Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

1 Eurostat dati, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_03_10/default/table?lang=en.2 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf.3 Veselības statistikas datubāze, SPKC.4 Potenciāli zaudētie mūža gadi, https://statistika.spkc.gov.lv/Resources/PX/Databases/Health/Metadati/PZMG_metadati_lv.html.5 Eurostat dati. Minētie rādītāji attiecas uz priekšlaicīgu ar profilaksi novēršanu mirstību (preventable and treatable mortality) (vecumā līdz 75 gadiem) 2016. gadā, https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do.6 SPKC dati (aprēķināts pēc Eurostat un OECD metodoloģijas (2019).7 Centrālā statistikas pārvalde, https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba/veseliba.8 Healthy life years statistics.9 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf.10 Eurostat dati.11 Inchley J, Currie D, Budisavljevic S, Torsheim T, Jåstad A, Cosma A et al., editors. Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada. International report. Volume 2. Key data. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2020. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.12 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf.13 Avots: Eurostat ( HLTH_SHA11_HC ), Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00207/default/table?lang=en 14 Pirktspējas paritāte (PPP; Purchasing pover parity) ir valūtas pārrēķina likme, kas vienādo dažādu valūtu pirktspēju, novēršot atšķirības starp dažādu valstu cenu līmeņiem. PPP izmantošana nodrošina to, ka visu valstu nacionālā iekšzemes kopprodukta novērtējumā ir vienāds cenu līmenis un tādējādi atspoguļo vienīgi atšķirības faktiskajā ekonomikas apjomā.15 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf16 2021.gada vispārējās valdības budžeta izdevumi veselībai novērtēti, ņemot vērā Valsts Kases operatīvos budžeta izpildes pārskatus par 2021.gadu, Finanšu ministrijas novērtējumu par vispārējās valdības budžeta izdevumiem 2021.gadā un IKP, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gada 4. ceturkšņa IKP ātrā novērtējuma datiem (uz 11.02.2022).17 EU-SILC.18 CSP dati, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/meklet-tema/2694-iedzivotaju-skaita-izmainas-latvija-2019.19 Hroniskas slimības ietver infarktu, insultu, diabētu, Parkinsona slimību, Alcheimera slimību un reimatoīdo artrītu vai osteoartrītu. Avots: Eurostat Paredzamā mūža ilguma un veselīgo dzīves gadu datubāze (dati attiecas uz 2017. gadu).20 2. OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems andPolicies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf.21 SPKC dati.22 SPKC dati; Eurostat, 2016.23 https://www.spkc.gov.lv/lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize/pzmg_par_2017_final.pdf, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/PZMG10_PZMG_celoni_regioni.px/table/tableViewLayout2/, https://statistika.spkc.gov.lv/Resources/PX/Databases/Health/Metadati/PZMG_metadati_lv.html.24 SPKC dati; Eurostat dati.25 SPKC aprēķini, izmantojot OECD/Eurostat metodoloģiju par treatable un preventable mortality.26 Health at a Glance 2019, https://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/health-at-a-glance-2019_4dd50c09-en.27 SPKC dati.28 SPKC dati.29 SPKC dati.30 Vēža savlaicīgas atklāšanas programma, http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/programmas-rezultati.31 SPKC dati.32 Vēža savlaicīgas atklāšanas programma, http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/programmas-rezultati.33 Neinfekcijas slimības – saslimstība, mirstība, riska faktori, situācija Latvijā 2006.-2015.gadā https://spkc.gov.lv/upload/Sabiedribas_veselibas_petijumu_faili/neinfekciju_slimibas_2006-2015.pdf.34 SPKC dati.35 Potenciāli zaudētie mūža gadi, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/PZMG10_PZMG_celoni_regioni.px/table/tableViewLayout2/.36 Wittchen H.U., Jacobi F. Rehm J., et al. The size and burden of mental disorders and other disorders of the bramin in Europe 2010. European Neuropsychopharmacology, 2011. 21: 655-679 p.37 DEPRESSION: A Global Crisis World Mental Health Day, October 10 2012 https://www.who.int/mental_health/management/depression/wfmh_paper_depression_wmhd_2012.pdf?Ua=1.38 Global burden of mental disorders and the need for a comprehensive, coordinated response from health and social sectors at the country level, 2011, https://apps.who.int/gb/ebwha/pdf_files/EB130/B130_9-en.pdf.39 Veselības aprūpes statistikas gadagrāmata, SPKC, 2018, https://www.spkc.gov.lv/lv/latvijas-veselibas-aprupes-statistikas-gadagramata.40 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC, 2016, 2018.41 "Latvijas iedzīvotāju virs darbaspējas vecuma veselību ietekmējošo paradumu un funkcionālo spēju pētījums", 2019, https://www.esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Latvijas%20iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20virs%20darbsp%C4%93jas%20vecuma%20vesel%C4%ABbu%20ietekm%C4%93jo%C5%A1o%20paradumu%20un%20funkcion%C4%81lo%20sp%C4%93ju%20p%C4%93t%C4%ABjuma%20gala%20zi%C5%86ojums%202020.pdf.42 E. Rancāns, J. Vrubļevska, A. Ķīvīte, R. Ivanovs, R. Logins, L. Bērze. Prevalence of depression in treatment seeking population in primary care settings in Latvia - the results of the National Research Project BIOMEDICINE. European Neuropsychopharmacology, Vol. 26, S478–S479. Published in issue: October 2016. DOI: http://dx.doi.org/10.1016/S0924-977X(16)31483-343 Rancans E., Vrublevska J., Snikere S., Koroleva I., Trapencieris M. The point prevalence of depression and associated sociodemographic correlates in the general population of Latvia, Journal of Affective Disorders, 2014 Mar;156:104-10; https://www.spkc.gov.lv/lv/e-zurnals-par-atkaribas-problemam/aipap81.pdf44 Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmas dati par 2019. gadu45 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC46 Inchley J, Currie D, Budisavljevic S, Torsheim T, Jåstad A, Cosma A et al., editors. Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada. International report. Volume 2. Key data. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2020. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.47 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC48 Inchley J, Currie D, Budisavljevic S, Torsheim T, Jåstad A, Cosma A et al., editors. Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada. International report. Volume 2. Key data. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2020. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.49 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC50 Spriņģe L. Vardarbības izraisītie veselības traucējumi bērniem un jauniešiem Latvijā. Promocijas darbs. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 201751 Psihiskā veselība Latvijā 2016. gadā. Tematiskais ziņojums, 201752 SPKC: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/MOR20_Iedz_mirstiba_dzimumu_sadalijuma290420.px/53 SPKC dati54 Veselības aprūpes statistikas gadagrāmata, SPKC, 2018, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/PZMG20_PZMG_celoni_dzimumi.px/table/tableViewLayout2/55 Veselības statistikas datubāze: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/56 Veselības statistikas datubāze: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/57 OECD datubāze58 Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novērtēšana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai, LU, 2018, Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/mss_petijums_lu_lm_final.26.01.2018.pdf59 Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata SPKC, 2018 https://www.spkc.gov.lv/lv/latvijas-veselibas-aprupes-statistikas-gadagramata60 SPKC, https://spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/petijumi-un-zinojumi/veselibu-ietekmejoso-paradumu-/61 Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novērtēšana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai, LU, 2018, Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/mss_petijums_lu_lm_final.26.01.2018.pdf62 Muskuļu un skeleta sistēmas slimību izmaksu novērtēšana un rekomendācijas izmaksu optimizācijai, LU, 2018, Pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/petijumi/mss_petijums_lu_lm_final.26.01.2018.pdf63 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/MOR40_Zidainu_mirstiba_06052020.px/64 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/MOR40_Zidainu_mirstiba_06052020.px/65 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true66 Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 201867 Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2014, 2016, 201868 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH085_smeketajas.px/69 Europeans’ attitudes towards vaccination, https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/instruments/special/surveyky/222370 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC, 201871 SPKC dati72 SPKC dati73 Ministru kabineta Rīgā 2019. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam", https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam74 Tuberculosis surveillance and monitoring in Europe, 2019 https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/tuberculosis-surveillance-monitoring-Europe-2019-20_Mar_2019.pdf75 SPKC dati76 ECDC/WHO: Surveillance Report "HIV/AIDS Surveillance in Europe 2019 (2018 data)", https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/hiv-surveillance-report-2019.pdf77 SPKC dati78 Valsts asinsdonora centra dati79 Eiropas Ekonomikas zona80 Antimicrobo līdzekļu patēriņa datu bāze EEZ: https://www.ecdc.europa.eu/en/antimicrobial-consumption/database/trend-country81 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf82 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf83 Eurostat dati, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_03_10/default/table?lang=en84 Eurostat dati, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_03_10/default/table?lang=en85 Veselības statistikas datubāze, SPKC, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true86 SPKC dati87 Indekss tiek vērtēts skalā 1-100. 1 apzīmē pilnīgu nevienlīdzību, 100 – pilnīgu vienlīdzību.88 Centrālā statistikas pārvalde, https://www.csb.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba/veseliba89 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems andPolicies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf90 Eurostat dati, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:Healthy_life_years_2018_3.png91 Apsekojums "Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2019. gadā", CSP, 2020, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/413-ienakumi-un-dzives-apstakli-latvija-2019-gada92 Apsekojums "Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2019. gadā", CSP, 2020, https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nabadziba/meklet-tema/413-ienakumi-un-dzives-apstakli-latvija-2019-gada93 Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumi Nr. 310 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" un 9.2.4.2. pasākuma"Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" īstenošanas noteikumi https://likumi.lv/ta/id/282400-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-9-2-4-specifiska-atbalsta-merka-uzlabot-pieejamibu-veselibas-veicinasanas94 Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā), Labklājības ministrija, Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" Rīga, 2019 http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Nabadz_soc_atstumt_mazin_ricibpol_izvertejums_Zinojums.pdf95 Baltijas Sociālo zinātņu institūts (2017.) Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte, Rīgā, - 135.lpp. http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petij_sif_motivac_paaugst_un_atbalst_pakalpoj_potencial%2Bmerka%2Bgrup_profiles_un_vaj_izpete.pdf96 Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" (2015.) Pētījums "Romi Latvijā". Rīgā, - lpp.59.-60.97 Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" (2019). Ziņojums "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)". Rīga, - 219., 337.lpp., http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Nabadz_soc_atstumt_mazin_ricibpol_izvertejums_Zinojums.pdf98 ES Padomes secinājumi par romu integrācijas procesa paātrināšanu (08.12.2016), 26.punkts; https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/Dokumenti/Padomes%20secinajumi_16.pdf;2019. gada 5. septembra Eiropas Komisijas Ziņojums par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu, 1.sadaļas 3. punkta "Veselības aprūpe" ieteicamās prioritātes https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/Dokumenti/EK_romu_zinojums_050919_COM_2019_406_LV.pdfEiropas Padomes Komisijas pret rasismu un neiecietību 2018.gada 4.decembra Piektais ziņojums Latvijai, 74. rekomendācija https://rm.coe.int/fifth-report-on-latvia/1680934a9f;Eiropas Padomes Vispārējas konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas Trešais viedoklis par Latviju (23.02.2018.), 180.punkts https://rm.coe.int/3rd-op-latvia-latvian/16808d91ab;OSCE Third Status Report: Implementation of the Action Plan on Improving the Situation of Roma and Sinti within the OSCE Area (2018), Recommendations No. 58-63, - pp.66.-67. https://www.osce.org/files/f/documents/6/8/406127.pdf99 Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" (2015.) Pētījums "Romi Latvijā"101 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU. Latvija Valsts veselības profils 2019. OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems andPolicies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf102 Gada pārskats par Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla darbību Latvijā 2018. gadā, 2019 https://www.spkc.gov.lv/lv/nvpt-gada-parskati/gada_parskats_par_nvpt_darbibu_latvija_2018.gads1.pdf103 Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumiem Nr 277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs"104 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems andPolicies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf105 Increasing fruit and vegetable consumption to reduce the risk of noncommunicable diseases https://www.who.int/elena/titles/fruit_vegetables_ncds/en/106 Health Promotion and Disease Prevention Knowledge Gateway https://ec.europa.eu/jrc/en/health-knowledge-gateway/promotion-prevention/nutrition/fruit-vegetables107 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums108 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums109 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC, 2018. gads110 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC, 2018. gads111 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC, 2018. gads112 Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Veselības ministrija. Rīga, 2020113 Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Veselības ministrija. Rīga, 2020114 Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Veselības ministrija. Rīga, 2020115 Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Veselības ministrija. Rīga, 2020116 Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā 2018./2019. māc. g.117 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC118 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC119 Latvijas iedzīvotāju virs darbaspējas vecuma veselību ietekmējošo paradumu un funkcionālo spēju pētījums, SKDS, 2019 (ESF)120 Oral health, WHO, 2020 https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/oral-health121 Mutes veselības pētījums skolēniem Latvijā 2016, https://spkc.gov.lv/upload/spkcresearchfailicol/petijuma_zinojums_mutes_veseliba.pdf122 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC123 Inchley J, Currie D, Budisavljevic S, Torsheim T, Jåstad A, Cosma A et al., editors. Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada. International report. Volume 2. Key data. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2020. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.124 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada aptaujas dati125 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada aptaujas dati126 https://www.tirizobi.lv/sakumlapa127 Physical Activity and Adults https://www.who.int/dietphysicalactivity/factsheet_adults/en/128 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati, SPKC129 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada dati130 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati, SPKC131 Sabiedrības viedoklis par dopinga lietošanu sportā Latvijas iedzīvotāju aptauja 2018. gada decembris - 2019. gada februāris, SKDS http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Sabiedr%C4%ABbas_viedoklis_par_dopinga_lietosanu_sporta_atskaite_11.04.2019.pdf132 UKAD IPED Report, 31.lp. Pieejams: https://www.ukad.org.uk/sites/default/files/2020-01/UKAD%20IPED%20Report%20FINAL.pdf133 Eurostat, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/DDN-20190801-1134 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/?tablelist=true135 Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata, 2018136 Ministru kabineta 2017. gada 31. oktobra rīkojums Nr. 630 "Par HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018.-2020. gadam, https://likumi.lv/ta/id/294753137 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2017./2018, SPKC138 Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" (2015.) Pētījums "Romi Latvijā". Rīgā, - 91.lpp https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/Papildu/romi_latvija_petijums_LV.pdf139 Atbilstoši pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktā pētījuma datiem140 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada aptaujas dati141 Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2019. gada dati142 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC143 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC144 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC145 Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2019. gada dati146 Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma 2019. gada dati147 Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2018. gada aptaujas dati148 WHO. ‘BEST BUYS’ AND OTHER RECOMMENDED INTERVENTIONS FOR THE PREVENTION AND CONTROL OF NONCOMMUNICABLE DISEASES - https://www.who.int/ncds/management/WHO_Appendix_BestBuys_LS.pdf/149 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1524150 WHO dati, https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0005/393107/achp-fs-eng.pdf151 Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš. 2005.-2019. gadā. - https://www.spkc.gov.lv/lv/statistikas-dati152 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC153 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, SPKC154 Vairāk nekā 60 gramu absolūtā alkohola lietošana vienā reizē pēdējo 12 mēnešu laikā vai pēdējā mēneša laikā.155 Tieši ar alkohola lietošanu saistīti šādi cēloņi: alkohola izraisīts pseido Kušinga sindroms; psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ; nervu sistēmas deģenerācija alkohola dēļ; alkohola polineiropātija; alkohola kardiomiopātija; alkohola gastrīts; alkohola izraisītas aknu slimības, aknu fibroze, ciroze, hepatīti u.c.; alkohola izraisīts hronisks pankreatīts; etilalkohola, metanola vai neprecizēta alkohola izraisīta toksiska darbība; nejauša saindēšanās ar alkoholu.156 60 un vairāk gramus absolūtā alkohola vienā iedzeršanas reizē.157 Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD), 2020. Ceļu satiksmes negadījumu skaita statistika, Vadītāju alkohola reibumā izraisīties negadījumi. https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits158 https://www.who.int/ncds/management/WHO_Appendix_BestBuys_LS.pdf159 WHO. Alcohol. http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs349/en/160 Alcohol prices, taxes and health https://www.paho.org/spc-crb/index.php?option=com_docman&view=download&alias=103-alcohol-prices-taxes-and-health-1&category_slug=day-1&Itemid=490161 Resource tool on alcohol taxation and pricing policies. https://apps.who.int/iris/rest/bitstreams/1086244/retrieve162 Jaunietis saskaņā ar Jaunatnes likumu ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.163 Wagenaar AC, Salois MJ, Komro KA (2009). Effects of beverage alcohol price and tax levels on drinking: a meta-analysis of 1003 estimates from 112 studies. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19149811164 OECD (2015) Tackling harmful use of alcohol: Economic and Public Health policy. https://read.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/tackling-harmful-alcohol-use_9789264181069-en#page133165 Colin Angus , John Holmes , Petra S. Meier. Comparing alcohol taxation throughout the European Union. First published:30 May 2019 .https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1111/add.14631166 Saskaņā ar SPKC publicēto analītisko pārskatu "Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū" (2016)167 Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū, 2016 https://spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/Diana/atkaribu_izraisosu_vielu_lietosana.pdf168 Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū, SPKC, 2016, https://spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/Diana/atkaribu_izraisosu_vielu_lietosana.pdf169 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC170 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC171 ESPAD 2019:atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Pētījuma gala ziņojums, SPKC172 Šūpule, I. et al. (2016). Atkarību izraisoši vielu lietošana izklaides vietās Latvijā 2016.gadā. Pētījuma ziņojums. Rīga: SPKC173 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga: SPKC174 Žabko O., et al. (2018) Atkarību izraisošo vielu lietošanas tendenču analīze ieslodzījuma vietās Latvijā 2018. gadā175 Problemātiskā narkotiku lietošana ir opioīdu, kokaīna un/vai amfetamīnu ilgstoša vai regulāra lietošana vai to injicēšana (EMCDDA, 2012), http://www.emcdda.europa.eu/stats07/PDU/methods176 EMCDDA. (2007) Statistical bulletin, Problematic Drug use (PDU), Methods and definitions: http://www.emcdda.europa.eu/stats07/PDU/methods177 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10. posma rezultāti. Rīga: SPKC178 HIV infekcijas izplatība Latvijā https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids179 https://likumi.lv/ta/id/308315-par-narkotiku-lietosanas-un-izplatibas-ierobezosanas-planu-2019-2020-gadam180 Aivita Putniņa, Artūrs Pokšāns, Māris Brants, 2019. Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un ar to ietekmējošiem riska faktoriem. https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf181 Ārējie nāves cēloņi ir trešā vietā (aiz SAS un audzējiem), kā dēļ tiek zaudēti potenciālie mūža gadi līdz 69 g.v.182 SPKC dati183 SPKC dati184 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/185 Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2017./2018. gada dati, SPKC186 European Environment Agency. Healthy environment, healthy lives: how the environment influences health and well-being in Europe. 2020.187 Veselības inspekcija, https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/content/documents/petijuma_zinojums_2017_201820311.pdf - 1. posma rezultāti188 IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU VIDES KVALITĀTES UN DROŠUMA PĒTĪJUMS 2. starpziņojums, 2019, https://www.vi.gov.lv/lv/izglitibas-iestazu-vides-kvalitates-un-drosuma-petijums-2/petijuma_starpzinojums_2.pdf http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/aktuali/this-just-in-2017/izglitibas-iestazu-vides-kvalitates-un-drosuma-petijums189 European Environment Agency. Healthy environment, healthy lives: how the environment influences health and well-being in Europe. 2020.190 OECD. Health at a Glance 2019: OECD Indicators, OECD Publishing, Paris. 2019.191 World health Organization. The Global Health Observatory. Ambient air pollution attributable DALYs (per 100 000 population). https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/ambient-air-pollution-attributable-dalys-(per-100-000-population) Atvērts 13.04.2021. 192 VI dati193 Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 671 "Dzeramā ūdens oblīgātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība194 Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība"195 Veselības inspekcijas pārskats par peldvietu ūdens kvalitāti un uzraudzību 2019. gada peldsezonā. https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/data_content/parskats-par-peldvietu-udens-kvalitati-un-uzraudzibu-2019-gada.pdf196 Ministru kabineta Rīgā 2019. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam", https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam197 European Environment Agency. Healthy environment, healthy lives: how the environment influences health and well-being in Europe. 2020.198 Vides faktoru ietekme uz veselību. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. v/a "Sabiedrības veselības aģentūra". 2008.199 Informatīvais ziņojuma projekts "Par vides trokšņa regulējumu", http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40483511200 Minamatas konvencija par dzīvsudrabu, https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1736201 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf202 Par pašvaldībām, https://likumi.lv/ta/id/57255-par-pasvaldibam203 No 2020. gada 1. septembra zobārstniecības māsas profesija ir apvienota ar zobārsta asistenta profesiju, turpmāk pastāvot tikai zobārsta asistenta profesijai.204 Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 " Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"205 NVD dati206 NVD dati207 SPKC dati208 Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"209 Nacionālais veselības dienests210 Viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā naudas ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. 1. kvintile ir vismazturīgākā, bet 5. kvintile – visturīgākā mājsaimniecība.211 CSP un Eurostat, EU-SILC apsekojums212 Datu avots: Latvijas: Valsts veselības pārskats 2017, OECD213 Taube M., Vaskis E., Nesterenko O., 2019. Vai iedzīvotāji var atļauties maksāt par veselības aprūpi? Jauni pierādījumi par finansiālo aizsardzību Latvijā. Kopenhāgena, PVO Eiropas Reģionālais birojs. Pieejams: http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0020/402059/WHO-FP-016-Latvia-in-Latvian-digital-single-pages.pdf?ua=1214 Veselības ministrijas publiskais pārskats, 2018 http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Ministrija/VMrik_121219_VM_2018_parskats_.pdf215 Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"216 Veselības ministrijas publiskais pārskats, 2018 http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Ministrija/VMrik_121219_VM_2018_parskats_.pdf217 Slimnīcu sniedzamās palīdzības apjoms atbilstoši slimnīcu līmenim ir noteikts 28.08.2018. MK noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes organizācijas un finansēšanas kārtība" 6.pielikumam. Savukārt samaksas apmēra plānošana ir noteikta noteikumu 14. pielikumā.218 Vienā adresē var būt reģistrētas vairākas ārstniecības iestādes, piemēram, ģimenes ārsta prakses, kā arī vienai ārstniecības iestādei var būt vairākas adreses (filiāles).219 Veselības inspekcijas dati.220 NMPD dati.221 Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti 2018. gads222 Eiropas Padomes 2020. gada 11. marta rezolūcija (CM?res(2020)3) par farmaceitiskās aprūpes ieviešanu pacientu un veselības aprūpe spakalpojumu labā (Resolution CM/Res(2020)3 on the implementation of pharmaceutical care for the benefit of patients and health services (Adopted by the Committee of Ministers on 11 March 2020 at the 1370th meeting of the Ministers' Deputies)223 EDQM par farmaceitisko aprūpi224 Klīniskā farmācija ir definēta kā farmācijas nozare, kas, balstoties uz zinātnisku un praktisku pieeju, nodrošina racionālu zāļu lietošanu. Klīniskais farmaceits ir farmaceits, kurš veic konsultatīvas un uzraudzības funkcijas ar racionālu zāļu lietošanu saistītos jautājumos; veic zāļu patēriņa analīzi un lietošanas efektivitātes novērtējumu; veic dokumentu ekspertīzi, nodarbojas ar pētniecību un nodrošina nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi; sniedz informāciju un konsultē farmācijas jomā.225 Joint FIP/WHO guidelines on good pharmacy practice: standards for quality of pharmacy services, https://www.fip.org/file/1476226 WHO: The Pursuit of Responsible Use of Medicines, 2012227 Katja M Hakkarainen, Hanna Gyllensten, Anna K Jönsson, Karolina Andersson Sundell, Max Petzold, Staffan Prevalence, nature and potential preventability of adverse drug events – a population-based medical record study of 4970 adults, http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/24372506228 Kerry Wilbur ,Huda Hazi,Aya El-Bedawi, Drug-Related Hospital Visits and Admissions Associated with Laboratory or Physiologic Abnormalities—A Systematic-Review Published: June 27, 2013 http://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0066803229 Holm et al. Eur J Clin Pharmacol 2014230 Upsalas monitoringa centra pārskats uz 2019. gada jūniju https://view.publitas.com/uppsala-monitoring-centre/annual-report-2019/page/1 231 ASV FDA pārskats: https://fis.fda.gov/sense/app/d10be6bb-494e-4cd2-82e4-0135608ddc13/sheet/7a47a261-d58b-4203-a8aa-6d3021737452/state/analysis 232 Zāļu valsts aģentūras dati233 Vai iedzīvotāji var atļauties maksāt par veselības aprūpi? PVO, 2019, 10.lp. skatīt tiešsaistē: http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0020/402059/WHO-FP-016-Latvia-in-Latvian-digital-single-pages.pdf?ua=1234 Centrālā statistikas pārvalde, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__vesel_ap/?tablelist=true235 ZVA dati236 Euro Health Consumer Index 2017, Euro Health Consumer Index 2018, https://healthpowerhouse.com/publications/237 Saeimas 2019. gada 16. maijā pieņemtie grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"238 NVD dati, http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/programmas-rezultati239 SPKC240 Primāra ļaunadbīga audzēja diagnoze – personai iepriekš nekad nav ticis diagnosticēts ālundabīgais audzējs241 SPKC dati, https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/242 SPKC aprēķini, izmantojot OECD/Eurostat vienoto 2019.gada metodoloģiju243 Eurostat datubāze; https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do244 Datu avots: Latvijas veselības aprūpes sistēmas izvērtējums, Pasaules Banka, lpp245 Health at Glance 2017, OECD, 2018246 SPKC dati: https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Veselibas%20aprupe__StacionaraMediciniskaPalidziba/VAK010_30-day_mortality_hospital%20level.px/table/tableViewLayout2/247 SPKC dati248 Vadlīnijas "Cerebrāla infarkta prehospitālās aprūpes, diagnostikas un akūtas ārstēšanas klīniskās vadlīnijas"249 VI dati par tematiskā pārbaudi, 2019250 2018. gadā sadarbībā ar Latvijas kardiologu biedrību un gan Latvijas lauku ģimenes ārstu asociāciju tika izstrādāti Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 452 "Kārtība, kādā sniedzami veselības aprūpes pakalpojumi sirds un asinsvadu profilaksei", kas stājās spēkā no 2018. gada 1. augusta251 SPKC dati252 SPKC dati253 SPKC dati254 SPKC dati (Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par narkoloģiskajiem pacientiem)255 Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 348 "Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam", https://m.likumi.lv/ta/id/308315-par-narkotiku-lietosanas-un-izplatibas-ierobezosanas-planu-2019-2020-gadam256 Ministru kabineta 2020. gada 30. jūlija rīkojums Nr. 412 "Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022. gadam"257 Ministru kabineta 2020. gada 30. jūlija rīkojums Nr. 412 "Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022. gadam"258 Opioīdu atkarīgo pacientu ilgtermiņa farmakoterapija ar metadonu (izvērsts medicīniskās tehnoloģijas metodes apraksts), https://www.zva.gov.lv/zvais/mtdb/14-narkologijas-mediciniskie-pakalpojumi/282-pielikumi-izverstie-mediciniskas-tehnologijas-metodes-apraksti-un-citi-materiali/opioidu-atkarigo-pacientu-ilgtermina-farmakoterapija-ar-metadonu259 VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 2019. gada pārskats260 Ministru kabineta 2017. gada 31. oktobra rīkojums Nr. 630 "Par HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018.-2020. gadam", https://m.likumi.lv/ta/id/294753-par-hiv-infekcijas-seksualas-transmisijas-infekciju-b-un-c-hepatita-izplatibas-ierobezosanas-ricibas-planu-2018-2020-gadam261 Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 348 "Par Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020. gadam", https://m.likumi.lv/ta/id/308315-par-narkotiku-lietosanas-un-izplatibas-ierobezosanas-planu-2019-2020-gadam262 NVD dati263 NVD dati264 NVD dati265 SPKC rīcībā esoši NVD dati (Veselības aprūpes monitorēšanas sistēma)266 SPKC dati267 Ministru kabineta 2020. gada 30. jūlija rīkojums Nr. 412 "Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.-2022. gadam", https://likumi.lv/ta/id/316448-par-alkoholisko-dzerienu-paterina-mazinasanas-un-alkoholisma-ierobezosanas-ricibas-planu-20202022-gadam268 Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata, 2018269 NVD dati270 Mācību materiāls. Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšana. ESF līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.3.0/15/I/001 "Veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrāde un ieviešana prioritāro veselības jomu ietvaros". Rīgas Stradiņa universitāte 2017. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/publikacijas/pacientu_drobas_un_veselbas_aprpes_kvalittes_nodroinana._mcbu_materils_20171.pdf271 Slawomirski L, Auraaen A, Klazinga N. The economics of patient safety. Strengthening a value-based approach to reducing patient harm at national level. OECD publikācija, 2017. Pieejama tiešsaistē: https://www.oecd.org/els/health-systems/The-economics-of-patient-safety-March-2017.pdf272 Nacionālais veselības dienests. Gada publiskais pārskats 2017, http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/5b3b7ef4ab3a7.pdf273 State of Health in the EU. Latvija Valsts veselības profils 2019274 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40494538&mode=mk&date=2021-02-09275 Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2018. gads276 Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2018. gads277 Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2018. gads278 Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2018. gads279 Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, 2018. gads280 "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", https://likumi.lv/ta/id/26021-par-reglamentetajam-profesijam-un-profesionalas-kvalifikacijas-atzisanu281 Valsts kontroles ziņojums "Cilvēkresursi veselības parūpē"282 IZM: https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-augstako-izglitibu283 VK ziņojums "Cilvēkresursi veselības aprūpē"284 29.10.2019. MK rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību""285 VK ziņojums "Cilvēkresursi veselības aprūpē"286 VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati287 Valsts kontroles ziņojums "Cilvēkresursi veselības aprūpē", 2019288 Valsts kontroles ziņojums "Cilvēkresursi veselības aprūpē", 2019289 ESF projektu "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" Nr.9.2.6.0/17/I/001290 VK ziņojums "Cilvēkresursi veselības aprūpē"291 29.10.2019. MK rīkojums Nr. 537 "Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību""292 PVO datu bāze, http://apps.who.int/gho/data/node.main.A1444?lang=en&showonly=HWF293 VK ziņojums294 IZM konceptuālais ziņojums "Par augstskolu iekšējā pārvaldības modeļa maiņu"295 Praktizējošas ārstniecības un pacientu aprūpes personas, funkcionālo speciālistu asistenti un asistenti zobārstniecībā296 MK 30.08.2011. noteikumi Nr.685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"297 MK 30.08.2011. noteikumi Nr.685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"298 MK 30.08.2011. noteikumi Nr.685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"299 International migration and mobility of doctors to and within OECD countries:2000-2018; Development in countries of destination and impact on countries of origin, OECD, 2020 (projekts) (DELSA/ELSA/WP2/HEA (2020)1)300 Latvija Valsts veselības profils 2019, Eiropas Komisija301 Ārstniecības personas, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/images/1/1d/Medical_doctors_employed_in_hospitals%2C_2006%2C_2011_and_2016.png302 Māsas, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/images/b/ba/Nurses_and_caring_professionals_employed_in_hospitals%2C_2016_HLTH18.png 303 MK 07.08.2017. rīkojums Nr.394 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu""304 SEPEN HWF Advisory Group Report "Executive Summary of SEPEN outcomes in the health workforce field" (Kopsavilkums par SEPEN projekta rezultātiem veselības nozares cilvēkresursu jomā), 2020305 Eurostat. Health care expenditure by financing scheme. Government schemes and compulsory contributory health care financing schemes, procentual share of total current health care expenditure. 02.03.2022306 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf307 Avots: Eurostat ( HLTH_SHA11_HC ), Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tps00207/default/table?lang=en 308 Pirktspējas paritāte (PPP; Purchasing pover parity) ir valūtas pārrēķina likme, kas vienādo dažādu valūtu pirktspēju, novēršot atšķirības starp dažādu valstu cenu līmeņiem. PPP izmantošana nodrošina to, ka visu valstu nacionālā iekšzemes kopprodukta novērtējumā ir vienāds cenu līmenis un tādējādi atspoguļo vienīgi atšķirības faktiskajā ekonomikas apjomā.309 Eurostat. Health care expenditure by financing scheme. Government schemes and compulsory contributory health care financing schemes, procentual share of total current health care expenditure. 02.03.2022310 Eurostat. Health care expenditure by financing scheme. Government schemes and compulsory contributory health care financing schemes, Euro per inhabitant, Purchasing Power Standard (PPS) per inhabitant. 02.03.2022311 Eurostat. Health care expenditure by financing scheme. Household out-of-pocket payment, procentual share of total current health care expenditure. 