Zaudējis spēku - Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

46. Kredītņēmēja kredītspējas vērtējums ietver vismaz šādas informācijas analīzi: kredīta mērķis, kredītņēmēja finanšu stāvoklis un tā noturība, kredīta atmaksas avoti, riski, ko kredītņēmējs jau ir uzņēmies, risku kopējais apjoms un jutīgums pret izmaiņām ekonomikā, kredītņēmēja līdzšinējā maksāšanas disciplīna, kredītņēmēja finansiālā līdzdalība kredīta mērķa finansēšanā, kredīta nodrošinājums, tostarp garantijas, kā arī pēc iespējām klimata pārmaiņu ietekme un ilgtspējas faktori. Kredītspējas vērtēšanā ņem vērā kredīta veidu, apmēru un sarežģītību. Iestāde var izmantot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 2. pielikumā minēto informāciju un datus kredītspējas izvērtēšanai atbilstoši kredīta veidam.

47. Iestāde izstrādā iekšējo kārtību par kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izsniedzamā kredīta apmēru un veidu. Ja kredītņēmējs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, iestāde ņem vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības. Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamā informācija ietver datus par kredītņēmēja ienākumiem, saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem, un tā ir pamats turpmākajam lēmumam par kredīta piešķiršanu.

47.1 Iestāde, kas piešķir vides ilgtspējīgus kredītus, iekšējos normatīvajos dokumentos iestrādā šādu kredītu piešķiršanas un pārraudzības mehānismu atbilstoši Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 58. punkta prasībām.

48. Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai šo noteikumu 47. punktā minēto informāciju iegūst no kredītņēmēja un iestādes iekšējiem un ārējiem (piemēram, Kredītu reģistrs, kredītinformācijas biroji, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un citas datubāzes) avotiem.

49. Iestāde pieprasa kredītņēmējam apliecināt kredīta pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

50. Iestāde iespēju robežās pārliecinās par kredītņēmēja sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu. Iestāde nosaka kredītu pazīmes un rādītājus (kredītu veidu, apmēru, citus paaugstināta riska faktorus), kad kredītspējas un kredītriska novērtēšanā ir jāiesaista neatkarīgs eksperts vai risku kontroles funkcija.

50.1 Iestāde nosaka un kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanā ņem vērā kredītņēmēja piederību savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi. Lai noteiktu šo piederību, iestāde izstrādā procedūru personu, kas saistītas ar iestādi, un savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai.

Patērētāju kredītspējas novērtēšana

51. Informācija par kredītņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un šo noteikumu prasībām.

52. Informācija par kredītņēmēja saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja sniedz atbilstošu priekšstatu par kredītņēmēja ikmēneša maksājumu apmēru, ņemot vērā pieejamo informāciju iekšējās un ārējās datubāzēs (piemēram, kredītinformācijas biroju un Kredītu reģistra informāciju), kā arī kredītņēmēja sniegto informāciju. Ja kredītņēmēja norādītais saistību vai kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir lielāks par to, kādu iestāde noteikusi, ņemot vērā pieejamo informāciju ārējās un iekšējās datubāzēs, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, iestāde ņem vērā kredītņēmēja norādīto informāciju.

53. Kredītņēmēja, kas ir patērētājs, kredītspējas vērtējumā iestāde izmanto vismaz šādus rādītājus:

54. Ja pēc kredīta termiņa beigām kredītņēmējam joprojām ir neizpildītas kredīta saistības (piemēram, kredīti piedziņas procesā), jauna kredīta izsniegšana kredītņēmējam ir aizliegta, ja vien tā netiek veikta pārskatīšanas pasākumu ietvaros atbilstoši šo noteikumu VII nodaļai.

