienta galvenos darījumu partnerus, ar ko klients veiks norēķinus, – maksājumu saņēmējus un nosūtītājus, kāda rakstura norēķiniem konts tiks izmantots (piemēram, komunālo pakalpojumu segšanai), ja konkrētus sadarbības partnerus norādīt nav iespējams.
Pasākumi, kas veicami padziļinātās izpētes ietvaros
50. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, kredītiestāde iegūst papildu informāciju par klienta galvenajiem darījumu partneriem – ne tikai partneru nosaukumus, no kuriem klients saņems vai kuriem veiks maksājumus, bet arī informāciju par to piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem, to izcelsmes valsti, kā arī darījuma attiecību raksturu. Papildus nepieciešams vērtēt arī informāciju par klienta partneru interneta vietnes esamību un saturu, kā arī citu publiski pieejamu vai klienta sniegtu informāciju. Kredītiestāde var vērtēt nepieciešamību iegūt līguma kopijas ar galvenajiem darījumu partneriem un veikt to izvērtējumu.
| PiemēriSituācijaKlients – juridiska persona – kredītiestādei anketā norādījis, ka veic saimniecisko darbību vairāk nekā 3 gadus un tā saimnieciskā darbība ir pārtikas preču vairumtirdzniecība, preču piegādātājs ir uzņēmums A1 Gmbh (Vācija) un galīgais preču patērētājs ir uzņēmums A2 OOO (Krievija).Kredītiestādes rīcībaKredītiestāde iegūst un vērtē publiski pieejamo informāciju par klienta darījumu partneriem, tajā skaitā darījumu partneru mājaslapas, un noskaidro, vai partneru saimnieciskā darbība atbilst klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai un kas nodrošina preču transportēšanu. Izpētes datus kredītiestāde dokumentē (piemēram, no interneta vietnes, izdrukājot vai elektroniski saglabājot informāciju, kur redzama gan interneta vietnes adrese, gan datums, kad tā ir skatīta). Ņemot vērā, ka klients veic saimniecisko darbību jau vairāk nekā 3 gadus, kredītiestāde pieprasa darījumu apliecinošus dokumentus (piemēram, līgumus ar darījuma partneriem, rēķinus, kas izsniegti vai saņemti, pamatojoties uz līgumiem, muitas deklarācijas, preču izcelsmes sertifikātus u.tml.) un klienta kontu izrakstus par iepriekšējo darbības periodu, kas apstiprina klienta darījumus ar minētajiem partneriem. |
|---|
2.5. Informācija par darījumu apmēru
Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros
51. Kredītiestāde noskaidro klienta plānoto skaidras un bezskaidras naudas darījumu apmēru par konkrētu periodu (piemēram, mēnesi vai ceturksni), lai darījumu attiecību laikā, veicot regulāru darījumu uzraudzību, varētu izprast klienta darījumu atbilstību tā saimnieciskajai vai personiskajai darbībai un iepriekš deklarētajam apmēram.
Pasākumi, kas veicami padziļinātās izpētes ietvaros
52. Iegūstot papildu informāciju par plānoto darījumu apmēru, kredītiestāde ņem vērā klienta saimnieciskās vai personiskās darbības jomu, kā arī deklarēto darījumu apmēru atbilstību faktiskajai tirgus situācijai, izvērtējot, vai klienta norādītie apmēri ir atbilstoši klienta deklarētajai darbībai (piemēram, iegūst klienta finanšu pārskatus un izvērtē deklarētos darījumu apmērus attiecībā pret klienta apgrozījumu).
