Latvijas Bankas likums

(9) Finanšu tirgus dalībniekam un personai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta trešo un ceturto daļu, pēc pārmeklēšanas un apskates darbību izpildes ir tiesības iepazīties ar tiesas lietas materiāliem.

57. pants. (1) Šā likuma 55. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minēto pārmeklēšanas un apskates darbību laikā pēc Latvijas Bankas likumīga pieprasījuma Latvijas Bankas uzraudzītajam finanšu tirgus dalībniekam, tā amatpersonai un darbiniekam, kā arī citai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir saistīta ar tiesību aktu iespējamu pārkāpumu vai ka tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija Latvijas Bankas ierosinātajā administratīvajā lietā, ir pienākums:

1) nodrošināt piekļuvi jebkuriem to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajiem pārmeklējamiem objektiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas;

2) nodrošināt piekļuvi jebkurā veidā un formā sagatavotam vai uzglabātam dokumentam, kā arī elektroniskajā informācijas sistēmā saglabātajām ziņām (datiem);

3) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu pieprasīto informāciju;

4) izsniegt pieprasīto dokumentu vai tā atvasinājumu;

5) apliecināt elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto ziņu (datu) izdruku vai elektroniskajos informācijas nesējos izdarīto ierakstu autentiskumu;

6) izpildīt citas Latvijas Bankas padomes locekļa, darbinieka un pilnvarnieka likumīgās prasības.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu Latvijas Banka piemēro sankciju — soda naudu fiziskajai personai līdz 700 euro, bet juridiskajai personai — no 1400 līdz 15 000 euro.

58. pants. Šā likuma 55. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minēto pārmeklēšanas un apskates darbību laikā Latvijas Bankas padomes loceklim, darbiniekam un pilnvarniekam ir tiesības:

1) aizliegt pārmeklēšanas un apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un savstarpēji sarunāties līdz pārmeklēšanas un apskates beigām;

2) iepazīties ar dokumentos un elektroniskajā informācijas sistēmā iekļauto informāciju;

3) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme Latvijas Bankas ierosinātajā administratīvajā lietā;

4) pieprasīt un bez maksas saņemt apliecinātus dokumentu atvasinājumus;

5) izdrukāt elektroniskajā informācijas sistēmā saglabātās ziņas (datus) vai ierakstīt tās elektroniskajos informācijas nesējos;

6) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no Latvijas Bankas uzraudzītā finanšu tirgus dalībnieka amatpersonām un darbiniekiem;

7) uz laiku, kas nepārsniedz 72 stundas, aizzīmogot pārmeklējamos objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu.

59. pants. (1) Finanšu tirgus dalībniekam un citai personai, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 55. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā minētās pārmeklēšanas un apskates darbības, ir tiesības:

1) būt klāt visu pārmeklēšanas un apskates darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību;

3) ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai tiek noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

4) iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, iesniegt labojumus un papildinājumus;

5) iesniegt Latvijas Bankai sūdzību par Latvijas Bankas padomes locekļa, darbinieka vai pilnvarnieka rīcību.

(2) Ja nepieciešams sagaidīt advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju, šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto paskaidrojumu sniegšanu atliek uz laiku, kas nepārsniedz vienu stundu no brīža, kad advokāts vai juridiskās palīdzības sniedzējs ir piekritis sniegt juridisko palīdzību.

60. pants. (1) Šā likuma 55. panta pirmās daļas 5., 6. un 7. punktā minētās pārbaudes, pārmeklēšanas un apskates darbības Latvijas Banka fiksē procesuālās darbības protokolā. Protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbības veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) iesaistīto personu amatu, vārdu un uzvārdu;

7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus;

8) procesuālās darbības laikā iegūtās mantas un dokumentus.

(2) Latvijas Bankas padomes loceklis, darbinieks vai pilnvarnieks iepazīstina iesaistīto personu ar procesuālās darbības protokola saturu un pielikumiem. Personas izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(3) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas iesaistītās personas. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslu.

61. pants. (1) Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga pieprasīt, lai Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks iesniedz neatkarīga pārbaudes veicēja atzinumu par finanšu tirgus dalībnieka darbības atbilstību finanšu tirgus jomu regulējošiem tiesību aktiem vai Latvijas Bankas lēmumiem (turpmāk — lēmums par neatkarīga pārbaudes veicēja atzinuma pieprasīšanu), ja Latvijas Bankai ir pamatotas aizdomas par attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka darbības neatbilstību finanšu tirgus jomu regulējošiem tiesību aktiem vai Latvijas Bankas lēmumiem.

