Zaudējis spēku - Ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei

161. Ievērojot Likuma 26. pantā noteikto, vienkāršotās izpētes gadījumā iestāde ir tiesīga veikt Likuma 11.1 pantā minētos klienta izpētes pasākumus, tostarp klienta PLG noskaidrošanas pasākumus, darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījuma specifikai piemītošajam NILLTPF riskam atbilstošā apmērā. Likums neatbrīvo iestādi no pienākuma veikt klienta izpēti, tostarp noskaidrot klienta PLG, bet ļauj veikt vienkāršotu izpēti – klientu izpētei nepieciešamo informāciju iegūt riskam atbilstošā apjomā, piemēram, ja tiek uzsāktas darījuma attiecības ar pilsētas pašvaldību, ņemot vērā tās funkcijas, nav nepieciešams iegūt informāciju par konta atvēršanas mērķi, par galvenajiem sadarbības partneriem, plānotajiem darījumu apmēriem u.tml. Klienta izpētes ietvaros iegūstamās informācijas apjoms būs mazāks nekā standarta klienta izpētes gadījumos, kad ir jānoskaidro informācija par klienta plānotajiem darījumu apmēriem, galvenajiem sadarbības partneriem u.c. Likumā noteiktajiem elementiem. Tāpat var atšķirties arī informācijas iegūšanas veids, un vienkāršotajai klienta izpētei nepieciešamo informāciju iestāde iegūst atbilstoši riskam (papildu informāciju skatīt 3.1.3.2. apakšnodaļā).

162. Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro Likuma 26. pantā minētajos gadījumos, ja, balstoties uz risku novērtējumu, iestāde konstatē vai tās rīcībā ir informācija par NILLTPF vai mēģinājumu veikt šīs darbības, vai paaugstinātu šādu darbību risku (pastāv risku paaugstinoši faktori). Piemēram, ja augsta riska klientam mainās PLG un jaunajam PLG nepiemīt risku paaugstinoši faktori, nebūtu pareizi piemērot vienkāršoto klienta izpēti, jo, lai pārvaldītu NILLTPF risku, būtu nepieciešams noteiktu periodu veikt klienta padziļināto izpēti, lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar PLG izmaiņām.

163. Atbilstoši Likumam pastāv nosacījumi, kas paredz pienākumu veikt klienta padziļināto izpēti. Attiecībā uz PNP un klientiem, kas saistīti ar augsta riska trešo valsti, Likums paredz noteiktu veicamo klienta padziļinātās izpētes pasākumu ietvaru. Risku paaugstinošo faktoru noskaidrošanas pasākumi atbilstoši FATF rekomendācijām ir jāveic samērīgi ar risku, un patiešām zema riska scenāriju gadījumā informācija risku paaugstinošo faktoru noskaidrošanai var būt ierobežota. Piemēram, pasākumu PNP statusa noskaidrošanai veikšana maza apmēra darījumiem (piemēram, samaksa par autostāvvietu) nebūtu samērīga ar šādam darījumam piemītošo NILLTPF risku (par PNP padziļināto izpēti vairāk skatīt 3.6. apakšnodaļā).

164. Padziļinātās izpētes pasākumu kopums klientam, kuram piemītošais pakalpojumu risks ir zems, būs atšķirīgs un mazāks nekā klientam, kas veic būtiska apmēra darījumus, kuriem piemītošais NILLTPF risks ir augstāks. Piemēram, dzīvības apdrošināšanas pakalpojumiem ar iemaksām līdz 4 000 euro gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, lai pārliecinātos par finanšu līdzekļu izcelsmi, veic anketā norādītā ienākumu avota un apmēra izvērtējumu, proti, pārliecinās, vai plānotās iemaksas ir samērīgas ar ienākumiem un vai norādītie ienākumi ir atbilstoši ieņemamajam amatam, lūdzot iesniegt papildu dokumentus, vienīgi tad, ja tā izpētes laikā konstatē paaugstinātu NILLTPF risku.

Tāpat, ņemot vērā pakalpojumam piemītošo zemo risku, iestāde var paredzēt, ka tā klientiem, kas slēdz mūža pensijas apdrošināšanas līgumus, noskaidro atbilstību PNP statusam tiktāl, cik tā iegūst informāciju no klienta aizpildītā pieteikuma, ievērojot, ka atbilstoši starptautiskajām rekomendācijām pasākumi PNP statusa noskaidrošanai būtu veicami atbilstoši riskam, savukārt klienta PNP statusa esamība vai neesamība neatstāj būtisku ietekmi uz mūža pensijas pakalpojumam piemītošo risku.

165. Ņemot vērā minēto, attiecībā uz sabiedrībām, kuru akcijas tiek tirgotas regulētajā tirgū, un klientiem, kas ir Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde vai pastarpināta pārvaldes iestāde, vai valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība (raksturīgs zems NILLTPF risks), iestādei jāveic PLG noskaidrošanas pasākumi NILLTPF riskam atbilstošā apmērā.

166. Atbilstoši Likuma 26. panta desmitajai daļai iestādes pienākums, veicot vienkāršotu klienta izpēti, ir iegūt un dokumentēt informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst Likuma 26. pantā noteiktajiem vienkāršotās izpētes piemērošanas nosacījumiem, kā arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas veikt darījuma attiecību uzraudzību atbilstoši riskam.

167. Ņemot vērā Likuma 26. panta otrās daļas prasības, nosakot NILLTPF risku, kas piemīt sadarbībai ar klientu, un izvērtējot, vai konkrētā gadījumā ir pamats piemērot vienkāršoto klienta izpēti, iestādei jāizvērtē, vai informācija, kas pieejama par kapitālsabiedrību, ir pietiekama, lai gūtu pārliecību, ka tā ir valsts vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kurai piemīt zems NILLTPF risks.

3.3.2. Papildu kritēriji vienkāršotajai izpētei

168. Atbilstoši Likumā noteiktajam Komisijai ir tiesības noteikt kritērijus vienkāršotajai klientu izpētei. Vienkāršotās izpētes kritēriji atkarībā no sniegtajiem finanšu pakalpojumiem ir:

168.1. to veic klientiem fiziskām personām – rezidentiem, kuru darījumi saistīti ar regulāru atlīdzības vai citu pastāvīgu un stabilu ienākumu saņemšanu, kuru ienākumu avots ir skaidrs un saprotams un to kopējais mēneša kredīta apgrozījums nepārsniedz 15 000 euro (lineāri) (Komisija ņēma vērā klienta valsts piederību un apstākli, ka šāda riska profila klienta ienākumiem un to apmēram ir saprotama un tiesiska izcelsme, kuru būtu samērīgi izvērtēt, veicot klienta izpēti mazākā apmērā un regularitātē);

168.2. to veic juridiskām personām Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar PLG Latvijas rezidentiem, piemēram, skaidri izprotamiem mazajiem uzņēmējiem ar privātpersonām kā klientiem no vienas puses un dažiem konkrētiem materiālu un pakalpojumu piegādātājiem (t.sk. varētu būt zināmi ES uzņēmumi) no otras puses;

• klients fiziska persona – Latvijas Republikas rezidents. Saņem Latvijas Republikas piešķirto valsts pensiju, līdzekļus tērē veikalos Latvijas Republikas teritorijā un veic komunālos norēķinus. Izmanto norēķinu kontu un debetkarti;

• klients fiziska persona – Latvijas Republikas rezidents. Students, kas saņem stipendiju un algu no valstij piederošas akciju sabiedrības, līdzekļus tērē veikalos Baltijas valstu teritorijā, veic komunālos norēķinus un norēķinus par mācībām. Izmanto internetbanku, norēķinu kontu un debetkarti;

• klients juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā. Nodarbojas ar pārtikas preču mazumtirdzniecību, veic maksājumus saistībā ar saimniecisko darbību (norēķini par precēm, nekustamā īpašuma īri, komunālajiem maksājumiem utt.) un maksā nodokļus Latvijas Republikā. Izmanto internetbanku, norēķinu kontu un POS termināli;

• klients juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā. Valsts akciju sabiedrība, kura nodarbojas ar elektrotīkla uzturēšanu. Uzņēmums veic maksājumus saistībā ar saimniecisko darbību (algas, komunālie maksājumi utt.) un maksā nodokļus Latvijas Republikā. Izmanto internetbanku, norēķinu kontu un overdraftu.

169. Vienkāršotajā izpētē iestāde paredz vienkāršākus klienta izpētes pasākumus mazākā apjomā. Būtu pietiekami veikt klienta identifikāciju un pārliecināties par ienākumu avotu un plānoto darījumu apmēru. Anketas aizpildīšana un pārliecināšanās par ienākumu avotu vienkāršotas izpētes gadījumā ir veicama, ja nepieciešamo informāciju nav iespējams iegūt citā veidā, piemēram, no klienta aizpildītā pieteikuma vai līguma pakalpojuma saņemšanai.

170. Papildus darījuma attiecību laikā vienkāršotās klienta izpētes pasākumi var ietvert:

170.1. darījuma attiecību mērķa un būtības akceptēšanu, ņemot vērā, ka produktam var būt tikai viens mērķis;

170.2. klienta informācijas atjaunošanu tikai, ja notiek izmaiņas klientam sniegtajos pakalpojumos (piemēram, klients sāk izmantot jaunu pakalpojumu vai produktu);

170.3. darījumu uzraudzību, tikai pārsniedzot iestādes pamatoti noteiktu robežlielumu.

171. Ja iestāde darījumu uzraudzības ietvaros konstatē risku paaugstinošus faktorus, kuru rezultātā mainās klientam piemītošais NILLTPF risks, iestādei attiecīgi jānosaka atbilstoši klienta izpētes pasākumi, kas var ietvert standarta klienta izpēti vai padziļināto klienta izpēti, vai jānosaka risku mazinoši pasākumi.

Iestāde slēdz ar klientu dzīvības apdrošināšanas līgumu (bez uzkrājuma) ar apdrošinājuma summu 500 000 euro, atlīdzības izmaksa iespējama tikai šīs personas nāves gadījumā un izmaksājama mantiniekiem. Klients apņemas maksāt ikmēneša prēmiju (samaksu par pakalpojumu) 100 euro apmērā, veicot pārskaitījumu no sava konta kredītiestādē, un maksājumi plānoti visā līguma darbības laikā 20 gadu garumā. Iestāde, slēdzot ar klientu līgumu, iegūst klienta aizpildītu pieteikumu un personu apliecinoša dokumenta kopiju. Līgumā tiek norādīta arī informācija par apdrošināšanas termiņu, izvēlēto maksājumu biežumu u.tml.

