LegalizeSabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
2. pielikumsSabiedrības veselības pamatnostādnēm2021.-2027. gadam
Izvērtējums par automatizāciju un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu veselības nozarē
Priekšlikumi sagatavoti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra sēdes protokola Nr. 5 33.§ "Informatīvais ziņojums "Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību"" (TA-2) 3. punktu, kurā ministrijām uzdots, izstrādājot nacionālos vai nozares attīstības plānošanas dokumentus vai to grozījumus, veikt izvērtējumu par valsts pārvaldes uzdevumu automatizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu.
1. Procesu automatizācijas risinājumi informācijas un datu apkopošanā un aprēķināšanā
1) Sabiedrības veselības – īpaši monitoringa pētījumu datu apstrādes nodrošināšanai – standartizētu datu apkopojumi, automatizēti rādītāju aprēķini, datu kvalitātes kontrole, asociāciju/korelāciju meklēšana, netipisku fenomenu atpazīšana, kohortu analīze laiksērijās u.tml.
2) Reģistru datu apkopošanā un apstrādē, lai nodrošinātu digitālās veselības platformas funkcijas un kvalitatīvu sākotnējo datu ievadi – automatizētas tabulas vai cita veida datu attēlojums dažādos griezumos, izmantojot pseidonimizētus datus no dažādām datu bāzēm, prognozēšanu, datu sagatavošanu starptautiskām institūcijām, rādītāju, piemēram, potenciāli zaudēto mūža gadu, novēršamās mirstības u.c. aprēķināšanu.
3) Sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informācijas apkopošanā un apstrādē, kas varētu būtiski atvieglot un veicināt tās analīzi.
4) Pētniecībā, tostarp, lai pētītu cilvēku veselībpratību gan lielajos datu masīvos (piemēram, pēc pircēju paradumiem no datiem pārtikas veikalu lojalitātes kartēs, ja minētie dati šādā nolūkā kļūtu pieejami), gan vērtējot viņu uzvedību tīmeklī (apmeklētajām lapām, meklēšanas pieprasījumiem u.c.). Izšķiroša šajā gadījumā varētu būt ciešas sadarbības nepieciešamība un pārresoru aktivitātes MI jomā, kā arī sadarbība ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tāpat varētu būt nepieciešama starpnozaru sadarbība, lai apkopotu vienotā sistēmā visus pētījumus par zoonožu patogēnu izplatību Latvijā sadarbojoties ar zinātnisko pētījumu centriem, institūtiem un laboratorijām."
5) Nodrošināt sabiedrībai piekļuvi Eiropas Komisijas Vienotā datu ievades portāla (EU-CEG) informācijai par tabakas izstrādājumiem (t.sk. jaunieviestiem tabakas izstrādājumiem), augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām cigaretēm, uzpildes flakoniem. Automatizētu risinājumu un MI pielietojums būtu nepieciešams liela datu apjoma apstrādei, lai Veselības inspekcija izpildītu normatīvajos aktos noteikto pienākumu - savā tīmekļvietnē publicētu un padarītu pieejamu sabiedrībai un uzņēmējiem visu informāciju, ko ražotāji un importētāji iesnieguši par tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem (izņemot to, kas ir komercnoslēpums) EU-CEG (šādu risinājumu nepieciešamība minēta kā viens no prioritāriem jautājumiem Veselības inspekcijas stratēģijā 2019.-2021. gadam).
6) Attiecībā uz epidemioloģisko uzraudzību MI izmantošana varētu būt iespējama infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumos, epidemioloģiskās uzraudzības, monitoringa un izlūkošanas realizēšanā izmantojot ne tikai digitālās veselības platformu, bet arī lielos datu masīvus, piemēram, datus no sejas atpazīšanas ierīcēm robežas šķērsošanas punktos, lidostās, dati no citām valsts iestāžu un institūciju, kā arī zinātnisko institūciju datubāzēm u.tml., ievērojot cilvēka pamattiesības datu aizsardzības jomā.
7) Zāļu reģistrā no jauna pievienoto medikamentu pārskatīšana, vai tajos nav iekļautas vielas, kas ir aizliegtas sportā; Zāļu patēriņa prognozēšana un piegādes pārtraukumu prognozēšana; Algoritmu izstrāde un izmantošana viltotu datu identificēšanā zāļu reģistrācijas dokumentācijā. Zāļu aprakstu, lietošanas instrukciju tulkojumu veikšana/labošana/apstrāde. Pēcreģistrācijas uzraudzība caur digitālās veselības platformas datiem/ racionālas zāļu lietošanas uzraudzība caur digitālās veselības platformas datiem.
2. Komunikācijas un saziņas ar iedzīvotājiem risinājumi
1) Automatizācija varētu būt iespējama operatīvās komunikācijas pilnveidošanai ar ārstniecības personām kontaktpersonu apzināšanas procesā. MI un automatizācija varētu tikt izmantota paaugstinātam infekciju riskam vai īpašām riska grupām piederīgo personu un kontaktinformācijas noskaidrošanai.
2) Robotu ar automātiskajām atbildēm ieviešana tā izvietošanai mājaslapā un/vai e-pastā, kuram ir ieprogrammēta funkcija lasīt klientu rakstītos e-pastus un/vai ziņas. Un attiecīgi, ja ir standartizēti jautājumi, tad tas pats sniedz atbildes uz tiem vai arī no jautājumu sarežģītības sniedz atbildi, ka informācija nodota speciālistam, kas sazināsies ar konkrēto iedzīvotāju noteiktā laika posmā.
3) Nodrošināt konsultāciju sniegšanu, gida pakalpojumu sniegšanu un pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu uzturēšanu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Konsultāciju sniegšanai varētu izmantot personalizētu virtuālā asistenta risinājumu. Tā kā muzeja klientu jautājumi ir ļoti individualizēti, tad pilnvērtīgai virtuālā asistenta zināšanu bāzes izveidošanai varētu būt nepieciešams ilgs laiks. Gida pakalpojuma automatizācijai varētu izmantot audiogida aplikāciju.
4) MI risinājumu izmantošanas paplašināšana saziņā un informācijas nodrošināšanā tīmekļvietnes satura patērētājiem pārejot uz Valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu (turpmāk - TVP). Virtuālais asistents. Lai fiziskām un juridiskām personām sniegtu informāciju un citus pakalpojums, TVP ietvaros paredzēts izmantot uz KISC virtuālā asistenta platformas veidoto čatbotu „Zintis". Realizējot personalizācijas funkcionalitāti tiks veidota virtuāla asistenta zināšanu bāzi atbilstoši Veselības inspekcijas darbības jomām un uzdevumiem. Risinājuma ieviešana mazinās resursu patēriņu atbilžu sniegšanai klientiem, nodrošinās klientiem saziņas iespēju par interesējošajiem jautājumiem bez atbildes gaidīšanas laika.
3. Dokumentu pārvaldība un aprite, darbplūsmas automatizācija (tai skaitā reģistru pilnveide un datu aktualizēšana un integrācija ar veselības nozares informācijas sistēmām)
1) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra (Reģistrs) pilnveide un datu integrācija ar Veselības inspekcijas informācijas sistēmām. Saskaņā ar normatīvo regulējumu, Veselības inspekcijas tīmekļvietnē ir jāpublicē informācija par reģistrētājām un sertificētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, un jāpublicē informācija šo personu nodarbinātību ārstniecības iestādēs. Šobrīd tādas iespējas nav, jo Nacionālā veselības dienesta (NVD) esošā sistēma datus par strādājošām un nestrādājošām ārstniecības personām un datus par reģistrētajām un sertificētajām ārstniecības personām neļauj apvienot vienā atskaitē. Pašreiz datu apmaiņa jeb publicēšana Veselības inspekcijas tīmekļvietnē pieejamajās datu bāzēs notiek manuālā režīmā, izmantojot vairākus Excel un TXT failus, kas nelietderīgi noslogo cilvēkresursus. Datu aktualizēšana notiek vienu reizi nedēļā, kas ietekmē datu kvalitāti attiecībā uz Veselības inspekcijas klientiem. Līdz ar to Reģistra datu integrācija automatizētā režīmā būtu nosakāma kā viena no prioritātēm.
