Zaudējis spēku - Latvijas Darba likumu kodekss

129.pants. Darbinieku materiālā atbildība

Darbinieki ir pilnā apmērā materiāli atbildīgi par zaudējumu, kas, izpildot darba pienākumus, viņu vainas dēļ nodarīts darba devējam.

Darbiniekiem, kas kopīgi veic atsevišķus darbus, kuri saistīti ar viņiem nodoto vērtību glabāšanu, apstrādi, pārdošanu (izsniegšanu), pārvadāšanu vai izmantošanu ražošanas procesā, ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atbildību, var paredzēt kolektīvo (brigādes) materiālo atbildību. Kolektīvās (brigādes) materiālās atbildības piemērošanas noteikumus nosaka darba koplīgumā.

129.1 pants. Rakstveida līgums par materiālo atbildību pilnā apmērā

129.2 pants. Kolektīvā (brigādes) materiālā atbildība

130.pants. Kārtība, kādā atlīdzināms darbinieka nodarītais materiālais zaudējums uzņēmumam, iestādei vai organizācijai

Zaudējumu nodarījušais darbinieks var labprātīgi to pilnīgi vai daļēji atlīdzināt. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks var nodarītā zaudējuma atlīdzināšanai nodot līdzvērtīgu mantu vai izlabot bojājumu.

Ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs ietur zaudējumus no darbinieka algas likumā pieļautajā apmērā (124.pants). Ja darbinieks nepiekrīt atvilkumam vai tā apmēram, darba strīdu pēc darba devēja pieteikuma izskata darba strīdu komisija un tiesa.

Ja darba devējs pretēji noteiktajai kārtībai izdarījis ieturējumus no darba algas, ieturētās summas jāatmaksā.

Zaudējums atlīdzināms neatkarīgi no tā, vai darbinieku sauc pie disciplinārās, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par darbību (bezdarbību), ar ko nodarīts zaudējums uzņēmumam, iestādei vai organizācijai.

131.pants. Atlīdzināmā zaudējuma apmēra noteikšana

Darba devējam nodarītā zaudējuma apmēru nosaka atbilstoši faktiskajiem tiešajiem zudumiem.

Vairāku darbinieku vainas dēļ nodarītā atlīdzināmā zaudējuma apmēru katram no viņiem nosaka, ievērojot vainas pakāpi.

Tiesa var samazināt atlīdzināmā zaudējuma apmēru, ievērojot darbinieka vainas pakāpi, konkrētos apstākļus un materiālo stāvokli.

Devītā nodaļaDARBA KĀRTĪBA

132.pants. Darbinieku pienākumi

Darbiniekiem jāievēro darba kārtība, laikā un precīzi jāizpilda darba devēja rīkojumi, jāievēro tehnoloģiskā disciplīna, darba aizsardzības, drošības tehnikas un darba higiēnas prasības, saudzīgi jāizturas pret darba devēja mantu.

133.pants. Darba disciplīnas nodrošināšana

134.pants. Darba devēja pienākumi

Darba devēja pienākums ir pareizi organizēt darbinieku darbu, ievērot darba likumdošanas aktus un darba aizsardzības noteikumus, uzlabot darbinieku darba apstākļus.

135.pants. Darba kārtības noteikšana

Darba kārtību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi, kurus apstiprina darba devējs un arodu organizācijas, kā arī darba koplīgums.

Darba devējam divu mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem iekšējās darba kārtības noteikumi.

136.pants. Disciplinārie nolikumi

Dažu kategoriju darbiniekiem piemēro Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes apstiprinātos disciplināros nolikumus.

137.pants. Apbalvojumi par panākumiem darbā

Par darba pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu un nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem darbā darba devējs var piemērot apbalvojumus, kas paredzēti iekšējās darba kārtības noteikumos un darba koplīgumā.

138.pants. Apbalvojumu un pamudinājumu piemērošanas kārtība

139.pants. Priekšrocības un atvieglojumi strādniekiem un kalpotājiem, kas labi un apzinīgi izpilda savus darba pienākumus

140.pants. Apbalvojumi un pamudinājumi par sevišķiem nopelniem darbā

141.pants. Sodi par darba kārtības pārkāpšanu

Par darba kārtības pārkāpšanu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) atlaišanu no darba (amata) (33. panta 3.,7. un 8.punkts un 254. panta 1. punkts).

Īpaši nolikumi par disciplināro atbildību var paredzēt atsevišķu kategoriju darbiniekiem arī citus disciplinārsodus.

142.pants. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

Pirms disciplinārsodu uzlikšanas no darbinieka jāpieprasa paskaidrojums.

Izvēloties konkrētu disciplinārsoda veidu, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka iepriekšējais darbs.

Par katru darba kārtības pārkāpumu var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

143.pants. Termiņš disciplinārsoda uzlikšanai

Disciplinārsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad darbiniekam bijusi pārejoša darba nespēja vai viņš bijis atvaļinājumā.