| PiemērsSituācijaKlients – juridiska persona – kredītiestādei anketā norādījis, ka 2 gadus nodarbojas ar apavu vairumtirdzniecību, iepērkot tos Ķīnā un realizējot preci Austrumeiropā, un tā plānotais mēneša apgrozījums ir 1 000 000 EUR.Kredītiestādes rīcībaKredītiestāde iegūst informāciju par preču gala saņēmējiem un izvērtē to finanšu rādītājus – vai tie liecina, ka gala saņēmējs spēj realizēt preces norādītajā apmērā, vai saimnieciskā darbība rada peļņu vai zaudējumus. Ja preču gala saņēmēji ir uzņēmumi – čaulas kompānijas, tad kredītiestāde izvērtē iespējamo NILLTF risku, tajā skaitā fiktīvu saimniecisko darbību. Papildus kredītiestāde iegūst preču iepirkšanas un pārdošanas līgumus ar klienta deklarētajiem partneriem un preču transporta dokumentus un izvērtē norādīto preču apjomu un to, vai iepirkšanas un pārdošanas cena atbilst līdzīga veida preču vidējai cenai. |
|---|
2.6. Klienta patiesais labuma guvējs
Pasākumi, kas veicami patiesā labuma guvēja (tālāk tekstā – PLG) noskaidrošanai klienta izpētes ietvaros
53. Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) rekomendāciju "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai" 10. rekomendācijas skaidrojošajai piezīmei, īstenojot klienta izpētes pasākumus attiecībā uz klientiem, kuri ir juridiskas personas vai veidojumi, finanšu iestāžu pienākums ir identificēt un pārbaudīt šā klienta identitāti, kā arī saprast tā uzņēmējdarbības būtību, piederību un kontroles struktūru. Ja netiek identificēta neviena persona, kura kontrolē uzņēmumu ar īpašumtiesībām vai citiem līdzekļiem, finanšu iestādēm ir jāidentificē un jāveic pamatoti pasākumi, lai pārbaudītu to fizisko personu identitāti, kuras ieņem amatu augstākajā vadībā.
54. Kredītiestāde, lai noskaidrotu klienta PLG, ņemot vērā uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, izvērtē visus kritērijus, kas ietverti NILLTFN likuma PLG definīcijā. Paaugstināta NILLTF riska gadījumā ir nepietiekami noskaidrot tikai klienta kapitāldaļu procentuālu sadalījumu, kas ir indikatīvs PLG noskaidrošanas parametrs un automātiski nenozīmē, ka persona, kurai pieder vismaz 25 procenti no uzņēmuma, ir tā PLG. PLG var būt arī cita – trešā persona. Kredītiestāde noskaidro personu, kura citādā veidā kontrolē klienta darbību vai kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības. Kredītiestāde veic samērīgus pasākumus atbilstoši NILLTF riskam, lai noskaidrotu personu, kura kontrolē klientu. Tikai gadījumos, kad izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot PLG, kā arī tiek izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam ir cits PLG, kredītiestāde par klienta PLG var uzskatīt personu, kura ieņem amatu klienta augstākās pārvaldības institūcijā. Šādā gadījumā kredītiestāde pamato un dokumentē darbības, ko tā ir veikusi, lai noskaidrotu klienta PLG.
55. Gadījumos, kad vienai fiziskajai personai pieder lielākā daļa kapitāldaļu (51% un vairāk), var būt nepieciešams noskaidrot arī citas fiziskās personas, kurām pieder klienta kapitāldaļas. Ja kredītiestādei pastāv šaubas, vai persona, kurai pieder lielākais kapitāldaļu skaits, ir persona, kas kontrolē klientu, un ja klientam piemīt augsts NILLTF risks, ir jānoskaidro un jāizvērtē arī citas personas, kam pieder klienta kapitāldaļas, lai noskaidrotu personu, kas patiesībā kontrolē klientu. Tāpat būtiski noskaidrot visus kapitāldaļu turētājus ir gadījumos, kad kapitāldaļu īpašniekiem ir tiesības pārstāvēt klientu atsevišķi vai kopā ar citām personām, jo caur pārstāvības tiesībām tiek īstenota kapitāldaļu īpašnieku kontrole pār klientu. Līdz ar to kredītiestādei ir jāizvērtē, kuram kapitāldaļu īpašniekam ir kontrole pār klientu (piemēram, 5 fiziskām personām katrai pieder 20% kapitāldaļu un klienta valdē ir trīs no pieciem īpašniekiem, kur katram ir tiesības pārstāvēt klientu atsevišķi).
56. NILLTFN likums nosaka, ka par juridiskā veidojuma PLG ir uzskatāma fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).
