Administratīvās atbildības likums

(2) Ja nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, šā panta pirmajā daļā noteiktais piecu darbdienu termiņš skaitāms no dienas, kad tiesnesis izlēmis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

(3) Ja tiesnesis konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai tiesai, viņš triju darbdienu laikā šo lietu ar pavadrakstu nosūta piekritīgajai tiesai. Administratīvā pārkāpuma lieta, ko viena tiesa nodod citai tiesai šajā likumā noteiktajā kārtībā, šai tiesai ir jāpieņem. Piekritības strīdi starp tiesām nav pieļaujami.

188. pants. Sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanas kārtība tiesā

(1) Ja iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai tiesā, tad, iesniedzot sūdzību, viņš lūdz tiesu atjaunot procesuālo termiņu.

(2) Jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu tiesnesis izlemj rakstveida procesā piecu darbdienu laikā no motivēta lūguma saņemšanas dienas.

189. pants. Atteikums pieņemt sūdzību

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt sūdzību, ja:

1) nav atjaunojis nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai;

2) sūdzību iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību;

3) sūdzību iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā;

4) iesniedzējs nav ievērojis šā likuma 166. pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Tiesnesis atsakās pieņemt protestu, ja nokavēts sešu mēnešu termiņš protesta iesniegšanai.

(3) Par atteikumu pieņemt sūdzību tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, par kuru 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt blakus sūdzību.

190. pants. Tiesai adresētās sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis sūdzību atstāj bez virzības, ja:

1) sūdzība neatbilst šā likuma 185. panta prasībām un šī neatbilstība objektīvi liedz saprast vai izskatīt sūdzību (sūdzības nepilnība nav tikai formāla);

2) sūdzība iesniegta pēc pārsūdzēšanas termiņa beigām un tai nav pievienots lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu un pamatots paskaidrojums par procesuālā termiņa nokavējuma iemesliem vai pierādījumi, kas apliecina pārsūdzēšanas termiņa nokavējuma iemeslu.

(2) Par sūdzības atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kurā nosaka trūkumu novēršanas termiņu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 darbdienām no lēmuma paziņošanas dienas.

(3) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā trūkumus novērš, sūdzību uzskata par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesā.

(4) Ja sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā nenovērš, sūdzību ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu.

(5) Par lēmumu atzīt sūdzību par neiesniegtu 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt blakus sūdzību.

23. nodaļaProcesa dalībnieka tiesības un pienākumi tiesā

191. pants. Procesa dalībnieka procesuālās tiesības

(1) Procesa dalībniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties tiesas sēdē;

3) pieteikt noraidījumus;

4) iesniegt pierādījumus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija vai nevarēja būt zināmi laikā, kad lieta tika izskatīta iestādē;

5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;

6) pieteikt lūgumus;

7) sniegt tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;

9) celt iebildumus pret cita procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

10) līdz dienai, kad administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības ir pabeigta pilnībā vai kādā tās daļā, atsaukt iesniegto sūdzību;

11) saņemt administratīvā pārkāpuma lietā esošā nolēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņam piešķirtas ar šo likumu.

(2) Iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā tiesā nav tiesīga iesniegt papildu pierādījumus, izņemot gadījumu, kad papildu pierādījumus iesnieguši citi procesa dalībnieki. Šādā gadījumā iestādei ir tiesības iesniegt papildu pierādījumus, kas atspēko citu procesa dalībnieku iesniegtos papildu pierādījumus.

(3) Prokuroram ir visas procesa dalībnieka tiesības un pienākumi, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

192. pants. Procesa dalībnieka pienākums

(1) Procesa dalībniekam ir pienākums:

1) ierasties pēc aicinājuma uz tiesas sēdi;

2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi;

3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar šo likumu.

(2) Procesa dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, elektroniskā pasta adreses un tālruņa numura maiņu tiesvedības laikā.

24. nodaļaTiesas sastāvs

193. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Administratīvā pārkāpuma lietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas instances tiesā izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(3) Jautājumus, kas rodas, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu.

194. pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesnesis nav tiesīgs izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ja viņš:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no procesa dalībniekiem;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu;

3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti;

4) laikā, kad administratīvā pārkāpuma lieta tika izskatīta iestādē, pieņēmis procesuālu lēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā.

(2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas sākumam.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot atstatīšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu atliek.

195. pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Procesa dalībnieks, pamatojoties uz šā likuma 194. panta pirmo daļu, var rakstveidā vai mutvārdos pieteikt motivētu noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījumu piesaka pirms tam, kad administratīvā pārkāpuma lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, tā pamats kļuvis zināms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā.

(3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.

196. pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

(3) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

(4) Tiesa atsakās izskatīt pieteikto noraidījumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka faktiskie vai tiesiskie apstākļi ir būtiski mainījušies.

197. pants. Noraidījuma sekas

(1) Ja tiesnesis vai viss tiesas sastāvs noraidīts, administratīvā pārkāpuma lietu izskata cits tiesnesis vai cits tiesas sastāvs.

(2) Ja noraidījums ir pieteikts administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā un pieteiktais noraidījums tiek apmierināts, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk no jauna.

25. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai un izskatīšanas noteikšana tiesā

198. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai tiesā

(1) Lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc tiesvedības ierosināšanas sagatavo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai.

(2) Sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, tiesnesis:

1) izlemj jautājumu:

2) veic citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(3) Tiesnesis var uzdot procesa dalībniekiem rakstveidā atbildēt uz jautājumiem par administratīvā pārkāpuma lietas faktiskajiem apstākļiem un juridisko būtību.

(4) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru izskata rakstveida procesā, tiesnesis procesa dalībniekiem nosaka saprātīgu termiņu paskaidrojumu, liecību un pierādījumu iesniegšanai, lūgumu un noraidījuma pieteikšanai tiesas sastāvam, kā arī nosaka nolēmuma paziņošanas dienu.

(5) Tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci.

199. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas noteikšana

(1) Ja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās personas.

(2) Procesa dalībniekus, liecinieku un ekspertu uz tiesas sēdi aicina atbilstoši šā likuma 79. pantam.

26. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā

200. pants. Tiesas sēdes uzsākšana

(1) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu.

(2) Tiesa pārbauda, kuri procesa dalībnieki un citas uzaicinātās personas šajā administratīvā pārkāpuma lietā ir ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem. Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī aizstāvju un pārstāvju pilnvaras.

