LegalizeNoteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem
| 1. Mēs sazināmies klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu | 1. Mēs sazināmies klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu | 1. Mēs sazināmies klausoties, lasot, runājot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu |
|---|---|---|
| 1.1. Saziņa kontekstā | 1.1. Saziņa kontekstā | 1.1. Saziņa kontekstā |
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Spriež par valodas nozīmi cilvēku dzīvē, lietojot terminus "dzimtā valoda" un "valsts valoda" | 1.1.1. Pamato latviešu valodas nozīmi Latvijas sabiedrībā un savā dzīvē, kā arī dzimtās valodas nozīmi citu valodu apguvē | 1.1.1. Argumentēti pauž viedokli par latviešu valodas un kultūras nozīmi un lietojumu mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā Latvijā, Eiropā un pasaulē. Izturas ar cieņu pret latviešu valodu un citu tautu valodām |
| 1.1.2. Klausoties vienkāršas uzbūves tekstus un skatoties video sižetus, saprot tekstu kopumā, nosaka darbojošās personas, darbības vietu, laiku un galveno domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto un redzēto | 1.1.2. Klausoties ar mācībām vai interesēm saistītus tekstus un skatoties video sižetus vai filmas, saprot informāciju, nosaka teksta galveno informāciju un domu. Iesaistās saziņā par dzirdēto/redzēto, izmantojot konkrētus faktus, piemērus, saturiski nozīmīgas detaļas | 1.1.2. Klausoties un skatoties informatīvus raidījumus, intervijas, diskusijas, saprot, interpretē un izvērtē dzirdēto informāciju, runātāju viedokli par galveno tematu. Pamana un raksturo saziņas dalībnieku attieksmi vienam pret otru. Analizē un vērtē dzirdēto un redzēto, argumentējot savu viedokli |
| 1.1.3. Skaidri un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atbild uz jautājumiem un pats uzdod jautājumus | 1.1.3. Veikli un ar izpratni lasa mācībām un savām interesēm atbilstošu tekstu. Atrodot tajā galvenos vārdus un frāzes, atbildot uz jautājumiem un uzdodot jautājumus pašiem, nosaka teksta galveno domu un tajā paustās idejas. Formulē viedokli par izlasītā teksta noderīgumu un turpmākajām izmantošanas iespējām | 1.1.3. Ar izpratni lasa satura, uzbūves un žanru ziņā atšķirīgus tekstus, saskatot valodas lietojuma būtiskākās īpatnības. Analizē un skaidro tekstu, novērtē savu izpratni. Salīdzina izlasīto ar iepriekš zināmo, nosaka, kādas pārdomas izlasītais teksts ir radījis |
| 1.1.4. Iesaistās saziņā par dzirdēto, lasīto vai novēroto, sasaistot to ar personisko pieredzi. Ievēro saziņas tematu un dalībniekus | 1.1.4. Iesaistās saziņā, ievērojot saziņas tematu, dalībniekus, vietu, laiku un nolūku. Izmanto piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus | 1.1.4. Iesaistās daudzveidīgās saziņas situācijās, izmantojot kontekstam piemērotus verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus. Ievēro saziņas kultūru, apzinoties tās lomu sociālo kontaktu un sadarbības veidošanā |
| 1.1.5. Ir ieinteresēts veidot savu viedokli un uzklausīt citu viedokļus, pamana viedokļu atšķirības. Piedalās sarunās, pauž savu viedokli un uzklausa citu viedokli | 1.1.5. Ierosina un uztur dialogu, paužot savu viedokli un uzklausot citus. Piedaloties diskusijā, pamana viedokļu atšķirības, ir tolerants pret citu viedokli | 1.1.5. Strukturē dialogu un saziņas gaitu. Virza un vada izvērstu sarunu. Piedalās diskusijā, spēj saprasties ar atšķirīgu viedokļu paudējiem.Veido saziņas situācijai atbilstošu monologu |
| 1.1.6. Pamana un skaidro atšķirības mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturā un apjomā atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā | 1.1.6. Pielāgo mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Lieto piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus | 1.1.6. Variē un pielāgo mutvārdu tekstu un rakstu darbu saturu, uzbūvi un apjomu atkarībā no saziņas veida mutvārdos vai rakstu formā, arī e-saziņā. Daudzveidīgās saziņas situācijās lieto piemērotu teksta žanru un vizuālos līdzekļus |
| 1.1.7. Pamana un nosauc saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas ikdienas runas situācijās un tekstos | 1.1.7. Pamana un raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas. Pamato savu viedokli ar konkrētiem piemēriem, balstoties personiskajā un citu pieredzē | 1.1.7. Raksturo saziņas dalībnieku, savas un literāro tēlu emocijas, iemeslus, kas tās ir radījuši. Analizē un lieto verbālos un neverbālos saziņas līdzekļus, lai paustu emocijas. Pamato savu viedokli |
| 1.1.8. Pamana valodas un saziņas atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās. Ievēro šīs atšķirības, iesaistoties saziņā | 1.1.8. Saziņā pamana citu un ievēro savu runātāja un rakstītāja kultūru formālās un neformālās saziņas situācijās. Spēj sazināties ar dažādu kultūru cilvēkiem | 1.1.8. Ievēro runātāja un rakstītāja kultūru daudzveidīgās saziņas situācijās, arī digitālajā vidē. Spēj piedalīties saziņā un sadarboties ar dažādu kultūru cilvēkiem. Pielāgo savu runu klausītājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, piemēram, izvēloties piemērotu runas tempu, leksiku un vienkāršas sintaktiskās konstrukcijas |
| 1.1.9. Atrod informāciju tekstā, arī tabulās, shēmās, diagrammās, domu kartēs. Vērtē to pēc vienkāršiem kritērijiem: zināma/nezināma, interesanta/garlaicīga, ticama/mazticama. Salīdzina ar personisko pieredzi | 1.1.9. Apkopo informāciju no tematiski saistītiem avotiem atbilstoši mērķim. Nošķir nepieciešamo no liekā, svarīgo no mazsvarīgā, vērtē informācijas ticamību. Sakārto to noteiktā secībā vai veidā | 1.1.9. Salīdzina vairākus informācijas avotus, izvēlas ticamākos, pamato savu izvēli. Integrē un interpretē informāciju no dažādiem avotiem. Izvēlas mērķim atbilstošu informācijas apstrādes un strukturēšanas veidu. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu secību, cēloņus un sekas |
| 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu | 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu | 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu |
| 2.1. Teksts un tekstveide | 2.1. Teksts un tekstveide | 2.1. Teksts un tekstveide |
| 2.1.1. Izmanto teksta virsrakstu un galvenos vārdus, nosaka teksta tematu un galveno domu, salīdzina ar citu viedokli un secina par kopīgo un atšķirīgo | 2.1.1. Izmanto teksta virsrakstu, svarīgākos teikumus un atslēgvārdus, nosaka teksta tematu, galveno domu un nolūku. Salīdzina ar citu viedokli un veido secinājumus | 2.1.1. Izmanto atslēgvārdu noteikšanas paņēmienus un zināšanas par teksta vizuālā noformējuma grafiskajiem līdzekļiem, lai interpretētu un novērtētu tekstu un tā galveno domu. Salīdzina ar citu viedokli un veido secinājumus |
| 2.1.2. Stāsta par dzirdēta vai lasīta teksta notikumiem, īsi raksturo personas, sasaistot stāstījumu ar personisko pieredzi | 2.1.2. Raksturo un salīdzina dzirdēta vai lasīta teksta notikumus un personas, veido secinājumus. Sasaista stāstījumu ar personisko un citu pieredzi, nosaka valodas īpatnības | 2.1.2. Detalizēti pamato viedokli par teksta nolūku un noskaņu, personu rīcību un izjūtām, notikumu cēloņiem un sekām. Raksturo autora individuālo valodas stilu un tā ietekmi uz adresātu. Pamatojumā izmanto argumentētus izteikumus un atbilstošu terminoloģiju |
| 2.1.3. Pirms teksta veidošanas izplāno tā saturu, strukturē domas un idejas, arī vienkāršos grafiskos attēlos. Pārrunā šo procesu un paveikto ar citiem. Veido stāstījumu un raksta vēstījumu | 2.1.3. Pirms teksta veidošanas veic piezīmes un plāno savu tekstu, reflektē par šo posmu, izvērtē to un pārrunā savas ieceres ar citiem. Veido stāstījumu. Raksta vēstījumu un aprakstu | 2.1.3. Patstāvīgi izvirza mērķi un organizē teksta plānošanas procesu, izvēloties sev piemērotu ideju un domu pieraksta veidu. Reflektē un izvērtē to, apspriežoties par teksta saturu un uzbūvi ar citiem. Raksta pārspriedumu un argumentēto eseju |
| 2.1.4. Nosaka vienkārša teksta uzbūves galvenās daļas (ievadu, galveno daļu, nobeigumu). Raksta pēc parauga nelielus, ar personisko pieredzi un fantāziju saistītus tekstus, noformējot tos atbilstoši teksta adresātam un žanram | 2.1.4. Nosaka teksta uzbūvi, pamana tās atšķirības dažādos tekstos, arī e-vidē. Raksta pēc parauga un patstāvīgi ar personisko pieredzi un fantāziju saistītus tekstus, ievērojot to uzbūvi, atbilsmi saziņas adresātam, nolūkam un teksta žanram | 2.1.4. Novērtē teksta uzbūvi un savdabīgas struktūras elementus, piemēram, neierastu teksta daļu kārtību, citu tekstu iekļāvumu, komentārus, attēlus. Raksta ar personisko pieredzi un izdomu, fantāziju saistītus tekstus, ievērojot teksta uzbūvi un izmantojot žanra prasībām, adresātam un saziņas veidam piemērotus valodas līdzekļus |
| 2.1.5. Raksta pēc parauga ielūgumu un apsveikumu, arī digitālajā formā | 2.1.5. Raksta patstāvīgi ielūgumu un apsveikumu, pēc parauga un patstāvīgi – privātās un lietišķās vēstules, iesniegumu, paskaidrojumu, arī digitālajā formā un e-vidē | 2.1.5. Raksta patstāvīgi ielūgumu, apsveikumu, lietišķo vēstuli, iesniegumu, paskaidrojumu, dzīvesgaitas aprakstu (CV), motivācijas vēstuli, arī digitālajā formā un e-vidē |
| 2.1.6. Izmanto burtus un citas rakstzīmes sava teksta veidošanā un radošā noformēšanā | 2.1.6. Skaidro daudzveidīgu rakstzīmju, tai skaitā digitālo zīmju, lietojumu tekstā. Izmanto tās savu tekstu veidošanā atbilstoši teksta nolūkam un adresātam | 2.1.6. Izmanto rakstzīmju sistēmu atbilstoši saziņas situācijai un savam individuālajam stilam. Salīdzina, novērtē dažādus rakstīšanas stilus, veidojot sev piemērotāko |
| 2.1.7. Ņemot vērā pedagoga un klasesbiedru ieteikumus, labo un pilnveido savu tekstu | 2.1.7. Veido un pilnveido savu tekstu. Sniedz un iegūst atgriezenisko saiti par teksta kvalitāti, prot strādāt individuāli un sadarboties teksta rediģēšanas laikā. Reflektē par šo procesu, lai uzlabotu savu tekstu | 2.1.7. Rediģē savu tekstu. Sniedz un saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti. Izmanto dažādus paņēmienus teksta uzlabošanai, piemēram, jautājumu formulēšanu, diskusijas, nepieciešamo avotu un resursu izmantošanu, laika plānojumu |
