Zaudējis spēku - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums

21. pants. (1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem:

1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem;

2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

(3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus:

1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš — četras nedēļas;

2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;

4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.

21.1 pants. Publiskas personas mantas atsavināšanas un nomas tiesību izsoles var organizēt neklātienes formā (attālināti). Ja publiskas personas mantas atsavināšanas vai nomas tiesību izsole tiek organizēta klātienē, tad nodrošināma nodarbināto un izsoles dalībnieku drošība atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām.

22. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

23. pants. (Izslēgts ar 18.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

23.1 pants. Nolūkā nodrošināt oficiālo statistiku par darbaspēku, ienākumiem un dzīves apstākļiem, interneta lietošanu, vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, par Latvijas iedzīvotāju atpūtas un darījumu braucieniem, energoresursu patēriņu mājsaimniecībās, kā arī par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam.

24. pants. (1) Pašvaldības saistošos noteikumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību un paskaidrojuma rakstu izsludina, tos publicējot oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie pašvaldības saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos pašvaldības saistošos noteikumus pašvaldība triju dienu laikā pēc to parakstīšanas elektroniski nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

25. pants. (1) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs veic individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču, kā arī minēto preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu centralizētu iegādi. Ministru kabinets nosaka iegādājamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču kategorijas un apjomu.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur prioritāro institūciju un vajadzību sarakstu, kurā pēc attiecīgās ministrijas priekšlikuma iekļautas valsts iestādes, pašvaldību institūcijas un iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts", reliģiskās savienības (baznīcas), Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta izdalē iesaistītās partnerorganizācijas, ārstniecības iestādes, sociālās aprūpes centri, ģimenes ārstu prakses, farmaceiti un mikrobioloģijas references laboratorijas.

(3) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču, un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas laikā, izsniegšanu apgādes koordinatoriem.

(4) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītājs pieņem lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas, kā arī šā likuma darbības laikā, nodošanu bez atlīdzības šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautajām institūcijām, tostarp ar apgādes koordinatoru starpniecību. Šīs mantas nodošana tiek fiksēta, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par mantas saņēmēju, nodotās mantas aprakstu, apjomu un bilances vērtību. Kustamo mantu, kas nodota šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet šā likuma darbības laikā nav izlietota, nodod atpakaļ.

(41) Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pašvaldības šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtos individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces nodod bez atlīdzības īpašumā noteiktām fizisko personu grupām. Lēmumu par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču atsavināšanu pieņem attiecīgās pašvaldības lēmējinstitūcija, nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc tiem.

(42) Ministru kabinets nosaka šā panta 4.1 daļā minētās personu grupas, kā arī personai nododamo individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču apjomu.

(5) Ministru kabinets nosaka individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču iegādes, uzglabāšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek uzglabāti un izsniegti jau centralizēti iegādātie epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursi.

(6) Ministru kabinets nosaka uz piegāžu drošības kritērijiem pamatotu atvieglotu atbilstības novērtēšanas kārtību individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un medicīniskajām ierīcēm, kuras ir tiesības iegādāties publisko personu organizētajos iepirkumos.

(7) Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētām ārstniecības iestādēm Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas vajadzībām ir tiesības pasūtītāja statusā iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces no Ministru kabineta noteiktās centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja attiecīgās preces ir iekļautas Ministru kabineta noteiktajās preču un pakalpojumu grupās.

25.1 pants. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoti spirtu saturoši šķidrumi ar spirta saturu virs 70 procentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar nolēmumu, kas stājies spēkā, izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, iekšlietu ministram ir tiesības lemt par šo spirtu saturošo šķidrumu izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai, nepiemērojot normatīvajos aktos par darbībām ar biocīdiem noteiktās prasības attiecībā uz inventarizācijas numura saņemšanu, vai nodošanu normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajā kārtībā izvēlētam komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai publisko funkciju pildīšanas vajadzībām, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

26. pants. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju Eiropas Savienības regulu piemērošanas ietvaros veic to individuālo aizsardzības līdzekļu un citu preču eksporta kontroli, kuras nepieciešamas Covid-19 infekcijas apkarošanai.