2) Ir nepieciešams izstrādāt automatizētu risinājumu, kas sniegtu iespēju ārstniecības iestādēm pašām aktualizēt informāciju Ārstniecības iestāžu reģistrā par tajās nodarbinātajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Šobrīd ārstniecības iestādes iesniedz Veselības inspekcijā dokumentus un informāciju par ārstniecības iestādē strādājošajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, personīgi vēršoties Veselības inspekcijā vai nosūtot elektroniski. Veselības inspekcija veic šo datu manuālu ievadi Vadības informācijas sistēmā (VIS). Automatizēta risinājuma izstrāde un ieviešana būtiski modernizētu informācijas aktualizēšanas procesu, mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu savlaicīgu aktuālo informāciju par ārstniecības personu un atbalsta personu nodarbinātību gan klientiem, gan NVD.
3) Ir nepieciešams izstrādāt un ieviest automatizētus procesus Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu iegūto sertifikātu reģistrēšanai Reģistrā. Šobrīd sertifikācijas institūcijas sniedz Veselības inspekcijai informāciju par personām izsniegtajiem sertifikātiem to pamatspecialitātēs, papildspecialitātēs, apakšspecialitātēs un metodēs, kurus attiecīgi Veselības inspekcija manuāli ievada VIS. Automatizētu risinājumu izveide sertifikācijas procesā būtiski paātrinātu sertificēto ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, pārreģistrāciju un uzskaiti, kā arī nodrošinātu aktuālus datus par situāciju nacionālā līmenī.
4) Ir nepieciešams izstrādāt un ieviest automatizētus procesus Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu iegūtās medicīniskās izglītības reģistrēšanai Reģistrā. Šobrīd izglītības iestādes tikai daļēji sniedz Veselības inspekcijai informāciju par personām, kuras ieguvušas medicīniskās izglītības diplomus, un sekojoši Veselības inspekcija tos manuāli ievada VIS. Automatizētu risinājumu izveide būtiski atvieglotu personu pirmreizējo reģistrācijas procesu Reģistrā, uzskaiti, kā arī nodrošinātu aktuālus datus par situāciju nacionālā līmenī.
5) Saskaņā ar Pārrobežu Direktīvas (2011/24/ES) "Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē" 4. panta 2. p. dalībvalstīm jānodrošina dažādu informāciju pacientiem par ārstniecības iestādēm, Veselības inspekcijas interneta vietnē publiski pieejamā daļā neatspoguļojas informācija par ārstniecības iestādēs/vai struktūrvienības/vai VA pakalpojuma apturēšanu, kā arī par vides pieejamības nodrošināšanu. Inspekcija informāciju par ārstniecības iestādēs/vai struktūrvienības/vai VA pakalpojuma apturēšanu nodrošina Excel tabulās: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/datubazes/objektu-darbibas-pakalpojumu-sniegsanas-apturesana, par vides pieejamību veidojot interaktīvas kartes: http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/kartes
6) Ir nepieciešams izstrādāt risinājumu, lai Ārstniecības reģistra publiski pieejamā daļā būtu informācija par ārstniecības iestādēs/vai struktūrvienības/vai VA pakalpojuma apturēšanu un vides pieejamību.
7) Paredzēt, ka Ārstniecības iestāžu reģistram no VUIS automātiski tiks nosūtīta informācija par pēdējās plānveida kontroles datumu.
8) Robots, kas pats augšupielādē dokumentus mākonī/arhīvā. Nepieciešama vienota kategorizēšana dokumentiem, kas tiek grupēti vienā mapē ar klienta reģistrācijas numuru. Šī mape tiek saglabāta robota darba mapē, kas attiecīgi konkrētā diennakts laikā, piemēram, naktī, šos dokumentus attiecīgi pēc noteiktajiem kritērijiem augšupielādē mākonī/arhīvā, un darbiniekam nav tas jādara manuāli, līdz ar to tiek ietaupīts laiks.
9) Risinājuma ieviešana, kas valsts pārvaldes iestādēm automatizē personas datu svītrošanu no publicējamajiem dokumentiem, metadatu iegūšanu no e-pastiem, autoatbildētāja ierakstiem, papīra iesniegumiem (ja ir bijis iespējams automātiski atpazīt tekstu), pārsūta dokumentus speciālistiem atkarībā no dokumenta tematikas.
4. Citi risinājumi
1) Attiecībā uz mašīntulkošanas risinājumiem, lai nodrošinātu tīmekļvietnē esošās informācijas pieejamību citās valodās (angļu, krievu), TVP ietvaros paredzēts izmantot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo kura ir īpaši pielāgota latviešu valodai un valsts pārvaldes dokumentiem, līdz ar to tulkošanas kvalitāte ir augstāka, kā tulkošanai izmantojot citus tiešsaistes tulkošanas pakalpojumus. Tas samazinās resursu patēriņu dažāda veida tulkošanas darbiem.
2) Mākslīgā intelekta risinājumi perspektīvā varētu tikt izmantoti arī tāda Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja uzdevuma, kā pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu uzturēšanas optimizācijai. Risinājumā balstīta efektīva apsardzes sistēma atvieglotu eksponātu uzraugu darbu un ļautu samazināt to skaitu.
1) "Back office" darbu automatizācija – ieviest robotizētu Sintezēto balsi. Lai uzlabotu ārstniecības iestāžu iekšējos procesus un komunikāciju ar klientiem, pacientiem, piedāvāt efektīvu apziņošanas sistēmu. Šobrīd, lai atgādinātu pacientam par ieplānoto vizīti, kā arī, lai samainītu vai atceltu ieplānoto vizīti, veselības aprūpes iestādes izmanto un iesaista cilvēlresursus. Ieviešot robotzvanus jeb automatizēto saziņu, liels informācijas apjoms tiktu apstrādāts ātrāk un efektīvāk. Balss tehnoloģijas – balss sintēze un runas pārveide tekstā, būtiski atvieglotu arī rezultātu pārvaldības piemēram par noteikumu pārkāpumiem gadījumos, kad nepieciešams veikt personu liecību iegūšanu.
2) Metodiska atbalsta ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos nodrošināšanā, būtu jāveicina pacientu pieredzes mērīšana ne tikai slimnīcās, bet arī ambulatorajās ārstniecības iestādēs, t.sk. ģimenes ārstu praksēs, iespējams, veidojot arī nacionāla līmeņa brīvprātīgas nevēlamo notikumu ziņošanas – mācīšanās sistēmu, kuras datu sistematizēšanā un analīzē varētu tikt izmantoti MI risinājumi.
3) Iedzīvotāju apmierinātības mērīšana par veselības sistēmu kopumā, ko varētu veikt, vadoties pēc sociālo tīklu ierakstu satura, datu sistematizēšanā un analīzē izmantojot MI risinājumus. Uz šo aktivitāti būtu attiecināmi Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumi attiecībā uz profilēšanu (22. pants), kā arī personas datu nolūka izmantošanu citām nolūkam. Līdz ar to ieviešot šādu sistēmu, būtu jāvērtē tās atbilstība personas datu aizsardzības prasībām.
4) Radioloģisko izmeklējumu attēlu automatizētas apstrādes nodrošināšana – ar mākslīgā intelekta palīdzību varētu tikt veikta uzņemto radioloģisko izmeklējumu attēlu sākotnējā apstrāde, automatizētajiem datu analīzes algoritmiem sniedzot informāciju par iespējamām izmeklējamās personas diagnozēm un attēla zonām, kurās ir iespējamas novirzes no normāla stāvokļa, un kuram ārstniecības speciālistam būtu jāpievērš uzmanība tā gala apstrādē. Apstrāde būtu balstāma uz lielo datu (big data) izmantošanu, kas paredz, ka attiecīgie mākslīgā intelekta apstrādes algoritmi tiktu nepārtraukti apmācīti attēlu analīzes veikšanā, balstoties uz faktiskajiem gadījumiem un to gala aprakstiem.
5) Pacienta veselības stāvokļa sākotnējā novērtējuma veikšana (ārsta asistents). Līdzīgi kā attiecībā uz radioloģisko izmeklējumu attēlu apstrādi, ar mākslīgā intelekta palīdzību varētu tikt veikta sākotnējā pacienta veselības stāvokļa analīze un iespējamo riska zonu noteikšana, atbilstoši konkrētā pacienta veikto izmeklējumu datiem, piemēram, DNS testiem, datiem no laboratoriskajiem izmeklējumiem, radioloģiskajiem izmeklējumiem, iepriekš uzkrātās informācijas par personas un tās radinieku veselības stāvokli, hroniskajām saslimšanām, viedierīču rādītājiem un citiem parametriem, tai skaitā, vai ir bijusi saskare ar dzīvnieku vai arī tur dzīvniekus. Slimnīcas ieskatā attiecīgā pieeja varētu tikt izmantota kā atbalsta instruments ārstniecības speciālistiem sākotnējās informācijas analīzē, sniedzot tiem ieteikumus pacienta dzīvesveida uzlabošanai, brīdinājumus par izmaiņām, kas var liecināt par slimību agrīno attīstību, un priekšlikumus par iespējamām personai uzstādāmajām diagnozēm un tālākajiem veicamajiem ārstniecības pasākumiem, secīgi ārstniecības speciālistiem ļaujot pieņemt gala lēmumu. Arī šajā gadījumā būtu izmantojama nepārtraukta mākslīgā intelekta apmācības nodrošināšanas pieeja, kas paredz informācijas pieejamību par ārstniecības speciālistu pieņemtajiem gala lēmumiem attiecībā uz konkrētās personas diagnozēm un veicamajiem tālākajiem ārstniecības pasākumiem, balstoties uz pieejamajiem izmeklējumu un citiem ārstniecības datiem.
6) Automatizēta diktofona risinājuma ieviešana – lai arī praksē jau pastāv dažādi risinājumi, ar kuru palīdzību ir iespējams pārvērst mutvārdos izteikto informāciju rakstiski, praksē novērotais liecina, ka attiecīgie risinājumi savā darbībā nav ļoti precīzi un ļoti grūti pielāgojas konkrētas personas runas un izteiksmes veidam, kā rezultātā sagatavotā rakstiskā informācija bieži ir kļūdainai. Līdz ar to tālāka šādu risinājumu attīstība un pilnveide būtu ļoti būtisks priekšnosacījums ārstniecības procesa norises uzlabošanai, jo spēja operatīvi un precīzi pārvērst ārstniecības personāla mutiski izteikto informāciju rakstveidā uzlabotu informācijas pieejamības operativitāti, kā arī būtiski samazinātu administratīvo darbību apjomu, kas ir veicamas attiecīgās informācijas apstrādei.
7) Iespējams automatizēt atsevišķu iesniegumu izvērtēšanas procesu, ja lēmuma pieņemšanai nav nepieciešama papildus informācijas pieprasīšana vai nestandarta lēmumu pieņemšana, pārbaudot Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā esošo informāciju par personas statusu (ir/nav sociāli apdrošināta veselības apdrošināšanai), deklarēto dzīvesvietu un citu iestādes rīcībā esošo informāciju, personai automātiski tiktu sagatavots pozitīvs paziņojums vai atbilde uz personas interesējošo jautājumu. Minētais risinājums ļautu iestādes amatpersonām operatīvāk izskatīt tās administratīvās lietas, kurās nepieciešams pieprasīt/ izvērtēt papildus informāciju vai, kurās varētu tikt pieņemts personai nelabvēlīgs lēmums, kā arī novirzīt resursus citu darba jautājumu risināšanai. Ieviešot automatizētu lēmumu pieņemšanu, kas ietvertu arī īpašu kategoriju datus, piemēram, veselības datus, jāizvērtē, vai šāda datu apstrāde būtu atbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības regulas 22. pantā minētajiem nosacījumiem.
8) Automātiskā datu analīze par veselības aprūpes pakalpojumiem, izmantojot speciālu rīku (piemēram, par atsevišķu manipulāciju pielietošanas biežumu), ļautu efektīvāk analizēt datus par veselības aprūpes pakalpojumiem un attiecīgi operatīvāk reaģēt uz analīzes rezultātā gūtajiem rādītājiem.
9) Noteiktu uzdevumu īstenošanu iespējams automatizēt un/vai izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, piemēram, iespējams izmantot virtuālo asistentu klientu apkalpošanai par standarta iesniegumu aizpildīšanu un konsultēšanai par vienkāršiem jautājumiem, tai skaitā par rīcību zoonožu aizdomu gadījumā, kā piemēram, kad cilvēks nonācis saskarē ar dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas ir inficējies vai saslimis ar kādu no zoonozēm. Minētais risinājums ļautu darbiniekiem/amatpersonām sniegt atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem, kuru atbildes sniegšanai ir nepieciešama padziļināta jautājuma izvērtēšana un liela apjoma informācijas analīze. Risinājuma ieviešana mazinās resursu patēriņu atbilžu sniegšanai klientiem, nodrošinās klientiem saziņas iespēju par interesējošajiem jautājumiem bez atbildes gaidīšanas laika.
10) Šobrīd NMP dienestā ieviešanas procesā ir projekts "Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas attīstība (2. kārta)" (turpmāk – Projekts), kura ietvaros plānots iekļaut mašīnmācīšanās tehnoloģiju dažādos NMP dienesta procesos. Ir paredzēti uzlabojumi brigāžu noslodzes plānošanai un uzdevumu sadalei, informācijas ievades precizitātes kontrolei informācijas sistēmās, klientu atsauksmju apkopošanai. Risinājums ļaus pilnveidot un pielāgot informācijas sistēmas algoritmus, kas tiek izmantoti dažādu procesu atbalstam, piemēram, NMP brigāžu pārvaldībā, ievadāmo datu kvalitātes nodrošināšanā, sniegtā NMP pakalpojuma kvalitātes kontrolē. Salīdzinot ar esošo situāciju, kad informācijas sistēmas pamatā tiek izstrādātas un pielāgotas manuāli, mašīnmācīšanās tehnoloģija ļaus pilnveidot izmantojamos algoritmus daudz efektīvākā veidā, ļaujot atbrīvot NMP dienesta resursus, kurus novirzīt NMP pakalpojuma kvalitātes pieauguma nodrošināšanai. Procesu uzlabojumu tiešie lietotāji būs NMP dienesta darbinieki.
