Zaudējis spēku - Liepājas ostas noteikumi

120. Ūdenslīdēju darbu veikšanas laikā uz kuģiem, kas veic šos darbus, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar COLREG konvencijas prasībām.

121. Kuģiem, braucot garām vietai, kur nodarbojas ar ūdenslīdēju darbiem, jāiet lēnā gaitā un jāturas pēc iespējas tālāk no tiem. Pēc KSD pieprasījuma zemūdens darbi jāpārtrauc.

XV. Velkoņu darbība ostas akvatorijā

122. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā velkoņu jaudu, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci, atbilstoši kuģa tehniskajam aprīkojumam, faktiskajiem laika apstākļiem vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa drošu manevrēšanu. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka Ostas kapteinis.

123. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību.

124. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

125. Kuģim vai kuģa aģentam velkoņa pasūtījums ir jāveic ne vēlāk kā 2 stundas pirms tā izmantošanas.

126. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtītā velkoņa pakalpojumiem 1 stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no velkoņa pakalpojumiem mazāk nekā 1 stundu pirms operācijas sākuma, kuģis šos pakalpojumus nomaksā par faktiski patērēto laiku, velkonim ejot pie kuģa un atgriežoties stāvvietā, atbilstoši stundas tarifa likmei.

127. Vismaz viens velkonis vai velkonis pavadībā ir jāizmanto:

127.1. visiem kuģiem ar bīstamu kravu un tankkuģiem ar nedegazētiem kravas tankiem, ja to garums pārsniedz 70 m;

127.2. visiem kuģiem Karostas kanālā, kuru maksimālais garums pārsniedz 125 m.

128. Vismaz divi velkoņi ir jāizmanto:

128.1. visiem kuģiem Karostas kanālā, kuru garums ir no 130 m līdz 165 m;

128.2. visiem kuģiem, kuriem nav vai arī nestrādā galvenie dzinēji, un to garums pārsniedz 60 m;

128.3. visiem kuģiem pēc galvenā dzinēja, sistēmu un mehānismu remonta, kas ietekmē kuģu vadāmību;

128.4. visiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 60 m, bez sānskrūves, virzoties atpakaļgaitā Tirdzniecības kanālā.

129. Velkoņu izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis.

130. Ja kuģis nav gatavs izmantot pieteikto velkoņu pakalpojumu 30 minūšu laikā no pieteikumā minētā laika, velkonim ir tiesības atstāt kuģi. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka kuģis ir atteicies no velkoņa pakalpojumiem, un kapteinis vai aģents paraksta velkoņa kvīti un sedz velkoņa pakalpojumu maksu atbilstoši LSEZ valdes apstiprinātajiem ostu maksu un maksu par pakalpojumu tarifiem.

XVI. Ostas padziļināšanas darbi

131. Visa veida padziļināšanas darbi ostas akvatorijā un darbi, kas ir saistīti ar zemūdens kabeļiem vai zemūdens komunikācijām, ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pirms tam šos darbus saskaņojot rakstiski ar Pārvaldi un Ostas kapteini.

132. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas padziļināšanas darbu vadītājs saskaņo rakstiski ar OKD darbu procedūru, darbības shēmu un enkuru, boju un trošu izvietojumu.

133. Strādājot ostas akvatorijā, padziļināšanas darbu kuģis operatīvi informē KSD par enkuru un trošu izvietojumu.

134. Par jebkurām izmaiņām darba procesā padziļināšanas darbu kuģis operatīvi ziņo OKD, kā arī izmaiņas trošu, enkuru un boju izvietojumā ir jāsaskaņo ar OKD.

135. Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un šo noteikumu IV.nodaļā noteiktās radio sakaru prasības ostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, ir jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

136. Padziļināšanas darbu kuģis, kurš strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

137. Pirms kustības uzsākšanas padziļināšanas darbu kuģis pieprasa atļauju KSD.

XVII. Mazizmēra kuģu satiksme ostā

138. Mazizmēra kuģis ostas akvatorijā un uz kuģu ceļiem nedrīkst traucēt citu kuģu satiksmi.

139. Mazizmēra kuģim bez KSD atļaujas ir aizliegta satiksme Ziemas ostā, Brīvostā, Karostas kanālā un Tosmares baseinā.

XVIII. Ugunsdrošība ostā

140. Par ugunsdrošību attiecīgajā ostas teritorijā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

141. Visām personām, kas darbojas vai uzturas ostas teritorijā, jāievēro normatīvie akti, kuri reglamentē ugunsdrošību.

142. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atbildīgs tā kapteinis.

143. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai.

144. Izceļoties ugunsgrēkam uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo OKD un VUGD, kurš nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

145. Konstatējot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo VUGD pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruni 112, informē piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.

146. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim ir jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.

147. Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar Ostas kapteini. Ja kuģis atrodas pie termināla piestātnes, ugunsbīstamo darbu atļauja papildus jāsaskaņo ar terminālu.

148. Jebkādi ugunsbīstami darbi aizliegti:

148.1. uz kuģiem pie gāzes, naftas un naftas produktu pārkraušanas terminālu piestātnēm;

148.2. uz kuģiem ar bīstamu kravu;

148.3. uz piestātnes, ja pie tās atrodas kuģis ar bīstamu kravu.

149. Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tādā veidā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem. Vienmēr jābūt nodrošinātai brīvai piebrauktuvei pie piestātnēs izvietotajiem ugunsdzēsības hidrantiem.

XIX. Bunkurēšana

150. Kuģi, kas iekrauj vai izkrauj bīstamās un piesārņojošās lejamkravas vai tiek bunkurēti, gaišā diennakts laikā paceļ signālkarogu "Bravo", tumšā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni.

151. Naftas produktu un gāzes tankkuģiem bunkurēšana jāveic pirms vai pēc kravas operācijām.

152. Bunkurēšanu kuģi veic Pārvaldes atļautās vietās no krasta stacionārām iekārtām, bunkurētājkuģiem vai autocisternām.

153. Eļļas uzpildīšanu no autocisternām kuģi var veikt pie visām piestātnēm, saskaņojot to ar piestātnes operatoru.

154. Bunkurētājkuģiem, krasta stacionārajām bunkurēšanas iekārtām un autocisternām ir jābūt aprīkotām un to personālam apmācītam atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu vides piesārņošanas draudu novēršanu, ugunsdrošības normu ievērošanu un avārijas seku likvidāciju.

155. Bunkurēšanas operācijas tiek veiktas, ievērojot IMO rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostā.

XX. Vides aizsardzība

156. Uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir ierīkota slēgtā notekūdeņu uzkrāšanas tvertne vai notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas atbilst MARPOL konvencijas prasībām.

157. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana ostā un samaksa par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

158. Pirms ostas atstāšanas kuģim visi uz tā radītie atkritumi, kurus aizliegts novadīt Baltijas jūrā saskaņā ar MARPOL konvencijas un Helsinku konvencijas prasībām, ir jānodod ostas pieņemšanas iekārtās. Pirms ostas atstāšanas visi kravu pārpalikumi ir jānovada ostas pieņemšanas iekārtās saskaņā ar normatīvajos aktos par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību noteikto un MARPOL konvencijas prasībām.

159. Kuģiem, kuri ienāk ostā uz pārstrādi, jānodod visus uz kuģa esošos atkritumus un piesārņotos ūdeņus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

160. Kuģu pārstrāde pirms atkritumu nodošanas var tikt uzsākta, tikai saņemot OKD atļauju un norobežojot pārstrādājamo kuģi ar bonām.

161. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs un naftas vai ķīmisko vielu terminālos naftas un ķīmisko vielu savākšanas aprīkojumam jābūt pastāvīgā gatavībā atbilstoši termināla darbības plānam neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.

162. Katrā naftas un naftas produktu piestātnē ir jābūt naftas produktu absorbentiem, kas nodrošina vismaz 1 m3 naftas produktu absorbēšanu un skimmerim ar jaudu ne mazāku kā 20 m3/ h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināla operators.

163. Naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visus naftas tankkuģus un ķīmisko produktu tankkuģus ierobežo ar bonām, izņemot ledus apstākļos. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes avāriju likvidācijas plānam.