55. Iestāde vērtē kredīta garantiju (ja tādas ir) efektivitāti, to realizēšanas iespējas un tam nepieciešamo laiku.

56. Kredītņēmēja kredītspēju un galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vērtē atsevišķi.

57. Vērtējot patērētāja kreditēšanas līguma galvinieka, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, iestāde:

57.1. galviniekam, kas sniedz galvojumu, piemēro šo noteikumu 38. un 53.4. punktā minētās prasības, aprēķinā ietverot gan galvojuma saistības, par kurām tiek slēgts līgums, gan atlikušās citas esošās galvojuma saistības – abas vismaz 50 procentu apmērā;

57.2. galvojuma līgumā nosaka katra iesaistītā galvinieka galvojuma apmēru;

57.3. ja kredītam tiek piesaistīti vairāki galvinieki, šo galvinieku DSTI un DTI vērtējumā viņu ienākumus un kredītmaksājumus var summēt.

58. Ja kredīts tiek izsniegts aizņēmējam, kurš vienlaikus ir galvinieks par citām saistībām, viņa DSTI un DTI aprēķinā ņem vērā arī viņa sniegtos galvojumus (tai skaitā galvojumus juridiskai personai) vismaz 50 procentu apmērā no atlikušajām galvotajām saistībām.

59. Iestāde izstrādā kritērijus, balstoties uz kuriem šo noteikumu 57.1. un 58. punktā minētā proporcija no atlikušajām galvotajām saistībām tiek noteikta augstāka nekā 50 procentu apmērā.

60. Ja juridiski saistoša ir kredītņēmēju solidārā atbildība, tad DSTI un DTI vērtējumā var summēt kredītņēmēju ienākumus un kredītmaksājumus. Iestāde izstrādā kārtību, kā DSTI un DTI aprēķinā tiek ietverta kredītņēmēju dažāda atbildība saistību segšanā, ja tāda ir paredzēta kredīta līgumā.

61. Ja kāds no solidārajiem kredītņēmējiem pēc kopējo parādsaistību uzņemšanās vēlas ņemt jaunu kredītu, kredītspējas vērtēšanā iestāde var:

61.1. atkārtoti vērtēt visu solidāro kredītņēmēju kredītspēju kopā, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņu ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem;

61.2. vērtēt konkrētā kredītņēmēja individuālo kredītspēju, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņa ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem, pieņemot, ka esošās kopējās (solidārās) kredītsaistības un ikmēneša maksājums tiek dalīts ar kredītņēmēju skaitu (piemēram, ja ir pamata aizņēmējs un viens solidārais aizņēmējs, kredītsaistības tiek dalītas ar divi), ja no saistītajiem līgumiem neizriet cita kredītņēmēju atbildība.

62. Iestāde analizē kredītņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumu stabilitāti, tostarp kredītņēmēja ienākumu avota tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību. Iestāde nosaka stingrākas prasības kredītu piešķiršanai kredītņēmējiem ar augstāku kredītrisku, tai skaitā stingrāku DTI, DSTI vai LTV limitu piemērošanu kredītņēmējiem, kuru ienākumi ir svārstīgi vai nepastāvīgi vai kuru ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas.

63. Iestāde analizē kredītņēmēja, kas ir patērētājs, regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu, (piemēram, īres maksas, komunālos maksājumus, izdevumus par apgādībā esošām personām u.c.) un ņem tos vērā, vērtējot kredītņēmēja kredītspēju. Šo izdevumu noteikšanai iestāde izstrādā savu metodiku un aprēķinus.

64. Iestāde vērtē, cik lielā mērā kredītņēmēja, kas ir patērētājs, risks ir atkarīgs no deklarētajiem ienākumiem, ko rada nekustamais īpašums, (piemēram, īres vai citiem ienākumiem, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu) un cik – no esošās kredītņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Ja, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, aprēķinātajos kredītņēmēja ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20 procentu īpatsvaru no kopējiem ienākumiem un ja kredīta, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, summa pārsniedz 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības, tad kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama.