3. pielikumsSabiedrības veselības pamatnostādnēm2021.-2027. gadam
Tekstā lietoto terminu skaidrojums
1 Rādītājus aprēķina, balstoties uz oficiālajiem VID datiem par patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apriti Latvijā, ieskaitot tūristu alkohola patēriņu, taču bez nereģistrētā alkohola patēriņa.2 Saskaņā ar OECD un EUROSTAT 2019. gada definīcijām par priekšlaicīgu neatkarīgi no nāves cēloņiem uzskata mirstību līdz 74 gadu vecuma sasniegšanai.VMpiel3_010721_Termini3 Padomes 2020. gada marta rezolūcijā ietvertā definīcija.4 Integrācija var būt: (1.) organizatoriska – koordinēti pakalpojumu sniedzēju tīkli vai ārstniecības iestāžu sadarbība, kuru starpniecību organizē pakalpojumu pircējs; (2.) funkcionāla – administratīvo un atbalsta funkciju integrācija, piemēram, elektroniska pacientu medicīniskās dokumentācijas lietvedība; (3.) pakalpojumu sniegšanas – dažādu klīnisko pakalpojumu integrācija organizācijas līmenī, piemēram, izmantojot daudznozaru veselības aprūpes speciālistu komandas vienuviet pacientam ērtā laikā; (4.) klīniska – integrēšana vienotā un saskaņotā procesā, piemēram, izmantojot pacientu klīniskos ceļus, vadlīnijas un protokolus.5 World Health organization, Multimorbidity, 2016, https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/252275/9789241511650-eng.pdf6 Klasificējams pēc Starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK)-10 sistēmas7 Konceptuāls ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", 26. lpp.8 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52015XG1217(01)&from=EN9 Nepieciešamības gadījumā to jāuzsāk ne vēlāk kā 72 stundas pēc negadījuma. Rekomendējamie medikamenti ir zidovudinum, lamivudinum, lopinavirum/ritonavirum kombinācijas, atkarībā no riska pakāpes. Kombinācijas lieto 30 dienu kursā. Neliela riska gadījumā nozīmē ZDV+3TC (Combivir). Liela riska gadījumā nozīmē LPV/r + ZDV +3TC (Combivir). Pacienta novērošana ilgst 6 mēnešus.10 Citiem vārdiem – pirmais saskarsmes posms starp indivīdu (ģimeni) un veselības aprūpes sistēmu, kura uzdevums ir atrisināt biežākās iedzīvotāju veselības problēmas. Latvijā PVA pakalpojumu sniedzēji ir ģimenes ārsti, t.sk. PVA pediatri, internisti, ārsta palīgi (feldšeri), māsas, vecmātes, kuras nodarbinātas ģimenes ārsta praksē, kā arī zobārsti, zobārsta asistenti, zobārstniecības māsas un zobu higiēnisti).11 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 29. aprīļa lēmumā Nr. 1295/1999/EK noteiktajai Kopienas valstu rīcības programmai12 Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga: Zinātne, 2003
4. pielikumsSabiedrības veselības pamatnostādnēm2021.-2027. gadam
Pamatnostādnēs minēto uzdevumu sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem
| Nr.p.k. | Dokumenta nosaukums, apstiprināšanas/izsludināšanas datums | Sasaiste ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021-2027. gadam |
|---|---|---|
| Nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumenti | Nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumenti | Nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumenti |
| 1. | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010. gada 10. jūnija lēmumu) | "Latvija 2030" prioritātes "Ieguldījumi cilvēkkapitālā" prioritārajā ilgtermiņa rīcības virzienā "Veselības un sociālo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība" iezīmēta nepieciešamība, sakarā ar sabiedrības novecošanos un depopulāciju, restrukturizēt ārstniecības iestādes, un laikus ieguldīt, veselības aprūpē, ar to saistītās zināšanās un tehnoloģijās (dzīves zinātnēs, bioekonomikā, biomedicīnā, farmācijā) un veselīga dzīvesveida veicināšanā visās paaudzēs. |
| 2. | Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (apstiprināts ar 2020. gada 2. jūlija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu) | Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam sasniedzamie mērķi un uzdevumi sabiedrības veselības nozarē ir iekļauti prioritātes "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" rīcības virzienā "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", rīcības virzienā "Psiholoģiskā un emocionālā labklājība", kā arī rīcības virzienā "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs". Pamatnostādnēs iekļauti uzdevumi Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildei. |
| 3. | Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam (apstiprināts ar MK 2019. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 380 "Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam"). | Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi, tai skaitā viens no tiem – "Cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes". Pamatnostādnes ietver rīcības šī stratēģiskā mērķa sasniegšanai. |
| 4. | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587) | Reģionālās politikas pamatnostādņu mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Mērķa sasniegšanai izvirzīti 2 apakšmēŗki: 1. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos; 2. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos. Sasaiste ar pamatnostādnēm paredzēta attiecībā uz Reģionālās politikas pamatnostādnēs plānotajām rīcībām augsti kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos, pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai pakalpojumu sniegšanai, kā arī transporta pēc pieprasījuma ieviešanai, tai skaitā, lai nodrošinātu pieejamību ārstniecības pakalpojumiem. |
| 5. | Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509) | Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ietver pasākumus atkarību procesu mazināšanai, tai skaitā sabiedrības izglītošanai, ārstēšanas nodrošināšanai personām, kurām ir procesu atkarība, galvenokārt azartspēļu un izložu politikas ietvaros. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajiem pasākumiem. |
| 6. | Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (izstrādes procesā) | Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ietver pasākumus, lai sasniegtu mērķi – ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrība, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā. Bērnu, jauniešu un ģimenes politikas pamatnostādņu ietvaros tiks izstrādāti pasākumi, lai veicinātu ģimenes kā vērtības stiprināšanu sabiedrībā, bērna audzināšanu un aprūpi, ģimeņu ar bērniem materiālās labklājības vecināšanu, par jauniešu patstāvīgas dzīves sākumu, bērnu tiesību aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveidi. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam pasākumam. |
| 7. | Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490) | Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam ietver pasākumus, lai attīstītu vienotus digitālus risinājumus un ieviestu jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm, tai skaitā ietverot tādus aspektus, kā digitālā pārvaldība, digitālie pakalpojumi, IKT arhitektūra, digitālā drošība, digitālās prasmes, Veselības nozares digitālā transformācija īstenojama ciešā sasaistē ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ietvertajiem uzstādījumiem, jo īpaši rīcības virzienā "Sabiedrības sociālā labklājība un veselība" noteiktajām rīcībām, uzdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem. |
| 8. | Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436) | Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādņu mērķi ir: 1. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; 2. Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgu augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; 3. Atbalsts ikviena izaugsmei; 4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Pētījumi pierāda, jo augstāks izglītības līmenis, jo veselīgāki indivīda dzīvesveida paradumi un labāka veselība. Viens no kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes priekšnosacījumiem ir izglītots, uz attīstību vērsts un pietiekams ārstniecības personāls. Lai sasniegtu Sabiedrības veselības pamatnostādņu mērķi, nepieciešams gan veicināt zinošas sabiedrības attīstību kopumā, gan nodrošināt kvalitatīvu izglītību un sagatavot nepieciešamos speciālistus veselības un sabiedrības veselības zinātnēs. |
| 9. | Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93) | Nacionālo industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam mērķis ir eksporta apjoma palielināšana un apakšmērķis – izdevumu pētniecības un attīstības darbībām palielināšana. Mērķa sasniegšanai plānotas rīcības cilvēkkapitāla palielināšanai, uzņēmējdarbības institucionālās vides kvalitātes un eksportspējas uzlabošanai, uzņēmumu infrastruktūras bāzes stiprināšanai, finansējuma pieejamības uzlabošanai un zināšanās, inovācijās un prasmēs balstītas vērtības palielināšanai. Sasaiste ar pamatnostādnēm ir attiecībā uz Nacionālajās industriālajās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam iekļauto Precīzijas medicīnas vērtību ķēdes stratēģiju, kas fokusējas uz nacionāla līmeņa salāgojamas veselības datu infrastruktūras izveidošanu. |