57. Latvijas tiesiskais regulējums neparedz tādu juridisko veidojumu kā trasts, taču gadījumos, kad kredītiestādes klients ir trasts kā juridisks veidojums, kas dibināts kādā no dalībvalstīm vai trešajā valstī, par tā PLG uzskatāma persona, kas ir trasta dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvēji no trasta vai, ja nav noteiktas fiziskās personas, kas ir labuma guvējas no trasta, tad personu grupa, kuru interesēs ir izveidots vai darbojas trasts, vai jebkura cita persona, kas faktiski īsteno kontroli pār trastu, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.
58. Kredītiestādei visos klientu izpētes gadījumos jāveic pasākumi, lai pārliecinātos par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs, taču atkarībā no NILLTF riska līmeņa atšķirsies veicamo pasākumu apjoms un veidi.
Pasākumi, kas veicami, lai pārliecinātos, ka klienta izpētē noskaidrotais PLG ir klienta PLG
59. Kredītiestādei attiecībā uz klientiem, kas pakļauti padziļinātai izpētei, pamatojoties uz riska izvērtējumu, būtu nepieciešams iegūt PLG personu apliecinoša dokumenta kopiju, jo PLG personu apliecinoša dokumenta kopija ļauj pārliecināties, ka noskaidrotā patiesā labuma guvēja identificējošā informācija ir ticama un patiesais labuma guvējs ir reāla persona. Kredītiestāde politikās un procedūrās papildus NILLTFN likuma 18. panta ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem var noteikt vēl citus NILLTF risku paaugstinošos kritērijus (piemēram, klientu segmenti, pakalpojumu veidi), kurus identificējot kredītiestāde iegūst pašrocīgi parakstītu PLG deklarāciju vai PLG personu apliecinošu dokumentu.
60. Noskaidrojot papildu informāciju par klienta PLG, nepieciešams ne tikai iegūt papildu dokumentus (piemēram, patiesā labuma guvēja CV (Curriculum vitae), trešās personas (piemēram, nodokļu administrācijas) izdotu izziņu par PLG izmaksāto atalgojumu, dokumentu kopijas, kas apliecina PLG iegūto izglītību vai piederošo nekustamo vai kustamo īpašumu u.tml.), bet arī izvērtēt šo informāciju un dokumentus.
| Piemēri1. situācijaKlients – juridiska persona –, kurš reģistrēts Ukrainā, kura deklarētā saimnieciskā darbība ir būvmateriālu vairumtirdzniecība un kura saimnieciskās darbības deklarētais apgrozījums mēnesī ir 2 000 000 EUR, norādījis, ka tā PLG ir Ukrainas pilsonis A.X.Kredītiestādes rīcībaKredītiestāde iegūst papildu informāciju par A.X. piederošo kustamo un nekustamo īpašumu un vērtē, kā iegūtā informācija (piemēram, dzīvoklis un automašīna klienta reģistrācijas valstī) apliecina, ka A.X. ir klienta PLG. Kredītiestāde izvērtē iegūto informāciju kontekstā ar klienta deklarēto saimniecisko darbību un apgrozījumu – kāda ir aptuvenā dzīvokļa un automašīnas vērtība un vai norādītajam PLG varētu būt tādi līdzekļi, lai veiktu saimniecisko darbību ar deklarēto apgrozījumu, kā arī noskaidro A.X. pieredzi uzņēmuma saimnieciskās darbības jomā.2. situācijaKlients – Krievijas uzņēmums OOO –, kura saimnieciskā darbība paredz darījumu veikšanu ar nekustamo īpašumu un kurš darbojas pusgadu, un kura plānotais deklarētais apgrozījums ir 1 500 000 EUR mēnesī, norāda, ka tā PLG ir persona A.S., kurai pieder vēl 3 uzņēmumi Krievijā.Kredītiestādes rīcībaKredītiestāde noskaidro papildu informāciju par A.S. piederošajiem uzņēmumiem (nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese, saimnieciskās darbības veids u.tml.) un izvērtē par tiem publiski pieejamo informāciju, kā arī to finanšu radītājus (vai darbojas ar peļņu vai zaudējumiem), reģistrēto pamatkapitālu apmēru, kā arī izvērtē, vai norādītajam PLG A.S. varētu būt līdzekļi, lai veiktu saimniecisko darbību ar deklarēto ap |
|---|
2.7. Līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme
61. Komisija ieteikumus attiecībā uz klienta līdzekļu izcelsmi un materiālo stāvokli raksturojošo labklājības izcelsmi ir sniegusi "Ieteikumos kredītiestādēm klientu līdzekļu un labklājības izcelsmes noteikšanai" (pieejami Komisijas interneta vietnē).
