Zaudējis spēku - Ādažu novada pašvaldības nolikums

87. Izsludinot sēdes darba kārtību, tajā iekļauj vismaz vienā komitejā izskatītus jautājumus, kā arī komitejās neizskatītus jautājumus, ja to risināšana ir steidzama. Pēc sēdes darba kārtības izsludināšanas domes priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt domei iekļaut darba kārtībā jautājumus, kuru risināšana ir steidzama.

88. Administratīvā nodaļa nodrošina komiteju un domes sēžu sagatavošanas un norises tehnisko apkalpošanu, t.sk.:

88.1. paziņo komiteju locekļiem un domes deputātiem attiecīgi par komiteju un domes sēdēm šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

88.2. nodrošina pašvaldības dokumentu vadības sistēmā (turpmāk – DVS) deputātiem elektronisku pieeju domes un komiteju sēžu darba kārtībai, lēmumu projektiem, izziņas materiāliem un deputātu priekšlikumiem DVS sadaļā "Sanāksmes" ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās sēdes un trīs stundas pirms domes ārkārtas sēdes, kā arī telefoniski informējot par dokumentu ievietošanu DVS ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes;

88.3. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai sēdēs;

88.4. nodrošina sēžu audio ierakstīšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, veic protokolēšanu;

88.5. kārto komiteju un domes lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to sagatavošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

88.6. sagatavo un izsniedz protokolu atvasinājumus;

88.7. veic citus komiteju priekšsēdētāju un domes priekšsēdētāja uzdotus uzdevumus iepriekš minētajos jautājumos.

89. Lēmumu projektus un citus dokumentus Administratīvā nodaļa nodod domes priekšsēdētājam iekļaušanai sēdes darba kārtībā.

90. Protokolētājs sagatavo sēdes darba kārtību trīs darbdienas pirms sēdes, iekļaujot tikai saskaņotus dokumentu projektus.

91. Domes un komiteju sēžu norisei deputāti izmanto tādu datortehniku, viedtālruņus un DVS, kas nodrošina elektronisku piekļuvi sēžu materiāliem, kā arī atklātu un vārdisku balsošanu. Piekļuvi DVS nodrošina deputātam individuāli izsniegts unikāls "Lietotāja vārds" un "Parole", ko aizliegts nodot citām personām. Atsevišķos gadījumos sēdes vadītājs var noteikt balsošanu mutiski. DVS darbības īslaicīga traucējuma gadījumā deputāts nekavējoties paziņo par savu balsojumu mutiski vai elektroniski uz pašvaldības oficiālo adresi.

92. Deputāts reģistrē DVS savu dalību sēdē. Atstājot sēdi, deputāts izrakstās no DVS, pretējā gadījumā sēdes vadītājs izraksta deputātu no DVS (dalības sēdē). Atgriežoties sēdes norises vietā, deputāts atkārtoti reģistrē DVS savu dalību sēdē.

93. Ja dome izskata komitejā neskatīta administratīvā akta projektu, kas varētu būt personai nelabvēlīgs, domes priekšsēdētājs organizē personas uzaicināšanu viedokļa noskaidrošanai, ja viedoklis nav noskaidrots saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Personu var neuzaicināt, ja gadījums ir objektīvi mazsvarīgs, vai arī pastāv Administratīvā procesa likumā noteiktie citi iemesli.

94. Sēdes ir atklātas, izņemot, ja izskatāmais jautājums jāizskata sēdes slēgtajā daļā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Sēdes slēgtajā daļā piedalās deputāti, protokolētājs un ziņotāji par izskatāmajiem jautājumiem. Citu personu dalības nepieciešamību nosaka sēdes vadītājs.

95. Domes un komiteju sēdēs jāpiedalās izpilddirektoram, Juridiskās un iepirkuma nodaļas, kā arī Finanšu nodaļas vadītājam vai to aizvietotājiem, ziņotājiem par sēdes darba kārtības jautājumiem un protokolētājam, kas reģistrē deputātu, uzaicināto personu un to iedzīvotāju piedalīšanos sēdē, kuri vēlas, lai tiktu uzklausīti. Attīstības komitejas sēdē izpilddirektora vietā var piedalīties izpilddirektora 1. vietnieks.

96. Ja deputāts domes vai komitejas sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa, vai komandējuma dēļ nevar ierasties sēdes norises vietā, vai pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija, vai valsts nosaka pulcēšanās ierobežojumus, domes priekšsēdētājs vai attiecīgās komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālā laikā).

97. Sēdes norises telpā mobilo sakaru līdzekļiem jābūt uzstādītiem režīmā bez skaņas signāla vai izslēgtiem. Sēdes laikā (izņemot slēgtās sēdes) atļauta fotografēšana, kā arī video un audioierakstu veikšana, ja tas netraucē sēdes norisi un atbilst ētikas normām un personas datu apstrādes normatīvajiem regulējumiem. Pirms attiecīgo darbību veikšanas personas paraksta apliecinājumu, ka veiks personu datu apstrādi ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvas 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Apliecinājumus pievieno sēdes protokolam. Apliecinājumu nesniedz personas, kuras veic video un audioierakstus žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".

98. Sēdes vadītājs:

98.1. atklāj sēdi;

98.2. dod vārdu ziņotājam;

98.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus;

98.4. vada debates;

98.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

98.6. izsludina pārtraukumus un ierosina sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

98.7. nodod sēdes vadīšanu domes priekšsēdētāja vietniekam par atsevišķu jautājumu izskatīšanu, ja tas objektīvi nepieciešams;

98.8. slēdz sēdi.

99. Jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

99.1. ziņojums;

99.2. deputātu jautājumi;

99.3. debates;

99.4. ziņotāja galavārds;

99.5. sēdes vadītāja viedoklis;

99.6. balsošana;

99.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

100. Sēdes vadītājam ir tiesības pārtraukt deputātu, ja tā uzstāšanās neattiecas uz izskatāmā jautājuma būtību.

101. Par izskatāmajiem jautājumiem sēdē var ziņot:

101.1. domes priekšsēdētājs, komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem;

101.2. deputāts, kurš iesniedzis lēmuma projektu;

101.3. domes ārkārtas sēdes ierosinātājs;

101.4. darbinieki (ziņotāji).

102. Sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis sēdes vadītājs.

103. Izpilddirektors sēdes sākumā sniedz īsu (līdz desmit minūtēm) ziņojumu par pašvaldības iestāžu darbu un par viņa kontrolē esošu domes lēmumu izpildi.

104. Ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums. Ziņotājs informē domi par dokumenta projekta būtību un saņemtajiem atzinumiem. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildu vai precizējošu informāciju.

105. Ja uz sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas kādā konkrētā jautājumā, tad pēc sēdes vadītāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds pirms debatēm. Uzaicinātās personas var lietot svešvalodu, ja dome var nodrošināt tulkošanu valsts valodā. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

106. Debatēs ievēro šādus pamatprincipus:

106.1. nevienu priekšlikumu nevar noraidīt bez argumentācijas;

106.2. kritikas objektam ir jābūt idejai, koncepcijai, bet ne personai, kuras viedokli vai nostāju kritizē, vai iebilst pret to;

106.3. izsakot iebildumus pret dokumenta projektu vai tā daļu, jāsniedz konkrēts priekšlikums grozījumiem vai labojumiem.

107. Deputāts, paceļot roku vai izmantojot videokonferences sistēmas līdzvērtīgu iespēju, var pieteikties debatēs un piedalīties tajās. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu.

108. Sēdes vadītāja pienākums ir nodrošināt sēdes kārtību. Ja deputāts vai cita persona atkārtoti neievēro kārtību, par to tiek veikts ieraksts sēdes protokolā. Ja kārtību atkārtoti neievēro deputāts vai cita persona, sēdes vadītājs var izraidīt to no sēdes norises telpas.

109. Ja debates netiek atklātas, deputāti balso par lēmuma projektu. Balsošanas rezultātus paziņo sēdes vadītājs.

110. Ja komitejas sēdē lēmuma pieņemšanas gaitā bija domstarpības un lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, komitejas priekšsēdētājam domes sēdē jāziņo par visiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja komitejas deputāts nepiekrīt komitejas lēmumam, viņam ir tiesības izteikt savu atsevišķo viedokli domes sēdē.

111. Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputātu priekšlikumus un piezīmes reģistrē protokolētājs.

112. Sēdes vadītājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

113. Ja tiek iesniegti labojumi dokumenta projektam, tad vispirms balso par labojumu pieņemšanu. Pēc tam balso par priekšlikumiem to iesniegšanas secībā. Ja neviens no tiem nesaņem pietiekamo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem priekšlikumiem, kuri pirmajā balsošanā saņēma vairāk balsu.

114. Deputāts var nepiedalīties balsošanā tikai likumā "Par interešu konflikta ierobežošanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos, pirms balsošanas informējot sēdes vadītāju par nepiedalīšanās motīviem, par ko tiek veikts ieraksts sēdes protokolā.

115. Ja ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus deputāts nevar piedalīties lēmuma pieņemšanā kādai no daļām, deputāti var balsot par lēmuma daļām un sēdes protokolā tiek veikts ieraksts par dalītā balsojuma rezultātiem.

116. Ja, atklāti balsojot, deputāts ir kļūdījies, viņam par to jāpaziņo sēdes vadītājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas neņem vērā.

117. Ja balsošana par vēlētu (ieceltu) amatu kandidātiem notiek ar vēlēšanu zīmēm, tad no sēdē klātesošām personām tiek ievēlēta balsu skaitīšanas komisija trīs cilvēku sastāvā. Deputātam vēlēšanu zīmē jāizdara atzīme par katru no viena amata kandidātiem. Pretī kandidāta vārdam un uzvārdam, kura ievēlēšanu (iecelšanu) atbalsta, ailē "par" izdara atzīmi "+". Amata kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu (iecelšanu) amatā neatbalsta, svītro. Balsojums ir izdarīts, kad deputāts savu vēlēšanu zīmi ir nodevis balsu skaitīšanas komisijai. Balsu skaitīšanas komisija rezultātus iesniedz sēdes vadītājam. Sēdes vadītājs nolasa katra deputāta balsojumu un paziņo pieņemto lēmumu. Vēlēšanu zīmes pievieno sēdes protokolam.

118. Balsojumā par personas iecelšanu amatā deputāts var atbalstīt tik kandidātus, cik vakanču ir uz attiecīgo amatu. Ja vienam amatam izvirzīti vairāki kandidāti un neviens nesaņem balsu vairākumu, rīko atkārtotu balsošanu par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko balsošanu par kandidātu, kurš iepriekš saņēma visvairāk balsu.

119. Par pieņemto lēmumu lietderību un tiesiskumu deputāti atbild kā koleģiālas institūcijas locekļi. Deputāti, kuri balsojuši pret priekšlikumu, nav atbildīgi par pieņemto lēmumu.

120. Jautājumus, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, izskata sēdes slēgtā daļā un tajā nedrīkst veikt audio un videoierakstus, kas nav saistīti ar sēdes protokolēšanu. Personas, kuras piedalās sēdes slēgtā daļā, personīgi atbild par saņemtās informācijas un pieņemto lēmumu neizpaušanu.

121. Ja domes sēdes darba kārtība netiek izskatīta vienā dienā, sēde tiek turpināta nākamajā dienā vai dienā, par kuru dome vienojas.

122. Domes lēmumu atvasinājumus Administratīvās nodaļa noformē, izsniedz vai nosūta pēc nepieciešamības.

123. Katrs deputāts personīgi atbild par viņa rīcībā esošo dokumentu kopiju, saņemto dokumentu elektronisko versiju vai audio vai videoierakstu izmantošanu vienīgi deputāta pienākumu veikšanai, atbilstoši normatīvo aktu prasībām informācijas izmantošanas un izplatīšanas jomā, kā arī to iznīcināšanu nelasāmā veidā un nenokļūšanu trešo personu rīcībā.

124. Pašvaldības saistošo noteikumu apstiprināšana notiek likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Saistošo noteikumu publicēšana notiek domes noteiktā kārtībā.

125. Ja dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt publicēt informāciju par administratīvā akta pieņemšanu pašvaldības informatīvajā izdevumā.

126. Domes un komiteju sēžu protokolus paraksta ar drošu elektronisko parakstu pašvaldības DVS.

IX. Sēžu audioierakstu veikšana, glabāšana un izmantošana

127. Sēžu audioierakstu veikšanas mērķis ir ierakstīt sēdes gaitu un debates audio datu formātā, nodrošināt, ka ir atpazīstama katra persona, kas sēdes gaitā ir izteikusies, šīs personas sacītais un deputātu balsojumi. Audioierakstu izmanto sēdes protokola vai protokola lēmuma projekta precizēšanai un iebildumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī pausto argumentu noskaidrošanai.

128. Lai nodrošinātu, ka audioieraksts atbilst šajā nolikumā noteiktajam mērķim:

128.1. sēdes vadītājs, aicinot deputātu vai personu izteikties, nosauc tās vārdu, uzvārdu un amatu;

128.2. ja sēdes vadītājs nav nosaucis vārdu, uzvārdu un amatu, runātājs pirms uzstāšanās nosauc vārdu, uzvārdu un amatu. Šī prasība attiecas uz katru atkārtotu uzstāšanos;

128.3. katra mutiska balsojuma gaitā domes sēdē deputāts nosauc savu uzvārdu un paziņo savu balsojumu ("par", "pret", "atturas").

129. Ja runātājs neievēro 128. punktā minētos nosacījumus, sēdes vadītājs un protokolētājs var pārtraukt uzstāšanos un pieprasīt runātājam nosaukt savu vārdu, uzvārdu un amatu.

130. Audioierakstus par domes sēdes atklāto daļu un slēgto daļu veic atsevišķi. Administratīvā nodaļa izvieto šādus audioierakstus informācijas nesējos, un nodrošina glabāšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

131. Audioierakstu par domes sēdes atklāto daļu Administratīvā nodaļa izvieto pašvaldības tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā pēc sēdes protokola parakstīšanas.

132. Lai iepazītos ar domes sēdes slēgtās daļas audioierakstu, persona, uz kuru tieši attiecas izskatītais jautājums, iesniedz rakstisku pieteikumu pašvaldībai, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību attiecībā uz informācijas pieprasīšanu. Ierakstu var noklausīties Administratīvās nodaļas telpās vai arī audioieraksta saistošā daļa tiek nosūtīta informācijas pieprasītājam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto ierobežotas pieejamības informācijas aprites kārtību.

X. Iedzīvotāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

133. Iedzīvotāju iesniegumu un sūdzību izskatīšana notiek saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

134. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors pieņem iedzīvotājus, kuri iepriekš pieteikušies Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā vai personīgi:

134.1. domes priekšsēdētājs – ne retāk kā vienu reizi nedēļā, parasti pirmdienās, vai saskaņā ar viņa norādījumiem;

134.2. domes priekšsēdētāja vietnieki un izpilddirektors – ne retāk kā divas reizes nedēļā, parasti pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 18.00, un ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 13.00, vai saskaņā ar minēto amatpersonu norādījumiem.

135. Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē publicē informāciju iedzīvotājiem par deputātu pieņemšanas laiku un vietu.

136. Pašvaldības citas amatpersonas un darbinieki apmeklētājus pieņem iestādes vadītāja noteiktā laikā. Informāciju par apmeklētāju pieņemšanas laikiem izvieto pie iestādes ēkas un publicē pašvaldības un iestādes tīmekļvietnēs.

137. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrēšanu organizē Administratīvā nodaļa. Aizliegta dokumentu nodošana pašvaldības darbiniekam vai iestādei bez to reģistrēšanas iestādē. Iesniegumu virzības kārtību iestādēs nosaka iekšējie normatīvie akti.

138. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams atbildi sniegt nekavējoties, pašvaldības darbinieks, vai amatpersona noformē rakstveidā (norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, kā arī kontakttālruņa numuru un e-pasta adresi) un iesniedz Administratīvajai nodaļai tālākai virzībai izskatīšanai un atbildes sniegšanai.

139. Saņemot anonīmu iesniegumu, kas noformēts neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldības darbinieks vai amatpersona iesniedz to reģistrēšanai Administratīvajā nodaļā. Pēc iesnieguma reģistrēšanas domes priekšsēdētājs vai piekritīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par iesnieguma tālāku virzību. Ja pašvaldībai ir pienākums reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad darbinieks, kurš izskata iesniegumu, iesniedz ziņojumu savam tiešajam vadītājam, kas pieņem lēmumu par jautājuma turpmāko virzību.

140. Pašvaldības iestādei vai amatpersonai ir pienākums patstāvīgi iegūt informāciju, kas tai nepieciešama saskaņā ar normatīviem aktiem, lai pieņemtu lēmumus, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas piedalās informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

141. Ja deputāts personīgi pieņem iedzīvotāju iesniegumus, tad atbildes viņš var sniegt tikai savā vārdā un tas nav uzskatāms par domes vai pašvaldības viedokli. Ja deputāts vēlas uz iesniegumu saņemt komitejas atzinumu vai domes lēmumu, tad iesnieguma oriģinālu, ar deputāta pavadvēstuli, iesniedz Administratīvajai nodaļai. Iesniegums uzskatāms par saņemtu ar tā reģistrāciju lietvedības sistēmā, neatkarīgi no datuma, kas norādīts iesniegumā.

142. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldībā, kā arī iesniegt papildinājumus un precizējumus.

XI. Informācijas atklātības nodrošināšana

143. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar pašvaldības lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kas nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība nav tiesīga atteikt informāciju par noslēgtajiem līgumiem, izņemot, ja informācija ir komercnoslēpums. Atteikums informācijas pieejamībai jāpamato. Ja informācija nav vispārpieejama, personai ir pienākums pamatot informācijas iegūšanas nepieciešamību.

144. Atbildes uz iesniegumiem sniedz, ievērojot normatīvajos aktos noteikto saturu, termiņus un kārtību. Iesniegumu izskatīšanas kārtību un ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas kārtību nosaka iestāžu vadītāji ar rīkojumu.

145. Ar domes lēmumiem, tās sēžu protokoliem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem var iepazīties Administratīvajā nodaļā un pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.adazi.lv.

145.1 Ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kas saistīts ar veselības apdraudējumu vai pārvietošanās ierobežojumiem, domes un komitejas priekšsēdētājs, izsludinot attiecīgas sēdes darba kārtību, nosaka attālinātas sēdes rīkošanu. Sēžu translāciju tiešsaistē veic video koplietošanas tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē YouTube.

146. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu kopiju izsniegšanu pašvaldība iekasē nodevu saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Domes sēžu protokolu un lēmumu apliecinātas kopijas izsniedz ne agrāk kā trīs darbadienu laikā, skaitot no parakstīšanas dienas.

XII. Publiskās apspriešanas kārtība

147. Ar domes lēmumu visā pašvaldības teritorijā vai tās daļā var tikt organizēta publiskā apspriešana, lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā gadījumos, kas noteikti ārējos normatīvajos aktos vai šajā nolikumā. Publiskā apspriešana jārīko arī gadījumā:

147.1. ja tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

147.2. ja apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā.

148. Dome var rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, izņemot:

148.1. pašvaldības struktūru un iekšējo darba organizāciju;

148.2. valsts pārvaldes funkciju īstenošanu;

148.3. nodokļu maksājumu atbrīvojumus;

148.4. citu publisku institūciju kompetencē esošiem jautājumiem.

149. Par publiskās apspriešanas rīkošanu dome var lemt viena mēneša laikā pēc ierosinājuma saņemšanas:

149.1. no ne mazāk kā 2/3 deputātiem;

149.2. no iedzīvotājiem;

149.3. no domes priekšsēdētāja;

149.4. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

150. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem vēršas pašvaldībā šajā nolikumā noteiktajā kārtībā.

151. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

152. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda:

152.1. apspriešanas uzsākšanas datumu un termiņus;

152.2. apspriežamā jautājuma formulējumu un iespējamās atbildes uz to;

152.3. apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

152.4. apspriešanas lapas formu;

152.5. apspriešanas dalībniekus un iedzīvotāju minimālo skaitu, lai apspriešanu uzskatītu par notikušu;

152.6. kādu pašvaldības teritorijas daļu un kādas privātpersonas apspriešana skar vispirms;

152.7. vietu, laiku un kārtību apspriešanas dalībnieku viedokļa paušanai (atbilžu iesniegšanai);

152.8. vietu un laiku par pašvaldības atbildīgo amatpersonu tikšanos ar apspriešanas dalībniekiem, lai izskaidrotu jautājumu būtību;

152.9. kārtību, kādā var iepazīties ar apspriežamā dokumenta projektu, kā arī ar to saistītajiem lēmumiem;

152.10. apspriešanas informatīvā ziņojuma publicēšanas kārtību.

153. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbild izpilddirektors, kas organizē viedokļu apkopošanu, informatīva ziņojuma par apspriešanas rezultātiem un domes pieņemto lēmumu publicēšanu pašvaldības informatīvajā izdevumā un oficiālajā tīmekļvietnē.

XIII. Administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

154. Pašvaldības izdotos administratīvos aktus apstrīd pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Dome nosaka komisijas lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju.

155. Administratīvo aktu strīdu komisijā apstrīd pašvaldības iestāžu un amatpersonu faktisko rīcību un administratīvos aktus, ko pieņēmuši:

155.1. izpilddirektors;

155.2. domes priekšsēdētāja vietnieki;

155.3. pašvaldības iestādes un to struktūrvienības.

156. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko, t.sk. morālo kaitējumu, par to lemj dome.

XIV. Sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem

157. Plašsaziņas līdzekļiem to pieprasītā informācija tiek sniegta rakstiski, vai mutiski ar pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista starpniecību, ja to saskaņojis domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks vai izpilddirektors.

158. Izvērtējot pieprasītās informācijas būtību, sabiedrisko attiecību speciālists var nosūtīt to pašvaldības amatpersonai vai darbiniekam atbildes projekta sagatavošanai.

XV. Ģerboņzīmoga lietošana

159. Pašvaldībai ir zīmogs ar pašvaldības ģerboņa attēlu un pašvaldības pilnu nosaukumu valsts valodā (turpmāk – ģērboņzīmogs).

160. Ģerboņzīmogu lieto dokumentiem, kuriem ģerboņzīmoga nospieduma lietošanu paredz normatīvie akti, kā arī uz dokumentiem, ievērojot to satura svarīgumu, un ja tos parakstījuši domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors, pašvaldības iestāžu vadītāji.

161. Administratīvās nodaļas vadītājam ir tiesības lietot ģerboņzīmogu, noformējot pašvaldības dokumentus un to atvasinājumus ārējos normatīvajos aktos un šajā nolikumā noteiktajā kārtībā.

162. Administratīvās nodaļas vadītājs nodrošina ģerboņzīmoga lietošanu un glabāšanu aizslēdzamā metāla skapī un atbild par ģerboņzīmoga bojāšanu vai nozaudēšanu.

XVI. Noslēguma jautājumi

163. Nolikums stājās spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas.

164. Ar šo nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ādažu novada domes 2017. gada 20. jūnija saistošie noteikumi Nr. 22/2017 "Ādažu novada pašvaldības nolikums" un Carnikavas novada domes 2018. gada 25. jūlija saistošie noteikumi Nr. SN/2018/18 "Carnikavas novada pašvaldības nolikums."

XVII. Pārejas noteikumi

165. Iepriekšējās Carnikavas novada domes un Ādažu novada domes iestādes un struktūrvienības darbojas līdz šī nolikuma 6. un 7. punktā noteikto iestāžu un struktūrvienību izveidošanas brīdim, bet ne vēlāk, kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

166. No 2021. gada 1. jūlija līdz Ādažu novada jauna ģerboņa apstiprināšanai ar Kultūras ministrijas lēmumu, šī nolikuma XV nodaļā norādītā pašvaldības ģerboņa vietā tiek lietots mazais valsts ģerbonis atbilstoši likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 7. panta noteikumam.

167. Šī nolikuma 50.1. apakšpunkts stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs M. Sprindžuks