164. Līdz naftas produktu pārkraušanas sākumam kuģa kapteinim:

164.1. jāpārbauda sakaru drošība starp kuģi un kravas operatoru, kuģi un naftas savācējkuģi, kuģi un KSD;

164.2. jānodrošina kuģa apkalpes gatavība izpildīt visas vides aizsardzības prasības atbilstoši ISGOTT prasībām.

165. Naftas produktu pārkraušanas laikā kuģa klāja notekām ir jābūt aizvērtām.

166. Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas kontroles lapa.

167. Ja bīstamo un piesārņojošo kravu (tostarp naftas) pārkraušanas laikā rodas šo produktu noplūde uz klāja vai aiz borta, kravas operācijas nekavējoties jāpārtrauc. Kuģa kapteinim par to nekavējoties jāziņo kravas operatoram, KSD, Ostas apsardzei un VVD Liepājas reģionālajai vides pārvaldei. Turpmākā darbība notiek saskaņā ar Darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā Liepājas ostā.

168. Ostas teritorijā aizliegts:

168.1. mazgāt klāju un korpusu, novadīt aiz borta jebkādus naftu saturošus ūdeņus, tai skaitā naftu saturošus balasta ūdeņus, bīstamas vielas, kaitīgas vielas un to saturošus maisījumus, notekūdeņus, jebkādas kravas atliekas. Naftu, kaitīgas vielas saturošu ūdeņu, sateču ūdeņu, notekūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti ir aizvērti un aizzīmogoti;

168.2. izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošus naftas produktus;

168.3. peldēties, izņemot:

168.3.1. no ostas Dienvidu mola uz dienvidiem;

168.3.2. no ostas Ziemeļa mola uz ziemeļiem;

168.4. nodarboties ar jebkura veida zveju;

168.5. makšķerēt, izņemot:

168.5.1. visu kalendāro gadu – no Dienvidu mola, no Ziemeļu mola, ārējā reidā, izņemot kuģu ceļus un enkurvietas;

168.5.2. no 1.aprīļa līdz 30.novembrim – no Karostas kanāla krasta nenorobežotās daļas;

168.6. nodarboties ar ūdenssportu bez Ostas kapteiņa atļaujas;

168.7. veikt kuģa korpusa sagatavošanu krāsošanas darbiem un krāsošanu tam neparedzētā vietā.

169. Par kuģu atkritumiem, kas rodas kravas operācijas vai remonta laikā, novākšanu no piestātnes atbildīgs ir piestātnes lietotājs.

170. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs, terminālos vai citos paaugstinātas bīstamības kravu apstrādes rajonos nedrīkst uzsākt saimniecisko darbību, pirms VVD un Pārvalde nav apstiprinājusi darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.

171. Vējā ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu kravu kraušanu, ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas/izkraušanas sistēmu.

172. Visus zaudējumus, kuri apkārtējai videi radušies kuģa apkalpes pretlikumīgu darbību rezultātā – naftas noplūde, atkritumu izmešana, kravas noplūde vai izmešana – sedz vainīgā kuģa īpašnieks. Piestātnes operatora radītie zaudējumi tiek segti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

XXI. Muitas, robežapsardzības un sanitārais režīms

173. Personu, kuģu robežpārbaudes un citas pārbaudes ostā savas kompetences ietvaros veic Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, Pārtikas un veterinārais dienests, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.

174. Sanitāro uzraudzību ostā veic Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļa un Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta kontroles punkts. Šo dienestu prasības to kompetences ietvaros ir obligātas visiem kuģiem, fiziskajām un juridiskajām personām, kuras darbojas ostā. Par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli vai slimiem apkalpes locekļiem, vai sanitāri bīstamu kravu kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību paziņo sanitārajai robežinspekcijai un Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļai ne vēlāk kā 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā.

XXII. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzība

175. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzību ostā nodrošina katras atsevišķas teritorijas valdītājs, īpašnieks vai nomnieks saskaņā ar Pārvaldes apstiprinātiem Liepājas ostas režīma noteikumiem un starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem kuģu, ostu un ostu iekārtu aizsardzības jomā.

