Zaudējis spēku - Gada pārskata sagatavošanas kārtība

88. Ieņēmumus (izņemot nodokļu ieņēmumus), izdevumus (izņemot atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta, darba braucienu izdevumus, nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumus) un piesaistītos līdzekļus pārskatā norāda sadalījumā pa šādiem institucionālo sektoru klasifikācijas kodiem atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā:

88.1. sektora S130000 datus klasifikācijas pilnā apmērā;

88.2. sektoru S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 datus kopsummā.

89. Lai salīdzinātu naudas līdzekļu atlikumus pārskata perioda sākumā un beigās, valūtas kursu svārstību ietekmi uz veikto vai saņemto maksājumu summu norāda atsevišķi no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas.

90. Procentu ieņēmumus vai izdevumus, kā arī citus maksājumus par kapitāla izmantošanu izvērtē pēc ekonomiskās būtības un atbilstoši izvērtējumam klasificē šādi:

90.1. procentu ieņēmumus vai izdevumus par kontu atlikumiem un patēriņa kredītu (overdraftu) attiecina uz pamatdarbību;

90.2. procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizdevumiem attiecina uz pamatdarbību;

90.3. procentu ieņēmumus vai izdevumus par preču un pakalpojumu apmaksas atlikšanu attiecina uz ieguldījumu darbību;

90.4. procentu ieņēmumus vai izdevumus par finanšu ieguldījumu attiecina uz ieguldījumu darbību;

90.5. procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizņēmumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un finanšu nomu (nomniekam) attiecina uz finansēšanas darbību;

90.6. citus procentu ieņēmumus vai izdevumus klasificē atbilstoši izvērtējumam pēc ekonomiskās būtības.

91. Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts naudas plūsmas pārskata posteņu skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru.

92. Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķā ailē tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata gadu. Ja kļūdu labojumi attiecas uz citiem gadiem pirms iepriekšējā pārskata gada, tos šajā pārskatā nenorāda.

93. Ja pārskata gadā mainīta darījumu klasifikācija, atsevišķā ailē norāda iepriekšējā pārskata perioda datu pārklasifikāciju atbilstoši pārskata gada klasifikācijai.

94. Iepriekšējā perioda dati atšķiras no budžeta izpildes pārskatā norādītajiem datiem, ja ir konstatētas kļūdas, kas attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu, vai pārskata periodā ir mainīta darījumu klasifikācija un norādīšanas kārtība.

7.8. Notikumi pēc bilances datuma

95. Koriģējošus notikumus pēc bilances datuma finanšu pārskatā norāda, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Finanšu pārskatā norāda vismaz šādus koriģējošos notikumus pēc bilances datuma:

95.1. izmaiņas tiesvedības virzībā;

95.2. informācijas saņemšana pēc bilances datuma, kas liecina, ka aktīva vērtība bilances datumā bija samazinājusies;

95.3. izmaksu noteikšana pēc bilances datuma tiem aktīviem, kas iegādāti pirms bilances datuma;

95.4. būtisku kļūdu konstatēšana, kas liecina, ka finanšu pārskati nav sagatavoti pareizi;

95.5. citi koriģējoši notikumi pēc bilances datuma.

96. Finanšu pārskatā norāda informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma – to būtību un paredzamajām finansiālajām sekām – vai apraksta, kādēļ nebija iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas. Finanšu pārskatā atklāj informāciju vismaz par šādiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma:

96.1. būtisks īpašuma vērtības samazinājums, ja samazinājums nav saistīts ar īpašuma stāvokli bilances datumā, bet to ir izraisījuši apstākļi pēc bilances datuma;

96.2. iegūta vai atsavināta kapitālsabiedrība, saņemta vai nodota padotības iestāde, nodota vai deleģēta iestādes funkcija;

96.3. veikti būtiski ilgtermiņa aktīvu iegādes vai tādu aktīvu, kas pārskata gada beigās ir uzrādīti ilgtermiņa aktīvu sastāvā, atsavināšanas darījumi, izņemot darījumus starp vispārējās valdības sektora struktūrām;

96.4. tādu normatīvo aktu stāšanās spēkā, kas paredz aizdevumu dzēšanu;

96.5. būtiskas ārvalstu valūtas kursa izmaiņas vai būtiskas aktīva vai pasīva posteņa vērtības izmaiņas valūtas kursa izmaiņu ietekmē;

96.6. būtiskas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās;

96.7. būtiskas tiesvedības uzsākšana par tādu notikumu, kas radies pēc bilances datuma;

96.8. būtiskas izmaiņas tiesvedības virzībā;

96.9. citi nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma.

97. Ja nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, iestāde par attiecīgo notikumu sniedz informāciju tai iestādei, kas veic konsolidāciju un izvērtē notikuma būtiskumu (ja ir zināma aplēse) un nozīmīgumu (ja nav zināma aplēse). Iestāde, kas veic konsolidāciju, informāciju par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma iekļauj konsolidētajā gada pārskatā, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam. Ja nekoriģējošam notikumam pēc bilances datuma nebija iespējams aplēst paredzamo finansiālo ietekmi, tad novērtē, vai notikums ir nozīmīgs ministrijai vai pašvaldībai.

