Zaudējis spēku - Bauskas novada pašvaldības nolikums

78. Atklātās domes sēdēs ir atļauti video un audio ieraksti personām, kas pārstāv masu medijus un kuras video un audio ierakstus veic saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".

79. Administrācijas atbildīgie darbinieki, kas veic domes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu, reģistrē deputātu piedalīšanos sēdēs. Domes sēdēs jāpiedalās pašvaldības izpilddirektoram, pašvaldības izpilddirektora vietniekam, lēmumu projektu sagatavotājiem, domes priekšsēdētāja vai pašvaldības izpilddirektora norīkotiem administrācijas nodaļu vadītājiem un pašvaldības iestāžu vadītājiem. Citu pašvaldības darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina attiecīgā nodaļas vai iestādes vadītājs.

80. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdēs, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie administrācijas Administratīvās nodaļas darbinieka, kurš protokolē domes sēdi.

81. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesības piedalīties debatēs, ja sēdes vadītājs nedod vārdu, vai jebkādā veidā traucēt sēdes gaitu.

82. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt kārtību domes sēdēs. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, domes priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt minētās personas no domes sēdes norises telpas.

83. Domes priekšsēdētājs:

83.1. atklāj, pārtrauc un slēdz sēdi;

83.2. pārliecinās par kvoruma esamību;

83.3. dod vārdu ziņotājam;

83.4. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

83.5. atklāj, vada un slēdz debates;

83.6. ierosina jautājumu nobalsošanu;

83.7. izsludina pārtraukumus sēdē;

83.8. piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā vai kārtējās domes sēdes laiks jānosaka citā laikā;

83.9. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos citam deputātam.

84. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

84.1. ziņojums;

84.2. deputātu jautājumi;

84.3. debates;

84.4. ziņotāja galavārds, ja viņš to pieprasa;

84.5. ja nepieciešams, priekšsēdētāja viedoklis;

84.6. balsošana.

85. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis domes priekšsēdētājs.

86. Par izskatāmajiem lēmumu projektiem domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Ja uz domes sēdi ir uzaicinātas citas personas konkrētajā jautājumā, tad domes priekšsēdētājs dod tiem vārdu pēc ziņojuma.

87. Ja komitejas sēdē, skatot lēmuma projektu, lēmuma pieņemšanas procesā nav pieņemts vienbalsīgs lēmums, attiecīgās komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotais komitejas pārstāvis var informēt domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem.

88. Par katru domes sēdē izskatāmo lēmuma projektu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus par izskatāmo jautājumu. Ja par kādu konkrētu lēmuma projektu uz domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

89. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

90. Par debašu beigām paziņo domes priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu.

91. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad domes priekšsēdētājs pārtrauc viņa uzstāšanos debatēs un turpmāk, apspriežot konkrēto lēmuma projektu, viņam vairs netiek dots vārds.

92. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

93. Ja līdz balsošanai tiek izteikti labojumi vai grozījumi domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek izteikti vairāki labojumi vai grozījumi, tad vispirms jābalso par to labojumu vai grozījumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās komitejas, kura iesniegusi lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Domes priekšsēdētājs nosaka kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem. Visi labojumi domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam.

94. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par vienu no tiem nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

95. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

96. Deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Deputāts, kurš balsojis pret priekšlikumu, nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Deputāti par domes lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas institūcijas locekļi.

97. Ja domes deputāts balsojot kļūdījies, viņam par to jāpaziņo domes sēdes vadītājam līdz balsošanas rezultāta paziņošanai. Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas labojumi balsojumā netiek pieņemti.

98. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

99. Pašvaldības izpilddirektors domes sēdē sniedz pārskatu par pašvaldības iestāžu veikto darbu attiecīgajā laika posmā, kā arī informē deputātus par pieņemto lēmumu izpildes gaitu. Ja kāds no pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, pašvaldības izpilddirektors sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas domes sēdes darba kārtībā.

100. Dome apstiprina kārtību, kādā notiek balsošana ar vēlēšanu zīmēm.

101. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie lēmuma projekti netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos lēmuma projektus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku.

102. Ja, izskatot lēmuma projektu domes sēdē, lēmums pieņemts, izdarot lēmuma projektā grozījumus vai labojumus, tad pirms lēmuma iesniegšanas parakstīšanai domes sēdes vadītājam administrācijas Administratīvā nodaļa noformē domes lēmumu tādā redakcijā, kāda apstiprināta domes sēdē, un nodrošina tā atkārtotu saskaņošanu ar domes lēmuma projekta sagatavotāju un tā saskaņotājiem (nolikuma 60. punktā minētajām iestādēm un institūcijām, administrācijas struktūrvienībām). Ja lēmums netiek saskaņots, domes priekšsēdētājs, ir tiesīgs neparakstīt domes lēmumu, šādā gadījumā domes priekšsēdētājam ir pienākums sasaukt domes ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts.

103. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un/vai iesniegumus. Tos iesniedz administrācijas Administratīvajā nodaļā vai pašvaldības iestādēs, kapitālsabiedrībās. Atbilde uz deputāta pieprasījumus un/vai iesniegumu tiek sniegta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

104. Pašvaldības saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu trīs dienu laikā pēc parakstīšanas administrācijas Administratīvā nodaļa nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Administratīvās nodaļas vadītājs ir atbildīgs par normatīvajos aktos noteikto saistošo noteikumu nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

105. Ja dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt masu saziņas līdzekļos.

VII. Līgumu noslēgšanas procedūra

106. Publisko tiesību jomā līgumus ar citām personām slēdz domes priekšsēdētājs.

107. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz domes lēmumu.

108. Privāto tiesību jomā līgumu var slēgt pašvaldības iestāde, ja tas paredzēts šīs iestādes nolikumā vai atsevišķā domes lēmumā.

109. Slēdzot privāttiesisku līgumu par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā, obligāts ir domes lēmums par šo darījumu. Līgumu paraksta domes priekšsēdētājs vai ar domes lēmumu pilnvarota pašvaldības amatpersona.

110. Slēdzot līgumu pašvaldības vārdā, tā sagatavošanas, noslēgšanas, uzglabāšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka iekšējais normatīvais akts. Šī iekšējā normatīvā akta prasības nav attiecināmas uz citiem līguma slēdzējiem.

VIII. Kārtība, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības saistošo noteikumu projektiem, pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēžu protokoliem

111. Domes lēmumi un sēžu protokoli ir publiski pieejami ikvienam iedzīvotājam.

112. Ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un to paskaidrojuma rakstu, tai skaitā saistošo noteikumu un to paskaidrojuma raksta projektu, domes lēmumiem, domes sēžu protokoliem, domes sēžu ierakstiem audioformātā, iekšējiem normatīvajiem aktiem var iepazīties pašvaldības mājaslapā internetā www.bauska.lv. Pašvaldības saistošos noteikumus kopā ar paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

113. Klātienē ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un to paskaidrojuma rakstu, tai skaitā saistošo noteikumu un to paskaidrojuma raksta projektu, domes lēmumiem, domes sēžu protokoliem var iepazīties Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centros (turpmāk – VPVKAC) un pilsētu un pagastu apvienību pārvalžu ēkās.

114. Ar pašvaldības noslēgtajiem līgumiem var iepazīties iestādē, kuras glabāšanā atrodas līgums, ievērojot Informācijas atklātības likuma un Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas.

115. Informācija par domes lēmumiem regulāri tiek sniegta pašvaldības informatīvajā izdevumā un pašvaldības tīmekļvietnē www.bauska.lv.

IX. Iedzīvotāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

116. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un pašvaldības izpilddirektora vietnieks iedzīvotājus pieņem vismaz divas reizes nedēļā, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda administrācijā, kā arī publicējama pašvaldības tīmekļvietnē www.bauska.lv, norādot pieņemšanas laiku un telpu.

117. Domes deputāti rīko iedzīvotāju pieņemšanas ne retāk kā divas reizes mēnesī, par ko informācija izliekama uz informācijas stenda administrācijā, pilsētu un pagastu apvienību pārvalžu ēkās, kā arī publicējama pašvaldības tīmekļvietnē www.bauska.lv, norādot pieņemšanas laiku un telpu.

118. Iestāžu vadītājiem vai viņu pilnvarotām personām jāpieņem apmeklētāji iestādes nolikuma noteiktajā kartībā un apmeklētājiem izdevīgā laikā.

119. Administrācijas darbinieki apmeklētājus pieņem saskaņā ar pašvaldības izpilddirektora apstiprinātu apmeklētāju pieņemšanas sarakstu, kurš izliekams administrācijas informācijas stendā, kā arī publicējams pašvaldības tīmekļvietnē www.bauska.lv, norādot pieņemšanas laiku un telpu.

120. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

121. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par pašvaldības budžeta izlietojumu un noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikumu informācijas pieejamībai jāpamato. Personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību.

122. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība var iekasēt nodevu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

123. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē pašvaldības iestāžu darbinieki, kas atbildīgi par lietvedības kārtošanu. Aizliegta dokumentu nodošana tālāk jebkuram pašvaldības darbiniekam vai pašvaldības institūcijai bez reģistrācijas. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldības iestādēs, nosaka pašvaldības izdoti iekšēji normatīvi akti.

124. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kārtībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību.

125. Persona, kas vēlas iesniegt Trauksmes cēlēja ziņojumu, ievēro Iesniegumu likumā un Trauksmes celšanas likumā noteikto kārtību.

126. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

127. Domei adresēto fizisko vai juridisko personu korespondenci pieņem pašvaldības novada administrācijas Administratīvās nodaļas vai VPVKAC darbinieks, kas atbildīgs par korespondences reģistrāciju. Reģistrēto korespondenci darbinieks nodod domes priekšsēdētājam vai domes priekšsēdētāja vietniekam, saskaņā ar Bauskas novada pašvaldības dokumentu aprites kārtību.

128. Iesniegumi, kuri ir izskatīti pēc būtības, pamatojoties uz jau pieņemtiem domes lēmumiem, kā arī normatīvajiem aktiem, nododami pašvaldības izpilddirektoram vai pašvaldības izpilddirektora vietniekam, kurš ar tam pakļauto pašvaldības iestāžu, pašvaldības aģentūru, pašvaldības kapitālsabiedrību starpniecību organizē jautājuma tālāku izpildi.

129. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata, arī atbildes vēstules uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem paraksta domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vai pašvaldības izpilddirektors vai viņa vietnieks, pašvaldības iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību vadītāji atbilstoši savai kompetencei.

X. Publiskās apspriešanas kārtība

130. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, gadījumos, kas noteikti šajā nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar domes lēmumu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā, var tikt organizēta publiskā apspriešana.

131. Publiskā apspriešana jārīko:

131.1. par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu;

131.2. par pašvaldības attīstības programmu, teritorijas plānojumu, kā arī projektiem, kas var būtiski ietekmēt pašvaldības iedzīvotājus;

131.3. par citiem jautājumiem, ja tas paredzēts normatīvajos aktos.

132. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, izņemot jautājumus, kas:

132.1. saistīti ar pašvaldības administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju;

132.2. saistīti ar amatpersonu iecelšanas vai atcelšanas un citiem personāla jautājumiem;

132.3. attiecas uz konkrētu fizisku vai juridisku personu, ja ir jāizdod administratīvais akts;

132.4. saistīti ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

132.5. saistīti ar budžetu un nodokļu maksājumu atbrīvojumiem;

132.6. saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu tarifu izmaiņām;

132.7. ir citu publisko institūciju kompetencē.

133. Par publiskās apspriešanas rīkošanu, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas, dome var lemt:

133.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

133.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

133.3. pēc domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka iniciatīvas;

133.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

134. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no Bauskas novada administratīvās teritorijas (pagasta/pilsētas vai ciemu) iedzīvotājiem vēršas Bauskas novada administrācijā šajā nolikumā noteiktā kārtībā. Nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama publiskajai apspriešanai, kas organizējama Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

135. Dome, izsludinot publisko apspriešanu, lēmumā norāda:

135.1. tās datumu un termiņus;

135.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

135.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

135.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

135.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

136. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt pašvaldības informatīvajā izdevumā "Bauskas Novada Vēstis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.bauska.lv informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

137. Domei pieņemot lēmumus, publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

XI. Pašvaldības pārvaldes izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

138. Administrācija un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus savas kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

139. Administrācijas un/vai pašvaldības iestādes izdotos administratīvos aktus un/vai faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikto kārtību domē, iesniedzot motivētu rakstisku iesniegumu domes priekšsēdētājam/domes priekšsēdētāja vietniekam, kurš virza jautājumu izskatīšanai domes sēdē.