Disciplinārsodu nevar uzlikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

144.pants. Disciplinārsoda pārsūdzēšana

Darbinieks viņam uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt darba strīdu izskatīšanai noteiktajā kārtībā darba strīdu komisijā un tiesā.

145.pants. Disciplinārsoda noņemšana

Ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas darbinieks nesaņem jaunu disciplinārsodu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

Disciplinārsodu var noņemt, pirms pagājis gads, ja darbinieks nav izdarījis jaunu darba kārtības pārkāpumu un ir parādījis sevi kā labu un apzinīgu darbinieku.

146.pants. Darba disciplīnas pārkāpuma nodošana izskatīšanai darba kolektīvā, biedru tiesā vai sabiedriskajā organizācijā

Desmitā nodaļaDARBA AIZSARDZĪBA

147.pants. Veselībai nekaitīgu un drošu darba apstākļu garantēšana

Darba devēju un darbinieku pienākumus un tiesības darba aizsardzības jomā nosaka Latvijas Republikas 1993. gada 4. maija likums "Par darba aizsardzību".

148.pants. Darba aizsardzības un darba higiēnas prasību ievērošana, ceļot un ekspluatējot ražošanas ēkas, būves, iekārtu un mašīnas

149.pants. Aizliegums nodot ekspluatācijā uzņēmumus, kas neatbilst darba aizsardzības prasībām

150.pants. Aizliegums uzstādīt un lietot mašīnas un citu ražošanas iekārtu, kas neatbilst darba aizsardzības prasībām

151.pants. Administrācijas pienākums atvieglot un nodrošināt veselīgus darba apstākļus strādniekiem un kalpotājiem

152.pants. Darba devējam obligātie darba aizsardzības noteikumi

153.pants. Pienākums instruēt darbiniekus par drošības tehnikas un darba higiēnas noteikumiem

154.pants. Pienākums izpildīt darba aizsardzības instrukcijas un darba higiēnas noteikumus

155.pants. Līdzekļi darba aizsardzības pasākumiem

156.pants. Speciālā apģērba un citu individuālās aizsardzības līdzekļu izsniegšana

157.pants. Ziepju, citu mazgāšanas un neitralizējošo līdzekļu izsniegšana

158.pants. Piena un ārstnieciski profilaktiskā uztura izsniegšana

159.pants. Speciālā apģērba, apavu, piena un ārstnieciski profilaktiskā uztura izsniegšanas kārtība

160.pants. Apgāde ar sālītu gāzēto ūdeni

161.pants. Darbinieku medicīniskās apskates

162.pants. Pārcelšana vieglākā darbā

163.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas pārcelti vieglākā darbā

164.pants. Pārtraukumi, kas ieskaitāmi darba laikā

165.pants. Invalīdu darba izmantošana

166.pants. Darba devēja pienākums izmeklēt un ņemt uzskaitē ražošanā notikušos nelaimes gadījumus

167.pants. Darba devēju materiālā atbildība par kaitējumu, kas nodarīts darbiniekiem veselības bojājuma gadījumā

Vienpadsmitā nodaļaSIEVIEŠU DARBS

168.pants. Darbi, kuros aizliegts nodarbināt sievietes

Aizliegts sievietes nodarbināt smagos darbos un darbos ar kaitīgiem darba apstākļiem.

Sarakstus par smagiem darbiem un darbiem ar kaitīgiem darba apstākļiem, kuros aizliegts nodarbināt sievietes, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets, saskaņojot ar darbinieku republikāniskajām arodu organizācijām.

Aizliegts likt sievietēm pārnēsāt un pārvietot smagumus, kas pārsniedz likumdošanas aktos viņām noteiktās maksimālās normas.

169.pants. Ierobežojumi sieviešu nodarbināšanai nakts darbā

Sieviešu iesaistīšana nakts darbā nav atļauta, izņemot darbu veidus, kur tas ir sevišķi nepieciešams.

170.pants. Aizliegums iesaistīt nakts un virsstundu darbā, darbā brīvdienās, svētku dienās un sūtīt komandējumos grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam

Nav atļauts iesaistīt nakts darbā, virsstundu darbā, darbā brīvdienās, svētku dienās un sūtīt komandējumos grūtnieces, kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam.

171.pants. Virsstundu darba un komandējumu ierobežošana sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam

Sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns-invalīds līdz 16 gadu vecumam), nedrīkst iesaistīt virsstundu darbā vai sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

171.1 pants. Ierobežojumi sieviešu iesaistīšanai dežūrās

Grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns - invalīds līdz 16 gadu vecumam), nedrīkst iesaistīt dežūrās pēc darba dienas beigām, naktī, brīvdienās un svētku dienās.

172.pants. Grūtnieču un tādu sieviešu pārcelšana vieglākā darbā, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam

Grūtniecēm saskaņā ar medicīnisko atzinumu samazina darba normas vai pārceļ viņas citā, vieglākā un nelabvēlīgu faktoru ietekmi izslēdzošā darbā, saglabājot agrākā darba vidējo izpeļņu.

Sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, ja viņas nespēj veikt līdzšinējo darbu, pārceļ citā darbā, saglabājot agrākā darba vidējo izpeļņu, līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu.

172.1 pants. Darba samaksa sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam un kuras ik dienas strādā saīsinātu darba laiku

Sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam un kuras ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, darba algu izmaksā tādā pašā apmērā kā attiecīgo kategoriju darbiniekiem, kuri ik dienas strādā normālu darba laiku.

Darbiniecēm, kam ir bērni līdz triju gadu vecumam un kas strādā gabaldarbu, par darbu samaksā pēc gabaldarba izcenojumiem tāpat kā pārējiem darbiniekiem ar piemaksu pēc tarifa likmes par to laiku, par kādu viņu darba laiks ik dienas ir īsāks nekā pārējo darbinieku darba laiks.

173.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi, kā arī atvaļinājums bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam

Grūtniecības atvaļinājumu piecdesmit sešas kalendārās dienas un dzemdību atvaļinājumu piecdesmit sešas kalendārās dienas aprēķina kopā un piešķir simts divpadsmit kalendārās dienas neatkarīgi no grūtniecības atvaļinājuma dienu skaita, kas izmantots līdz dzemdībām.

Sievietēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir četrpadsmit kalendāro dienu ilgu papildu grūtniecības atvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā septiņdesmit kalendārās dienas.

Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī ja dzimuši divi vai vairāk bērni, sievietei piešķir četrpadsmit kalendāro dienu ilgu papildu dzemdību atvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā septiņdesmit kalendārās dienas.

Sievietēm pēc viņu vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam, izmaksājot par šo periodu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.

Laiku bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam ieskaita kopējā un nepārtrauktajā darba stāžā.

174.pants. Ikgadējā atvaļinājuma pievienošana grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas laiks sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam

Pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā sievietei pēc viņas iesnieguma piešķir ikgadējo atvaļinājumu neatkarīgi no darba stāža pie attiecīgā darba devēja.

Sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns-invalīds līdz 16 gadu vecumam), ikgadējo atvaļinājumu piešķir vasarā vai - pēc sievietes iesnieguma - citā viņai izdevīgā laikā.

175.pants. Atvieglojumi sievietēm papildus likumdošanas aktos paredzētajiem

Darba devējs par paša līdzekļiem saskaņā ar darba koplīgumu nosaka strādājošajām sievietēm mātēm darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus likumdošanas aktos paredzētajiem atvieglojumiem.

176.pants. Garantijas personām, kuras audzina bērnus bez mātes

Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu (bērnus) līdz divu mēnešu vecumam vienam no adoptētājiem tiek piešķirts atvaļinājums - 56 dienas, sākot ar bērna (bērnu) adopcijas dienu.

Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu (bērnus) vecumā no diviem mēnešiem līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem vai aizbildnim piešķir apmaksātu vienreizēju papildu atvaļinājumu četrpadsmit kalendārās dienas.

Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu (bērnus), vienam no adoptētājiem vai aizbildnim pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna (bērnu) kopšanai līdz trīs gadu vecumam, izmaksājot par šo laiku valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.

Gadījumā, kad māte mirusi dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir atvaļinājumu uz visu bērna kopšanas laiku, taču ne ilgāk par bērna 70.dzīvības dienu.

Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumu vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu-invalīdu (vecumā līdz 16 gadiem), un uz minētā vecuma bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 35. panta 1. punktā, 51., 78. panta pirmās daļas 2. punktā, 170.,171. un 171.1 pantā, 174. panta otrajā daļā, 175. un 177. pantā, 178. panta otrajā daļā.

177.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

Sievietēm, kam ir bērni līdz pusotra gada vecumam, bez parastā pārtraukuma atpūtai un ēšanai piešķir arī papildpārtraukumus bērna barošanai.

Šos pārtraukumus, kas nav mazāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām.

Ja ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, nosakāms vismaz stundu ilgs pārtraukums.

Pēc mātes vēlēšanās pārtraukumus bērna barošanai var apvienot, pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darbadienas (darba maiņas) beigām, darbadienu (maiņu) attiecīgi saīsinot.

Pārtraukumu ilgumu un to piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu, ņemot vērā bērna mātes vēlēšanos.

Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, un par tiem samaksā pēc vidējās izpeļņas.

178.pants. Garantijas grūtniecēm un sievietēm, kurām ir mazgadīgs bērns

Aizliegts pazemināt sievietēm darba samaksu sakarā ar grūtniecību vai bērna kopšanu.

Nav atļauts pēc darba devēja iniciatīvas atlaist grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam. Atlaišana atļauta tajos gadījumos, kad pilnīgi likvidē uzņēmumu, iestādi vai organizāciju.