| 10. | Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) | Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ietver rīcības pilsoniski aktīvas un iekļaujošas sabiedrības stiprināšanai. Sabiedrības veselības politikas kontekstā ir īpaši svarīgi stiprināt pacientu organizācijas, jo tām ir svarīga loma ar veselības nozari saistītu lēmumu pieņemšanā. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ietver arī rīcības, lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību un mazinātu negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, kā arī nacionāla, reģionāla un vietēja (kopienu un apkaimju) līmeņa aktivitātes iekļaujošas un atvērtas sabiedrības veidošanai. Sabiedrības veselības politikas kontekstā ir īpaši svarīgi veicināt romu sabiedrības zināšanas un prasmes savas veselības saglabāšanā. |
| 11. | Plāns romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.-2023.gadam (izstrādes procesā) | Plāna mērķis ir veicināt Latvijas romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, īstenojot Plānā noteiktos pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātā Eiropas Padomes ieteikuma par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību (2021/C 93/01)[1] iekļautajām rekomendācijām (dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts stratēģiskie satvari romu jautājumos plašākā sociālās iekļaušanas politikā, ar ko uzlabo romu stāvokli) un ņemot vērā valstī pieejamos resursus, romu iedzīvotāju skaitu un viņu situāciju. Plānā ir iekļauts pasākums, kas paredz romu mediatoru iesaisti veselības veicināšanas apmācībās, lai romu kopienā nodrošinātu informācijas izplatīšanu veselībpratības uzlabošanai. Minētais pasākums ir sasaistē ar Pamatnostādnēs iekļautajiem uzdevumiem.[1] Eiropas Savienības 2021.gada 12.martā apstiprinātais Eiropas Padomes ieteikums par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību.Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX%3A32021H0319%2801%29 |
| 12. | Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) | Mērķis ir ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, vienlaikus risinot kā kultūras pieejamības sabiedrībai jautājumus, tā kultūras ilgtspējas jautājumus, un apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.-2027.gadam "Kultūrvalsts" iekļautie pasākumi - kultūras mantojuma institūciju darbu un to pakalpojumu attīstības nodrošināšanai, kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojumu un ieņēmumu paaugstināšanai, ieguldījumukultūras un radošo nozaru infrastruktūrā veikšanai - ir sasaistē ar Pamatnostādnēs iekļautajiem uzdevumiem. |
| 13. | Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616) | Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu ietvaros plānots attīstīt tādus ļoti maz pieejamus, bet nepieciešamus pakalpojumus, kā atbalsta pakalpojumus, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, tai skaitā, nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem. Attīstot gan veselības aprūpes, gan sociālās aprūpes pakalpojumus, nepieciešams vecināt sadarbību starp šo pakalpojumu sniedzējiem, lai efektīvi nodrošinātu palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. |
| 14. | Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (izstrādes procesā) | Sporta politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (izstrādes procesā) ietver pasākumus, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kuri nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Pamatnostādnēs paredzēts iekļaut pasākumus sporta nozares finansēšanas un pārvaldības sistēmas pilnveidei, sabiedrības iesaistes veicināšanai sportiskajās aktivitātēs, jaunatnes sporta (it īpaši talantu) un augstu sasniegumu sporta attīstībai, sportisko aktivitāšu lomas un kvalitātes palielināšanai dažādās izglītības pakāpēs, kā arī pasākumus sporta infrastruktūras attīstībai. Pamatnostādnēs iekļautie pasākumi būs papildinoši iepriekšminētajiem pasākumiem. |
| 15. | Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa rīkojumu Nr.246) | Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas mērķis ir sekmēt gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības attīstību Latvijā. Mērķa sasniegšanai izvirzīti divi apakšmērķi: 1. Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību; 2. Paaugstināt inovācijas kapacitāti un zināšanu un pētniecības sociālo un ekonomisko vērtību. Sasaiste ar pamatnostādnēm paredzēta attiecībā uz: 1) rīcībām, kas vērstas uz atvērtās zinātnes attīstību, kas ietver arī pieejamības uzlabošanu veselības nozares datiem pētniecības veicināšanai un inovāciju attīstībai, 2) rīcībām, kas vērstas uz sadarbības veicināšanu starp publisko sektoru un pētniecības vidi. |
| 16. | Plāns programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un pienu īstenošanai Latvijā 2017./2018. – 2022./2023. mācību gados (apstiprināts ar Zemkopības ministrijas 19.07.2017 protokollēmumu Nr. 34) | Programma paredz:1) uzlabot pirmskolas un skolas vecuma bērnu zināšanas par lauksaimniecības un pārtikas ražošanu, sezonai un reģionam raksturīgiem produktiem, kā arī par vietējo pārtikas apriti un cīņu pret pārtikas izšķērdēšanu, atjaunojot bērnu saikni ar lauksaimniecību;2) nodrošināt mācību gada laikā pirmskolas un skolas vecuma bērniem bezmaksas augļu un/vai dārzeņu un piena porcijas, tā palielinot svaigu augļu un dārzeņu un piena patēriņu un radot izpratni par produkta pamatgaršu3) paplašināt pirmskolas un skolas vecuma bērnu zināšanas par veselīga uztura jautājumiem, veicinot veselīga uztura paradumu veidošanos jau bērnībā |
| 17. | Vides politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (izstrādes procesā) | Vides politikas pamatnostādnes ir "jumta" politikas plānošanas dokuments visām politikām vides jomā, parādot vides svarīgākos resursus, galvenos ietekmējošos faktorus un slodzes, kas rada piesārņojumu, risku sabiedrībai un dabai, kā arī resursu neilgtspējīgu patēriņu. Galvenie vides politikas mērķi, kas izvirzīti pamatnostādnēs: 1) Samazināt riskus (klimata pārmaiņu, piesārņojuma, katastrofu) cilvēku dzīves videi, veselībai un labklājībai; 2) Samazināt piesārņojumu vidē (ūdenī, gaisā, augsnē, dabā), nodrošinot labu vides stāvokli un dabas kapitāla saglabāšanu; 3) Nodrošināt ilgtspējīgu resursu patēriņu; 4) Nodrošināt ar citiem sektoriem saskaņotu vides rīcībpolitiku un vides pamatprincipu iekļaušanu sektoru politikās. |
| 18. | Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 16.04.2020 rīkojumu Nr. 197 ) | Plāns ir izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Plānā noteikto pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt ES līmenī noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu 2020., 2025. un 2030. gadam izpildi un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes sasniegšanu Latvijas pilsētās. |
| 19. | Informatīvais ziņojums par projektu "Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija" (pieņemts zināšanai 25.02.2020. MK sēdē, Prot. Nr. 8, 35.§) | Informatīvā ziņojuma mērķis ir noteikt pakalpojumu izveides un attīstības pamatprincipus, kas jāņem vērā valsts pārvaldes pakalpojumu turētājiem, lai veiktu pakalpojumu pašvērtējumu, pašorganizējošu pārveidi un pilnveidošanu, tā nodrošinot pakalpojumu efektivitāti un lietderību, kā arī nodrošinātu ātrāku un efektīvāku valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, samazinot valsts pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem, un radot priekšnosacījumus valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizācijas straujākai attīstībai un izmantošanu pasaulē un Latvijā. Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzdevumu, kuros plānota pakalpojumu pilnveides veikšana, izpildē tiks ņemti vērā informatīvajā ziņojumā iekļautie pakalpojumu attīstības principi. |
| ES un starptautisko organizāciju politikas dokumenti | ES un starptautisko organizāciju politikas dokumenti | ES un starptautisko organizāciju politikas dokumenti |
| 20. | ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), 2015. gadā tika panākta vienošanās par 17 IAM, un tie nosaka vispārēju pamatu rīcībai līdz 2030. gadam | Daudzi no šiem mērķiem ir saistīti ar veselību, it īpaši 3. mērķis "nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem". Šis mērķis ir saistīts ar pamatnostādnēs definētajiem mērķiem un īpaši skar tādus jautājumus, kā infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, hepatīts; neinfekciozo slimību izplatība un psihiskā veselība; atkarību izraisošu vielu lietošana; tabakas kontrole; piekļuve vakcīnām un zālēm; veselības finansējums un problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes jomas darbiniekiem. |