(2) Lēmumā par neatkarīga pārbaudes veicēja atzinuma pieprasīšanu Latvijas Banka pamato šāda atzinuma sagatavošanai veicamās finanšu tirgus dalībnieka darbības pārbaudes nepieciešamību, nosaka pārbaudes apjomu, kārtību, uzdevumus un termiņus, prasības attiecībā uz neatkarīga pārbaudes veicēja izvēli, kā arī jautājumus, kas ietverami finanšu tirgus dalībnieka līgumā ar neatkarīgu pārbaudes veicēju. Lēmuma par neatkarīga pārbaudes veicēja atzinuma pieprasīšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Finanšu tirgus dalībnieks izvēlas neatkarīgu pārbaudes veicēju, ievērojot lēmumā par neatkarīga pārbaudes veicēja atzinuma pieprasīšanu noteiktās prasības, un samaksā par atzinuma sagatavošanu, tostarp sedz tā sagatavošanai veicamās pārbaudes izmaksas. Finanšu tirgus dalībnieks saskaņo ar Latvijas Banku līguma ar neatkarīgu pārbaudes veicēju projektu.

62. pants. (1) Pildot šā likuma VIII un IX nodaļā noteiktos uzdevumus, Latvijas Banka ir tiesīga finanšu tirgus jomu regulējošos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos noteikt Latvijas Bankas uzraudzītā finanšu tirgus dalībnieka tiesību, saistību izpildes un darbības ierobežojumus.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga Latvijas Bankas uzraudzītajam finanšu tirgus dalībniekam un tā amatpersonai piemērot finanšu tirgus jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem. Latvijas Banka ir tiesīga piemērot finanšu tirgus jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās sankcijas arī pret citām personām, ja tās ir atbildīgas par finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

(3) Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgus jomu regulējošos normatīvos aktus, Latvijas Banka ņem vērā:

1) pārkāpuma smagumu;

2) pārkāpuma ilgumu;

3) personas vainojamības pakāpi;

4) pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus;

5) pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma labprātīgu atlīdzināšanu;

6) personas sadarbību pārkāpuma pārbaudē;

7) personas pieredzi finanšu tirgū;

8) personas finansiālo stāvokli;

9) personas iepriekš izdarītos pārkāpumus finanšu tirgū;

10) pasākumus, kurus persona veikusi, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

(4) Latvijas Bankas padome izdod ieteikumus šā panta otrajā daļā minēto sankciju noteikšanai un publicē šos ieteikumus Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

E sadaļaStatistika

XI nodaļaStatistikas nodrošināšana un statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzība

63. pants. (1) Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, tostarp atbalstītu Eiropas Centrālās bankas darbību Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei un kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās statistiskās informācijas sagatavošanā un atbalstītu Eiropas Savienības institūcijas, tostarp to izveidoto koleģiālo institūciju un institucionālo vienību darbību to uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas sagatavošanā, kuru kompetencē ir finanšu tirgus dalībnieku, finanšu tirgu un infrastruktūras uzraudzība, noregulējuma piemērošana, kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšana vai finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana.

(2) Latvijas Banka nosaka statistisko datu sagatavošanas un iesniegšanas prasības un kārtību, iesniegšanas termiņu, kā arī personas, kurām ir pienākums iesniegt statistiskos datus (turpmāk — statistisko datu sniedzējs) attiecībā uz monetāro un finanšu statistiku, banknošu un monētu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, ārējo statistiku, tostarp maksājumu bilanci un starptautisko investīciju bilanci, finanšu kontu statistiku, noregulējuma un kompensāciju izmaksas sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku un uzraudzības statistiku, kā arī citu statistiku, kas nepieciešama šajā likumā noteikto Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

64. pants. Latvijas Banka informē sabiedrību par plāniem statistikas jomā, publiskojot statistikas programmu.

65. pants. Latvijas Banka statistiskos datus iegūst tieši no statistisko datu sniedzējiem vai netieši no administratīvajiem datu avotiem (reģistriem, datubāzēm, informācijas sistēmām un citiem informācijas avotiem).