Ņemot vērā klienta prognozēto ikmēneša iemaksu apmēru par dzīvības apdrošināšanas polisi, kas gadā sasniegtu ap 1 200 euro, iestāde var iekšējās procedūrās noteikt, ka tā, ņemot vērā pakalpojumam piemītošo zemo NILLTPF risku, klientam piemītošo NILLTPF risku (t.sk. PNP statusu) nosaka, izvērtējot informāciju no aizpildītā pieteikuma, kas ļauj iestādei prezumēt darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību. Vienlaikus iestādei būtu iekšējās procedūrās jāparedz darījumu apmēri vai risku paaugstinoši faktori, kuriem iestājoties tā lūgtu klientam iesniegt papildu informāciju, piemēram, par līdzekļu izcelsmi, ja klients vēlētos veikt liela apmēra vienreizēju iemaksu.

Situācija Nr. 2

Kredītiestādes klients ir Latvijas Republikas rezidents ar ienākumiem 1 500 euro mēnesī, ienākumu avots ir darba alga publiski zināmā tirdzniecības centrā. Izdevumu struktūru veido ikdienas maksājumi.

Kredītiestāde veic klienta riska sākotnējo novērtējumu un, ja nav konstatēti citi risku paaugstinoši apstākļi, piemēro klientam vienkāršoto izpēti, kas paredz klienta datu atjaunošanu reizi piecos gados apstākļos (ja šajā laika posmā netiek identificēti citi risku paaugstinoši faktori), kad klients ar kredītiestādi sazinās kredītiestādes sniegto pakalpojumu ietvaros.

3.4. Klienta padziļinātā izpēte

3.4.1. Padziļinātās izpētes prasības

172. Iestāde veic klienta padziļināto izpēti šādos gadījumos:

172.1. Likumā noteiktajos gadījumos;

172.2. atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātam (punktu skaitam vai riska līmenim), sasniedzot iestādes klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā noteikto robežlielumu, kad jāveic klienta padziļinātā izpēte;

172.3. atbilstoši riska faktoram, kas satur pazīmi, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu (darījuma padziļinātā izpēte).

173. Ne visu riska faktoru iestāšanos ir iespējams konstatēt automātiski, izmantojot tehnoloģiskus risinājumus. Pastāv riska faktori, kuru iestāšanās konstatējama manuāli klienta izpētes vai darījumu uzraudzības ietvaros.

174. Lai nodrošinātu, ka iestādes veiktie pasākumi un no klienta iegūstamā informācija ir samērīga un efektīva, iestāde, iegūstot informāciju par klientu, izmanto publiski pieejamos avotus, kā arī ņem vērā tās iepriekšējās izpētēs iegūto informāciju. Padziļinātās izpētes ietvaros iestāde iegūst informāciju no klienta, ja ir mainījies klienta riska profils un nepieciešams izvērtēt ar izmaiņām saistīto klientam piemītošo NILLTPF risku.

175. Ja klienta padziļinātās izpētes rezultātā iestāde nevar pārliecināties, ka tā spēj pārvaldīt darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumam piemītošo NILLTPF risku, tā izbeidz darījuma attiecības vai neveic gadījuma rakstura darījumu. Šīs prasības mērķis ir nepakļaut iestādi NILLTPF riskam, kuru tā nevar pārvaldīt. Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja pensiju fondam nav iespējas izmaksāt uzkrājumu vai kredītiestāde saglabā kredīta atmaksas līguma nosacījumus, darījuma attiecības izbeidz daļēji. Tas nozīmē, ka netiek sniegti jauni pakalpojumi un darījuma attiecības izbeidz, ciktāl tas pamatoti iespējams. Šādā veidā iestāde līdz iespējamajam minimumam samazina NILLTPF risku, kuram tā ir pakļauta.

176. Dzīvības apdrošināšanas vai citu ar līdzekļu uzkrāšanu saistītu apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (t.sk. apdrošināšanas staprnieki), ja klients neiesniedz klienta padziļinātajai izpētei nepieciešamo informāciju vai ir konstatēts NILLTPF risks, piemēro risku mazinošos pasākumus, tostarp nepieņem jaunas iemaksas, līdz nepieciešamās informācijas saņemšanai vai līguma darbības beigām.

3.4.2. Padziļinātā izpēte atbilstoši Likuma prasībām

177. Likums paredz gadījumus, kad ir automātiski piemērojama klienta padziļinātā izpēte:

177.1. klients identificēts, izmantojot neklātienes identifikāciju, kas nav veikta atbilstoši MK noteikumiem Nr. 392;

177.2. klients ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu saistīta persona;

177.3. klienta patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu saistīta persona;

177.4. uzsākot korespondentattiecības;

177.5. klients ir no augsta riska trešās valsts.

178. Atbilstoši Likuma un klientu izpētes noteikumu prasībām padziļinātās izpētes rezultātā jāiegūst informācija apjomā, kas atbilst klienta riskam. Tādējādi padziļinātās izpētes pasākumi (iegūstamā informācija, to pamatojošie dokumenti) jāveic apjomā, kas atbilst klienta riskam (piemēram, informācijas un dokumentu apjoms, ko iegūst par klientu studentu no augsta riska trešās valsts, izvērtējot darījumu būtību un apmēru, var būt atšķirīgs no informācijas un dokumentu apjoma, ko iegūst par klientu, kas ir no augsta riska trešās valsts un izmanto privātbaņķiera pakalpojumus).

179. Klienta padziļinātās izpētes regularitāti Likumā noteiktajos gadījumos iestāde nosaka, izvērtējot klientam piemītošo risku (vairāk par klienta padziļinātās izpētes periodu skatīt 3.4.5. apakšnodaļā).