| 2.1.8. Veido saprotamu, skaidri uztveramu, ar personisko pieredzi saistītu mutvārdu runu. Reaģē uz klausītāju jautājumiem | 2.1.8. Pamana mutvārdu runas atšķirības formālās un neformālās runas situācijās. Mērķtiecīgi plāno un veido saturīgu, loģisku mutvārdu runu, ievērojot tās uzbūvi un atbilsmi saziņas nolūkam un teksta žanram. Iesaistās dialogā ar klausītājiem | 2.1.8. Salīdzina runas atšķirības formālās un neformālās saziņas situācijās, formulē secinājumus. Mērķtiecīgi plāno un veido strukturētu un saturīgu mutvārdu runu. Izmanto tādus runas labošanas paņēmienus kā stilistiski neveikli izteikto domu pārfrāzēšana, neprecīzi izvēlēto jēdzienu aizstāšana ar precīzākiem jēdzieniem un terminiem, ilustrējošu piemēru minēšana. Rosina klausītājus uz diskusiju |
| 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi | 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi | 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi |
| 3.1. Valodas struktūra | 3.1. Valodas struktūra | 3.1. Valodas struktūra |
| 3.1.1. Aprakstoši skaidro vārda nozīmi tekstā vai dara to, izmantojot sinonīmus un antonīmus. Saskata un skaidro viennozīmīgus un daudznozīmīgus vārdus. Lieto vārdnīcu | 3.1.1. Skaidro daudznozīmīgu vārdu un frazeoloģismu nozīmi kontekstā. Izmanto sinonīmus un daudznozīmīgus vārdus, kā arī frazeoloģismus, veidojot tekstus. Iesaistās sarunā un pamato netradicionālu vārdu izvēli | 3.1.1. Motivēti izvēlas un lieto savā tekstā daudzveidīgu vārdu krājumu un frazeoloģismus, lai izteiktu savas domas un panāktu noteiktu ietekmi uz adresātu. Iesaistās sarunās par valodas jautājumiem, lietojot atbilstošu terminoloģiju |
| 3.1.2. Saklausa un skaidro ģimenē vai tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, izlokšņu vārdus, citu valodu ietekmē radušos vārdus | 3.1.2. Saklausa un skaidro ģimenē un tuvākajā apkārtnē lietotos, no literārās valodas atšķirīgos vārdus, piemēram, sarunvalodas vārdus, aizguvumus, izlokšņu vārdus vai vārdus, kas rada emocionālu ekspresiju. Pamato to lietojumu saziņā | 3.1.2. Saklausa dažādus runātās valodas variantus un nosaka to atšķirības no literārās valodas. Analizē, izprot un lieto formālajai vai neformālajai situācijai atbilstošu leksiku, izvēloties precīzākus vārdus, arī ar stilistisku vai emocionālu ekspresiju. Pamato savu izvēli |
| 3.1.3. Saprotami izrunā visas latviešu valodas skaņas un skaņu savienojumus.Nošķir patskaņus, divskaņus un līdzskaņus | 3.1.3. Runā ievēro pareizrunas normas, loģiskās pauzes un intonāciju. Pamato skaņu un vārdu nozīmi valodā iztēles un emociju attīstīšanai, piemēram, valodas spēlēs un dzejā | 3.1.3. Pamato intonācijas, pauzes, žestu un mīmikas nozīmi runā. Prasmīgi izmanto šīs zināšanas savos mutvārdu tekstos un citu runas vērtēšanā. Analizē un izprot valodas spēles ikdienas valodā, arī plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos |
| 3.1.4. Ievēro skaņu un burtu atbilsmi vārdu izrunā un rakstībā. Pareizi raksta vārdus ar dubultajiem līdzskaņiem. Īpašvārdu rakstībā lieto lielos sākumburtus | 3.1.4. Ievēro vārdu izrunas un rakstības atšķirības. Pareizi raksta atvasinātus vārdus, salikteņus un īpašvārdus, attīstot ieradumu izmantot drukātos un digitālos palīglīdzekļus vārdu pareizrakstības pārbaudei | 3.1.4. Raksta vārdus atbilstoši latviešu valodas ortogrāfijas normām. Ja nepieciešams, izmanto vārdu pareizrakstības pārbaudes līdzekļus savas valodas pilnveidei. Pamato noteikta avota izvēli |
| 3.1.5. Saskata jaunu vārdu darināšanas iespējas, darina vārdus sava teksta veidošanas vajadzībām | 3.1.5. Saskata galvenos vārddarināšanas paņēmienus. Darina vārdus, analizējot un secinot, kādas ir latviešu valodas vārddarināšanas iespējas | 3.1.5. Izmanto latviešu valodas vārddarināšanas paņēmienus atbilstoši sava teksta iecerēm un savam individuālajam stilam, veidojot arī jaunvārdus. Pamato vārddarināšanas nozīmi terminoloģijas apguvē, teksta bagātināšanā un noteikta efekta radīšanā |
| 3.1.6. Nosaka lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu un skaitļa vārdu piederību vārdšķirai. Skaidro šo patstāvīgo vārdu nozīmi saviem vārdiem | 3.1.6. Nosaka visu patstāvīgo vārdu piederību vārdšķirai. Izvēlas precīzākos no tiem sava teksta radīšanā un teikumu savstarpējā sasaistē | 3.1.6. Apzināti izvēlas un lieto dažādu vārdšķiru vārdus un to gramatiskās formas noteikta mērķa un efekta radīšanai runā vai rakstveida tekstā. Nosaka vārdu piederību vārdšķirai un vārdu gramatiskās formas |
| 3.1.7. Saviem vārdiem skaidro teikuma virslocekļu nozīmi, izmantojot paša radītus piemērus. Izmanto teksta veidošanā stāstījuma, jautājuma un izsaukuma teikumus, sakārtojot vārdus loģiskā secībā | 3.1.7. Izmanto sava teksta veidošanā vienkāršus un saliktus teikumus, tiešās runas teikumus, uzrunu, vienlīdzīgus teikuma locekļus | 3.1.7. Zina un atdala ar pieturzīmēm savrupinājumus un iespraudumus. Veido tekstu, izmantojot daudzveidīgas sintaktiskās konstrukcijas atbilstoši savām iecerēm un teksta adresātam |
| 3.1.8. Lieto atbilstošas teikuma beigu pieturzīmes | 3.1.8. Lieto atbilstošas pieturzīmes vienkāršos un saliktos teikumos | 3.1.8. Veidojot tekstu, ievēro latviešu valodas interpunkcijas normas, pamato interpunkcijas zīmju lietojumu savā un citu tekstā. Skaidro neierastu interpunkcijas zīmju lietojumu literāros darbos un informatīvos tekstos |
| 1. Mēs sazināmies klausoties, runājot, lasot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu | 1. Mēs sazināmies klausoties, runājot, lasot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu | 1. Mēs sazināmies klausoties, runājot, lasot un rakstot, lai uzzinātu un sniegtu informāciju, paustu emocijas un veidotu attiecības. Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kas nosaka teksta saturu, formu un ietekmē noteiktu valodas līdzekļu izvēli. Dzimtā valoda ir citu valodu apguves pamats, savukārt citas valodas palīdz labāk saprast dzimto valodu |
| --- | --- | --- |
| 1.1. Saziņa kontekstā | 1.1. Saziņa kontekstā | 1.1. Saziņa kontekstā |
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1.1. Izmanto apgūtās saziņas stratēģijas, lai noskaidrotu nezināmo mācību situācijās | 1.1.1. Lieto apgūstamo valodu citās mācību jomās, lai atrastu nepieciešamo informāciju dažādos avotos, izmanto dažādas domāšanas stratēģijas (piemēram, salīdzināšanu) | 1.1.1. Apzināti izmanto daudzveidīgas domāšanas stratēģijas (piemēram, nosakot cēloņu un seku sakarības) valodu apguvē un izziņai citās mācību jomās, meklējot un salīdzinot nepieciešamo informāciju dažādās valodās un avotos |
| 1.1.2. Stāsta par sevi, savu ģimeni, draugiem, savu dzīvesvietu. Formulē vienkāršus izteikumus par citu aprakstītu darbības laiku, vietu un dalībniekiem | 1.1.2. Stāsta par savām interesēm, zināmām darbībām (reālām un izdomātām), apraksta tuvāko apkārtni, pamana tajā dažādas valodas un kultūras, formulē vienkāršus secinājumus, izmantojot paraugus | 1.1.2. Stāsta par apkārtējo pasauli, savām interesēm, nākotnes nodomiem, ceļojumiem, kultūras pasākumiem. Formulē secinājumus un loģiskus spriedumus par kopīgo un atšķirīgo dažādās valodās un kultūrās, izmantojot savu pieredzi |
| 1.1.3. Uztver un izmanto sev nepieciešamo informāciju vienkāršos stāstos un aprakstos, atbild uz jautājumiem | 1.1.3. Saskata notikumu secību īsos stāstos un vienkāršos aprakstos. Uztver galveno domu, parāda savu izpratni (piemēram, atbildot uz iepriekš paredzamiem jautājumiem) | 1.1.3. Saskata un salīdzina sakarības, notikumu secību tekstā, tabulās. Uztver un formulē galveno domu, paskaidro teksta nolūku (piemēram, paziņojumos un sludinājumos) |
| 1.1.4. Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām parāda vai pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto (piemēram, ar žestiem vai iegaumētām frāzēm) | 1.1.4. Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot vai nesaprot dzirdēto/lasīto, lūdz paskaidrot vai atkārtot | 1.1.4. Atbilstoši uzvedības un saskarsmes normām pavēsta, ka saprot dzirdēto/lasīto (piemēram, formulējot sarunas biedra teikto saviem vārdiem), bet, ja nesaprot teikto, lūdz sarunu partneri to paskaidrot vai precizēt |
| 1.1.5. Iepazīstas ar dažādām emocijām, izmanto emocijzīmes un vārdus, lai izteiktu savu attieksmi | 1.1.5. Pauž savu attieksmi vienkāršos teikumos | 1.1.5. Pauž savu attieksmi un paskaidro to |
| 1.1.6. Ar pedagoga palīdzību vērtē un plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli, ievēro pedagoga ieteikumus | 1.1.6. Izvērtē savus sasniegumus valodu apguvē, nosaka valodas apguves stiprās un vājās puses. Plāno savu valodu prasmju apguvi, piemēram, izmantojot Eiropas Valodu portfeli | 1.1.6. Patstāvīgi novērtē savus valodu apguves līmeņus un mērķtiecīgi plāno savu valodu prasmju apguvi |
| 1.1.7. Iesaistās īsās sarunās, uzklausa citu viedokļus, izrāda savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā | 1.1.7. Iesaistās īsās sarunās par tematiem, kas interesē. Uzklausa citu viedokļus, saskata līdzīgo un atšķirīgo, izsaka savu piekrišanu vai nepiekrišanu saziņas situācijai atbilstošā formā | 1.1.7. Iesaistās sarunās par sev interesējošiem vai zināmiem tematiem. Noskaidro citu attieksmi un uzklausa citu viedokļus, salīdzina tos ar saviem uzskatiem un sniedz atgriezenisko saiti, arī virtuālajā vidē |
| 1.1.8. Pamana citu attieksmi, piemēram, patiku/nepatiku, pauž savas domas un emocijas, izmantojot skaņas, žestus un iegaumētas frāzes | 1.1.8. Novēro citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas atbilstoši saziņas situācijai un tās paskaidro, izmantojot vienkāršas frāzes un neverbālus saziņas līdzekļus | 1.1.8. Analizē citu attieksmi, pauž savas domas un emocijas jaunā kontekstā, izmantojot verbālus un neverbālus saziņas līdzekļus |