2.8. Politiski nozīmīgas personas statusa noskaidrošana
62. Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kredītiestāde, veicot uz risku balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.
63. Uzsākot darījuma attiecības ar klientu – politiski nozīmīgu personu –, kredītiestādei jāpievērš uzmanība, vai klienta rezidences valsts tiesiskais regulējums nenosaka ierobežojumus konta atvēršanai ārvalstīs un vai klients nemēģina apiet savas valsts prasības.
64. Komisija ieteikumus politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai ir sniegusi Komisijas 02.03.2016. ieteikumos Nr. 55 "Ieteikumi kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai".
2.9. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana
Pasākumi, kas veicami klienta izpētes ietvaros
65. Lai pilnvērtīgi izvērtētu klientam piemītošo NILLTF risku, uzsākot darījuma attiecības ar paaugstināta riska klientu, veicot klienta izpēti, kredītiestāde, balstoties uz riska izvērtējumu, pārbauda, izvērtē un dokumentē, vai klients ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā vismaz pēc šādām pazīmēm:
65.1. viena patiesā labuma guvēja vai īpašnieku struktūras;
65.2. patieso labuma guvēju radniecības saitēm (piemēram, viena klienta patiesais labuma guvējs ir dēls cita klienta patiesajam labuma guvējam);
65.3. vienas pilnvarotās personas;
65.4. klienta kontaktinformācijas (faktiskās un juridiskās adreses, kontakttālruņa, elektroniskā pasta adreses).
66. Gadījumos, kad diviem vai vairāk klientiem ir kopīgs patiesais labuma guvējs, šie klienti automātiski uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt gadījumos, kad diviem vai vairāk klientiem konstatē patieso labuma guvēju radniecību, pilnvarotā pārstāvja vai kontaktinformācijas sakritību, kredītiestāde izvērtē šīs pazīmes un nepieciešamības gadījumā iegūst papildu informāciju, ņemot vērā to, ka tās var liecināt par savstarpēji saistītu klientu grupas esamību. Piemēram, ja kredītiestāde konstatē vairākus klientus, kuriem sakrīt to faktiskā adrese, tā noskaidro, kāda tipa ēka atrodas konkrētajā adresē un vai tā nav biroju ēka, kas tiek izīrēta uzņēmumiem. Šādā gadījumā jāvērtē, vai starp klientiem pastāv saistība (piemēram, plānots veikt savstarpējus darījumus), lai noteiktu, vai klienti uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu.
67. Konstatējot savstarpēji saistītu klientu grupu, kredītiestāde dokumentē katra klienta lomu grupā un shematiski attēlo naudas un preču plūsmu grupas ietvaros un ar darījumu partneriem ārpus grupas. Ja vienam patiesajam labuma guvējam ir vairāki uzņēmumi ar tādu pašu saimnieciskās darbības virzienu, tad kredītiestāde noskaidro un dokumentē iemeslu vairāku uzņēmumu dibināšanai ar vienādu saimniecisko darbību.
68. Gadījumā, kad kredītiestāde konstatē savstarpēji saistītu klientu grupu un kādam no grupā ietilpstošajiem klientiem tiek piemērota padziļinātā izpēte, kredītiestāde piemēro padziļināto izpēti visiem klientiem, kas ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā.
Pasākumi, kas veicami padziļinātās izpētes ietvaros
69. Lai darījumu attiecību laikā izvērtētu, vai klients ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā, papildus pazīmēm, kas minētas šo ieteikumu 65. punktā, kredītiestāde pārbauda un izvērtē klienta savstarpēji veiktos darījumus. Ja savstarpējie klientu darījumi veido vismaz 30%1 no klienta mēneša2 apgrozījuma, kredītiestāde izvērtē un dokumentē, vai starp klientiem pastāv saistība un tie uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu. Ja kredītiestāde konstatē savstarpēji saistītu klientu grupu, tā veic pasākumus, kas minēti šo ieteikumu 66. punktā.
3. Pasākumi, kas veicami klienta padziļinātās izpētes ietvaros papildus klienta izpētes pasākumiem
70. Atbilstoši Padziļinātās izpētes noteikumu 44.3. punktam kredītiestāde pēc publiski pieejamās informācijas noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts vai netiek turēts aizdomās par krāpnieciskām darbībām, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šādu darbību mēģinājumu. Kredītiestāde var pārbaudīt šo informāciju pati, dokumentējot pārbaudi un tās rezultātu (izdrukāt vai elektroniski saglabāt interneta vietnes informāciju, kurā redzama interneta adrese, drukāšanas vai skatīšanas datums un laiks), vai arī, nodrošinot izpētes rezultātu dokumentēšanu, izmantot ārpakalpojuma sniedzējus, kas apkopo publiski pieejamo informāciju, piemēram, komerciālās datu bāzēs.
71. Kredītiestāde pārliecinās, ka klientam ir licence, speciāla atļauja un vai tas ir reģistrēts attiecīgajā kompetentajā iestādē, ja to nosaka klienta valsts tiesiskais regulējums. Kredītiestāde iegūst licences vai speciālās atļaujas kopiju vai pārbauda licences vai speciālās atļaujas izsniegšanas vai reģistrācijas faktu publiski pieejamos reģistros, to attiecīgi dokumentējot (piemēram, izdrukājot vai elektroniski saglabājot informāciju no interneta vietnes, kurā informācija ir apstiprināta; uz izdrukas vai elektroniski saglabātās kopijas jābūt redzamai interneta vietnes adresei un datumam, kad informācija drukāta vai skatīta).
72. Pamatojoties uz riska izvērtējumu, kredītiestāde pārliecinās, ka atbilstoši klienta rezidences valsts tiesiskajam regulējumam licence vai reģistrācija nav nepieciešama arī gadījumos, kad klients norādījis, ka tā saimnieciskās darbības veikšanai licence vai reģistrācija nav nepieciešama (piemēram, ja klienta saimnieciskā darbība ir aizdevumu sniegšana un klients norādījis, ka tā darbībai nav nepieciešama reģistrācija).
73. Gadījumos, kad klients ir juridiskā persona, kas emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) papīra formā (bearer shares), tostarp uzņēmuma statūtos ir paredzēta iespēja izdot uzrādītāja akcijas, kredītiestāde pieprasa uz sadarbības laiku nodot klienta emitētās uzrādītāja akcijas kredītiestādes drošā glabāšanā un saņem klienta rakstveida apstiprinājumu, ka kredītiestāde saņems rakstveida informāciju no klienta, ja notiks klienta akciju papildu emisija. Šādos gadījumos kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka uzrādītāja akciju glabāšanas kārtību. Iespējami gadījumi, kad šādam klientam ir atvērts konts arī citā kredītiestādē un tas nodevis emitētās uzrādītāja akcijas šīs kredītiestādes glabāšanā. Šādā situācijā var būt gadījumi, kad kredītiestāde pieprasa otras kredītiestādes izziņu, kurā ir apliecināts, ka klients nodevis glabāšanā klienta emitētās uzrādītāja akcijas. Tomēr kredītiestādei ir jāizvērtē gan konkrētās kredītiestādes, gan valsts risks, kurā tā darbojas. Jāņem vērā, ka kredītiestādei pastāv risks, ka tā netiks informēta vai savlaicīgi netiks informēta par akcionāru maiņu, un kredītiestādei jāizvērtē iespējamais risks sadarbībai ar klientu šādā situācijā.