Fizisku personu, kuras aizņemas tādas saimnieciskās darbības veikšanai, kas izriet no darbībām ar nekustamo īpašumu, kredītspējas novērtēšana

65. Iestāde nosaka kārtību kredītu izsniegšanai mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt (buy-to-let) vai citādā veidā gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 111.–113. punktā noteikto. Kredīta summa šādiem kredītiem nevar pārsniegt 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības, un, vērtējot kredītspēju, prognozējamos ienākumus no nekustamā īpašuma ņem vērā ne vairāk kā 70 procentu apmērā.

Juridisku personu kredītspējas novērtēšana

65.1 Iestāde piemēro šo noteikumu 66.–67.4 punktu atbilstoši kredīta veidam, apmēram un darījuma sarežģītībai.

66. Izvērtējot mikrouzņēmuma vai maza uzņēmuma kredītspēju, iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 121.–140. punkta prasības.

67. Izvērtējot vidēja vai liela uzņēmuma kredītspēju, iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 144.–167. punkta prasības.

67.1 Ja iestāde piešķir kredītu juridiskai personai komerciāla nekustamā īpašuma finansēšanai, iestāde papildus šo noteikumu 66. vai 67. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 169.–174. punkta prasības. Ja komerciālais nekustamais īpašums tiek iegādāts kredītņēmēja paša uzņēmējdarbības veikšanai, iestāde piemēro tikai šo noteikumu 66. vai 67. punkta prasības.

67.2 Ja iestāde piešķir kredītu juridiskai personai nekustamā īpašuma attīstīšanai, iestāde papildus šo noteikumu 66. vai 67. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 176.–181. punkta prasības.

67.3 Ja iestāde piešķir kredītu juridiskai personai kuģa vai atkrastes iekārtu būvniecībai, iegādei vai darbībai, iestāde papildus šo noteikumu 66. vai 67. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 184.–186. punkta prasības.

67.4 Ja iestāde piešķir kredītu juridiskai personai projekta finansēšanai, iestāde papildus šo noteikumu 66. vai 67. punkta prasībām aizņēmēja kredītspējas izvērtēšanā piemēro arī Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 188.–192. punkta prasības.

Kredīta cenas noteikšana

68. Iestāde nosaka kredīta cenas noteikšanas principus un kārtību, ņemot vērā iestādes vēlamo kredītriska līmeni un attīstības stratēģijā paredzētos peļņas rādītājus. Cenu nosaka atbilstoši kredīta un klienta veidam, ietverot tajā visus kredīta cenas noteikšanas elementus un tādējādi nodrošinot iespēju pamatot lēmumu par kredīta cenu. Iestāde nosaka lēmuma par kredīta cenu pieņemšanas mehānismu un nozīmē atbildīgos darbiniekus, kas to uztur un atjaunina, kā arī uzrauga kredīta cenas atbilstību uzņemtajam riskam.

69. Pieņemot lēmumu par kredīta nosacījumiem, iestāde samēro ar katru kredītu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā kapitāla un resursu izmaksas, nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esamību, kā arī kredītņēmēja ienākumu un izsniedzamā kredīta valūtas sakritību.

69.1 Kredīta cenu nosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas, ko iestāde paredz līdz nākamajam pārcenošanas datumam vai kredīta termiņa beigām, tostarp kapitāla un resursu izmaksas, uz kredītu attiecināmās pamatdarbības, administratīvās un citas izmaksas, kredītriska izmaksas viendabīgām grupām, ko aprēķina, balstoties uz iestādes vēsturiskajiem kredītzaudējumiem šādiem kredītiem, kā arī konkurenci un situāciju tirgū. Lai noteiktu kredīta cenu un mērītu rentabilitāti, iestāde var piemērot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 203. punktā minētos snieguma rādītājus. Ja iestāde piešķir nozīmīgus kredītus par cenu, kas nesedz iestādes izmaksas, šādus darījumus atbilstoši pamato un par šādiem gadījumiem lemj atbilstoši iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai.

69.2 Iestāde var noteikt atšķirīgus cenas noteikšanas principus kredītiem, kas piešķirti īpašu programmu ietvaros (piemēram, ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" atbalstu, studiju un studējošo kredītiem).

Nodrošinājuma novērtēšana

69.3 Iestāde nodrošina, ka kredīta piešķiršanas brīdī tās rīcībā ir aktuāls nodrošinājuma vērtējums. Iestāde analizē nodrošinājuma esamību, piemērotību un pietiekamību, ņemot vērā kredītu piešķiršanas politikā noteikto LTV, kā arī nodrošinājuma atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

70. Iestāde nosaka, kādi nodrošinājuma veidi ir piemēroti attiecīgo kredītu izsniegšanai un kādas nodrošinājuma novērtēšanas pieejas vērtētājam jāizmanto. Iestāde nodrošina, ka šīs pieejas ir piesardzīgas, samērīgas ar nodrošinājuma veidu un vērtību un atbilst iestādes kredītriska stratēģijai un citiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

71. Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, iestāde pārbauda tā tiesiskos nosacījumus, pārliecinoties par nodrošinājuma atsavināšanas (pārņemšanas, pārdošanas) iespējām, apdrošināšanas izmantošanas iespējām un citiem nosacījumiem.

72. Iestāde nodrošinājumā esošo nekustamo īpašumu kredīta piešķiršanas brīdī novērtē ar pilna apmeklējuma pieeju, apsekojot īpašumu no iekšpuses un ārpuses (full valuation). Atkāpjoties no šā punkta pirmā teikuma prasības, iestāde var noteikt slieksni, kad tā nepiemēro pilna apmeklējuma pieeju, ņemot vērā nodrošinājumā esošā īpašuma veidu (piemēram, lauksaimniecības zeme un meža zeme), piešķirtā kredīta veidu, apmēru un sarežģītību, LTV un uzticamas informācijas pieejamību no ārējiem avotiem.

72.1 Ja iestāde piemēro attīstītos statistiskos nodrošinājuma vērtēšanas modeļus (advanced statistical models), novērtējot nodrošinājuma vērtību kredīta piešķiršanas brīdī, iestāde tos piemēro tikai atbilstoši Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 210. punktam.

72.2 Nodrošinājuma novērtēšanu veic vērtētājs, kas atbilst šo noteikumu 73.1–73.4 punktā noteiktajiem kritērijiem.

72.3 Iestāde, novērtējot nodrošinājumu, pēc iespējām ņem vērā ESG faktoru, tostarp fizisko risku un pārejas risku, ietekmi uz nodrošinājuma vērtību.

72.4 Iestāde nodrošina, ka nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma vērtējums tiek pienācīgi dokumentēts un satur skaidru, objektīvu un pārredzamu informāciju par novērtēšanas procesu, īpašuma parametriem un elementiem, kas ietekmē īpašuma vērtību, un ietver vismaz:

72.41. novērtēšanas pasūtītāju, uzdevumu un mērķi;

72.42. pieejas, metodiku, galvenos parametrus un pieņēmumus, kas izmantoti vērtības noteikšanai;

72.43. nodrošinājuma aprakstu, tostarp tā pašreizējo pielietojumu, labāko un efektīvāko izmantošanas veidu (vai ir specifisks pielietojums un vai ir iespējams ekonomiski pamatoti to piemērot tirgus vajadzībām), īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, kā arī īpašuma vecumu;

72.44. nodrošinājuma atrašanās vietu, aprakstu par nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem un likviditāti. Ja vērtējumu sagatavo iekšējais vērtētājs un iestāde regulāri veic attiecīgā veida nekustamo īpašumu tirgus analīzi, vērtējums var neietvert aprakstu par nekustamā īpašuma tirgus apstākļiem un likviditāti;

72.45. nodrošinājuma tiesiskos nosacījumus (nodrošinājuma īpašuma tiesības, apgrūtinājumus un citus tiesiskos nosacījumus);

72.46. informāciju par visiem zināmajiem apstākļiem, kas var ietekmēt īpašuma vērtību, tostarp faktoriem, kas ietekmē vērtības nenoteiktību.

72.5 Iestāde kritiski izvērtē nekustamā īpašuma vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, pievēršot uzmanību vērtētāju pieņēmumiem un vērtējuma nosacījumiem, pārliecinoties, ka vērtētāja izmantotā vērtēšanas pieeja un pieņēmumi ir piesardzīgi un skaidri saprotami un tirgus vērtības noteikšanai izmantotie īpašumi darījumu cenu salīdzināšanai ir atbilstoši izvēlēti.

72.6 Kustamā īpašuma nodrošinājuma novērtēšanai iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 215.–220. punkta prasības atbilstoši kustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai.

73. Ja kredīts ir nodrošināts ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, iestāde pārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu sākta nodrošinājuma devēja maksātnespējas procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestāde nodrošina juridisku atzinumu par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju.

Prasības nodrošinājuma vērtētājiem

73.1 Nekustamo un kustamo īpašumu vērtēšanu veic neatkarīgs sertificēts iekšējais vai ārējais vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, Eiropas īpašuma vērtēšanas standartiem vai starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem. Izņēmuma gadījumos kredītu piešķiršanas procesā juridiskām personām un ienākumus nesošu (performing) kredītu pārraudzībā iestāde var izmantot vērtētāju, kurš nav sertificēts. Iestāde nosaka savu pieeju iekšējos normatīvajos dokumentos, ņemot vērā nodrošinājumā esošā īpašuma veidu, tirgus praksi, kā arī pietiekamu iekšējo vai ārējo vērtētāju pieredzi un zināšanas.

73.2 Iestāde apstiprina savu iekšējo un ārējo vērtētāju sarakstu un pārliecinās, ka sarakstā esošo vērtētāju pieredze un zināšanas aptver tos tirgus un nozares, kur iestāde izsniedz kredītus ar nodrošinājumu, un nodrošina sarakstā iekļauto vērtētāju atbilstību šādiem kritērijiem:

73.21. vērtētājs nav iesaistīts kredītu lēmumu pieņemšanas procesā;

73.22. vērtētāja atlīdzība nav piesaistīta novērtējuma rezultātam vai nekustamā īpašuma vērtībai;

73.23. vērtētājs iesniedz objektīvu, pietiekami pamatotu un skaidru vērtējuma ziņojumu, kas atbilst vērtējamā objekta faktiskajam stāvoklim.

73.3 Iestāde, paredzot līgumā atbilstošus nosacījumus, nodrošina, ka vērtētājs, kas veic attiecīgā īpašuma novērtēšanu, un viņa pirmās pakāpes radinieki atbilst šādiem nosacījumiem:

73.31. viņi nav iesaistīti kredīta pieteikuma izskatīšanā, kredīta piešķiršanā vai administrēšanā;

73.32. viņu lēmumu neietekmē kredītņēmēja kredītspēja;

73.33. viņiem nav interešu konflikta saistībā ar novērtējamo īpašumu, novērtēšanas procesu un novērtēšanas rezultātu;

73.34. viņi nav ar nekustamā īpašuma pircēju vai pārdevēju saistītas personas.

73.4 Iestāde pārrauga viena vērtētāja veikto vērtējumu koncentrācijas līmeni un iespēju robežās diversificē vērtētājus, lai novērstu pārmērīgu paļaušanos uz viena vērtētāja sniegtajiem vērtējumiem.

73.5 Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka, cik reizes pēc kārtas viens vērtētājs var veikt katra nekustamā īpašuma vērtēšanu ienākumus nesošiem (performing) kredītiem. Pēc tam iestāde iespēju robežās veic vērtētāju rotāciju. Ja iestādei nav iespējas nodrošināt vērtētāju rotāciju, iestāde pamato esošā vērtētāja saglabāšanu arī nākamajos periodos.