179.pants. Pakalpojumi sievietēm uzņēmumos un organizācijās, kur plaši izmanto sieviešu darbu

Divpadsmitā nodaļaJAUNIEŠU DARBS

180.pants. Vecums, ar kādu atļauts pieņemt darbā

Nav atļauts pieņemt pastāvīgā darbā personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem.

Skolu audzēkņus vecumā no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā ar vecāku vai viņus aizvietojošo personu piekrišanu. Sarakstu par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

181.pants. Nepilngadīgo tiesības darba tiesiskajās attiecībās

Nepilngadīgie (personas, kas jaunākas par 18 gadiem) darba tiesiskajās attiecībās pielīdzināti tiesībās pilngadīgajiem, bet jautājumos par darba aizsardzību, darba laiku, atvaļinājumiem un citiem darba nosacījumiem viņiem paredzēti atvieglojumi, kādus nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumdošanas akti.

182.pants. Darbi, kuros aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem

Personas, kas jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt smagos darbos un darbos ar jauniešu veselībai un tikumībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem.

Sarakstu par smagiem darbiem un darbiem ar jauniešu veselībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem, kuros aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets, saskaņojot ar republikānisko arodu organizāciju institūcijām.

Nepilngadīgajiem aizliegts pārnēsāt un pārvietot smagumus, kas pārsniedz viņiem likumdošanas aktos noteiktās maksimālās normas.

183.pants. Personu, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, medicīniskās apskates

Visas personas, kas jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un turpmāk līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai tām ik gadu ir obligāta medicīniskā apskate.

184.pants. Darba normas jaunajiem darbiniekiem

Darbiniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem, darba normas nosaka pēc pieaugušo strādnieku darba normām proporcionāli saīsinātajam darba laikam, kāds noteikts personām, kas jaunākas par 18 gadiem.

Jaunajiem darbiniekiem, kas darba attiecībās stājas pēc vispārizglītojošo skolu, arodskolu vai kursu beigšanas, kā arī pēc apmācībām tieši ražošanā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu uz laiku var noteikt pazeminātas darba normas.

185.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem un kas ik dienas strādā saīsinātu darba laiku

Darbiniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem un kas ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā atbilstoši padarītajam darbam, bet ne mazāk par valsts noteikto minimālo darba samaksu (83.pants).

Skolu audzēkņiem, kuri no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā (180. panta otrā daļa), par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai atbilstoši izstrādei. Darba devēji var noteikt piemaksas skolu audzēkņu darba samaksai.

186.pants. Aizliegums nodarbināt nakts un virsstundu darbā un brīvdienās darbiniekus, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

Darbiniekus, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, aizliegts nodarbināt nakts un virsstundu darbā un brīvdienās.

187.pants. Atvaļinājumi darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

Darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, ikgadējos atvaļinājumus (73.pants) piešķir vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā gada laikā.

188.pants. Vietu nodrosēšana jauniešu pieņemšanai darbā un profesionālajai apmācībai ražošanā

189.pants. Mācību iestādes beigušo jauno strādnieku un speciālistu nodrošināšana ar viņu specialitātei un kvalifikācijai atbilstošu darbu

190.pants. Par astoņpadsmit gadiem jaunāku strādnieku un kalpotāju atlaišanas ierobežojumi

Trīspadsmitā nodaļaATVIEGLOJUMI DARBINIEKIEM, KAS DARBU SAVIENO AR MĀCĪBĀM

191.pants. Arodapmācības organizēšana un darba un mācību savienošanai nepieciešamo apstākļu radīšana

Darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus, kas jāparedz darba koplīgumā, lai darbinieki, kas, nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā vai mācās mācību iestādēs, varētu savienot darbu ar mācībām.

192.pants. Apmācība darba laikā

Teorētiskās nodarbības un praktisko apmācību, ja sagatavo darbiniekus tieši ražošanā, organizē darba laikā vai ārpus darba laika saskaņā ar likumdošanas aktiem, darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties.

193.pants. Darba došana atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai

Pēc arodapmācības pabeigšanas darbiniekam piešķir kategoriju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai specialitātei un kvalifikācijai saskaņā ar darba koplīguma noteikumiem vai darba līguma pusēm vienojoties.

194.pants. Atvieglojumi strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vispārizglītojošajās vai profesionāli tehniskajās mācību iestādēs

195.pants. Darba laika saīsināšana strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vispārizglītojošās skolās

196.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos vispārizglītojošās skolās

197.pants. Ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas laiks strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vispārizglītojošās skolās

198.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos profesionāli tehniskajās mācību iestādēs

199.pants. Atvaļinājumi strādniekiem un kalpotājiem iestājeksāmenu kārtošanai augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs

200.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos augstāko mācību iestāžu sagatavošanas nodaļās

201.pants. Atvieglojumi darbiniekiem sakarā ar mācīšanos visu veidu mācību iestādēs

Darbiniekiem, kas, nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties darba devēji var piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. Valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot valsts noteikto minimālo darba samaksu. Specialitātēs, kurās nav klātienes apmācības, sekmīgiem neklātienes nodaļas studentiem piešķir apmaksātu mācību atvaļinājumu.

Valsts vai pašvaldības iestādes, darba devēji un bankas var piešķirt kredītus Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā mācību izdevumu segšanai darbiniekiem, kas savieno darbu ar mācībām jebkurā mācību iestādē.

202.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos vakara vai neklātienes augstākajās vai vidējās speciālajās mācību iestādēs

203.pants. Atvaļinājums, lai iepazītos ar darbu izraudzītajā specialitātē un sagatavotu materiālus diplomprojektam

204.pants. Brauciena maksa līdz vietai, kur atrodas neklātienes mācību iestāde

205.pants. Darba laika saīsināšana strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vakara vai neklātienes augstākajās vai vidējās speciālajās mācību iestādēs

206.pants. Ierobežojumi vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko mācību iestāžu audzēkņu iesaistīšanā virsstundu darbā

Četrpadsmitā nodaļaDARBA STRĪDI

207.pants. Iestādes, kas izskata darba strīdus

Darba strīdus izskata:

1) darba strīdu komisijas;

2) rajonu (pilsētu) tautas tiesas.

208.pants. Darba strīdu izskatīšanas kārtība

Darba strīdu komisija ir obligāta darbinieku un darba devēju vēlēta pirmā instance, kurai jāizskata individuālie darba strīdi, izņemot tos strīdus, kas saskaņā ar likumu jāizskata tieši tiesās.

Kārtību, kādā darba strīdu komisijas izskata darba strīdus, regulē nolikums par darba strīdu izskatīšanas kārtību, bet kārtību, kādā darba strīdu lietas izskata tiesas, nosaka šis kodekss un Latvijas civilprocesa kodekss.

209.pants. Darba strīdu komisiju organizēšana

210.pants. Darba strīdu komisijas

211.pants. Darba strīdu pieteikumu pieņemšanas kārtība un termiņi, kādos tie izskatāmi darba strīdu komisijā

212.pants. Darba strīdu komisijas lēmumi

213.pants. Darba strīda izskatīšana, ja darba strīdu komisijā nav panākta pušu vienošanās. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

214.pants. Darba strīdu izskatīšana uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju arodbiedrību komitejās

215.pants. Darbinieku darba tiesību aizsardzība tiesā

Darbiniekiem, kuri noslēguši darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz tiesas aizsardzību Latvijas civilprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā.

Tiesas neizskata strīdus par vēlēto augstāko valsts varas institūciju ievēlēto vai apstiprināto amatpersonu, pašvaldību vai sabiedrisko organizāciju ievēlēto algoto darbinieku atlaišanu no darba.

216.pants. Darba strīdu izskatīšana tiesās

Rajonu (pilsētu) tiesās izskata darba strīdus:

1) pēc darbinieka, darba devēja vai darbinieka intereses pārstāvošās aroda organizācijas pieteikumiem, ja viņi nav apmierināti ar darba strīdu komisijas lēmumu;

2) pēc prokurora pieteikuma, ja viņš atzīst, ka darba strīdu komisijas lēmums ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Tieši rajonu (pilsētu) tiesās, negriežoties darba strīdu komisijā, izskata darba strīdus:

1) pēc darba devēja iniciatīvas atlaisto darbinieku pieteikumiem par atjaunošanu darbā, kā arī par viņu atlaišanas iemeslu formulējuma grozīšanu;

2) pēc to darba vietu darbinieku pieteikumiem, kurās nav darba strīdu komisiju;

3) pēc darba devēja pieteikuma, ja attiecīgās aroda organizācijas institūcija atsakās dot piekrišanu darbinieka atlaišanai no darba pēc darba devēja iniciatīvas;

4) par atteikšanos pieņemt darbā, ja saskaņā ar likumu šāda atteikšanās ir prettiesiska;

5) pēc darbinieka pieteikuma sakarā ar savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas vai darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzības parādu piedziņu;

6) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu lauzt pieprasa institūcijas, kuras nav darba līguma puses.

217.pants. Par darba strīdu izšķiršanas pieteikumu iesniegšanas termiņiem

Darbinieks vai viņa aroda organizācija var griezties darba strīdu komisijā mēneša laikā no dienas, kad darbinieks uzzināja vai viņam bija jāuzzina par to, ka pārkāptas viņa darba tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, bet atlaišanas lietās - rajona (pilsētas) tiesā mēneša laikā no dienas, kad saņemta darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa).

Tādā pašā termiņā darba strīdu komisijā var griezties darba devējs ar pieteikumu, lai darbinieks atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, ja darbinieks tos neatlīdzina labprātīgi vai nedod rakstveida piekrišanu šo zaudējumu ieturēšanai no darba algas.

Ja pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, darba strīdu komisija var to atjaunot.

218.pants. To darbinieku atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas, kuri griežas tiesā darba lietās

Darbinieki, kuri kā prasītāji griežas tiesā prasījumos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

219.pants. Atjaunošana darbā

Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai atlaists, pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību, vai nelikumīgi pārcelts citā darbā, iestādei, kas izskata darba strīdu, viņš jāatjauno iepriekšējā darbā.

220.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk atalgota darba izpildi

Darbiniekam, kas nelikumīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas.

Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma maksā par darba piespiedu kavējumu, ja nepareizs atlaišanas iemesla formulējums darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) darbiniekam ir bijis par šķērsli iestāties citā darbā.

Vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku darbiniekiem var izmaksāt arī saskaņā ar darba strīdu komisijas lēmumu.

Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar darba strīdu izskatīšanas iestādes spriedumu vai lēmumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu.

Samaksāt par darba piespiedu kavējuma laiku sakarā ar nelikumīgu atlaišanu vai pārcelšanu, kā arī izmaksāt izpeļņas starpību par mazāk atalgota darba veikšanas laiku var darba devējs.

221.pants. Termiņš, kādā darba devējam jāizpilda darba strīdu komisijas lēmums

Darba strīdu komisijas lēmums darba devējam, izņemot šā kodeksa 222. pantā norādītos gadījumus, jāizpilda desmit dienu laikā, ja lēmumā nav noteikts cits tā izpildes termiņš.

222.pants. Daži darba lietās nekavējoties izpildāmie spriedumi un lēmumi

Darba strīdu izskatīšanas iestādes pieņemtais spriedums vai lēmums par nelikumīgi atlaistā vai pārceltā darbinieka atjaunošanu darbā nekavējoties jāizpilda. Ja darba devējs novilcinājis šāda sprieduma vai lēmuma izpildi, tad par novilcināto laiku no sprieduma vai lēmuma pieņemšanas dienas līdz tā izpildes dienai darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu vai izpeļņas starpību.

Nekavējoties izpildāmi arī tiesas spriedumi par darba algas piedziņu darbiniekam, bet ne vairāk par viena mēneša vidējo izpeļņu.

223.pants. Darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpildīšana

Ja darba devējs šā kodeksa 221. un 222. pantā norādītajos termiņos neizpilda darba strīdu komisijas lēmumu, ar kuru darba strīds izlemts pēc būtības, darba strīdu komisija izsniedz darbiniekam apliecību, kam ir izpildu dokumenta spēks.

Pamatojoties uz darba strīdu komisijas izsniegto apliecību, kas ne vēlāk kā triju mēnešu laikā iesniegta tiesā, tiesu izpildītājs darba strīdu komisijas lēmumu izpilda piespiedu kārtā.

224.pants. Materiālās atbildības uzlikšana amatpersonai, kas vainīga nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā

Tiesa uzliek amatpersonai, kas vainīga darbinieka nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā uz citu darbu, par pienākumu atlīdzināt zaudējumu, kas uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarīts sakarā ar samaksu par darba piespiedu kavējumu vai par mazāk atalgota darba izpildes laiku. Šādu pienākumu uzliek, ja atlaišana vai pārcelšana notikusi, acīm redzami pārkāpjot likumu, vai ja darba devējs vilcinājies izpildīt tiesas spriedumu.

225.pants. Ierobežojumi to summu piedziņai, kuras izmaksātas pēc darba strīdu izskatītāju iestāžu sprieduma vai lēmuma

Piedzīt atpakaļ no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas pēc darba strīdu komisijas lēmuma, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, kā arī summas, kas izmaksātas pēc tiesas sprieduma darba strīda lietā, ja spriedums atcelts uzraudzības kārtībā, pieļaujams tikai tad, ja atceltais spriedums vai lēmums ticis pamatots uz darbinieka sniegtām maldīgām ziņām vai viņa iesniegtajiem viltotiem dokumentiem.

226.pants. Darba strīdu izskatīšana pakļautības kārtībā augstākās iestādēs

226.1 pants. Naudas prasījuma apmierināšana

Izskatot darba strīdus jautājumos par naudas prasījumiem, atskaitot prasījumus par vidējās izpeļņas izmaksu darbiniekam par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpības izmaksu par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu (šā kodeksa 220. pants un 226. panta otrā daļa), iestādei, kas izskata strīdu, ir tiesības pieņemt spriedumu vai lēmumu par darbiniekam pienākušos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet jautājumā par naudas kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā - ne vairāk kā par diviem darba gadiem.

227.pants. Kārtība, kādā izskatāmi strīdi par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu

Strīdus, kas darbiniekiem rodas ar darba devēju, nosakot jaunus vai grozot pašreizējos darba apstākļus, kuri nav noregulēti, izskata darba devējs, vienojoties ar attiecīgās aroda organizācijas institūciju, bet, ja vienošanos nevar panākt, jautājumu izlemj izlīgšanas komisija, šķīrējtiesa vai tiesa.