| 1.1.9. Atpazīst un lieto vienkāršas ikdienas pieklājības frāzes sasveicinoties, atvadoties, pateicoties | 1.1.9. Atpazīst un lieto pieklājības frāzes ikdienas saziņas situācijās (piemēram, apsveicot svētkos) | 1.1.9. Atpazīst un lieto pieklājības frāzes dažādās saziņas situācijās (piemēram, uzrunājot pieaugušos) |
| 1.1.10. Uztver vienkāršu, skaidri izteiktu informāciju (instrukcijas, virsrakstus), atrod nepieciešamo informāciju digitālā tekstā (piemēram, reklāmā) | 1.1.10. Izmanto virtuālo vidi informācijas meklēšanā un uzkrāšanā par sev tuviem tematiem, lietojot balstvārdus. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus meklētājrīkus mācību mērķiem | 1.1.10. Patstāvīgi izvēlas tekstus virtuālajā vidē par sev interesējošām tēmām, izvērtē iegūtās informācijas ticamību, atsaucas uz informācijas avotu. Sazinās un sadarbojas, izmantojot dažādus rīkus un paņēmienus informācijas iegūšanai, mācībām, izklaidei |
| 1.1.11. Uzdod vienkāršus jautājumus un sadarbojas ar citiem skolēniem un pedagogu, lai noskaidrotu sev nepieciešamo informāciju | 1.1.11. Uzdod dažādus jautājumus un sadarbojas ar citiem, lai noskaidrotu informāciju par citiem cilvēkiem, viņu darbībām un motivāciju | 1.1.11. Līdzdarbojas projektos un sadarbojas ar citiem kopēja mērķa sasniegšanai starpkultūru situācijās |
| 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu | 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu | 2. Valoda un teksti mums palīdz izzināt un saprast pašiem sevi, apkārtējo vidi un kultūru. Teksta radīšana ir jēgpilns process, kura laikā autors izmanto savu un citu pieredzi, rada jaunu informāciju, plāno, veido, pilnveido un prezentē tekstu |
| 2.1. Teksts un tekstveide | 2.1. Teksts un tekstveide | 2.1. Teksts un tekstveide |
| 2.1.1. Kopā ar citiem skolēniem un pedagogu izvēlas tekstus lasīšanai, atbilstoši paraugam veido un nolasa/norunā dialogus | 2.1.1. Kopā ar citiem skolēniem veido dialogus, īsus tekstus un dramatizējumus par starpkultūru jautājumiem, sagatavo priekšnesumu, veido audio/video ierakstus | 2.1.1. Apspriež un analizē sabiedrībā aktuālas tēmas, veido diskusijas, intervijas, iestudējumus, veido audio/video ierakstus |
| 2.1.2. Klausās un/vai lasa vienkāršus, īsus tekstus (piemēram, jautājumus, stāstījumus, dialogus), atlasa informāciju un veido ilustrācijas | 2.1.2. Klausās vai lasa vienkāršus tekstus, meklē un izvēlas sev nepieciešamo informāciju dažādos tekstos (piemēram, sludinājumos, aprakstos, intervijās) | 2.1.2. Klausās vai lasa tekstus (piemēram, diskusijas, ziņu ierakstus, vēstules, brošūras) par dažādām tēmām, salīdzina tekstu veidus un izmanto iegūto informāciju mācību vajadzībām |
| 2.1.3. Izmanto vizuālo materiālu un ķermeņa valodu, lai iegūtu un sniegtu nepieciešamo informāciju. Meklē un salīdzina grafiskus apzīmējumus digitālā tekstā, piemēram, krāsa, burtu lielums | 2.1.3. Izmanto vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties dažādus informācijas avotus. Uztver un veido digitālu tekstu, izmantojot attēlus un skaņu ierakstus | 2.1.3. Izmanto vienkāršus grafikus un ilustrācijas, virsrakstus, lai iegūtu un sakārtotu sev nepieciešamo informāciju, izvēloties drošus informācijas avotus. Veido digitālu tekstu, izmantojot grafiskos apzīmējumus. Pārveido digitālu tekstu no viena veida citā, piemēram, tabulas, shēmas, skaņu ierakstus vai attēlus |
| 2.1.4. Apspriež, vai informācija tīmeklī ir patiesa vai nepatiesa | 2.1.4. Atbilstoši noteiktiem kritērijiem apspriež informācijas ticamību tīmeklī (piemēram, sociālajos tīklos) | 2.1.4. Izvērtē informācijas ticamību tīmeklī, piemēram, ziņu portālos un sociālajos tīklos, un pārbauda avotus. Atbildīgi apmainās ar informāciju (ieraksti emuārā, komentāri forumā) |
| 2.1.5. Nosaka teksta veidu, piemēram, dzeja vai proza | 2.1.5. Nosaka dažādu tekstu veidus un mērķus (piemēram, izglītojošs, informatīvs, reklāmraksts). Atšķir sarunvalodu no literārās valodas | 2.1.5. Nosaka un izprot dažādu tekstu uzbūves principus un mērķus (piemēram, daiļliteratūra, publicistika, zinātniskā literatūra), to stilistisko nokrāsu (piemēram, lietišķs, humoristisks) un formalitātes līmeni |
| 2.1.6. Veido domu karti, sarakstu, izmantojot apgūtos vārdus, frāzes, informāciju un ilustrācijas mācību grāmatā | 2.1.6. Veido domu karti, sarakstu, balstvārdus, rindkopas, īsi apraksta izdomātus vai reālus notikumus, pagātnē paveikto vai personiski pieredzēto | 2.1.6. Raksta stāstus par dažādām tēmām, izmantojot apgūtos teksta organizēšanas paņēmienus (piemēram, domu karti, shēmas), veido sava teksta melnrakstu, to uzlabo un papildina. Apraksta pieredzētos notikumus, to dalībniekus un viņu lomas, atklājot savu attieksmi un emocijas |
| 2.1.7. Norunā īsu, paša radītu tekstu, piemēram, dzejoli, stāstījumu par sevi, savu ģimeni | 2.1.7. Veido savu tekstu par tuvāko apkārtni, ikdienas darbībām, interesēm, izmantojot informāciju no vairākiem avotiem un ievērojot autortiesības, un to publisko | 2.1.7. Apkopo vairākus tekstus un tos radoši izmanto sava teksta veidošanā, ievērojot autortiesības, un to publisko. Atbild uz jautājumiem |
| 2.1.8. Ar pedagoga atbalstu apgūst mācīšanās stratēģijas (piemēram, sadarbība, plānošana) un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus) | 2.1.8. Ar pedagoga atbalstu izmanto mācīšanās stratēģijas un rīkus svešvalodu apguvei (piemēram, Eiropas Valodu portfeli, e-grāmatu, video un audio ierakstus, interaktīvos valodas testus) | 2.1.8. Uzņemas atbildību par savas runas un rakstu pratības pilnveidi. Patstāvīgi izvēlas un izmanto mācīšanās stratēģijas atbilstoši saziņas situācijai un mācību mērķiem |
| 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi | 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi | 3. Valodas ir sistēmiskas. Skaņas un rakstzīmes veido vārdus, vārdi veido teikumus un izteikumus. Radoši darbojoties ar skaņām, vārdiem un teikumiem, mēs veidojam izpratni par valodu un tās uzbūvi |
| 3.1. Valodas struktūra (teikums, vārds, burts, skaņa, simbols) | 3.1. Valodas struktūra (teikums, vārds, burts, skaņa, simbols) | 3.1. Valodas struktūra (teikums, vārds, burts, skaņa, simbols) |
| 3.1.1. Izmanto mācību grāmatas un bilžu vārdnīcas savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai | 3.1.1. Izmanto vārdnīcas, lasāmgrāmatas, paraugus/piemērus mācību grāmatā savas valodas sistēmas (gramatisko struktūru un vārdu krājuma) attīstīšanai | 3.1.1. Patstāvīgi izvēlas un izmanto dažādus tekstus, skaidrojošās vārdnīcas un citus avotus savas valodas sistēmas attīstīšanai |
| 3.1.2. Atpazīst valodu pēc skaņas, ritma, intonācijas, žestu lietojuma apgūstamajā valodā un atdarina tos saziņā. Salīdzina ar savu valodu/kultūru | 3.1.2. Salīdzina dažādas intonācijas, uzsvarus un žestus apgūstamajā valodā ar savu valodu/kultūru. Izmanto tos saziņā | 3.1.2. Pēta un apspriež apgūstamajai valodai raksturīgo ķermeņa valodu un intonāciju empātijas izteikšanai un citu attieksmes noskaidrošanai. Salīdzina to ar savu valodu/kultūru. Novērtē runātāja izrunas īpatnības |
| 3.1.3. Salīdzina skaņas un burtus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo | 3.1.3. Salīdzina internacionālismus un īpašvārdus dzimtajā un apgūstamajā valodā un meklē līdzīgo un atšķirīgo | 3.1.3. Salīdzina valodas sistēmu aprakstošos terminus dzimtajā un apgūstamajā valodā, analizē līdzīgo un atšķirīgo |
| 3.1.4. No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus | 3.1.4. No vārdu daļām (morfēmām) darina vārdus, salīdzina to nozīmi ar zināmajiem vārdiem. Meklē līdzīgus vārdus un izmanto tos (piemēram, veidojot savu vārdnīcu) | 3.1.4. No vārdiem un vārdu daļām (morfēmām) veido salikteņus un tos radoši lieto savā tekstā. Meklē un izmanto sinonīmus un antonīmus, noskaidro nozīmju atšķirības |
| 3.1.5. Meklē līdzīgus vārdus (piemēram, vārdus, kas sākas ar lielo burtu) un atzīmē tos (pasvītro, iekrāso) | 3.1.5. Atpazīst vārdšķiras (lietvārds, vietniekvārds, darbības vārds) | 3.1.5. Atpazīst vārdus pēc to uzbūves, vārdšķiras un teikumu veidus un klasificē tos pēc pazīmēm. Skaidro atšķirības to lietojumā |
| 3.1.6. Pasvītro vai pārraksta vārdus, noskaidro un/vai pārbauda to nozīmi (ar pedagoga palīdzību) | 3.1.6. Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot | 3.1.6. Pieraksta vārdus un frāzes, ko saprot, izsaka minējumus par to, ko nesaprot, noskaidro nesaprastā nozīmi |
| 3.1.7. Savieno un atdala vārdus vai vārdu grupas un teikumus ar saikli "un", lai veidotu stāstījumu. Sadala tekstu teikumos, izmantojot pieturzīmes. Runā lieto pauzes, lai atdalītu domas | 3.1.7. Savieno vārdus vai vārdu grupas ar saistītājvārdiem, piemēram, "un", "bet", "tāpēc ka", lai secīgi izklāstītu vienkāršu stāstu vai kaut ko aprakstītu. Lieto pauzes un interpunkciju, lai atdalītu domas | 3.1.7. Savieno vārdus, vārdu grupas un teikumus, prasmīgi izmantojot dažādus saistītājvārdus, piemēram, "jo", "kad", "kas", "kur", lai veidotu loģiski saistītu tekstu. Apzināti lieto dažāda garuma pauzes runā un izvēlas atbilstošu interpunkciju savu domu izteikšanai rakstos |
| 3.1.8. Raksta vienkāršus, īsus teikumus ar atbilstošu vārdu kārtību, izmantojot paraugus un/vai pedagoga palīdzību | 3.1.8. Raksta vienkāršus teikumus, izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus un atbilstošu vārdu kārtību | 3.1.8. Veido dažādu veidu teikumus, radoši izmantojot apgūtos teikumu struktūras paraugus, atbilstošu vārdu kārtību vienkāršos un saliktos teikumos |
| 3.1.9. Ar pedagoga palīdzību uzlabo savu tekstu | 3.1.9. Uzlabo pareizrakstību un valodas lietojumu savā tekstā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | 3.1.9. Izvērtē un rediģē savus un citu tekstus (piemēram, piedāvā sinonīmus), izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| 4. Svešvalodu apguvē skolēns pilnveido savas svešvalodu prasmes un pakāpeniski pāriet no viena valodas apguves līmeņa uz nākamo | 4. Svešvalodu apguvē skolēns pilnveido savas svešvalodu prasmes un pakāpeniski pāriet no viena valodas apguves līmeņa uz nākamo | 4. Svešvalodu apguvē skolēns pilnveido savas svešvalodu prasmes un pakāpeniski pāriet no viena valodas apguves līmeņa uz nākamo |
