Zaudējis spēku - Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi

208. Vērtējot individuālos kredītus, iestāde analizē tautsaimniecības attīstības prognozes un izvērtē iespējamās kritiskās situācijas, tas ir, tādas iespējamās negatīvās situācijas, kad iestādei ārējo un iekšējo apstākļu dēļ var rasties būtiski zaudējumi. Kredītriska apmēru būtiski ietekmē noteikto makroekonomisko rādītāju izmaiņas un tendences. Tādēļ iestāde analizē šādu makroekonomisko rādītāju ietekmi uz kredītiem, to ienesīgumu, uz parādnieka spēju atmaksāt savas saistības, iespējamo zaudējumu segšanai nepieciešamo kapitālu vai citu resursu pieejamību un to cenu kritisko situāciju pārvarēšanai. šāds novērtējums tiek iekļauts lēmumos par kredītriska pārvaldīšanu.

209. Lai novērtētu kredītriska segšanai nepieciešamo pašu kapitālu un identificētu iespējamās kritiskās situācijas (piemēram, tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru, kuras iestāde kreditē, lejupslīde, kredītu, kuros parādnieki nepilda saistības, neprognozēts pieaugums, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska un tirgus risku, būtiska korelācija, risku iespējamā pārnese (spillovers) starp iestādēm), iestāde veic kredītriska stresa testēšanu ne retāk kā reizi pusgadā.

210. Iestāde izstrādā stresa testēšanas metodoloģiju, scenārijus un parametrus un pēc to apstiprināšanas valdē veic kredītriska stresa testus, analizē stresa testu rezultātus un izmanto tos kredītriska pārvaldīšanā, kā arī sagatavo pārskatus iestādes vadībai.

211. Lai nodrošinātu kvalitatīvu kredītriska stresa testēšanu, iestāde izstrādā tādus stresa scenārijus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem. Kredītriska apmēru ietekmē valstu makroekonomisko rādītāju izmaiņas, atsevišķu tautsaimniecības nozaru nelabvēlīgas attīstības tendences vai ārkārtas notikumi, kas iespaido finansējamo projektu realizāciju, kā arī būtisks tādu kredītu skaits, kuros kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt ar kredīta valūtu.

212. Stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ar pietiekami būtisku ietekmi uz iestādi, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no iestādes kredītu kopējā apmēra, to dažādības, kredītportfeļa struktūras, kā arī no iestādes lieluma.

213. Iestāde nodrošina, ka kredītrisks tiek novērtēts dažādos satricinājuma līmeņos, tas ir, no vienkāršas jutīguma analīzes līdz pat stresa testiem iestādes vai grupas līmenī.

214. Iestāde, veicot stresa testēšanu, izmanto dažādus laika intervālus. Iestāde analizē gan vienreizēja notikuma iespējamo ietekmi, gan sekas, ko varētu izraisīt notikumi ilgākā laika periodā.

215. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos iestāde paredz vismaz divus ilgstoša stresa notikumu periodus – viena gada laikā un ne īsākā periodā kā divu gadu laikā paredzētās izmaiņas. Iestāde izstrādā un veic kredītriska stresa testēšanu vismaz saskaņā ar diviem scenārijiem: pamatscenāriju, kas balstās uz ekonomikas attīstības prognozēm, kuras paredz samērā nebūtiskas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos (iekšzemes kopprodukta apmērs, bezdarba un inflācijas rādītāji, cenu izmaiņas), un pesimistisko scenāriju, kas balstās uz būtiskām nelabvēlīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

216. Ja kredītriska stresa testa rezultāti uzrāda tādus iespējamos zaudējumus, kurus var segt ar iestādes rīcībā esošā pašu kapitāla pārpalikumu pār iestādes visu risku segšanai nepieciešamo pašu kapitālu, tad valde izskata iespējamos pasākumus kredītriska pārvaldīšanas uzlabošanai, lai nodrošinātu šo segumu arī turpmāk. Ja iespējamos zaudējumus nevar segt ar iestādes rīcībā esošo kapitāla pārpalikumu, tad iestāde izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamību vai mazinātu stresa testēšanā izmantotā iespējamā negatīvā attīstības scenārija ietekmi.