228.pants. Kārtība, kādā izskatāmas domstarpības starp darbinieku attiecīgās arodu organizācijas institūciju un darba devēju par darba apstākļu noteikšanu

Domstarpības, kas attiecīgajai darbinieku aroda organizācijas institūcijai rodas ar darba devēju, nosakot vai grozot darba apstākļus, izlemj no darba devēja un darbinieku arodu organizācijas pārstāvjiem izveidota izlīgšanas komisija, šķīrējtiesa vai tiesa.

Piecpadsmitā nodaļaDARBINIEKU ARODU ORGANIZĀCIJU TIESĪBAS

229.pants. Tiesības apvienoties darbinieku arodu organizācijās

Darbiniekiem ir tiesības apvienoties arodu organizācijās pēc profesiju, nozaru un teritoriālā principa vai citiem principiem.

Darbinieku arodu organizācijas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4. nr.), citiem Latvijas Republikas likumiem un noteiktā kārtībā reģistrēto arodu organizāciju pieņemtajiem statūtiem.

Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut darbinieku arodu organizācijas valsts, pašvaldību vai citām iestādēm vai arī kavēt likumā un statūtos paredzēto šo organizāciju darbību.

230.pants. Arodbiedrību tiesības

231.pants. Strādnieku un kalpotāju tiesības piedalīties uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldīšanā

232.pants. Veidi, kādos strādnieki un kalpotāji piedalās ražošanas pārvaldīšanā

233.pants. Administrācijas pienākums radīt apstākļus, kas nodrošina strādnieku un kalpotāju piedalīšanos uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldīšanā

234.pants. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas arodbiedrības komitejas tiesības

235.pants. Uzņēmumu un organizāciju naudas līdzekļu arodbiedrību orgāniem kultūras masu darbam un fiziskās fizkultūras darbam

236.pants. Arodbiedrības orgānu kompetence, kontrolējot, kā tiek ievērota darba likumdošana, uzlaboti strādnieku un kalpotāju dzīvokļu apstākļi un apmierinātas viņu sadzīves vajadzības

237.pants. Telpu, transporta un sakaru līdzekļu piešķiršana uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju arodbiedrību komitejām

238.pants. Ēku, telpu, būvju, dārzu un parku piešķiršana uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju arodbiedrības komitejām kultūrizglītības, veselības nostiprināšanas, fizkultūras un sporta darba veikšanai

239.pants. Garantijas vēlētiem arodu organizāciju darbiniekiem

Arodu organizāciju vēlēto institūciju priekšsēdētājus un locekļus, kas nav atbrīvoti no tiešā darba, pēc darba devēja iniciatīvas var pārcelt citā pastāvīgā darbā vai atlaist no darba, ievērojot vispārējo kārtību un tikai ar attiecīgās aroda organizācijas augstākas institūcijas iepriekšēju piekrišanu.

Piecpadsmitā-A nodaļaDARBA KOLEKTĪVS

239.1 pants. Darba kolektīva pašpārvalde darba sfērā

239.2 pants. Darba kolektīva kopsapulces (konferences) pilnvaras darba sfērā

239.3 pants. Darba kolektīva padomes pilnvaras

239.4 pants. Vadītāju ievēlēšana darba kolektīvos

239.5 pants. Vispārīgie principi, kas nosaka darba kolektīva materiālo ieinteresētību saimnieciskās darbības rezultātos

239.6 pants. Brigādes kolektīva veidošana

239.7 pants. Kolektīvās izpeļņas sadale brigādē, piemērojot darba ieguldījuma koeficientu

Sešpadsmitā nodaļaVALSTS SOCIĀLĀ APDROŠINĀŠANA

240.pants. Sociālās nodrošināšanas un sociālās apdrošināšanas attiecināšana uz visiem darbiniekiem

Uz visiem darbiniekiem attiecas sociālā nodrošināšana un sociālā apdrošināšana.

241.pants. Valsts sociālā nodrošināšana un valsts sociālā apdrošināšana

Valsts pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1./2. nr.).

Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību regulē likumi un citi normatīvie akti.

242.pants. Nodrošinājuma veidi sociālās apdrošināšanas kārtībā

243.pants. Nodrošināšana ar pārejošas darba nespējas pabalstiem

244.pants. Nodrošināšana ar grūtniecības un dzemdību pabalstiem

244.1 pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izsniegšanas pamatnoteikumi un apmēri

245.pants. Pensiju nodrošinājums

Septiņpadsmitā nodaļaDARBA LIKUMDOŠANAS IEVĒROŠANAS UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

246.pants. Darba likumdošanas ievērošanas uzraudzības un kontroles iestādes

Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu realizē:

1) speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām;

2) darbinieku arodu organizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

Pašvaldību un to izpildes un rīcību orgāni kontrolē likumdošanas ievērošanu likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Ministrijas, valsts komitejas un resori savos ietvaros kontrolē, kā darba likumdošanu ievēro tiem pakļautajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.

Ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā nodrošina darbinieku un darba devēju likumīgo tiesību un interešu aizsardzību.

246.1 pants. Valsts uzraudzība un kontrole pār darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un nodarbinātības likumdošanas un normatīvo aktu ievērošanu

Valsts uzraudzību un kontroli pār darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un nodarbinātības likumdošanas un normatīvo aktu ievērošanu realizē Valsts darba inspekcija.

247.pants. Valsts tehniskā uzraudzība

248. pants. Valsts sanitārā uzraudzība

Valsts sanitāro uzraudzību pār to, kā darba devēji ievēro higiēnas un epidemioloģijas noteikumus, realizē:

1) Latvijas Republikas galvenais valsts higiēnists;

2) pilsētu un rajonu galvenie valsts higiēnisti un viņu vietnieki.

249. pants. Valsts enerģētikas uzraudzība

Valsts uzraudzību pār elektriskās un siltumenerģijas iekārtu uzbūvi, ekspluatāciju un elektrodrošību veic valsts uzņēmuma "Latvenergo" filiāle "Energokontrole".

250. pants. Darba devēju un amatpersonu atbildība par darba likumdošanas pārkāpšanu

Darba devēji, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas, kas vainīgas darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā, darba koplīgumos un darba aizsardzības nolīgumos paredzēto saistību neizpildē vai darbinieku arodu organizāciju darbības kavēšanā, ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Astoņpadsmitā nodaļaNOBEIGUMA NOTEIKUMI

251.pants. Darba atvieglojumi dažu kategoriju darbiniekiem

Latvijas Republikas likumdošanas akti var noteikt atvieglojumus dažu kategoriju darbiniekiem.

252.pants. Darba laika un atpūtas laika regulēšanas īpatnības atsevišķās tautas saimniecības nozarēs

Latvijas Republikas likumdošanas akti var noteikt darba laika un atpūtas laika regulēšanas īpatnības izglītības, medicīnas, kultūras un citās iestādēs, transporta, sakaru, lauksaimniecības un citos uzņēmumos un organizācijās.

253.pants. Īpaši darba noteikumi sezonas darbos strādājošajiem un dažu citu kategoriju darbiniekiem

Latvijas Republikas likumdošanas akti var noteikt īpašus darba noteikumus darbiniekiem, kas strādā sezonas darbos vai mežrūpniecības un mežsaimniecības darbos, kā arī personām, kas pēc darba līguma strādā par mājstrādniekiem un citos gadījumos.

254.pants. Papildu pamati dažu kategoriju darbinieku darba līguma izbeigšanai noteiktos apstākļos

Bez šā kodeksa 30. un 33. pantā paredzētajiem pamatiem dažu kategoriju darbinieku darba līgumu saskaņā ar likumdošanu var izbeigt:

1) ja vadošie darbinieki - valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji, viņu vietnieki un galvenie grāmatveži, kā arī valsts pilnvarnieki - nav pildījuši darba pienākumus vai ja viņu rīcība ir bijusi apzināti pretēja Latvijas Republikas likumos noteiktajām valsts interesēm;

2) ja darbinieks, kura tiešā rīcībā ir naudas vai preču vērtības, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

3) ja valsts varas vai valsts pārvaldes, kā arī pašvaldības institūcijas amatpersona vai darbinieks, kurš izpilda audzināšanas funkcijas, izdarījis amorālu pārkāpumu, kas nav savienojams ar darba turpināšanu.

Likumdošana var noteikt papildu pamatus dažu kategoriju darbinieku darba līguma izbeigšanai, ja pārkāpti spēkā esošie noteikumi par pieņemšanu darbā un citos gadījumos.

Izbeidzot darba līgumu otrajā un trešajā punktā norādīto pamatu dēļ jāievēro šā kodeksa 36. panta noteikumi.

255.pants. Strādnieku un kalpotāju materiālā atbildība ja faktiskais zaudējums pārsniedz tā nominālos apmērus

256.pants. Citas dažu kategoriju strādnieku un kalpotāju darba regulēšanas īpatnības

257.pants. Šai kodeksā paredzēto termiņu aprēķināšana

Šai kodeksā paredzētie darba tiesību un pienākumu rašanās un izbeigšanās termiņi nosakāmi ar kalendāra datumu vai laika posmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī, norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

Termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada mēnesī un datumā.

Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

Ja termiņš notek brīvdienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākošā darba diena.

Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt līdz pulksten divdesmit četriem pēdējā termiņa dienā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, termiņš notek tai stundā, kad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pēc noteikumiem izbeidzas attiecīgās operācijas.

Visi rakstveida iesniegumi un paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz pulksten divdesmit četriem termiņa pēdējā dienā, atzīstami par nodotiem termiņā.