| 4.1. Beidzot 3. klasi, skolēns spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram (valodas apguves līmenis A1).Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos | 4.1. Beidzot 6. klasi, skolēns spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības (valodas apguves līmenis A2).Apgūstot otro svešvalodu no 5. klases, beidzot 6. klasi, skolēns var sasniegt vismaz valodas apguves līmeni A1. Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos | 4.1. Beidzot 9. klasi, skolēns spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus (valodas apguves līmenis B1).Apgūstot otro svešvalodu no 5. klases, beidzot 9. klasi, atkarībā no izmantotā stundu skaita skolēns var sasniegt valodas apguves līmeni A2–B1. Atsevišķi valodas prasmes elementi var būt dažādos līmeņos |
3. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr. 747
Sasniedzamie rezultāti sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Katrs cilvēks ir unikāls un vērtīgs | 1. Katrs cilvēks ir unikāls un vērtīgs | 1. Katrs cilvēks ir unikāls un vērtīgs |
|---|---|---|
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1. Nosauc savas emocijas, rakstura īpašības, vēlmes, vajadzības un stiprās puses. Nosauc vērtības, kuras pastāv ģimenē. Pazīstamās situācijās pauž emocijas sociāli pieņemamos veidos, patstāvīgi demonstrē situācijai atbilstošu uzvedību | 1.1. Paskaidro, kā paša domas un emocijas, arī augot un attīstoties, ietekmē uzvedību. Nosauc, kādas vērtības, tikumi un ieradumi ir paša rīcības pamatā. Pauž emocijas atbilstoši situācijai sociāli pieņemamā veidā. Nosauc savas intereses, stiprās puses un rakstura īpašības vai personības iezīmes, kuras vēl jāattīsta | 1.1. Skaidro gribas, rakstura, motivācijas, pozitīva pašvērtējuma, emociju, domu un uzvedības pārvaldīšanas lomu garīgajā un fiziskajā veselībā un savstarpējās attiecībās. Pieņemot lēmumus, apsver savas un citu cilvēku vajadzības, vēlmes un intereses.Patstāvīgi lieto stresa pārvaldīšanas paņēmienus un spēj atbalstīt citus |
| 1.2. Pauž savus uzskatus par sadzīves situācijām, ņemot vērā savas un citu cilvēku vajadzības un vēlmes | 1.2. Paskaidro dažādu vērtību, tikumu, ieradumu un sabiedrībā atzīto uzvedības normu ietekmi uz cilvēka uzvedību, uzklausa atšķirīgus viedokļus | 1.2. Uzklausa atšķirīgus viedokļus un argumentēti pamato savus uzskatus. Skaidro, ka dažādas vērtības var būt savstarpējā pretrunā. Savā uzvedībā ievēro vispārpieņemtās vērtības un sabiedrībā atzītās uzvedības normas |
| 1.3. Izmantojot vienkāršu situāciju piemērus, pamato, kāpēc cilvēka dzīvība, veselība un cieņa ir vērtība. Pazīstamās situācijās demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību | 1.3. Balstoties uz dažādiem informācijas avotiem un saviem novērojumiem, salīdzina cilvēku uzvedības normas, uzskatus un tikumus pagātnē un mūsdienās. Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību | 1.3. Atpazīst un piedāvā risinājumus situācijās, kurās tiek apdraudēta cilvēku fiziskā un emocionālā drošība, diskutē par dzīvības vērtības morālajiem un ētiskajiem aspektiem. Demonstrē uzvedību, kas pauž cieņu un personisko atbildību par savu un citu cilvēku drošību un labklājību neviennozīmīgās situācijās |
| 1.4. Skaidro, kā zināšanas un jaunas prasmes palīdz cilvēkam sevi pilnveidot un piepildīt savas vēlmes un vajadzības ikdienā. Izvirza īstermiņa mērķus savu interešu attīstīšanai, jaunu zināšanu un prasmju apgūšanai. Ar skolotāja atbalstu plāno laiku mācībām un darbam | 1.4. Apkopo informāciju, lai izprastu nodarbošanās veidu mainību. Analizējot savas stiprās puses un attīstības jomas, prognozē sev nākotnē piemērotas darbības jomas. Izvirza sev īstermiņa mērķus, izmantojot gan savu, gan nozīmīgu citu cilvēku pieredzi. Patstāvīgi plāno laiku mācībām un darbam | 1.4. Izvēlas savām vajadzībām un interesēm atbilstošas aktivitātes un nosaka šo izvēļu ieguvumus un alternatīvās izmaksas. Skaidro, kas būtu jāveic īstermiņā, lai varētu virzīties uz ilgtermiņa mērķiem, arī tad, ja šie mērķi vēl ir neskaidri. Plāno savu izaugsmi saistībā ar mācībām un vaļaspriekiem, balstoties uz savu stipro pušu un grūtību jomu apzināšanos |
| 1.5. Ar piemēriem ilustrē savu piederību latviešu vai citai Latvijas kultūrai. No sava redzespunkta stāsta par Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida pazīmēm | 1.5. Raksturo Latvijas sabiedrību un tās kultūras un vēsturisko mantojumu, balstoties uz savu pieredzi un iepazīstot vēstures avotus un plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju | 1.5. Salīdzina dažādu cilvēku pieredzētos notikumus ar atbilstošā laika Latvijas, Baltijas reģiona un Eiropas notikumiem. Skaidro, kas veido nacionālo (piederība Latvijai) un eiropeisko identitāti |
| 1.6. Veido stāstījumu par cilvēkiem, kuru rakstura īpašības, zināšanas un prasmes ir pašam nozīmīgas, pamato savu izvēli | 1.6. Iepazīst un izvērtē nozīmīgas Latvijas personības, lai izdarītu secinājumus par šo personu paveikto un īpašībām, kas nodrošinājušas panākumus | 1.6. Salīdzina vēsturiski nozīmīgas Latvijas un pasaules personības dažādos laikos, lai izdarītu secinājumus par šo personu paveikto un īpašībām, kas nodrošinājušas panākumus. Spriež, ka jebkuram indivīdam ar savu darbību ir un būs iespēja ietekmēt vēstures notikumus |
| 2. Cilvēki veido attiecības ar citiem cilvēkiem | 2. Cilvēki veido attiecības ar citiem cilvēkiem | 2. Cilvēki veido attiecības ar citiem cilvēkiem |
| 2.1. Uzvedībā pauž iejūtību pret citiem cilvēkiem un cieņu pret dzīvās dabas daudzveidību. Ievēro un izprot cilvēku un viņa vajadzību dažādību. Apsver savas rīcības ietekmi uz apkārtējiem, apkārtējo vidi un dabu. Sadarbojas viendabīgās grupās, lai sasniegtu kopīgu rezultātu, ievērojot grupas noteikumus un atpazīstot noteikumu pārkāpumus | 2.1. Izrāda iniciatīvu līdzdarboties ģimenē, vienaudžu vidē dažādos kontekstos. Pamato savu ieguldījumu un atbildību dažādās situācijās, ieskaitot problēmsituācijas. Veido un uztur savstarpēji apmierinošas attiecības ar citiem cilvēkiem, arī līdzgaitniekiem ar dažādām speciālām vajadzībām. Pamato, kāpēc pašam un citiem šādas attiecības ir svarīgas | 2.1. Salīdzina cilvēku rīcības morālos un tiesiskos aspektus atbilstoši taisnīguma, godīguma, atbildības un brīvprātības kritērijiem dažādās kultūrās un sabiedrībās. Veido un uztur cieņpilnas attiecības ar dažādiem cilvēkiem. Pieņemot lēmumus, respektē citu vajadzības, intereses un vērtības |
| 2.2. Raksturo tuvākajā kopienā pārstāvētas sociālās grupas, izmantojot dažādus pedagoga piedāvātus informācijas avotus | 2.2. Analizējot dažādus informācijas avotus, saskata kopīgās un atšķirīgās iezīmes, mērķus, izvirzītos ideālus, intereses un darbības piemērus, lai secinātu, kādu ietekmi uz sabiedrību vēsturiski ir radījusi un rada dažādu grupu darbība | 2.2. Secina, kādas vērtības, mērķi un intereses ir dažādām sociālajām grupām, lai atpazītu savas sociālās lomas vietējā kopienā un veicinātu sociāli atbildīgu un konstruktīvu sadarbību, balstoties uz visiem nozīmīgām vērtībām |
| 2.3. Atšķir labvēlīgas un nelabvēlīgas attiecības ar cilvēkiem (bērniem un pieaugušajiem). Skaidro, kā būtu jārīkojas nedrošās situācijās, kad tiek apdraudēts pats vai apkārtējie | 2.3. Atpazīst konfliktu cēloņus un izmanto dažādus konfliktu risināšanas paņēmienus. Skaidro morālo vērtību un tikumu nozīmīgumu labu attiecību un labas savstarpējās sadarbības veidošanā un uzturēšanā. Atbilstoši pauž savas emocijas, uzskatus un uzvedību arī pretrunīgās situācijās | 2.3. Skaidro, kā cilvēku līdztiesības un vienlīdzības principu ievērošana veicina cilvēku savstarpējo attiecību veidošanu un uzturēšanu. Balstoties uz pieredzi un novērojumiem, piedāvā uzvedības principus, kas palīdz mazināt nevienlīdzību, emocionālo un fizisko vardarbību, kā arī draudus un konfliktus. Skaidro radikalizācijas draudu esību, atpazīst radikalizācijas pazīmes vienaudžu vai citu cilvēku uzvedībā |
| 2.4. Attiecībās ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem pamatoti aizstāv savu viedokli un spēj pieņemt atšķirīgu viedokli | 2.4. Ģimenē, attiecībās ar draugiem un vienaudžiem vērtē savstarpējo attiecību emocionālos, lietišķos un morālos aspektus, lai īsi raksturotu labvēlīgu attiecību pazīmes un novērtētu savas attiecības ar citiem cilvēkiem pēc šīm pazīmēm | 2.4. Pamato viedokli par ģimenes un laulības nozīmīgumu sabiedrības ilgtspējai, izvērtē laulības priekšrocības, salīdzinot ar nereģistrētām attiecībām |
| 2.5. Balstoties savā pieredzē, skaidro, kādi lēmumi ir paša indivīda ziņā un kādi prasa kopīgu līdzdalību. Piedalās lēmumu pieņemšanā. Spriež par iesaistīšanās un līdzdalības nozīmi un nepieciešamību | 2.5. Izzina iespējas un motīvus piedalīties sabiedrības dzīvē, lēmumu pieņemšanā un izvēļu izdarīšanā. Gūst daudzveidīgu, kolektīvi nozīmīgu lēmumu pieņemšanas pieredzi klasē un skolā. Izmantojot dažādus informācijas avotus, secina par sociālās līdzdalības nozīmi un nepieciešamību | 2.5. Sadarbojoties grupā, gūst pilsoniskās un politiskās līdzdalības pieredzi, iesaistoties vietējai kopienai nozīmīgu jautājumu risināšanā vai lēmumu pieņemšanā. Spriež par dažādiem līdzdalības veidiem, to piedāvātajām iespējām un to, kurš no veidiem visefektīvāk ļauj ietekmēt lēmumu pieņemšanu un vajadzību apmierināšanu sabiedrībā un kurš ir visefektīvākais veids, lai līdzdarbotos sabiedriski nozīmīgos procesos |
| 2.6. Skaidro savstarpējā atbalsta nepieciešamību un izpausmes sabiedrībā un piedalās tā nodrošināšanā | 2.6. Analizē piemērus par sociālās palīdzības (apgādības, jo īpaši labdarības) izpausmēm sabiedrībā mūsdienās un vēsturē, lai izmantotu pieredzi savu ierosmju izvirzīšanā un īstenošanā | 2.6. Veido rīcības plānu un īsteno sabiedriskas aktivitātes savā dzīvesvietā vai reģionā, kas ir vērstas uz kopīgā sabiedriskā labuma īstenošanu, lai pievērstu plašākas auditorijas uzmanību sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, piemēram, sabiedriskā drošība un veselība |