66. pants. (1) Statistisko datu sniedzējam ir pienākums sagatavot un sniegt Latvijas Bankai patiesus statistiskos datus atbilstoši šā likuma 63. panta otrās daļas prasībām un kārtībai vai pēc Latvijas Bankas pamatota pieprasījuma.

(2) Latvijas Banka statistisko datu pieprasījumā norāda pieprasījuma tiesisko pamatu, statistisko datu apjomu, izsniegšanas veidu un šajā likumā noteiktās statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzības prasības.

(3) Statistisko datu sniedzējam ir tiesības vērsties Latvijas Bankā ar pamatotu pieprasījumu un iepazīties ar statistiskajiem datiem, kas par viņu ir savākti un glabājas Latvijas Bankas informācijas sistēmās, kā arī lūgt, lai tos precizē.

67. pants. (1) Administratīvā datu avota turētājam ir pienākums Latvijas Bankai sniegt statistiskos datus pēc Latvijas Bankas pamatota pieprasījuma. Statistiskos datus no publisko personu, tostarp no komercreģistra iestādes, administratīvajiem datu avotiem un to privātpersonu administratīvajiem datu avotiem, kurām deleģēti vai ar pilnvarojumu nodoti valsts pārvaldes uzdevumi, Latvijas Bankai sniedz bez maksas.

(2) Latvijas Banka pieprasījumā par statistisko datu izsniegšanu no administratīvā datu avota norāda pieprasījuma tiesisko pamatu, statistisko datu apjomu, izsniegšanas veidu un šajā likumā noteiktās statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzības prasības.

68. pants. (1) Latvijas Banka statistiskos datus izmanto tikai šajā likumā noteikto Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

(2) Latvijas Banka fizisko personu datus nekavējoties pēc to saņemšanas, pārbaudes un savienošanas ar citiem statistiskajiem datiem anonimizē (izņemot gadījumus, kad fizisko personu dati joprojām ir nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai vajadzīgās statistiskās informācijas nodrošināšanai) un identificējošos datus glabā šķirti no anonimizētajiem statistiskajiem datiem.

(3) Latvijas Banka nosaka statistisko datu glabāšanas ilgumu.

(4) Latvijas Banka veic pasākumus, lai novērstu neatļautu piekļuvi statistiskajiem datiem, to sagrozīšanu vai izplatīšanu, kā arī nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

(5) Statistiskos datus, kas pieļauj tiešu vai netiešu statistisko datu sniedzēja vai jebkuras citas personas identifikāciju, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) izpaust ar attiecīgās personas rakstveida piekrišanu;

2) nodot kriminālprocesa virzītājam vai tiesai saistībā ar statistisko datu sagatavošanas vai iesniegšanas prasību vai kārtības, iesniegšanas termiņa vai šajā likumā noteikto statistisko datu vai statistiskās informācijas aizsardzības prasību iespējamu pārkāpumu.

(6) Statistisko datu aizsardzība saglabājas arī tad, ja statistisko datu sniedzējam ierosināts maksātnespējas vai likvidācijas process vai statistisko datu sniedzējs likvidēts.

69. pants. (1) Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības, tostarp Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktus, ir tiesīga apmainīties ar statistiskajiem datiem, kas vākti saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija regulu (ES) 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (turpmāk — regula Nr. 2016/867) un ļauj tieši vai netieši identificēt personu, par kuru sniegti statistiskie dati, ar regulā Nr. 2016/867 noteikto statistisko datu sniedzējiem, izveidojot regulas Nr. 2016/867 10. panta 1. punktā un 11. pantā paredzēto atgriezenisko saiti.

(2) Latvijas Banka nosaka prasības šā panta pirmajā daļā minēto statistisko datu saņemšanai un kārtību, kādā Latvijas Banka un statistisko datu sniedzēji apmainās ar šā panta pirmajā daļā minētajiem statistiskajiem datiem.

70. pants. (1) Statistiskos datus, kuri netieši ļauj identificēt statistisko datu sniedzēju vai jebkuru citu personu, drīkst izmantot pētnieciskajam darbam, kas vērsts uz situācijas izpēti, analīzi, konceptuālu priekšlikumu izstrādi vai ietekmes izvērtēšanu.

(2) Latvijas Banka nosaka prasības šā panta pirmajā daļā minēto statistisko datu saņemšanai un izmantošanai pētnieciskajam darbam un kārtību, kādā tā pētnieciskā darba vajadzībām nodrošina vai atsaka piekļuvi statistiskajiem datiem, kuri netieši ļauj identificēt statistisko datu sniedzēju vai jebkuru citu personu.

