Zaudējis spēku - Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību

42. pants. Šā likuma 39. pantā minētais reģistrētais alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā minētos pienākumus.

43. pants. Šā likuma 39. pantā minēto fondu likvidē Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktajā kārtībā.

44. pants. Attiecībā uz šā likuma 39. pantā minēto alternatīvo ieguldījumu fondu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 7.1 punkta otrajā un trešajā teikumā un 14. punktā noteiktos limitus.

45. pants. Ja Latvijā reģistrēts mazais vai vidējais komersants Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.11 panta 1.1 daļas izpratnē saistībā ar Covid-19 seku pārvarēšanu laikā līdz 2020. gada 31. decembrim emitē parāda vērtspapīrus ar emisijas apjomu līdz diviem miljoniem euro un ar parāda vērtspapīru dzēšanas termiņu, kas nav ilgāks par trim gadiem, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz ieguldījumiem šādos vērtspapīros ir tiesīgs neievērot Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā minētos ierobežojumus un Valsts fondēto pensiju likuma 12. panta otrās daļas 4. punkta prasību, ka ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem.

46. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs ieguldīt šā likuma 45. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz 100 procentiem no attiecīgās emisijas.

47. pants. Ieguldījumu plāna ieguldījumu kopsumma šā likuma 45. pantā minētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt vienu procentu no šā ieguldījumu plāna aktīviem.

48. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 12.1 panta trešās daļas prasību:

1) ieguldījumiem šā likuma 39. pantā minētajā fondā laikposmā no šā likuma 39. pantā minētā fonda darbības sākuma līdz tā likvidācijai;

2) ieguldījumiem šā likuma 45. pantā minētajos parāda vērtspapīros līdz šā likuma 45. pantā minēto parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam.

49. pants. Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs grozījumus, kas veikti ieguldījumu plāna prospektā saistībā ar ieguldījumiem šā likuma 39. pantā minētajā fondā vai šā likuma 45. pantā minētajos finanšu instrumentos, vienlaikus iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Komisija izskata grozījumus ieguldījumu plāna prospektā piecu darbdienu laikā no to saņemšanas dienas un nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai paziņojumu par šo grozījumu reģistrāciju vai atteikumu tos reģistrēt. Grozījumi ieguldījumu plāna prospektā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to reģistrācijas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju darbdienu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas lemj, vai noslēgt ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vienošanos par grozījumiem līgumā par šo līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz šādiem grozījumiem nepiemēro Valsts fondēto pensiju likuma 11. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 28. punktu.

50. pants. Latvijas Stabilitātes programmu 2020.—2023. gadam Ministru kabinets saskaņā ar Padomes 1997. gada 7. jūlija regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu iesniedz Saeimai līdz 2020. gada 30. aprīlim.

51. pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai, un iesniegt iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Šādā gadījumā Ceļu satiksmes drošības direkcija tās uzturētajā transportlīdzekļu reģistrā izdara atzīmi "transportlīdzekļa reģistrācija pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes". Ar transportlīdzekli, kura reģistrācija ir pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes, piedalīties ceļu satiksmē aizliegts.

(2) Lai atjaunotu transportlīdzekļa reģistrāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcijai iesniedz iesniegumu, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus. Pēc iesnieguma saņemšanas Ceļu satiksmes drošības direkcija dzēš atzīmi par reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija nodrošina, ka šajā pantā minētos iesniegumus var iesniegt attālināti, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus.

(4) Ja transportlīdzekļa reģistrācija šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai:

1) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par mēnešiem no attiecīgā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku tiek pārtraukta;

2) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par iepriekšējo taksācijas periodu, ja tas nav bijis samaksāts, un no kārtējā taksācijas perioda sākuma līdz tam mēnesim (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku tiek pārtraukta.

(5) Atjaunojot transportlīdzekļa reģistrāciju, kura uz laiku bija pārtraukta šajā pantā noteiktajā kārtībā:

1) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par periodu no tā mēneša (ieskaitot), kurā transportlīdzekļa reģistrācija tiek atjaunota, līdz attiecīgā kalendāra gada beigām;

2) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli maksā valsts budžetā par to mēnesi, kurā transportlīdzekļa reģistrācija tiek atjaunota.