(3) Tiesa uzaicina liecinieku atstāt tiesas sēžu zāli līdz brīdim, kad tiks uzsākta nopratināšana.

(4) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot tiesas procesa norisi un brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.

(5) Tiesa izskaidro procesa dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(6) Tiesa noskaidro, vai procesa dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim vai ekspertam. Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 196. pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Procesa dalībnieki var pieteikt tiesai lūgumus. Lēmumu par pieteikto lūgumu tiesa pieņem pēc tam, kad uzklausīti citu procesa dalībnieku viedokļi.

201. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšana tiesā

(1) Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par sūdzību.

(2) Pēc ziņojuma tiesa noskaidro, vai sūdzības iesniedzējs uztur sūdzībā ietverto prasījumu.

202. pants. Sūdzības atsaukšana

(1) Ja sūdzība atsaukta tiesas sēdē mutvārdos, persona par to parakstās uz atsevišķas veidlapas un to pievieno administratīvā pārkāpuma lietai. Ja sūdzība atsaukta rakstveidā, attiecīgo dokumentu pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.

(2) Atsaukt sūdzību var līdz brīdim, kad tiek pabeigta administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības.

(3) Ja sūdzība atsaukta, tiesa izbeidz tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

203. pants. Procesa dalībnieku paskaidrojumi un liecības tiesā

(1) Procesa dalībnieki sniedz paskaidrojumus un liecības tiesas sēdē šādā secībā: pie atbildības saucamā persona, cietušais, aizskartais mantas īpašnieks, iestāde.

(2) Ja tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā ierosināta pēc cietušā sūdzības, aizskartā mantas īpašnieka sūdzības vai prokurora protesta saņemšanas, attiecīgi cietušais, aizskartais mantas īpašnieks vai prokurors sniedz paskaidrojumus vai liecības pirmais.

(3) Procesa dalībnieki paskaidrojumos un liecībās norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi.

(4) Procesa dalībnieki var savus paskaidrojumus un liecības iesniegt tiesai rakstveidā. Rakstveida paskaidrojumus un liecības nolasa tiesas sēdē šajā pantā noteiktajā secībā.

204. pants. Jautājumu uzdošanas kārtība tiesā

(1) Ar tiesas atļauju procesa dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus, kuri attiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.

(2) Tiesa var uzdot jautājumus procesa dalībniekiem jebkurā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdī.

205. pants. Liecinieka nopratināšana

(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(2) Liecinieks sniedz savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.

(3) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar procesa dalībniekiem un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personiski zināms administratīvā pārkāpuma lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar norādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa pārtrauc liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.

(4) Ar tiesas atļauju procesa dalībnieki var lieciniekam uzdot jautājumus. Pirmais jautājumus uzdod procesa dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi procesa dalībnieki. Pēc tiesas iniciatīvas uzaicinātajam lieciniekam pirmais jautājumus uzdod procesa dalībnieks, pēc kura sūdzības (protesta) administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta, pēc tam — citi procesa dalībnieki. Tiesa noraida jautājumus, kuri neattiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.

(5) Tiesa var uzdot lieciniekam jautājumus jebkurā viņa nopratināšanas brīdī.

(6) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai nākamajā sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.

(7) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki uzaicināti, ir noskaidroti, tiesa ar procesa dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

206. pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas beigām. Liecinieks var atstāt tiesas sēžu zāli pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas beigām saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc procesa dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

207. pants. Eksperta nopratināšana tiesā

Tiesa un procesa dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā secībā un kārtībā kā lieciniekiem.

208. pants. Dokumentu, elektronisko un lietisko pierādījumu pārbaude tiesā

Administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus, elektroniskos un lietiskos pierādījumus pārbauda šā likuma 148. pantā noteiktajā kārtībā.

209. pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas tiesas procesā

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, tiesa šos pierādījumus apskata un pārbauda to atrašanās vietā.

(2) Par pierādījumu apskati uz vietas tiesa paziņo procesa dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Uz apskati pierādījuma atrašanās vietā tiesa var uzaicināt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi fiksē tiesas sēdes protokolā.

210. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšana tiesā

(1) Kad pārbaudīti pierādījumi, tiesa noskaidro procesa dalībnieku viedokļus par iespēju pabeigt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai sūdzības iesniedzējs uztur sūdzībā ietverto prasījumu.

(3) Ja sūdzības iesniedzējs neatsakās no prasījuma, tiesa pasludina administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

211. pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā cietušais vai viņa pārstāvis, pēc tam aizskartais mantas īpašnieks vai viņa pārstāvis, iestādes pārstāvis un pie atbildības saucamā persona vai tās aizstāvis.

(2) Ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta, pamatojoties tikai uz aizskartā mantas īpašnieka sūdzību, pirmais runā aizskartais mantas īpašnieks.

(3) Ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta, pamatojoties uz prokurora protestu, pirmais runā prokurors.

(4) Ja tiesas debatēs piedalās vairāki cietušie vai viņu pārstāvji, runu secību nosaka tiesa pēc procesa dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

(5) Tiesas debašu ilgums nav ierobežots.

(6) Tiesas debašu dalībnieks var iesniegt tiesai savu runu rakstveidā. To pievieno administratīvā pārkāpuma lietai.

(7) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(8) Tiesa pārtrauc debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kuri neattiecas uz administratīvā pārkāpuma lietu.

212. pants. Replikas

Pēc tiesas debatēm procesa dalībniekiem ir tiesības katram uz vienu repliku, kuras ilgumu tiesa var ierobežot.

213. pants. Paziņojums par sprieduma taisīšanu

(1) Pēc tiesas debatēm un replikām (ja tādas ir) tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē esošajiem, kā arī nosakot sprieduma paziņošanas dienu, un izskaidrojot nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā.

(3) Ja lietu izskata rakstveida procesā, par sprieduma sastādīšanu tiesa paziņo saskaņā ar šā likuma 198. panta ceturto daļu.

214. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atsākšana

Ja tiesa, taisot spriedumu, atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu pēc būtības. Šādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

27. nodaļaTiesas sēdes gaitas fiksēšana

215. pants. Tiesas sēdes gaitas fiksēšanas veids

(1) Tiesas sēdes gaitu fiksē, rakstot protokolu vai izmantojot tehniskos līdzekļus.

(2) Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu uzglabā tiesu informācijas sistēmā.