27. pants. (1) Ārlietu ministrs, ievērojot Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus vai epidemioloģisko situāciju valstīs, kurās atrodas Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, ar rīkojumu var noteikt Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā paredzētās konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšanas kārtību, ja nepieciešams, pārtraucot to sniegšanu klātienē.

(2) Pieteikumu pieņemšana diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un dokumentu izsniegšana personai var tikt organizēta ar Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs konsulāro amatpersonu starpniecību.

28. pants. Ārlietu ministrs, ņemot vērā situāciju ārvalstī, kurā atrodas Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība, var lemt par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz laiku no viņu dienesta vietas ārvalstī uz Latviju, nesaglabājot normatīvajos aktos paredzēto algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai. Aprēķinot prombūtni attiecīgajā kalendāra gadā, ārkārtējās situācijas laikposms netiek ņemts vērā.

29. pants. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 16. februāra regulas (ES) 2021/267, ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 krīzes noturību attiecībā uz dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu, dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās un dažu regulā (ES) 2020/698 minēto laikposmu pagarināšanu prasības nav attiecināmas uz vadītāju apliecībām, tahogrāfu regulārajām pārbaudēm, vadītāju kartēm, tehniskajām apskatēm, Eiropas Kopienas atļaujām starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un to kopijām, kā arī transportlīdzekļu vadītāju atestātiem, pamatojoties uz šīs regulas 2. panta 9. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. panta 6. punktā, 5. panta 5. punktā, 7. panta 5. punktā un 8. panta 5. punktā noteikto.

30. pants. (Izslēgts ar 25.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

31. pants. Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt Darba likuma 107. panta pirmajā daļā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem.

31.1 pants. (1) Ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.

(2) Uz šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(3) Pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

31.2 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Muitas pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes. Piemaksas noteikšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm nosaka iekšlietu ministrs, bet attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu — finanšu ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

31.3 pants. Ja nepieciešams nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam noteikto papildu uzdevumu izpildi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku novēršanu vai ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu skaits pieaug tiktāl, ka ir apdraudēta Valsts ieņēmumu dienestam noteikto funkciju un uzdevumu izpilde, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības:

1) uzdot jebkurai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai pildīt citus, nevis amata aprakstā noteiktos dienesta pienākumus vai pildīt tos citā struktūrvienībā;

2) nodarbināt Valsts ieņēmumu dienesta personālu nepārtraukti ne ilgāk par 24,5 stundām.

32. pants. (1) Līdz 2022. gada 30. jūnijam ārzemnieka uzaicinātājs — fiziskā vai juridiskā persona — dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai iesniedz, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo pakalpojumu "Ielūguma vai izsaukuma apstiprināšana vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas Republikā". Ja ārzemnieka uzaicinātājs ir juridiskā persona vai uzaicināšanas iemesls ir saistīts ar nodarbinātību, dokumentus ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanai var iesniegt elektroniski, pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu.

(2) Līdz 2022. gada 30. jūnijam ārzemnieki dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniedz, nosūtot tos pa pastu vai elektroniski, un pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprina ar drošu elektronisko parakstu. Šis nosacījums attiecas gan uz tiem ārzemniekiem, kuri uzturas Latvijas Republikā, gan uz tiem, kuri neuzturas Latvijas Republikā un vēlas pieprasīt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju vai kuri ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi. Pieteikumu atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai var iesniegt ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam uzturoties Latvijas Republikā vai ārpus tās.

(3) Izskatot ārzemnieka iesniegumu uzturēšanās atļaujas izsniegšanai vai reģistrēšanai vai jautājumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu ārzemniekam, nav piemērojama Imigrācijas likuma prasība par pietiekamu finanšu līdzekļu esību, lai persona uzturētos Latvijas Republikā, kā arī prasība veikt aktīvu saimniecisko darbību 2020. gadā (tai skaitā noteikta apmēra nodokļu summas samaksu). Šis noteikums neattiecas uz ārzemniekiem, kuri dokumentus pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesnieguši pēc 2020. gada 10. jūnija.

(4) Izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, prombūtne no Latvijas Republikas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. decembrim, bet, izskatot jautājumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu vai anulēšanu, prombūtne no Latvijas Republikas laikposmā no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 31. decembrim ir uzskatāma par attaisnotu.

(5) Ja pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, tā derīguma termiņā neieskaita laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja pieņemts lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, kura ārzemniekam piešķirta saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31. punktu, tā derīguma termiņā neieskaita laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts pozitīvs lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu, lēmuma derīguma termiņa laikā, uzturoties ārpus Latvijas Republikas, nav saņēmis uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, viņam nav piemērojams Imigrācijas likuma 35. panta pirmās daļas 21. punktā un 36. panta pirmās daļas 14. punktā minētais uzturēšanās atļaujas anulēšanas pamats.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam var anulēt vai izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu atcelt, ja tā ir konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus. Minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

33. pants. Līdz 2021. gada 30. jūnijam ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā un kura ceļošanas dokumentam šajā laikposmā pēc 2020. gada 12. marta beidzies derīguma termiņš, ir tiesīgs saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju vai reģistrēt uzturēšanās atļauju, uzrādot minēto dokumentu.

34. pants. (1) Ministru kabinets uz noteiktu laiku var noteikt pienākumu elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, atbilstoši tehniskajām iespējām nosūtīt personai (viesabonentam, kurš ir reģistrējies Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, un Latvijas mobilo sakaru operatora balss pakalpojuma lietotājam, kurš ir reģistrējies sava operatora tīklā pēc viesabonēšanas), kura ir ieradusies Latvijā, automātisko paziņojumu ar atbildīgās ministrijas sagatavoto vienotā paziņojuma nosaukumu, saturu un paziņojumā norādāmo sūtītāju, kuru minētajam komersantam iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Minētā pienākuma izpildes izmaksas elektronisko sakaru komersantam sedz no valsts budžeta.

(2) Elektronisko sakaru komersants, sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina lietotājiem tālruņa numura 8303 un 8989 bezmaksas izsaukumu.

35. pants. Par droša un attālināta darba nodrošināšanu valsts pārvaldē ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

36. pants. (1) Uzņēmumu reģistram iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski, izmantojot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē pieejamo speciālo tiešsaistes formu, ja tāda ir izveidota, vai papīra formā pa pastu.

(2) Ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz Uzņēmumu reģistram iesniedzamā dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs vai, ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

36.1 pants. Uzņēmumu reģistra vestajā reliģisko organizāciju un iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāva, kā arī personu, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi, pilnvaru termiņš, kas beidzas līdz 2022. gada 31. martam, ir uzskatāms par pagarinātu līdz 2022. gada 1. septembrim, ja vien Uzņēmumu reģistrā nav reģistrētas jaunas ziņas par reliģisko organizāciju un to iestāžu vadības institūciju sastāvu, kā arī par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi un kuras ir ievēlētas vai ieceltas atbilstoši Reliģisko organizāciju likumā noteiktajai kārtībai.

36.2 pants. Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai aizsardzības ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības attiecīgā uzdevuma izpildei atbilstības līmeni.

37. pants. Laiku, kad zemessargs pildījis dienesta pienākumus, sniedzot atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanā un pārvarēšanā, neieskaita Zemessardzes likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajā Zemessardzes dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības laikā. Šāda atbalsta sniegšanu uzskaita dienās, un zemessargam par katru uzdevumu izpildes dienu izmaksā dienesta uzdevumu izpildes un apmācību kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

37.1 pants. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ņemot vērā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 1. punktu un atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 6. punktam, var pieņemt lēmumu, ar kuru tā atļauj uz noteiktu laiku bez atlīdzības iekļaut sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izveidotos un pārraidāmos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktās citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumā paredzētos nosacījumus. Šajā pantā minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

37.2 pants. Pēc Zemessardzes veterāna piekrišanas aizsardzības ministrs var iesaistīt Zemessardzes veterānus atbalsta sniegšanā valsts un pašvaldību institūcijām Covid-19 infekcijas izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanā un pārvarēšanā. Zemessardzes veterāns par vienu šo uzdevumu izpildes dienu saņem kompensāciju 30 euro apmērā, kā arī karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju. Ja Zemessardzes veterāns ir guvis veselības bojājumu, pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, viņam ir tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

37.3 pants. Covid-19 infekcijas izplatības laikā pasta komersants var nepiemērot normatīvajos aktos noteikto prasību par pienākumu adresātam parakstīties informatīvā paziņojuma zonā "datums un paraksts" vai uz paraksta attēla iegūšanas aparāta sensora, ja pasta komersants, izmantojot sūtījumu apstrādes sistēmas, kas sagatavo un apkopo sūtījumu saņemšanas datus, nodrošina dokumentārus vai elektroniskus pierādījumus tam, ka konkrētais sūtījums ir izsniegts.

37.4 pants. Administratoriem, kuri iecelti amatā saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteikto regulējumu un kuru amata apliecības derīguma termiņa beigu datums ir noteikts, sākot ar 2021. gada 11. oktobri, ir tiesības, pamatojoties uz izsniegto amata apliecību, pildīt administratora pienākumus līdz dienai, kad spēkā stājas grozījumi Maksātnespējas likumā, atbilstoši kuriem pagarināts administratora kvalifikācijas periods.

37.5 pants. Valsts kustamo mantu — vakcīnas pret Covid-19 infekciju — var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētajā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

IV nodaļaKriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi

38. pants. (1) Epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu uz laiku var tikt ierobežota ieslodzījuma vietu apmeklēšana un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.

(2) Epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu uz laiku var tikt ierobežotas likumā noteiktās probācijas klientu tiesības, tai skaitā tiesības izbraukt no valsts, kā arī var tikt apturēta vai ierobežota atsevišķu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošana noteiktā teritorijā vai visā valsts teritorijā.

(3) Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona pārvalda visu veidu krīzes situācijas ieslodzījuma vietā.

(4) Ja Covid-19 infekcija tiek konstatēta vismaz vienam ieslodzītajam vai ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto ieslodzījuma vietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaits apdraud Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības:

1) uzdot jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai pildīt jebkurus citus, nevis amata aprakstā noteiktos dienesta pienākumus, vai pildīt tos citā struktūrvienībā;

2) nodarbināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas nepārtraukti ne ilgāk par 24,5 stundām.

(5) Ja ar Covid-19 inficēto vai par kontaktpersonām noteikto ieslodzījuma vietu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm skaita dēļ nav iespējams nodrošināt Ieslodzījuma vietu pārvaldei noteikto funkciju īstenošanu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam ir tiesības rakstveidā lūgt Nacionālo bruņoto spēku atbalstu ieslodzījuma vietu apsardzes, ieslodzīto uzraudzības un citu uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Šādā situācijā darbspējīgās ieslodzījuma vietu amatpersonas primāri tiek novirzītas tādu dienesta pienākumu veikšanai, kuri paredz kontaktēšanos ar ieslodzītajiem.

(6) Epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu uz laiku var noteikt arī tādu ieslodzīto īslaicīgas vai ilgstošas satikšanās veidu, kādu neparedz ieslodzījuma izpildi reglamentējoši normatīvie akti.

39. pants. (1) Ieslodzījuma vietu pārvalde viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas nosūta ierakstītu vēstuli personai, kura notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ja spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai ārkārtējās situācijas laikā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minētās personas īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu uzsāk izciest ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām.

40. pants. Ja ieslodzījuma vietā uzņem ieslodzīto, viņu ievieto karantīnas kamerā uz laiku līdz 14 dienām. Šajā laikā uz ieslodzīto attiecas šā likuma 42. panta pirmajā daļā minētie tiesību ierobežojumi.

41. pants. (1) Ieslodzījuma vieta pēc ārkārtējās situācijas beigām vai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto ierobežojumu atcelšanas ieslodzījuma vietās nodrošina laika periodā no 2020. gada 1. oktobra līdz ierobežojumu atcelšanai ieslodzītajiem nenodrošinātās īslaicīgās un ilgstošās satikšanās ar radiniekiem un citām personām. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem ieslodzītajiem, ieslodzījuma vieta nodrošina ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās īslaicīgās un ilgstošās satikšanās rindas kārtībā, ņemot vērā datumu, kad iesniegts iesniegums par satikšanos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās satikšanās organizē šādā prioritārajā kārtībā:

1) satikšanās, kuras netika nodrošinātas laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ vai kuras netika nodrošinātas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto ierobežojumu dēļ ieslodzījuma vietā;

2) pārējās satikšanās.

(3) Ja notiesātais ir iesniedzis attiecīgu iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var lemt par šā panta pirmajā daļā minēto ilgstošo satikšanos summēšanu (piešķirt vairākas pēc kārtas), ja tas ļauj efektīvāk izmantot pieejamo brīvības atņemšanas iestādes infrastruktūru.