(3) Personām, kas saņēmušas šā panta pirmajā daļā noteiktos statistiskos datus, aizliegts tos izpaust trešām personām vai izmantot neatbilstoši mērķim, kādam šie statistiskie dati pieprasīti un izsniegti.

71. pants. (1) Latvijas Banka statistisko informāciju izplata tādā veidā, kurš neļauj tieši vai netieši identificēt statistisko datu sniedzēju vai jebkuru citu personu.

(2) Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības, tostarp Eiropas Centrālās bankas un Vienotā noregulējuma valdes, tiesību aktus, ir tiesīga sniegt statistisko informāciju, kas ļauj tieši vai netieši identificēt statistisko datu sniedzēju vai jebkuru citu personu, šādām institūcijām, tostarp koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām:

1) Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām bankām, ja šāda statistiskā informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei;

2) Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām, tostarp Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kuru kompetencē ir finanšu tirgus dalībnieku, finanšu tirgu un infrastruktūras uzraudzība, noregulējuma piemērošana, kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšana vai finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana, un Eiropas Stabilitātes mehānismam, ja šāda statistiskā informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei;

3) Centrālajai statistikas pārvaldei un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām statistikas institūcijām, ja šāda statistiskā informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat kompetencē esošās Eiropas statistikas sagatavošanai, ievērojot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat prasības konfidenciālas statistiskās informācijas apmaiņai;

4) Finanšu izlūkošanas dienestam un tam līdzvērtīgām Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu izmeklēšanas institūcijām vai institucionālajām vienībām, ja šāda statistiskā informācija nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma vai proliferācijas finansēšanas novēršanai.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga sniegt starptautiskajām organizācijām tādu statistisko informāciju, kas ļauj netieši identificēt statistisko datu sniedzēju vai jebkuru citu personu, ja šāda statistiskā informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei un ir saņemts pamatots pieprasījums.

(4) Statistiskās informācijas aizsardzība saglabājas arī tad, ja statistisko datu sniedzējam ierosināts maksātnespējas vai likvidācijas process vai statistisko datu sniedzējs ir likvidēts.

XII nodaļaAtbildība par pārkāpumiem statistikas jomā

72. pants. (1) Neskarot Eiropas Centrālās bankas tiesības piemērot statistisko datu sniedzējam tieši piemērojamos Eiropas Savienības, tostarp Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktos noteiktās sankcijas, Latvijas Banka par statistisko datu sagatavošanas vai iesniegšanas prasību vai kārtības vai iesniegšanas termiņa pārkāpumu, par kuru atbildību neparedz statistisko datu sniedzēja darbību regulējošie likumi, statistisko datu sniedzējam var piemērot sankciju — brīdinājumu vai soda naudu līdz 700 euro.

(2) Par pētnieciskajam darbam saņemtu statistisko datu izpaušanu vai izmantošanu pretēji mērķim, kādam tie pieprasīti un izsniegti, Latvijas Banka var piemērot sankciju — brīdinājumu vai soda naudu līdz 700 euro.

(3) Administratīvo lietu var ierosināt ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

(4) Pieņemot lēmumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto sankciju piemērošanu, Latvijas Banka ņem vērā šā likuma 62. panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8. un 10. punktā minētos kritērijus, kā arī personas iepriekš izdarītos pārkāpumus statistikas jomā. Latvijas Bankas padome izdod ieteikumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto sankciju noteikšanai un publicē šos ieteikumus Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

(5) Sankcija piemērojama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc administratīvās lietas ierosināšanas dienas. Soda nauda ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

(6) Sankcijas piemērošana neatbrīvo no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērota sankcija.

73. pants. (1) Latvijas Bankas padome var izveidot komiteju, kas pieņem lēmumus par šā likuma 72. pantā minēto sankciju piemērošanu. Latvijas Bankas padome nosaka minētās komitejas sastāvu. Komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse komitejas locekļu. Lēmumus pieņem ar sēdes dalībnieku balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss. Latvijas Banka nosaka minētās komitejas darba organizāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās komitejas lēmumu var apstrīdēt Latvijas Bankas padomē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Bankas padomes izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

F sadaļaInformācijas aizsardzība un fiziskā drošība

XIII nodaļaInformācijas aizsardzība

74. pants. (1) Latvijas Bankas padomes loceklim un darbiniekam, pilnvarniekam, revidentam, pieaicinātam ekspertam un citām personām, kas iesaistītas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē, nav tiesību izpaust informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, kā arī statistiskos datus un statistisko informāciju, kuru viņi ieguvuši, pildot amata vai darba pienākumus vai uzticētos uzdevumus, citiem mērķiem kā tikai savu amata (darba) pienākumu veikšanai vai konkrētu uzdevumu izpildei.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais aizliegums ir spēkā arī pēc pilnvaru termiņa, darba attiecību vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās.