02.03.2022312 Evetovits, T., 2019. Prezentācija "PVO perspektīva par veselības finansēšanas reformām Latvijā" (angļu valodā) Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē 2019.gada 30.aprīlī, http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/5988_pvo_eksperts_atbalsta_veselibas_ministres_aicinajumu_palieli/313 Aktīvās vielas nosaukums (starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN; international nonproprietary name))314 Zāļu valsts aģentūras 2020. gada dati315 Evetovits, T., 2019. Prezentācija "PVO perspektīva par veselības finansēšanas reformām Latvijā" (angļu valodā) Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē 2019.gada 30.aprīlī. Pieejams: http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/5988_pvo_eksperts_atbalsta_veselibas_ministres_aicinajumu_palieli/316 OECD datubāze 24.11.2020317 OECD, WHO, 2019, State of Health in the EU Latvija. Valsts veselības profils 2019. © OECD and World Health Organization (acting as the host organisation for, and secretariat of, the European Observatory on Health Systems and Policies), Pieejams: https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2019_chp_lv_latvian.pdf,318 Eurostat datubāze319 NVD izvērtējums320 Informācija atbilstoši Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektam 2022.gadam.321 Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr. 220 "Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās"322 Björnberg, A., Euro Health Consumer Index 2017 Report, © Health Consumer Powerhouse Ltd., 2018.323 Björnberg, A., Phang, A.Y., Euro Health Consumer Index 2018 Report, © Health Consumer Powerhouse Ltd., 2019.324 Boyce, T., Brown, C., 2019, Economic and social impacts and benefits of health systems, WHO, Available: http://www.euro.who.int/en/publications/abstracts/economic-and-social-impacts-and-benefits-of-health-systems-2019325 World Health Organization., 2009, WHO guide to identifying the economic consequences of disease and injury. World Health Organization, Available: https://apps.who.int/iris/handle/10665/137037326 41,8% no kopējiem izvedumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem, vidēji ES – 15,8% (2017. gadā).327 Likumā "Par valsts budžetu 2021.gadam" iestrādāts finansējums 35,2 milj.euro apmērā Covid-19 pasākumiem.328 Pamatojoties uz MK 21.09.2021. sēdes protokola Nr.62 45. § 14.-17. punktiem, likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" 74. resorā "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 2023.gadam ir rezervēts finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai 63 402 515 euro apmērā Comirnaty vakcīnu iegādes, loģistikas un ievades izdevumiem.329 Ar MK 09.02.2022. rīkojumu Nr.81 (prot. Nr.6 45. §) piešķirts finansējums no LNG, kas nepārsniedz 62 415 504 euro.330 Ar MK 09.02.2022. rīkojumu Nr.82 (prot. Nr.6 46. §) piešķirts finansējums no LNG.331 Ar MK 23.03.2022 rīkojumu Nr.206 (prot. Nr.17 48.§) faktiski piešķirts 1 968 487 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar medikamenta Molnupiravir iegādi.332 Ar MK 15.03.2022 rīkojumu Nr.185 (prot. Nr.15 39.§) faktiski piešķirts 6 237 770 euro, lai nodrošinātu vakcinācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanu, no tiem:1.1. finansējumu, kas nepārsniedz 51 521 euro, – atbalsta vakcīnu iegādei, loģistikai un ievadei;1.2. finansējumu, kas nepārsniedz 3 309 568 euro, – vakcinācijas procesa infrastruktūras uzturēšanai, mobilās izbraukuma vakcinācijas nodrošināšanai un atbalsta vakcinācijas procesa organizēšanai;1.3. finansējumu, kas nepārsniedz 1 103 172 euro, – vakcinācijas informācijas tehnoloģijas sistēmas tehniskajam atbalstam un uzturēšanai;1.4. finansējumu, kas nepārsniedz 411 567 euro, – komunikācijas pasākumiem un iedzīvotāju informēšanai;1.5. finansējumu, kas nepārsniedz 983 108 euro, – zvanu un klientu apkalpošanas centra "8989" darbības nodrošināšanai;1.6. finansējumu, kas nepārsniedz 378 834 euro, – digitālo Covid-19 sertifikātu uzturēšanai.333 Ar MK 29.03.2022 rīkojumu Nr.226 (prot. Nr. 18 43. §) faktiski piešķirts 3 385 931 euro gala maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm par 2021. gadā sasniegtajiem Covid-19 vakcinācijas aptveres rādītājiem un 538 982 euro papildus samaksai ģimenes ārstu praksēm, kas veic vakcināciju pret Covid-19, par katru pacientam ievadīto vakcīnas devu laikposmā no 2021. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim.334 Ar MK 21.12.2021.sēdes prot. Nr.81 119.§ 3.punktu iezīmēts finansējums 7 429 610 euro, no kuriem ar MK 23.03.2022 rīkojumu Nr.204 (prot. Nr.17 46.§) faktiski piešķirts 3 190 315 euro apmērā, atbilstoši anotācijas sniegtai informācijai atlikušai daļai 4 239 295 euro apmērā VM nepieteiksies.335 Ar MK 23.03.2022 rīkojumu Nr.205 (prot. Nr.17 47.§) faktiski piešķirts 213 030 euro apmērā, lai segtu izdevumus par Covid-19 pasākumu īstenošanu laikposmā no 2021.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.decembrim, tai skaitā:1.1. 150 742 euro apmērā – par tālruņa numura "8989" darbības nodrošināšanu;1.2. 23 235 euro apmērā – par komunikācijas pasākumu īstenošanu;1.3. 13 176 euro apmērā – par vakcinācijas centru darbības nodrošināšanu, tai skaitā pārskaitīšanai pašvaldībām 10 477 euro apmērā;1.4. 11 716 euro apmērā – par izbraukuma vakcinācijas nodrošināšanu, tai skaitā pārskaitīšanai pašvaldībai 838 euro apmērā;1.5. 14 161 euro apmērā – par pagaidu vakcinācijas punktu darbības nodrošināšanu, tai skaitā pārskaitīšanai pašvaldībai 1 365 euro apmērā.336 Ar MK rīkojumu Nr.203 (2022.gada 23.marts (prot. Nr.17 45.§)) tika piešķirts Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējums 5 194 939 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies 2021. gada oktobrī, novembrī un decembrī saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, kā arī intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu.337 Ar MK rīkojumu Nr.203 (2022.gada 23.marts (prot. Nr.17 45.§)) tika piešķirts Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējums 5 194 939 euro apmērā, lai segtu izdevumus, kas radušies 2021.gada oktobrī, novembrī un decembrī saistībā ar medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādi, kā arī intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu.338 MK 29.12.2021. noteikumi Nr.898 "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība""