Administratīvās atbildības likums

(2) Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos mantas var apskatīt bez to īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

110. pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

(1) Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja vieta un objekti ir saistīti ar izdarīto administratīvo pārkāpumu.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas (proti, vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez to īpašnieka, valdītāja vai turētāja piekrišanas) un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar to īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesis lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

(4) Ja publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajā esošo mantu vai transportlīdzekļa apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apskates veikšanas amatpersona par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

(5) Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai mantas apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai viņa pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(6) Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate.

111. pants. Mantu un dokumentu izņemšana

(1) Izņemšana ir administratīvā pārkāpuma lietā nozīmīgas mantas vai dokumentu atņemšana uz laiku.

(2) Izņemšanu izdara ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda, kādu mantu vai dokumentus izņem, kā arī izņemto mantu daudzumu.

(3) Lēmumu nekavējoties paziņo personai, uz kuru tas attiecas. Persona par šo lēmumu var iesniegt sūdzību, kuru izskata, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

(4) Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, nodod glabāšanā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentus, kā arī iestādes, kurām nodod glabāšanā izņemto mantu vai dokumentus.

(5) Ja izņemtās mantas ātri bojājas vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, amatpersona tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersona pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana.

112. pants. Datu iegūšana no elektronisko sakaru komersanta

(1) Datu iegūšana no elektronisko sakaru komersanta ir pieprasījums atklāt un izsniegt elektronisko sakaru komersanta rīcībā esošas ziņas par tāda abonenta vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, kā arī lietotāja identifikatoru vai tālruņa numuru un abonenta atrašanās vietu.

(2) Administratīvā pārkāpuma lietā par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu Valsts policijas amatpersonai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, ir tiesības pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants atklāj un izsniedz šā panta pirmajā daļā minētos datus. Datus pieprasa ar atsevišķu lēmumu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos datus Valsts policijas amatpersona drīkst pieprasīt, ja ir saņemts rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Valsts policijas amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Tiesnesis lēmumu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

113. pants. Apreibinošo vielu lietošanas pārbaude

(1) Lai konstatētu alkohola koncentrāciju personas izelpas gaisā, amatpersona ir tiesīga ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu pārbaudīt personas izelpas gaisu.

(2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka persona ir alkohola ietekmē vai reibumā, bet izelpas gaisa pārbaudi nav iespējams veikt, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka prasības, kurām ir jāatbilst mēraparātam, ar kuru pārbauda personas izelpas gaisu.

(4) Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumu, amatpersona nogādā personu ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu (ietekmi vai reibumu).

(5) Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija izelpas gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes vai reibuma konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

114. pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti amatpersonas uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot administratīvā pārkāpuma procesā nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

(2) Ekspertīze ir obligāta:

1) lai noteiktu miesas bojājumu smaguma pakāpi un raksturu;

2) ja rodas pamatotas šaubas par personas pieskaitāmību.

(3) Ekspertīzi nosaka ar amatpersonas lēmumu, kurā norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus;

2) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu;

3) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi;

4) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus;

6) ekspertīzei pakļautās personas datus.

(4) Lēmumu paziņo personai, uz kuru tas attiecas.

Otrā sadaļaAdministratīvā pārkāpuma process iestādē

15. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana

115. pants. Amatpersonas, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt amatpersonas no šādām publisko personu iestādēm:

1) Būvniecības valsts kontroles biroja;

2) Centrālās statistikas pārvaldes;

3) Dabas aizsardzības pārvaldes;

4) Datu valsts inspekcijas;

5) Ekonomikas ministrijas;

51) Enerģētikas un vides aģentūras;

6) Iepirkumu uzraudzības biroja;

61) Ieslodzījuma vietu pārvaldes;

7) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas;

8) Izglītības kvalitātes valsts dienesta;

9) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja;

10) Labklājības ministrijas;

11) Latvijas Nacionālā arhīva;

12) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

13) Maksātnespējas kontroles dienesta;

14) Militārās policijas;

15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes;

16) Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes;

17) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta;

171) Nodokļu un muitas policijas;

18) Ostas policijas;

19) Patērētāju tiesību aizsardzības centra;

20) Pārtikas un veterinārā dienesta;

21) pašvaldības administratīvās inspekcijas;

22) pašvaldības administratīvās komisijas vai apakškomisijas;

23) pašvaldības būvvaldes;

24) pašvaldības izpilddirektors, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs;

25) pašvaldības īres valdes;

26) pašvaldības policijas;

27) pašvaldības Transporta kontroles dienesta;

28) pašvaldības vides inspekcijas;

29) pašvaldības vides kontroles amatpersonas;

30) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes;

31) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas;

32) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja;

33) Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra";

34) Valsts augu aizsardzības dienesta;

35) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas;

36) Valsts darba inspekcijas;

37) Valsts dzelzceļa administrācijas;

38) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas;

39) Valsts ieņēmumu dienesta;

40) Valsts kases;

41) Valsts kontroles;

42) Valsts meža dienesta;

43) Valsts policijas;

44) Valsts robežsardzes;

45) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta;

46) Valsts valodas centra;

47) Valsts vides dienesta;

48) Valsts zemes dienesta;

49) Veselības inspekcijas;

50) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

(2) Iestādes nolikumā var noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes amatpersonām.

(3) Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto sodu piemērošanai administratīvā pārkāpuma procesu veic šā panta pirmajā daļā minēto pašvaldību iestāžu amatpersonas, kā arī citas pašvaldības saistošajos noteikumos pilnvarotās pašvaldību iestāžu amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt arī pašvaldību administratīvās komisijas.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība vai — ja tā ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, Militārās policijas amatpersona vai pašvaldības policijas amatpersona — vismaz vidējā izglītība.