| 3. Mūsdienu sabiedrības pašorganizācijas forma ir demokrātiska valsts. Demokrātiskas valstis savstarpējo attiecību regulēšanai veido starpvalstu organizācijas | 3. Mūsdienu sabiedrības pašorganizācijas forma ir demokrātiska valsts. Demokrātiskas valstis savstarpējo attiecību regulēšanai veido starpvalstu organizācijas | 3. Mūsdienu sabiedrības pašorganizācijas forma ir demokrātiska valsts. Demokrātiskas valstis savstarpējo attiecību regulēšanai veido starpvalstu organizācijas |
| 3.1. Izsaka savas domas, kāpēc sabiedrības pastāvēšanai vajag noteikumus, un apspriež iespējas tos pilnveidot. Nosauc un ievēro noteikumus | 3.1. Izvirza idejas, kāpēc likumi rada gan iespējas, gan ierobežojumus, tomēr veicina cilvēku labklājību. Skaidro, ka cilvēki vienojas veidot dažādas institūcijas, lai nodrošinātu cilvēku un organizāciju (sabiedrības locekļu) attiecību regulēšanu. Stāsta, ka valsts institūcijas izdod cilvēku un organizāciju darbību regulējošus normatīvos aktus un rūpējas, lai tos ievērotu | 3.1. Pauž viedokli, kāpēc mūsdienu sabiedrībā nepieciešama demokrātiska valsts. Analizē valsts pamatlikumu (Satversmi) un skaidro likumdošanas varas, izpildvaras, tiesu varas un plašsaziņas līdzekļu ("ceturtās varas") lomu un funkcijas mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā. Izsaka savas domas par pilsonisko un nevalstisko iniciatīvu leģitīmajām iespējām un to lomu demokrātiskā sabiedrībā |
| 3.2. Ikdienas dzīves situācijās atšķir grupas locekļu tiesības un pienākumus. Vienojas, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, lai veidotu drošu vidi sev un citiem | 3.2. Izzina Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās bērnu tiesības un pienākumus, lai izvērtētu to izpausmes dzīvē. Veido priekšlikumu plānu, kuras bērnu tiesības un kurus pienākumus vajadzētu vairāk izmantot un ievērot | 3.2. Skaidro normatīvo aktu hierarhiju. Pamato viedokli par cilvēktiesību fundamentālo lomu mūsdienu tiesiskuma izpratnē. Atbilstoši noteiktiem kritērijiem atpazīst vardarbīgās ideoloģijas un skaidro to neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, cilvēktiesību un vispārējām demokrātiskas sabiedrības normām. Atpazīst cilvēktiesību pārkāpumus, lai sekmētu to novēršanu ikdienā |
| 3.3. Skaidro, kāpēc ir jāiegūst tiesības, lai lietotu citu personu veidotu saturu. Veidojot dokumentu, atsaucas uz izmantotajiem informācijas avotiem | 3.3. Salīdzina dažādus programmatūras licenču tipus, skaidrojot jēdzienus "autortiesības" un "intelektuālais īpašums", to nozīmi un ievērošanu, radot savus risinājumus. Veidojot dokumentus, kuros izmantota citos resursos atrastā informācija, norāda tās avotu | 3.3. Ievēro intelektuālā īpašuma un personas datu aizsardzības noteikumus un izvērtē šo noteikumu neievērošanas sekas. Veidojot dokumentus, kuros ir citēta vai apkopota citos resursos atrastā informācija, veido korektas atsauces uz tās avotu |
| 3.4. Stāsta par skolas pašpārvaldes vadību, skaidro, kāpēc vajadzīgas amatpersonas | 3.4. Iepazīstot skolas un vietējās pašvaldības pārvaldi, nosaka pārvaldes institūciju funkcijas un savas iespējas sadarboties ar tām | 3.4. Salīdzina valsts pārvaldes struktūru Latvijā un citās valstīs dažādos vēstures periodos, lai izvērtētu daudzveidīgas varas un valsts pārvaldes formas. Skaidro dažādu politisko režīmu darbību un to ietekmi uz indivīdu un sabiedrību. Izprot demokrātiskas sabiedrības un valsts vērtības un demokrātiskus valsts pārvaldes principus. Pamato savu viedokli par ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas var apdraudēt vai vājināt demokrātisku valsti |
| 3.5. Atpazīst Latvijas valsts simbolus un ievēro ar tiem saistītos rituālus, apzinoties savu piederību Latvijas valstij. Stāsta par to, kas ir patriotisms un kā tas var izpausties | 3.5. Izmantojot Latvijas iedzīvotāju vēsturiskajā pieredzē balstītus faktus, veido argumentus par neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamību. Skaidro patriotisma nozīmīgumu | 3.5. Izvērtē politiskos veidojumus Latvijas teritorijā dažādos vēstures periodos un to mantojuma nozīmi Latvijas valstiskuma tapšanā. Skaidro Latvijas valstiskuma idejas attīstību un valsts izveidošanos. Pauž viedokli par pilsonību, pilsoņu tiesībām un pienākumiem, to aktualitāti |
| 3.6. Izvērtējot dažādas ikdienišķas situācijas, izsaka domas, kāpēc cilvēkiem ir svarīgi lepoties ar savu valsti | 3.6. Stāsta par Latvijas kaimiņvalstīm un Eiropas Savienības valstīm. Pamato, kādēļ valstīm ir jāuztur labas attiecības ar citām valstīm. Skaidro, kāpēc valsts ir aizsargājama | 3.6. Skaidro, kādas var būt lojalitātes un patriotisma izpausmes mūsdienu (Latvijas) sabiedrībā. Spriež par pilsoņa pamatpienākumiem pret valsti, tai skaitā aizstāvēt valsti, skaidro NBS lomu un uzdevumus. Pamato viedokli par ieguvumiem un izaicinājumiem, veidojot starpvalstu attiecības, globālā, starptautiskā vidē, Eiropas Savienībā un tādās starptautiskās organizācijās kā ANO un NATO |
| 4. Uzņēmējspēju attīstīšana sekmē sabiedrībā izmantojamo resursu apvienošanu kopējam un individuālajam labumam | 4. Uzņēmējspēju attīstīšana sekmē sabiedrībā izmantojamo resursu apvienošanu kopējam un individuālajam labumam | 4. Uzņēmējspēju attīstīšana sekmē sabiedrībā izmantojamo resursu apvienošanu kopējam un individuālajam labumam |
| 4.1. Skaidro, kā jaunas prasmes, zināšanas un uzņēmība palīdz sasniegt mērķus un īstenot savas intereses un iespējas darba tirgū | 4.1. Izmantojot pedagoga dotos piemērus, plāno savu darbību ilglaicīgu mērķu sasniegšanai. Spriež, kā cilvēku spējas un zināšanas rada pievienoto vērtību. Prognozē, kā izglītība var ietekmēt dzīves labklājību nākotnē | 4.1. Izmantojot dažādus informācijas avotus, izvērtē iegūtās izglītības (līmeņa) nozīmi dažādās sabiedrībās. Skaidro darba ražīguma ietekmi uz ekonomisko situāciju un indivīda un sabiedrības labklājību.Analizē faktorus, kas ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas un darbaspēka pietiekamību nākotnē. Skaidro, kā rodas bezdarbs un kāda ir tā ietekme individuālā un valsts līmenī |
| 4.2. Salīdzina uzņēmumus savā novadā un pilsētā, meklē informāciju par veiksmīgiem sava novada uzņēmumiem un stāsta par tiem | 4.2. Analizējot pašvaldības publiski pieejamo informāciju, noskaidro, kādi uzņēmumi un kādās darbības jomās ir izplatīti vietējā pašvaldībā, un izvirza savus pieņēmumus, kāpēc tieši šīs jomas ir pārstāvētas.Analizē, kā darba dalīšana un darbības jomas ietekmē produktu un pakalpojumu radīšanu. Stāsta, kā specializācija izpaužas tuvākajā apkārtnē | 4.2. Balstoties uz konkrētiem piemēriem, analizē uzņēmēja lomu resursu organizēšanā, lai radītu jaunu preci vai pakalpojumu, analizē dažādas uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības.Analizē reģiona vai valsts konkurētspējas priekšrocības noteiktu nozaru attīstībā un produktu ražošanā, skaidro, kā valstu līmenī specializācija veicina labklājības līmeņa pieaugumu. Vērtē starptautiskās tirdzniecības lomu mūsdienās |
| 4.3. Gūst pieredzi, piedaloties vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos, veic aprēķinus par ienākumiem, izdevumiem un peļņu | 4.3. Gūst pieredzi, piedaloties vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos un izstrādājot biznesa idejas. Analizē radīto produktu pieprasījuma un piedāvājuma situāciju tirgū, skaidro, kā veidojas cena. Secina par uzņēmumu konkurētspēju, nosaka uzņēmuma radītā produkta pievienoto vērtību | 4.3. Vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos gūst praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, analizē sava mācību uzņēmuma darbību, nosakot tā peļņu, ražīgumu, kā arī izstrādā priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanai. Analizē cenu veidojošos faktorus.Skaidro un salīdzina, kā notiek resursu sadale un kā darbojas tirgus mehānisms dažādās ekonomiskajās sistēmās. Analizē vēsturiskās saimniekošanas formas un tehnoloģiju pilnveides ietekmi uz sabiedrības attīstību |
| 5. Cilvēki apzinās alternatīvas, plānojot pieejamo resursu izlietojumu | 5. Cilvēki apzinās alternatīvas, plānojot pieejamo resursu izlietojumu | 5. Cilvēki apzinās alternatīvas, plānojot pieejamo resursu izlietojumu |
| 5.1. Skaidro, ka, savietojot vajadzības ar pieejamiem resursiem, cilvēki izdara izvēles. Ar pedagoga palīdzību sastāda budžetu, pamato savu izvēli apdomīgam naudas izlietojumam. Spriež par izdarīto izvēļu sekām | 5.1. Izmantojot dažādus informācijas avotus, modelē iespējamos situāciju scenārijus, kas saistīti ar dažādām vajadzībām un resursu ierobežotību. Skaidro cilvēkiem pieejamo resursu izlietojumu noteiktā laikposmā, secina un plāno resursu sadalījumu, lai īstenotu vajadzības | 5.1. Argumentē, kādēļ ierobežoto resursu dēļ vajadzību apmierināšanai izvēles jāveic ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējam un valstij gan lokālā, gan globālā mērogā. Pamato savu viedokli par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmīgumu |
| 5.2. Vērtē situācijas, kurās tiek iegūta un tērēta nauda, un to, kā nauda palīdz situācijā, kad pārdevējam vajag pārdot saražoto un pircējam nopirkt nepieciešamo preci | 5.2. Vērtē savu patēriņu, pieņem lēmumu un rīkojas kā atbildīgs patērētājs. Izmantojot dažādus avotus, novērtē noteiktas sabiedrības grupas budžetu un to, kādas funkcijas veic nauda. Salīdzina dažādus norēķinu veidus dažādos laikos, secina, kādas ir katra norēķinu veida priekšrocības un trūkumi pagātnē un mūsdienās | 5.2. Analizē valsts budžeta veidošanas pamatprincipus Latvijā. Spriež, kādi nodokļi veido valsts budžetu, un pamato nepieciešamību tos maksāt. Raksturo kopējo ienākumu veidošanos tautsaimniecībā, diskutē, kādi faktori nodrošina virzību uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu.Skaidro inflācijas ietekmi un centrālo banku darbību, īstenojot monetāro politiku Latvijā un eirosistēmā |
