Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām

107.6. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā dedzina cieto biomasu un kuras radītā SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību.

108. Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu šo noteikumu 104. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras ir pārbaudījis un apstiprinājis Valsts vides dienests.

8.3. Monitoringa nosacījumi vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

109. Mērījumus veic tikai gaisu piesārņojošām vielām, kuru emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir norādītas šajos noteikumos. Attiecībā uz CO emisiju mērījumus veic visām iekārtām.

110. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic vismaz ik pēc trim gadiem.

111. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic ne retāk kā reizi gadā.

112. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šo noteikumu 48., 49. un 50. punkts, periodiskus mērījumus var veikt katru reizi pēc tam, kad pagājis šāds stundu skaits:

112.1. trīskāršots maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW;

112.2. maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW.

113. Veicot mērījumus saskaņā ar šo noteikumu 112. punktu, periodisko mērījumu biežums jebkurā gadījumā nav retāks par vienu reizi piecos gados.

114. Operators nodrošina pirmo mērījumu veikšanu četru mēnešu laikā pēc iekārtas atļaujas izsniegšanas vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas, vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

115. Attiecībā uz SO2 emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 110., 111. un 112. punktā minētajiem mērījumiem var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests.

8.4. Monitoringa nosacījumi mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām

116. Mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators reizi piecos gados nodrošina emisiju mērījumus tām vielām, kuru emisijas robežvērtības ir norādītas šo noteikumu 7. pielikumā.

117. Jaunas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina pirmā mērījuma veikšanu četru mēnešu laikā pēc C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma, izvēloties vēlāko no šiem datumiem. Esošas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina pirmā mērījuma veikšanu līdz 2023. gada 7. janvārim.

118. Pirmo mērījumu iekārtai, kura vidēji gada laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas, operators var veikt pēc tam, kad pagājušas 1500 darba stundas. Pēc tam veic mērījumus ik pēc 1500 nostrādātām darba stundām.

119. Attiecībā uz SO2 emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 116. punktā minētajiem mērījumiem operators var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests.

9. Emisijas robežvērtību ievērošanas pārbaude

120. Emisiju mērījuma vērtības ir derīgas, ja atsevišķa mērījuma rezultāta 95 % ticamības intervāls nepārsniedz emisijas robežvērtības daļu, kas atbilst šādai procentos izteiktai emisijas robežvērtības daļai:

120.1. SO2 – 20 %;

120.2. NOx – 20 %;

120.3. putekļiem jeb daļiņām – 30 %;

120.4. CO – 10 %.

121. Derīgās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka, no izmērītajām derīgajām stundas vidējām vērtībām atņemot šo noteikumu 120. punktā minēto ticamības intervāla vērtību.

122. Nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vidējās vērtības vairāk nekā trīs stundas nav ticamas nepārtrauktās mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju, vai kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā 10 dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtraukto mērījumu sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē Valsts vides dienestu.

123. Aprēķinot derīgās emisijas vidējās vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas šo noteikumu 39., 41., 101. un 102. punktā minētajos laikposmos, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodos.

124. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 103. punktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā norādītajām emisijas robežvērtībām, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā šo noteikumu 39., 41., 101. un 102. punktā minētos laikposmus, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības:

124.1. neviena derīgā emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā norādīto emisijas robežvērtību;

124.2. neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības;

124.3. sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no katliem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW un kuros par kurināmo izmanto ogles, neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības;

124.4. derīgās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā norādītās emisijas robežvērtības.

125. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti šo noteikumu 97., 107., 110., 111., 112. un 116. punktā minētie periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi vai mērījumu vietā izmantotas šo noteikumu 108., 115. un 119. punktā minētās procedūras, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumos vai novērtējumā iegūtie rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā norādītās emisijas robežvērtības.

10. Informācijas nodrošināšana

126. Attiecībā uz visām jaunajām vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām Valsts vides dienests savā tīmekļvietnē sabiedrībai dara pieejamu šādu informāciju:

126.1. operatora nosaukums;

126.2. iekārtas atrašanās vieta;

126.3. emisijas avoti un to veidi (dīzeļdzinējs, gāzturbīna, divu kurināmo dzinējs, cits dzinējs vai cita sadedzināšanas iekārta);

126.4. izmantotā kurināmā veids un daudzums katrā sadedzināšanas iekārtā;

126.5. datums, kurā sākta iekārtas darbība;

126.6. katras sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda un katras sadedzināšanas iekārtas daļas nominālā ievadītā siltuma jauda (MW), ja divas vai vairākas sadedzināšanas iekārtas apvienotas un izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

126.7. maksimālais pieļaujamais sadedzināšanas iekārtas darbības ilgums gadā (darba stundas/gadā) un vidējā slodze darbības laikā;

126.8. sadedzināšanas iekārtai piemērojamās emisijas robežvērtības un emisiju limiti, ja operatoram nepieciešams izstrādāt emisiju limita projektu atbilstoši normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi;

126.9. lēmumi par iekārtai piemērotajām atkāpēm un pamatojums atkāpju piešķiršanai;

126.10. prasības mērījumu veikšanai.