(5) Nozaru likumos noteiktajā kārtībā pilnvarotas personas ir tiesīgas veikt darbības administratīvā pārkāpuma novēršanai, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu.

116. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pamats

Administratīvā pārkāpuma procesu uzsāk:

1) uz iesnieguma pamata;

2) uz amatpersonas iniciatīvas pamata;

3) uz augstākas amatpersonas rīkojuma vai citas iestādes ziņojuma pamata.

117. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas termiņš

(1) Iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;

2) par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu;

3) par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības.

(2) Ja nepieciešama ilgstoša ziņu pārbaude, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no ziņu iegūšanas dienas.

118. pants. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas noilgums

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja pārkāpums izdarīts:

1) (izslēgts ar 21.11.2024. likumu);

2) valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas jomā;

3) valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas jomā;

4) publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;

5) meža apsaimniekošanas un izmantošanas jomā.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja pārkāpums izdarīts:

1) veselības aprūpes jomā;

2) būvniecības jomā;

3) politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā.

(4) Ja ir izbeigts kriminālprocess, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

119. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu nepieļaujošie apstākļi

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) administratīvais pārkāpums nav noticis;

2) administratīvo pārkāpumu izdarījusī persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu;

3) persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī;

4) konstatēti apstākļi, kas izslēdz administratīvo atbildību;

5) tiesību norma, kas nosaka administratīvo atbildību, vairs nav spēkā;

6) iestājies administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas noilgums un process nav uzsākts;

7) par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentās amatpersonas lēmums par administratīvā soda piemērošanu (izņemot gadījumus, kad ir beidzies saprātīgs termiņš pārkāpuma pārtraukšanai un tas nav pārtraukts) vai ir stājies spēkā lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu;

8) par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;

9) jautājums izlemjams cita procesa ietvaros;

10) fiziskā persona, pret kuru uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ir mirusi;

11) juridiskā persona, pret kuru uzsākts administratīvā pārkāpuma process, ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem;

12) administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts, bet deviņu mēnešu laikā no tā uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

(2) Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis bērns vecumā no 11 līdz 14 gadiem un ir jāizlemj jautājums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, amatpersona uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu un pārbauda faktus par izdarīto administratīvo pārkāpumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

120. pants. Amatpersonas rīcība gadījumos, kad pārkāpuma lieta izskatāma cita procesa ietvaros

(1) Ja pārkāpuma lieta izskatāma cita procesa ietvaros, amatpersona izbeidz administratīvā pārkāpuma procesu (ja tas uzsākts) un nosūta materiālus pēc piekritības. Ja lietas izskatīšana disciplinārprocesa ietvaros neizslēdz iespēju piemērot administratīvo sodu, administratīvā pārkāpuma procesu turpina.

(2) Ja lietas izskatīšanas gaitā amatpersona secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nosūta prokuroram vai izmeklēšanas iestādei.

121. pants. Lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un lēmuma par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu saturs

(1) Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu norāda:

1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;

2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

3) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu;

4) ziņas par procesa dalībniekiem (ja tādi ir noskaidroti lēmuma pieņemšanas brīdī), kā arī par viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);

5) informāciju par procesa dalībnieku tiesībām un pienākumiem;

6) administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laiku, vietu, ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;

7) pierādījumus, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim;

8) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu;

9) informāciju par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu, ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas un ja, pieņemot lēmumu, ir zināms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks un vieta;

10) citas ziņas, ja tas ir nepieciešams.

(2) Lēmumā par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu norāda šā panta pirmās daļas 1.—3. punktā minēto informāciju, kā arī:

1) ziņas par personām, kuras šis lēmums skar (ja tās ir noskaidrotas lēmuma pieņemšanas brīdī), kā arī par šo personu pārstāvjiem (ja tādi ir);

2) ziņas par notikuma faktiskajiem apstākļiem;

3) pierādījumus, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim;

4) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu;

5) citas ziņas, ja tas ir nepieciešams;

6) informāciju par to, ka šis lēmums nav pārsūdzams, kā arī informāciju par to, ka prokurors ir tiesīgs iesniegt protestu.

(3) Administratīvā pārkāpuma lietai numuru piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs vai valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija".

122. pants. Lēmuma paziņošana

(1) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai, ja tāda ir zināma (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga), un personai, kurai nodarīts kaitējums.

(2) Lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu nekavējoties paziņo personai, kuru šis lēmums skar (arī tās pārstāvim, ja persona ir nepilngadīga), ja šī persona ir bijusi informēta par amatpersonas rīcībā esošajām ziņām par iespējamu administratīvo pārkāpumu, un personai, kurai nodarīts kaitējums. Informāciju par lēmumu paziņo arī iesniedzējam, ja ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu bija ietvertas iesniegumā (izņemot gadījumu, kad iesniedzējs ir lūdzis nepaziņot informāciju par lēmumu), un augstākai amatpersonai vai citai iestādei, ja ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu bija ietvertas augstākas amatpersonas rīkojumā vai citas iestādes ziņojumā.

123. pants. Pie atbildības saucamās personas statusa piešķiršana

(1) Ja administratīvā pārkāpuma uzsākšanas brīdī pie atbildības saucamā persona ir zināma, tai pie atbildības saucamās personas statusu piešķir ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(2) Ja administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts par faktu un pie atbildības saucamā persona kļūst zināma pēc tam, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, tai pie atbildības saucamās personas statusu piešķir ar atsevišķu lēmumu. Šo lēmumu nekavējoties paziņo pie atbildības saucamajai personai (arī tās pārstāvim, ja pie atbildības saucamā persona ir nepilngadīga) un personai, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Lēmumā norāda:

1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;

2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

3) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu;

4) ziņas par pie atbildības saucamo personu;

5) informāciju par pie atbildības saucamās personas tiesībām un pienākumiem;

6) pierādījumus par pie atbildības saucamās personas vainu, kas iegūti līdz lēmuma pieņemšanas brīdim;

7) citas ziņas, ja tas ir nepieciešams.