Iestāde piemēro šādus padziļinātās izpētes pasākumus:

‒ pārbauda klienta veikto darījumu, izmantoto pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

‒ iegūst papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais PLG ir attiecīgā klienta PLG;

‒ noskaidro klienta esošo finanšu līdzekļu izcelsmi;

‒ analizē klienta saimniecisko vai personisko darbību, t.sk. gadījumos, kad klients ir zemu nodokļu teritorijā reģistrēts uzņēmums. Iestāde iegūst un dokumentē pierādījumus par klienta saistību ar faktisku saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu un tā saistību ar klienta PLG.

Tas, cik plašu informāciju un kādus dokumentus iestāde iegūst (piemēram, līgumus, rēķinus, preču kustību apliecinošus dokumentus vai pakalpojuma sniegšanu pierādošus dokumentus u.tml.), piemērojot ikvienu no padziļinātās izpētes pasākumiem, ir atkarīgs no informācijas un dokumentiem, kas jau ir iestādes rīcībā, – nav nepieciešams atkārtoti iegūt vai pieprasīt darījumus ar klienta galvenajiem sadarbības partneriem apliecinošos dokumentus, ja tie jau ir iestādes rīcībā18.

Piemēram, ja ir iegūts piegādes līgums, kura termiņš ir vairāki gadi un kurš ir iesniegts jau pirms gada, ir jāsaprot un jāizvērtē, vai veiktie darījumi joprojām atbilst līguma noteikumiem, un tas attiecīgi jādokumentē.

Īstenojot prasību par, piemēram, klienta saimnieciskās darbības pārzināšanu, nav nepieciešams automātiski pieprasīt klientam atjaunot klienta anketu (turklāt tikai anketas atjaunošana vai anketas datu pārbaude neliecina, ka iestāde pārliecinās par klienta saimniecisko darbību; iestādei nepieciešams vērtēt visus klientam un tā darbībai piemītošos riska faktorus kopumā un to, vai iestādes rīcībā ir pietiekama informācija un dokumenti, kas raksturo klienta darbību), kur klients norāda to pašu saimnieciskās darbības veidu, ko iepriekš.

Prasības pārzināt klienta saimniecisko darbību mērķis ir iestādei izvērtēt, vai tā joprojām izprot klienta saimniecisko darbību un tai ir pietiekama informācija par iepriekš noskaidrotās informācijas atbilstību esošajiem apstākļiem. Tomēr var būt arī situācijas, kad, īstenojot šo prasību, ir pamatoti un samērīgi lūgt klientam atjaunot informāciju par saimniecisko darbību un iegūt arī papildu dokumentus, jo darījumi neatbilst iestādes rīcībā esošajai informācijai vai iestādei ir šaubas par veikto darījumu atbilstību, piemēram – darījumi tiek veikti ar sadarbības partneriem, kas strādā citā nozarē nekā klients, un šīs nozares pēc būtības nav saistītas un savstarpēji darījumi nešķiet loģiski; iestāde konstatē, ka, iespējams, varētu būt mainījies klienta saimnieciskās darbības reģions, jo ir mainījies darījumu modelis.

Padziļinātās izpētes pasākumi piemērojami atbilstoši riskam un faktiskajiem apstākļiem.

180. Padziļinātās izpētes pasākumi var atšķirties arī regulārās klienta padziļinātās izpētes laikā. Pasākumu piemērošana ir atkarīga no riska, kuru iestāde konstatē, izvērtējot klienta darījumus un par klientu pieejamo informāciju regulārās klienta padziļinātās izpētes laikā. Piemērojamie pasākumi ir mērķēti uz to, lai pārvaldītu identificēto NILLTPF risku.

181. Ja klients atbilst kādam no Likumā minētajiem riska faktoriem, bet pārskata periodā nav veicis darījumus vai tie bijuši nebūtiski (iestāde to attiecīgi fiksē izpētē), un ja nepastāv citi apstākļi, kuri prasa tālākus izpētes pasākumus, tad iestāde tālākus izpētes pasākumus neveic. Tas nozīmē, ka iestādei, dokumentējot apstākli, ka klients nav veicis darījumus vai veiktie darījumi ir nebūtiski (atbilstoši iestādes noteiktajam vērtējumam, ko iestāde pamato), klientam, kas atbilst kādam no Likumā minētajiem riska faktoriem, nav nepieciešams veikt citus padziļinātās izpētes pasākumus.

Iestādei jāņem vērā gan tas, vai klients atzīstams par PNP, gan vidējais kredīta apgrozījums vai darījumu apmērs. Klienta padziļinātās izpētes pasākumi un periods, ik pēc kāda veicama izpēte gadījumā, ja klients ir PNP un veic iemaksas, piemēram, 8 000 euro apmērā reizi mēnesī un tā darījumi nav tikai ikdienas izdevumu segšana, būs atšķirīgi nekā situācijā, kad klients ir PNP un vienu reizi gadā iemaksā 3 000 euro trešā līmeņa pensiju kapitālā.

Taču vienlaikus iestādei jānodrošina efektīva darījumu uzraudzība, lai, saņemot lielāka apmēra līdzekļus, kas atšķiras no klienta vidējās mēneša iemaksas, ko iestāde ir izvērtējusi un atzinusi par samērīgu, tā spētu konstatēt šādus gadījumus un veiktu nepieciešamās izpētes darbības attiecībā uz šo iemaksu.