127. Attiecībā uz esošajām vidējas un mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām Valsts vides dienests publicē tā rīcībā esošo informāciju, kuru laikposmā līdz 2025. gada 1. janvārim papildina atbilstoši šo noteikumu 126. punktā minētajām prasībām.

128. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":

128.1. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi attiecībā uz lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

128.2. ievieto šo noteikumu 128.1. apakšpunktā minētos pārskatus savā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc to nosūtīšanas Eiropas Komisijai;

128.3. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2026. gada 1. oktobrim un 2031. gada 1. oktobrim iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai pārbaudītu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām, un informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radītajām SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisijām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

128.4. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar aplēsēm par gada kopējām CO emisijām un jebkādu pieejamo informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto CO emisiju koncentrāciju, kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām.

129. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai tiek piemērota atkāpe atbilstoši šo noteikumu 39. un 41. punktam, un viena mēneša laikā – ja minētā atkāpe tiek piemērota vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtai.

130. Valsts vides dienests kontrolē šajos noteikumos operatoram noteikto pienākumu izpildi un izveido efektīvu kontroles plānu, par pamatu ņemot vides inspekcijas vai citus pasākumus.

11. Noslēguma jautājumi

131. Atzīt par spēku zaudējušiem:

131.1. Ministru kabineta 2004. gada 14. decembra noteikumus Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 201. nr.; 2015, 218. nr.; 2018, 8. nr.);

131.2. Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumus Nr. 736 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 249. nr.).

132. Lai nodrošinātu šajos noteikumos noteikto emisijas robežvērtību ievērošanu, mazas un vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatori, kuriem atļaujā vai C kategorijas reģistrācijas apliecinājumā noteiktie emisiju limiti pārsniedz šajos noteikumos minētās jaunās emisijas robežvērtības, pirms jauno emisijas robežvērtību spēkā stāšanās apliecina atbilstību noteiktajām emisijas robežvērtībām, iesniedzot iesniegumu par atļaujas vai C kategorijas reģistrācijas pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

Ministru prezidents A. K. KariņšVides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas daudzuma aprēķins C kategorijas piesārņojošām darbībām

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

2. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Piezīmes.1 NOx emisijas robežvērtība brūnogļu pulvera sadedzināšanai ir 450 mg/m3.2 Iekārtai ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, mazāku par 500 MW, kurā pašu patēriņam vienlaikus ar citu kurināmo vai atsevišķi izmanto arī destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vai kurā pašu patēriņam izmanto šķidrus ražošanas atlikumus, un kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms 2002. gada 27. novembra, un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisijas robežvērtību 450 mg/m3.3 Iekārtai, kurā pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes un kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms 2002. gada 27. novembra, un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtību 50 mg/m3.4 SO2 emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) sašķidrinātu gāzi, ir 5 mg/m3;2) zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzi, ir 400 mg/m3;3) zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 200 mg/m3.5 Iekārtai, kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms 2002. gada 27. novembra un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, un kurā par kurināmo izmanto gāzi ar zemu kaloritāti, kuru iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu pārpalikumus, piemēro SO2 emisijas robežvērtību 800 mg/m3.6 Iekārtai ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, mazāku par 500 MW, kurai atļauja izsniegta vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts pirms 2002. gada 27. novembra un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisijas robežvērtību 300 mg/m3.7 NOx emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto koksa krāšņu gāzi, domnu gāzi un zemas kaloritātes gāzi, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, ir 200 mg/m3.8 Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) domnu gāzi, ir 10 mg/m3;2) citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, ir 30 mg/m3.

Piezīmes.1 Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.2 Dabiskas izcelsmes metāns, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu nav vairāk par 20 % no tilpuma.3 Emisijas robežvērtība 75 mg/m3 ir šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos):1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskajai piedziņai.4 Tādu gāzturbīnu ciklam, kuras neatbilst nevienai no šīs nodaļas 3. piezīmē minētajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:50 x η/35, kurη – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos.

Piezīme. 1 Noteikto robežvērtību piemēro iekārtām, kurām atļauja izsniegta pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs).

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

3. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Piezīmes.1 Ja kurināmais tiek dedzināts cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī, emisijas robežvērtība ir 200 mg/m3.2 Ja tiek dedzināts brūnogļu pulveris, iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100–300 MW emisijas robežvērtība ir 400 mg/m3, bet iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 300 MW – 200 mg/m3.3 Ja kurināmais tiek dedzināts verdošā slānī, iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100–300 MW emisijas robežvērtība ir 250 mg/m3, bet iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 300 MW – 150 mg/m3.4 SO2 emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) sašķidrināto gāzi, ir 5 mg/m3;2) koksa krāšņu gāzi ar zemu kaloritāti, ir 400 mg/m3;3) zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 200 mg/m3.5 Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība iekārtai, kurā par kurināmo izmanto:1) zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 10 mg/m3;2) citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes, ir 30 mg/m3.

Piezīme. 1 Tādu viencikla gāzturbīnu ciklam, kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:50 x η/35, kurη – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos.

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

4. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus, – 300 mg/Nm3.3 Attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 1100 mg/Nm3.4 Līdz 2030. gada 1. janvārim attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW un kurās dedzina degvieleļļu (mazutu), – 850 mg/Nm3.5 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 400 mg/Nm3 un attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 200 mg/Nm3.6 Attiecībā uz biogāzi – 170 mg/Nm3.7 Attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 50 mg/Nm3.

Piezīmes.1 Attiecībā uz biogāzi – 60 mg/Nm3.2 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 130 mg/Nm3 un attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 65 mg/Nm3.3 Dīzeļdzinējiem, kuru ražošana tika sākta līdz 2006. gada 18. maijam, un divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā – 1850 mg/Nm3.4 Attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 5 MW, – 250 mg/Nm3.5 Attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir:1) 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 5 MW, – 250 mg/Nm3;2) lielāka par 5 MW, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 225 mg/Nm3.6 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā – 380 mg/Nm3.7 Emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja slodze pārsniedz 70 %.8 Attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 20 MW, – 20 mg/Nm3.

Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus, – 300 mg/Nm3.3 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību – 400 mg/Nm3.

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

5. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (izņemot dzinējus un gāzturbīnas)

Piezīmes.1 SO2 emisijas robežvērtību nepiemēro, ja par kurināmo tiek izmantota dabasgāze vai dīzeļdegviela (gāzeļļa). SO2 emisijas robežvērtība attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību ir 400 mg/Nm3.2 Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m3.3 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

6. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības jaunajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ko piemēro, sākot ar 2018. gada 20. decembri

Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Līdz 2025. gada 1. janvārim, ja dedzina mazutu, kas satur no 0,2 % līdz 0,3 % N, – 450 mg/Nm3.3 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzēm – 400 mg/Nm3 un attiecībā uz zemas kaloritātes domnu gāzēm – 200 mg/Nm3.4 Attiecībā uz biogāzi – 100 mg/Nm3.II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir dzinēji un gāzturbīnasNr.p. k.Piesārņojošā vielaIekārtas tipsEmisijas robežvērtības (mg/Nm3)dīzeļdegviela (gāzeļļa)šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu)dabasgāzegāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)1.SO2Dzinēji un gāzturbīnas–120–1512.NOxDzinēji219031903, 4955190Gāzturbīnas6757550753.Putekļi jeb daļiņasDzinēji un gāzturbīnas–107––4.CODzinēji un gāzturbīnas400400150150Piezīmes.1 Attiecībā uz biogāzi – 40 mg/Nm3.2 Dzinējus, kurus darbina no 500 līdz 1500 stundām gadā, var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību minētajām emisijas robežvērtībām, ja tiek veikti primārie pasākumi, lai ierobežotu NOx emisijas un ievērotu šādas robežvērtības:1) attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem – 1850 mg/Nm3 šķidrā kurināmā režīmā un 380 mg/Nm3 gāzveida kurināmā režīmā;2) attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar ≤ 1200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 20 MW vai mazāka, – 1300 mg/Nm3 un dīzeļdzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, – 1850 mg/Nm3;3) attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar > 1200 apgriezieniem minūtē – 750 mg/Nm3.3 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā – 225 mg/Nm3.4 Attiecībā uz dīzeļdzinējiem ar ≤ 1200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 20 MW vai mazāka, – 225 mg/Nm3.5 Attiecībā uz divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā – 190 mg/Nm3.6 Šīs emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja iekārtas slodze pārsniedz 70 %.7 Attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 1 MW vai lielāka, bet mazāka vai vienāda ar 5 MW, – 20 mg/Nm3.

Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

7. pielikumsMinistru kabineta2021. gada 7. janvāranoteikumiem Nr. 17

Emisijas robežvērtības mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Piezīmes.1 Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.2 Līdz 2025. gada 1. janvārim, ja dedzina mazutu, kas satur no 0,2 % līdz 0,3 % N, – 450 mg/Nm3.3 Dzelzs un tērauda rūpniecībā attiecībā uz zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzēm – 400 mg/Nm3 un attiecībā uz zemas kaloritātes domnu gāzēm – 200 mg/Nm3. Attiecībā uz biogāzi – 100 mg/Nm3.