140. Ja privātpersona apstrīd, vai pārsūdz administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj dome, pirms tam šo jautājumu izskatot Finanšu komitejā.

141. Dome sūdzību par administratīvā akta apstrīdēšanu vai faktisko rīcību izskata ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas. Ja šajā termiņā saņemto sūdzību objektīvu iemeslu dēļ izskatīt nevar, par to tiek paziņots iesniedzējam. Uz domes sēdi, kurā tiks izskatīta saņemtā sūdzība, ir jāuzaicina tās iesniedzējs.

142. Domes izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

XII. Kārtība, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem

143. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai apstiprinātajam pašvaldības budžetam.

144. Pašvaldības amatpersonas savu darbību veic sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras pašvaldības amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz pašvaldības amatpersonas darbību.

145. Rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem.

146. Domes priekšsēdētājam un Pašvaldības izpilddirektoram ir pirmā paraksta tiesības.

146.1. domes priekšsēdētājs rīkojas ar visas pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem pašvaldības apstiprinātā ikgadējā budžeta ietvaros, slēdz līgumus un paraksta bankas dokumentus, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu organizē atsavināšanas procedūras.

146.2. pašvaldības izpilddirektors rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem pašvaldības apstiprinātā ikgadējā budžeta ietvaros, slēdz līgumus un paraksta bankas dokumentus, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu organizē iepirkuma procedūras pašvaldības iestāžu vajadzībām un citus iepirkumus, kuru realizācijai tiek piesaistīti ārējie finanšu līdzekļi, kuru saņēmējs ir pašvaldība.

147. Pašvaldības institūciju vadītāji/direktori rīkojas ar iestādes mantu un finanšu līdzekļiem apstiprinātā ikgadējā budžeta ietvaros un saskaņā ar institūcijas nolikumu ir tiesīgi slēgt līgumus savas iestādes vārdā.

148. Pašvaldības kapitālsabiedrību valdes locekļi ir tiesīgi rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu Komerclikumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā kārtībā.

XIII. Kārtība, kādā domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu

149. Pēc kārtējām domes vēlēšanām un domes priekšsēdētāja amata zaudēšanas gadījumā domes priekšsēdētājs nodrošina un pašvaldības izpilddirektors organizē dokumentācijas (lietvedībā un arhīvā esošo lietu) un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam.

150. Divu nedēļu laikā tiek sagatavots nodošanas un pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, pašvaldības izpilddirektors.

151. Lai veiktu domes lietvedības dokumentu un arhīva lietu nodošanu un pieņemšanu, jāveic pašvaldības arhīva dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaude, kā arī lietvedībā esošo lietu konstatācija atbilstoši lietu nomenklatūrai.

152. Pārbaudes rezultātus fiksē aktā par lietu nodošanu un pieņemšanu. Aktu sagatavo trīs eksemplāros, no kuriem vienu iesniedz Jelgavas zonālajam valsts arhīvam.

XIV. Noslēguma noteikumi

153. Nolikuma 9.1.; 9.2.; 9.3.; 9.4.; 9.5.; 9.39.; 9.45.; 9.46. un 9. 47. apakšpunktā norādītās iestādes Bauskas novada dome izveido (reorganizē) ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Visas apvienoto Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadu domju izveidotās pārvaldes iestādes turpina realizēt savas nolikumos noteiktās funkcijas līdz brīdim, kad Bauskas novada dome pieņems lēmumu par to turpmāko darbību un statusu.

154. Nolikuma 15. punktā norādītās komisijas Bauskas novada dome izveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Visas apvienoto Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadu domju izveidotās komisijas turpina darbu līdz Bauskas novada dome pieņems lēmumu attiecīgo komisiju izveidošanai, kas pārņems iepriekšējo komisiju vestās lietas.

Saistošie noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Pielikumā: Bauskas novada pašvaldības pārvaldes struktūrshēma.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs A. Okmanis

1. pielikumsBauskas novada domes2021. gada 1. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 1