4. Lēmuma pieņemšana par darījuma attiecību uzsākšanu
74. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumu par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu. Pilnvarojumam jābūt balstītam uz klientam piemītošo NILLTF risku (riska skaitlisko novērtējumu), paredzot NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienību darbinieka, kura amata pienākumos ir ietverta NILLTF riska kontrole vai kredītiestādes augstākās vadības (valdes vai NILLTFN jomu pārraugošā valdes locekļa), iesaisti un lomu gadījumos, kad klientam piemīt paaugstināts NILLTF risks (augstāks klienta riska skaitliskais novērtējums).
75. Kredītiestāde, veidojot tās iekšējos procesus, nodrošina, ka tā visos gadījumos var noteikt darbinieku, kurš pieņēmis lēmumu par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu vai sadarbības atteikšanu.
76. Kredītiestāde tās informācijas sistēmā atver norēķinu kontu klientam tikai pēc tam, kad atbilstoši kredītiestādes noteiktajam pilnvarojumam NILLTF novēršanas jomā ir pieņemts lēmums par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu. Nav pieļaujama situācija, kad klientam tiek paziņots norēķinu konta numurs pirms lēmuma pieņemšanas par darījumu attiecību uzsākšanu, kaut arī bez iespējas veikt darījumus, kamēr kredītiestādes darbinieks atbilstoši pilnvarojumam nav veicis klienta izpēti, pieņēmis un dokumentējis lēmumu uzsākt darījuma attiecības. Izņēmumi pieļaujami, vienīgi izpildot šādus nosacījumus:
76.1. norēķinu konta rezervēšana klientam, tostarp numura paziņošana klientam pirms klienta izpētes pasākumu pabeigšanas un atbilstoši pilnvarotā kredītiestādes darbinieka lēmuma pieņemšanas par sadarbības uzsākšanu ar klientu, ir pieļaujama klientiem, kuriem nav veicama padziļinātā izpēte (NILLTF novēršanas likuma 42. pants);
76.2. atbilstoši riska izvērtējumam nav konstatēts paaugstināts NILLTF risks sadarbības uzsākšanai ar klientu, un tam nav paredzēts sniegt paaugstināta riska finanšu pakalpojumus vai sniegt minētos pakalpojumus, izmantojot paaugstināta riska finanšu pakalpojumu piegādes kanālus;
76.3. kredītiestāde ir noteikusi un piemērojusi atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tajā skaitā:
76.3.1. ierobežojumus klienta darījumu apmēram, paaugstināta ģeogrāfiskā riska faktoriem;
76.3.2. gadījumos, kad konta numurs tiek paziņots klientam pirms izpētes pabeigšanas un lēmuma par sadarbību pieņemšanas, kredītiestāde ir noteikusi konkrētu laika periodu, līdz kuram pabeidzama klienta izpēte, un nodrošinājusi klientam paziņotās konta informācijas anulēšanu (konta slēgšanu), ja izpētei nepieciešamā informācija nav saņemta no klienta noteiktajā laikā;
76.3.3. procedūrās un politikās ir noteikusi detalizētas prasības attiecībā uz darbībām, ko kredītiestāde veic, lai nepieļautu finanšu līdzekļu ieskaitīšanu klientu kontos, kuru informācija ir paziņota klientam pirms izpētes pasākumu pabeigšanas un lēmuma par sadarbības uzsākšanu ar klientu pieņemšanas;
76.3.4. uz iepriekš minētajiem kontiem adresēto naudas līdzekļu pārskaitīšana atpakaļ maksātājam notiek tikai uz tiem kontiem, no kuriem saņemti maksājumi;
76.3.5. attiecībā uz iepriekš minētajiem maksājumiem kredītiestāde nodrošina darījuma padziļināto izpēti atbilstoši Padziļinātās izpētes noteikumu 37. punkta prasībām, sniedzot aizdomīga darījuma ziņojumu Kontroles dienestam, ja, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, konstatēts aizdomīgs darījums:
76.4. kredītiestādes iekšējās kontroles sistēma nodrošina regulāru kontroli pār iepriekš minēto izņēmumu piemērošanu, tajā skaitā:
76.4.1. regulāri (ne retāk kā reizi kalendārajā ceturksnī) apkopo un izvērtē statistiku par gadījumiem, kad:
76.4.1.1. konta numurs ir paziņots klientam pirms lēmuma pieņemšanas par darījuma attiecību uzsākšanu;
76.4.1.2. klientam tiek atteikta darījuma attiecību uzsākšana;
76.4.1.3. klientam rezervētā konta atvēršana un sadarbības uzsākšana ar klientu tiek atteikta, ņemot vērā klienta izpētes rezultātus (darījumu attiecību uzsākšana ir atteikta);
76.4.2. veic regulāras pārbaudes par kredītiestādes darbiniekiem noteiktā pilnvarojuma ievērošanu attiecībā uz klientu kontu informācijas sniegšanu klientam pirms izpētes pasākumu pabeigšanas un lēmuma par sadarbību pieņemšanas.
Iepriekš minētās prasības nav attiecināmas uz pagaidu konta apkalpošanu, kas tiek atvērts, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu reģistrēt juridisko personu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, un ir nepieciešams, lai dalībnieki veiktu pamatkapitāla iemaksu, jo šo darījuma attiecību ietvaros klientam netiek nodrošināts norēķinu konta pakalpojumam raksturīgās iespējas (piemēram, klientam nav iespējams veikt izejošos darījumus, netiek nodrošināta iespēja veikt maksājumus, izmantojot attālināto pieeju u.tml.)
5. Klienta darījumu sākotnējā uzraudzība
77. Lai mazinātu iespējamu kredītiestādes iesaisti NILLTF un izvērtētu klientam piemītošo NILLTF risku, kredītiestāde nosaka darījumu sākotnējo uzraudzību uz noteiktu laika periodu, kas nav īsāks par trīs mēnešiem no brīža, kad klients kontā sāk veikt maksājumus par saimniecisko darbību, vismaz klientu kategorijām, kuras minētas Padziļinātās izpētes noteikumu 24.5.–24.8. punktā un kurām veicama padziļinātā izpēte. Klienta darījumu sākotnējo uzraudzību piemēro uzreiz pēc darījuma attiecību uzsākšanas, lai pārliecinātos, vai klienta deklarētā saimnieciskā vai personiskā darbība atbilst klienta veiktajiem darījumiem kredītiestādē (tālāk tekstā – darījumu sākotnējā uzraudzība). Darījumu sākotnējās uzraudzības perioda maksimālo termiņu nosaka, ņemot vērā klientam piemītošo NILLTF risku un klienta riska skaitlisko novērtējumu, – jo augstāks klienta riska skaitliskais novērtējums, jo ilgāks darījumu sākotnējās uzraudzības periods.
78. Darījumu sākotnējās uzraudzības periodā kredītiestāde nosaka un piemēro klienta darījumiem maksimāli pieļaujamo apmēru (tālāk tekstā – kvantitatīvais limits).
79. Kredītiestādei, izmantojot informācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumus, jānodrošina automatizēta kontrole, lai klients bez kredītiestādes akcepta nevarētu veikt darījumus, pārsniedzot tam noteikto kvantitatīvo limitu. Kredītiestāde politikās un procedūrās nosaka darījuma izvērtēšanas kārtību, tajā skaitā paredzot darbiniekus, kuri ir pilnvaroti akceptēt darījumus virs klientam noteiktā kvantitatīvā limita.
80. Nosakot klienta darījumiem kvantitatīvos limitus, kredītiestāde izvērtē un ņem vērā klienta saimniecisko vai personisko darbību, paredzot limitus, kas atbilst klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam (tirgus nozarei) un klienta vēsturiskās darbības apmēram. Gadījumos, kad klientam nav saimnieciskās darbības vēstures, kredītiestāde nosaka kvantitatīvos limitus, izvērtējot apmēru, kas raksturīgs klienta darbības nozarei, un klienta norādīto plānoto apgrozījumu.
81. Kredītiestāde, nosakot darījumu kvantitatīvos limitus, izvērtē vismaz šādus kritērijus:
81.1. saimnieciskās vai personiskās darbības veids un raksturs,
81.2. plānotais darījumu apmērs,
81.3. klienta un klienta patiesā labuma guvēja pieredze un zināšanas saimnieciskās vai personiskās darbības jomā,
81.4. klienta un klienta patiesā labuma guvēja līdzekļu vai materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme,
81.5. savstarpēji saistīto klientu grupas darbība, kurā klients ietilpst.
