Zaudējis spēku - Madonas novada pašvaldības nolikums

71.1. dokumenta veida nosaukumam – "Lēmuma projekts";

71.2. lēmuma projekta pieņemšanas vietas nosaukumam – "Madonā";

71.3. lēmuma projekta nosaukumam, kam pēc būtības ir jāatbilst lēmuma saturam;

71.4. lēmuma projekta ierosinātājs (iesniegums, uz kā pamata sagatavots dokumenta projekts, tā iesniegšanas datums un reģistrācijas numurs) vai lēmuma nepieciešamību pamatojošā daļa;

71.5. lēmuma projekta pamatojuma daļai, kurā norāda:

71.5.1. tiesisko pamatojumu un lietderīguma pamatojumu;

71.5.2. atsauces uz Domes komitejām, komisijām vai institūcijām, kurās šis lēmuma projekts ir skatīts;

71.5.3. citi argumenti un apsvērumi, kurus lēmuma projekta gatavotājs vai iesniedzējs uzskata par būtiskiem, kā arī sagatavotāja priekšlikums;

71.6. lemjošajā daļā norāda:

71.6.1. Nolemtā rīcība, uzdevumi vai konstatācija;

71.6.2. finanšu avots lēmuma izpildes nodrošinājumam, ja izpilde saistīta ar pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu;

71.6.3. norāde par izpildes un informācijas sniegšanas termiņiem, ja tādi nepieciešami;

71.6.4. norāde uz konkrētiem izpildītājiem, kuriem uzdota lēmuma izpilde, izpildes kontrole, ja tāda ir nepieciešama;

71.7. norāde, ja lēmuma projektā ir ierobežotas pieejamības informācija;

71.8. lēmuma pārsūdzības kārtība, ja nepieciešams;

71.9. uz sēdi uzaicināmās personas, ja tādas ir;

71.10. lēmuma projekta sagatavotājs, kā arī kādi speciālisti to ir caurskatījuši un saskaņojuši;

71.11. norāde, kam lēmums ir nosūtāms pēc lēmuma pieņemšanas.

72. Lēmuma projekta sagatavotājs ir atbildīgs par lēmumprojekta kvalitāti un saturu, kā arī visas nepieciešamās dokumentācijas pievienošanu, saskaņojumu un vīzējumu saņemšanu.

73. Lēmumu projektiem un tiem pievienotajiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja tiek iesniegti dokumenti citā valodā, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā.

74. Lēmumu projektus pirms to iekļaušanas Domes sēdes darba kārtībā atbildīgais speciālists pašvaldības dokumentu vadības sistēmā nodod izskatīšanai Centrālās administrācijas Juridiskajai nodaļai un/vai pašvaldības institūcijām vai tās darbiniekiem atbilstoši kompetencei.

75. Lēmumu projekti un materiāli jāiesniedz atbilstoši Nolikumam pašvaldības dokumentu vadības sistēmā, Lietvedības nodaļa tos reģistrē un nodod Domes priekšsēdētājam. Domes priekšsēdētājs izskata iesniegto lēmuma projektu, nosaka komiteju (ja projekts netiek virzīts no komitejas vai ja tas attiecas uz vairākām komitejām), kurā lēmuma projekts izskatāms, vai virza lēmuma projektu izskatīšanai Domes sēdē, un/vai vīzē pašvaldības institūcijai vai darbiniekam, kam ir jāsniedz papildus atzinums par sagatavoto lēmumprojektu.

V. DOMES DARBA REGLAMENTS

76. Domes lēmumus pieņem sēdēs. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumus nepieciešams izskatīt slēgtā komitejas sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegta.

77. Domes sēde notiek, ja tajā piedalās vairāk kā puse no deputātiem.

78. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

79. Domes kārtējās sēdes notiek vienu reizi mēnesī, mēneša pēdējās nedēļas ceturtdienā plkst. 10:00 vai citā iepriekš noteiktā un normatīvos aktos noteiktā kārtībā izziņotā laikā.

80. Domes kārtējās sēdes sasauc domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību.

81. Domes sēdes darba kārtību, lēmumu projektus, atzinumus par tiem, izziņas materiālus, deputātu iesniegumus, priekšlikumus un jautājumus Domes deputātiem Lietvedības nodaļa publicē pašvaldības dokumentu vadības sistēmā, nosūtot Domes deputātiem uz deputātu oficiālajām e-pasta adresēm paziņojumu no dokumentu vadības sistēmas ne vēlāk kā trīs dienas pirms Domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms Domes ārkārtas sēdes.

82. Domes sēdes norisei izmanto datortehniku un pašvaldības dokumentu vadības sistēmu, kas nodrošina elektronisku piekļuvi sēžu materiāliem un elektronisku balsošanu tiešsaitē. Piekļuvi pašvaldības dokumentu vadības sistēmai nodrošina deputātam izsniegts unikāls "lietotāja vārds" un "parole", ko ir aizliegts nodot citām personām. Ja elektroniska balsošana tiešsaitē tehnisku iemeslu dēļ nav iespējama, deputāti vienojas par citādāku balsošanas kārtību.

83. Lietvedības nodaļa pašvaldības dokumentu vadības sistēmā reģistrē deputātu piedalīšanos Domes sēdēs. Par Domes sēdē klātesošiem deputātiem ir uzskatāmi tie deputāti, kuri ir reģistrēti dokumentu vadības sistēmā balsošanai tiešsaitē un ir ierakstīti sēdes protokolā. Ja deputāts atstāj Domes sēdi, viņam par to jāinformē sēdes vadītājs. Protokolā norāda sēdes atstāšanas laiku un iemeslu.

84. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja:

84.1. Domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties Domes sēdes norises vietā un par to ir paziņojis ne vēlāk kā 24 stundas pirms Domes kārtējās vai ārkārtas sēdes norises sākuma, vai nekavējoties pēc ārkārtas sēdes izsludināšanas, ja ārkārtas sēde ir izsludināta mazā kā 24 stundas pirms tās norises sākuma;

84.2. pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

85. Domes deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību, ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē un deputāts sēdei ir reģistrējies, izmantojot pašvaldības dokumentu vadības sistēmu. Neatrodoties sēdes norises vietā, deputāts nevar piedalīties likuma "Par pašvaldībām" 40. panta ceturtajā daļā paredzētajos balsojumos.

86. Domes sēdes norisi fiksē audio formātā. Domes sēžu audio formāta veikšanas mērķis ir fiksēt sēdes gaitu, tajā notiekošās debates, nodrošināt, ka ir atpazīstama persona, kas sēdes gaitā ir izteikusies, šīs personas sacītais un deputātu balsojumi. Audio formātu izmanto attiecīgās sēdes protokola precizēšanai un iebildumu pamatotības izvērtēšanai, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā izmantoto argumentu noskaidrošanai.

87. Centrālās administrācijas Informāciju tehnoloģiju nodaļa audioierakstu par Domes sēdes atklāto daļu un slēgto daļu veic atsevišķi, saglabā informācijas nesējos un nodrošina to glabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktām prasībām.

88. Informāciju tehnoloģiju nodaļa audioierakstu par Domes sēdes atklāto daļu izvieto pašvaldības mājaslapā www.madona.lv internetā triju darba dienu laikā pēc Domes sēdes.

89. Domes sēdēs jāpiedalās Pašvaldības izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekam, Centrālās administrācijas Juridiskās nodaļas pārstāvim, Finanšu nodaļas pārstāvim, Lietvedības nodaļas pārstāvim, kurš protokolē sēdes norisi, kā arī atsevišķos gadījumos tiem speciālistiem, kuri ir veikuši tāda lēmuma projekta sagatavošanu, kas nav skatīts nevienā komitejas sēdē. Citi Pašvaldības darbinieki jautājuma izskatīšanā piedalās pēc nepieciešamības.

90. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties Domes sēdēs, un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties Domes sēdi, pirms Domes sēdes jāpiesakās pie Lietvedības nodaļas darbinieka, kurš protokolē Domes sēdi.

91. Domes priekšsēdētājs:

91.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

91.2. dod vārdu ziņotājam;

91.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

91.4. vada debates;

91.5. ierosina jautājumu nobalsošanu;

91.6. izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

91.7. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu Domes priekšsēdētāja vietniekam, ja par to Domes priekšsēdētājs vēlas uzstāties debatēs.

92. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

92.1. ziņojums;

92.2. deputātu jautājumi;

92.3. debates;

92.4. ziņotāja galavārds, ja ziņotājs to lūdz;

92.5. priekšsēdētāja viedoklis,

92.6. balsošana;

92.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

93. Par izskatāmajiem lēmuma projektiem Domes sēdē var ziņot deputāti vai atbildīgie pašvaldības administrācijas darbinieki. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem Domes sēdē ziņo komitejas priekšsēdētājs vai kāds no komitejas locekļiem, kurš informē par lēmuma projekta izskatīšanas gaitu un saņemtajiem atzinumiem. Ziņotājs tiek norādīts Domes sēdes darba kārtībā.

94. Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, kad vārdu ir devis priekšsēdētājs.

95. Domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums.

96. Par katru Domes sēdē izskatāmo lēmuma projektu pēc ziņojuma deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus. Ja par kādu konkrētu lēmuma projektu uz Domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, tad pēc Domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.

97. Ja pastāvīgās komitejas sēdē, skatot lēmuma projektu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas pārstāvim ir jāziņo Domes sēdē par visiem atšķirīgajiem viedokļiem.

98. Ja debates netiek atklātas, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

99. Uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

100. Ja deputāts neievēro domes sēdes kārtību, runājot debatēs, tad Domes priekšsēdētājs pārtrauc deputāta uzstāšanos debatēs, un turpmāk, apspriežot konkrēto lēmuma projektu, deputātam vairs netiek dots vārds.

101. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt Domes sēdē, bez priekšsēdētāja uzaicinājuma nav tiesības piedalīties debatēs un nekādā veidā traucēt sēdes gaitu.

102. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

103. Visi labojumi Domes lēmumu projektiem ir jāiesniedz rakstveidā līdz balsošanas sākumam un, ja iespējams, tiem ir jābūt pavairotiem līdz debašu par konkrēto jautājumu beigām. Iesniegtie Domes lēmuma projekta labojumi iesniedzējam ir jāparaksta.

104. Ja tas nepieciešams lietas virzībai, Domes priekšsēdētājs var izlemt par mutisku priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

105. Ja tiek iesniegti labojumi Domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā Domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem Domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka Domes priekšsēdētājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projekta variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmajā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

106. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt kārtību Domes sēdēs. Ja Domes sēdēs kārtību atkārtoti neievēro deputāts, tas tiek fiksēts protokolā. Ja Domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, Domes priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šīs personas no Domes sēdes norises telpas.

107. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti.

108. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad Domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises vietu un laiku. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

109. Domes lēmumus pieņem ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Izņēmumi pieļaujami vienīgi gadījumos, ja normatīvajos aktos noteikts cits lēmumu pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits.

110. Domes sēdēs lēmumus pieņem, balsojot atklāti, izmantojot elektronisko balsošanas tiešsaitē sistēmu. Ja balsojot deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo Domes priekšsēdētājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

111. Balsošana ar vēlēšanu zīmēm likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos notiek saskaņā ar Domes apstiprinātiem noteikumiem.

112. Balsošanas rezultātus paziņo Domes priekšsēdētājs.

113. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

114. Domes lēmumi, kas nav administratīvie akti, stājas spēkā nākamajā dienā pēc Domes sēdes protokola parakstīšanas, ja vien Domes lēmumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās laiks. Domes izdotie administratīvie akti un saistošie noteikumi stājas spēkā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma un likuma "Par pašvaldībām" nosacījumiem.

115. Atsevišķus jautājumus, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju un kuru izskatīšana atklātā sēdē nav iespējama, skata atklātas Domes sēdes slēgtajā daļā. Domes sēdes slēgtajā daļā nedrīkst veikt audio un video ierakstus, kas nav saistīti ar sēdes protokolēšanu. Atklāto Domes sēžu slēgtajās daļās pieņemtajiem lēmumiem var piešķirt ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Personas, kuras piedalās atklātās Domes sēdes slēgtajā daļā, ir personīgi atbildīgas par saņemtās informācijas un pieņemto lēmumu neizpaušanu. Šādi nosacījumi piemērojami arī attiecībā uz komiteju sēdēm, ja tajās tiek izskatīti jautājumi, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju un kuru izskatīšana atklātā sēdē nav iespējama.

116. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi par pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai Domei viena mēneša laikā atzinums nav nosūtīts, Lietvedības nodaļa publicē pieņemtos saistošos noteikumus un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv) vai saistošajos noteikumos noteiktajā termiņā.

117. Pašvaldības saistošos noteikumus un paskaidrojuma rakstu pēc spēkā stāšanās publicē pašvaldības informatīvajā izdevumā "Madonas novada Vēstnesis".

118. Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības oficiālajā mājaslapā internetā www.madonasnovads.lv. Par Domes saistošo noteikumu pieejamību pagasta un apvienības pārvaldē atbild attiecīgās pārvaldes vadītājs.

119. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar Domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola apstiprināšanu nākamajā Domes kārtējā sēdē.

120. Lietvedības nodaļa pēc Domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamas sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas.

121. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz Lietvedības nodaļā. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā Domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

122. Ja pašvaldības Dome ir pieņēmusi administratīvo aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu pašvaldības Domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt vietējā laikrakstā.

VI. PAŠVALDĪBAS LĪGUMU SLĒGŠANAS PROCEDŪRA

123. Līgumus pašvaldības vārdā slēdz Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieki, pašvaldības izpilddirektors, pašvaldības izpilddirektora vietnieks, Madonas pilsētas pārvaldnieks vai persona uz Domes priekšsēdētāja vai pašvaldības izpilddirektora izdotas pilnvaras pamata, ievērojot šajā nolikumā noteikto.

124. Domes priekšsēdētājs saskaņā ar Domes lēmumiem un Domes apstiprinātā pašvaldības budžeta ietvaros pašvaldības vārdā ir tiesīgs parakstīt šādus līgumus un ar tiem saistītos dokumentus:

124.1. sadarbības līgumus, deleģējuma līgumus;

124.2. līgumus par pašvaldības aizņēmumiem un saistībām;

124.3. būvdarbu līgumus;

124.4. līgumus par preču piegādi un pakalpojumu saņemšanu;

124.5. līgumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu;

124.6. līgumus par nekustamā īpašuma iegūšanu pašvaldības īpašumā;

124.7. izlīgumus;

124.8. administratīvos līgumus;

124.9. dāvinājuma (ziedojuma) līgumus ar līguma summu virs 10000 euro;

124.10. citus līgumus noteiktās kompetences ietvaros.

125. (Svītrots ar Madonas novada domes 30.09.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)

126. Pašvaldības izpilddirektors pašvaldības vārdā paraksta šādus līgumus un ar tiem saistītos dokumentus:

126.1. piegādes, pakalpojumu, uzņēmuma, pirkuma līgumus ar līgumcenu līdz 42 000 euro apstiprinātā budžeta ietvaros;

126.2. būvdarbu līgumus ar līgumcenu līdz 170 000 euro pašvaldības apstiprinātā budžeta ietvaros;

126.3. līgumus par apbūves tiesību piešķiršanu;

126.4. līgumus par nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā;

126.5. līgumus par pašvaldības kustamās mantas atsavināšanu, patapināšanu;

126.6. sadarbības līgumus;

126.7. pilnvarojuma līgumus;

126.8. pašvaldības nekustamā īpašuma nomas līgumus;

126.9. dāvinājumu (ziedojumu) līgumus ar līguma summu līdz 10000 euro;

126.10. citus līgumus noteiktās kompetences ietvaros;

126.11. Zvejniecības līgumus un medību tiesību līgumus;

126.12. pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumus.

127. Pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgs pilnvarot nolikuma 126. punktā noteiktos līgumus parakstīt citas pašvaldības amatpersonas.

128. Madonas pilsētas pārvaldnieks pašvaldības vārdā paraksta šādus līgumus un ar tiem saistītos dokumentus savas kompetences ietvaros:

128.1. piegādes, pakalpojumu, pirkuma, uzņēmuma līgumus ar līgumcenu līdz 10000 euro apstiprinātā budžeta ietvaros;

128.2. būvdarbu līgumus ar līgumcenu līdz 20 000 euro apstiprinātā budžeta ietvaros;

128.3. Madonas pilsētas teritorijā esošo pašvaldības nedzīvojamo telpu nomas līgumus;

128.4. līgumus par pašvaldības dzīvojamā fonda, kas atrodas Madonas pilsētas teritorijā, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

128.5. līgumus par pašvaldības kustamās mantas nomu;

128.6. citus līgumus noteiktās kompetences ietvaros.

129. Pagastu un apvienību pārvaldes slēdz un to vadītāji paraksta pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai un pārvaldes uzdevumu veikšanai šādus līgumus un ar tiem saistītos dokumentus:

129.1. piegādes, pakalpojumu, pirkuma, uzņēmuma līgumus ar līgumcenu līdz 10000 euro apstiprinātā budžeta ietvaros;

129.2. būvdarbu līgumus ar līgumcenu līdz 20000 euro apstiprinātā budžeta ietvaros;

129.3. (svītrots ar Madonas novada domes 20.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 47);

129.4. (svītrots ar Madonas novada domes 20.12.2022. saistošajiem noteikumiem Nr. 47);

129.5. līgumus par pašvaldības kustamās mantas nomu;

129.6. citus līgumus noteikto pārvaldes uzdevumu ietvaros.

130. Pašvaldības iestāžu līgumu slēgšanas tiesības tiek noteiktas pašvaldības iestāžu nolikumos.

131. Pašvaldības dzīvojamo telpu un sociālo dzīvokļu īres līgumus slēdz un glabā attiecīgais Pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldītājs.

132. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos par līguma slēgšanu lemj Dome. Ja lēmumu par līguma noslēgšanu pieņem Dome, tad lēmumā norāda termiņu, līdz kuram noslēdzams līgums, un amatpersonu, kura tiek pilnvarota to parakstīt.

133. Līgumu projektus, kur līgumslēdzēja puse ir Madonas novada pašvaldība vai pašvaldības iestāde "Madonas novada Centrālā administrācija" sagatavo Centrālās administrācijas Juridiskā nodaļa. Ja tiek gatavoti līdzīga veida līgumi, darbinieks, kura kompetencē ir minētā līguma darbības joma, sagatavo līguma projektu, pamatojoties uz Centrālās administrācijas Juridiskās nodaļas līguma paraugu. Pirms līguma nodošanas parakstīšanai, visi līguma projekti jāiesniedz saskaņošanai Centrālās administrācijas Juridiskajai nodaļai un Finanšu nodaļai. Atbilstoši līguma saturam un mērķim katru līgumu un tam pievienotos dokumentus saskaņo atbildīgais darbinieks par līguma saistību izpildi.

134. Līgumu projektus par pašvaldības nekustamā īpašuma nomu sastāda un saskaņo Centrālās administrācijas Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritorijas plānošanas nodaļa.

VII. IEDZĪVOTĀJU PIEŅEMŠANA UN IESNIEGUMU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

135. Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieki, pašvaldības izpilddirektors, pašvaldības izpilddirektora vietnieks pieņem iedzīvotājus Domes priekšsēdētāja apstiprinātos apmeklētāju pieņemšanas laikos.

136. Pieņemšanas laiki publicējami pašvaldības mājaslapā www.madonasnovads.lv internetā. Pieņemšana notiek pēc iepriekšēja pieraksta. Lietvedības nodaļa veic iedzīvotāju reģistrēšanu uz pieņemšanu pie Domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietniekiem, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, atbild par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu pieņemšanai.

137. Centrālās administrācijas darbinieki un pašvaldības iestāžu darbinieki apmeklētājus pieņem iestāžu darba laikā.

138. Informācija par pašvaldības iestāžu darba laikiem un iedzīvotāju pieņemšanas laikiem ir pieejama pašvaldības mājaslapā internetā: www.madonasnovads.lv.

139. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata, arī atbildes vēstules uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem paraksta Domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, pašvaldības izpilddirektors, pašvaldības izpilddirektora vietnieks, pilsētas pārvaldnieks, pašvaldības iestāžu vadītāji, izveidoto komisiju priekšsēdētāji un kapitālsabiedrību vadītāji atbilstoši savai kompetencei.

140. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

VIII. PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS KĀRTĪBA UN IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS

141. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību, konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, Domes vai Domes priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz Domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

142. Publiskā apspriešana jārīko par:

142.1. pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

142.2. pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

143. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu par citiem jautājumiem, kas nav minēti šā nolikuma 146. punktā, izņemot jautājumus:

143.1. par pašvaldības budžetu;

143.2. par maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm;

143.3. par pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā;

143.4. kas ir citu publisko institūciju kompetencē.

144. Par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas attiecīgās pašvaldības Dome var lemt:

144.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

144.2. pēc pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

144.3. pēc pašvaldības Domes priekšsēdētāja iniciatīvas;

144.4. citos likumā noteiktos gadījumos.

145. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem šajā nolikumā noteiktā kārtībā vēršas pašvaldības Domē. Šajā nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

146. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, iniciators norāda:

146.1. tās datumu un termiņus;

146.2. paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu;

146.3. publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku;

146.4. publiskās apspriešanas lapas formu;

146.5. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešana, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

147. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir pašvaldības izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt pašvaldības mājaslapā internetā www.madonasnovads.lv, pašvaldības informatīvajā izdevumā "Madonas novada vēstnesis" un vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, kā arī publicēt pieņemto Domes lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti.

IX. ADMINISTRATĪVO AKTU APSTRĪDĒŠANAS KĀRTĪBA

148. Centrālā administrācija, pašvaldības institūcijas un pašvaldības iestādes var izdot administratīvos aktus autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos.

149. Centrālās administrācijas, pašvaldības institūciju un pašvaldības iestāžu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Administratīvo aktu strīdu komisijā, ja likums neparedz citu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.

150. Administratīvo aktu strīdu komisijas kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un komisijas darba organizācija ir noteikta Administratīvo aktu strīdu komisijas nolikumā.

151. Administratīvo aku strīdu komisijas lēmumus par Centrālās administrācijas, pašvaldības institūciju un pašvaldības iestāžu faktisko rīcību un pieņemtajiem administratīvajiem aktiem var pārsūdzēt tiesā.

152. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lemj pašvaldības Dome.

X. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

153. Līdz 2021. gada 1. augustam Dome izveido pašvaldības iestādi "Madonas novada Centrālā administrācija", uz pašvaldības iestādes "Madonas novada pašvaldība", pašvaldības iestādes "Lubānas novada pašvaldība", Ērgļu novada pašvaldības administrācijas, Cesvaines novada domes administrācijas bāzes.

154. Līdz 2021. gada 15. jūlijam Dome izveido pašvaldības iestādes:

154.1. Madonas novada Cesvaines apvienības pārvalde;

154.2. Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde;

154.3. Madonas novada Lubānas apvienības pārvalde.

155. Līdz 2021. gada 1. novembrim Dome pievieno Madonas novada pašvaldības iestādei "Ērgļu apvienības pārvalde" šādas pašvaldības iestādes:

155.1. Ērgļu novada Sausnējas pagasta pārvalde;

155.2. Ērgļu novada Jumurdas pagasta pārvalde.

156. Līdz 2021. gada 1. oktobrim Dome izveido iestādi "Madonas novada bāriņtiesa" saskaņā ar "Bāriņtiesu likuma" tiesisko regulējumu. Līdz Madonas novada bāriņtiesas izveidošanai darbojas Cesvaines novada bāriņtiesa, Lubānas novada bāriņtiesa, Ērgļu novada bāriņtiesa.

157. Līdz 2021. gada 31. decembrim Dome izveido pašvaldības iestādi "Madonas novada Sociālais dienests":

157.1. uz pašvaldības iestādes "Cesvaines sociālais dienests" daļas bāzes;

157.2. uz pašvaldības iestādes "Lubānas novada sociālais dienests" daļas bāzes;

157.3. uz pašvaldības iestādes "Ērgļu novada pašvaldības sociālais dienests" bāzes;

157.4. uz pašvaldības iestādes "Madonas novada Sociālais dienests" bāzes.

158. Līdz 2021. gada 31. decembrim Dome izveido pašvaldības iestādi "Cesvaines sociālās aprūpes centrs" uz pašvaldības iestādes "Cesvaines sociālais dienests" daļas bāzes.