75. pants. (1) Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Latvijas Banka fizisko personu datu apstrādi šajā likumā noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei veic sabiedrības interesēs.

(2) Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) izmantot audioieraksta, videoieraksta un citas tehniskas datu ieraksta sistēmas, veikt un uzglabāt ierakstus, lai nodrošinātu:

2) veikt, glabāt un publicēt konferenču, semināru un citu notikumu audioierakstus un videoierakstus sabiedrības finanšu pratības veicināšanai un izglītošanai citās jomās atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem;

3) apstrādāt fizisko personu identificējošu informāciju, tostarp personu apliecinošā dokumenta datus, un ar maksājumiem saistītu informāciju.

(3) Latvijas Banka kā datu pārzinis nesniedz informāciju (izņemot publiski pieejamos datus) par veikto datu apstrādi finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanas un uzraudzības jomā.

76. pants. (1) Papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam ierobežotas pieejamības informācija, ja tā iepriekš nav bijusi publiskota vai tās izpaušanu īpaši nenosaka citi likumi, ir informācija:

1) kuru Latvijas Banka ieguvusi, pildot šā likuma D sadaļā minētos uzdevumus, kā arī cita informācija, kas ļauj tieši vai netieši identificēt naudas apstrādātāju, finanšu tirgus dalībnieku vai tā klientu;

2) par banknošu, monētu un citu materiālo vērtību apriti, tostarp glabāšanu, pārvadāšanu, uzskaiti, apstrādi un iznīcināšanu;

3) par Latvijas Bankas ārējo rezervju un citu aktīvu pārvaldīšanu;

4) par ārkārtas likviditātes aizdevuma piešķiršanas nosacījumiem;

5) kas saistīta ar Latvijas Bankas risku pārvaldīšanu, tostarp Latvijas Bankas darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un drošību;

6) par Latvijas Bankas darbiniekiem, kuri nodrošina Latvijas Bankas objektu fizisko drošību, kā arī par personām, kuras iesaistītas banknošu un monētu apritē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas ierobežotas pieejamības statuss attiecas arī uz informāciju par naudas apstrādātāju, finanšu tirgus dalībnieku un tā klientu, kā arī naudas apstrādātāja, finanšu tirgus dalībnieka un tā klienta darbību, ja naudas apstrādātājam vai finanšu tirgus dalībniekam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija vai tas likvidēts.

77. pants. (1) Šā likuma 76. panta pirmajā daļā minēto ierobežotas pieejamības informāciju izplata tikai pārskata vai apkopojuma veidā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt naudas apstrādātāju, finanšu tirgus dalībnieku, tā klientu vai citu personu vai iegūt informāciju par iekšējām procedūrām un pasākumiem, kas tiek īstenoti attiecīgo Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Informāciju par ārkārtas likviditātes aizdevuma piešķiršanas nosacījumiem Latvijas Banka ir tiesīga sniegt finanšu tirgus dalībniekam, kas lūdz piešķirt ārkārtas likviditātes aizdevumu.

(2) Latvijas Banka informāciju, kuru tā ieguvusi, pildot šā likuma D sadaļā minētos uzdevumus, kā arī citu informāciju, kas ļauj identificēt finanšu tirgus dalībnieku vai tā klientu, ir tiesīga izpaust finanšu tirgus dalībnieku darbību regulējošos likumos noteiktajiem tiesību subjektiem šajos likumos minētajos gadījumos un kārtībā.

(3) Citu šā likuma 76. panta pirmajā daļā minēto ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Banka ir tiesīga sniegt tādā veidā, kas ļauj tieši vai netieši identificēt naudas apstrādātāju, finanšu tirgus dalībnieku, tā klientu vai citu personu vai iegūt informāciju par iekšējām procedūrām un pasākumiem, kas tiek īstenoti attiecīgo Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai, šādos gadījumos:

1) tiesai — naudas apstrādātāja vai finanšu tirgus dalībnieka maksātnespējas vai likvidācijas lietā pēc naudas apstrādātāja vai finanšu tirgus dalībnieka maksātnespējas vai likvidācijas pasludināšanas;

2) izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai un tiesai — ja šāda informācija nepieciešama krimināllietā;

3) operatīvās darbības subjektam — atbilstoši Operatīvās darbības likumam;

4) Valsts ieņēmumu dienestam — ja šāda informācija nepieciešama tā uzdevumu izpildei;

5) Finanšu izlūkošanas dienestam — ja šāda informācija nepieciešama tā uzdevumu izpildei;

6) parlamentārās izmeklēšanas komisijai — ja šāda informācija nepieciešama tās darbībai;

7) Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām bankām — ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei;

8) Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām, tostarp Eiropas Savienības un Eiropas Savienības dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kuru kompetencē ir finanšu tirgus dalībnieku, finanšu tirgu un infrastruktūras uzraudzība vai finanšu sistēmas stabilitātes veicināšana, un Eiropas Stabilitātes mehānismam — ja šāda informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei;

9) Eiropas Savienības dalībvalsts institūcijai vai institucionālajai vienībai, kas ir atbildīga par maksājumu sistēmu pārraudzību, — ja šāda informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei;

10) starptautiskajām organizācijām — ja šāda informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei;

11) revīzijas iestādēm — ja šāda informācija nepieciešama šā likuma 84. pantā minēto uzdevumu izpildei;

12) citiem tiesību subjektiem — ja saņemta informācijas sniedzēja rakstveida piekrišana.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga izpaust šā likuma 76. panta pirmajā daļā minēto ierobežotas pieejamības informāciju, ja tas nepieciešams Latvijas Bankas uzdevumu izpildei. Lēmumu par šādas ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu pieņem Latvijas Bankas padome.

78. pants. Ja rodas Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK 18. pantā aprakstītā situācija, Latvijas Banka ir tiesīga nodot ierobežotas pieejamības informāciju, kuru tā ieguvusi, pildot šā likuma D sadaļā minētos uzdevumus, kā arī citu informāciju, kas ļauj identificēt finanšu tirgus dalībnieku vai tā klientu:

1) citas Eiropas Savienības dalībvalsts centrālajai bankai, ja šī informācija ir būtiska, lai attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā banka varētu veikt tiesību aktos noteiktos uzdevumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu;

2) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, ja šī informācija ir svarīga, lai minētā kolēģija varētu veikt tai tiesību aktos noteiktos uzdevumus.

XIV nodaļaLatvijas Bankas fiziskā drošība

79. pants. (1) Latvijas Banka nodrošina Latvijas Bankas objektu fizisko drošību.

(2) Latvijas Bankas objekti ir Latvijas Bankas kustamā manta un banknotes un monētas, nekustamais īpašums, Latvijas Bankas padomes loceklis, darbinieks un Latvijas Bankas nekustamajā īpašumā esoša fiziskā persona, kā arī cita fiziskā persona un objekts, kura aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem nepieciešams nodrošināt Latvijas Bankas rīkotā pasākuma un veiktā skaidrās naudas pārvadājuma ietvaros.

(3) Lai nodrošinātu Latvijas Bankas objektu fizisko drošību, Latvijas Banka ir tiesīga iegādāties, glabāt, atsavināt un savā darbībā izmantot un pielietot ieročus, tostarp visu kategoriju šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, to munīciju, kā arī speciālos līdzekļus.

(4) Latvijas Banka skaidrās naudas pārvadājuma un nekustamā īpašuma fiziskās drošības nodrošināšanā ir tiesīga iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktās prasības.

80. pants. (1) Lai nodrošinātu Latvijas Bankas objektu fizisko drošību, Latvijas Bankas darbinieks, kas nodrošina fizisko drošību, pildot darba pienākumus, atbilstoši kompetencei ir tiesīgs:

1) pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus personām, kuras vēlas iekļūt vai atrodas Latvijas Bankas objektā, kā arī lūgt, lai Latvijas Bankas objektā esoša fiziskā persona labprātīgi uzrāda personiskās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus;