216. pants. Tiesas sēdes protokola saturs

Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises laiku (gadu, datumu, mēnesi) un vietu;

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) administratīvā pārkāpuma lietas nosaukumu;

5) ziņas par procesa dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos;

6) ziņas par to, ka procesa dalībniekiem un citām personām izskaidrotas to procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka cietušais, aizskartais mantas īpašnieks, liecinieks, eksperts un tulks brīdināts par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu liecības, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) procesa dalībnieku lūgumus;

10) tiesas lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā;

11) tiesas debašu īsu saturu;

12) ziņas par tiesas aiziešanu sprieduma sastādīšanai vai lēmuma pieņemšanai;

13) ziņas par tiesas sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta tiesas lēmuma nolasīšanu;

14) ziņas par laiku un vietu, kad un kur procesa dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un sprieduma (lēmuma) tekstu;

15) tiesas sēdes slēgšanas laiku;

16) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

217. pants. Tiesas sēdes protokola rakstīšana

(1) Tiesas sēdes protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(2) Tiesas sēdes protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā darbdienā (sarežģītās administratīvā pārkāpuma lietās — ne vēlāk kā piektajā darbdienā) pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķas procesuālās darbības izpildīšanas.

(3) Pierakstījumus un labojumus tiesas sēdes protokolā atrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un sekretāra paraksta. Tiesas sēdes protokolā nedrīkst dzēst vai aizkrāsot tekstu.

218. pants. Piezīmes pie tiesas sēdes protokola

(1) Procesa dalībnieks var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un triju darbdienu laikā no tā parakstīšanas dienas iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā esošās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes tiesa pievieno tiesas sēdes protokolam, uz tām izdarot ierakstu, kurā norāda, vai tiesa piekrīt šīm piezīmēm.

219. pants. Videokonference tiesas sēdē

(1) Tiesa var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci.

(2) Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu un skaņas pārraidi reālajā laikā.

28. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana, apturēšana, sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšana

220. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšana un atsākšana

(1) Tiesa atliek administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu:

1) ja uz tiesas sēdi neierodas kāds no procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu;

2) šā likuma 194. panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

(2) Tiesa var atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja:

1) uz tiesas sēdi nav ieradies cietušais, kura piedalīšanos tiesa atzinusi par obligātu, vai cietušais attaisnojoša iemesla dēļ lūdzis tiesas sēdi atlikt;

2) nav iespējams izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu tāpēc, ka nav ieradies liecinieks, eksperts vai tulks;

3) persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ;

4) pastāv citi svarīgi iemesli.

(3) Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumā norāda procesuālās darbības, kuras izpildāmas līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī nosaka nākamās tiesas sēdes norises laiku. Nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un to paraksts par paziņošanu nav nepieciešams. Klātneesošās personas no jauna uzaicina uz tiesas sēdi.

(4) Ja tiesas sēdē ir klāt visi procesa dalībnieki, tiesa, atliekot administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus. Nopratinātos lieciniekus, ja nepieciešams, var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

(5) Ja tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu ir atlikusi, tad, to atsākot, iepriekš veiktās procesuālās darbības neatkārto.

221. pants. Tiesvedības apturēšana un atjaunošana

(1) Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) cietušajam vai aizskartajam mantas īpašniekam tiek ierobežota rīcībspēja. Tiesvedību aptur līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur, līdz spēkā stājas spriedums vai lēmums attiecīgajā lietā;

3) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar konstitucionālo sūdzību, ko iesniegusi pie atbildības saucamā persona vai cietušais. Tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai;

4) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedību aptur līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

(2) Tiesa var apturēt tiesvedību, ja:

1) tā nosaka ekspertīzi. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad saņemts eksperta atzinums;

2) pastāv citi svarīgi iemesli.

(3) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norāda apstākļus, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņu, līdz kuram tiesvedība apturēta.

(4) Tiesa atjauno tiesvedību pēc savas iniciatīvas vai pēc procesa dalībnieka lūguma.

222. pants. Sūdzības atstāšana bez izskatīšanas

(1) Tiesa atstāj sūdzību bez izskatīšanas, ja:

1) sūdzību iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā;

2) persona, kura iesniegusi sūdzību un kurai paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla.

(2) Par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas.

223. pants. Tiesvedības izbeigšana administratīvā pārkāpuma lietā

(1) Tiesa izbeidz tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ja:

1) sūdzību iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību;

2) sūdzība atsaukta;

3) lietā nav pie administratīvās atbildības saucamās personas (fiziskā persona mirusi vai juridiskā persona izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem);

4) nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi;

5) lieta izskatāma cita procesa ietvaros. Šādā gadījumā tiesa lietu nosūta iestādei, kuras kompetencē ietilpst tās izskatīšana.

(2) Tiesa var izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ja cietušais, pēc kura sūdzības ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, ir miris (ja tā ir fiziskā persona) vai izslēgts no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem (ja tā ir juridiskā persona). Ja tiesa izlemj tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā turpināt, tā cietušā sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas.

(4) Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota vēršanās tiesā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

29. nodaļaSpriedums

224. pants. Vispārīgie noteikumi

Tiesa nolēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma lietu izspriež pēc būtības, sastāda tiesas sprieduma veidā un pasludina valsts vārdā.

225. pants. Sprieduma tiesiskums un pamatotība

(1) Sastādot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 88. pantu nav nepieciešams pierādīt.

(3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

226. pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums sastādīts valsts vārdā, kā arī sprieduma sastādīšanas laiku un vietu, tās tiesas nosaukumu, kura sastādījusi spriedumu, tiesas sastāvu, personu, kas iesniegusi sūdzību, un pārsūdzēto iestādes lēmumu. Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā lēmuma būtību, procesa dalībnieka sūdzībā izteiktos lūgumus. Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz procesa dalībnieku piekrišanu.

(5) Motīvu daļā norāda:

1) tiesas secinājumus par sūdzības pamatotību;

2) administratīvā pārkāpuma lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti konkrēti pierādījumi;

3) tiesību normas, kuras tiesa piemērojusi;

4) konstatēto administratīvā pārkāpuma lietas apstākļu juridisko novērtējumu;

5) atsauces uz tiesas nolēmumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu, rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, piedzenamos procesuālos izdevumus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

227. pants. Tiesas spriedumu veidi

(1) Tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā;

3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt sodu;

4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajā gadījumā tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta pēc cietušā sūdzības vai prokurora protesta.