| 21. | Ostravas 2017. gada 6. ministru konferences par vidi un veselību deklarācija1 | PVO Eiropas reģiona valstu Ostravas 2017. gada 6. ministru konferences par vidi un veselību deklarācija paredz vides un veselības sektoru sadarbību, lai mazinātu saslimstību un mirstību no slimībām, kuras izraisa nelabvēlīgie vides faktori. |
| 22. | Globālā stratēģija par cilvēkresursiem veselības jomā: darbaspēks 20302 | Šī PVO stratēģija izvirza mērķus veselības nozares cilvēkresursu pieejamības, piesaistes, noturēšanas un kvalitātes, tai skaitā, izglītības kvalitātes uzlabošanai. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētās stratēģijas mērķiem. |
| 23. | PVO globālais rīcības plāns par fiziskajām aktivitātēm 2018. – 2030. gadam: aktīvāki cilvēki veselīgākas pasaules labā3 | Globālā rīcības plāna misija ir nodrošināt, lai visiem cilvēkiem būtu pieejama droša un labvēlīga vide, kā arī daudzveidīgas iespējas būt fiziski aktīviem ikdienas dzīvē, tādējādi uzlabojot indivīda un sabiedrības veselību, un sniegt ieguldījumu visu tautu sociālajā, kultūras un ekonomiskajā attīstībā. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajai rīcības plāna misijai. |
| 24. | PVO fizisko aktivitāšu stratēģija Eiropas reģionam 2016.-2025. gadam. Pieņemta 2015.gada 14.-17.septembrī Eiropas Reģionālās komitejas 65.sesijā.4 | Stratēģijas mērķis ir akcentēt fiziskās aktivitātes kā galveno veselības un labklājības faktoru Eiropas reģionā. Stratēģijā vērsta uzmanība uz neinfekcijas slimību izplatības samazināšanas pasākumiem, kas saistītas ar nepietiekamu fizisko aktivitāti un mazkustīgu dzīvesveidu, tai skaitā mazinot to radīto slogu. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajā stratēģijā iekļautajām politikas iniciatīvām un pasākumiem. |
| 25. | PVO globālā stratēģija tuberkulozes profilaksei, aprūpei un ierobežošanai pēc 2015. gada. Pieņemta 2014.gada 21.janvārī 67. Pasaules Veselības asamblejā5 | Šī stratēģija paredz integrētas, uz pacientu vērstas aprūpes un profilakses nodrošināšanu, valdības atbalstu, starpnozaru sadarbību, nevalstisko organizāciju iesaisti, universāla veselības aprūpes politikas un sociālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī plašāku zinātnes un inovāciju ieviešanu. Globālais mērķis 2030.gadā – samazināt mirstību no tuberkulozes par 90% un tuberkulozes saslimstību par 80% (salīdzinot ar 2015.gadu). |
| 26. | PVO Psihiskās veselības rīcības plāns 2013.-2020. gadam (pagarināts līdz 2030. gadam) pieņemts 2013. gada maijā 66. Pasaules Veselības asamblejā6 | Šis rīcības plāns tika pagarināts līdz 2030. gadam 72. Pasaules Veselības asamblejā, lai nodrošinātu tā atbilstību 2030. gada ilgtspējīgas attīstības darba kārtībai. Plāns palīdzēs valstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības 3.4. mērķi – līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt neinfekcijas slimību izraisītu priekšlaicīgu nāvi, izmantojot profilaksi un ārstēšanu, kā arī veicināt psihisko veselību un labklājību. Četri galvenie rīcības plāna mērķi ir: stiprināt psihiskās veselības efektīvu vadību un pārvaldību; sniegt visaptverošus, integrētus un reaģējošus psihiskās veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus kopienas apstākļos; īstenot psihiskās veselības veicināšanas un profilakses stratēģijas; stiprināt informācijas sistēmas, pierādījumus un pētniecību par psihisko veselību. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajiem mērķiem. |
| 27. | PVO Globālais rīcības plāns sabiedrības veselības reakcijai uz demenci 2017.–2025. gadam7 | Globālā rīcības plāna mērķis ir uzlabot cilvēku ar demenci, viņu aprūpētāju un ģimeņu dzīvi, vienlaikus samazinot demences ietekmi uz viņiem, kā arī uz kopienām un valstīm. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam rīcības plāna mērķim. |
| 28. | PVO Eiropas reģiona darbības plāns seksuālās un reproduktīvās veselības jomā līdz 2030. gadam8 | Šis plāns paredz aktivitātes, kuras valstī pilnveidotu sistēmu, lai nodrošinātu cilvēku seksuālās un reproduktīvās veselības potenciāla pilnīgu izmantošanu. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam plānam. |
| 29. | PVO Eiropas reģionu plāns veselības sektora rīcībai pret HIV izplatību9 | Šis plāns paredz vienotus pasākumus HIV izplatības ierobežošanai, lai 2030. gadā sasniegtu globālo mērķi – 90% no visiem HIV inficētajiem zina savu HIV statusu, 90% no visiem atklātajiem HIV inficētajiem tiek ārstēti, 90% no visiem ārstētajiem HIV pacientiem ārstēšana ir efektīva.Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam rīcības plāna mērķim. |
| 30. | PVO Globālais rīcības plāns pret mikrobu rezistenci (AMR) (2015) | Plānā ir uzsvērta pieeja "Vienas veselība", kas ietver starpsektoru sadarbību, tostarp – veselības aprūpi, cilvēku veselību, dzīvnieku veselību, lauksaimniecību, vides, finanšu sektoru un zinošu patērētāju.Plāns paredz uzlabot informētību un izpratni par AMR, izmantojot efektīvu komunikāciju, izglītību un apmācību; stiprināt zināšanu un pierādījumu bāzi, veicot uzraudzību un pētījumus; samazināt infekcijas slimību incidenci, izmantojot efektīvus sanitāros, higiēnas un infekcijas slimību profilakses pasākumus; optimizēt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu cilvēku un dzīvnieku veselībai; veidot ekonomisko pamatojumu ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kurā tiek ņemtas vērā visu valstu vajadzības, un palielināt investīcijas jaunu zāļu, vakcīnu un diagnostikas instrumentu radīšanā." |
| 31. | PVO globālā veselības sektora stratēģija vīrusa hepatīta (VH) izplatības ierobežošanai 2016.-2021.gadam | Ierobežot VH kā svarīgāko sabiedrības veselības draudu līdz 2030. gadam, ierobežot VH infekciju 90% apmērā; samazināt iedzīvotāju VH mirstību 65% apmērā līdz 2030. gadam un sasaiste ar sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021-2027. gadam iekļaut PVO un dalībvalstu mērķi – ierobežot VH kā lielāko sabiedrības veselības draudu līdz 2030. gadam. Par hroniska vīrusa hepatīta C (HCV) testēšanu: agrīna diagnostika novērš veselības problēmas, kas saistītas ar inficēšanos, kā arī novērš vīrusa transmisiju. PVO rekomendē sekojošu HCV riska grupu testēšanu: i/v narkotisko vielu lietotājus; cilvēkus ieslodzījuma vietās vai kuri bijuši ieslodzījuma vietās un citus cilvēkus slēgtās iestādēs (piem., sociālās aprūpes namos); cilvēkus, kuriem veikta tetovēšana vai pīrsings; cilvēkus, kuri lieto apreibinošas vielas ar jebkuru medikamentu ievades veidu (ne tikai injekcijās); vīriešus, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīriešiem (MsM); recipienti, kuri, iespējams, varētu saņemt inficētus asins produktus vai invazīvas procedūras nepietiekošas infekciju kontroles dēļ; bērnus, kuri dzimst HCV inficētām mātēm |
| 32. | Dublinas deklarācija par partnerību HIV infekcijas izskaušanai Eiropas un Āzijas reģionā. Pieņemta 2004.gada 23.-24.februārī notikušajā koferencē10 | Šī deklarācija paredz pasākumus HIV diagnostikas un ārstēšanas, kā arī profilakses pasākumu pieejamības veicināšanai. Paredz īpaši pievērst uzmanību HIV diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu pieejamībai personām, kam ir augsts inficēšanās risks, piemēram, intravenozo narkotiku lietotājiem, prostitūcijā nodarbinātajām personām un vīriešiem, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Pamatnostādņu pasākumi būs papildinoši iepriekšminētās deklarācijas pasākumiem. |
| 33. | PVO Globālā digitālā stratēģija 2020.-2025.gadam11 | Globālās digitālās stratēģijas mērķis ir stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, izmantojot digitālās veselības tehnoloģijas, lai sasniegtu vīziju, ka veselība tiek nodrošināta visiem (health for all). Stratēģija ir izstrādāta tā, lai tā būtu piemērota izmantošanai visās dalībvalstīs, ieskaitot tās, kurām ir ierobežota pieeja digitālajām tehnoloģijām, precēm un pakalpojumiem. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajam stratēģijas rīcības plāna mērķim. |
| 34. | EK Pārdomu dokuments "Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam" COM(2019)22, 2019. gada 30. janvāris | Dokuments iezīmē nākamo piecu gadu politikas ciklu Eiropai un jauno daudzgadu finanšu shēmu, kas attiecas uz laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam. Komisijas galvenās ar Ilgtspējīgas attīstības 3. mērķi saistītās iniciatīvas ietvaros iekļauts: Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats, Veselības stāvoklis ES – ziņojumu sniegšanas cikls, Veselības un aprūpes digitālā pārveide: labākas veselības un aprūpes efektīvāka nodrošināšana lielākam iedzīvotāju skaitam, Eiropas "Viena veselība" rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai, Atjauninātie noteikumi par kancerogēnajām un mutagēnajām vielām, ES sadarbība ar vakcīnām novēršamu slimību jomā, Veselības veicināšanas, slimību profilakses un neinfekcijas slimību pārvaldības koordinācijas grupa, Jaunie noteikumi par medicīniskajām ierīcēm, ES gaisa piesārņojuma standartu īstenošana un pasākumi, kas palīdz valstu, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem cīnīties pret gaisa piesārņojumu; u.c. Pamatnostādņu rīcības būs balstītas iepriekšminētajā iniciatīvā. |
| 35. | ES stratēģija Baltijas jūras reģionam un Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāns | ES stratēģijā Baltijas jūras reģionam iekļauti galvenie uzdevumi saistībā ar ilgtspējīgu vidi, reģiona labklājību, pieejamību, drošību un aizsardzību. Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam mērķis ir koordinēt dalībvalstu, reģionu un pašvaldību, ES, Baltijas jūras reģiona organizāciju, finanšu iestāžu un nevalstisko struktūru rīcību, lai panāktu efektīvu reģiona attīstību. Stratēģijā aplūkoti galvenie uzdevumi saistībā ar ilgtspējīgu vidi, labklājību, pieejamību, drošumu un drošību un arī saistībā ar iespējām padarīt šo reģionu par integrētu, perspektīvu, pasaules līmeņa reģionu – "izcilu Eiropas reģionu". Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas ES dalībvalstis Baltijas jūras reģionā – Dāniju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju. Šī stratēģija ir nozīmīga, radot priekšnoteikumus Rīgas metropoles areāla veiksmīgai funkcionēšanai kā Ziemeļeiropas metropolei Baltijas jūras makroreģiona telpā, kā arī Latvijas piekrastes teritoriju attīstībai. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas stratēģijā ietvertajiem uzdevumiem.Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāns ietver prioritāro jomu "Veselība" – cilvēka veselības, tostarp tās sociālo aspektu, uzlabošana un veicināšana. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas rīcības plānā ietvertajai prioritārajai jomai. |
| 36. | Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai | Digitālās vienotās tirgus stratēģijas galvenais mērķis ir izveidot labvēlīgu vidi investīcijām digitālajos tīklos, pētniecībā un inovatīvā uzņēmējdarbībā. Komisijas mērķis ir atbalstīt iekļaujošu digitālo vienoto tirgu, kurā iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir vajadzīgās prasmes un kur tie var gūt labumu no savstarpēji saistītiem, daudzvalodu e-pakalpojumiem: e-enerģētikas, e-pārvaldes, e-veselības vai e-transporta. Digitālajā vienotajā tirgus stratēģijā attiecībā uz veselības nozares digitālo prasmju attīstīšanu minēts punktā 4.3. Iekļaujoša e-sabiedrība 4.3.1. Digitālās prasmes un zināšanas. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminētajiem punktiem. |
| 37. | Eiropas Datu stratēģija (Briselē, 19.2.2020. COM(2020) 66 final) | Paredz veicināt kopīgas Eiropas datu telpas izveidi stratēģiskās ekonomikas nozarēs un sabiedrības interešu jomās, tai skaitā Kopīgo Eiropas veselības datu telpu, kas ļaus gūt jaunus panākumus slimību profilaksē, atklāšanā un izārstēšanā, kā arī informētu, pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanā, tā uzlabojot veselības aprūpes sistēmu piekļūstamību, efektivitāti un ilgtspēju. |
| 38. | Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa deklarācija (European Open Science Cloud Declaration)12 | Eiropas atvērtās zinātnes mākonis tiek veidots kā uzticama digitālā platforma zinātnieku aprindām, lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi datiem un sadarbībspējīgiem pakalpojumiem visā pētniecības datu ciklā, sākot no atklāšanas un ieguves līdz uzglabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkārtotai izmantošanai pāri robežām un zinātnes disciplīnām. |
| 39. | Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam "Eiropas "Viena veselība" rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekliem izveidojušās rezistences apkarošanai" | Dokuments paredz koordinētus pasākumus ES mērogā AMR izplatības ierobežošanai gan cilvēku veselības, gan dzīvnieku veselības, gan vides aizsardzības sektoros, tai skaitā veicinot uzraudzību un monitoringu, pētniecību, kā arī atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu. |
| 40. | ES Genoma deklarācija | Latvija ES Genoma deklarācijai pievienojās 2018.gada 12.novembrī. Deklarācijas mērķis ir līdz 2022. gadam ES nodrošināt piekļuvi vismaz vienam miljonam sekvenēta genoma pētniecības nolūkiem. Deklarācijai ir pievienojušās 23 ES un EEZ valstis. ES Genoma pētniecības infratsruktūra būs Eiropas Vienotās Veselības datu telpas sastāvdaļa. |
| 41. | ES Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā. Briselē, 20.5.2020. COM (2020) 381 | "Eiropas Komisija 20. maijā Eiropas Zaļā kursa ietvarā pieņēma visaptverošu jaunu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un stratēģiju "No lauka līdz galdam" ("From farm to fork" jeb F2F), kuras mērķis ir izveidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas apgādes sistēmu. Stratēģija risina uzdevumus, kas saistīti ar ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, ievieš iekļaujošu izaugsmes stratēģiju, kas stimulē ekonomiku, uzlabo iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, rūpējoties par dabu. Stratēģijā tiek norādīts, ka pašreizējie pārtikas patēriņa modeļi nav ilgtspējīgi nedz no veselības, nedz vides viedokļa. Stratēģijas pamatā ir Eiropas Savienībā vērojamā liekā svara un aptaukošanās izplatības samazināšana līdz 2030.gadam, veicinot iedzīvotāju lielākas izpratnes veicināšana par veselīgu uzturu, kā arī nodrošinot vieglāku pieeju veselīgam un ilgspējīgam uzturam. Pamatnostādņu pasākumi būs balstīti iepriekšminētajā stratēģijā iekļautajiem ieteikumiem." |
| 42. | Eiropas Vēža apkarošanas plāns (Europe’s Beating Cancer Plan) 2021-202713. Publicēts 03.02.2021. | Šajā plānā paredzēti konkrēti ieteikumi nepieciešamajām darbībām ES dalībvalstī cīņā ar vēzi. Plānā iekļautas atsauces uz EK Vēža misijas ziņojuma rekomendācijām. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas plānā ietvertajiem pasākumiem. |
| 43. | Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Eiropas Zāļu stratēģija. (Pieņemta Briselē, 25.11.2020. COM (2020) 761 final)14 | Šī stratēģija paredz veicināt pacientu piekļuvi inovatīvām zālēm par pieejamu cenu, atbalstīt ES farmācijas nozares konkurētspēju un inovācijas spējas, attīstīt ES atvērto stratēģisko autonomiju un nodrošināt stabilas piegādes ķēdes un nodrošināt spēcīgu ES ietekmi arī globālajā arēnā. Stratēģijā noteikti četri darba virzieni, kas izriet no šiem mērķiem. Katrs virziens ietver pamatiniciatīvas un atbalsta pasākumus mērķu īstenošanai. Kopā tie nodrošinās, ka Eiropas zāļu politika attīstās saskaņā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un demogrāfiskajām pārmaiņām un atbilst šodienas vajadzībām un nākotnes vērienīgajiem mērķiem spēcīgākas veselības savienības satvarā. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas iepriekšminēto virzienu mērķiem. |
| 44. | ES Padomes ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (Council Recommendation on effective Roma integration measures in Member States), 2013. gada 9. decembris | ES Padomes ieteikumos par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs norādīts uz romu diskriminācijas novēršanu un iespēju nodrošināt mērķa grupai vienlīdzīgu attieksmi, tai skaitā atbalstot romu aktīvu pilsonisko līdzdalību, līdztekus norādot uz nepieciešamību pievērst uzmanību piekļuvei vispārēji pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Pamatnostādņu rīcības būs balstītas iepriekšminētajos ieteikumos. |
| 45. | ES Padomes secinājumi par romu integrācijas procesa paātrināšanu, 2016. gada 8. decembris | ES Padomes secinājumos par romu integrācijas procesa paātrināšanu norādīts, ka nepieciešams paātrināti īstenot romu integrācijas valsts stratēģijas vai integrētas politikas pasākumu kopumus, ko dalībvalstis uzņēmušās, tostarp īpašu uzmanību pievēršot romu vienlīdzīgai piekļuvei vispārējiem, primārās un specializētās veselības aprūpes pakalpojumiem. Pamatnostādņu rīcības būs balstītas iepriekšminētajos secinājumos. |
| 46. | Padomes ieteikums (2009. gada 9. jūnijs) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (2009/C 151/01) | ES Padomes ieteikums aicina dalībvalstis apmācīt darbiniekus par pacientu drošības jautājumiem, izveidot nenosodošas ziņošanas un mācīšanās sistēmas u.c. pasākumus. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas ieteikumā ietvertajiem pasākumiem. |