73.6 Veicot nekustamā īpašuma, kas kalpo kā nodrošinājums ienākumus nesošiem (performing) kredītiem, pārraudzību, iestāde papildus piemēro šo noteikumu 82.–83. punkta prasības.

VI. Kredītu administrēšana un pārraudzība

74. Iestāde veic kredītu nepārtrauktu pārraudzību, kas ietver informācijas sistēmu un kredītlietu uzturēšanu, paziņojumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un nosūtīšanu.

75. Iestāde izveido un ievieš tādu kredītu pārraudzības sistēmu, kas nodrošina:

75.1. efektīvu dokumentācijas, līgumu noteikumu, ierobežojošo nosacījumu un nodrošinājuma pārraudzību;

75.2. informācijas sistēmās (tai skaitā vadības informācijas sistēmā) sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu;

75.3. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu, nodrošinot, ka svarīgāko dokumentu oriģinālu glabāšanu, resursu pārskaitīšanu un informācijas ievadīšanu iestādes datubāzē veic dažādi darbinieki;

75.4. likumu un citu normatīvo aktu prasību, kā arī apstiprināto iestādes iekšējo normatīvo dokumentu ievērošanu;

75.5. kredītlēmumu pieņemšanas pārskatāmību, ļaujot identificēt atkāpes no kredītpolitikas un lēmumus, kuri tika nodoti (escalated) lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī.

Kredītlietas uzturēšana

76. Iestāde pastāvīgi pārbauda un kredītlietā (tostarp elektroniskajos datu nesējos) dokumentē kredītņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Iestāde nodrošina, ka kredītlieta satur visu informāciju, kas nepieciešama kredītņēmēja pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtēšanai un pieņemto lēmumu un kredītvēstures pārskatāmībai, (piemēram, kārtējos finanšu pārskatus un to analīzi, kredītņēmēja ienākumu esamību un apmēru apliecinošus dokumentus, no trešajām personām (piemēram, revidentiem, nodokļu konsultantiem) iegūto informāciju par aizņēmēja finanšu stāvokli, kredīta izmantošanu līgumā paredzētajam mērķim apliecinošus dokumentus, kredīta novērtēšanas dokumentāciju, iekšējos ziņojumus iestādes vadībai, saraksti ar kredītņēmēju, kredītņēmēja vai nodrošinājuma apsekošanas ziņojumus, nodrošinājuma novērtējumu un vērtības monitoringa rezultātus vai atsauci uz dokumentu vai citu informācijas nesēju, kurā tie tiek glabāti).

Kredītu kvalitātes pārraudzība

77. Iestāde izveido un ievieš individuālo kredītu vai kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzības sistēmu kredītu kvalitātes nepārtrauktai vērtēšanai.

78. Kredītu kvalitātes pārraudzības sistēma nodrošina, ka:

78.1. iestāde izprot kredītņēmēju pašreizējo un paredzamo finansiālo stāvokli un kredītspēju;

78.2. tiek ievēroti līgumu nosacījumi, tai skaitā nosacījums, ka izsniegtais kredīts tiek izmantots līgumā noteiktajam mērķim, un kredīta izmaksa notiek saskaņā ar līguma nosacījumiem;

78.2.1 iestāde seko līdzi līgumā noteikto rādītāju un īpašo nosacījumu (covenants) izpildei, ievērojot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 266.–268. punkta prasības;

78.2.2 iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 257.–265. punkta prasības aizņēmējiem, kas atbilst vidēja un liela uzņēmuma definīcijai;

78.3. nodrošinājumu pietiekamība tiek vērtēta, ņemot vērā izmaiņas tirgū un tā attīstības tendences;

78.4. iestāde atbilstoši reaģē uz agrīnās brīdināšanas sistēmas signāliem par kredītu kvalitātes pasliktināšanos;

78.5. iestāde veic kredītņēmēja situācijai piemērotus un ilgtspējīgus kredīta līgumu pārskatīšanas pasākumus;

78.6. iestāde veic iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktās darbības, lai nodrošinātu kredītu, kuru kvalitāte būtiski pasliktinājusies, atveseļošanu vai atgūšanu, piemēram, kredītņēmēja problēmu papildu analīzi, pastiprinātu kredītņēmēja norēķinu konta kontroli, kredīta un nodrošinājuma dokumentācijas revidēšanu, korektīvo pasākumu plāna izstrādi.