2) pieprasīt, lai fiziskā persona ievēro Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību un izbeidz prettiesisku darbību vai citu rīcību, kas apdraud Latvijas Bankas objektu drošību vai traucē darbiniekam, kas nodrošina fizisko drošību, pildīt savus darba pienākumus, vai atkarībā no fiziskās personas veiktajām darbībām lūgt attiecīgo fizisko personu atstāt Latvijas Bankas objektu vai izraidīt to no Latvijas Bankas objekta, ja fiziskā persona nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību;

3) aizturēt fizisko personu, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi likumpārkāpumu, un nekavējoties nodot to Valsts policijai;

4) glabāt un nēsāt darba pienākumu veikšanai izsniegtos speciālos līdzekļus;

5) lietot fizisku spēku un izmantot un pielietot darba pienākumu veikšanai izsniegtos speciālos līdzekļus atbilstoši likumam "Par policiju";

6) nēsāt dienesta šaujamieročus;

7) izmantot un pielietot dienesta šaujamieročus atbilstoši likumam "Par policiju";

8) veikt bezpilota gaisa kuģa vai tāda cita veida lidaparāta, kurš nav kvalificējams kā gaisa kuģis, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, pielietojot gaisa telpas lietotājus neietekmējošus šaujamieročus, kas pielādēti ar tādiem elementiem, kuri nav paredzēti letālu seku radīšanai (piemēram, gumijas lodēm), vai speciālos līdzekļus un pēc iespējas veicot pasākumus, lai mazinātu iespējamu apdraudējumu personām.

(2) Latvijas Banka izdod iekšējo normatīvo aktu, kas nosaka Latvijas Bankas valdījumā esošo ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, treniņšaušanas un remonta kārtību.

81. pants. Lai nodrošinātu Latvijas Bankas objektu fizisko drošību un novērstu kaitējumu valsts aizsardzības un nacionālās drošības interesēm, Latvijas Bankas padomes noteikts tās loceklis vai darbinieks:

1) saskaņo tādas darbības, kuru veikšana aizsargjoslā ap Latvijas Bankas nekustamo īpašumu, kas noteikts par valsts aizsardzības objektu, ir aizliegta bez saskaņošanas ar Latvijas Banku;

2) pieņem lēmumu par bezpilota gaisa kuģa vai tāda cita veida lidaparāta, kurš nav kvalificējams kā gaisa kuģis, lidojuma atļaušanu virs Latvijas Bankas nekustamā īpašuma un tā tuvumā, ja šāds lidojums nav atļauts bez saskaņošanas ar Latvijas Banku;

3) pieņem lēmumu par bezpilota gaisa kuģa vai tāda cita veida lidaparāta, kurš nav kvalificējams kā gaisa kuģis, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā veicami lidojumi virs Latvijas Bankas nekustamā īpašuma, kuru izmanto par skaidrās naudas glabātavu, vai tā tuvumā.

82. pants. (1) Uz tā Latvijas Bankas darbinieka amatu, kurš nodrošina fizisko drošību, var pretendēt un šajā amatā var tikt nodarbināta fiziskā persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis, ir sasniegusi 21 gada vecumu un tās izglītība, profesionālā pieredze, zināšanas, prasmes, tostarp valsts valodas prasme, fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis un sociālās kompetences atbilst Latvijas Bankas noteiktajām attiecīgā amata profesionālās kvalifikācijas prasībām un veicamajiem darba pienākumiem;

2) uz to neattiecas Ieroču aprites likuma 23. panta 1.—12. punktā noteiktie ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi, ja attiecīgā amata pienākumu pildīšanai paredzēts izsniegt šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci vai to munīciju.

(2) Lai pārliecinātos, vai fiziskā persona, kas pretendē uz tāda Latvijas Bankas darbinieka amatu, kurš nodrošina fizisko drošību, vai ieņem šo amatu, atbilst šā panta pirmās daļas 2. punkta prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, Ieroču reģistra, Valsts policijas un valsts drošības iestādēm.

(3) Ja Latvijas Bankas darbinieks, kurš nodrošina fizisko drošību un kuram pienākumu pildīšanai paredzēts izsniegt šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci vai to munīciju, neatbilst šā panta pirmās daļas 2. punkta prasībām, Latvijas Banka šādu darbinieku atstādina no darba. Ja, beidzoties Darba likumā noteiktajam maksimālajam termiņam, uz kādu var atstādināt no darba, attiecīgais Latvijas Bankas darbinieks joprojām neatbilst šā panta pirmās daļas 2. punkta prasībām, Latvijas Banka nekavējoties izbeidz darba tiesiskās attiecības ar šo darbinieku atbilstoši Darba likuma 115. panta piektajai daļai.

G sadaļaLatvijas Bankas darbības pārraudzība

83. pants. Latvijas Bankas darbības pārraudzību veic Saeima:

1) Latvijas Banka iesniedz Saeimai Latvijas Bankas gada pārskatu triju darbdienu laikā pēc tā apstiprināšanas;

2) Latvijas Banka ne retāk kā divas reizes gadā sniedz Saeimas atbildīgajai komisijai informāciju par Latvijas Bankas darbību;

3) Latvijas Bankas prezidents sniedz atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Atbildi uz Saeimas deputātu jautājumu, kas adresēts Latvijas Bankas prezidentam, atbilstoši viņa pilnvarojumam var sniegt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks.

84. pants. (1) Latvijas Bankas finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti.

(2) Citas revīzijas Latvijas Bankā veic Valsts kontrole, ievērojot šā likuma 3. pantā un šā panta pirmajā daļā noteikto.

(3) Valsts kontrole neveic Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu revīziju, kā arī neierobežo šajā pantā minēto neatkarīgo ārējo revidentu revīziju Latvijas Bankā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Banku" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15. nr.; 1998, 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 22. nr.; 2002, 14. nr.; 2006, 1., 14. nr.; 2009, 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 70. nr.; 2013, 16. nr.; 2017, 5. nr.; 2019, 248.A nr.; 2021, 71. nr.) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 13. nr.; 2001, 24. nr.; 2009, 2., 6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 205. nr.; 2011, 169. nr.; 2012, 186. nr.; 2013, 183., 243. nr.; 2015, 122. nr.; 2016, 108. nr.; 2019, 129. nr.).

2. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos:

1) tajos lietotais nosaukums "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Latvijas Banka";

2) tajos noteiktā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetence izdot normatīvos noteikumus uzskatāma par Latvijas Bankas kompetenci izdot noteikumus;

3) tajos lietotais nosaukums "Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde" atbilst šajā likumā lietotajam jēdzienam "Latvijas Bankas darbinieks, kas nodrošina fizisko drošību".

3. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdotie ārējie normatīvie akti, vadlīnijas un ieteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas ārējie normatīvie akti, vadlīnijas vai ieteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

4. Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprināto plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai.

5. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas aktīvu un saistību starpību — tīros aktīvus, kas pastāv brīdī, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek pievienota Latvijas Bankai, — Latvijas Bankas padomes noteiktajā kārtībā un apjomā izmanto šādi:

1) ja tīrie aktīvi ir pozitīvi, izveido rezervi iespējamo zaudējumu atlīdzināšanai saistībā ar tiesvedībām un prasībām pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pirms tās pievienošanas Latvijas Bankai;

2) atlikušos tīros aktīvus, ja tie ir pozitīvi pēc šā punkta 1. apakšpunktā minētās rezerves izveidošanas, izmanto, lai turpmāk samazinātu Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku sedzamos Latvijas Bankas izdevumus saistībā ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu;

3) ja tīrie aktīvi ir negatīvi vai kļūst negatīvi pēc šā punkta 1. apakšpunktā minētās rezerves izveidošanas, tos sedz, attiecīgi turpmāk palielinot Latvijas Bankas uzraudzīto finanšu tirgus dalībnieku sedzamos Latvijas Bankas izdevumus saistībā ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.

6. Atlīdzinājumu par tiem zaudējumiem saistībā ar prasījumiem par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumiem un rīcību pirms tās pievienošanas Latvijas Bankai, kuri atklājušies vai radušies pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas Latvijas Bankai un kuriem nav izveidota šā likuma pārejas noteikumu 5. punkta 1. apakšpunktā minētā rezerve, izmaksā no valsts budžeta.

7. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada finanšu pārskatus un gada pārskatu apstiprina Latvijas Bankas padome.

8. Šā likuma 13. panta trešajā daļā ietverto regulējumu ierobežojumam attiecībā uz Latvijas Bankas padomes locekļu pārvēlēšanu amatā — viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas — piemēro tiem Latvijas Bankas padomes locekļiem, kurus Saeima ievēlē amatā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

9. Tām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām un darbiniekiem, kuriem 2022. gada 31. decembrī ir spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un kuri ar 2023. gada 1. janvāri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā, attiecīgā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam paliek spēkā līdz tajā norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 6. oktobrī