217. Iestāde pastāvīgi veic kritisko situāciju iestāšanās iespējamības novērtēšanu, izvērtē savu spēju pārvarēt identificēto kritisko situāciju un analizē paredzētā rīcības plāna realizācijas iespēju, pamatojoties uz pieņēmumu maiņu attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem.

218. Iestāde nodrošina stresa testēšanu arī saskaņā ar Komisijas noteikto scenāriju un pieņēmumiem, ja tas tiek pieprasīts.

219. Veicot kredītriska stresa testēšanu, iestāde piemēro Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēs EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" (Guidelines on institutions’ stress testing) noteiktās prasības.

XI. Kredītriska kontrole

220. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanas kontroli saskaņā ar Komisijas normatīvo noteikumu, kas nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveidi, prasībām, lai izvērtētu kredītriska pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti.

XII. Noslēguma jautājumi

221. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2019. gada 9. jūlija normatīvie noteikumi Nr. 120 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi".

222. Noteikumu 176. punktā minētās prasības tiek piemērotas kredītiem, kas piešķirti līdz 2019. gada 25. aprīlim. Kredītiem, kas piešķirti, sākot no 2019. gada 26. aprīļa, un kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulas Nr. 2019/630, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013, prasības attiecībā uz minimālo uzkrājumu apmēru ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka iestāde neievēro šo noteikumu 174. un 175. punktā noteiktās prasības, tiek piemērotas šo noteikumu 176.2. un 176.5. punkta prasības.

223. Uz aktīviem, kuri ir pārņemti pirms 2018. gada 1. jūlija un klasificēti kā ieguldījuma īpašumi saskaņā ar grāmatvedības standartiem, neattiecas šo noteikumu 172. punkta pirmajā un otrajā teikumā minētās prasības attiecībā uz aktīva klasifikāciju. Minētajiem aktīviem iestāde sagatavo realizācijas plānu, kuru apstiprina iestādes valde un kurā iekļauj informāciju par katra aktīva atrašanās vietu, izmantošanas veidu, iegādes vērtību, uzskaites vērtību plāna sagatavošanas brīdī un tās noteikšanas metodi, pēdējā vērtējuma datumu un summu, piemēroto diskonta (haircut) likmi, norāda iestādes veiktās darbības aktīva realizācijai pa gadiem no pārņemšanas brīža līdz plāna sagatavošanai, tostarp iepriekš piedāvātās pārdošanas cenas, nākotnē paredzamo realizācijas veidu un vērtību, paredzamo laika periodu līdz pārdošanai un tā pamatojumu, kā arī iekļauj iestādes sagatavotu pašnovērtējumu par iepriekšējā gadā iesniegtā plāna izpildi, norādot arī aktīvus, kas realizēti kopš iepriekšējā plāna iesniegšanas brīža. Iestāde iesniedz plānu Komisijai katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ja iestāde nav realizējusi šajā punktā minētos īpašumus līdz 2023. gada 1. janvārim, tā piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no to patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām. šajā punktā minēto diskontu (haircut) iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 177. punkta prasībām.

224. Pārņemtajiem īpašumiem, kas 2019. gada 1. janvārī ir turēti iestādes bilancē ilgāk nekā piecus gadus, iestāde 2019. gadā piemēro diskontu (haircut) vismaz 10 procentu apmērā, 2020. gadā – vismaz 15 procentu apmērā, 2021. gadā – vismaz 20 procentu apmērā, 2022. gadā – vismaz 25 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām. šajā punktā minēto diskontu (haircut) iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 177. punkta prasībām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

2) Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumenta "Kredītriska pārvaldīšanas principi" (Principles for the Management of Credit Risk, September 2000);

3) Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumenta "Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi" (Core Principles for Effective Banking Supervision, September 2012);

4) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 12. maija pamatnostādnēm EBA/GL/2017/06 "Pamatnostādnes par kredītiestāžu kredītriska pārvaldības praksi un paredzamo kredītzaudējumu uzskaiti" (Guidelines on credit institutions' credit risk management practices and accounting for expected credit losses);

5) Eiropas Centrālās bankas 2017. gada marta "Norādījumiem bankām par ienākumus nenesošiem kredītiem" (Guidance to banks on non-performing loans);

6) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu" (Guidelines on connected clients under Article 4(1)(39) of Regulation (EU) No 575/2013);

7) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 31. oktobra pamatnostādnēm EBA/GL/2018/06 "Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību" (Guidelines on management of non-performing and forborne exposures);

8) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" (Guidelines on institutions’ stress testing);

9) Eiropas Banku iestādes 2020. gada 29. maija pamatnostādnēm EBA/GL/2020/06 "Pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību" (Guidelines on loan origination and monitoring).