(4) Ieslodzītā pārvešana uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā plānveida ārstu speciālistu konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu un stacionārās ārstēšanas, saņemšanai notiek rindas kārtībā pēc tam, kad ārstniecības iestāde ir apstiprinājusi attiecīgā pakalpojuma sniegšanu ieslodzītajam.

42. pants. (1) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta Covid-19 infekcija vai ir aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku līdz 14 dienām. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, ieslodzīto nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un laulību reģistrāciju.

(2) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgās vietas ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus.

43. pants. (1) Valsts probācijas dienests klātienes tikšanos ar probācijas klientu var aizstāt ar attālinātu saziņu.

(2) Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 14. panta pirmo daļu, ir spēkā līdz lēmumā noteiktā termiņa beigām.

V nodaļaĪpašie nosacījumi izglītības, sporta un tūrisma jomā

44. pants. (1) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(11) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2021. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. maijam, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegts pamatots izglītības iestādes iesniegums.

(2) Licencēta vispārējās izglītības programma vai licencēta profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu), kas akreditējama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pielīdzināta akreditētai izglītības programmai uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestā līdz likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" spēkā stāšanās dienai saņemts izglītības iestādes akreditācijas iesniegums un izglītības iestādē tiek īstenota cita akreditēta vispārējās izglītības programma vai profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu). Izglītības iestāde, kura īsteno šādu izglītības programmu, ir tiesīga līdz 2020. gada 31. decembrim izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(3) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim.

(31) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2021. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2022. gada 31. maijam, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestam iesniegts pamatots izglītības iestādes iesniegums.

(4) (Izslēgta ar 18.03.2021. likumu)

(41) Ja valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu norādīts, ka atkārtots izglītojamā veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa izvērtējums veicams līdz 2020. gada 31. augustam, izvērtējuma termiņš tiek pagarināts līdz 2021. gada 30. jūnijam un līdz tam ir piemērojams esošais atzinums.

(42) Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas papildu normatīvajā aktā par pedagoģiski medicīniskajām komisijām noteiktajai kompetencei ir tiesīgas ieteikt nepieciešamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei, izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei, izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9. klasei.

(5) Sporta speciālistiem un šaušanas instruktoriem, kuriem sertifikāta termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, sertifikāta termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(6) Augstskolām un zinātniskajām institūcijām, tostarp arī augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kuriem laikā līdz 2021. gada 1. maijam atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem rīkojamas augstskolas galveno lēmējinstitūciju, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai direktora vēlēšanas, ir tiesības lemt par vēlēšanu atlikšanu uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Ja augstskola vai zinātniskā institūcija lemj par vēlēšanu atlikšanu, līdz jaunievēlētās augstskolas galvenās lēmējinstitūcijas, zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes vai direktora pilnvaru spēkā stāšanās dienai minēto institūciju pilnvaras pilda iepriekšējās ievēlētās institūcijas.

(7) Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs.

45. pants. (1) Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. pants neattiecas uz 2021./2022. mācību gada ilgumu, izņemot mācību gada ilgumu speciālās izglītības iestādēs un izglītības programmu apguvē tālmācības izglītības ieguves formā, kā arī 1.—8. klasei sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni". 2021./2022. mācību gads 1.—8. klases (izņemot sociālās korekcijas izglītības iestādi "Naukšēni") un 10.—11. klases izglītojamiem ilgst līdz 2022. gada 31. maijam, 9. klases izglītojamiem — līdz 2022. gada 14. jūnijam un 12. klases izglītojamiem — līdz 2022. gada 21. jūnijam.

(2) Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2022./2023. mācību gadā, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus.

(3) Izglītības likuma 60. panta 3.2 daļu nepiemēro no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam.

46. pants. (1) Ja ceļotājam ir noslēgts līgums par kompleksu tūrisma pakalpojumu un kāda no pusēm ir vienpusēji izbeigusi līgumu Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ Latvijas Republikā vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ ceļojuma galamērķī saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, tūrisma operators, ja tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un spēkā esošs nodrošinājums, ir tiesīgs ceļotājam naudas atmaksas vietā noformēt apliecinājumu par neizmantotā ceļojuma vērtību (turpmāk — apliecinājums), kuru ceļotājs var izmantot citu ceļojumu iegādei pie konkrētā tūrisma operatora par tādu summu, kādu ceļotājs vai tūrisma aģentūra ceļotāja vārdā ir samaksājusi tūrisma operatoram.