| 5.3. Izstrādā un praktiski īsteno ideju, kā iespējams atkārtoti izmantot dažādas lietas. Balstoties uz savu pieredzi, citiem skaidro resursu taupīšanas nozīmi un nepieciešamību | 5.3. Piedāvā priekšlikumus, kā sabiedrībā mainīt paradumus, lai taupītu pieejamos resursus tuvākajā kopienā un valstī. Izmantojot dažādus informācijas avotus, izdara secinājumus un pamato resursu taupīšanas nozīmi un nepieciešamību | 5.3. Vērtē cilvēku saimnieciskās un politiskās darbības radītās sekas vidē lokālā un globālā mērogā, veido argumentētus ieteikumus ilgtspējīgai attīstībai |
| 5.4. Saviem vārdiem pastāsta par aizņemšanās un aizdošanas būtību, izmantojot pedagoga piedāvātās situācijas | 5.4. Izmantojot pedagoga dotos piemērus, vērtē banku sniegtos pakalpojumus, uzdevumus un nozīmi sabiedrībā. Spriež par vajadzību veidot uzkrājumus nākotnei | 5.4. Pieņem atbildīgus lēmumus, izvērtējot dažādu finanšu institūciju piedāvāto pakalpojumu izdevīgumu. Analizē sakarības starp nepieciešamajiem finanšu resursiem un iedzīvotāju vajadzībām un vērtībām, kas nosaka noguldījumu un aizņēmumu iespējamību |
| 6. Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru komunikācijā | 6. Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru komunikācijā | 6. Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus, rodas cieņa starpkultūru komunikācijā |
| 6.1. Atpazīst un stāsta par tuvākajā kopienā pārstāvēto kultūru raksturīgākajām tradīcijām, svētkiem un simboliem. Radoši darbojoties, veido apkopojumu par tiem | 6.1. Raksturo Latvijas kultūras savdabību, iekšējo daudzveidību un saikni ar Eiropas un pasaules kultūru. Analizē nozīmīgākās tautas tradīcijas kā vērtību izpausmes formu | 6.1. Analizē Latvijas kultūrvides vēsturisko veidošanos un īpatnības, izvērtē un piedāvā rīcības modeļus, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības veidošanos.Analizē reliģiskos priekšstatus dažādos vēstures laikmetos, nosaka līdzīgo un atšķirīgo. Spriež par reliģiju vietu un nozīmi sabiedrības dzīvē, skaidro kristietības lomu Latvijas kultūrā. Spriež par eksistenciāliem jautājumiem un kristīgām ētiskām vērtībām pagātnē un mūsdienās |
| 6.2. Vērtē savu rīcību attiecībās ar dažādu kultūras grupu pārstāvjiem | 6.2. Skaidro stereotipu un aizspriedumu būtību un apzinās to ietekmi uz cilvēku savstarpējām attiecībām, piedāvā rīcības iespējas to negatīvās ietekmes mazināšanai | 6.2. Gūst daudzveidīgu pieredzi iedziļināties un diskutēt par dažādiem pretrunīgiem sabiedriskiem, politiskiem un vēstures jautājumiem, ievērojot pieklājību, toleranci un pašcieņu, veidojot izpratni par cilvēcīgumu un taisnīgumu |
| 6.3. Atpazīst vēsturiskos kultūras izmaiņu piemērus savā apkārtnē | 6.3. Analizē Latvijai nozīmīgu kultūras parādību vēsturisko izcelsmi un pamato nepieciešamību tās saglabāt, vērtē izcilu kultūras un zinātnes personību lomu to attīstībā | 6.3. Nosaka kultūras liecību piederību noteiktām sabiedrībām un vēsturiskiem laikmetiem, vērtē dažādus faktorus, kas ietekmē vēsturisko kultūras attīstību |
| 6.4. Atpazīst tradīcijas, kas ir ienākušas Latvijā no citām kultūrām, lai secinātu, kā mijiedarbojas dažādas kultūras | 6.4. Analizējot dažādus informācijas avotus, skaidro, kāpēc Latvijā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā un reliģiskā daudzveidība. Atrod un raksturo šīs daudzveidības ietekmi uz mūsdienu sabiedrību | 6.4. Izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus, izvērtē Latvijas, Eiropas un pasaules dažādu laiku sabiedrību kultūras, to mainību, pēctecību un zinātnes galvenos sasniegumus, lai secinātu par to nozīmi cilvēces attīstībā, saskatītu to piemērus saglabātajā kultūras mantojumā un atpazītu katra laikmeta kultūrai raksturīgās liecības, piemēram, zīmes un simbolus. Gūst starpkultūru mijiedarbības pieredzi, lai skaidrotu dažādu kultūras atšķirību cēloņus un izpausmes |
| 6.5. Apmeklē skolas un pašvaldības kultūras pasākumus un valsts svētku svinību norises un līdzdarbojas tajās, atpazīst sava novada/pilsētas nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus | 6.5. Līdzdarbojas skolas, pašvaldības kultūras pasākumos un valsts svētku svinību norisēs. Piedalās un īsteno dažādas aktivitātes, lai iepazītu, popularizētu un aizsargātu sava novada/pilsētas un Latvijas kultūras un vēsturiskās vērtības | 6.5. Dažādos veidos iesaistās skolas, pašvaldības kultūras pasākumos un valsts svētku svinību norisēs. Gan reālā, gan digitālā vidē ierosina un pamato kultūras pasākumu idejas, līdzdarbojas to īstenošanā, aicina piedalīties citus |
| 7. Laika gaitā sabiedrība daudzveidīgu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas | 7. Laika gaitā sabiedrība daudzveidīgu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas | 7. Laika gaitā sabiedrība daudzveidīgu cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas |
| 7.1. Secīgi sakārto ģimenes notikumus, lai saskatītu, kādas pārmaiņas laikā gaitā ir notikušas | 7.1. Hronoloģiskā secībā kārto nozīmīgākos sava novada un Latvijas vēstures notikumus, lai secinātu, ka viens notikums ietekmē citu notikumu norisi (cēloņsakarības). Salīdzina dažādas pārmaiņas sabiedrībā un tehnoloģijās, lai secinātu, kādas līdzības un atšķirības ir novērojamas sabiedrībā pagātnē un mūsdienās | 7.1. Skaidro tuvākajā apkaimē laika gaitā notikušās pārmaiņas, lai secinātu, ka ikkatra indivīda piedzīvotie notikumi pagātnē ir saistīti ar notikumiem Latvijā un pasaulē. Analizē pārmaiņas ietekmējošus faktorus.Saskata, atklāj un analizē cēloņsakarības vēstures procesos un izmanto tās sabiedrisko procesu skaidrošanai |
| 7.2. Saskaņā ar paraugu veido vēsturisko liecību aprakstu | 7.2. Izmanto muzejos un savā apkārtnē atrodamos vēstures avotus, lai veidotu savu vēsturisko vēstījumu, pamato, kāpēc šīs pagātnes liecības jāsaglabā | 7.2. Veido savas un vērtē citu, tai skaitā vēsturnieku un sadzīvē izplatītās vēsturiskās rekonstrukcijas, pamatojoties uz faktiem un atklājot atšķirīgo viedokļu cēloņus |
| 7.3. Atpazīst piemērus savā personiskajā un citu cilvēku pieredzē, kas apliecina laika pastāvēšanu (gadalaiku maiņa, cilvēka mūžs) | 7.3. Skaidro, kā dažādi faktori – norises ekonomikā, sabiedrības pārvaldīšanas veids, dominējošās vērtības, dabas apstākļi – ietekmē pārmaiņu norisi sabiedrībā, lai secinātu, ka pārmaiņām ir daudzveidīgi cēloņi un sekas | 7.3. Raksturo iedzīvotāju izvietojuma izmaiņas pasaulē un Latvijā, analizējot teritorijas apdzīvotību un apdzīvojumu ietekmējošos faktorus |
| 8. Informācijas avoti, kas atspoguļo norises sabiedrībā pagātnē un mūsdienās, ir izvērtējami kritiski | 8. Informācijas avoti, kas atspoguļo norises sabiedrībā pagātnē un mūsdienās, ir izvērtējami kritiski | 8. Informācijas avoti, kas atspoguļo norises sabiedrībā pagātnē un mūsdienās, ir izvērtējami kritiski |
| 8.1. Raksturo dažādu plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas izmantošanas iespējas, atrod un atlasa faktus | 8.1. Kritiski izvērtē un izmanto dažādu plašsaziņas līdzekļu un vēstures avotu sniegto informāciju. Salīdzina dažādos informācijas avotos atrodamos faktus, meklē līdzības un atšķirības | 8.1. Analizē un skaidro plašsaziņas līdzekļu iespējas atspoguļot un ietekmēt cilvēku politiskos, sabiedriskos, estētiskos priekšstatus un uzskatus, manipulēt ar personisko un kultūras identitātes izpratni, priekšstatiem par kultūras mantojumu un vērtībām |
| 8.2. Izvērtējot dažādu informāciju un vēstījumus, atpazīst un grupē faktus un viedokļus | 8.2. Salīdzina dažādos plašsaziņas līdzekļos izmantoto argumentāciju, lai noteiktu tajos pausto viedokļu pamatotību, izprot atšķirību starp realitāti un tās atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos | 8.2. No dažādiem informācijas avotiem, tai skaitā plašsaziņas līdzekļiem, iegūst un analizē viedokļus par vietējiem un globāliem procesiem, lai veidotu argumentētus spriedumus par sabiedriskiem procesiem pagātnē un mūsdienās |
| 8.3. Atpazīst sev noderīgu un nozīmīgu informāciju un pieredzi vēstures stāstos un rekonstrukcijās | 8.3. Atpazīst un vērtē dažādas ikdienišķas situācijas, kuru skaidrošanai tiek izmantoti sabiedrības vēsturiskajā pieredzē balstīti argumenti | 8.3. Izvērtē, kādu informāciju (ticamu, apšaubāmu) iespējams iegūt no dažādiem vēstures avotiem, lai to izmantotu argumentācijā. Skaidro, kādi faktori ietekmē vēstures avotu ticamību. Nosaka avotu ticamību, izmantojot piedāvātos kritērijus.Analizē dažādu sabiedrības grupu izteiktos vēstures norišu vērtējumus un pārmaiņas sabiedrības grupu vēsturiskajā atmiņā, meklējot vērtējumos un vēsturiskajā atmiņā kopīgo un izprotot atšķirību cēloņus |
| 8.4. Izmantojot dažādus avotus un vēstījumus, meklē piemērus, kā organizācijas un cilvēki veido savu digitālo identitāti, lai secinātu, kādu informāciju tā ietver. Atbildīgi lieto sociālos medijus | 8.4. Izmantojot dažādus avotus, savu un citu pieredzi, secina, kādi ir pārdomāti veidotas digitālās identitātes kritēriji, atbildīgi un apzināti veido savu digitālo identitāti |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,labklājības ministrs Jānis Reirs
4. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr. 747
Sasniedzamie rezultāti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
| 1. Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi | 1. Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi | 1. Katram mākslas veidam ir tam raksturīgi izteiksmes līdzekļi |
|---|---|---|
| Beidzot 3. klasi | Beidzot 6. klasi | Beidzot 9. klasi |
| 1.1. Stāsta par īpašo un neparasto mākslā (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) | 1.1. Raksturo mākslas (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) izteiksmes līdzekļus un novērtē iespējas ar tiem radoši izpausties | 1.1. Sava radošā darba prezentācijā un aprakstā izmanto informācijas avotus un atsauces uz tiem, lai pamatotu izvēlēto mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) un tā izteiksmes līdzekļus |
| 1.2. Atšķir vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus (līnija, laukums, forma, krāsa, ritms, apjoms, telpa). Eksperimentē ar katru no tiem un kombinē tos. Stāsta par savu pieredzi | 1.2. Atpazīst un nosauc vairāku vizuālās mākslas veidu izteiksmes līdzekļus (līnija, laukums, forma, krāsa, tonis, gaisma, virsmas īpatnības, ritms, apjoms, telpa, mērogs, virziens) un kompozīcijas izveides paņēmienus (formāts, līdzsvars, kontrasts, ritms, proporcijas). Kombinē tos, pamatojot savas izvēles ietekmi uz gala rezultātu | 1.2. Raksturo dažādu vizuālās mākslas veidu (glezniecība, grafika, tēlniecība, arhitektūra, dizains un audiovizuālā māksla) vizuālos izteiksmes līdzekļus un kompozīcijas izveides paņēmienus un paredz to ietekmi uz gala rezultātu. Kombinē tos atbilstoši radošā darba mērķim un idejai un izvērtē ietekmi uz mākslas darbu |
| 1.3. Saskata mākslas darbos zīmes (piemēram, vienkāršākās etnogrāfiskās zīmes un informatīvās zīmes) un plaši lietotus simbolus reālajā un digitālajā vidē, skaidro to nozīmi, līdzīgo un atšķirīgo. Lieto zīmes un simbolus radošā darbā, izmantojot tiem atbilstošus vizuālus izteiksmes līdzekļus, kuru izvēli pamato | 1.3. Radošā darbā gan brīvi kombinē, gan mērķtiecīgi lieto zīmes un simbolus (piemēram, etnogrāfiskās zīmes, informatīvās zīmes un simbolus) ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem un kompozīcijas principiem. Salīdzina un izvērtē abas pieejas | 1.3. Veido radošu darbu ar idejai atbilstošu kompozīciju. Sintezējot vairākus vizuālās mākslas veidus, mērķtiecīgi izmanto, pārveido un kombinē zīmes un simbolus |
| 1.4. Saklausa, atšķir, dziedot un muzicējot kopā ar visiem lieto mūzikas izteiksmes līdzekļus (melodija, dinamika, temps, skaņas nokrāsa, reģistrs). Eksperimentējot ar tiem (piemēram, lēnu tempu nomaina ar ātru, augstu reģistru ar zemu), stāsta par izmaiņu radīto noskaņu | 1.4. Klausās, atpazīst un daudzveidīgā muzikālā darbībā lieto mūzikas izteiksmes līdzekļus (melodija, dinamika, temps, tembrs, reģistrs, skaņveides paņēmieni). Vērtē, kā skaņdarba vai dziesmas raksturs mainās, tos variējot | 1.4. Atpazīst skaņdarbā un nošu rakstā apgūtajiem mūzikas stiliem raksturīgos mūzikas izteiksmes līdzekļus, mērķtiecīgi tos izmanto muzikāli radošajā darbībā. Pēta nošu pieraksta paraugus, izzina, kā veidojies un attīstījies nošu raksts. Pieraksta savu muzikālo sacerējumu, izvērtē to pēc kopīgi izstrādātiem kritērijiem |
| 1.5. Dzied unisonā pēc dzirdes jebkurā tonalitātē. Dzied unisonā pēc notīm vienkāršas melodijas ar pakāpju nosaukumiem un ar nošu nosaukumiem Do mažorā un la minorā. Saklausa un atšķir noturīgās un nenoturīgās pakāpes skaņkārtā, skaidro tonikas trijskaņa uzdevumu mūzikā | 1.5. Dzied kopā ar visiem unisonā un kanonā dziesmas pēc dzirdes jebkurā tonalitātē, dzied ar pakāpju nosaukumiem un pēc notīm vienkāršas melodijas tonalitātēs ar vienu zīmi. Skaidro toņa, pustoņa, alterācijas zīmju (diēzs, bemols, bekars) nozīmi mūzikā. Saklausa atšķirības starp vienkāršajiem intervāliem un saskaņām (disonanses, konsonanses), skaņkārtu, trijskani (mažors, minors), skaidro to nozīmi mūzikas tēla veidošanā. Instrumentspēlē (metalofons, ksilofons) lieto burtu apzīmējumus | 1.5. Dzied kopā ar visiem un grupā unisonā un kanonā dziesmas pēc dzirdes jebkurā tonalitātē, dzied un spēlē pēc notīm vienkāršas melodijas tonalitātēs līdz divām zīmēm. Saskata un saklausa atšķirības starp konsonansēm un disonansēm, raksturo to nozīmi mūzikas tēla veidošanā. Veido vienkāršus dziesmu pavadījumus, izmantojot I, IV, V pakāpes trijskaņus. Iestudē priekšnesumu, ietverot apgūtās dziesmas, skandēšanas partitūras, un izvērtē repertuāra atbilstību priekšnesuma iecerei |
| 1.6. Skandē un dzied, spēlē ritma instrumentus, veido vienkāršus ritma pavadījumus, izmantojot dažāda ilguma ritma vienības 2/4, 3/4 un 4/4 taktsmērā. | 1.6. Skandē un dzied, grupē un veido skanošo žestu un ritma pavadījumus, izmantojot apgūtās ritma vienības un ritma grupas, un punktētos ritmus radošos vingrinājumos iepriekš apgūtajos taktsmēros un 3/8 un 6/8 taktsmērā, skaidro to ietekmi uz mūzikas raksturu un noskaņu | 1.6. Saklausa un kombinē apgūtās ritma struktūras dažādos taktsmēros, lieto radošos vingrinājumos muzicēšanas procesā, skaidro ritma līdzekļu atbilstību apgūtajiem mūzikas žanriem un stiliem |
| 1.7. Skatuviskā darbībā izmanto kustības un runu cilvēka un dažādu citu tēlu darbības un rīcības atdarināšanai, pauž savu viedokli par gūto pieredzi | 1.7. Izmanto savu ķermeni un balsi monologa, dialoga un etīžu veidošanā, balstoties uz personisko pieredzi un viedokli. Savu un citu veikumu izvērtē pēc iepriekš veidotiem kritērijiem | 1.7. Piedzīvo un vērtē teātri kā starpdisciplināru mākslu, kurā izteiksmes līdzeklis ir pats aktieris. Izvērtē, vai darbs ir procesā veidota izrāde, improvizācijas teātra izrāde vai atbilstoši scenārijam veidots priekšnesums. Pamato savu viedokli |
| 1.8. Skaidri un apzināti lasa mācībām un savām interesēm atbilstošus folkloras un literāros darbus, nosaka literārā darba kompozīcijas galvenās daļas | 1.8. Raksturo un mācās vērtēt savas un cittautu folkloras un literārā darba kompozīcijas elementus. Pauž savu viedokli par literāru darbu un mācās izprast tā māksliniecisko kvalitāti salīdzinājumā ar citiem mākslas darbiem | 1.8. Analizē un vērtē savas un cittautu folkloras un literārā darba kompozīciju un izteiksmes veidu. Vērtē literārā darba māksliniecisko kvalitāti salīdzinājumā ar citiem tekstiem un mākslas darbiem |
| 1.9. Saskata vienkāršus tēlainās izteiksmes līdzekļus, piemēram, salīdzinājumus, stāsta par literārā darba notikumiem, īsi raksturo tēlus un to rīcību | 1.9. Pazīst, izvēlas un lieto valodas un tēlainās izteiksmes līdzekļus (pārnestā nozīme, deminutīvs, alegorija, personifikācija, epitets, metafora), kuri nepieciešami literārā darba izveidē. Vērtē lietojumu, salīdzina un pamato ietekmi uz tekstu | 1.9. Saskata literārā darbā izmantotos tēlainās izteiksmes līdzekļus (simbols, asonanse, aliterācija), interpretē to nozīmi tekstā. Vērtē literārā teksta valodas savdabību |
| 1.10. Saskata un salīdzina dzejas, prozas un dramaturģijas teksta atšķirīgo veidojumu | 1.10. Salīdzina dažādu folkloras (dziesmu folklora, vēstītājfolklora, brahiloģismi) un literatūras veidu un žanru (fabula, dzejolis, literārā pasaka, stāsts, pasaku luga) pazīmes latviešu un cittautu literāros darbos | 1.10. Argumentēti pamato dažādu folkloras un literatūras veidu (lirika, epika, liroepika, drāma) un žanru (novele, romāns, dzejolis, miniatūra, komēdija, drāma, eposs, poēma, balāde, dzejproza) pazīmes latviešu un cittautu literāros darbos |
| 2. Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas | 2. Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas | 2. Ideju, emociju un viedokļa paušanā nepieciešama drosme, neatlaidība un gatavība izmēģināt dažādas pieejas |
| 2.1. Īsteno radošas idejas dažādiem sev aktuāliem nolūkiem, pamatojot to personisko aktualitāti | 2.1. Īsteno radošas un mākslinieciskas idejas dažādiem sev aktuāliem mērķiem, iedvesmojoties no notikumiem sabiedrībā vai personiskajā dzīvē, no vizuālās un audiovizuālās mākslas, mūzikas, teātra mākslas, literārajiem darbiem, arhitektūras un dizaina vai dabas norisēm. Fiksē tos (pieraksta, skicē, fotografē, ieraksta vai filmē). Izmanto radošās domāšanas paņēmienus ideju precizēšanā | 2.1. Īsteno radošas un mākslinieciskas idejas sabiedrībai un sev aktuāliem mērķiem. Izmanto daudzveidīgus radošās domāšanas paņēmienus ideju precizēšanā. Idejas realizēšanai izmanto tekstu, skaņu, attēlu, kustību un dažādas tehnoloģijas |
| 2.2. Stāsta par ideju radīšanas procesā gūtajiem atklājumiem, prieku, gandarījumu un ieguldījumu kopīgajā darbā. Pārrunā grūtības. Sarunājas un uzklausa citus | 2.2. Raksturo savu ideju radīšanas procesu, uzdrīkstēšanos, izvēles, ieguldījumu, gandarījumu, grūtību pārvarēšanu | 2.2. Analizē ideju radīšanas procesu, izvērtē savu ieguldījumu, pieredzi un grupas darbību. Prezentējot ideju, atbildīgi un cieņpilni izturas pret auditoriju |
| 2.3. Uzstājas auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā. Stāsta par uzstāšanās laikā piedzīvoto, vērtē savu sniegumu | 2.3. Uzstājas auditorijas priekšā individuālā priekšnesumā, atpazīst uztraukumu un bailes un ar pedagoga palīdzību meklē tam risinājumu. Vērtē savu un citu sniegumu | 2.3. Publiskās uzstāšanās laikā mērķtiecīgi izmanto apgūtās prasmes (runa, kustība, iztēle). Izvērtē savu un citu snieguma kvalitāti atbilstoši ieceres mērķim. Izvērtē savu izaugsmi |
| 3. Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskas inovācijas | 3. Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskas inovācijas | 3. Radošajā darbībā cilvēks pēta un pauž savu identitāti, izprot atšķirīgus pasaules uzskatus un tradīcijas, novērtē mantojumu un mākslinieciskas inovācijas |
| 3.1. Individuāli, pārī vai grupā vienojas par idejas īstenošanas soļiem un eksperimentējot veido radošu darbu (piemēram, raksta nelielus radošus darbus rakstos vai mutvārdos apgūto žanru un tēlainās izteiksmes līdzekļu apjomā. Izzinot un pētot skaņu avotus, eksperimentē ar skaņu rīkiem, sacer vienkāršas melodijas ar folkloras tekstiem brīvā formā, rada un ieraksta skaņu gleznas). Izvērtē darbu atbilstoši noteiktiem kritērijiem | 3.1. Diskutē, apspriež idejas, individuāli, pārī vai grupā veido radošu darbu (piemēram, raksta ritmizētus literārus tekstus, dialogus, monologus, sižetiskus vēstījumus, tēlainus aprakstus, fantāzijas vai literārās pasakas žanra eksperimentus, sacer skaņdarbu, izmantojot kādu no apgūtajām mūzikas formām, veido skaņu partitūras, rada skaņu stāstus), eksperimentējot un kombinējot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus atbilstoši radošā darba ieceres mērķim | 3.1. Sekojot paša plānotiem radošā procesa soļiem, daudzveidīgi izmanto mākslinieciskos un tēlainās izteiksmes līdzekļus atbilstoši ieceres mērķim, apvieno audiālos un vizuālos, divdimensiju un trīsdimensiju mākslas veidus radoša darba izveidē (piemēram, eksperimentējot raksta dzejas, prozas vai dramaturģijas tekstu, sacer skaņdarbu literāram tekstam vai animācijas filmai, veido iestudējumu un tā noformējumu), mērķtiecīgi izmanto digitālās tehnoloģijas. Atbildīgi izvērtē savu un citu paveikto atbilstoši kopīgi veidotiem kritērijiem |