82. Kredītiestāde nodrošina, ka tad, ja klienta darījums pārsniedz 20%3 no noteiktā kvantitatīvā limita, kredītiestāde veic darījuma izpēti, pieprasot un izvērtējot darījuma pamatojošos dokumentus. Kredītiestāde, pamatojoties uz riska izvērtējumu, politikās un procedūrās nosaka, kuros gadījumos darījuma padziļinātā izpēte veicama pirms un kuros – pēc pamatojošo dokumentu izvērtēšanas. Pēc darījuma izvērtēšanas kredītiestāde sagatavo slēdzienu, vai darījums atbilst klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, vai darījumam ir saprotams ekonomiskais pamatojums, vai iesniegtie dokumenti nesatur viltojuma pazīmes. Lēmuma pieņemšanā jābūt iesaistītam NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienības darbiniekam, kura amata pienākumos ir NILLTF riska kontrole, pilnvarojot šo darbinieku pieņemt lēmumu vai pilnvarojot citu struktūrvienību darbinieku pieņemt lēmumu, pamatojoties uz NILLTF riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas struktūrvienības darbinieka, kura amata pienākumos ir NILLTF riska kontrole, sagatavotu slēdzienu.
83. Papildus darījumu kvantitatīvo limitu noteikšanai kredītiestāde darījumu sākotnējās uzraudzības ietvaros var piemērot vēl šādus pasākumus:
83.1. veikt darījumu izpildi vienīgi pēc darījumu pamatojošo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas;
83.2. veikt darījumu izpildi tikai ar atbilstoši pilnvarota kredītiestādes darbinieka vai kredītiestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;
83.3. noteikt klientam pakalpojumu un produktu ierobežojumus (piemēram, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem).
84. Līdz darījumu sākotnējās uzraudzības perioda beigām kredītiestāde pārliecinās un dokumentē, vai klientam noteiktais riska skaitliskais novērtējums atbilst klienta saimnieciskajai vai personiskajai darbībai, kā arī izvērtē klienta veiktos darījumus un pieņem lēmumu:
84.1. pārtraukt darījumu sākotnējo uzraudzību, atceļot klientam noteikto darījumu kvantitatīvo limitu;
84.2. pagarināt darījumu sākotnējās uzraudzības periodu, saglabājot klientam noteikto darījumu kvantitatīvo limitu, kura apmēra atbilstību kredītiestāde atkārtoti izvērtē;
84.3. pārtraukt darījuma attiecības ar klientu.
85. Kredītiestāde dokumentē apstākļus, kas bijuši par pamatu lēmumam par turpmāko sadarbību ar klientu.
86. Pieņemot lēmumu par turpmāko sadarbību ar klientu, kredītiestādei jāizvērtē un jādokumentē klienta iesniegto dokumentu atbilstība un pietiekamība, klienta faktiskās darbības salīdzinājums ar klienta deklarēto darbību (tostarp norādītie darījumu kvantitatīvie limiti, sadarbības partneri), darījumu ekonomiskā būtība un tiesiskais mērķis, tas, vai darījumu sākotnējās uzraudzības periodā kredītiestāde klienta darbībā ir konstatējusi aizdomīgu vai neparastu darījumu, vai klienta sadarbības partneris nav persona, par kuru kredītiestādes rīcībā ir negatīva rakstura informācija, vai par klientu vai tā darījumiem ir bijis informācijas pieprasījums no tiesībsargājošām iestādēm vai citas kredītiestādes saistībā ar NILLTF u.tml.
87. Kredītiestāde var lemt par darījumu sākotnējās uzraudzības perioda pagarināšanu, saglabājot klientam noteiktos darījumu kvantitatīvos limitus vai tos atkārtoti izvērtējot un mainot, ja, pamatojoties uz uzraudzības periodā iegūto informāciju un dokumentiem, tā nav guvusi pilnīgu izpratni par klienta darījumu apmēru vai tam piemītošo NILLTF risku.
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)