(4) Lēmumam pievieno lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

124. pants. Prokurora protesta iesniegšana par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu

(1) Prokurors var iesniegt protestu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu sešu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Protestu iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu. Protestu izskata augstāka amatpersona, bet, ja augstākas amatpersonas nav, — rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši lēmuma pieņemšanas vietai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas.

(2) Prokurors var iesniegt protestu par augstākas amatpersonas atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Protestu iesniedz augstākai amatpersonai, kura protestu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Protestu izskata rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši lēmuma pieņemšanas vietai. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no protesta saņemšanas dienas.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

124.1 pants. Administratīvā pārkāpuma procesa apturēšana un atjaunošana

(1) Amatpersona var apturēt administratīvā pārkāpuma procesu, ja tas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normā noteiktu sadarbību vai citu rīcību.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu var apturēt uz laiku līdz vienam gadam.

(3) Amatpersona nekavējoties atjauno administratīvā pārkāpuma procesu, ja zudis tā apturēšanas pamats.

(4) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa apturēšanu vai tā atjaunošanu paziņo šā likuma 122. panta pirmajā daļā minētajām personām.

16. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

125. pants. Amatpersonas darbības, sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai

(1) Sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, amatpersona veic šādas darbības:

1) izlemj, vai administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir tās kompetencē;

11) izlemj, vai administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta atklātā vai slēgtā procesā;

2) veic izmeklēšanas darbības;

3) piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus;

4) izlemj jautājumu par cietušo un aizskarto mantas īpašnieku;

5) izlemj procesā iesaistīto personu lūgumus;

6) izlemj jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu;

7) veic citas nepieciešamās darbības.

(2) Gadījumā, ja kompetenta iestāde objektīvu apstākļu dēļ nevar uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un veikt neatliekamās procesuālās darbības, nozaru likumos var paredzēt, ka administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt un lietas sagatavošanu izskatīšanai var veikt citas šā likuma 115. pantā minēto iestāžu amatpersonas.

126. pants. Lēmums par cietušā statusa piešķiršanu

(1) Lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu pieņem uz personas lūguma pamata. Amatpersona vai augstāka amatpersona informē personu par tās tiesībām izteikt šādu lūgumu.

(2) Lūgumu atzīt personu par cietušo var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. Mutvārdu lūgumu atzīt personu par cietušo amatpersona vai augstāka amatpersona noformē rakstveidā, un persona to paraksta.

(3) Amatpersona vai augstāka amatpersona atzīst personu par cietušo, pieņemot attiecīgu lēmumu 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(4) Lūgumu atzīt nepilngadīgu personu par cietušo amatpersonai vai augstākai amatpersonai iesniedz nepilngadīgā pārstāvis.

(5) Lūgumu par cietušā statusa piešķiršanu var iesniegt līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pabeigšanai iestādē.

127. pants. Atteikums piešķirt cietušā statusu

(1) Lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu pieņem 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo personai, kas iesniegusi lūgumu.

(2) Lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu persona 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, bet, ja augstākas amatpersonas nav, — rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz amatpersonai. Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(3) Augstākas amatpersonas lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas juridiskā adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz augstākai amatpersonai, kura sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

128. pants. Lēmums par aizskartā mantas īpašnieka statusa piešķiršanu

Lēmumu par aizskartā mantas īpašnieka statusa piešķiršanu personai pieņem šā likuma 126. un 127. pantā noteiktajā kārtībā.

129. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

(1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā.

(2) Administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, ja:

1) administratīvā pārkāpuma lietā ir iesaistīta nepilngadīga persona;

2) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pārkāpuma konstatēšanas vietā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta.

(3) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata pārkāpuma konstatēšanas vietā, to izskata iestādē. Ja iestādei ir vairākas teritoriālās struktūrvienības, administratīvā pārkāpuma lietu izskata tajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir pārkāpuma konstatēšanas vieta.

(4) Pēc cietušā vai pie atbildības saucamās personas motivēta lūguma administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tajā iestādes teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā ir cietušā vai pie atbildības saucamās personas deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese. Ja šādu lūgumu iesniedz gan cietušais, gan pie atbildības saucamā persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata atbilstoši cietušā adresei. Ja lūgumu iesnieguši vairāki cietušie vai vairākas pie atbildības saucamās personas, lietu izskata atbilstoši tās personas adresei, kura lūgumu iesniedza pirmā, vai atbilstoši fiziskās personas adresei, ja lūgumu iesniedza gan fiziskā, gan juridiskā persona.

130. pants. Iestāžu sadarbība ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

(1) Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto nolēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai kura kontrolē, lai pareizi un laikus tiktu izpildīts nolēmums par administratīvā soda piemērošanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, amatpersona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu vai kura kontrolē, lai pareizi un laikus tiktu izpildīts nolēmums par administratīvā soda piemērošanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

(3) Ministru kabinets nosaka Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, iestādes, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā.

131. pants. Paziņošana par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, procesa dalībniekiem un citām personām, kuras ir uzaicināmas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, informāciju par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo tādā veidā, lai informācija ir uzskatāma par paziņotu vismaz piecas dienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.

17. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana

132. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izvērtējamie apstākļi

Amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, noskaidro:

1) vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums;

2) vai to ir izdarījusi pie atbildības saucamā persona;

3) vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības;

4) vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi;

5) vai ir citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā.

133. pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, amatpersona to var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(3) Ja ir nepieciešams veikt ekspertīzi, administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu.

(4) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņa skaitījumu aptur līdz brīdim, kad ir izlemts jautājums par cietušā statusa piešķiršanu, ja lietā pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt cietušā statusu.

134. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana

(1) Amatpersona atliek administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja:

1) nepieciešams pieaicināt personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu neierodas kāds no procesa dalībniekiem un viņam nav laikus paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) to pamatoti lūdz kāds no procesa dalībniekiem.

(2) Amatpersona var atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja:

1) tā atzīst, ka izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu nav iespējams tāpēc, ka nav ieradies kāds no procesa dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks;

2) tās izskatīšanai ir nepieciešams iegūt papildu ziņas.

135. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kura saucama pie atbildības, ja:

1) pie atbildības saucamā persona bez attaisnojoša iemesla neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām;

2) pie atbildības saucamā persona neatkarīgi no neierašanās iemesliem atkārtoti neierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet tai bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu saskaņā ar šā likuma normām.

136. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība, ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata pārkāpuma konstatēšanas vietā

(1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, amatpersona administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā ievēro šajā nodaļā ietvertās normas attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtību tiktāl, ciktāl tas iespējams, izskatot pārkāpumu tā konstatēšanas vietā.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums par šajā nodaļā ietverto normu ievērošanu attiecināms arī uz gadījumiem, kad personai piemēro administratīvo aizturēšanu un tās laikā lieta tiek izskatīta iestādē.

137. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas process

(1) Administratīvā pārkāpuma lietu izskata mutvārdu procesā.

(2) Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu uzaicinātās personas paskaidrojumus un liecības sniedz mutvārdos.

(3) Pēc procesa dalībnieka lūguma amatpersona lemj par lietisko pierādījumu apskati.

(4) Administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt rakstveida procesā, ja tam piekrīt procesa dalībnieki.

(5) Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatāma rakstveida procesā, amatpersona pēc sava ieskata atsevišķas procesuālās darbības var veikt vai procesuālo jautājumu var izlemt mutvārdu procesā.

(6) Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, amatpersona iepazīstas ar lietas materiāliem, procesa dalībnieku iesniegtajiem materiāliem un pieprasa rakstveidā iesniegt nepieciešamo informāciju un pierādījumus.

(7) Administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā procesā, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī ja administratīvā pārkāpuma lietā pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.

138. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitas fiksēšana

(1) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitu amatpersona var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus vai rakstot sēdes protokolu.

(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitu amatpersona fiksē sēdes protokolā, tajā norāda:

1) sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatīja koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu);

3) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;

4) sēdes atklāšanas laiku;

5) ziņas par procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka procesa dalībniekiem un citām personām izskaidrotas to procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka cietušais, aizskartais mantas īpašnieks, liecinieks, eksperts un tulks brīdināts par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu liecības, ziņas par pierādījumu pārbaudi;

9) procesa dalībnieku lūgumus;

10) amatpersonas lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālu dokumentu veidā;

11) ziņas par lēmuma pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietā un par lēmuma paziņošanu;

12) ziņas par laiku, kad procesa dalībnieki var iepazīties ar sēdes protokolu un lēmumu, un vietu, kur procesa dalībnieki var ar tiem iepazīties;

13) sēdes slēgšanas laiku;

14) sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(3) Procesa dalībnieks var iepazīties ar sēdes protokolu un triju darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(4) Iesniegtās piezīmes amatpersona pievieno sēdes protokolam, uz tām izdarot ierakstu, kurā norāda, vai piekrīt šīm piezīmēm.

(5) Protokolu, kā arī skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai un uzglabā kopā ar to.

139. pants. Videokonference

(1) Amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci.

(2) Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā.

140. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas uzsākšana

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai noteiktajā laikā amatpersona uzsāk lietas izskatīšanu, paziņojot, kāda administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un kura amatpersona to izskata.

141. pants. Procesa dalībnieku un citu uzaicināto personu ierašanās pārbaude

(1) Amatpersona pārbauda, kuri procesa dalībnieki un citas šajā administratīvā pārkāpuma lietā uzaicinātās personas ir ieradušās, vai personām, kuras nav ieradušās, ir paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem.

(2) Amatpersona pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī aizstāvju un pārstāvju pilnvaras.

142. pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana un lūgumu izlemšana

(1) Amatpersona izskaidro personām, kuras piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, to procesuālās tiesības un pienākumus un brīdina par kriminālatbildību, ievērojot šā likuma 6. nodaļas noteikumus.

(2) Procesa dalībnieki var pieteikt amatpersonai lūgumus. Lēmumu par pieteikto lūgumu amatpersona pieņem pēc citu procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.

143. pants. Sākums administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai pēc būtības

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar amatpersonas ziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem.

144. pants. Procesa dalībnieku paskaidrojumi un liecības

(1) Procesa dalībnieki sniedz paskaidrojumus un liecības šādā secībā: pie atbildības saucamā persona, cietušais, aizskartais mantas īpašnieks.

(2) Procesa dalībnieki paskaidrojumos un liecībās norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.

145. pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar amatpersonas atļauju procesa dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus, kuri attiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.

(2) Amatpersona var uzdot jautājumus procesa dalībniekiem jebkurā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdī.