98. Ja attiecībā uz aizņēmumiem, kas bilances datumā klasificēti kā īstermiņa saistības, laikposmā starp pārskata datumu un datumu, kad finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, notiek turpmāk minētie notikumi, par tiem finanšu pārskatos norāda informāciju kā par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma:

98.1. saistību refinansēšana atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem;

98.2. ilgtermiņa aizņēmuma līguma pārkāpuma novēršana;

98.3. noslēgta tāda vienošanās par termiņa pagarinājumu ilgtermiņa aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

99. Par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādu informāciju:

99.1. notikuma apraksts, norādot tā būtību un paredzamās finansiālās sekas, ja tādas ir iespējams aplēst, vai arī skaidro, kāpēc nav iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas;

99.2. darījuma grāmatojums nākamajos periodos.

100. Ja koriģējošs notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, iestāde par attiecīgo notikumu sniedz informāciju tai iestādei, kas veic konsolidāciju. Iestāde, kas veic konsolidāciju, būtiskus koriģējošus notikumus pēc bilances datuma iekļauj konsolidētajā gada pārskatā, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai.

101. Par koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma sniedz šādu informāciju:

101.1. koriģējošā notikuma apraksts, kurā norādīta notikuma ekonomiskā būtība un vērtība euro;

101.2. kontu korespondence un atbilstošais finanšu pārskata postenis, kā arī darījumā iesaistītās puses institucionālā sektora klasifikācijas kods.

102. Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajā pārskatā iekļauj koriģējošos notikumus un finanšu pārskatā norāda informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma līdz pārskata parakstīšanas datumam. Par būtiskiem koriģējošiem un būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma par laikposmu no pārskata parakstīšanas datuma līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30. jūnijam iestāde informē Finanšu ministriju (Valsts kasi) un no 1. jūlija līdz 10. jūlijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 39.2. apakšpunktā minētajai kārtībai.

103. Ja pēc ministrijas vai pašvaldības konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai ir iestājies koriģējošs vai nekoriģējošs notikums, ministrija vai pašvaldība no pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1. jūlija līdz 10. jūlijam sniedz Finanšu ministrijai (Valsts kasei) informāciju par būtiskiem koriģējošiem un būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma par laikposmu no datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30. jūnijam. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju pārskata periodam. Ja nekoriģējošam notikumam pēc bilances datuma nebija iespējams aplēst paredzamo finansiālo ietekmi, tad novērtē, vai notikums ir nozīmīgs valstij.

104. Ja šo noteikumu 27. punktā minētajā konsolidētajā gada pārskatā finanšu pārskatu posteņu (turpmāk – postenis) atzīšanā, novērtējumā, izklāstā vai norādīšanā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas nav labotas auditētajos konsolidētajos gada pārskatos, tad konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, par kuru nav sniegts Valsts kontroles atzinums, Finanšu ministrija (Valsts kase) koriģē no pārskata gadam sekojošā pārskata gada 10. jūlija līdz 15. jūlijam saskaņā ar tās noteikto būtiskuma līmeni par ministriju un pašvaldību sniegtajiem datiem par būtiskajiem koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

105. Finanšu ministrija (Valsts kase) no pārskata gadam sekojošā pārskata gada 10. jūlija līdz 15. jūlijam saskaņā ar tās noteikto būtiskuma līmeni nerevidētajā konsolidētajā saimnieciskā gada pārskatā, par kuru nav sniegts Valsts kontroles atzinums, iekļauj informāciju par ministriju un pašvaldību sniegtajiem datiem par būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.

7.9. Finanšu pārskata pielikuma vispārīgā informācija

106. Finanšu pārskata pielikums satur informāciju papildus tai, kas ir sniegta pārskatā par finansiālo stāvokli, pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā.

107. Finanšu pārskata pielikums sniedz skaidrojumu par pārskatos norādītajiem posteņiem vai norāda posteņu detalizētāku sadalījumu, kā arī sniedz informāciju par posteņiem, kas neatbilst normatīvajos aktos grāmatvedības uzskaites jomā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem.

108. Ministrijas vai pašvaldības gada pārskata konsolidācijā iesaistītās iestādes var nesagatavot grāmatvedības uzskaites principu, gada pārskata sagatavošanas principu un finanšu instrumentu risku pārvaldības aprakstu, ja iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību var gūt pārliecību, ka visas konsolidācijā iesaistītās iestādes nodrošina vienotu principu piemērošanu grāmatvedības uzskaitē, pārskatu sagatavošanā un finanšu risku pārvaldībā, un ja tas ir norādīts šo noteikumu 20. punktā minētajā gada pārskata sagatavošanas kārtībā.

109. Grāmatvedības uzskaites principu aprakstā sniedz šādu informāciju sadalījumā pa finanšu pārskatu posteņiem:

109.1. bilances posteņu klasifikācija, sākotnējā atzīšana un novērtēšana, turpmākā novērtēšana, izslēgšana no uzskaites;

109.2. bioloģisko un pazemes aktīvu sākotnējā atzīšana, turpmākā novērtēšana, izslēgšana no uzskaites, tai skaitā metodes un pieņēmumi, ko izmanto, nosakot bioloģisko aktīvu lauksaimnieciskai darbībai un lauksaimniecības produktu patieso vērtību;

109.3. naudas ekvivalentu klasifikācija;

109.4. finanšu nomas un operatīvās nomas darījumu klasifikācija, novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā;

109.5. tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kas rodas no darījumiem bez atlīdzības (tai skaitā nodokļu ieņēmumi, dotācijas, transferti, saņemtā ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi);

109.6. tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kas rodas no darījumiem ar atlīdzību (tai skaitā pakalpojumu izpildes pakāpes noteikšanai piemērotā metode ieņēmumu novērtēšanai);

109.7. metodes un nozīmīgi pieņēmumi, kas izmantoti aktīvu vai saistību (tai skaitā finanšu instrumentu) patiesās vērtības noteikšanai;

109.8. aktīvu (tai skaitā finanšu instrumentu) vērtības samazinājuma iemesli un aprēķināšanas metodes;

109.9. finanšu instrumentu kategoriju apraksts un kategoriju klasifikācijas maiņas iemesli, finanšu instrumentu sākotnējās vērtības un uzskaites vērtības noteikšanā izmantotie novērtēšanas principi, tai skaitā riska ierobežošanas uzskaites piemērošana;

109.10. zembilances posteņu novērtēšana un norādīšana;

109.11. apraksts, kā veic izvērtējumu par kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē.

110. Gada pārskata sagatavošanas principu aprakstā iekļauj vispārīgās iekšējos normatīvajos aktos gada pārskata sagatavošanas jomā noteiktās prasības gada pārskata sagatavošanai un konsolidācijas veikšanai.

111. Finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas aprakstā sniedz informāciju vismaz par kredītriska un likviditātes riska novērtēšanā izmantotajiem principiem un metodēm. Ja budžeta iestāde izmanto riska ierobežošanas uzskaiti, tad aprakstā sniedz informāciju par izmantoto riska ierobežošanas uzskaites veidu, finanšu instrumentu, kas noteikts par riska ierobežošanas instrumentu, nodrošināto posteni, ierobežotā riska veidu un laikposmu, kurā paredzamas naudas plūsmas riska ierobežošanai pakļautās naudas plūsmas un attiecīgo ieņēmumu vai izdevumu rašanās. Kvantitatīvu informāciju par finanšu riskiem sniedz finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā.

7.10. Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā iekļaujamā informācija

112. Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā:

112.1. norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus (darījuma apraksts) un summu pārskata gada laikā. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam;

112.2. skaidro finanšu pārskata posteņa izmaiņas, kas nesasniedz šo noteikumu 112.1. apakšpunktā minēto būtiskuma līmeni, ja ir noticis darījums, kas varētu ietekmēt pārskata lietotāja lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz sniegto informāciju, kā arī lai labāk izprastu izmaiņu būtību;

112.3. norāda citu informāciju, kas minēta šo noteikumu 115., 116. un 117. punktā. Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu pārskata posteņu skaidrojumā šo informāciju norāda tad, ja tā ir būtiska un nozīmīga.

113. Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā informāciju grupē atbilstoši finanšu pārskatu posteņiem un visaptverošajām piezīmēm.

114. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku finanšu pārskatu posteņus, finanšu pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru visos tajos finanšu pārskata posteņos, uz kuriem tā attiecas. Vienam bilances postenim var norādīt vairāku visaptverošo piezīmju numurus.

115. Finanšu pārskatu pielikuma strukturizētajā skaidrojumā atklāj šādu informāciju:

115.1. izmaiņas ilgtermiņa nefinanšu aktīvu uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi sākotnējās vērtības, nolietojuma (amortizācijas) un vērtības samazinājuma palielinājumu vai samazinājumu par pārskata periodu un iepriekšējo pārskata periodu;

115.2. vērtības samazinājuma atzīšana vai norakstīšana pārskata periodā, norādot apstākļus un notikumus, kas izraisījuši vērtības samazinājuma atzīšanu vai norakstīšanu, izmantotās metodes;

115.3. pašu izveidoto nemateriālo ieguldījumu un nemateriālo ieguldījumu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku uzskaites vērtība;

115.4. reorganizācijas rezultātā un bez atlīdzības vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros saņemto un nodoto nefinanšu aktīvu vērtība, norādot atsevišķi sākotnējo vērtību, nolietojuma (amortizācijas) un uzskaites vērtību un sadalījumā pa darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

115.5. reorganizācijas rezultātā un bez atlīdzības saņemto un nodoto ilgtermiņa finanšu aktīvu vērtība, norādot aktīva pamatsummu, uzkrātos procentus, uzskaites vērtību un uz šo aktīvu attiecināmās rezerves un sadalījumā pa darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

115.6. izmaksas, kas atzītas kontā "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība" un darījumi;

115.7. kapitālsabiedrības ieguldījums turējumā nodotajā valsts vai pašvaldības īpašumā, norādot kapitālsabiedrības ieguldījuma vērtību un īpašuma uzskaites vērtību;

115.8. izmaiņas līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi katra ieguldījuma kapitālsabiedrībā sākotnējo vērtību, vērtības samazinājumu un iestādei piederošo līdzdalības daļu (procentos);

115.9. ja ieguldījums novērtēts pēc pašu kapitāla metodes, papildus sniedz šādu informāciju:

115.9.1. pamatojums, ja uzrādītie kapitālsabiedrības dati nav pārskata gads, un darījumi, kas notikuši laikposmā starp kapitāldaļu turētāja finanšu pārskata sagatavošanai izmantotā kapitālsabiedrības finanšu pārskata bilances datumu un kapitāldaļu turētāja finanšu pārskata bilances datumu un būtiski ietekmē iestādes ieguldījuma vērtību, ņemot vērā Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam par būtiskuma līmeni koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem;

115.9.2. biržās kotētu kapitālsabiedrību akciju patiesā vērtība;

115.9.3. iestādes neatzīto zaudējumu daļa proporcionāli līdzdalības daļai un peļņas daļa, kura nepārsniedz neatzīto zaudējumu daļu;

115.10. izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumu starptautiskās organizācijās uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu, samazinājumu, pārvērtēšanu, vērtības samazinājuma palielinājumu vai samazinājumu un valūtas kursu svārstības;

115.11. (svītrots ar MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 561);

115.12. izmaiņas krājumu uzskaites vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu, izdevumos atzīto vērtību un vērtības samazinājuma summas izmaiņas (palielinājumu vai samazinājumu). Krājumu uzskaites vērtību pārskata perioda beigās un salīdzināmo informāciju norāda pa krājumu novērtēšanas metodēm, kas piemērotas pārskata perioda beigās;

115.13. atsavināšanai paredzētie ilgtermiņa ieguldījumi un krājumi pa aktīvu veidiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai – nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi, bioloģiskie aktīvi, ieguldījuma īpašumi, krājumi;

115.14. piešķirtie nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi;

115.15. apdrošināšanas maksājumi pārskata perioda beigās, kas attiecināmi uz nākamajiem periodiem;

115.16. naudas līdzekļu atlikuma izvietojums kredītiestādēs, Valsts kasē un iestādes kasē;

115.17. kontā "Nauda ceļā" uzskaitītie darījumi pārskata perioda beigās;

115.18. izmaiņas uzkrājumos, norādot atsevišķi palielinājumu, samazinājumu un paredzamo izdevumu atlīdzināšanas summu, kas atzīta aktīvos;

115.19. saistības par aizņēmumiem ārpus vispārējās valdības sektora, kuriem piemērotās procentu likmes ir zemākas par tirgus likmēm, norādot zemākas likmes noteikšanas principus;

115.20. izmaiņas zembilances aktīvu un pasīvu vērtībā, norādot atsevišķi palielinājumu un samazinājumu;

115.21. atzītie aktīvi, kas saņemti kā ziedojumi un dāvinājumi;

115.22. būtiska saņemtā brīvprātīgo darbība – pakalpojums;

115.23. atzītie aktīvi ķīlas atsavināšanas rezultātā, norādot pieņemtos lēmumus par ķīlas izmantošanu iestādes darbībā vai tās atsavināšanu;

115.24. par finanšu nomas darījumiem – līgumā paredzētie nākotnes maksājumi un iznomātāja prasību atlikums pārskata perioda beigās, izņemot vērtības samazinājumu, un nomnieka atzītie aktīvi, saistību atlikums un neatceļamās apakšnomas maksājumi pārskata perioda beigās sadalījumā pa aktīvu kontiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un darījuma partnera institucionālajiem sektoriem;

115.25. par operatīvās nomas darījumiem – iznomāto aktīvu uzskaites vērtība un līgumā paredzētie nākotnes maksājumi, pārskata periodā atzītie izdevumi par nomu, neatceļamās nomas maksājumi pārskata perioda beigās un nākamajiem trim gadiem un neatceļamās apakšnomas maksājumi pārskata perioda beigās sadalījumā pa aktīva kontiem atbilstoši to ekonomiskajai būtībai un darījuma partneru institucionālajiem sektoriem;

115.26. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu prasību un saistību atlikums pārskata perioda sākumā un beigās atbilstoši ieņēmumu veidam un izmaiņas prasībās un saistībās sadalījumā pēc to ekonomiskās būtības un grāmatvedības kontiem, izņemot vērtības samazinājumu;

115.27. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu bruto prasību sadalījums pa nodokļu veidiem atbilstoši apmaksas termiņiem;

115.28. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu prasības pret nodokļu maksātājiem, kuru aktuālā kopējā parāda summa pārsniedz 1 000 000 euro;

115.29. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu prasību struktūras izmaiņas saimnieciskajā gadā, norādot kopējo prasību summu, tai skaitā reāli piedzenamos aktuālos parādus un termiņu pagarinājumus pa nodokļu veidiem;

115.30. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu kopējo prasību summa bruto vērtībā pret likvidētajiem nodokļu maksātājiem – juridiskajām personām;

115.31. valstij piekritīgā manta, kas pārskata gada beigās uzskaitīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (daudzuma vienībās) un kurai nav noteikta vērtība, atbilstoši tās ekonomiskajai būtībai sadalījumā pa kontu grupām, norādot skaitu un iemeslu, kāpēc nav iespējams noteikt vērtību pārskata perioda beigās;

115.32. aktuālās tiesvedības, kurās iesaistīta iestāde saistībā ar tās prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, ja ir ticams, ka būs nepieciešams resursu izlietojums, nodalot tiesvedības ārvalstu un starptautiskajās tiesu institūcijās un citas tiesvedības un norādot finanšu pārskata posteni, kurā uzrādītas esošās vai paredzamās saistības, atzītie izdevumi un zināmo vai aplēsto saistību, uzkrājumu, iespējamo saistību summas;

115.33. spēkā esošie publiskās un privātās partnerības līgumi un tajos veiktās izmaiņas, un citi partnerības līguma nosacījumi, kas varētu ietekmēt iestādes nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kā arī:

115.33.1. pamatlīdzekļu, kas pārskata periodā analītiski nodalīti kā partnerības aktīvi, uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums;

115.33.2. pārskata periodā sākotnēji atzīto partnerības pamatlīdzekļu, ja tie radušies noslēgtā partnerības līguma ietvaros, palielinājums un īpašuma tiesību nodošanas iespējamība līguma termiņa beigās;

115.33.3. aktīvi, saistības un privātā partnera sniegtie pakalpojumi partnerības līguma ietvaros;

115.33.4. privātam partnerim nodotie iestādes aktīvi ieņēmumu gūšanai;

115.34. par kapitālsabiedrību pārvaldību – apstiprinātais finansējums nākamajiem trim gadiem katrai kapitālsabiedrībai, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 50 % un vairāk kapitāla daļu un kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder mazāk par 50 % kapitāla daļu, bet valsts vai pašvaldība nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku, norādot summu sadalījumā pa finansējuma avotiem, apstiprinātā finansējuma nākamajā pārskata gadā attiecību pret valsts/pašvaldības pamatbudžeta plānotajiem izdevumiem nākamajā pārskata gadā un apstiprinātā finansējuma izlietojuma mērķi nākamajā pārskata gadā;

115.35. finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtība sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā, un finanšu instrumentiem, kā arī informācija par finanšu instrumentiem, kam piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un zembilancē norādītajiem finanšu instrumentiem. Finanšu instrumentus klasificē šādi:

115.35.1. finanšu aktīvi – atvasinātie finanšu instrumenti, vērtspapīri, noguldījumi, aizdevumi, prasības, kas ir finanšu instrumenti, riska ierobežošanas instrumenti, pārējie finanšu instrumenti;

115.35.2. finanšu saistības – atvasinātie finanšu instrumenti, emitētie vērtspapīri, aizņēmumi, pieņemtie noguldījumi, riska ierobežošanas instrumenti, pārējie finanšu instrumenti;

115.35.3. zembilances posteņos iekļautie finanšu instrumenti, tai skaitā izsniegtās garantijas;

115.36. finanšu instrumentu (aktīvu) uzskaites vērtība, kas pārskata periodā pārklasificēta starp finanšu instrumentu kategorijām;

115.37. saistību vai iespējamo saistību nodrošinājumam ieķīlāto finanšu aktīvu uzskaites vērtība un informācija par ieķīlāšanas noteikumiem sadalījumā pa finanšu instrumentiem un bilances kontu grupām;

115.38. aizņēmumu līgumi, kuru noteikumi pārskata periodā nav izpildīti, informācija par finanšu institūciju, kas izsniegusi aizņēmumu, un aizņēmuma mērķis, kuru klasificē atbilstoši līgumam, piemērojot budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām, apraksts par saistību neizpildi, pēc pārskata perioda beigām līdz finanšu pārskata apstiprināšanai publiskošanai pārskatītie aizņēmuma līguma noteikumi, pārskata periodā izpildīto un neizpildīto aizņēmuma saistību summa, neizpildīto aizņēmuma saistību uzskaites vērtība pārskata perioda beigās;

115.39. šo noteikumu 115.38. apakšpunktā minēto informāciju par aizņēmuma līguma noteikumu neizpildi, kurai nav finansiālas ietekmes, norāda kopsummā. Informāciju par aizņēmuma līguma noteikumu neizpildi, kurai ir finansiāla ietekme, norāda šādā sadalījumā: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma, nesamaksātie procentu maksājumi, nesamaksātās citas aizņēmuma saistības;

115.40. finanšu instrumentu, kas uzskaitīti un pārskatā uzrādīti patiesajā vērtībā, uzskaites vērtība, patiesās vērtības noteikšanas metode atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā un metodes maiņa sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām un finanšu instrumentiem. Metodes klasificē šādi: 1. metode – finanšu instrumenta cena, 2. metode – līdzīgu finanšu instrumentu cena, 3. metode – cita metode;

115.41. finanšu instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā atbilstoši 3. metodei, patiesās vērtības izmaiņas pārskata periodā, kas atzītas ieņēmumos, izdevumos vai rezervēs, iegāde, atsavināšana, emisija, veiktie norēķini, novērtēšanas metodes maiņa – uzskaites vērtība dienā, kad finanšu instrumentam mainīta novērtēšanas metode, un to finanšu instrumentu, kas uzrādīti pārskata perioda beigās, vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos;

115.42. to finanšu instrumentu, kas maksimāli pakļauti kredītriskam, uzskaites vērtība, ko veido gan ilgtermiņa, gan īstermiņa prasības par pamatsummu, uzkrātiem procentiem, citiem maksājumiem par finanšu instrumentu, un vērtības samazinājums, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu vai citus līgumā noteiktos nodrošinājumus, šādā sadalījumā, ievērojot normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā minētās apmaksas termiņa kavējuma grupas: termiņš nav kavēts, bet finanšu instrumentiem gan ir, gan arī nav aprēķināts vērtības samazinājums, termiņš ir kavēts, bet finanšu instrumentu vērtība nav samazinājusies, termiņš ir kavēts un finanšu instrumentu vērtība ir samazinājusies, zembilances posteņos iekļautie finanšu instrumenti, kas pakļauti kredītriskam, – saņemtās garantijas;

115.43. nodrošināto finanšu aktīvu, kas pakļauti kredītriskam, uzskaites vērtība šādā sadalījumā pa finanšu instrumentiem un darījuma partnera institucionālo sektoru: S130000 klasifikācijas pilnā apmērā un S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 dati kopsummā;

115.44. saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība sadalījumā pa finanšu instrumentiem, par kuriem saņemts nodrošinājums, un nodrošinājuma izmantošanas noteikumi, papildus norādot, ja saņemtā nodrošinājuma aktīvi nav viegli pārvēršami naudā, un šādu aktīvu plānotā pārvaldība. Saņemto nodrošinājumu klasificē šādi: nefinanšu aktīvi, izņemot nekustamos īpašumus, nekustamie īpašumi, finanšu aktīvi, cits nodrošinājums, kas nav minēts iepriekš;

115.45. finanšu saistību nediskontētās nākotnes naudas plūsmas (līguma summu kopā ar procentiem) termiņstruktūra sadalījumā pa finanšu instrumentiem un finanšu saistību veidiem – atvasinātas finanšu saistības, neatvasinātas finanšu saistības un maksājuma termiņi – gada laikā pēc bilances datuma, periodā no viena līdz pieciem gadiem pēc bilances datuma, vēlāk nekā piecus gadus pēc bilances datuma līdz līguma termiņa beigām;

115.46. konsolidācijā iesaistītās iestādes un konsolidācijas principi;

115.47. iepriekšējo periodu kļūdu labojumi, norādot attiecīgā posteņa summu pirms kļūdu labojuma, palielinājumu vai samazinājumu pirms iepriekšējā pārskata perioda un par iepriekšējo pārskata periodu, klasifikācijas maiņu, atlikumu pārskata perioda sākumā ar iekļautu kļūdas labojumu vai klasifikācijas maiņu un posteņu norādīšanas un klasifikācijas maiņas aprakstu;

115.48. pārskata periodā veikto aplēšu sagatavošanas metodes izmaiņu iemesli un ietekme uz aktīvu un saistību atlikumiem pārskata perioda beigās, norādot posteņu vērtību pēc iepriekš lietotās metodes un pārskata gadā lietotās metodes;

115.49. ilgtermiņa un īstermiņa prasību un nākamo periodu izdevumu uzskaites bruto un neto vērtība un izveidotais vērtības samazinājums sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Prasības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem;

115.50. ilgtermiņa un īstermiņa aizdevumi sadalījumā pēc sākotnējā termiņa un institucionālajiem sektoriem;

115.51. saistību uzskaites vērtība sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem. Saistības par pašvaldību administrēto nodokļu ieņēmumiem nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem;

115.52. cita pārskatu lietotājiem būtiska informācija, kas varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, un informācija, kuru iestāde vēlas atklāt, norādot darījumu aprakstu un summu.

116. Naudas plūsmas pārskata strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par citu ieņēmumu un izdevumu posteņos norādītiem darījumiem un iestādei neraksturīgām izmaksātām naudas summām.

117. Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem strukturizētajā skaidrojumā atklāj informāciju par šajā pārskatā norādītiem:

117.1. nodokļu ieņēmumiem, procentu ieņēmumiem (atsevišķi norādot informāciju par procentu ieņēmumiem, kas aprēķināti par finanšu instrumentiem, kuriem atzīts vērtības samazinājums) un procentu izdevumiem;

117.2. ieņēmumiem no aktīvu vērtības samazinājuma norakstīšanas un izdevumiem no aktīvu vērtības samazinājuma atzīšanas;

117.3. ieņēmumiem un izdevumiem no finanšu instrumentiem, kas nav ietverti finanšu instrumenta procentu likmes noteikšanā;

117.4. finanšu instrumentu izmantošanas rezultātiem – ieņēmumos, izdevumos vai rezervēs atzītās vērtības – sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām un šādiem darījumu veidiem: patiesās vērtības izmaiņas, ārvalstu valūtas kursa izmaiņas, atsavināšana un izslēgšana no uzskaites, pārklasifikācija no vienas uz citu kategoriju, citu finanšu saistību novērtējuma izmaiņas;

117.4.1 finanšu instrumentiem, kam piemērota naudas plūsmas riska ierobežošanas uzskaite:

117.4.11. efektīvās patiesās vērtības izmaiņas, kas atzītas rezervēs pārskata periodā;

117.4.12. neefektīvās patiesās vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos;

117.4.13. rezervēs atzītās summas pārklasifikāciju pārskata perioda ieņēmumos un izdevumos;

117.4.2 finanšu instrumentiem, kam piemērota patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaite, – uzskaites vērtības izmaiņas, kas atzītas pārskata perioda ieņēmumos, izdevumos vai citā postenī;

117.5. citiem ieņēmumiem un izdevumiem.

7.11. Iepriekšējo periodu kļūdu labojumu, grāmatvedības uzskaites principu un aplēšu maiņas norādīšana

118. Iepriekšējo periodu kļūdas ir informācijas nenorādīšana vai nepareiza norādīšana gada pārskatā vienā vai vairākos iepriekšējos periodos.

119. Iepriekšējo periodu kļūdas rodas, neizmantojot vai nepareizi izmantojot ticamu informāciju, kas bija pieejama, apstiprinot publiskošanai iepriekšējo periodu gada pārskatu. Šādas kļūdas ietver matemātiskās kļūdas, kļūdas grāmatvedības uzskaites principu piemērošanā vai faktu nepareizu interpretāciju un krāpšanos.

120. Ja pārskata periodā ir labotas būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, finanšu pārskatā norāda koriģētu salīdzināmo informāciju. Iepriekšējo pārskata periodu nebūtisku kļūdu labojumus iekļauj pārskata perioda datos.

121. Ja pārskata periodā ir mainīti grāmatvedības uzskaites principi, attiecīgo iepriekšējā pārskata perioda salīdzināmo informāciju koriģē atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēs.

122. Ja pārskata periodā ir mainīta aplēses sagatavošanas metode, finanšu pārskata pielikumā sniedz skaidrojumu par aplēses metodes maiņas ietekmi uz bilances posteņu atlikumiem pārskata perioda beigās vai informāciju, ja šādu ietekmi nav iespējams aprēķināt.

123. Par katru gadījumu, kad dati nav salīdzināmi vai ir veikta iepriekšējo pārskata periodu datu korekcija, sniedz skaidrojumu finanšu pārskata pielikumā.

7.12. Informācija par budžeta izpildi

124. Informācija par budžeta izpildi sastāv no:

124.1. budžeta izpildes pārskata;

124.2. budžeta izpildes pārskata pielikuma.

125. Budžeta izpildes pārskatu sagatavo pēc naudas plūsmas principa šādiem budžeta veidiem:

125.1. pamatbudžets;

125.2. speciālais budžets;

125.3. ziedojumi un dāvinājumi;

125.4. citu budžetu līdzekļi.

126. Budžeta izpildes pārskatā norāda informāciju par sākotnējo likumu/plānu, likumu/plānu ar izmaiņām, budžeta izpildi pārskata periodā un salīdzinošo informāciju.

127. Valsts budžeta iestādes sagatavo šādus pārskatus:

127.1. pārskatus par pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildi, kur norāda:

127.1.1. informāciju par iestādi kopā un par katru programmu (apakšprogrammu) saskaņā ar likumu par valsts budžetu saimnieciskajam gadam (ja likumā par valsts budžetu saimnieciskajam gadam nav noteikta programma (apakšprogramma), kura bija iekļauta likumā par valsts budžetu iepriekšējam saimnieciskajam gadam. Pārskata gadā iekļauj salīdzinošo informāciju par šīs programmas (apakšprogrammas) izpildi iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši likumam par valsts budžetu iepriekšējam saimnieciskajam gadam);

127.1.2. informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

127.1.3. informāciju par likuma rādītājiem likumā par valsts budžetu saimnieciskajam gadam apstiprinātajā detalizācijā;

127.2. pārskatu par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur:

127.2.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

127.2.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

127.2.3. norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem atbilstoši apstiprinātajām tāmēm;

127.3. pārskatu par citu budžetu izpildi, kur norāda informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā. Informāciju par plānotajiem rādītājiem nenorāda;

127.4. pārskatu par mērķdotāciju pašvaldībām izpildi, kur norāda informāciju atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajai struktūrai un papildina ar informāciju par pārskata perioda izpildes datiem atbilstoši naudas plūsmai.

128. No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo pārskatus par pamatdarbības izpildi un par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur:

128.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

128.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

128.3. norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajai detalizācijai.

129. Pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta, ziedojumu un dāvinājumu budžeta un citu budžetu izpildi, kur:

129.1. aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par pašvaldību kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

129.2. aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;

129.3. norāda informāciju par budžeta plāna rādītājiem vismaz valsts budžeta likuma pielikumos apstiprinātajā detalizācijā. Datus nenorāda pārskatā par citu budžetu izpildi.

130. Pārskatā par citu budžetu izpildi valsts budžeta iestādes un pašvaldības sniedz papildu informāciju par mērķi, kādam saņemti citu budžetu līdzekļi. Šajā pārskatā nenorāda citu budžetu līdzekļus, kas uz laiku ir iestādes glabājumā.

131. Budžeta izpildes pārskata pielikumā iestādes sniedz informāciju par:

131.1. budžeta izstrādāšanas un klasifikācijas principiem;

131.2. budžeta izpildi. Skaidrojumu sagatavo brīvā formā, un tajā atbilstoši iestādes vadītāja viedoklim iekļauj pārskata lietotājam noderīgu informāciju vai norāda, kur publiski ir pieejama informācija par iestādes budžeta izpildes analīzi vai sasniegtajiem darbības rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem;

131.3. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu atvieglojumu aplēšu veidošanu valsts budžeta projekta sagatavošanai un budžeta izpildes analīzei vai publiski pieejamu informāciju par šādām aplēsēm. Skaidrojumu sniedz šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā iestāde.

8. Kontu atlikumu un darījumu salīdzināšana

132. Šo noteikumu 8. nodaļa attiecas uz salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem.

133. Šo noteikumu 8. nodaļa neattiecas uz:

133.1. Valsts drošības iestāžu likumā minētajām valsts drošības iestādēm;

133.2. Valsts ieņēmumu dienesta (kā sektora S130190 "Valsts budžets" struktūras) kontu atlikumiem un darījumiem ar nodokļa maksātāju, nodevas vai citu valsts budžetu ieņēmumu maksātāju par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem;

133.3. nekustamā īpašuma nodokļa administrāciju.

134. Gada pārskata sagatavošanas laikā, veicot inventarizāciju, salīdzina darījuma partneru kontu atlikumus pārskata perioda pēdējā dienā un darījumus (naudas un bezatlīdzības) pārskata periodā.

135. Laikposmā no 1. janvāra līdz 31. janvārim, izmantojot ePārskatus, elektroniski sagatavo salīdzināšanas aktus par:

135.1. prasību, nākamo periodu izdevumu, avansa maksājumu un saistību atlikumiem atbilstoši normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības jomā noteiktajai kontu plāna shēmai;

135.2. naudas darījumiem atbilstoši normatīvajos aktos budžeta klasifikāciju jomā noteiktajiem kodiem pārskata periodā;

135.3. darījumiem bez atlīdzības, izņemot naudas plūsmas darījumus, atbilstoši normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības jomā noteiktajai kontu plāna shēmai un budžeta klasifikāciju jomā noteiktajiem kodiem pārskata periodā, norādot informāciju par darījuma detaļām.

135.1 Budžeta iestādes, kas ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas, nekustamā īpašuma nodokļa prasību un saistību atlikumu salīdzināšanu (inventarizāciju) veic, izmantojot e-pakalpojumu risinājumus par aprēķināto un samaksāto nekustamā īpašuma nodokli.

135.2 Šo noteikumu 135.1. apakšpunkts neattiecas uz:

135.21. nekustamā īpašuma nodokļa prasībām un saistībām;

135.22. saistībām pret valsts budžetu;

135.23. naudas līdzekļu atlikumiem Valsts kasē un saistībām par šiem līdzekļiem, kuru salīdzināšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

135.3 Šo noteikumu 135.2. apakšpunkts neattiecas uz:

135.31. darījumiem ar nekustamā īpašuma nodokli;

135.32. pensiju maksājumiem sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem;

135.33. darījumiem ar valsts budžetu, kuri nav attiecināmi uz valsts budžeta finanšu uzskaiti.

136. Šo noteikumu 135.1. apakšpunktā minēto salīdzināšanas aktu sagatavo saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem, kuri attiecas uz pārskata periodu un ir sagatavoti līdz nākamā pārskata perioda 21. janvārim. Inventarizācijas rezultātus (salīdzināšanas aktu) pārrēķina, ņemot vērā datus, kas uzrādīti attaisnojuma dokumentos par pārskata periodu un ir sagatavoti no nākamā pārskata gada 22. janvāra līdz 31. janvārim, un informāciju pievieno inventarizācijas rezultātam. Inventarizācijas rezultātus (salīdzināšanas aktu) pārrēķina līdz gada pārskats apstiprināts publiskošanai.

137. (Svītrots ar MK 08.08.2023. noteikumiem Nr. 423)

138. Salīdzināšanas aktā norādītie konti, klasifikācijas kodi un summas atbilst gada pārskatā un finanšu pārskata pielikumā norādītajiem datiem.

139. Salīdzināšanas aktu paraksta iestādes atbildīgais finanšu darbinieks vai tā pilnvarota persona, kas atbildīga par gada pārskata sagatavošanu.

140. Darījuma partneris atbildi uz pieprasījumu saskaņot salīdzināšanas aktu sniedz 10 dienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 31. janvārim.

141. Ja rodas strīds vai nav saņemta atbilde, prasību un saistību atlikumus bilancē norāda atbilstoši iestādes grāmatvedības datiem.

142. Ja pārskata periodā notiek iestādes likvidācija, salīdzināšanu veic iestāde, kas ir likvidētās iestādes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja.

143. Ja pārskata periodā notiek iestādes reorganizācija, salīdzināšanu veic iestāde, kas ir reorganizētās iestādes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja.

144. Ja notiek iestādes padotības maiņa, salīdzināšanu par periodu līdz padotības maiņai veic tā augstākā iestāde, kuras padotībā bija attiecīgā iestāde līdz padotības maiņai, bet salīdzināšanu pēc padotības maiņas – tā augstākā iestāde, kuras padotībā iestāde ir pēc padotības maiņas.

9. Noslēguma jautājumi

145. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumus Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 129. nr.; 2021, 159. nr.).

146. Šo noteikumu 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā noteiktie subjekti Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumus Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" piemēro, sagatavojot gada pārskatu par 2022. gadu.

147. Šos noteikumus pirmo reizi piemēro 2024. gadā, sagatavojot pārskatu par 2023. gadu.

147.1 Grozījumi šo noteikumu 115.14., 115.49., 115.51., 133.3., 135.1. apakšpunktā un 135.1 punktā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, un saskaņā ar tiem informāciju finanšu pārskata pielikuma strukturizētajā skaidrojumā pirmo reizi sniedz 2024. gada pārskatā.

148. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents A. K. KariņšFinanšu ministrs J. Reirs