3.4.3. Padziļinātā izpēte atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātiem vai citiem apstākļiem

3.4.3.1. Klienta padziļinātā izpēte19

182. Pamatojoties uz klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātiem (punktu skaitu vai riska līmeni), iestāde nosaka riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni, atbilstoši kuram tiek noteikta klienta padziļinātā izpēte. Robežlīmenis padziļinātās izpētes veikšanai pirms darījuma attiecību nodibināšanas un darījuma attiecību laikā būs atšķirīgs tāpat kā piemērojamie padziļinātās izpētes pasākumi un to apjoms (atkarīgs no piemītošā riska).

183. Iestāde var noteikt klienta padziļināto izpēti, pamatojoties arī uz citiem apstākļiem, t.sk., iestājoties kādam no riska faktoriem līdzīgi kā Likumā noteiktajos obligātās padziļinātās izpētes gadījumos.

184. Izvērtējot risku paaugstinošos faktorus, kas piemīt klientam, un nosakot padziļinātās izpētes pasākumus un regularitāti, iestāde izvērtē piemērotos risku pārvaldīšanas pasākumus un ņem vērā klientam faktiski piemītošo risku. Piemēram, izvērtējot klienta vai tā patiesā labuma guvēja saimnieciskajai darbībai piemītošo risku, iestāde noskaidro juridiskās personas saimnieciskās darbības būtību, kā arī ņem vērā klienta izmantoto finanšu pakalpojumu NILLTPF risku un klienta PLG ietekmi uz klienta NILLTPF risku.

Klientam iestājas pazīme, ka tā patiesā labuma guvēja saimnieciskajai darbībai piemīt paaugstināts NILLTPF risks.

Iestāde, veicot klienta izpēti pirms darījuma attiecību uzsākšanas, noskaidro klienta saimnieciskās darbības būtību un ienākumu avotu. Apstāklis, ka klienta patiesais labuma guvējs nodarbojas ar paaugstināta NILLTPF riska saimniecisko darbību, nozīmē, ka iestāde izvērtē minētā apstākļa ietekmi uz klientam piemītošo NILLTPF risku.

Iestāde, secinot, ka patiesā labuma guvēja darbība ir nošķirama no klienta saimnieciskās darbības un darījumiem, nosaka tādus pasākumus, lai tā savlaicīgi spētu identificēt paaugstināta NILLTPF riska iestāšanos un piemērot padziļināto izpēti.

Situācija Nr. 2

Klienta saimnieciskās darbības veids ir datorprogrammēšana, IT pakalpojumu sniegšana, viens no galvenajiem darījumu partneriem kopš konta atvēršanas ir Krievijas uzņēmums, klienta PLG norādītā adrese ir Krievijā un anketā norādītais kontakttālrunis ir Krievijā.

Iestāde izvērtē klientam piemītošos riska faktorus:

1) klienta risks – saimnieciskās darbības veids ir tādu pakalpojumu sniegšana, kuriem ir apgrūtināta iespēja pamatot pakalpojumu sniegšanas faktu;

2) klienta, tā PLG un galvenā sadarbības partnera ģeogrāfiskais risks – saistība ar valsti, kas nav Latvijas Republika, ES, Eiropas Ekonomikas zonas vai OECD dalībvalsts.

Lai pārvaldītu klientam piemītošo risku, iestāde novērtē klientam piemītošo risku kā augstu un paredz padziļinātās izpētes pasākumus, lai pārliecinātos, ka klienta saimnieciskā darbība ir ekonomiski pamatota.

Konstatējot saikni starp klienta un tā patiesā labuma guvēja darījumiem, kas liecina par paaugstinātu NILLTPF risku, iestāde piemēro klientam padziļināto izpēti.

185. Nosakot robežlīmeni vai citus apstākļus un tiem piemērojamos padziļinātās izpētes pasākumus, iestāde nodrošina, ka piemērojamie padziļinātās izpētes pasākumi un to apjoms ir atbilstošs un efektīvs, lai iestāde varētu izvērtēt un izprast klienta saimniecisko vai personisko darbību.

186. Klientam piemītošā riska līmenis nosaka padziļinātās izpētes regularitāti, t.i., jo zemāks risks, jo retāka padziļinātā izpēte un otrādi – jo augstāks risks, jo biežāka padziļinātā izpēte.

187. Nosakot padziļinātās izpētes regularitāti, iestāde atskaites punktu, kā skaitīt gada vai mēnešu termiņu, nosaka politikās un procedūrās, ievērojot klientu izpētes noteikumu mērķi – nodrošināt padziļinātās izpētes pārbaudes procesa nepārtrauktību.

3.4.3.2. Padziļinātā izpēte klientu veikto darījumu izvērtēšanai

188. EBI Pamatnostādnēs un Finanšu izlūkošanas dienesta tipoloģijās (pieejamas šeit: https://www.fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/vadlinijas-tipologijas-riki) ir ietverti riska faktori, kas var piemist klienta veiktajiem darījumiem, piemēram, attiecībā uz izmaiņām klienta darījumu apmērā vai darījumu būtībā, ņemot vērā klienta deklarēto saimniecisko darbību. Atbilstoši Likumam sadarbības ar klientu laikā iestāde veic darījumu uzraudzību, ievērojot uz risku balstītu pieeju. Tādējādi augstāka riska klientiem darījumu uzraudzība jāveic rūpīgāk.

189. Iestājoties riska faktoram, kas piemīt klienta darījumam, iestāde veic padziļināto klienta izpēti (darījuma izpēti), piemērojot kādu no padziļinātās izpētes pasākumiem, kas nepieciešami pēc būtības, lai pārliecinātos par veikto darījumu ekonomisko un tiesisko mērķi, t.i., veic klienta izpēti tādā apjomā, lai noskaidrotu, vai riska faktora iestāšanās nerada aizdomas par NILLTPF vai neizraisa NILLTPF riska paaugstināšanos. Turklāt šajos gadījumos jāņem vērā un jāvērtē arī informācija, kas jau ir iestādes rīcībā.

Šis faktors nozīmē, ka iestāde, konstatējot, ka darījumu klienta interesēs slēdz vai veic trešā persona, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvedis, advokāts vai juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas rīkojas klienta vārdā, veic klienta izpēti tādā apjomā, lai noskaidrotu, vai tas rada aizdomas par NILLTPF vai NILLTPF riska paaugstināšanos.

Nosakot piemērojamos padziļinātās izpētes pasākumus, iestāde ņem vērā savā rīcībā esošo informāciju par klientu, piemēram, Latvijas Republikā reģistrēts uzņēmums ar trim darbiniekiem, kas nodarbojas ar šūšanas pakalpojumiem, darījumu veikšanai ir pilnvarojis ārpakalpojumu grāmatvedi, jo savā uzņēmumā nenodarbina grāmatvedi; liels ražošanas uzņēmums nozīmīga darījuma slēgšanai pilnvaro advokātu, lai, ievērojot advokāta zināšanas, noslēgtu sev drošu līgumu. Šādiem klientiem izpētes apjoms atšķirsies no izpētes apjoma, kas jāpiemēro augstāka riska klientam, piemēram, čaulas veidojumam, kura vārdā darbojas ārpakalpojumu grāmatvedis.

Visi klienti, kas izmanto trešo personu (piemēram, ārpakalpojumu grāmatvedi), nav automātiski uzskatāmi par augsta riska klientiem.

3.4.4. Periods, par kādu jāveic padziļinātā izpēte

190. Padziļinātās izpētes periodu (t.i., par kādu laika posmu tiek vērtēta klienta darbība – padziļinātās izpētes pārskata periods) iestāde nosaka politikās un procedūrās, ievērojot apstākļus, kas bijuši par pamatu klienta padziļinātās izpētes veikšanai. Ne klientu izpētes noteikumi, ne citi normatīvie akti nenosaka konkrētu periodu, par kādu veicama padziļinātā izpēte, bet nosaka padziļinātās izpētes mērķi – pārliecināties, ka iestāde pārzina klienta darbību un nepastāv aizdomas par NILLTPF.

191. Attiecībā uz klientiem, kam padziļinātā izpēte jāveic, sasniedzot klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni vai iestājoties citiem apstākļiem, klientu izpētes noteikumos ir noteikta prasība nodrošināt padziļinātās izpētes nepārtrauktību. Tādējādi, nosakot padziļinātās izpētes regularitāti, iestāde atskaites punktu, kā skaitīt mēnešu termiņu, nosaka, ievērojot prasības mērķi – nodrošināt padziļinātās izpētes pārbaudes perioda nepārtrauktību (minētais nav attiecināms uz situāciju, kad mainās klienta risks, atbilstoši kuram padziļinātā izpēte nav jāpiemēro).

Iestājas pazīme: klients ir čaulas veidojums.

Ievērojot čaulas veidojumiem piemītošo paaugstināto NILLTPF risku, iestāde padziļinātās izpētes pasākumus piemēro ik pēc sešiem mēnešiem.

Situācija Nr. 2

Iestājas pazīme: klienta saimnieciskajai darbībai piemīt paaugstināts NILLTPF risks (dārgmetālu, dārgakmeņu tidzniecība).

Iestāde izvērtē klienta darbībai piemītošo risku un darījumu apmēru un lemj par padziļinātās izpētes perioda noteikšanu. Konstatējot, ka klientam piemīt paaugstināts NILLTPF risks, iestāde nosaka padziļinātās izpētes periodu atbilstoši tās politikām un procedūrām. Iestāde var lemt par darījumu monitoringu un, konstatējot darījumu apmēra izmaiņas vai citu risku paaugstinošo apstākļu iestāšanos, attiecīgi noteikt īsāku padziļinātās izpētes termiņu (piemēram, ja periods noteikts 12 mēneši un darījumu apmērs palielinās, iestāde nosaka padziļinātās izpētes periodu – seši mēneši).

192. Ja klientam iestājas riska faktors vai to kombinācija un iepriekš ir veikta standarta izpēte, bet nav veikta padziļinātā izpēte, tad iestāde padziļinātās izpētes periodu nosaka no pēdējās veiktās klienta standarta izpētes. Tomēr atkarībā no darījumiem un riska var būt nepieciešams ietvert arī periodu, par kuru izpēte jau tika veikta.

193. Nosakot periodu, par kādu padziļinātā izpēte veicama, iestāde ņem vērā klientam piemītošo NILLTPF risku un konstatēto riska faktoru vai iepriekš veiktās padziļinātās izpētes laiku, ja klientam iepriekš padziļinātā izpēte ir veikta (padziļinātā izpēte jāveic, lai izprastu, vai konkrētais riska faktors rada aizdomas par NILLTPF vai riska paaugstināšanos, līdz ar to periods nosakāms atbilstoši riska faktoram).