| 47. | Eiropas Padomes ieteikums (2009. gada 8. jūnijs) par rīcību reto slimību jomā (2009/C 151/02) | ES Padomes ieteikums aicina dalībvalstis piedalīties pētījumos par retajām slimībām, Eiropas references tīklos u.c. pasākumos. kas ir minēti arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas ieteikumā ietvertajiem pasākumiem. |
| 48. | Eiropas Padomes secinājumi par vakcināciju kā efektīvu sabiedrības veselības līdzekli 6.12.2014. (2014/C 438/04) | Šie secinājumi paredz pasākumus vakcinācijas aptveres veicināšanai ES mērogā, tai skaitā runā par vakcinācijas veicināšanu mūža garumā, īpaši uzsverot pretgripas vakcināciju senioriem un personām ar hroniskām slimībām un pretgripas vakcinācijas veicināšanu ārstniecības personu vidū. Paredz arī pasākumus rīcībai pret vakcinācijas pretinieku ietekmi uz sabiedrību. |
| 49. | Eiropas Padomes 2006.gada 2.jūnija secinājumi par sieviešu veselību (9920/06) | Secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas vākt ar dzimumu saistītus datus par veselību, kā arī iekļaut dzimumu līdztiesības aspektus veselības aprūpes politikā. |
| 50. | Eiropas Padomes 2008.gada 30.janvāra ieteikums par dzimumu aspektu iekļaušanu veselības politikā Nr. CM/Rec(2008)1 | Ieteikumā dalībvalstis aicinātas iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visos veselības aprūpes politikas posmos. |
| 51. | Eiropas Padomes ieteikums par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu (Briselē, 20.5.2020. COM (2020) 514 final) | Satur ieteikumu stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. |
| ES un starptautiskie tiesību akti | ES un starptautiskie tiesību akti | ES un starptautiskie tiesību akti |
| 51. | Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas pieņemta Apvienoto Nāciju organizācijā 2006.gada 13.decembrī. Latvijā konvencija ir spēkā kopš 2010.gada 31.marta. | Konvencija nosaka jomas, kurās stiprināma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība, tai skaitā vispusīgu adaptācijas un rehabilitācijas pakalpojumu un programmu nodrošināšana, jo īpaši veselības aizsardzības, nodarbinātības, izglītības un sociālo pakalpojumu jomā. Ratificējot konvenciju, Latvija ir apņēmusies nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas invaliditātes dēļ. |
| 52. | Minamatas konvencija par dzīvsudrabu | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par paredz pakāpeniski samazināt zobārstniecības amalgamas izmantošanu, panākot, ka līdz 2030. gadam tās izmantošana ES tiek pārtraukta pilnībā. Lai minēto sasniegtu, regula paredz, ka katra ES valsts izstrādā savu amalgamas izmantošanas mazināšanas plānu. Pamatnostādnes paredzēs turpmākos amalgamas izmantošanas mazināšanas pasākumus, turpinot Ministru kabineta 2018. gadā apstiprinātajā Zobārstniecības amalgamas pakāpeniskas lietošanas samazināšanas plānā 2019.–2020. gadam uzsākto. |
| 53. | Eiropas parlamenta un padomes regulas priekšlikums, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (priekšlikums publicēts 29.05.2018.) | Dokuments paredz īstenot politisko mērķi "Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru". Regulas priekšlikumā ir noteikti tematiskie veicinošie nosacījumi, ko piemēro ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondam. Veicinošā nosacījuma nosaukums – ieviests valsts vai reģionālās stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus; pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām; pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas priekšlikumos ietvertā mērķa sasniegšanai un tematisko veicinošo nosacījumu izpildei. |
| 54. | Eiropas parlamenta un padomes regulas priekšlikums par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (priekšlikums publicēts 29.05.2018.) | Dokumentā ir noteikts, ka īstenojot politikas mērķi "Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" tiek atbalstīti ieguldījumi, kas nodrošina vienādu piekļuvi veselības aprūpei, tostarp primārajai aprūpei, attīstot infrastruktūru. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas priekšlikumos ietverto mērķu sasniegšanai. |
| 55. | Eiropas parlamenta un padomes regulas priekšlikums par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (priekšlikums publicēts 30.05.2018.) | Dokuments paredz, ka, īstenojot politikas mērķi "Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" tiek atbalstīti ieguldījumi, kas: - uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; - pilnveido sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicina sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabo veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju; - veicina darba ņēmēju, darba devēju un uzņēmumu pielāgošanos pārmaiņām, aktīvu un veselīgu novecošanos, kā arī veicina veselīgu un labi pielāgotu darba vidi veselības risku novēršanai. Pamatnostādņu rīcības būs papildinošas priekšlikumos ietverto mērķu sasniegšanai. |
| 56. | Eiropas Parlamenta un Padomes dzeramā ūdens direktīvas priekšlikums 2018. gada 1. februārī | Eiropas Komisija izplatīja jauno priekšlikumu ar mērķi nodrošināt augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, uzlabojot ūdens kvalitātes standartus, nodrošinot ilgtspējīgu un efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu. Ņemot vērā, ka priekšlikums paredz jaunus parametrus, jaunas rīcības un procesus, lai nodrošinātu dzeramā ūdens nekaitīgumu un kvalitāti, patērētāju piekļuvi dzeramajam ūdenim, kā arī patērētāju informēšanu, šīs būs jaunas papildu prasības pašlaik Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk – Direktīva 98/83/EK) noteiktajām prasībām: 1) dzeramā ūdens pieejamība; 2) noteiktas prasības materiāliem kontaktā ar dzeramo ūdeni; 3) noteikti jauni, kā arī noteikti stingrāki esošie kvalitātes un nekaitīguma rādītāji; 4) visaptverošas riska novērtēšanas pieejas ieviešana no ūdens ieguves vietas līdz patērētājam, lai noteiktu un novērstu iespējamos riskus tām ūdens ieguves vietām, kuras jau tiek izmantotas ūdensapgādei; 5) sabiedrības informēšanas uzlabošana par dzeramā ūdens kvalitāti un ūdensapgādi, tas palīdzētu samazināt plastmasas pudeļu skaitu, jo cilvēki vairāk uzticētos ūdensvada ūdens kvalitātei; 6) ūdens noplūžu uzraudzība.Priekšlikums paredz transponēt prasības ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā divu gadu laikā. Priekšlikumā paredzēti garāki pārejas periodi atsevišķām prasībām. |
| 57. | EK "Ilgtspēju sekmējoša ķīmikāliju stratēģija ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem" (Stratēģija publicēta 14.10.2020.) | Stratēģija ir vērsta uz jaunu ilgtermiņa redzējumu par ES rīcībpolitiku ķīmisko vielu jomā, nosakot vairākas rīcības, kurās EK vēlas panākt lielāku progresu. Stratēģijas būtiskākās rīcības: 1) veicināt inovācijas ar mērķi apgādāt ES ar drošām un ilgtspējīgām ķīmiskām vielām; 2) izstrādāt stingrāku regulējumu, lai risinātu aktuālos vides un cilvēku veselības aizsardzības jautājumus; 3) vienkāršot un apvienot regulējumu, kā arī nodrošināt datu pieejamību. |
1 Pieejama https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0007/341944/OstravaDeclaration_SIGNED.pdf2 Pieejama https://www.who.int/hrh/resources/pub_globstrathrh-2030/en/3 Pieejams https://www.who.int/ncds/prevention/physical-activity/global-action-plan-2018-2030/en/4 Pieejama: https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0010/282961/65wd09e_PhysicalActivityStrategy_150474.pdf%3Fua%3D15 Pieejama https://www.who.int/tb/strategy/en/6 Pieejams: https://www.who.int/publications/i/item/97892415060217 Pieejams: https://www.who.int/mental_health/neurology/dementia/action_plan_2017_2025/en/8 Pieejams: https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0003/322275/Action-plan-sexual-reproductive-health.pdf?ua=19 Pieejams: https://www.euro.who.int/en/health-topics/communicable-diseases/hivaids/publications/2017/action-plan-for-the-health-sector-response-to-hiv-in-the-who-european-region-201710 Pieejama: https://www.osce.org/secretariat/2987311 Pieejama: https://www.who.int/docs/default-source/documents/gs4dhdaa2a9f352b0445bafbc79ca799dce4d.pdf?sfvrsn=f112ede5_6812 https://ec.europa.eu/research/openscience/pdf/eosc_declaration.pdf#view=fit&pagemode=none13 https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12154-Europe-s-Beating-Cancer-Plan14 Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0761&from=EN
5.pielikumsSabiedrības veselības pamatnostādnēm2021.-2027.gadam
Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)