1 https://www.bankingsupervision.europa.eu/ecb/pub/pdf/ssm.leveraged_transactions_guidance_201705.en.pdf.2 https://www.eba.europa.eu/risk-analysis-and-data/npls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile

1. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas22.12.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 242

Kredītriska pārvaldīšanas iekšējie normatīvie dokumenti

1. Iestādes kredītriskam pakļauto darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanas politika ietver:

1.1. piemērotos darījumu veidus un atbilstošos limitus;

1.2. darījumus pamatojošo dokumentu sastāvu;

1.3. piemēroto darījumu partneru sarakstu un to novērtēšanas kritērijus;

1.4. darījumu aktuālā un potenciālā kredītriska novērtēšanai nepieciešamās tirgus informācijas saņemšanas avotus, tās glabāšanas kārtību, novērtēšanai izmantotos modeļus, metodes un kārtību, kādā, novērtējot šos finanšu instrumentus, tiek ņemts vērā to likviditātes līmenis;

1.5. darījumu veikšanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību;

1.6. ziņošanas kārtību par līguma nosacījumu nepildīšanu.

2. Iestādes kredītriska mērīšanas un pārraudzības politika un procedūras ietver:

2.1. agrīnās brīdināšanas rādītājus par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un klientu ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm pārraudzības, tostarp lēmumu pieņemšanas, kārtību;

2.2. iekšējās reitingu sistēmas piemērošanas kārtību, tostarp katra reitinga pazīmes, reitinga piešķiršanas un pārskatīšanas kritērijus, atbildīgos darbiniekus par iekšējās reitingu sistēmas uzturēšanu un regulāru pārbaudi;

2.3. kredītu, kuru kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies, identificēšanas, administrēšanas un atgūšanas kārtību;

2.4. kredīta dzīves ilguma noteikšanas kārtību, tostarp to, kā dzīves ilguma noteikšanā iestāde ņem vērā priekšapmaksu un saistību neizpildes risku;

2.5. kredīta nodrošinājuma (nekustamā īpašuma un kustamā īpašuma neatkarīgi no tā, vai tie atbilst Regulas Nr. 575/2013 208. un 210. pantā noteiktajām prasībām) novērtēšanas kārtību;

2.6. pārskatu par kredītrisku un stresa testu rezultātiem saturu, to iesniegšanas biežumu, kā arī sagatavotājus un saņēmējus;

2.7. kredītriska mērīšanā izmantoto terminu definīcijas, piemēram, saistību neizpildes definīciju, zaudējumu notikumu, NPL definīciju;

2.8. kredītriska novērtēšanas un uzskaites politiku tādiem finanšu aktīviem, kas pirkti vai iniciēti ar samazinātu kredītvērtību (purchased or originated credit-impaired) saskaņā ar grāmatvedības standartiem, lai pareizi klasificētu šādus darījumus un nodrošinātu regulāru informācijas atjaunināšanu par paredzamo naudas plūsmu no šādiem darījumiem;

2.9. kredīta nodrošinājumu ietekmējošo ESG risku novērtēšanas kārtību.

3. Iestādes kredītu piešķiršanas politika ietver:

3.1. kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus;

3.2. kredītu piešķiršanas kārtību un klienta maksājumu veikšanas kārtību;

3.3. valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā, tai skaitā tādā kredītu piešķiršanā, kas notiek, izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus;

3.4. nosacījumus un limitus nenodrošināto kredītu piešķiršanai;

3.5. kārtību procentu likmju un atmaksas nosacījumu noteikšanai kredītiem ar nodrošinājumu un bez tā, kā arī kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā;

3.6. kredītņēmēju kredītspējas novērtēšanas kritērijus, tostarp kredītspējas novērtēšanā izmantotās jutīguma analīzes apmēru un piemērotos scenārijus;

3.7. DSTI un DTI rādītāja līmeņus dažādām kredītņēmēju kategorijām;

3.8. piemērotos nodrošinājuma veidus, dažādu nodrošinājuma veidu novērtēšanas procedūras un nodrošinājumu regulāras pārvērtēšanas procedūras (tostarp nodrošinājuma novērtēšanas pieejas, kas jāizmanto vērtētājam);

3.9. LTV limitus;

3.10. nosacījumus stingrāku prasību noteikšanai kredītu piešķiršanā kredītņēmējiem ar augstu kredītrisku, tai skaitā stingrāku DSTI un DTI rādītāju vai LTV limitu piemērošanu kredītņēmējiem, kuru ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas;

3.11. kārtību kredītu izsniegšanai mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt;

3.12. nosacījumus automatizētu lēmumu pieņemšanai kredītu piešķiršanas procesā, tostarp tādu produktu un limitu noteikšanai, kuriem atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana;

3.13. prasības attiecībā uz to, kas jādokumentē kā daļa no kredīta piešķiršanas procesa, tostarp audita nolūkos, iekļaujot prasības kredīta pieteikuma procesa pabeigšanai, pamatojumu un visus saistītos dokumentus, kas kalpoja par pamatu kredītlīguma apstiprināšanai vai noraidīšanai;

3.14. lēmumu pieņemšanas procesu, ja iestāde atkāpjas no standartizētajiem kredīta izsniegšanas noteikumiem, ņemot vērā Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2020/06 38. punkta (h) apakšpunktā noteikto;

3.15. kredītu piešķiršanas procesa kvalitātes pārraudzības mehānismu;

3.16. pazīmes darījumiem, kuri klasificējami kā darījumi ar augstu sviras rādītāju (leveraged transaction);

3.17. kārtību, kādā iestāde lēmumu par kredīta piešķiršanu pieņemšanā ņem vērā ESG faktoru ietekmi.

4. Iestādes aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesa, kura ietvaros iestāde dokumentē veikto analīzi, aprēķinu izskaidrojumu un pamatojumu, metodoloģija ietver:

4.1. metožu, ko iestāde piemēro kredītriska un paredzamo zaudējumu mērīšanai, aprakstu un kārtību, kādā izmantotās metodes tiek regulāri pārbaudītas un atjaunotas;

4.2. pazīmes, kas laikus norāda uz būtisku kredītriska pieaugumu dažādiem aktīvu veidiem, un kārtību, kādā iestāde pārbauda, cik efektīvi izmantotā pieeja uzrāda būtisku kredītriska pieaugumu;

4.3. pazīmes un kritērijus, ko iestāde izmanto aktīva pārvietošanai starp posmiem saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

4.4. kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, pamatojoties uz kuriem iestāde nosaka aktīvus, kuru kvalitātes pasliktināšanās tiek vērtēta individuāli;

4.5. metodiku individuāli vērtējamo aktīvu nākotnes naudas plūsmas aplēsei, diskontēšanai un sākotnējās efektīvās procentu likmes aprēķināšanai;

4.6. kritērijus aktīvu kvalitātes uzlabošanās noteikšanai un izveidoto uzkrājumu samazināšanas kārtību gadījumos, kad aktīva (aktīvu grupas) kvalitāte uzlabojas;

4.7. kritērijus un maksimālo laika periodu uzkrājumu veidošanai 100 procentu apmērā no nenodrošinātās summas un aktīva norakstīšanai no bilances;

4.8. kārtību, kādā aktīvus, kuri tika vērtēti individuāli un kuriem netika konstatēts būtisks kredītriska pieaugums, turpmāk apvieno grupās, lai veiktu papildu novērtēšanu, un aktīvu grupu novērtēšanas kārtību;

4.9. kārtību, kādā iestāde nosaka, ka notikusi aktīvu pārskatīšana, tostarp pazīmes darījumu partnera finansiālu grūtību noteikšanai, NPL statusa piešķiršanai un kritērijus, pēc kuriem aktīvam tiek atcelts pārskatīta aktīva statuss. Pārskatītajiem aktīviem nosaka arī vērtības samazināšanās zaudējumu atzīšanu aktīva pārskatīšanas brīdī;

4.10. pamatojumu un detalizētu informāciju par metodikā uzkrājumu veidošanai kredītu grupām izmantotajiem parametriem, aprēķiniem un pieņēmumiem, kā arī kārtību, kādā iestāde izvēlas, uzrauga un izvērtē izmantotos pieņēmumus;

4.11. kārtību, kādā iestāde pārskata izveidoto aktīvu grupu atbilstību ekonomiskajai situācijai un iestādes stratēģijai;

4.12. kārtību, kādā kredīts, kas tika iekļauts kredītu grupā vērtēšanas nolūkā, tiek izslēgts no grupas saskaņā ar šo noteikumu 164. punkta prasībām;

4.13. kārtību, kādā iestāde salīdzina aplēstos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem (back-test) un koriģē aplēses, ja tiek konstatētas būtiskas atšķirības starp aplēstajiem un faktiskajiem zaudējumiem;

4.14. kārtību, kādā iestāde veic zaudējumu aprēķinos izmantoto metožu, pieņēmumu un parametru jutīguma analīzi;

4.15. kārtību, kādā iestāde veic nekustamā īpašuma, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, novērtēšanu, vērtības atjaunināšanu un novērtēšanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, tostarp vērtētāja veiktajā vērtējumā izmantoto pieņēmumu, ierobežojošo faktoru, prognožu un datu izvērtēšanu un koriģēšanu, ja nepieciešams;

4.16. kārtību, kādā iestāde nosaka pārņemto aktīvu vērtību, ar to pārdošanu saistītos izdevumus un piemēro diskontu (haircut) saskaņā ar šo noteikumu 172. punkta nosacījumiem;

4.17. kārtību, kādā iestāde veic nekustamo īpašumu, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, vērtības indeksāciju;

4.18. kārtību, kādā iestāde nosaka būtisku vērtības kritumu nekustamo īpašumu tirgū;

4.19. metodoloģiju iekšēji un ārēji veiktu nekustamā īpašuma vērtējumu kvalitātes nodrošināšanai un pārbaudei (back-testing);

4.20. kārtību, kādā iestāde izmanto uz nākotni vērstu informāciju būtiska kredītriska pieauguma un paredzamo zaudējumu noteikšanai, tostarp informācijas avotus, laika periodu (time horizon), ko aptver iestādes izmantotās prognozes, un informāciju par datu izmantojumu aprēķinos;

4.21. pašu kapitāla korekcijas, ja tādas ir veiktas, saskaņā ar šo noteikumu 177. punktu.

5. Iestādes kredītu pārskatīšanas politika ietver:

5.1. finansiālo grūtību pazīmes, ko iestāde izmanto, lai noteiktu, vai līguma grozījumi ir uzskatāmi par pārskatīšanu;

5.2. iestādes piedāvāto pārskatīšanas pasākumu aprakstu;

5.3. finanšu un nefinanšu informāciju, ko iestāde pieprasa no kredītņēmēja, lai izvērtētu kredītņēmēja kredītspēju kredītu pārskatīšanas gadījumā;

5.4. procedūru, kā iestāde veic kredītņēmēja finanšu stāvokļa izvērtējumu, tostarp minimālos rādītājus katram kredītu veidam, lai veiktu pārskatīšanu;

5.5. kārtību, kādā iestāde izvēlas klientam piemērotākos pārskatīšanas pasākumus, veic pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas izvērtējumu (viability assessment) un apstiprina pārskatīšanas pasākumus;

5.6. kārtību, kādā iestāde uzrauga un izvērtē pārskatīšanas pasākumu ilgtspēju un uzglabā informāciju par veiktajiem pārskatīšanas pasākumiem;

5.7. kārtību, kādā nosaka gadījumus, kad pārskatīšanas pasākumi nav uzskatāmi par ilgtspējīgiem un nepieciešams veikt citas darbības;

5.8. kārtību, kādā iestāde dokumentē un pārrauga to kredītu kvalitāti, kuriem noteikti pārskatīšanas pasākumi;

5.9. procedūru, kā iestāde piešķir NPL statusu pārskatītiem kredītiem;

5.10. pārskatīšanas pasākumu piemērošanas cenu politiku;

5.11. procedūru, kā iestāde pārtrauc piemērot NPL statusu pārskatītiem kredītiem, tostarp to, kādus rādītājus iestāde izmanto, lai pārliecinātos par aizņēmēja spēju veikt maksājumus pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;

5.12. procedūru, kā iestāde pārtrauc piemērot kredītiem pārskatīta kredīta statusu.

6. NPL pārvaldības politika ietver:

6.1. katras struktūrvienības, kas nodarbojas ar NPL pārvaldību, lomu un atbildības jomas, kā arī ziņošanas kārtību par NPL stratēģijas un tās ieviešanas plāna izpildi;

6.2. rādītājus, kādus iestāde izmanto, lai kredītu nodotu struktūrvienības, kas nodarbojas ar NPL pārvaldību, atbildībā vai pārvietotu starp NPL pārvaldības procesā iesaistītajām struktūrvienībām;

6.3. lēmumu pieņemšanas kārtību par kredītiem, kuriem konstatētas kvalitātes pasliktināšanās pazīmes, un komunikācijas plānu ar klientu, tostarp klientu, kurš nereaģē uz iestādes komunikāciju vai atsakās sadarboties ar iestādi;

6.4. iestādes izmantotos atgūšanas risinājumus katram kredītu veidam;

6.5. kārtību un lēmumu pieņemšanas procesu, kā iestāde izvēlas NPL piemērotāko atgūšanas risinājumu;

6.6. lēmumu pieņemšanas mehānismu katram kredītu atgūšanas veidam, tostarp iekšējās kontroles funkciju lomu lēmumu pieņemšanā un efektivitātes pārraudzībā;

6.7. kārtību, kādā iestāde pieņem lēmumu par pārņemtu īpašumu pārdošanu vai citādu izmantošanu.

2. pielikumsFinanšu un kapitāla tirgus komisijas22.12.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 242

Dokumentācijas prasības individuāli un grupās vērtētiem aktīviem

1. Par katru aktīvu, kurš novērtēts individuāli, iestāde dokumentē:

1.1. pamatojumu, kāpēc aktīvs vērtēts individuāli;

1.2. lēmuma, ka kredīts ir uzskatāms par ienākumus nenesošu kredītu, pamatojumu;

1.3. uzkrājumu apmēra aktīvam aprēķinu, norādot:

1.3.1. nākotnes naudas plūsmas prognozi, kas sagatavota saskaņā ar darbības turpināšanas vai darbības pārtraukšanas principu, norādot naudas plūsmas noteikšanas pamatojumu, t.i., attiecīgu vēsturisko informāciju, pašreizējos faktorus, kas ietekmē prognozi, informāciju par darījumu partneri, iestādes pieņēmumus un procentu likmi, kura tika piemērota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai;

1.3.2. ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, naudas plūsmas, kas varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā, aplēsi, kura veikta, ņemot vērā šo noteikumu prasības, tostarp nodrošinājuma novērtēšanas metodes, izmantotos pieņēmumus un aprēķinus, pamatojumu nodrošinājuma vērtības korekcijai attiecībā pret neatkarīga vērtētāja veiktu nodrošinājuma vērtējumu, vērtētāja neatkarības un kompetences apliecinājumu, ar pārdošanu saistītās izmaksas, pārdošanas termiņu. Ja iestāde atgūstamās vērtības noteikšanai izmanto tirgus cenu, tā dokumentē darījuma cenu, tās avotu un datumu, kad darījums noticis.

2. Par katru aktīvu grupu iestāde dokumentē:

2.1. kritērijus aktīvu apvienošanai grupā;

2.2. izmantoto metodi uzkrājumu likmes noteikšanai (vēsturiskās zaudējumu likmes noteikšanas kārtību, tostarp laika periodu, par kuru zaudējumi tika atzīti). Ja vēsturiskā zaudējumu likme tika izvēlēta no iespējamā likmju intervāla, dokumentē, kā šis intervāls tika noteikts, un loģisku pamatojumu tam, ka izvēlētā likme ir labākā aplēse šajā intervālā;

2.3. veikto vēsturiskās zaudējumu likmes korekciju ar paskaidrojumu, kā veiktā korekcija atspoguļo pašreizējo informāciju (notikumus, apstākļus) un kādi faktori ietekmēja zaudējumu aplēses. Dokumentē katra faktora ietekmi un paskaidrojumu, kā iestāde skaitliski novērtēja šo ietekmi;

2.4. faktisko aktīvu zaudējumu salīdzinājumu ar zaudējumu aplēsēm aktīvu grupai un izmantoto pieņēmumu un parametru jutīguma analīzes rezultātus.