| 3.2. Atpazīst un radošā darbā izmanto dažādu mākslas veidu dažādus materiālus, tehnikas un paņēmienus (piemēram, veido sižetus un tēlus leļļu un objektu teātra tehnikā, zīmē, veido, glezno, darina kolāžas, fotografē) | 3.2. Dalās pieredzē, eksperimentē un kombinē dažādus materiālus, tehnikas, paņēmienus un tehnoloģijas radošam darbam (piemēram, izgatavo skaņu rīkus, realizē skatuvisku priekšnesumu, zīmē, glezno, veido, fotografē, filmē, veido animācijas). Pamato savu izvēli | 3.2. Sadarbojas un atbildīgi īsteno radošā darba ideju. Uzklausa citu viedokli, diskutē un patstāvīgi pieņem lēmumus par idejas īstenošanai atbilstošu materiālu, tehnikas, paņēmienu un tehnoloģiju izvēli |
| 3.3. Interpretē viena mākslas veida darbu ar cita mākslas veida izteiksmes līdzekļiem vecumposmam atbilstošā apjomā, piemēram, ilustrē literāru vai folkloras darbu, dziesmu vai skaņdarbu ar vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem, stāsta cits citam, kādus tēlus var radīt | 3.3. Izmanto dažādu mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) iespējas savu emociju, vērtību un ideju paušanai. Interpretē mākslas darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) vecumposmam atbilstošā apjomā ar citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļiem. Salīdzina, kā atšķiras viena un tā paša sižeta atspoguļojums dažādos mākslas veidos | 3.3. Radošajā darbā izmanto savu estētisko pieredzi. Interpretē mākslas darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) vecumposmam atbilstošā apjomā, izvēloties un izmantojot citu mākslas veidu izteiksmes līdzekļus, argumentē savu izvēli |
| 3.4. Stāsta par radošā darba gaitu, savu tehnisko un valodisko meistarību un izvērtē savu sniegumu atbilstoši iecerei. Atbildīgi izturas pret savu un citu veidotiem darbiem | 3.4. Demonstrē, eksponē, atskaņo, raksta un lasa sadarbībā paveikto. Novērtē savu un klasesbiedru veidotus darbus kā autordarbus. Izmantojot citu autoru darbus vai idejas, atsaucas uz tiem, norādot avotus | 3.4. Analizē atklājuma, līdzpārdzīvojuma, radīšanas prieka, uzdrīkstēšanās un problēmu risināšanas pieredzi radošajā procesā un sadarbībā. Ievēro autortiesības regulējošas normas |
| 3.5. Izzina un atbilstoši noteiktiem kritērijiem novērtē mākslas (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, dizains un arhitektūra) darbu personisko nozīmību. Pauž savus uzskatus un uzklausa atšķirīgus uzskatus | 3.5. Pēta un atbilstoši paša veidotiem kritērijiem vērtē iespēju nozīmīgākajos pasaules un Latvijas mākslas (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) darbos un kultūrtelpā paust identitāti. Izvēlas darbus, kas kļuvuši personiski nozīmīgi, to izpētē iedvesmojas savam radošajam darbam | 3.5. Analizē sabiedrībā aktuālu procesu izpausmes dažādos laikmetīgās mākslas veidos, komentē personiski nozīmīgo |
| 3.6. Apliecina savu piederību noteiktai kultūrai, piedaloties tautas tradīciju pasākumos. Skaidro to personisko nozīmību | 3.6. Raksturo un vērtē materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma (piemēram, mutvārdu tradīcijas un izpausmes, rituāli, Dziesmu un deju svētki) nozīmi identitātes saglabāšanā | 3.6. Pēta un analizē materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma (piemēram, mutvārdu tradīcijas un izpausmes, rituāli, Dziesmu un deju svētki) nozīmi. Pamato savu unikālo piederību noteiktai kultūrai un dzīvesvidei. Novērtē sevi kā kultūras mantojuma veidotāju |
| 3.7. Sadarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā tuvākajā apkaimē, iesaistoties kopīgā darbībā, īstenojot idejas publiskajā telpā (skolā un ārpus tās) | 3.7. Sadarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā tuvākajā apkaimē, kopīgi īstenojot sociāli, ekonomiski vai ekoloģiski nozīmīgas mākslas idejas publiskajā telpā. Izsaka savu identitāti mākslā, ietekmējot apkārtējās vides veidošanu un veicinot dažādu sociālu grupu un kultūru saprašanos | 3.7. Sadarbojas kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Iesaistās mācību, dzīves un atpūtas vides izveidē, novērš trūkumus. Pamato nepieciešamību radīt, apzinās radošo procesu kā autora pašizpausmes un uzņēmības rezultātu |
| 3.8. Klausās un atšķir latviešu tautas tradicionālos mūzikas instrumentus (kokli, trideksni, sietiņu, stabuli) pēc attēla un skanējuma. Grupās pēta un atklāj instrumentu skaņas veidošanās principus | 3.8. Saklausa, pēta un skaidro atšķirības starp Baltijas un citu tautu tradicionālajiem mūzikas instrumentiem. Stāsta par mūzikas instrumentu lomu tautas tradīcijās | 3.8. Klausās, pēta, atšķir pēc attēla, nosaukuma un tembra klasiskos un populārās mūzikas instrumentus, skaidro to lietojumu atbilstoši mūzikas stilam, laikmetam. Klausās un salīdzina viena un tā paša skaņdarba dažādas interpretācijas |
| 3.9. Individuālā, pāru un grupu skatuviskā darbībā atdarina redzēto. Atspoguļo personisko pieredzi, atveidojot ikdienas dzīves notikumus un eksperimentējot ar veidiem, kā tos izpaust | 3.9. Iejūtas lomā, darbojas tēlā, sadarbojas tēla ietvaros ar citu tēlu. Risina problēmas un konfliktus skatuviskajā darbībā tēla ietvaros. Izsaka viedokli par gūto pieredzi un raksturo emocijas | 3.9. Veido lomu, skatuvisku tēlu un priekšnesuma saturu, mērķtiecīgi izmantojot savu ķermeni, runu un iztēli. Analizē un izvērtē sava un citu veikuma atbilstību mērķim |
| 4. Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā | 4. Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā | 4. Mākslas darbi rodas noteikta laikmeta un kultūras mijiedarbībā. Tie veido daudzveidīgu pieredzi, attīsta estētisko un kultūras izpratni un spēj radīt pārmaiņas sabiedrībā |
| 4.1. Apmeklē kultūras notikumus (piemēram, izstādes, izrādes, filmas, koncertus, literārus pasākumus), vēro pilsētvidi, stāsta par saviem iespaidiem, uzklausa atšķirīgus uzskatus. Kultūras notikuma apmeklējuma laikā mācās ievērot atbilstošu uzvedības modeli | 4.1. Apmeklē kultūras notikumus (piemēram, izstādes, izrādes, filmas, koncertus, literārus pasākumus), veidojot savu kultūras pieredzi. Izvērtē to personisko nozīmību un aktualitāti, pauž un pamato savu viedokli un pieņem atšķirīgus viedokļus. Kultūras notikuma apmeklējuma laikā ievēro atbilstošu uzvedības modeli | 4.1. Izvēlas savām interesēm atbilstošus kultūras notikumus. Mutiski un rakstiski vērtē savu kultūras pieredzi, paužot savu attieksmi pret dzīves un kultūras vērtībām, ko rosinājuši oriģināldarbi |
| 4.2. Aprakstoši stāsta par mākslas darbā uztveramo (piemēram, objekti, tēli, sižets, tēmas) un par to, ko iespējams iztēloties (piemēram, noskaņa, pārdzīvojums, asociācijas) | 4.2. Individuāli novērtē mākslas darba iedarbību uz dažādiem uztveres veidiem (piemēram, valodiskais, vizuālais, audiālais, kinestētiskais). Interpretē mākslas darbā (vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, literatūra, teātris, arhitektūra un dizains) ietverto informāciju un idejas un iztēlē uztveramo, pauž savu viedokli, emocionālo attieksmi un estētisko vērtējumu | 4.2. Analizē un apraksta mākslas darbu formu un estētisko aspektu. Interpretē darbus to veselumā (saturs un forma) |
| 4.3. Novērtē neparasto, dabisko, krāšņo, senlaicīgo kā vērtības dzīvē. Saviem vārdiem skaidro tuvākās apkārtnes mākslas, dizaina un arhitektūras piemēru nozīmi personiskajā un sabiedriskajā vidē | 4.3. Saskata un novērtē autora pašizpausmes, cilvēka pārdzīvojumu un savstarpējo attiecību, kultūras un apkārtējās vides atspoguļojumu mākslas darbos (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains). Raksturo un vērtē mākslas darbā aktualizētās problēmas un vērtības, saistot tās ar personisko pieredzi un pasaulē notiekošo | 4.3. Analizē un diskutē par mākslas darbā (literatūra, vizuālā māksla, mūzika, teātris) ietvertām individuālām un sabiedrībai kopumā svarīgām vērtībām |
| 4.4. Klausās, skatās, vēro, saviem vārdiem skaidro mākslas darba (piemēram, dziesma, skaņdarbs, vizuālās un audiovizuālās mākslas darbs) galvenās pazīmes | 4.4. Lasa, klausās, skatās un vēro mācīšanās mērķim atbilstošus dažādu mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris) darbus. Izsaka savu viedokli par lasīto, saklausīto, redzēto un raksturo dažādu žanru un stilu darbus mūzikā un vizuālajā mākslā. Mācās atšķirt un izvēlēties augstvērtīgus mākslas darbus | 4.4. Lasa, klausās, skatās, vēro mācīšanās mērķim atbilstošus dažādu mākslas veidu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris), žanru, stilu un virzienu darbus, paplašinot savu ētisko un estētisko pieredzi. Analizē un diskutē par pazīmēm un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem atbilstoši žanram, stilam un virzienam mūzikā un vizuālajā mākslā. Mācās atšķirt un izvēlēties augstvērtīgus mākslas darbus |
| 4.5. Raksturo tēlus, salīdzina tēlu un savas vērtības un intereses. Iepazīstina ar sev zināmu populāru mākslas darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) un tēlu daudzveidību, pamatojot interpretē to popularitāti sabiedrībā | 4.5. Analizē mākslas darbu (literatūra, vizuālā un audiovizuālā māksla, mūzika, teātris, arhitektūra un dizains) un tēlu nozīmi dažādu ideoloģiju un politikas izpausmēs. Vērtē mākslas darba, tā autora ietekmi un atbildību sabiedrības uzskatu veidošanā. Analizē autoru un viņu darbu popularitāti noteiktā laikā |
Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,labklājības ministrs Jānis Reirs
5. pielikumsMinistru kabineta2018. gada 27. novembranoteikumiem Nr.747
Sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)