Zaudējis spēku - Liepājas ostas noteikumi

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.22Liepājā 2018.gada 22.novembrī (prot. Nr.14, 8.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 6.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Liepājas ostas noteikumi (turpmāk – Ostas noteikumi) nosaka Liepājas ostas (turpmāk arī – osta) iekšējo kārtību un kuģošanas drošību ostas akvatorijā.

2. Ostas pārvaldīšanu veic Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atbilstoši Likumā par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam.

3. Ostas noteikumi ir piemērojami visiem kuģiem, kuri apmeklē ostu, un to apkalpēm, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras uzturas vai darbojas ostas teritorijā.

4. Ostas noteikumu izpildi pārrauga Pārvalde.

5. Ostas hidrotehniskās būves – moli, viļņlauži, krasta nostiprinājumi, piestātnes, kuģu ceļi, peldošie un stacionārie navigācijas tehniskie līdzekļi, u.c. – atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam atrodas Pārvaldes valdījumā vai īpašumā.

6. Kuģu satiksmes operatīvo vadību un kuģošanas drošības uzraudzības funkcijas ostā veic Ostas kapteiņa dienests.

7. Ostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām.

8. Augstceltņu būvniecība, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu ierīkošana, kas var traucēt navigācijas zīmju redzamību un kuģu satiksmi ostā, jāsaskaņo ar Ostas kapteini un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija). Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, un visus zemūdens darbus ostā veic tikai ar Pārvaldes atļauju.

9. Par zaudējumiem, kurus kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskām vai fiziskām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks, nomaksājot zaudējumus vai izsniedzot garantiju par to segšanu.

II. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi

10. Ostas noteikumos lietotie saīsinājumi:

10.1. BT – kuģa bruto tilpība;

10.2. IMO – Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

10.3. IMDG kodekss – Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

10.4. SOLAS konvencija – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;

10.5. MARPOL konvencija – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

10.6. COLREG konvencija – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

10.7. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un terminālu drošības rokasgrāmata;

10.8. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

10.9. OKD – Ostas kapteiņa dienests;

10.10. KSD – Kuģu satiksmes dienests;

10.11. LSEZ – Liepājas Speciālā ekonomiskā zona;

10.12. PTEN – ostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

10.13. SSN/SKLOIS – SafeSeaNet/Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma;

10.14. UĪV – ultra īsviļņi;

10.15. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

10.16. VVD – Valsts vides dienests;

10.17. MRCC – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

11. Ostas noteikumos lietotie termini:

11.1. kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzētas kuģošanai;

11.2. tankkuģis – speciālas konstrukcijas kuģis, kas paredzēts un tiek izmantots lejamkravu pārvadāšanai;

11.3. līnijkuģis – kuģis, kurš veic regulārus reisus uz ostu un kura līnijkuģa statusu apstiprinājusi Pārvalde;

11.4. ostas flotes kuģis – kuģis, kurš veic apkalpošanas funkcijas ostā – velkonis, loču kuģis, liellaiva, peldošais celtnis, bunkurētāju, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācējs, padziļināšanas darbu kuģis un citi kuģi, kuri uz tiesiska pamata nodrošina noteiktu pakalpojumu sniegšanu ostā;

11.5. padziļināšanas darbu kuģis – kuģis un peldošas konstrukcijas, kas iesaistīti ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

11.6. pasažieru kuģis – jūras kuģis vai ātrgaitas jūras kuģis atbilstoši SOLAS konvencijas X nodaļas 1.noteikuma definīcijai, kurš pārvadā vairāk par 12 pasažieriem;

11.7. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, kas paredzēts sportam un atpūtai (atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta u.c.), kura garums ir mazāks par 24 m;

11.8. velkonis pavadībā – velkonis, kas pavada kuģi un ir gatavs vilkšanas un/vai stumšanas operācijām;

11.9. kuģu aģents – persona, kurai ir līgumsaistības ar Pārvaldi, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa prasībām un veic normatīvajos aktos par ostas formalitātēm noteiktās funkcijas kā autorizēts SSN/SKLOIS sistēmas lietotājs;

11.10. bīstamās un piesārņojošās kravas – bīstamās un piesārņojošās kravas atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās noteiktajam, kā arī tukši konteineri, kas iepriekš saturējuši bīstamās kravas;

11.11. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime metros pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5;

11.12. sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus – atbilstoši normatīvajiem aktiem par ločiem ostas kapteiņa izsniegts sertifikāts kuģa kapteinim par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus;

11.13. atļauja kuģošanai ostas akvatorijā – ostas kapteiņa izdota atļauja ostas flotes kuģu kapteiņiem kuģošanai ostā, neizmantojot loču pakalpojumus;

11.14. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs, kas veic saimniecisko darbību piestātnē vai cita veida piestātnes ekspluatāciju;

11.15. vislielākais garums (LOA – Length overall) – vislielākais kuģa garums, kas izteikts metros;

11.16. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

III. Ostas robežas

12. Ostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par ostas robežām.

13. Ostas akvatorijā ietilpst ĀRĒJAIS REIDS, PRIEKŠOSTA (iekšējais reids), BRĪVOSTA, ZIEMAS OSTA, LOČU KANĀLS, TIRDZNIECĪBAS KANĀLS (līdz tramvaja tiltam), KAROSTAS KANĀLS un TOSMARES BASEINS.