(2) Apliecinājumu izsniedz, ievērojot šādus nosacījumus:

1) apliecinājuma summa atbilst summai, kādu ceļotājs ir samaksājis tūrisma operatoram vai aģentam, ar kura starpniecību iegādāts kompleksais tūrisma pakalpojums;

2) apliecinājumā iekļauj informāciju par izsniedzēju, turētāju, izsniegšanas datumu, naudas summu un izmantošanas termiņu;

3) apliecinājums izmantojams 12 mēnešu laikā no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī;

4) apliecinājumu izsniedz bez maksas;

5) apliecinājums ietver atsauci, ka tas izsniegts saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības radītajiem apstākļiem.

(3) Ja ceļotājs atsakās saņemt apliecinājumu, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties par citu risinājumu, tai skaitā naudas atmaksu un atmaksas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī.

(4) Ja apliecinājums vai vienošanās par naudas atmaksu tiek panākta par periodu, kad vairs nav spēkā esošais nodrošinājums, tūrisma operatoram ir pienākums mēnesi pirms spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām informēt ceļotāju par spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām. Ja tūrisma operators divas nedēļas pirms nodrošinājuma termiņa beigām nav saņēmis jaunu nodrošinājumu, tūrisma operatoram ir pienākums par to informēt ceļotāju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī atmaksāt visu ceļotāja iemaksāto naudu līdz spēkā esošā nodrošinājuma termiņa beigām.

(5) Ceļotājs apliecinājumu var nodot citai personai vai personu grupai, par to iepriekš vienojoties ar tūrisma operatoru.

(6) Ja ceļotājs apliecinājumā norādītajā izmantošanas termiņā pilnībā vai daļēji neizmanto apliecinājumā minēto summu cita ceļojuma iegādei, tūrisma operators atmaksā ceļotājam neizmantoto naudas summu 14 dienu laikā pēc apliecinājuma izmantošanas termiņa beigām.

(7) Tūrisma operators veic apliecinājumu uzskaiti, norādot vismaz to turētāju, izsniegšanas datumu, vērtību un derīguma termiņu. Informāciju par izdotajiem apliecinājumiem iesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram reizi ceturksnī kopā ar ceturkšņa pārskatiem.

(8) Tūrisma operatora nodrošinājums (apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise vai kredītiestādes izsniegta garantija) attiecas uz ceļotājiem izsniegtajiem apliecinājumiem atbilstoši nodrošinājumā paredzētajam saistību apjomam.

(9) Nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram ir vismaz ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērā, bet ne mazāks kā 3000 euro. Ja tūrisma operatoram ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērs nepārsniedz 10 000 euro, nepieciešamā nodrošinājuma apmēra aprēķināšanai piemēro koeficientu 1,5.

VI nodaļaSociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanas nosacījumi un īpašie nosacījumi veselības aprūpes jomā

47. pants. (1) Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

(2) Ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, pakalpojumu sniedzējs papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram nosaka piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu un šo klientu kontaktpersonu aprūpi līdz 50 procentiem no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Minēto piemaksu var noteikt arī personālam, kas iesaistīts personu testēšanā ar SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu.

(3) Pašvaldību papildu izdevumus par piemaksām pašvaldības dibinātās institūcijās un institūcijās, ar kurām noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu, 50 procentu apmērā no pašvaldību faktiskajiem papildu izdevumiem sedz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem":

1) pašvaldība, lai saņemtu mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu, izmantojot Valsts kases informācijas sistēmu "Ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēma", iesniedz pārskatu, tajā iekļaujot šādas ziņas:

2) Labklājības ministrija:

(4) Lai kompensētu papildu izdevumus par piemaksām institūcijās, ar kurām Labklājības ministrijai noslēgts līgums par šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu, Labklājības ministrija un minētās institūcijas noslēdz papildu vienošanos pie noslēgtā līguma par piemaksām virs noteiktajām līgumcenām, kurā nosaka pārskatā iekļaujamo informāciju, tā iesniegšanas kārtību, kontroles nosacījumus un finansējuma saņemšanas kārtību.