228. pants. Sprieduma paziņošana

(1) Diena, kad spriedums paziņots, izmantojot oficiālo elektronisko adresi vai e-lietas portālu, vai, ja persona nav piekritusi saziņai izmantot e-lietas portālu, — diena, no kuras spriedums pieejams tiesas kancelejā, ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu.

(2) Ne vēlāk kā 10 dienas līdz tiesas (tiesneša) noteiktajai sprieduma paziņošanas dienai (šā likuma 198. panta ceturtā daļa vai 213. panta pirmā daļa) vai tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā procesa dalībnieks var izteikt tiesai lūgumu spriedumu paziņot, izmantojot citus elektroniskos sakaru līdzekļus vai pasta pakalpojumus. Sprieduma paziņošanas dienu nosaka saskaņā ar Paziņošanas likumu.

229. pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana nolēmumā

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai procesa dalībnieka lūguma ar lēmumu var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu labošanu tiesa izlemj rakstveida procesā, pirms tam paziņojot par to procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Lēmumu par kļūdu labošanu nekavējoties paziņo procesa dalībniekiem.

230. pants. Sprieduma stāšanās spēkā

Tiesas spriedums stājas spēkā ar brīdi, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai (ja tas nav pārsūdzēts). Ja spriedums ir pārsūdzēts, tas stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.

231. pants. Tiesas rīcība pēc administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas

Pēc nolēmuma stāšanās spēkā tiesa administratīvā pārkāpuma lietu nekavējoties nosūta iestādei lēmuma izpildei un administratīvā pārkāpuma lietas glabāšanai.

30. nodaļaTiesas lēmums

232. pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(3) Par tiesneša procesuālo darbību, kas izpildīta ārpus tiesas sēdes, pieņem lēmumu, ko noformē atsevišķa procesuālā dokumenta vai rezolūcijas veidā.

(4) Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas paredzēts šajā likumā.

233. pants. Lēmuma saturs

(1) Lēmumā, kas pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, norāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) procesa dalībniekus un lēmumu, par kuru iesniegta sūdzība (protests);

4) jautājumu, par kuru pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, kā arī piedzenamos procesuālos izdevumus;

8) lēmuma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

(2) Rezolūcijas veida lēmumā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu (lēmuma būtību), lēmuma pieņemšanas datumu un tiesnesi, kurš pieņēma lēmumu.

(3) Ja apgabaltiesa, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka rajona (pilsētas) tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

234. pants. Tiesas lēmuma paziņošana

(1) Tiesas lēmumu paziņo procesa dalībniekiem.

(2) Lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, lēmuma pieņemšanas dienā vai nākamajā darbdienā pēc tās paziņo procesa dalībniekam, kā arī personai, uz kuru tas attiecas.

(3) Lēmumu, kas pieņemts rezolūcijas veidā, lēmuma pieņemšanas dienā vai nākamajā darbdienā pēc tās paziņo procesa dalībniekam.

235. pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesa var pieņemt blakus lēmumu. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei.

(2) Ja tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atklāj noziedzīga nodarījuma vai likuma pārkāpuma pazīmes, tā blakus lēmumu nosūta prokuratūrai.

236. pants. Lēmuma stāšanās spēkā

(1) Tiesneša vai tiesas lēmums, kas nav pārsūdzams, stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Tiesneša vai tiesas lēmums, kas ir pārsūdzams, stājas spēkā ar brīdi, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai (ja tas nav pārsūdzēts). Ja lēmums ir pārsūdzēts, tas stājas spēkā ar brīdi, kad sūdzība ir noraidīta.

237. pants. Tiesības pārsūdzēt lēmumu

(1) Pirmās instances tiesas tiesneša vai tiesas lēmumu procesa dalībnieks var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Iebildumus pret citiem pirmās instances tiesneša vai tiesas lēmumiem var izteikt apelācijas sūdzībā.

(3) Prokurors par pirmās instances tiesas tiesneša vai tiesas lēmumu var iesniegt protestu sešu mēnešu laikā no tā pieņemšanas dienas.

238. pants. Blakus sūdzības forma, saturs un iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību sastāda atbilstoši šā likuma 185. panta prasībām.

(2) Blakus sūdzību iesniedz tai rajona (pilsētas) tiesai, kura lēmumu pieņēmusi. Rajona (pilsētas) tiesa blakus sūdzību kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā pēc blakus sūdzības iesniegšanas termiņa beigām nosūta apgabaltiesai pēc piekritības.

239. pants. Lemšana par blakus sūdzību

Pēc blakus sūdzības saņemšanas apgabaltiesā tiesnesis lemj par tās virzību atbilstoši šā likuma 187., 188., 189. un 190. panta nosacījumiem.

240. pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Blakus sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā viena mēneša laikā pēc tās pieņemšanas un tiesvedības ierosināšanas.

(2) Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā.

241. pants. Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums

(1) Apgabaltiesai, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnībā vai tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

3) grozīt lēmumu.

(2) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

31. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā

242. pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt procesa dalībnieks.

(2) Prokurors par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt apelācijas protestu. Protestu iesniedz sešu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šādā gadījumā piemērojami visi šā likuma noteikumi, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

243. pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš un kārtība

(1) Pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas.

(2) Apelācijas sūdzību adresē apgabaltiesai, bet iesniedz pirmās instances tiesā, kas taisījusi spriedumu.

(3) Pirmās instances tiesa apelācijas sūdzību kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām nosūta apgabaltiesai pēc piekritības.

244. pants. Apelācijas sūdzības saturs

Apelācijas sūdzību sastāda atbilstoši šā likuma 185. panta prasībām. Apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību norāda apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu:

1) kādu materiālo tiesību normu pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi vai kādu procesuālo tiesību normu pārkāpusi un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu;

2) kādus pierādījumus pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu.

245. pants. Lemšana par apelācijas sūdzības virzību

(1) Pēc apelācijas sūdzības saņemšanas apgabaltiesā tiesnesis paziņo lietas dalībniekiem, kurš tiesnesis un kāds tiesas sastāvs izlemj jautājumu par apelācijas sūdzības virzību, nosakot vismaz piecas dienas ilgu termiņu, līdz kura beigām procesa dalībnieki var pieteikt noraidījumu. Pēc šā termiņa beigām apgabaltiesas tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apelācijas sūdzības pieņemšanu un apelācijas tiesvedības ierosināšanu;

2) par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības.

(2) Pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma prasībām un pastāv vismaz viens no šā likuma 244. pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apgabaltiesas tiesnesis pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

(3) Apgabaltiesas tiesnesis pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja pastāv kāds no šā likuma 190. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(4) Ja apgabaltiesas tiesnesis konstatē, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jo pastāv kāds no šā likuma 189. pantā minētajiem apstākļiem vai nepastāv neviens no šā likuma 244. pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli 10 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām.

(5) Ja apelācijas sūdzība atbilst šā likuma prasībām un ja kaut viens no trim apgabaltiesas tiesnešiem uzskata, ka pastāv vismaz viens no šā likuma 244. pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, apgabaltiesas tiesneši pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

(6) Ja apgabaltiesas tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka pastāv kāds no šā likuma 189. pantā minētajiem apstākļiem vai nepastāv neviens no šā likuma 244. pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību. Lēmumu sastāda rezolūcijas veidā, norādot tiesnešus, kuri pieņēma lēmumu, un lēmuma motīvus.

(7) Ja šā likuma 189. pantā minētos apstākļus konstatē, izskatot sūdzību pēc būtības, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

246. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(2) Ja apelācijas instances tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata mutvārdu procesā, tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 26. nodaļas nosacījumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus vai liecības pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniedza gan pie atbildības saucamā persona, gan cietušais vai aizskartais mantas īpašnieks, — pie atbildības saucamā persona.

(3) Uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā attiecas šā likuma 25. un 26. nodaļas nosacījumi.

(4) Ja apgabaltiesa, izskatot lietu, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 226. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

(5) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav:

1) pilna nolēmuma;

2) tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta vai ir būtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai tiesas sēdes audioierakstā.

247. pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums

(1) Apelācijas instances tiesa sastāda nolēmumu atbilstoši šā likuma 28., 29. un 30. nodaļas nosacījumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

32. nodaļaAdministratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

248. pants. Jaunatklāti apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami šādi apstākļi:

1) apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi iestādei vai tiesai un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;

2) ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kas bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;

3) ar spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums;

4) tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai spriedumu;

5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;

6) administratīvā pārkāpuma lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

249. pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, sodītā persona, cietušais vai prokurors var lūgt, lai tiek ierosināta lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzot pieteikumu:

1) par iestādes lēmuma atcelšanu — rajona (pilsētas) tiesai;

2) par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu — apgabaltiesai.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas jaunai izskatīšanai, vai ir stājies spēkā tiesas nolēmums.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums.

250. pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) sakarā ar šā likuma 248. panta 1. punktā minētajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā likuma 248. panta 2. un 3. punktā minētajos gadījumos — no dienas, kad stājies spēkā attiecīgais nolēmums krimināllietā;

3) šā likuma 248. panta 4. punktā minētajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts iestādes lēmums, uz kuru pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

4) šā likuma 248. panta 5. punktā minētajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka administratīvā pārkāpuma process uzsākams no jauna;

5) šā likuma 248. panta 6. punktā minētajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

251. pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Par pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņemšanu lemj attiecīgās tiesas tiesnesis.

(2) Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja nav ievērotas šā likuma 249. un 250. panta prasības. Par šādu rajona (pilsētas) tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Par blakus sūdzību pieņemtais apgabaltiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams. Apgabaltiesas lēmums par šā likuma 249. panta pirmās daļas 2. punktā minēto pieteikumu nav pārsūdzams un stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(3) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.

(4) Atkārtoti iesniegtus pieteikumus par vieniem un tiem pašiem apstākļiem atstāj bez izskatīšanas.

(5) Pieteikumu par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

252. pants. Tiesas nolēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteikuma iesniedzējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 248. pantā noteikto.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā un taisa jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu rajona (pilsētas) tiesas lēmumu var iesniegt sūdzību apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieņemtais lēmums par sūdzību, kuru izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

32.1 nodaļaAdministratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšana

252.1 pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Persona var iesniegt pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu, ja tas nepieciešams, lai persona varētu īstenot tiesības uz atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tai nodarīts ar administratīvā pārkāpuma procesā veicamu publisko tiesību juridiskās personas rīcību.

(2) Persona pieteikumu var iesniegt, ja prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav iespējams panākt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, vai nolēmumā par iesniegto sūdzību jautājums par prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav izlemts.

(3) Pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Ja persona nav procesa dalībnieks, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad veikta prettiesiska rīcība.

(4) Pieteikumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā. Par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas rīcību pieteikumu iesniedz apgabaltiesā.

(5) Pieteikumu iesniedz tiesā atbilstoši pieteikuma iesniedzēja deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, pieteikumu iesniedz tiesā atbilstoši prettiesiskas rīcības veikšanas vietai.

252.2 pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Par pieteikuma par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu pieņemšanu lemj attiecīgās tiesas tiesnesis.

(2) Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja nav ievērotas šā likuma 252.1 panta prasības. Par šādu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Par blakus sūdzību pieņemtais apgabaltiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams. Ja pieteikums iesniedzams apgabaltiesā, apgabaltiesas tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu izskatīšanai nav pārsūdzams.

(3) Pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu izskata rakstveida procesā. Tiesa pēc savas iniciatīvas var izskatīt pieteikumu mutvārdu procesā, ievērojot šā likuma 25. un 26. nodaļas noteikumus.

(4) Pieteikumu par apgabaltiesas pieļautu prettiesisku rīcību izskata tā pati apgabaltiesa citā sastāvā vai, ja tas nav iespējams, cita apgabaltiesa.

252.3 pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa pieņem lēmumu par prettiesiskas rīcības konstatēšanu administratīvā pārkāpuma procesā vai pieteikuma noraidīšanu.

(2) Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

C daļaSodu izpilde

33. nodaļaSodu izpildes pamatnoteikumi

253. pants. Nolēmuma izpildes obligātums

Nolēmums par administratīvā soda piemērošanu (turpmāk — nolēmums par sodu) ir saistošs un obligāti izpildāms.

254. pants. Administratīvā soda izpildes pamats

Administratīvā soda izpildes pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā spēkā stājies nolēmums par sodu.

255. pants. Administratīvā soda izpildes organizēšana un kontrole

Nolēmuma par sodu izpildi organizē un kontrolē tā iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi nolēmumu par sodu (turpmāk — iestāde).

256. pants. Kārtība, kādā izpildāmi vairāki attiecībā uz vienu un to pašu personu pieņemti nolēmumi par sodu

Ja attiecībā uz vienu un to pašu personu pieņemti vairāki nolēmumi par sodu, katru nolēmumu izpilda atsevišķi.

257. pants. Nolēmuma par sodu izpildes izbeigšana

Nolēmuma par sodu izpildi izbeidz, ja:

1) iestājies izpildes noilgums;

2) sodītā juridiskā persona ir izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem;

3) sodītā persona ir mirusi;

4) likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos vairs nav paredzēta administratīvā atbildība par konkrēto pārkāpumu, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi;

5) ir atcelts nolēmums par soda piemērošanu.

258. pants. Izpildes noilgums

(1) Nolēmums par sodu nav izpildāms, ja no tā spēkā stāšanās dienas ir pagājuši pieci gadi un tas nav izpildīts. Nolēmums par naudas soda piemērošanu nav izpildāms, ja no tā nodošanas piespiedu izpildei pagājuši pieci gadi un tas nav izpildīts.

(2) Nolēmuma par sodu darbības vai izpildes apturēšana aptur izpildes noilguma termiņa skaitīšanu.

(3) Saskaņā ar šajā likumā noteikto, atliekot nolēmuma par sodu izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim, izpildes noilguma termiņa skaitīšanu aptur uz iesnieguma izskatīšanas laiku un līdz atliktā termiņa beigām.

(4) Ja nolēmuma izpildi aptur atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam par izpildu lietvedības apturēšanu, izpildes noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai.

259. pants. Ar nolēmuma par sodu izpildi saistīto jautājumu izlemšana

(1) Par sodu izpildes ietvaros pieņemto lēmumu vai veikto darbību, kas pati par sevi skar būtiskas sodītās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai arī būtiski apgrūtina sodītās personas tiesību vai tiesisko interešu īstenošanu, sodītā persona var iesniegt sūdzību.

(2) Sūdzību var iesniegt tās iestādes vadītājam, kurā tika pieņemts lēmums vai veiktas soda izpildes darbības, 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas vai darbības veikšanas dienas. Iestādes vadītājs sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(3) Iestādes vadītāja lēmumu 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja sodītajai personai nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai. Sūdzību iesniedz iestādes vadītājam, kurš sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus nekavējoties nosūta izskatīšanai pēc piekritības. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(4) Tiesu izpildītāja darbības, ko viņš veicis nolēmuma par sodu piespiedu izpildes laikā, ir pārsūdzamas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

260. pants. Procesuālo izdevumu un piespiedu naudas izpilde

(1) Procesuālo izdevumu un piespiedu naudas izpildes kārtība ir tāda pati, kāda noteikta naudas soda izpildei.

(2) Ja personai piemērots administratīvais sods un izņemtās mantas realizētas, tad no iegūtajiem līdzekļiem atskaita summu, kas nepieciešama naudas soda samaksai un to izdevumu segšanai, kuri ir saistīti ar izņemto mantu nogādāšanu glabāšanai, glabāšanu un realizāciju. Ministru kabinets nosaka minētās summas atskaitīšanas kārtību.

34. nodaļaPamatsodu izpilde

261. pants. Brīdinājuma izpildes kārtība

Brīdinājumu izpilda, to paziņojot.

262. pants. Naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņš

Sodītajai personai piemērotais naudas sods pilnā apmērā samaksājams ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā nolēmums par sodu.

263. pants. Naudas soda brīvprātīgas izpildes kārtība

(1) Naudas sodu persona samaksā ar tā maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, vai iestādē, ja attiecīgā iestāde šādu pakalpojumu sniedz.

(2) Naudas sodu sodītā persona var samaksāt arī pārkāpuma izdarīšanas vietā ar bezskaidras naudas pārskaitījumu, ja amatpersona, kas naudas sodu piemērojusi, šādu pakalpojumu sniedz.

(3) Veicot maksājumu, maksātājs norāda administratīvā pārkāpuma lietas numuru.

(4) Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā papildus normatīvajos aktos par maksājumu veikšanu valsts budžetā noteiktajai obligāti norādāmajai informācijai norāda administratīvā pārkāpuma lietas numuru.

(5) Naudas soda iekasēšanas izdevumus sedz persona, kas maksā naudas sodu.

(6) Naudas sodus, kas piemēroti par likumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita valsts budžetā, ja likumā nav paredzēts citādi. Naudas sodus, kas piemēroti par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetos ieskaita arī tos naudas sodus, kurus par likumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem piemērojušas pašvaldību amatpersonas.

(7) Publisko tiesību juridiskās personas amatpersona tai piemēroto naudas sodu maksā no saviem līdzekļiem.

264. pants. Pārmaksātā vai nepareizi iemaksātā naudas soda atmaksa

(1) Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtu naudas soda maksātāja iesniegumu, atmaksā Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts tās amatpersonas rakstveida atzinums, kura pieņēmusi lēmumu par naudas soda piemērošanu.

(2) Pašvaldības budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu, pamatojoties uz naudas soda maksātāja iesniegumu, atmaksā pašvaldība 15 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts tās amatpersonas rakstveida atzinums, kura pieņēmusi lēmumu par naudas soda piemērošanu.

(3) Pārmaksāto naudas soda summu atmaksā, ja iesniegums iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad ir stājies spēkā nolēmums par soda piemērošanu.

(4) Nepareizi iemaksāto naudas soda summu atmaksā, ja iesniegums iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad maksājums saņemts valsts vai pašvaldības budžetā.

(5) Ja naudas soda maksātājs šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajā termiņā nav iesniedzis iesniegumu, pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu neatmaksā.

(6) Šā panta noteikumi attiecas arī uz procesuālo izdevumu atmaksu.

265. pants. Naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļi

(1) Lai nodrošinātu iespējamā vai piemērotā naudas soda izpildi, ja administratīvais pārkāpums izdarīts ar ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli vai ar transportlīdzekli, kura vadītājs, īpašnieks (valdītājs) vai turētājs ir ārvalsts fiziskā vai juridiskā persona, vai pārkāpumu izdarījis ārvalsts pārvadātājs, var piemērot vienu vai vairākus šādus nodrošinājuma līdzekļus:

1) aizturēt transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) aizturēt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus;

3) aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes;

4) uzlikt transportlīdzeklim imobilizatoru (riteņu bloķētāju).

(2) Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu var pieņemt pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas, un tas ir spēkā līdz nolēmuma par sodu izpildei.

(3) Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu paziņo personai, uz kuru tas attiecas.

(4) Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu izpilda nekavējoties.

266. pants. Nolēmuma par sodu izpildes atlikšana vai naudas soda sadalīšana daļās

(1) Ja ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ sodītā persona naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņā nevar pilnā apmērā izpildīt nolēmumu par sodu, iestāde var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.

(2) Ja ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ sodītā persona naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņā nevar pilnā apmērā izpildīt nolēmumu par sodu, iestāde var sadalīt naudas soda izpildi daļās, nepārsniedzot sešu mēnešu periodu no dienas, kad nolēmums par sodu stājas spēkā.

(3) Sodītā persona rakstveida iesniegumu par nolēmuma par sodu izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās iesniedz iestādei naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa ietvaros.

(4) Sodītās personas rakstveida iesniegumu par nolēmuma par sodu izpildes atlikšanu vai naudas soda sadalīšanu daļās iestāde izskata 10 darbdienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

(5) Ja naudas soda izpilde ir sadalīta daļās un kārtējā daļa nav samaksāta noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas soda izpildes sadalīšanu daļās atceļ. Šo lēmumu var pieņemt, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

(6) Ja iestādē saņemts iesniegums par naudas soda izpildes atlikšanu, uz iesnieguma izskatīšanas laiku un līdz atliktā termiņa beigām ir apturēts naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa tecējums.

267. pants. Naudas soda izpilde nepilngadīgai sodītajai personai

(1) Ja nepilngadīgai sodītajai personai ir savi finanšu līdzekļi, naudas sodu maksā nepilngadīgā sodītā persona.

(2) Ja nepilngadīgai sodītajai personai nav savu finanšu līdzekļu, naudas sodu maksā nepilngadīgā likumiskie pārstāvji, izņemot gadījumus, kad nepilngadīgais ir nodots aprūpē audžuģimenei vai atrodas bērnu aprūpes iestādē.

268. pants. Atgādinājums par brīvprātīgas naudas soda izpildes termiņa beigām

(1) Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā naudas sods nav izpildīts brīvprātīgi pilnā apmērā, sodītajai personai paziņo:

1) līdz kuram datumam nepieciešams naudas sodu samaksāt pilnā apmērā;

2) ka naudas soda nesamaksāšanas gadījumā nolēmums par sodu tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(2) Atgādinājumu paziņo saprātīgā termiņā, ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms brīvprātīgās naudas soda izpildes termiņa beigām.

269. pants. Naudas soda piespiedu izpildes kārtība

(1) Iestāde pēc naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa beigām nekavējoties nodod nolēmumu par sodu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(2) Piedziņu veic zvērināts tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja sodītā persona ir nepilngadīgais, piespiedu izpildes ietvaros veicamās darbības vērš pret tā likumisko pārstāvi, izņemot gadījumus, kad nepilngadīgais ir nodots aprūpē audžuģimenei vai atrodas bērnu aprūpes iestādē.

270. pants. Naudas soda piespiedu izpildes pabeigšana

Par naudas soda piespiedu izpildes pabeigšanu paziņo Tiesu izpildītāju likuma 160. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

35. nodaļaPapildsoda izpilde

271. pants. Kompetentās iestādes informēšana par izpildāmajiem papildsodiem

Iestāde pēc tam, kad stājies spēkā nolēmums par sodu, nekavējoties informē iestādi, kas ir kompetenta izpildīt tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu, par nepieciešamību izpildīt papildsodus atbilstoši tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

272. pants. Tiesību atņemšanas izpildes kārtība

Sodītajai personai piemēroto tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņemot dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams.

273. pants. Tiesību izmantošanas aizlieguma izpildes kārtība

Sodītajai personai piemēroto tiesību izmantošanas aizliegumu izpilda, neļaujot noteiktu laiku izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus, veikt noteikta veida darbību un izdarot par to attiecīgu ierakstu valsts informācijas sistēmā, kā arī izņem dokumentu, kas apliecina personai piešķirtās tiesības, ja tas ir iespējams.

D daļaStarptautiskā sadarbība administratīvā pārkāpuma procesā

36. nodaļaEiropas Ekonomikas zonas valstu iestāžu sadarbība nolēmuma par finansiāla administratīvā soda piemērošanu paziņošanā

274. pants. Finansiāla administratīvā soda piedziņa no darba devēja, kas atrodas citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī

Ja stājies spēkā nolēmums par finansiāla administratīvā soda piemērošanu darbinieku nosūtīšanas jomā darba devējam, kas atrodas citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī, un tas nav izpildīts brīvprātīgi, Valsts darba inspekcija nosūta pieprasījumu par nolēmuma piespiedu izpildi attiecīgajai Eiropas Ekonomikas zonas valsts iestādei.

275. pants. Finansiāla administratīvā soda piedziņa no darba devēja, kas atrodas Latvijā

(1) Ja Valsts darba inspekcija ir saņēmusi citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts iestādes pieprasījumu izpildīt spēkā stājušos nolēmumu par finansiāla administratīvā soda piemērošanu darbinieku nosūtīšanas jomā darba devējam, kas atrodas Latvijā, Valsts darba inspekcija nekavējoties paziņo nolēmumu par finansiāla administratīvā soda piemērošanu darba devējam, attiecībā uz kuru tas pieņemts.

(2) Saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto nolēmumu par finansiāla administratīvā soda piemērošanu darbinieku nosūtīšanas jomā, darba devējs brīvprātīgi izpilda finansiālu administratīvo sodu atbilstoši šā likuma 263. pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Ja darba devējs nav brīvprātīgi izpildījis finansiālu administratīvo sodu atbilstoši šā likuma 263. pantā noteiktajai kārtībai un finansiāla administratīvā soda izpilde nav atlikta vai minētais administratīvais sods nav sadalīts daļās atbilstoši šā likuma 266. pantā noteiktajai kārtībai, Valsts darba inspekcija rīkojas atbilstoši šā likuma 268. un 269. pantā noteiktajai kārtībai.

(4) Valsts darba inspekcija citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts iestādes pieprasījumu par spēkā stājušos nolēmumu par finansiāla administratīvā soda piemērošanu darbinieku nosūtīšanas jomā darba devējam, kas atrodas Latvijā, nenodod izpildei, ja Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI):

1) nav ievietota informācija, kas ļauj identificēt sodīto darba devēju un izdarīto pārkāpumu;

2) nav norādīts datums, kad nolēmums kļuvis nepārsūdzams;

3) nav pievienots nolēmums, uz kura pamata izpildāms finansiāls administratīvais sods.

(5) Valsts darba inspekcija citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts iestādes pieprasījumu par spēkā stājušos nolēmumu par finansiāla administratīvā soda piemērošanu darbinieku nosūtīšanas jomā darba devējam, kas atrodas Latvijā, var nenodot izpildei, ja ar finansiāla administratīvā soda izpildi tiek pārkāptas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības.

37. nodaļaEiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpilde Latvijā

276. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes saturs

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par naudas sodu un procesuālo izdevumu atlīdzību (turpmāk — nolēmums par mantiska rakstura piedziņu) izpilde Latvijā ir šā nolēmuma pamatotības un tiesiskuma bezstrīda atzīšana un izpilde tādā pašā kārtībā kā tad, ja nolēmums būtu pieņemts Latvijā notikušā administratīvā pārkāpuma procesā.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstī piemērotā soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas normatīvajos aktos paredzēto sankciju par tādu pašu pārkāpumu.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī ir pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu sakarā ar nodarījumu, kurš Latvijā kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, to izpilda Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

277. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes noilgums

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi Latvijā ierobežo gan šajā likumā noteiktie izpildes noilgumi, gan attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts likumos noteiktie izpildes noilgumi.

(2) Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu Eiropas Savienības dalībvalstī, tādā pašā mērā to ietekmē arī Latvijā.

278. pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība

Latvijā neizpilda Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemtu nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, ja šajā Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona par to pašu pārkāpumu ir izpildījusi Latvijā vai trešā valstī pieņemtu nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, bijusi sodīta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu vai ir attaisnota par to pašu pārkāpumu.

279. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes pamats

Pamats Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildei ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes nolēmums par mantiska rakstura piedziņu vai apliecināta tā kopija un īpašas formas apliecinājums;

2) fakts, ka personai, uz kuru attiecas mantiska rakstura piedziņa, Latvijā ir dzīvesvieta (juridiskajai personai — reģistrēta juridiskā adrese) vai pieder īpašums, vai ir citi ienākumi;

3) Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas noteikšanu.

280. pants. Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes atteikuma iemesli

(1) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt, ja:

1) nav atsūtīts īpašas formas apliecinājums vai tas ir nepilnīgs vai neatbilst nolēmuma saturam;

2) izpildot nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

3) ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts personas rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ;

4) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz pārkāpumu, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem nav sodāms;

5) soda izpildīšana Latvijā tiesiski nav iespējama;

6) soda izpildīšanai ir iestājies noilgums un nolēmums par mantiska rakstura piedziņu attiecas uz pārkāpumu, kas ir Latvijas jurisdikcijā;

7) Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona nav sasniegusi vecumu, ar kuru iestājas administratīvā atbildība;

8) nolēmums par mantiska rakstura piedziņu pieņemts rakstveida procesā un Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona pati personīgi vai ar aizstāvja starpniecību netika informēta par tiesībām pārsūdzēt nolēmumu tā izdevējas valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

9) noteiktā mantiska rakstura piedziņa nepārsniedz 70 euro.

(2) Nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi var atteikt arī tad, ja tas pieņemts Eiropas Savienības dalībvalstī sodītās personas prombūtnē (in absentia) vai bez šīs personas piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad sodītā persona:

1) ir saņēmusi pavēsti vai citādi informēta par to, ka nolēmumu var pieņemt bez tās klātbūtnes;

2) ir informēta par procesu un tiesas sēdē piedalījies tās aizstāvis;

3) ir saņēmusi nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu un informējusi, ka šo nolēmumu neapstrīd, vai nav to pārsūdzējusi.

(3) Ja nolēmums par mantiska rakstura piedziņu ir pieņemts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, tai skaitā par tādu noteikumu neievērošanu, kuri attiecas uz braukšanas un atpūtas laikposmiem un bīstamām precēm, preču kontrabandu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, pārbaudi attiecībā uz to, vai šis pārkāpums ir administratīvi sodāms vai noziedzīgs arī pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, neveic.

281. pants. Kārtība, kādā izskata nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes lūgumu

(1) Tiesa, saņemot Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildes lūgumu angļu valodā, nosūta to Tiesu administrācijai tulkojuma nodrošināšanai.

(2) Ja vienlaikus ir saņemti vairāki Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu lūgumi par šajās dalībvalstīs pieņemto nolēmumu par mantiska rakstura piedziņu izpildi attiecībā uz vienu un to pašu personu vai mantu, tiesa apvieno šo lūgumu pārbaudi vienā procesā.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sniegtā informācija nav pietiekama, tiesa var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, nosakot to iesniegšanas termiņu.

282. pants. Latvijā izpildāmās mantiska rakstura piedziņas atzīšana un izpilde

(1) Nolēmumā noteiktās mantiska rakstura piedziņas izpildi Latvijā nosaka rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atbilstoši personas deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei, vai tās īpašuma atrašanās vietai. Ja personas dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai īpašuma atrašanās vieta nav zināma, Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu izskata Rīgas pilsētas tiesa.

(2) Nolēmumā par mantiska rakstura piedziņu konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina ir saistoši Latvijas tiesai.

(3) Ja persona, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemts nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, iesniedz pierādījumu, ka nolēmums par mantiska rakstura piedziņu ir pilnīgi vai daļēji izpildīts, tiesa sazinās ar nolēmumu izsniegušo Eiropas Savienības dalībvalsti, lai saņemtu tās apstiprinājumu.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis 20 darbdienu laikā rakstveida procesā izskata Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu par šajā dalībvalstī pieņemtā nolēmuma par mantiska rakstura piedziņu izpildi un, izvērtējis nosacījumus un atteikuma iemeslus, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par piekrišanu atzīt nolēmumu un izpildīt Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto mantiska rakstura piedziņu;

2) par atteikumu atzīt nolēmumu un izpildīt Eiropas Savienības dalībvalstī piemēroto mantiska rakstura piedziņu.

(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem pārkāpumiem un ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, tiesnesis pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz pārkāpumiem, kas atbilst šīm prasībām.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams, un par šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto lēmumu tiesnesis paziņo Eiropas Savienības dalībvalstī sodītajai personai un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

283. pants. Latvijā izpildāmā soda noteikšanas kārtība

(1) Pēc šā likuma 282. panta ceturtās daļas 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas tiesnesis saprātīgā termiņā Latvijā izpildāmo sodu nosaka rakstveida procesā, ja pret to neiebilst Eiropas Savienības dalībvalstī sodītā persona.

(2) Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt Eiropas Savienības dalībvalstī sodītās personas stāvokli, taču tam pēc iespējas jāatbilst attiecīgajā dalībvalstī noteiktajam sodam.