IV. Sakari ostā

14. Visiem kuģiem ir pastāvīgi jānodrošina radiosakari UĪV 11. un 16.kanālā.

15. Mazizmēra kuģiem, kuri ir aprīkoti ar UĪV radiostaciju, jānodrošina UĪV sakari 11.kanālā.

16. UĪV 11.kanālu izmanto satiksmes organizēšanai. Ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes organizēšanai un kuģu izsaukšanai.

17. Locis sakariem ar velkoņiem un personu uz piestātnes, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, izvēlas brīvu no sakariem UĪV 09. vai 69.kanālu.

18. Informāciju par ostas un valsts dienestu tālruņu numuriem un citiem sakaru kanāliem sniedz KSD operators, kā arī tā ir norādīta Pārvaldes tīmekļa vietnē.

19. Ostas un citu dienestu kontakti:

Abonents	Tālrunis	UĪV kanāli	UĪV izsaukuma signāls
Ostas kontrole	+371 63426127	11	"Liepāja ostas kontrole"
KSD	+371 63425180	11,16	"Liepājas kuģu satiksme"
Loču dienests	+371 63425180	11	"Gamma"
Ostas apsardze	+371 63420116	–	–
MRCC	115 (avārijas)+371 67323103+371 29476101+371 67082070	16	"Riga Rescue Radio"

V. Ostas kapteinis

20. Ostas kapteinis ir Pārvaldes amatpersona, kas atbilstoši Likumam par ostām, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem, organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

21. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības glābšanas pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, ostas piestātņu un zemes valdītājiem, īpašniekiem un nomniekiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām ostā. Ostas noteikumi neierobežo Ostas kapteiņa kompetenci minēto rīkojumu izdošanā.

22. Ostas kapteinim ir tiesības:

22.1. ne ilgāk par 72 stundām aizliegt kuģim iziet no ostas, ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam vai arī radījis piesārņojumu (gadījumos, kad nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu);

22.2. pieprasīt kuģim atgriezties ostā, ja kuģis izgājis jūrā bez OKD atļaujas, nepieciešamības gadījumā prasot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam pārbaudīt un aizturēt kuģi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos;

22.3. pieņemt operatīvus lēmumus ārkārtas situācijās attiecībā uz kuģi, ja ir radīti draudi kuģiem, cilvēkiem, videi, ostas iekārtai vai citam kuģim. Ar šādu darbību saistītās izmaksas, sedz kuģa īpašnieks.

23. Ostas kapteinim ir pienākums aizliegt kuģim iziet no ostas, ja:

23.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm atbilstošu atļauju nav devusi Valsts robežsardze, muitas iestāde vai Pārtikas un veterinārais dienests;

23.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli Jūras administrācija ir pieņēmusi lēmumu aizturēt kuģi;

23.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasību nodrošināšanu tiesa ir pieņēmusi lēmumu arestēt kuģi.

24. Šajā nodaļā minēto rīkojumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

25. Par zaudējumiem, kas radušies nepamatotas kuģa aizturēšanas vai nepamatota kuģa aresta dēļ, atbild persona, kas pieprasījusi attiecīgo aizturēšanu vai arestu.

VI. Nekustamā īpašuma lietošana

26. Ostas piestātnes un zemes, izņemot privātīpašumu, tiek iznomātas piestātnes lietotājam. Piestātnes lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī piestātnes lietotāja un Pārvaldes savstarpējās attiecības nosaka savstarpējais līgums, PTEN un šie noteikumi.

27. Komercdarbība ostā notiek saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pārvaldi un attiecīgo komersantu. Jebkura veida komercdarbības veikšanai ostas teritorijā nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

28. Piestātnes lietotājs papildus nomas līgumā paredzētajiem pienākumiem ir atbildīgs par:

28.1. piestātņu un citu tā rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, nepieciešamo apgaismojumu, t.sk. pastāvīgu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības, darba aizsardzības, sanitāro un citu spēkā esošo noteikumu un prasību ievērošanu. Bojājumu atklāšanas gadījumā par tiem nekavējoties ziņo Pārvaldei;

28.2. savlaicīgu piestātnes sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām, kā arī kuģa sanitāro apkalpošanu un ostas dienestu informēšanu ar kuģu aģentu starpniecību par piestātnes gatavību kuģu pieņemšanai pie piestātnes;

28.3. piebraucamo ceļu nodrošināšanu ugunsdzēsības un cita veida operatīvā transporta piekļūšanai pie piestātnē stāvošajiem kuģiem (kravu nokraušana un transporta līdzekļu stāvēšana šādu piebraucamo ceļu robežās ir aizliegta);

28.4. kravas nokraušanas attālumu no piestātnes kordona, kas nedrīkst būt mazāks par 2,5 m.

