Privāto pensiju fondu likums

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu pensiju fonda vai PEPP sniedzēja darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Latvijas Bankas veikto stresa testu rezultātus.

(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto, astoto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par pensiju fondu vai PEPP sniedzēju dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par tehnisko rezervju, maksātspējas, pārvaldības organizācijas, iekšējās kontroles sistēmas un pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem sniegtās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no pensiju fonda vai PEPP sniedzēja informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts pensiju fondu vai PEPP sniedzēju kompetentās institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts pensiju fondu kompetentās institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts pensiju fondu vai PEPP sniedzēju kompetentās institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts pensiju fondu kompetentajām institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un astotajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts pensiju fondu vai PEPP sniedzēju kompetentajām institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas pensiju fondu vai PEPP sniedzēju maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

6) personām, kas ir atbildīgas par pensiju fondu vai PEPP sniedzēju un pensiju plānu vai PEPP plānu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(9) Informāciju, kuru Latvijas Banka saņēmusi saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no dalībvalsts vai ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. Informāciju, kuru dalībvalsts vai ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas saņēmušas saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Latvijas Banka piekritusi izpaust šo informāciju.

(10) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Banka dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, ja tā nepieciešama šīm institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai (tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītai likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai).

(11) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(12) Latvijas Banka šā panta vienpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

50. pants. Ierobežotas pieejamības informācijas izmantošana

51. pants. Ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņa, nodošana un atklāšana

Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14. nr.; 1998, 2., 19. nr.; 1999, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 22. nr.; 2004, 2., 9. nr.; 2005, 8., 24. nr.; 2008, 13., 23. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 56. nr.; 2013, 142., 187. nr.; 2014, 119. nr.; 2015, 208. nr.; 2016, 31. nr.; 2017, 106. nr.; 2019, 132. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. augustam izdod šā likuma 17. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 1. augustam piemēro Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 47 "Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Pensiju fonds mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijai šā likuma 8. panta trešās daļas 4. punktā minēto paziņojumu.

4. Pensiju fonds mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā veic pirmo šā likuma 30. panta ceturtajā daļā minēto pašu riska novērtējumu.

5. Līdzekļu pārvaldītājs šā likuma 21. panta četrpadsmitajā daļā minēto ziņojumu pensiju fondam iesniedz, sākot ar 2020. gadu.

6. Pensiju fonds šā likuma 29. panta trešajā daļā minēto ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu un astotajā daļā minēto informāciju publisko, sākot ar 2020. gadu.

7. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) 22. panta piecpadsmitajā daļā, 36. panta pirmajā un devītajā daļā, 41. panta pirmās daļas 5. punktā un astotajā daļā, grozījums par 1. panta pirmās daļas 25. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 14. panta trešajā daļā, 15. panta trešajā daļā, 20. panta trešajā un vienpadsmitajā daļā un 41. panta sestajā daļā, grozījumi par 41. panta septītās daļas un 48. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

8. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

9. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 36. panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36. panta sestajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati vai konsolidētie gada pārskati, zvērināta revidenta ziņojums un tam pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā ir pieejami Uzņēmumu reģistrā.

10. Šā likuma 36. panta 2.1 daļā noteiktais pienākums piemērojams gada pārskatiem, sākot ar 2024. pārskata gadu.

11. Šā likuma 31. panta trešo daļu piemēro no 2026. gada 5. maija.

12. Šā likuma 31. panta ceturto daļu piemēro no 2026. gada 1. jūlija.

13. Šā likuma 8. panta trešās daļas 22. punktu un 32. panta pirmās daļas 1. punktā paredzēto pienākumu informēt potenciālo pensiju plāna dalībnieku vai pensiju plāna dalībnieku par tam paredzētās pamatinformācijas dokumentu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kuras izriet no:

1) Padomes 1998. gada 29. jūnija direktīvas 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienas teritorijā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija direktīvas 2013/14/ES, ar ko groza direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/50 par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/65/EK par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828, ar ko groza direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2556, ar ko groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 19. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 30. decembrī