78.1 Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta darījumā, tā piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 256. punkta prasības.

79. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka:

79.1. atbildības sadalījumu starp struktūrvienībām, tai skaitā iekšējās kontroles funkcijām, kredītriska pārvaldīšanai visā kredīta dzīves cikla laikā;

79.2. kritērijus un rādītājus, kuriem iestājoties kredīta pārraudzība no biznesa struktūrvienībām tiek nodota struktūrvienībām, kas nodarbojas ar pārskatītu kredītu vai NPL pārvaldīšanu;

79.3. lēmumu par kredīta statusa maiņu pieņemšanas mehānismu.

80. Iestādes vadība nosaka darbiniekus un struktūrvienības, kas ir atbildīgas par individuālo kredītu un kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzību, kā arī nodrošinājumu vai garantiju sniedzēju kvalitātes pārraudzību. Iestādes valde, nosakot darbinieku pienākumus, ņem vērā iespējamo interešu konfliktu, īpaši darbiniekiem, kuru darbības rezultātu novērtējums atkarīgs no tādiem kritērijiem kā kredītu kopējais apmērs, kredītu vai kredītportfeļa kvalitāte vai īstermiņa ienesīgums vai nodrošinājuma novērtēšanas rezultāts.

81. Kredītriska pārraudzībā, tostarp nodrošinājuma pārraudzībā un novērtēšanā, iesaistīto darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no šo noteikumu 80. punktā minētajiem kritērijiem. Iestāde nodrošina, ka tās atalgojuma politika veicina kredītu efektīvu pārraudzību un motivē iestādes darbiniekus reaģēt uz pirmajiem kredītu kvalitātes pasliktināšanās signāliem, lai novērstu tālāku kredītu kvalitātes pasliktināšanos.

Nodrošinājuma pārraudzība

82. Iestāde izveido regulāru kredītu nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzības mehānismu visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu. Iestāde regulāri atjaunina nekustamā īpašuma nodrošinājuma vērtību, veicot individuālu aktīva vērtības atjaunināšanu vai piemērojot vērtības indeksāciju vai citas statistiskas metodes.

82.1 Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka nekustamā īpašuma nodrošinājuma pārraudzības biežumu un pieejas atbilstoši nekustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 221.–222. punkta un 225.–226. punkta prasības, un papildus nosaka, kā iestāde veic nekustamā īpašuma vērtības atjaunināšanu, norādot vērtības atjaunināšanas pieejas dažādiem nekustamā īpašuma veidiem.

82.2 Iestāde nodrošina, ka izmantotā nekustamā īpašuma nodrošinājuma pārvērtēšanas pieeja vai dažādu pieeju kombinācija ir piesardzīga un samērojama ar nodrošinājuma veidu un tirgus vērtību. Iestāde nosaka arī kritērijus (piemēram, vērtējumā veikto pieņēmumu izmaiņas), kuriem iestājoties nepieciešams veikt nodrošinājuma pārvērtēšanu.

82.3 Kustamā īpašuma nodrošinājuma pārraudzībai iestāde piemēro Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 227.–230. punkta prasības atbilstoši kustamā īpašuma veidam, vērtībai un novērtēšanas sarežģītībai.

82.4 Iestāde piemēro šo noteikumu 73.1–73.5 punkta prasības iekšējiem un ārējiem vērtētājiem, kas veic nekustamā vai kustamā īpašuma nodrošinājuma vērtības atjaunināšanu. Pārraugot nekustamā īpašuma nodrošinājumu NPL, iestāde papildus piemēro šo noteikumu 149.–158. punkta prasības.

82.5 Ja iestāde piemēro statistiskos modeļus, tai skaitā indeksācijas metodi, tā pārliecinās, ka izmantotie indeksi tiek regulāri pārskatīti, modeļi ir piemērojami attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam, ir pietiekami detalizēti un balstīti uz faktiskajiem nekustamā īpašuma darījumiem pietiekamā laika periodā.

83. Lai kritiski izvērtētu ārējo un iekšējo vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, iestādes risku kontroles funkcija nodrošina regulāru iekšējo un ārējo vērtējumu salīdzināšanu ar atbilstošu līdzīgu objektu tirgus datiem un iekšējo un ārējo vērtējumu atpakaļejošas pārbaudes (back-testing), izmantojot reprezentatīvu darījumu izlasi.

Agrīnās brīdināšanas sistēma

84. Iestāde veic kredītu kvalitātes uzraudzību ienākumus nesošiem (performing) kredītiem individuāla kredītņēmēja un darījuma līmenī un katrai iestādei būtiskai kredītu grupai, kas izveidota kredītiem ar līdzīgiem riska parametriem (piemēram, pēc klientu vai kredītu grupām, nozares, ģeogrāfiskā novietojuma), lai savlaicīgi konstatētu kredītu kvalitātes pasliktināšanos un pēc iespējas ātrāk sāktu darbības turpmākas kredīta kvalitātes pasliktināšanās novēršanai. Ja iestāde identificē kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes kredītu grupas vai aizņēmēju grupas līmenī, tā veic šīs grupas detalizētu pārbaudi un nosaka veicamos pasākumus, lai mazinātu turpmāku kredītu kvalitātes pasliktināšanās risku individuāliem kredītiem.

85. Iestāde kredītu pārraudzības procesa ietvaros piemēro atbilstošu rādītāju vai pazīmju kopu agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 274. punktā minētās pazīmes, ievērojot kredīta veidu, apmēru un sarežģītību.

86. Iestāde regulāri izvērtē agrīno kvalitātes pasliktināšanās pazīmju iestāšanos gan kredītu grupu, gan atsevišķu kredītņēmēju, gan savstarpēji saistītu klientu grupu un kredītu līmenī.

87. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka kārtību, kā tā reaģē uz agrīnās brīdināšanas signāliem, un norāda:

87.1. kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus vai pazīmes, kas liecina par iespējamu kredīta kvalitātes pasliktināšanos, atbilstoši tās vēlamajam kredītriska līmenim (credit risk appetite) un kredītriska stratēģijai;

87.2. papildus veicamos pārraudzības pasākumus un to biežumu, kā arī pasākumus situācijas sīkākai izpētei pēc agrīnās brīdināšanas signālu saņemšanas;

87.3. komunikācijas mehānismu ar klientu un nepieciešamās papildu informācijas apjomu;

87.4. atbildīgās struktūrvienības un darbiniekus, kuri veic šo noteikumu 87.2. un 87.3. punktā minētos pasākumus un piedāvā piemērotāko tālāko rīcības plānu;

87.5. lēmumu pieņemšanas mehānismu par tālāko rīcību, tostarp par klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas iekļaušanu klientu ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list).

88. Iestāde nodrošina vēsturisko datu par klientu iekļaušanu klientu ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list) un izslēgšanu no tā uzglabāšanu.

89. Iestāde nodrošina, ka klienti, kas iekļauti klientu ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list), tiek atbilstoši atzīmēti vadības informācijas sistēmā un regulāri iekļauti atskaitēs par aktīvu kvalitāti iestādes risku pārvaldības struktūrvienībai, kredītu piešķiršanā iesaistītajām struktūrvienībām un iestādes vadībai.

Iekšējo reitingu sistēma