29. Piestātnes lietotāja atbilstību 28.punktā noteiktajām prasībām kontrolē Pārvalde, atbilstoši tās struktūrvienību kompetencei.

30. Jebkura 28.punktā minētā pienākuma neizpildes gadījumā Ostas kapteinis var aizliegt kuģu tauvošanu pie piestātnes.

31. Kuģu iekraušana/izkraušana notiek ar attiecīgās piestātnes lietotāja atļauju. Pie ostas neiznomātajām piestātnēm, ar attiecīgu OKD rīkojumu, atļauta tikai kuģu stāvēšana, kuģu apkalpju nomaiņa un apgāde vai kravu iekraušana/izkraušana ar atsevišķu Pārvaldes atļauju.

32. Piestātņu izmantošana kuģiem, kuri nav saistīti ar kravas operācijām piestātnē, pieļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Pārvaldi un piestātnes lietotāju.

VII. Loču pakalpojumi

33. Loču pakalpojumi ir obligāti kuģiem, kuru vislielākais garums (LOA) ir 60 metri un lielāks vai tilpība lielāka par 500 BT, kā arī tankkuģiem, pasažieru kuģiem, kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām kravām un kuģiem, kuri izmanto velkoņa pakalpojumus, neatkarīgi no to garuma, un tos sniedz saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par ločiem noteikto.

34. Loču izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis katrā konkrētā gadījumā.

35. Loču pakalpojumus ostā sniedz 24 stundas diennaktī.

36. Loča atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa drošu navigāciju.

37. Ja loča pakalpojumu sniegšanas laikā kuģim vai piestātnei ir nodarīti materiāli zaudējumi, par to ir atbildīgs kuģa īpašnieks.

38. Loču pakalpojumu piesaka KSD. Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, kuģim izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzkāpšana vai nokāpšana pie bojas "A" nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var izmainīt uzkāpšanas/nokāpšanas vietu.

39. No loču pakalpojumiem var atbrīvot:

39.1. kuģi, kura kapteinim ir derīgs sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus;

39.2. ostas flotes kuģi un iekšējo ūdeņu kuģi, kura kapteinim ir Ostas kapteiņa izsniegta atļauja kuģošanai ostas akvatorijās (1.pielikums).

40. Lai kuģa kapteinis saņemtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, tam ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri, ne retāk kā 10 reizes gada laikā, jāapmeklē osta, izmantojot loča pakalpojumus.

41. Ostas kapteinis, ņemot vērā esošos laika apstākļus vai jebkādus citus faktorus ostā, kas ietekmē kuģošanas drošību, var pieprasīt izmantot loča pakalpojumus, arī tiem kuģiem, kuriem ir atbrīvojums izmantot loču pakalpojumus.

42. Loča uzkāpšana un nokāpšana no kuģa notiek atbilstoši SOLAS konvencijas V nodaļas 23.noteikumam.

43. Ja pēc loča uzskatiem nepareizas kuģa kapteiņa vai apkalpes rīcības rezultātā, vai kuģa tehniskā stāvokļa dēļ var izveidoties avārijas situācija, locis brīdina kuģa kapteini un ziņo par to KSD un Ostas kapteinim lēmuma pieņemšanai.

44. Loča pakalpojums ir jāpiesaka ne vēlāk kā 2 stundas pirms plānotā loča pakalpojumu sniegšanas laika. Kuģim ir tiesības atteikt pieprasīto loča pakalpojumu ne vēlāk kā 1 stundu pirms pieteiktā loča pakalpojuma sniegšanas laika bez pieteiktā pakalpojuma apmaksas.

45. Ja kuģis nav gatavs izmantot pieteikto loča pakalpojumu 1 stundas laikā no pieteikumā minētā laika, locim ir tiesības atstāt kuģi. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka kuģis ir atteicies no loča pakalpojumiem un kapteinis vai aģents paraksta loča kvīti un sedz loča maksu pakalpojumus atbilstoši LSEZ valdes apstiprinātajiem ostu maksu un maksu par pakalpojumu tarifiem.

46. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos locim, saskaņojot ar kuģu kapteiņiem, ir tiesības loču kuģa ķīļūdenī vest vienu vai vairākus kuģus, uzturot radiosakarus ar tiem un KSD. Visi šī pakalpojuma saņēmēji maksā pilnu loču maksu.

47. OKD neatbild par loča pakalpojuma sniegšanas aizkavēšanos sliktu laika apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

48. Ja loča un tā mācekļa (ja tāds ir) nokāpšana no kuģa nav iespējama atbilstoši šo noteikumu 42.punktā minētajam, nelabvēlīgu laika apstākļu vai citu apstākļu dēļ, locis un tā māceklis var palikt uz kuģa līdz drošai nokāpšanas vietai, iepriekš to saskaņojot ar Ostas kapteini un iesniedzot kuģa aģenta garantijas vēstuli par loča un tā mācekļa nogādāšanu atpakaļ ostā. Šādā gadījumā pakalpojumu izmaksas, visus atpakaļceļa un ar uzturēšanos saistītos izdevumus sedz saskaņā ar LSEZ valdes apstiprinātajiem ostu maksu un maksu par pakalpojumu tarifiem.

VIII. Kuģu stāvēšana uz enkura

49. Kuģa noenkurošanas vietu ostas akvatorijā nosaka KSD.

50. Kuģiem ostas akvatorijā atļauts noenkuroties šādās enkurvietās, kas ierobežotas ar līnijām starp punktiem ar šādām koordinātām:

56° 30.00’ N	020° 53.00’ E,
56° 30.00’ N	020° 56.00’ E,
56° 30.20’ N	020° 53.00’ E,
56° 31.00’ N	020° 56.00’ E;
56° 31.20’ N	020° 50.00’ E,
---	---
56° 31.60’ N	020° 52.00’ E,
56° 33.00’ N	020° 50.10’ E,
56° 33.00’ N	020° 52.00’ E;
56° 30.00’ N	020° 43.20’ E,
---	---
56° 31.20’ N	020° 48.00’ E,
56° 33.20’ N	020° 44.80’ E,
56° 33.20’ N	020° 48.00’ E.

51. Atsevišķos gadījumos ar KSD atļauju kuģis var noenkuroties Priekšostā uz ziemeļiem no paralēles 56° 32.80’ N.

52. Laivu nolaišana no noenkurotajiem kuģiem ir atļauta tikai ar KSD atļauju.

53. Iekšējā reidā noenkuroto kuģu galvenajam dzinējam ir jābūt pastāvīgā gatavībā tūlītējai izmantošanai.

54. Iekšējā reidā noenkurotajiem kuģiem pēc KSD pieprasījuma iekšējais reids nekavējoties jāatstāj.

55. Aizliegts noenkuroties kuģu ceļos bez saskaņošanas ar Ostas kapteini.

IX. Kuģu ienākšana ostā

56. Formalitātes kuģu ienākšanai ostā reglamentē normatīvie akti par ostu formalitātēm.

57. Kuģim ienākot ostā sānsvere nedrīkst pārsniegt 3° un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka, kā noteikts kuģa noturības informācijā.

58. OKD kontrolē SSN/SKLOIS sistēmā esošās informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm, Pārvaldes apstiprinātajam Atkritumu apsaimniekošanas plānam un ostas maksu un maksu par pakalpojumiem tarifiem.

59. Precīzs pienākšanas laiks kuģim jāpaziņo 2 stundas pirms pienākšanas pie pieņemšanas ass ugunsbojas "A".

60. Kuģim, kura tilpība ir mazāka par 200 BT, atļauja ienākt ostā jāpieprasa atrodoties ne tuvāk par 3 jūras jūdzēm no ostas vārtiem.

61. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, jāievēro ziņošanas kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.

62. Kuģiem ar sprādzienbīstamām kravām (IMDG kodeksa 1.klase) un radioaktīvām vielām (IMDG kodeksa 7.klase) ienākšana ostā atļauta tikai ar Ostas kapteiņa atļauju.

63. Kuģus, kurus ostā paredzēts ievilkt ar velkoni vai citu kuģi, var ielaist ostā tikai pēc tam, kad piestātnes lietotājs, pie kura piestātnes paredzēts pietauvot kuģi, rakstiski apstiprina šāda kuģa ievešanu un tā pietauvošanu, kuģa vilkšanas plānu saskaņo ar Ostas kapteini.

X. Kuģu satiksme ostas akvatorijā

64. KSD ir OKD struktūrvienība, kas organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostas akvatorijā un sniedz pakalpojumus satiksmes dalībniekiem visu diennakti, saskaņā ar IMO rezolūciju Nr.A.857 (20). Jebkāda kuģu kustība ostas akvatorijā bez KSD atļaujas ir aizliegta.

65. KSD katru dienu, pulksten 08.05 un pulksten 20.05 pēc vietējā laika, izziņo navigācijas brīdinājumus un meteoroloģiskās prognozes KSD darbības rajonā – ostas akvatorijā. Vētras brīdinājumus izziņo nekavējoties pēc to saņemšanas.