Šis faktors attiecas uz gadījumiem, kad klients dod rīkojumu par aktīvu (naudas līdzekļu, finanšu instrumentu u.tml.) ieguldīšanu paaugstināta riska jurisdikcijā esošā finanšu iestādē (tik tālu, cik iestāde zina, ka tas ir finanšu instrumentu ieguldījums).

Iestāde padziļinātās izpētes pasākumus piemēro par tādu periodu, kas ļauj izprast, vai šāds klienta rīkojums rada aizdomas par NILLTPF vai riska paaugstināšanos. Lai noteiktu periodu, nepieciešams izvērtēt iestādes rīcībā esošo informāciju par klientu – vai iestāde izprot klienta darbību, vai klientam šādi darījumi ir raksturīgi, vai un kad klientam ir veikta padziļinātā izpēte u.tml.

Pamatprincips perioda noteikšanai attiecībā uz klienta darījumam piemītošo riska faktoru – klienta NILLTPF risks un konstatētais riska faktors.

3.4.5. Padziļinātās izpētes termiņš

194. Klientu izpētes noteikumi paredz noteiktu periodu, kādā jāveic padziļinātā izpēte. Termiņa mērķis ir samērīgā laika periodā konstatēt iespējamo NILLTPF risku un veikt atbilstošus pasākumus riska pārvaldīšanai. Regulārās padziļinātās izpētes termiņš ir 35 darba dienas kopš priekšnosacījumu padziļinātās izpētes veikšanai iestāšanās.

195. Iestāde var padziļinātās izpētes termiņu pagarināt, ja tas ir pamatoti nepieciešams, piemēram, informācijas iegūšana no starptautiskas korporācijas aizņem ilgāku laika periodu. Šādā gadījumā iestādei ir tiesības noteikt padziļinātās izpētes termiņa pagarinājumu līdz 25 darba dienām. Konstatējot risku paaugstinošus apstākļus, iestāde lemj par pastiprinātās uzraudzības pasākumu piemērošanu. Iestāde dokumentē termiņa pagarinājuma pamatojumu.

196. Ja pēc padziļinātās izpētes termiņa beigām iestāde nevar to pabeigt, jo nav pieejama nepieciešamā informācija, iestāde izvērtē trūkstošās informācijas ietekmi uz NILLTPF risku, kādai tā ir pakļauta. Ja pēc būtības padziļinātā izpēte ir veikta un trūkstošā informācija ir vērtējama vienīgi kā papildu informācija, un iestādei klienta darbība un veiktie darījumi ir skaidri un saprotami, iestāde var pagarināt termiņu un iegūt papildu informāciju. Padziļinātās izpētes secinājumus iestāde sagatavo padziļinātās izpētes termiņā, proti, ja termiņš ir noteikts ar pagarinājumu, tās ir 60 darba dienas.

197. Padziļinātās izpētes termiņš darījumam piemītošā riska faktora izpētei jānosaka samērīgi ar attiecīgajam faktoram piemītošo risku. Ievērojot minēto, iestāde izvērtē konkrētā riska faktora ietekmi uz NILLTPF risku un atbilstoši lemj par piesardzīgu un samērīgu termiņu riska pārvaldīšanai, lemjot par pastiprinātās uzraudzības pasākumiem, ja tas ir nepieciešams.

3.4.6. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana

198. Uzsākot darījuma attiecības, iestāde, izmantojot uz risku balstītu pieeju, pārbauda, izvērtē un dokumentē, vai klients ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā pēc kritērijiem, kas noteikti klientu izpētes noteikumu terminu skaidrojumā. Jo augstāks klientam piemītošais NILLTPF risks, jo lielāka uzmanība kritērijiem jāpievērš.

199. Atkarībā no klientam piemītošā NILLTPF riska var būt situācija, kad klientu izpētes noteikumu terminu skaidrojumā noteiktie kritēriji nav jāpiemēro vispār vai uzmanība jāpievērš atsevišķiem kritērijiem. Konkrētus kritērijus un to, kāda riska situācijās tos piemēro, lai noteiktu savstarpēji saistītu klientu grupu, nosaka iestāde.

200. Savstarpēji saistītu klientu grupas konstatēšana gadījumos, kad ir paaugstināts risks, ļauj iestādei izvērtēt darījumu shēmu kopumā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgāku izvērtējumu par veiktajiem darījumiem un aizdomīgu darījumu konstatēšanu. Vērtējot viena klienta darījumus atsevišķi, informācija par darījumiem ir šaurāka, līdz ar to iespējami aizdomīgu darījumu pazīmes var nekonstatēt. Savukārt, jo plašāka ir informācija par darījumiem (tostarp grupas ietvaros veiktajiem darījumiem), jo pilnvērtīgāk var izvērtēt, vai darījumiem ir ekonomiskais pamatojums un mērķis un vai tiem nepiemīt aizdomīgu darījumu pazīmes.

201. Var būt situācijas, kad savstarpēji saistītu klientu grupas kritērijus var konstatēt automatizēti (piemēram, klientiem ir viens un tas pats PLG). Tomēr daļu no kritērijiem var konstatēt klientu padziļinātās izpētes ietvaros – manuāli (piemēram, radniecība starp PLG, klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta finanšu instrumenti).

202. Iestāde politikās un procedūrās nosaka prasības klientu izpētes noteikumu terminu skaidrojumā minēto savstarpēji saistītu klientu grupas indikatīvo kritēriju izvērtēšanai. Iestādes atbildība ir pamatot noteikto prasību īstenošanu un pietiekamību.

203. Klientu izpētes noteikumi neparedz, ka, konstatējot kādu no klientu izpētes noteikumos minētajiem kritērijiem, automātiski ir uzskatāms, ka klienti veido savstarpēji saistītu klientu grupu. Gadījumos, kad diviem vai vairākiem klientiem ir kopīgs PLG, šie klienti būtu uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu. Savukārt gadījumos, kad diviem vai vairākiem klientiem konstatē PLG radniecību, pilnvarotā pārstāvja vai kontaktinformācijas sakritību, iestādei būtu vispirms jāizvērtē šīs pazīmes un nepieciešamības gadījumā jāiegūst papildu informācija, ņemot vērā, ka tā var liecināt par savstarpēji saistītu klientu grupas esamību.

Tiek konstatēti vairāki vienas iestādes klienti, kuru faktiskās adreses sakrīt.

Iespējamā rīcība: noskaidrot, kāda tipa ēka atrodas konkrētajā adresē – privātmāja, biroju ēka – un vai nepastāv aizdomas par pastkastīšu adreses izmantošanu.

Šādā gadījumā jāvērtē, vai starp klientiem pastāv saistība (piemēram, plānots veikt savstarpējus darījumus), lai noteiktu, vai klienti uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu.

Situācija Nr. 2

Iestādes klients A ir uzņēmums, kas nodarbojas ar piensaimniecību un savu produkciju piegādā citam iestādes klientam B, kura saimnieciskā darbība ir piena produktu ražošana. Klients A veic dažādus norēķinus par saimniecības izdevumiem un uzturēšanu, savukārt ienākošie darījumi ir galvenokārt (~85%) maksājumi no klienta B par piegādāto produkciju.

Iespējamā rīcība: iestāde konstatē, ka klienta A un klienta B darījumi atbilst savstarpēji saistītu klientu grupas pazīmei "savstarpēji veiktie darījumi veido vismaz 30% no klienta mēneša apgrozījuma", tomēr, izvērtējot klienta A un klienta B saimniecisko darbību un veiktos darījumus, nav pamata uzskatīt, ka klients A un klients B veido savstarpēji saistītu klientu grupu.

Situācija Nr. 3

Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki mājas apsaimniekošanai izveidojuši biedrību. Kā biedrības PLG tiek prezumēta biedrības valde, kurā ietilpst piecu dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieki, kaut arī viņu faktiskā adrese sakrīt, nebūtu uzskatāmi par savstarpēji saistītu klientu grupu.

204. Izvērtējot, vai pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa, iestāde izvērtē gan klientu izpētes noteikumos minētās pazīmes, gan arī iespējamo grupas dalībnieku darījumus (tostarp maksājumus, savstarpējos aizdevumus, darījumus ar finanšu instrumentiem, savstarpējos galvojumus utt.).

Uzņēmuma Kļava saimnieciskā darbība ir ēdināšanas pakalpojumi. Uzņēmuma Bērzs saimnieciskā darbība ir būvniecības pakalpojumi. Savukārt uzņēmuma Ozols saimnieciskā darbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu pārdošanu.

Lai izvērtētu savstarpēji saistītu klientu grupas esamību, iestāde ņem vērā apstākli, ka uzņēmumi darbojas nozarē, kurā ir paaugstināts risks saistībā ar skaidras naudas izmantošanu, kā arī apstākli, ka uzņēmumam Kļava ir divi PLG, kuri katrs ir PLG vēl citā uzņēmumā.

Lai pārliecinātos, vai uzņēmums Kļava ir saistīts ar uzņēmumiem Ozols un Bērzs, iestāde izvērtē gan uzņēmumu saimnieciskās darbības veidus, gan apstākli, vai uzņēmumi veic savstarpējus darījumus (maksājumi, aizdevumi, galvojumi utt.).

Ņemot vērā, ka uz uzņēmumiem attiecas pazīme par kopīgu PLG, iestāde veido savstarpēji saistītu klientu grupu vai grupas:

1) ietverot visus uzņēmumus vienā grupā;

2) ietverot uzņēmumu Kļava un Ozols vienā grupā un uzņēmumu Kļava un Bērzs otrā grupā.

Izvēloties, kuru no grupas veidošanas iespējām piemērot, iestāde var vadīties no grupas dalībnieku skaita un grupas dalībnieku būtības (piemēram, ja katram PLG ir savs holdings, ir saprātīgi veidot atsevišķas grupas katrai holdingkompānijai).

205. Konstatējot savstarpēji saistītu klientu grupu, iestāde dokumentē katra klienta lomu grupā un shematiski attēlo naudas un preču plūsmu grupas ietvaros un ar darījumu partneriem ārpus grupas, lai saprastu katra dalībnieka lomu un nozīmi grupā. Ja vienam PLG ir vairāki uzņēmumi ar tādu pašu saimnieciskās darbības virzienu, tad iestāde, pamatojoties uz risku, noskaidro un dokumentē iemeslu vairāku uzņēmumu ar vienādu saimniecisko darbību dibināšanai un šādas rīcības ekonomisko būtību.

206. Dokumentējot savstarpēji saistītu klientu grupas dalībniekus un to lomu grupā, iestāde nodrošina, ka pie katra dalībnieka ir informācija, ka klients ir grupas (norādot, kādas grupas) sastāvā un kad grupas darbība kopumā tika vērtēta, taču pašu vērtējumu nav nepieciešams dublēt katra dalībnieka lietā. Jānodrošina vērtējuma izsekojamība un iegūšana nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja tiek veikts neatkarīgs ārējais audits vai Komisijas pārbaude.