176. Caurlaižu režīma vispārējo kārtību ostas teritorijā, autotransporta un gājēju satiksmes kārtību nosaka Pārvaldes apstiprinātie Liepājas ostas režīma noteikumi.

177. Cilvēki un sauszemes transportlīdzekļi ostas ierobežotas piekļuves teritorijās var iekļūt vai izkļūt no tās tikai caur atbilstošajiem caurlaižu punktiem. Caurlaižu režīmu katrā terminālī nodrošina tās operators.

178. Ostas teritorijā jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc Ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai OKD darbinieku pieprasījuma.

179. Kuģu apkalpes locekļi un viņu piederīgie var šķērsot ostas teritoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta Regulā Nr. 2016/339 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Imigrācijas likumā un Pārvaldes apstiprinātajos Liepājas ostas režīma noteikumos noteiktajam.

178. Ostas teritorijā jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc Ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai OKD darbinieku pieprasījuma.

179. Kuģu apkalpes locekļi un viņu piederīgie var šķērsot ostas teritoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta Regulā Nr. 2016/339 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Imigrācijas likumā un Pārvaldes apstiprinātajos Liepājas ostas režīma noteikumos noteiktajam.

180. Personas, kuras nepakļaujas Ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes vai muitas prasībām, tiek aizturētas un/vai izraidītas no ostas teritorijas.

181. Ja auto transportlīdzeklis, atrodoties ostas teritorijā, var radīt apdraudējumu cilvēkiem, kuģiem, ostas iekārtām vai ostas aizsardzības sistēmai kopumā, Ostas aizsardzības virsnieks ir tiesīgs veikt transportlīdzekļa piespiedu evakuāciju no ostas par transportlīdzekļa īpašnieka līdzekļiem.

182. Kuģa pietauvošana vai pārtauvošana no ostas iekārtas/uz ostas iekārtu, kurai nav spēkā esoša ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, var tikt veikta tikai ar Ostas aizsardzības virsnieka apstiprinājumu.

183. Piestātnes lietotājam ir jāsaskaņo tehnisko apsardzes līdzekļu izvietošana ostas teritorijā ar Ostas aizsardzības virsnieku.

XXIII. Ostas maksas

184. Ostas maksas un maksas par pakalpojumiem apstiprina LSEZ valde saskaņā ar Likumu par ostām.

185. Kuģim pirms iziešanas no ostas jāsamaksā visas ostas maksas un maksas par tam sniegtajiem pakalpojumiem.

186. Kuģa aģents pilnībā atbild par ostas maksu un maksu par pakalpojumiem iekasēšanu no kuģu īpašniekiem vai fraktētājiem un nodrošina to samaksu Pārvaldei vai komersantiem atbilstoši Pārvaldes noteiktajiem tarifiem.

187. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Jūras administrācijai atbilstoši Likumā par ostām un normatīvajos aktos par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajam.

XXIV. Atbildība par ostas noteikumu neievērošanu

188. Jebkura juridiska vai fiziska persona, kas darbojas vai uzturas ostā, ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem. Noteikumu izpildi pārrauga Pārvalde.

189. Pārvalde neatbild par trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

190. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kura normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav saņēmusi attiecīgu Pārvaldes atļauju, aizliegts veikt jebkura veida darbību, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus ostā.

XXV. Noslēguma jautājums

191. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2007.gada 20.decembra saistošos noteikumus Nr.23 "LIEPĀJAS OSTAS NOTEIKUMI".

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis

1. pielikumsLiepājas pilsētas domes2018.gada 22.novembrasaistošajiem noteikumiem Nr.22

VEIDLAPA "ATĻAUJA KUĢOŠANAI OSTAS AKVATORIJĀ" PARAUGS

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis

2.pielikumsLiepājas pilsētas domes2018.gada 22.novembrasaistošajiem noteikumiem Nr.22

PIESTĀTŅU TEHNISKIE PARAMETRI

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis

Saistošo noteikumu "Liepājas ostas noteikumi"paskaidrojuma raksts

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis