Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem

Ministru kabineta noteikumi Nr. 747Rīgā 2018. gada 27. novembrī (prot. Nr. 56 38. §)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma14. panta 19. punktuun Vispārējās izglītības likuma4. panta 11., 11.1 un 13. punktuun 30. panta septīto daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts pamatizglītības standartu, kurā ietverti šā standarta prasībām atbilstoši pamatizglītības programmu paraugi, un vispārējās pamatizglītības mācību jomu nosaukumus;

1.2. prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par šajos noteikumos noteiktajiem pamatizglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk – prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem), un prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas (turpmāk – prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem);

1.3. mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās.

II. Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis un uzdevumi

2. Pamatizglītības satura īstenošanas mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots.

3. Pamatizglītības uzdevumi ir:

3.1. stiprināt visaptverošu izpratni par tiesiskumu un tādām vērtībām kā dzīvība (tajā skaitā veselība), cilvēka cieņa (tajā skaitā vienlīdzība), brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu attieksmi un atbildību par sevi un savu rīcību;

3.2. nostiprināt un attīstīt zināšanas, izpratni un pamatprasmes šo noteikumu 7. punktā minētajās mācību jomās, lai sekmīgi turpinātu tālāko izglītību;

3.3. apgūt dažādos kontekstos un mācību jomās nepieciešamās šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētās caurviju prasmes, lai stiprinātu jaunu zināšanu sasaisti ar personisko pieredzi, veidotu pozitīvas attiecības un pieņemtu atbildīgus lēmumus.

III. Pamatizglītības saturā iekļaujamās vērtības

4. Pamatizglītības satura apguvē iekļaujamas Latvijas Republikas Satversmē un normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību definētās vērtības un tikumi.

IV. Pamatizglītības obligātais saturs, tā apguves plānotie rezultāti mācību jomās un īstenošanas principi

5. Pamatizglītības obligāto saturu veido:

5.1. Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktās vērtības un tikumi;

5.2. šādas caurviju prasmes:

5.2.1. kritiskā domāšana un problēmrisināšana – skolēns izzina, analizē un izvērtē dažāda veida informāciju un situācijas, izprot to kontekstu, pieņem izsvērtus un atbildīgus lēmumus, definē problēmas būtību un risina vienkāršus un kompleksus izaicinājumus;

5.2.2. jaunrade un uzņēmējspēja – skolēns ir atvērts jaunai pieredzei un izaicinājumiem, meklē un saskata daudzveidīgas iespējas uzlabot esošo situāciju, uzņemas iniciatīvu un ir neatlaidīgs, lai ideju pārvērstu noderīgā risinājumā vai produktā;

5.2.3. pašvadīta mācīšanās – skolēns apzinās sevi kā indivīdu, savas vēlmes, vajadzības un intereses, pārvalda savas emocijas, domas un uzvedību, veido pozitīvas attiecības, ir motivēts sevi pilnveidot, izvirza mērķus, plāno savu darbību, īsteno plānu un izvērtē paveikto, mērķtiecīgi izmanto situācijai atbilstošas domāšanas stratēģijas un seko līdzi savam mācīšanās progresam;

5.2.4. sadarbība – skolēns ar cieņu pauž savu un uzklausa citu viedokļus, pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai, sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai īstenotu konkrētus mērķus, un sasniedz iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus;

5.2.5. pilsoniskā līdzdalība – skolēns saskata kopsakarības sabiedrībā un vidē, analizē savu iesaisti lokālos un globālos procesos un iesaistās to uzlabošanā, uzņemas atbildību par savu rīcību;

5.2.6. digitālā pratība – skolēns atbildīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā;

5.3. zināšanas, izpratne un pamatprasmes valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomās.

6. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3., 6. un 9. klasi, noteikti šo noteikumu 1. pielikumā.

7. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības šādās mācību jomās:

7.1. valodu mācību joma – skolēns ir ieinteresēts valodu apguvē, izprot latviešu valodas un mazākumtautību valodu lomu nacionālās identitātes veidošanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, izprot latviešu valodas kā valsts valodas lomu integrācijā Latvijas sabiedrībā un izglītības ieguvē, svešvalodu lomu starpkultūru saziņas nodrošināšanā, skolēns lieto valodas kā domāšanas, izziņas, saziņas un radošās izpausmes līdzekli, skaidri, saprotami, literāri pareizi un atbilstoši saziņas situācijai pauž savas domas, jūtas un uzskatus mutvārdos un rakstu formā, uztver, saprot, analizē un interpretē informāciju, jēdzienus, faktus un idejas dažādu formātu un žanru tekstos, izmanto lasītprasmi sevis emocionālai un intelektuālai bagātināšanai;

7.2. sociālā un pilsoniskā mācību joma – skolēns domā un rīkojas atbildīgi, apzinoties savas rīcības sekas un cienot dzīvību kā vērtību, viņam ir izveidojušies noturīgi, labvēlīgi sociālie ieradumi saziņā un saskarsmē ar līdzcilvēkiem, ir izkopta nacionālā, vēsturiskā un pilsoniskā apziņa un izpratne par sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem;

7.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma – skolēns praktiski darbojas, iztēlojas un gūst prieku radošajā procesā, atklāj un pilnveido savus radošos talantus, zināšanas, prasmes un tehnikas dažādos mākslas veidos, vērtē un interpretē daudzveidīgus radošās izpausmes veidus, mācoties izprast kultūras atšķirības un veidojot savu kultūras identitāti, piedzīvo klātienē kultūras notikumus, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības, līdzdarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā;

7.4. dabaszinātņu mācību joma – skolēns atpazīst, piedāvā un izvērtē skaidrojumus noteiktām dabas parādībām un procesiem, izmanto pētnieciskās prasmes problēmu risināšanā, pētījumu veikšanā, izvērtējot riskus un ievērojot drošības nosacījumus, analizē un izvērtē datus, izsaka viedokli un argumentus dažādos veidos un secina no datiem, rīkojas personiski atbildīgi savas un citu veselības veicināšanā, vides kvalitātes saglabāšanā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā;

7.5. matemātikas mācību joma – skolēns situācijās ar matemātisku, citu mācību jomu un reālu kontekstu, jēgpilni lietojot matemātikas instrumentus, veic aprēķinus, apstrādā datus, lieto figūru īpašības, saskata sakarības starp lielumiem, spriež vispārīgi un matemātiski modelē, problēmsituācijās izvēlas atbilstošu pieeju vai paņēmienu, apzinās pierādījuma nepieciešamību un veido pamatotus spriedumus;

7.6. tehnoloģiju mācību joma – skolēns praktiski rada sev un sabiedrībai noderīgus produktus, pakalpojumus, informācijas un vides risinājumus, dizaina procesā plānojot, projektējot un konstruējot, mērķtiecīgi, droši un atbildīgi izmantojot dažādus paņēmienus, darbarīkus un ierīces, tajā skaitā digitālās, izvēloties piemērotus materiālus un apgūstot atbilstošās prasmes, un veidojot drošu un veselībai labvēlīgu darba vidi, atbilstoši rīkojas bīstamās sadzīves situācijās, izprot dizaina procesu un iegūst vienkārša tehnoloģiska procesa veikšanas un inženiertehnisku problēmu risināšanas pieredzi, spēj droši, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas dizaina procesā;

7.7. veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma – skolēns izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīst riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus.

8. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās, beidzot 3., 6. un 9. klasi, noteikti:

8.1. valodu mācību jomā – šo noteikumu 2. pielikumā;

8.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā – šo noteikumu 3. pielikumā;

8.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – šo noteikumu 4. pielikumā;

8.4. dabaszinātņu mācību jomā – šo noteikumu 5. pielikumā;

8.5. matemātikas mācību jomā – šo noteikumu 6. pielikumā;

8.6. tehnoloģiju mācību jomā – šo noteikumu 7. pielikumā;

8.7. veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – šo noteikumu 8. pielikumā.

9. Lai sasniegtu šo noteikumu 2. punktā minēto mērķi un izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētos uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu īsteno atbilstoši šādiem principiem:

9.1. skolēns nostiprina lietpratību, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, attīstot caurviju prasmes, veidojot ieradumus, izkopjot tikumus, apliecinot vērtības un paužot attieksmes;

9.2. skolēna mācīšanās ir saistīta ar viņa pieredzi un ikdienu, skolēns ir iesaistīts viņam aktuālu lēmumu pieņemšanā, mācības rosina interesēties un iesaistīties izglītības iestādes kultūras veidošanā un sabiedrībā notiekošajos procesos, raudzīties nākotnē, izzinot un izvērtējot personiskajai un sabiedrības attīstībai un labklājībai nozīmīgus tematus;

9.3. pedagogs plāno un vada skolēna mācīšanos, izvirzot skaidrus sasniedzamos rezultātus, izvēloties atbilstošus un daudzveidīgus uzdevumus, sniedzot atbalstošu un attīstošu atgriezenisko saiti un iespēju mācīties iedziļinoties – skaidrot darbību gaitu, domāt par mācīšanos un sasniegto rezultātu;

9.4. pedagogs mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas, variējot to īstenošanu atbilstoši skolēna mācīšanās vajadzībām;

9.5. izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu;

9.6. izglītības iestāde iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, sniedzot regulāru atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu un izaugsmi;

9.7. izglītības iestāde veido mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša, veicina skolēna sociāli emocionālo prasmju apguvi un mācīšanos un tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās un attīstības vajadzībām;

9.8. pedagogi un pārējais izglītības iestādes personāls regulāri sadarbojas, kopīgi plāno mācību satura īstenošanu, seko katra skolēna izaugsmei un veic nepieciešamos uzlabojumus mācību un audzināšanas procesā, veido izglītības iestādes kultūru, kas nodrošina labākas mācīšanās iespējas ikvienam skolēnam;

9.9. izglītības iestāde pēc iespējas agrāk pirmreizēji noskaidro skolēna pamatprasmes un mācīšanās vajadzības un seko katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošā atbalsta izvēlē un īstenošanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā;

9.10. izglītības iestāde darbības mērķu un uzdevumu plānošanā un īstenošanā un pārmaiņu ieviešanā iesaista vietējo sabiedrību.

9.1 Izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā ne vairāk kā par 17 procentiem no šo noteikumu 11. pielikuma 1. un 2. tabulā, 13. pielikuma 1. tabulā, 14. pielikuma 1. tabulā un 15. pielikuma ​​​​​​​1. tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā, izņemot valsts ģimnāziju, kura atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm 7.–9. klasē var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā ne vairāk kā par 25 procentiem no šo noteikumu 11. pielikuma ​​​​​​​1. tabulā noteiktā kopējā stundu skaita trijos gados mācību priekšmetā.

9.2 Izglītības iestāde saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, nosaka apgūstamo:

9.21. pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;

9.22. otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.

9.3 Izglītības iestāde var noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ievērojot šo noteikumu 8. punktā noteiktos skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus mācību jomās.

V. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība

10. Mācību snieguma vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu.

11. Mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

11.1. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums:

11.1.1. pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;

11.1.2. pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;

11.1.3. izsakot mācību gada noslēguma summatīvo vērtējumu, pedagogs ņem vērā visus skolēna iegūtos summatīvos vērtējumus mācību gada ietvaros;

11.1.4. pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu;

11.1.5. ja pedagogam nav iespējas objektīvi novērtēt skolēna sniegumu, izglītības iestādes dokumentācijā šādu gadījumu fiksēšanai tiek lietots apzīmējums "nv" (nav vērtējuma);

11.2. atklātības un skaidrības princips – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji;

11.3. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus;

11.4. iekļaujošais princips – mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam;

11.5. objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus:

11.5.1. izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai var vērtēt skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi;

11.5.2. vērtējumu var apstrīdēt mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses;

11.6. vērtējuma obligātuma princips – skolēnam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

12. Mācību snieguma vērtēšanas veidi ir šādi:

12.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Formatīvo vērtēšanu īsteno:

12.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

12.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;

12.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno:

12.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;

12.2.2. Valsts izglītības satura centrs (turpmāk – centrs), lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci;

12.3. monitoringa vērtēšana, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus. Monitoringa vērtēšanu īsteno:

12.3.1. centrs, lai pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Izglītības iestādes dalība centra īstenotajos monitoringa darbos ir obligāta;

12.3.2. izglītības iestāde un izglītības iestādes dibinātājs, lai pilnveidotu pedagogu profesionālo kompetenci un veiktu atbalsta pasākumus skolēniem un izglītības iestādēm kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;

12.4. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu īsteno:

12.4.1. pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā;

12.4.2. centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns apguvis šo noteikumu 8. punktā skolēnam noteiktos sasniedzamos rezultātus izglītības pakāpes noslēgumā.

13. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 12.4.1. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka:

13.1. 1.–3. klasē – apguves līmeņos (9. pielikums);

13.2. 4.–9. klasē – 10 ballu skalā (10. pielikums).

14. (Svītrots no 01.09.2024. ar MK 22.08.2023. noteikumiem Nr. 476; sk. grozījumu 3. punktu)

15. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 11. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un šo noteikumu 12. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem.

15.1 Valsts pārbaudes darbi vispārējās pamatizglītības pakāpē ir eksāmens, centralizēts eksāmens un monitoringa darbs, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku attiecīgajā mācību gadā.

16. Valsts noteiktie pārbaudes darbi, beidzot 9. klasi, ir šādi:

16.1. valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – latviešu valoda;

16.2. valsts pārbaudes darbs valodu mācību jomā – svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles);

16.3. valsts pārbaudes darbs matemātikas mācību jomā;

16.4. valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā.

17. Valsts noteiktajā pārbaudes darbā skolēna mācību sasniegumu vērtējumu izsaka procentos no maksimāli iespējamā punktu skaita attiecīgajā pārbaudes darbā. Centrs nosaka, kuri valsts pārbaudes darbi tiek vērtēti centralizēti.

17.1 (Punkts stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.09.2026., sk. 27.1 punktu)

17.2 (Punkts stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.09.2026., sk. grozījumu 2. punktu)

VI. Pamatizglītības programmu paraugi

18. Šo noteikumu 11. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts pamatizglītības programmas paraugs (kods 21011111) šādām programmām:

18.1. pamatizglītības pirmā posma programmai (kods 11011111);

18.2. pamatizglītības neklātienes programmai (kods 21011113);

18.3. pamatizglītības tālmācības programmai (kods 21011114);

18.4. pamatizglītības otrā posma programmai (kods 23011111);

18.5. pamatizglītības otrā posma neklātienes programmai (kods 23011113);

18.6. pamatizglītības otrā posma tālmācības programmai (kods 23011114).

19. (Punkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu)

20. Šo noteikumu 13. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs (kods 21011911) šādām programmām:

20.1. pamatizglītības pirmā posma sociālās korekcijas izglītības programmai (kods 11011911);

20.2. pamatizglītības otrā posma sociālās korekcijas izglītības programmai (kods 23011911).

21. Šo noteikumu 14. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām:

21.1. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar redzes traucējumiem (kods 21015111);

21.2. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu);

21.3. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar dzirdes traucējumiem (kods 21015211);

21.4. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu);

21.5. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem (kods 21015311);

21.6. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu);

21.7. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar somatiskām saslimšanām (kods 21015411);

21.8. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu);

21.9. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar valodas traucējumiem (21015511);

21.10. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu);

21.11. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611);

21.12. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu);

21.13. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem (kods 21015711);

21.14. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu).

22. Šo noteikumu 15. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām:

22.1. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 21015811);

22.2. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu).

23. Šo noteikumu 16. pielikumā atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir noteikts speciālās pamatizglītības programmas paraugs šādām izglītības programmām:

23.1. speciālās pamatizglītības programmai skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 21015911);

23.2. (apakšpunkts zaudē spēku ar 01.09.2025., sk. 27.4 punktu).

24. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā minētos mācību priekšmetus var īstenot integrēti. Šādos gadījumos izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā norāda, kurus mācību priekšmetus īsteno integrēti.

VI1. Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem un prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem

24.1 Prasības pamatizglītības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas:

24.1 1. plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomā vai tās daļā ir noteikti augstāki nekā šo noteikumu 8. punktā noteiktie rezultāti un ir saskaņoti ar centru;

24.2 Prasības sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ir šādas:

24.2 1. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un ir noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem triju gadu periodā valstī. Svešvalodā, kurā valsts pārbaudes darbu kārto tikai tās pamatizglītības programmas skolēni, kurā attiecīgajā daļā no mācību jomas ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēnu snieguma vidējie rezultāti triju gadu periodā ir vismaz par 10 procentiem augstāki par vidējiem rezultātiem valstī triju gadu periodā valsts pārbaudes darbos pārējās svešvalodās kopā;

24.2 2. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un nav noteikti valsts pārbaudes darbi, skolēnu mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā, kas izteikts 10 ballu skalā, triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir 8 balles vai vairāk. Mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti un kurā skolēna mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā tiek izteikts apguves līmeņos, mācību sniegums triju gadu periodā vidēji vismaz 60 procentiem skolēnu ir izteikts ar līmeni "apguvis padziļināti";

24.2 3. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, skolēni triju gadu periodā ir godalgotu vietu ieguvēji mācību priekšmetu olimpiādēs, skatēs, konkursos vai projektos reģionālā, valsts vai starptautiskā mērogā;

24.2 4. mācību jomā vai daļā no jomas, kurā ir noteikti augstāki plānotie rezultāti, izglītības iestāde katru gadu triju gadu periodā ir piedalījusies vai organizējusi koncertus, uzvedumus, konkursus, atklātās mācību priekšmetu olimpiādes, erudīcijas spēles vai citus ar attiecīgo mācību jomu saistītus pasākumus, kuros ir piedalījušies arī citu izglītības iestāžu skolēni vai citi sabiedrības pārstāvji.

VII. Noslēguma jautājumi

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumus Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.).

25.1 Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 492 "Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 98. nr.).

26. Šie noteikumi attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz vispārējās izglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē – 2022. gada 1. septembrī. Līdz minētajiem datumiem vispārējās izglītības programmas 2., 5. un 8. klasē un 3., 6. un 9. klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Līdz 2022. gada 1. septembrim mācību sniegumu speciālās pamatizglītības programmās skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 3., 6. un 9. klasē vērtē saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 492 "Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās". Valsts pārbaudījumi 2020./2021. mācību gadā, beidzot 9. klasi, ir šādi:

26.1. obligātie diagnosticējošie darbi:

26.1.1. latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

26.1.2. latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

26.1.3. matemātikā;

26.2. ja izglītības iestāde vēlas, diagnosticējošie darbi:

26.2.1. Latvijas vēsturē;

26.2.2. svešvalodā (angļu, vācu, franču, krievu – pēc izglītojamā izvēles);

26.2.3. dabaszinībās;

26.2.4. mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;

26.3. ja izglītojamais vēlas, centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.

27. Šie noteikumi attiecībā uz latviešu valodas lietojuma proporciju mācību satura apguvē mazākumtautību izglītības programmas 9. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī. Līdz minētajam datumam latviešu valodu mazākumtautību izglītības programmas 9. klasē lieto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

27.1 Šo noteikumu 17.1 punkts stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Uzskatāms, ka līdz minētajam datumam vērtējums valsts pārbaudes darbā nav iegūts, ja darba kopvērtējums:

27.11. 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā ir mazāks nekā 10 procenti;

27.12. 2025./2026. mācību gadā ir mazāks nekā 15 procenti. Minētais nosacījums nav piemērojams monitoringa darba vērtējumiem.

27.2 Šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minētā prasība, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu mācību jomā, piemērojama ar 2026. gada 1. septembri.

27.3 Šo noteikumu regulējumu pamatizglītības mazākumtautību programmām piemēro:

27.3 1. līdz 2023. gada 31. augustam – attiecībā uz pamatizglītības mazākumtautību programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;

27.3 2. līdz 2024. gada 31. augustam – attiecībā uz pamatizglītības mazākumtautību programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;

27.3 3. līdz 2025. gada 31. augustam – attiecībā uz pamatizglītības mazākumtautību programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.

27.4 Šo noteikumu 19. punkts, 21.2., 21.4., 21.6., 21.8., 21.10., 21.12., 21.14., 22.2. un 23.2. apakšpunkts un 12. pielikums ir spēkā līdz 2025. gada 31. augustam.

27.5 Atcelt Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumus Nr. 550 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 175. nr.).

27.6 Skolēni, kuri mācības 4. klasē uzsāk 2025. gada 1. septembrī, otro svešvalodu 2025./2026. mācību gadā neapgūst.

27.7 Šo noteikumu 9.22. apakšpunktu izglītības programmu īstenošanā piemēro ar 2026. gada 1. septembri, skolēniem uzsākot mācības 5. klasē.

27.8 Skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai ir svešvaloda, kuras apguvi neregulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, nodrošina uzsāktās otrās svešvalodas apguvi līdz pamatizglītības ieguvei.

27.9 Šo noteikumu 11. pielikuma "Pamatizglītības programmas paraugs" 21. punktā un "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" 18. punktā, 13. pielikuma 29. punktā un 14. pielikuma 29. punktā minēto prasību, ka liecība ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā mācību gada noslēgumā, 2023./2024. mācību gadā neattiecina uz 9. klases skolēnu, kuram liecībā norāda mācību snieguma vērtējumu otrajā svešvalodā, kas noteikts no iepriekšējos mācību gados šajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem, ja skolēna likumiskais pārstāvis izglītības iestādei iesniedzis iesniegumu, ka skolēns neturpinās apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.

28. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Ministru prezidenta vietā –finanšu ministre Dana Reizniece-OzolaIzglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,labklājības ministrs Jānis Reirs

1. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr. 747

Skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 3., 6. un 9. klasi

1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana	1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana	1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana
Beidzot 3. klasi	Beidzot 6. klasi	Beidzot 9. klasi
1.1. Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus ar personisko pieredzi saistītās situācijās. Vienkāršu informāciju salīdzina, interpretē, novērtē, savieno un grupē pēc dotajiem kritērijiem. Meklē pārbaudītus faktus, pats tos pārbauda	1.1. Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus situācijās ar dažādiem kontekstiem. Salīdzina, interpretē, novērtē, savieno informāciju, grupē to pēc dotajiem un paša radītajiem kritērijiem. Pārliecinās, vai iegūta pietiekami vispusīga un precīza informācija, pārbauda tās ticamību	1.1. Formulē atvērtus, uz izziņu vērstus jautājumus problēmsituācijās un situācijās, kas ietver vairākas jomas. Izvērsti un plānveidīgi raksturo rezultātus, savu darbību. Mērķtiecīgi izzina, analizē, izvērtē un savieno dažāda veida informāciju un situācijas, izprot to kontekstu. Tiecas iegūt vispusīgu un precīzu informāciju, nosaka atsevišķus faktorus, kas traucē iegūt patiesu informāciju
1.2. Veido savā pieredzē un viedoklī balstītu argumentāciju. Formulē savus secinājumus pēc norādījumiem	1.2. Spriež no konkrētā uz vispārīgo. Atšķir svarīgo no mazāk svarīgā, situācijai atbilstošo no neatbilstošā. Veido dotajā kontekstā faktos balstītu argumentāciju. Formulē tiešus, vienkāršus secinājumus	1.2. Veido loģiskus spriedumus, spriež no konkrētā uz vispārīgo un no vispārīgā uz konkrēto. Abstrahē, vispārina vienkāršās situācijās. Atšķir faktos balstītu apgalvojumu no pieņēmuma, faktus no viedokļa. Izvirza argumentus un vērtē to atbilstību. Secina, vai argumentācija ir pietiekama un korekta. Formulē pamatotus secinājumus
1.3. Atpazīst un formulē problēmu saistošā, ar personisko pieredzi saistītā kontekstā. Ar pedagoga atbalstu izvirza mērķi, piedāvā risinājumus, izvēlas labāko risinājumu	1.3. Ar pedagoga atbalstu nosaka reālas vajadzības – atpazīst un formulē problēmu saistībā ar noteiktu lielumu (īpašībām, uzbūvi, darbību, izpausmēm u. tml.), parādību, procesu dotajā kontekstā, izsaka un skaidro idejas problēmsituācijās. Izvirza mērķi, piedāvā risinājumus, izvēlas labāko un nolemj to īstenot	1.3. Nosaka reālas vajadzības un raksturo problēmas būtību – atpazīst un formulē problēmu kontekstā, kuru raksturo savstarpēji atkarīgi lielumi, aspekti, cēloņsakarības. Izsaka, skaidro un analizē idejas problēmsituācijās, formulē kontekstā balstītu un strukturētu pieņēmumu. Izvirza mērķi, piedāvā risinājumus, izvēlas labāko un nolemj to īstenot
1.4. Raksturo savu pieredzi līdzīgās situācijās, izsaka idejas risinājumam. Ar pedagoga atbalstu veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to, mācoties vairākas problēmrisināšanas stratēģijas, un izvērtē rezultātu	1.4. Veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to, izmantojot situācijai piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas, – eksperimentē domās un praktiski, veidojot reālus modeļus un objektus, izpētot īpašības un pārbaudot pieņēmumu, veic pilno pārlasi, sadala problēmu daļās, pāriet uz vienkāršāku problēmu, izvērtē paveikto pēc paša radītiem kritērijiem un iesaka uzlabojumus	1.4. Veido izvēlētās problēmas risinājuma plānu, īsteno to un, ja nepieciešams, darba gaitā plānu pielāgo situācijai. Kompleksās situācijās lieto piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas – veic plānveida eksperimentu pieņēmuma pamatošanai. Spriež "atpakaļgaitā", atrod pretpiemēru, veido situācijas abstrakto, vispārīgo modeli, pārbauda iegūtos rezultātus problēmas kontekstā. Meklē citu pieeju, paņēmienu, ja tas nepieciešams. Izvērtē paveikto un plāno uzlabojumus turpmākajam darbam
2. Jaunrade un uzņēmējspēja	2. Jaunrade un uzņēmējspēja	2. Jaunrade un uzņēmējspēja
2.1. Ir atvērts jaunai pieredzei. Ar prieku fantazē par iespējamiem neierastiem risinājumiem	2.1. Nebijušas situācijas uztver ar ieinteresētību, izmanto iztēli un spontanitāti, lai veidotu neikdienišķas sakarības. Uzdrīkstas mēģināt paveikt kaut ko jaunu	2.1. Uz pasauli raugās ar zinātkāri, iztēlojas nebijušus risinājumus. Ir gatavs pieņemt nenoteiktību un jaunus izaicinājumus