(6) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis attiecīgu apdrošināšanas līgumu), kas ir pārvadātājs, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai, ir tiesības iesniegt apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma — standartlīguma vai starptautiskās apdrošināšanas līguma (Zaļās kartes) — izbeigšanu pirms termiņa, ja komercpārvadājumu veikšanai izmantotā transportlīdzekļa reģistrācija ir pārtraukta uz laiku, nenododot transportlīdzekļa numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Šādā gadījumā apdrošināšanas līguma darbība tiek izbeigta nākamajā dienā pēc rakstveida pieteikuma iesniegšanas.

(7) Iesniedzot šā panta sestajā daļā minēto rakstveida pieteikumu, norāda vienu no šādiem apdrošināšanas līguma izbeigšanas pamatojumiem:

1) apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa, saņemot atpakaļ iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. panta piektās daļas 1. punktam;

2) apdrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa, nesaņemot atpakaļ iemaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo laikposmu no līguma izbeigšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām. Pēc transportlīdzekļa reģistrācijas atjaunošanas un apdrošinātājam saņemot rakstveida pieteikumu par jauna apdrošināšanas līguma noslēgšanu uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā minētajiem apdrošināšanas līguma termiņiem, apdrošinātājs izsniedz jaunu apdrošināšanas līgumu, kura apdrošināšanas prēmijas daļā tiek ieskaitīta neizmantotā apdrošināšanas prēmija. Šādā gadījumā jaunais apdrošināšanas līgums stājas spēkā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

(8) Transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam (ja tas noslēdzis attiecīgu apdrošināšanas līgumu), kas nav minēts šā panta sestajā daļā, ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 10. panta otro un trešo daļu un piektās daļas 1. punktu, ja tiek pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija uz laiku, nododot transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

51.1 pants. (1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par 2020. gada taksācijas periodu nodokļa maksātājs par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 3000 kilogramiem un to piekabēm un puspiekabēm var samaksāt 50 procentu apmērā.

(2) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, nākamajā kalendāra gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā valsts budžetā par kārtējo kalendāra gadu un 50 procentu apmērā par iepriekšējo kalendāra gadu.

(3) Ja transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis ir samaksāts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, īpašnieka maiņas reģistrāciju, turētāja reģistrāciju, kā arī transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā vai izvešanai no Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija veic, ja nodoklis par iepriekšējo periodu tiek samaksāts pilnā apmērā.

52. pants. Publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai bezatlīdzības lietošanā uz šā likuma darbības laiku. Lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā pieņem tā publiskas personas iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar nodošanas un pieņemšanas aktu. Attiecīgās publiskas personas iestādei ir tiesības kontrolēt, vai bezatlīdzības lietošanā nodotā manta ir izlietota atbilstoši tās nodošanas mērķim. Ja publiskas personas mantu, kas nodota bezatlīdzības lietošanā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus.

53. pants. Publiskas personas kustamo mantu (individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus) var nodot bez atlīdzības epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas īpašumā Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu dod institūcija, kuru noteicis Ministru kabinets, bet atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu — attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc šīs mantas. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai, nodod atpakaļ attiecīgajai publiskai personai. Ja kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus. Minētais risinājums attiecināms arī uz publiskas personas kustamās mantas (individuālās aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu) nodošanu bez atlīdzības reliģiskās savienības (baznīcas) īpašumā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai.

54. pants. Publiskas personas manta, kas epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītajai institūcijai Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai nodota bezatlīdzības lietošanā, vai publiskas personas kustamā manta (individuālās aizsardzības līdzekļi un dezinfekcijas līdzekļi), kas nodota bez atlīdzības, uzskatāma par dāvinājumu (ziedojumu), kas atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja publiskas personas mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, izmanto saimniecisku darbību veikšanai, ievēro šā likuma 29. panta nosacījumus.

55. pants. Šā likuma darbības laikā valstij un pašvaldībām ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un citu veidu aktivitāšu īstenošanu, pat ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Valsts un pašvaldības izvērtē dīkstāves ietekmi uz pakalpojumu sniedzēja vai projekta īstenotāja finanšu plūsmu un nosaka, kādā apjomā tiks veikta samaksa par dīkstāves periodu.

56. pants. (1) Uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības tiek palielinātas par 57 070 750 euro, lai izsniegtu Latvijas Republikas galvojumu Eiropas Komisijai par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)".

(2) Finanšu ministram ir tiesības parakstīt Latvijas Republikas vārdā galvojuma līgumu ar Eiropas Komisiju par dalību Eiropas Savienības atbalsta instrumentā "Bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)" pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis galvojuma līgumu.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

2. Šā likuma 14.3 pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 20. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 21. martā