146. pants. Liecinieka nopratināšana un liecību nolasīšana

(1) Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no lietas izskatīšanas telpas. Amatpersona gādā, lai nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

(2) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(3) Ar amatpersonas atļauju procesa dalībnieki var uzdot lieciniekam jautājumus. Amatpersona var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(4) Pēc procesa dalībnieka lūguma jebkuras personas agrāk konkrētajā administratīvā pārkāpuma procesā sniegtu liecību var nolasīt vai atskaņot.

147. pants. Eksperta nopratināšana

Ja amatpersona pēc savas iniciatīvas vai procesa dalībnieka lūguma ir uzaicinājusi ekspertu uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, amatpersona vai procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta atzinumu saistītus lietā nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta piedalīšanos administratīvā pārkāpuma procesā;

4) noskaidrotu eksperta kvalifikāciju.

148. pants. Dokumentu, elektronisko un lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus, elektroniskos un lietiskos pierādījumus pēc cietušā, pie atbildības saucamās personas, prokurora vai aizskartā mantas īpašnieka lūguma apskata un uzrāda procesa dalībniekiem un, ja nepieciešams, arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Procesa dalībnieks par administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem, elektroniskajiem un lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

149. pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt iestādē, amatpersona var šos pierādījumus apskatīt un pārbaudīt to atrašanās vietā.

(2) Par pierādījumu apskati uz vietas amatpersona paziņo procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Uz apskati pierādījumu atrašanās vietā amatpersona var uzaicināt ekspertus un lieciniekus.

150. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

Pēc pierādījumu pārbaudīšanas amatpersona paziņo, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības ir pabeigta.

18. nodaļaLēmuma pieņemšana

151. pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) lēmumu par soda piemērošanu;

2) lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu.

152. pants. Lemšana par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu vai administratīvā soda piemērošanu nepilngadīgajam

(1) Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, amatpersona izvērtē jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Šajā gadījumā amatpersona pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu. Ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajam konkrētajā gadījumā nav lietderīga, amatpersona lemj par administratīvā soda piemērošanu.

(2) Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.

153. pants. Lēmuma par soda piemērošanu un lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu saturs

(1) Lēmumā par soda piemērošanu norāda:

1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru, kā arī ietver optiski mašīnlasāmu attēlu, kurā iekodēts administratīvā pārkāpuma lietas numurs;

2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu);

3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;

4) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);

5) datumu, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu;

6) ziņas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem;

7) lietā iegūtos pierādījumus;

8) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu, tai skaitā tiesību normu, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu;

9) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā konstatētos atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;

10) personai piemēroto sodu;

11) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;

12) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem;

13) informāciju par piedzenamo procesuālo izdevumu apmēru;

14) naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņu;

15) informāciju par to, ka naudas soda nesamaksas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei;

16) informāciju par personas tiesībām likumā noteiktajā kārtībā lūgt soda izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās.

(2) Lēmumā par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu norāda:

1) administratīvā pārkāpuma lietas numuru;

2) amatpersonas vārdu, uzvārdu, iestādi, kuru tā pārstāv, un amatu (ja administratīvā pārkāpuma lietu izskatījusi koleģiālā iestāde, — koleģiālās iestādes sastāvu);

3) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas vietu un datumu;

4) ziņas par procesa dalībniekiem un viņu pārstāvjiem un aizstāvjiem (ja tādi ir);

5) ziņas par notikuma faktiskajiem apstākļiem;

6) lietā iegūtos pierādījumus;

7) lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatu;

8) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem;

9) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(3) Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vienlaikus izskata sūdzību par amatpersonas rīcību ar mantu.

(4) Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vienlaikus izlemj jautājumu par pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu. Šādu pienākumu nenosaka nepilngadīgajam.

(5) Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, bet koleģiālās iestādes lēmumu — tās priekšsēdētājs.

154. pants. Pamatnoteikumi attiecībā uz nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas

(1) Lai veicinātu amatpersonu un pie atbildības saucamo personu savstarpējo sadarbību un brīvprātīgu naudas soda izpildi, amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir tiesīga lemt par personas nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas.

(2) Personu var nosacīti daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas, ievērojot šādus priekšnoteikumus:

1) persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir atzinusi savu vainu un piekrīt lēmumam par naudas soda uzlikšanu;

2) nav konstatēti apstākļi, kas pastiprina personas atbildību par administratīvo pārkāpumu;

3) administratīvā pārkāpuma lietā nav cietušā;

4) persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gada laikā nav bijusi nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas;

5) administratīvā pārkāpuma lieta netiek izskatīta bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

(3) Nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēro, ja, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā, amatpersona atzīst, ka nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas nav piemērojama taisnīga soda mērķa sasniegšanai.

(4) Piemērojot nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, amatpersona informē administratīvi sodīto personu par tās pienākumu 15 dienu laikā samaksāt lēmumā par administratīvā soda piemērošanu noteikto naudas sodu 50 procentu apmērā. Ja administratīvi sodītā persona izpilda šo nosacījumu, tā tiek atbrīvota no pārējās naudas soda daļas samaksas. Ja nosacījums netiek izpildīts, piemērotais naudas sods samaksājams pilnā apmērā.

(5) Lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudē spēku, ja administratīvi sodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

155. pants. Rīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem

(1) Amatpersona, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, lemj par rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, ņemot vērā, ka:

1) izņemto mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, — realizē vai, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;

2) konfiscētos administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmetus nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;

3) konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

4) konfiscētos dzīvniekus un konfiscētos transportlīdzekļus nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu;

5) konfiscēto mantu, kas sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu nav atstājama personas īpašumā, nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, bet, ja tai nav vērtības, — iznīcina;

6) konfiscētās lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā lietā nav noskaidrota, nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu.

(2) Ja izņemtā manta nav konfiscējama, taču ir realizēta vai iznīcināta, tās īpašniekam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā realizēto vai iznīcināto mantu tās īpašniekam atlīdzina vai aizvieto ar tādu pašu un tādas pašas kvalitātes mantu vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajai vai iznīcinātajai mantai būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī.

156. pants. Pie atbildības saucamās personas informēšana par pārkāpuma pārtraukšanas termiņu

Pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja nepieciešams, amatpersona informē pie atbildības saucamo personu par saprātīgu termiņu pārkāpuma pārtraukšanai.

157. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana

(1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu izskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, pieņemto lēmumu paziņo uzreiz pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.

(2) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata tūlīt pēc pārkāpuma konstatēšanas, lēmumu paziņo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas dienas.

(3) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu paziņo pie atbildības saucamajai personai, cietušajam, kā arī aizskartajam mantas īpašniekam. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu paziņo arī nepilngadīgā pārstāvim.

158. pants. Lemšana par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu pēc tam, kad pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Ja informācija par piedzenamiem procesuālajiem izdevumiem kļūst zināma pēc tam, kad pieņemts lēmums par soda piemērošanu, amatpersona pieņem atsevišķu lēmumu par šo procesuālo izdevumu piedziņu. Šo lēmumu var pārsūdzēt saskaņā ar kārtību, kādā pārsūdz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

159. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma stāšanās spēkā

(1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzas termiņš tā pārsūdzēšanai un tas nav pārsūdzēts, bet, ja lēmums ir pārsūdzēts, — ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.

(2) Prokurora protests aptur lēmuma izpildi.

(3) Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums ir pārsūdzēts daļā par rīcību ar mantu, pārsūdzētajā daļā lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta, bet daļā, kas nav pārsūdzēta, — ar brīdi, kad beidzas termiņš lēmuma pārsūdzēšanai.

160. pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

Amatpersona jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma var izlabot lēmuma tekstā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas labo ar atsevišķu lēmumu. Lēmumu par kļūdu labošanu nekavējoties paziņo procesa dalībniekiem.

19. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās

161. pants. Lietas izskatīšana un lēmuma pieņemšana atsevišķās lietu kategorijās

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem veic saskaņā ar šajā likumā noteikto, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Administratīvā pārkāpuma lietu par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem var izskatīt un lēmumu šajā lietā var pieņemt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie atbildības.

(3) Par šajā nodaļā minētajiem pārkāpumiem personai piemēro attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

162. pants. Soda piemērošana transportlīdzekļa īpašniekam

(1) Ja pārkāpti apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, vai ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, sodu par pārkāpumu piemēro transportlīdzekļa īpašniekam. Transportlīdzekļa īpašnieks šīs nodaļas izpratnē ir:

1) transportlīdzekļa turētājs vai, ja turētājs nav reģistrēts vai transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs;

2) komersants, kurš tirgo transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai tas reģistrēts tirdzniecības reģistrā).

(2) Sodu par administratīvo pārkāpumu transportlīdzekļa īpašniekam nepiemēro šādos gadījumos:

1) ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies transportlīdzekļa īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ;

2) ja transportlīdzekļa īpašnieks norāda personu (un to identificējošos datus), kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli, kā arī iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus.

(3) Lēmumā par soda piemērošanu par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem papildus šā likuma 153. panta pirmajā daļā norādītajām sastāvdaļām faktisko apstākļu konstatējumā norāda pārkāpuma konstatēšanas datumu un laiku, pārkāpuma izdarīšanas vietu, transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru. Lēmums par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir derīgs bez paraksta. Ministru kabinets nosaka lēmuma paziņošanas veidus un kārtību.

(31) Lēmumu par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu.

(4) Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, lēmumu pieņem saskaņā ar šajā nodaļā noteikto kārtību.

(5) Persona, kurai ir piemērots administratīvais sods par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, netiek uzskatīta par administratīvi sodītu.

(6) Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

163. pants. Lēmuma par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam pārsūdzēšana

(1) Ja transportlīdzekļa īpašnieks nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tas, pārsūdzot augstākai amatpersonai lēmumu par soda piemērošanu, sūdzībā norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli. Šādā gadījumā sūdzībā norāda attiecīgo personu identificējošos datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet par ārzemnieku papildus norāda arī dzīvesvietas adresi, vadītāja apliecības numuru, izdošanas datumu un vietu, vadītāja apliecības izdevēju valsti) un sūdzībai pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka šī persona pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli.

(2) Ja iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzekli ir vadījis transportlīdzekļa īpašnieka norādītais transportlīdzekļa vadītājs, augstāka amatpersona atceļ lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam un pieņem lēmumu par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam.

(3) Augstākas amatpersonas lēmumu transportlīdzekļa vadītājs var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību. Izskatot transportlīdzekļa vadītāja sūdzību, tiesa pieaicina transportlīdzekļa īpašnieku.

(4) Ja, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, netiek konstatēts, ka transportlīdzekli ir vadījis transportlīdzekļa īpašnieka norādītais transportlīdzekļa vadītājs, tiesa var pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu transportlīdzekļa īpašniekam.

164. pants. Automatizēta lēmuma pieņemšana Valsts ieņēmumu dienestā

Saistībā ar administratīvo pārkāpumu par nodokļu, informatīvās vai valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

20. nodaļaLēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā

165. pants. Augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma lietā var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību).

(2) Augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā.

(3) Augstāku amatpersonu saskaņā ar funkcionālo padotību var noteikt speciālais nozares likums, kurā paredzēti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem, ja šāda augstāka amatpersona kopumā ir pilnvarota veikt attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

166. pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

(1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai persona, kurai piemērots administratīvais sods, kā arī cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu — arī aizskartais mantas īpašnieks.

(2) Ja augstākas amatpersonas nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā fiziskā persona atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, bet juridiskā persona — atbilstoši juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

167. pants. Augstākai amatpersonai adresētās sūdzības forma un saturs

(1) Sūdzību iesniedz rakstveidā.

(2) Sūdzībā norāda:

1) tās augstākās amatpersonas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pārstāvis, — arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

5) argumentus ar pamatojumu tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība;

6) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

7) sūdzībai pievienotos dokumentus;

8) sūdzības sastādīšanas laiku.

(3) Sūdzību paraksta iesniedzējs.

(4) Sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina aizstāvja vai pārstāvja tiesības pārstāvēt personu vai īstenot tās aizstāvību.

168. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

(1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

(2) Sūdzību iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Amatpersona sūdzību ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.

(3) Augstāka amatpersona sūdzību neizskata, ja:

1) personai nav subjektīvo tiesību iesniegt sūdzību;

2) nokavēts šā panta pirmajā daļā norādītais pārsūdzēšanas termiņš.

169. pants. Sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanas kārtība

(1) Ja attaisnojoša iemesla dēļ šā likuma 168. panta pirmajā daļā norādītais termiņš ir nokavēts, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma šo termiņu var atjaunot augstāka amatpersona.

(2) Augstāka amatpersona lēmumu pieņem rakstveida procesā piecu darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(3) Augstākas amatpersonas lēmumu par atteikumu atjaunot termiņu sūdzības iesniedzējs 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, atteikumu atjaunot termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

(4) Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un augstākai amatpersonai, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

170. pants. Sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja nav ievērotas šā likuma 167. panta prasības un tas objektīvi liedz saprast un izskatīt sūdzību (trūkumi ir būtiski), augstāka amatpersona pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darbdienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas.

(2) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā trūkumus nenovērš, sūdzību uzskata par neiesniegtu un kopā ar augstākas amatpersonas lēmumu atdod atpakaļ iesniedzējam.

(3) Lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un augstākai amatpersonai, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

171. pants. Prokurora tiesības iesniegt protestu administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Prokurors var iesniegt protestu sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Prokurors protestu iesniedz atbilstoši lēmuma pieņemšanas vietai.

(2) Protestā norāda šā likuma 167. pantā noteikto informāciju. Protestu izskata atbilstoši sūdzības izskatīšanas kārtībai.

(3) Augstākas amatpersonas lēmumu par protesta noraidīšanu prokurors 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

172. pants. Augstākas amatpersonas rīcība, izskatot sūdzību

(1) Augstāka amatpersona sūdzību izskata rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus noskaidro, pamatojoties uz attiecīgajā lietā esošajiem pierādījumiem.

(2) Augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas var sūdzību izskatīt arī mutvārdu procesā, ja atzīst to par lietderīgu.

(3) Augstāka amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ievēro šajā likumā noteikto procesuālo kārtību, kāda paredzēta amatpersonai, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

173. pants. Augstākas amatpersonas lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Augstāka amatpersona, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu;

3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, pieņemt jaunu lēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un piemērot sodu;

4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos gadījumos augstāka amatpersona var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

(3) Augstāka amatpersona lēmumā norāda piedzenamos procesuālos izdevumus (ja tādi ir). Ja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atceļ un administratīvā pārkāpuma procesu izbeidz, tad samaksātās naudas summas atmaksā un izņemto mantu un dokumentus atdod. Ja kādu mantu atdot nav iespējams, atlīdzina tās vērtību. Izņemto mantu un dokumentus neatdod, ja to nepieļauj citi normatīvie akti. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atmaksā samaksāto naudas summu un atdod izņemto mantu un dokumentus.

(4) Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi amatpersona, kas nav tiesīga izskatīt attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu, šādu lēmumu atceļ un administratīvā pārkāpuma lietu nodod izskatīšanai kompetentajai amatpersonai.

(5) Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, paziņo pie atbildības saucamajai personai, cietušajam un aizskartajam mantas īpašniekam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgo, šo lēmumu paziņo arī nepilngadīgā pārstāvim.

174. pants. Augstākas amatpersonas tiesības atcelt prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas var atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu, ja tas ir prettiesisks. Atceļot lēmumu, augstāka amatpersona:

1) izbeidz administratīvā pārkāpuma procesu un, ja nepieciešams, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nosūta kompetentajai iestādei;

2) pieņem jaunu lēmumu par soda piemērošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais lēmums nedrīkst būt pie atbildības saucamajai personai nelabvēlīgāks, izņemot gadījumu, kad noteiktais sods ir mazāks par likumā attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo sankciju. Šādā gadījumā sodu nosaka likumā paredzētās minimālās sankcijas apmērā.

(3) Šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja:

1) tāda paša satura lēmums kā atceltais lēmums saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu tūlīt būtu izdodams no jauna;

2) lēmuma pieņemšanā pieļauti tādi procesuālie pārkāpumi, kuri nav ietekmējuši lēmuma saturu.

(4) Šā panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt saskaņā ar šajā likumā noteikto administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(5) Pieņemot šā panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu, augstāka amatpersona rīkojas saskaņā ar šā likuma 173. panta trešo daļu.

Trešā sadaļaAdministratīvā pārkāpuma process tiesā

21. nodaļaTiesvedības vispārīgie noteikumi

175. pants. Tiesību normu hierarhijas kontrole

(1) Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskumu, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvā pārkāpuma procesā tiesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

(2) Ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Pēc Satversmes tiesas nolēmuma stāšanās spēkā tiesa atjauno tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

176. pants. Tiesvedības instances administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Administratīvā pārkāpuma lietu kā pirmās instances tiesa izskata rajona (pilsētas) tiesa. Rīgas pilsētas tiesa kā pirmās instances tiesa izskata administratīvā pārkāpuma lietu, kurā iekļauts valsts noslēpumu saturošs objekts.

(2) Administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas kārtībā izskata apgabaltiesa.

176.1 pants. Piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesā izskatāmu sūdzību, blakus sūdzību, protestu vai pieteikumu var izskatīt jebkura apgabaltiesa.

177. pants. Tiesvedības ierosināšana administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Pirmās instances tiesa ierosina tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc tam, kad saņemta sūdzība, ko iesniegusi persona, kurai piemērots sods, cietušais vai aizskartais mantas īpašnieks.

(2) Apelācijas instances tiesa ierosina tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc tam, kad saņemta apelācijas sūdzība, ko iesniegusi persona, kurai piemērots sods, cietušais, aizskartais mantas īpašnieks vai iestāde.

(3) Tiesa ierosina tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā arī pēc prokurora protesta saņemšanas.

178. pants. Tiesvedības process

(1) Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

(2) Pirmās instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nosaka pēc savas iniciatīvas vai arī tad, ja to lūdz pie atbildības saucamā persona, cietušais, aizskartais mantas īpašnieks vai prokurors.

(3) Apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nosaka pēc savas iniciatīvas.

179. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas tiešums un atklātums

(1) Tiesa izspriež administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus ir pārbaudījusi.

(2) Tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata atklāti.

(3) Tiesa nosaka slēgtu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.

180. pants. Rakstveida process

(1) Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi.

(2) Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, tiesa sastāda nolēmumu saskaņā ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem dokumentiem.

(3) Tiesa, iztiesājot administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā, ievēro administratīvā pārkāpuma lietas tiesvedības principus un procesa dalībnieku procesuālās tiesības, ciktāl to pieļauj rakstveida procesa būtība.

181. pants. Mutvārdu process

(1) Mutvārdu procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek tiesas sēdē.

(2) Uz tiesu uzaicinātās personas paskaidrojumus un liecības sniedz mutvārdos.

(3) Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus nolasa vai atskaņo, ja to lūdz kāds no procesa dalībniekiem.

(4) Pēc procesa dalībnieka lūguma tiesa lemj par lietisko pierādījumu apskati.

182. pants. Administratīvā pārkāpuma lietu apvienošana

Ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas administratīvā pārkāpuma lietas, kurās piedalās vieni un tie paši procesa dalībnieki, tiesnesis var apvienot šīs administratīvā pārkāpuma lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvā pārkāpuma lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

22. nodaļaSūdzības iesniegšana

183. pants. Personas, kas ir tiesīgas iesniegt sūdzību

(1) Sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt persona, kurai piemērots sods, un cietušais, bet daļā par rīcību ar mantu — arī aizskartais mantas īpašnieks.

(2) Prokurors var iesniegt protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Šādā gadījumā piemērojami visi šā likuma noteikumi, kas attiecas uz sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

184. pants. Sūdzības izskatīšanas piekritība

(1) Sūdzību izskata tiesā atbilstoši sūdzības iesniedzēja deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, sūdzību izskata tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai.

(2) Prokurora protestu izskata tiesā atbilstoši pārkāpuma konstatēšanas vietai.

(3) Ja administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, sūdzību izskata tiesā atbilstoši tā sūdzības iesniedzēja adresei, kurš sūdzību iesniedzis pirmais. Ja sūdzību iesniedz gan pie atbildības saucamā persona, gan cietušais, sūdzību izskata tiesā atbilstoši cietušā adresei. Ja sūdzību iesnieguši vairāki cietušie vai vairākas pie atbildības saucamās personas, sūdzību izskata atbilstoši tās personas adresei, kura sūdzību iesniedza pirmā, vai atbilstoši fiziskās personas adresei, ja sūdzību iesniedza gan fiziskā, gan juridiskā persona.

185. pants. Tiesai adresētās sūdzības forma un saturs

(1) Sūdzību iesniedz rakstveidā.

(2) Sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pārstāvis, — arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

5) kā izpaužas lēmuma nepareizība;

6) prasījumu;

7) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu (ja tādi ir pievienoti);

8) sūdzības sastādīšanas laiku un vietu.

(3) Sūdzībā var norādīt citas ziņas, kas var būt svarīgas administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī viedokli par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

(4) Sūdzību paraksta iesniedzējs. Sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina aizstāvja vai pārstāvja tiesības pārstāvēt personu vai īstenot tās aizstāvību.

186. pants. Sūdzības iesniegšanas termiņš un kārtība

(1) Sūdzību var iesniegt 10 darbdienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

(2) Prokurors var iesniegt protestu sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

(3) Sūdzību iesniedz iestādei, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Iestāde sūdzību kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas termiņa beigām nosūta tiesai pēc piekritības.

(4) Ja sūdzību noteiktajā termiņā iesniedz tiesā, termiņš nav uzskatāms par nokavētu. Šādā gadījumā tiesa nekavējoties pārsūta sūdzību iestādei šā panta trešajā daļā noteikto darbību veikšanai.

187. pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Pēc sūdzības saņemšanas tiesā tiesnesis piecu darbdienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par sūdzības pieņemšanu un tiesvedības ierosināšanu;

2) par atteikumu pieņemt sūdzību;

3) par sūdzības atstāšanu bez virzības.