2.2. Uzdod jautājumus par esošo situāciju un ar pieaugušā atbalstu izmanto vairākas radošās domāšanas stratēģijas. Lai radītu idejas, iedvesmojas no citu darbiem	2.2. Izvērtē situāciju un izmanto radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie idejām tās pilnveidei, iedvesmojas no citu idejām, tās papildina. Izzina pieejamos resursus (cilvēku, zināšanu, kapitāla, infrastruktūras) un rod jaunus, lai īstenotu ieceri	2.2. Izzina situāciju no dažādiem skatpunktiem, lieto un pielāgo situācijai atbilstošas radošās domāšanas stratēģijas, lai nonāktu pie jaunām un noderīgām idejām, iedvesmojas no citu pieredzes. Elastīgi un izsvērti izmanto pieejamos resursus (cilvēku, zināšanu, kapitāla, infrastruktūras) un rod jaunus, lai īstenotu savu ieceri
2.3. Ar pedagoga atbalstu nonāk pie sev jaunas un noderīgas idejas un īsteno to, nepadodas, ja neizdodas to īstenot, bet mēģina vēlreiz	2.3. Viens vai grupā spēj jau esošiem risinājumiem vai produktiem vairot pievienoto vērtību, plāno darbu un apzina resursus, lai īstenotu radīto ideju. Saskaroties ar grūtībām, meklē atbalstu un izmanto to	2.3. Viens vai grupā spēj radīt jaunu un sev vai citiem noderīgu produktu vai risinājumu, prot vadīt procesu no idejas radīšanas līdz tās īstenošanai. Saskaroties ar grūtībām, neatlaidīgi meklē un rod risinājumu
3. Pašvadīta mācīšanās	3. Pašvadīta mācīšanās	3. Pašvadīta mācīšanās
3.1. Ar pieaugušā atbalstu izvirza mērķi mācību uzdevumā un plāno savas darbības soļus, lai to izpildītu	3.1. Patstāvīgi izvirza vairākus mācīšanās mērķus un plāno, kā tos īstenot gan vienatnē, gan grupā	3.1. Izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, plāno to īstenošanas soļus, uzņemas atbildību par to izpildi
3.2. Pastāsta par savas mācīšanās progresu un prasmēm, kas padodas vislabāk, kā arī neizdošanos un kļūdām	3.2. Nosauc savas darbības stiprās un vēl pilnveidojamās puses, analizē personiskās īpašības un uzvedību, kas ietekmē izvēli, panākumus vai neizdošanos.Prot pastāstīt par sava padarītā progresu, izmantojot vienotu kritēriju sistēmu	3.2. Patstāvīgi analizē savas darbības saistību ar personiskajām īpašībām un uzvedību.Atpazīst savas darbības stiprās puses un ar pieaugušā atbalstu rod dažādus veidus, kā attīstīt savas domāšanas un uzvedības pilnveidojamās puses
3.3. Nosauc un izmanto vairākas uzmanības noturēšanas, iegaumēšanas un atcerēšanās stratēģijas	3.3. Lieto dažādas domāšanas stratēģijas atbilstoši mācību kontekstam	3.3. Izmanto savas domāšanas stiprās puses un situācijai atbilstošas domāšanas stratēģijas, lai attīstītu savas spējas un uzlabotu sniegumu
3.4. Skaidro dažādu emociju ietekmi uz savu domāšanu un uzvedību.Ikdienišķās situācijās emocijas pauž sociāli pieņemami	3.4. Pauž savas emocijas sociāli pieņemami arī neikdienišķās situācijās. Skaidro faktorus, kas mācību situācijā rada dažādas emocijas, motivē sevi darbībai. Patstāvīgi lieto apgūtos stresa pārvaldīšanas paņēmienus	3.4. Mācību procesa laikā vada emocijas un uzvedību sociāli pieņemami. Analizē domu un emociju ietekmi uz atbildīgu personisko lēmumu pieņemšanu
3.5. Mācību procesā ar pedagoga atbalstu seko iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju izpildei un novērtē savu mācību darbu un mācīšanās pieredzi	3.5. Patstāvīgi seko iepriekš izvirzītu snieguma kritēriju izpildei un mācību procesā nosaka, vai un kā sniegumu uzlabot	3.5. Patstāvīgi veido savus kritērijus, kas liecina par mērķa sasniegšanu, izzina sava padarītā progresu un nosaka, vai un kā uzlabot sniegumu. Kļūdas izmanto, lai mērķtiecīgi mainītu savu darbību. Mācīšanās gaitā pārplāno dažus soļus, lai nonāktu pie labāka risinājuma
4. Sadarbība	4. Sadarbība	4. Sadarbība
4.1. Pauž vārdos savas vajadzības, domas un emocijas, kā arī skaidro, kā citu sejas izteiksme un ķermeņa valoda saistās ar konkrētu emociju un kā emocijas ietekmē attiecības ar citiem	4.1. Ar pedagoga atbalstu aktualizējot savu rīcību, mācās patstāvīgi pārvaldīt savas emocijas un saglabā labvēlīgu attieksmi saskarsmē ar citiem	4.1. Izvērtē citu cilvēku emocijas un rīcības iemeslus, izrāda empātiju un pielāgo savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai
4.2. Pārliecinās, kā sarunas partneris ir sapratis teikto.Ar pedagoga atbalstu mērķtiecīgi virza sarunu, lai saprastos, un apzināti lieto savas sociālās prasmes, lai ar citiem nodibinātu un uzturētu pozitīvas attiecības un iesaistītos sociālās aktivitātēs	4.2. Saziņā ar citiem atbilstoši situācijai lieto dažādus saziņas veidus un veido sarunu ar cilvēku, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Atzīst un respektē viedokļu dažādību, pieņem kopējus lēmumus par piemērotāko rīcību un risina konfliktus pazīstamās situācijās	4.2. Pauž savu un uzklausa otra viedokli, ievērojot cieņu pret sarunas partneri, rod vienojošu viedokli situācijā, kad pusēm ir atšķirīgi uzskati.Ja nepieciešams, uzņemas sarunas vadību. Sasniedz abpusēji pieņemamus kompromisus un tiecas pēc taisnīga risinājuma
4.3. Sadarbojas ar citiem kopēju konstruktīvu uzdevumu veikšanai.	4.3. Strādā komandā, orientējas uz līdzvērtīgu ieguldījumu, pieņem un sadarbojas ar dažādiem cilvēkiem, lai sasniegtu konkrētu mērķi	4.3. Sadarbojas ar citiem atbilstoši situācijai, kā arī veido un vada komandu, ievērojot citu cilvēku vajadzības
5. Pilsoniskā līdzdalība	5. Pilsoniskā līdzdalība	5. Pilsoniskā līdzdalība
5.1. Saskata vienkāršas kopsakarības sabiedrībā (klasē, skolā, ģimenē un vietējā kopienā)	5.1. Saskata kopsakarības sabiedrībā, vidē un kopienā nacionālā mērogā, kā arī savu ietekmi, lomu un nepieciešamību iesaistīties savas kopienas dzīves uzlabošanā. Skaidro vienas rīcības dažādās sekas (to ietekmi uz citiem cilvēkiem, attiecībām, vidi)	5.1. Skaidro savu skatījumu par kopsakarībām sabiedrībā, vidē, kopienā Eiropas mērogā un pamato to, saistot ar dažādos avotos gūtu informāciju un statistikas datiem. Analizē, kā atsevišķu indivīdu rīcība ietekmē sabiedrību un vidi
5.2. Ievēro, ka dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgi viedokļi, nosauc savas vērtības. Ar pedagoga atbalstu rīkojas saskaņā ar savām vērtībām	5.2. Meklē pamatojumu citu rīcībai un viedokļiem, nosauc un pamato savas, ģimenes locekļu, skolas vērtības. Rīkojas saskaņā ar savām vērtībām	5.2. No pieredzes, kā arī analizējot dažādus avotus, secina, kā vērtības laika gaitā var mainīties. Balstoties savās vērtībās, izvēlas pasākumus, kuros iesaistīties, un, ja nepieciešams, iesaista citus, paskaidro un pamato savu izvēli vai iemeslus neiesaistīties. Virza savu rīcību saskaņā ar savām vērtībām, pamato savas izvēles
5.3. Piedalās noteikumu un ar mācīšanos saistītu lēmumu pieņemšanā un ar pedagoga atbalstu rīkojas atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām. Veic uzticētos pienākumus, saskata, ka rīcībai ir sekas, un uzņemas atbildību par savu darbu	5.3. Piedalās noteikumu un ar mācīšanos saistītu lēmumu pieņemšanā, mācību procesa plānošanā, pamato ar to saistītās izvēles, meklē visiem iesaistītajiem labāko risinājumu un ievēro sev izvirzītos noteikumus, lai uz viņu varētu paļauties.Uzņemas atbildību ģimenē un attiecībās ar draugiem, skaidro, kā rīkoties atbildīgi un veidot uzticēšanos	5.3. Patstāvīgi ievēro sev izvirzītos noteikumus, lai būtu uzticams un uz viņu varētu paļauties.Analizē savu iesaisti globālos procesos un rīkojas atbildīgi. Skaidro savas rīcības sekas un uzņemas par to atbildību
5.4. Ar pedagoga atbalstu iesaistās skolas dzīves uzlabošanā un nosaka, kas pēc tam ir mainījies	5.4. Iesaistās vietējās kopienas dzīves uzlabošanā un analizē, vai un kā iesaiste mainījusi kopienas dzīvi	5.4. Piedāvā īstenojamus un ilgtspējīgus risinājumus vietējās kopienas dzīves uzlabošanai. Sadarbībā ar citiem kādu no tiem īsteno un pamato savas iesaistes jēgu
6. Digitālā pratība	6. Digitālā pratība	6. Digitālā pratība
6.1. Izmanto digitālās tehnoloģijas mācību uzdevumu veikšanai pēc norādījumiem	6.1. Izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, apstrādei, prezentēšanai, pārraidei un pamato digitālo tehnoloģiju lietojuma nepieciešamību	6.1. Izvēlas un izmanto iecerei vai uzdevumam piemērotākās digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas, lieto tās pašrealizācijai un daudzveidīga satura radīšanai
6.2. Nosaka digitālās komunikācijas veidus	6.2. Nosaka digitālās komunikācijas veidus, to mērķus, formātus un ietekmi uz auditoriju. Izmanto digitālās tehnoloģijas komunikācijai un sadarbībai	6.2. Atbildīgi izmanto digitālo komunikāciju konkrētiem mērķiem, izvērtējot tās piemērotību mērķgrupas vajadzībām
6.3. Atpazīst mediju radītus un popularizētus tēlus un simbolus	6.3. Analizē mediju lomu realitātes konstruēšanā un novērtē dažādu informācijas avotu, tajā skaitā digitālā formā pieejamo avotu, ticamību	6.3. Kritiski analizē mediju radīto realitāti un informācijas ticamību, rada savu mediju saturu
6.4. Skaidro, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē ikdienu, ar pedagoga atbalstu veido veselīgus un drošus paradumus digitālo tehnoloģiju lietošanā	6.4. Skaidro savu izpratni par digitālo tehnoloģiju lomu sabiedrībā un pašrealizācijā. Ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas paradumus	6.4. Analizē un novērtē tehnoloģiju ietekmi uz garīgo un fizisko veselību, sabiedrību un vidi. Ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas paradumus, pamato to nepieciešamību. Konstruē, kontrolē un pārvalda savu digitālo identitāti

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,labklājības ministrs Jānis Reirs

2. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr. 747

Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi