LegalizePar Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
| PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē | PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē | PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē | PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē | PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē | PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē | PR 4.3. Politikas rezultāts: Pilnveidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, īstenojot aprites ekonomikas principus ražošanā un sadzīvē |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 4.3.1. Sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošana – stikls, metāls, papīrs, plastmasa | VARAM | Pašvaldību skaits | 2019. | 87 | visas | visas |
| 4.3.2. BNA dalītās vākšanas sistēmas izveide | VARAM | Pašvaldību skaits | 2019. | ---- | visas | visas |
| 4.3.3. Tekstila atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide | VARAM | Pašvaldību skaits | 2019. | ---- | visas | visas |
| 4.3.4. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas optimizācija | VARAM | Atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaits | 2020. | 10 | - | 5 |
| 4.3.5. Pasākumi atkalizmantošanas sektora attīstībai un sabiedrības izpratnes veidošanai par to | VARAM | Pasākumu skaits | - | - | 3 | 10 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276]• EK Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu (2020)• AAVP2028• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam |
| PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana | PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana | PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana | PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana | PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana | PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana | PR4.4. Politikas rezultāts: Palielināta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu izmantošana |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 4.4.1. Izmantoto notekūdeņu dūņu apjoms (neskaitot sadedzinātās, poligonos apglabātās un pagaidu uzglabāšanā esošās dūņas)* | LVĢMC | % no kopējā apjoma | 2019. | 74,5 (48,542) | 74,5 (48,5) | 76 (50) |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [275], [276], [277]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam• Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija (izstrādē)• Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam• AAVP2028 |
Skaidrojums:*Valsts statistikas pārskatā "2-Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu" sadaļā "Dūņu izmantošana" norādīti šādi izmantošanas veidi: lauksaimniecība, kompostēšana, sadedzināšana, apglabāšana atkritumu izgāztuvē, pagaidu uzglabāšana, degradēto platību rekultivācija, apzaļumošana, citi.
21. attēls. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju izmaiņu tendences 2005.-2018. gadā.
| 22. attēls. Aprēķinātās Nox emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. – 2030. gadiem. | 23. attēls. Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam. |
| --- | --- |
| 24. attēls. Daļiņu PM10 emisiju telpiskā izplatība (2015. gads). | 25. attēls. Amonjaka emisiju telpiskā izplatība (2015. gads). |
| --- | --- |
| 26. attēls. Daļiņu PM2.5 gada vidējās vērtības Rīgā, μg/m3 . | 27. attēls. Benz(a)pirēna gada vidējās koncentrācijas, μg/m3. |
| 28. attēls. Ozona maksimālās astoņu stundu vidējās diennakts vērtības Latvijas teritorijā, μg/m3. | 29. attēls. Slāpekļa dioksīda gada vidējās vērtības novērojumu stacijā "Rucava", μg/m3. |
30. attēls. Auto skaits diennaktī un tā procentuālās izmaiņas pa gadiem.45
| Veids | Tendence | Tendence |
|---|---|---|
| Slodze | Slodze | Slodze |
| NMGOS emisijas | Emisiju apjoms samazinās | |
| Paskābinošo vielu emisijas | NOx emisiju apjoms pakāpeniski samazinās. Lielākais emisiju avots vēl aizvien ir transports (īpaši, autotransports).NH3 emisiju apjoms palielinās. Galvenais emisiju (NOx, NH3) avots ir lauksaimniecības sektors. | |
| Daļiņu PM emisijas | PM emisiju apjoms palielinās. Pieaugums saistīts ar plašāku biomasas izmantošanu rūpniecībā, enerģētikā un mājsaimniecību sektorā. | |
| Ozona slāni noārdošo vielu emisijas | Emisiju apjoms samazinās | |
| Smaku emisijas | Nav pieejami ilgtermiņa dati par smaku emisijām. Sūdzības par atsevišķām avotiem, piemēram ostām, palielinās. | |
| Autotransporta un gaisa satiksmes radītās trokšņa emisijas | Satiksmes intensitātes tieša korelācija ar vides trokšņa emisiju | |
| Dzelzceļa satiksmes radītās trokšņa emisijas | Pārvadājumu apjoma pa dzelzceļu tieša korelācija ar vides trokšņa emisiju46. | |
| Stāvoklis | Stāvoklis | Stāvoklis |
| Piezemes O3 | Pārsniegumi lauku teritorijās | |
| Gaisa piesārņojums (indikatori cilvēka veselības aizsardzībai) | Saglabājas "karstie punkti" lielākajās pilsētās | |
| Gaisa piesārņojums (indikatori ekosistēmu aizsardzībai) | Netiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi ekosistēmu aizsardzībai | |
| Bioakumulācija | Monitoringa dati uzrāda labu stāvokli | |
| Smaku traucējumi | Turpinās iedzīvotāju sūdzības par smaku traucējumiem | |
| Paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto teritoriju platība | Ietekmei pakļauto teritoriju platība palielinās | |
| Paaugstināta trokšņa ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits | Ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits palielinās |
Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Nepārsniegt maksimāli pieļaujamo antropogēno emisiju apjomu un izpildīt emisiju samazināšanas mērķus galvenajām piesārņojošām vielām – sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un daļiņām PM2,5 | Direktīva 2016/2284Likums "Par piesārņojumu"Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | 2030. |
| Nepārsniegt gaisa kvalitātes normatīvus SO2, NO2, NOx, C6H6, CO, Pb, PM10, PM2.5, O3, As, Cd, Ni, BaP | Direktīva 2008/50/EKMinistru kabineta noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" (03.11.2009.) | Pastāvīgi |
| Samazināt piesārņojuma kaitīgo ietekmi ES uz sabiedrības veselību (priekšlaicīga nāve daļiņu un ozona ietekmē) par 52 %, salīdzinot ar 2005. gadu | EK programma "Tīru gaisu Eiropai" | 2030. |
| Samazināt ES ekosistēmu platības procentuālo daļu, kurā ir pārsniegta eitrofikācijas kritiskā slodze par 35 %, salīdzinot ar 2005. gadu | EK programma "Tīru gaisu Eiropai" | 2030. |
| Vides trokšņa ietekmes apzināšana, rīcību plānošana un īstenošana ietekmes samazināšanai | Direktīva 2002/49/EK.Ministru kabineta noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" (07.01.2014.) | Pastāvīgi |
| PR 5.1. Politikas rezultāts: Gaisa piesārņojuma samazināšanās | PR 5.1. Politikas rezultāts: Gaisa piesārņojuma samazināšanās | PR 5.1. Politikas rezultāts: Gaisa piesārņojuma samazināšanās |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 5.1.1. Slāpekļa oksīdu emisiju samazinājums | LVĢMC | % samazinājums pret bāzes gadu (-/+) |
| 5.1.2. Daļiņu PM2,5 emisiju samazinājums | LVĢMC | % samazinājums pret bāzes gadu (-/+) |
| 5.1.3. Amonjaka emisiju samazinājums | LVĢMC | % samazinājums pret bāzes gadu (-/+) |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [273]• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [273]• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [273]• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam |
| PR 5.2. Politikas rezultāts: Gaisa kvalitātes uzlabošanās | PR 5.2. Politikas rezultāts: Gaisa kvalitātes uzlabošanās | PR 5.2. Politikas rezultāts: Gaisa kvalitātes uzlabošanās |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 5.2.1. Rīgā netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis47 nevienai gaisu piesārņojošajai vielai | LVĢMC | pārsniedz/nepārsniedz |
| 5.2.2. Rēzeknē netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai | LVĢMC | pārsniedz/nepārsniedz |
| 5.2.3. Liepājā netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis47 nevienai gaisu piesārņojošajai vielai | LVĢMC | pārsniedz/nepārsniedz |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [273]• EK programma "Tīrs gaiss Eiropai" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [273]• EK programma "Tīrs gaiss Eiropai" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [273]• EK programma "Tīrs gaiss Eiropai" |
| PR 5.3. Politikas rezultāts: Samazināta piesārņojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību | PR 5.3. Politikas rezultāts: Samazināta piesārņojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību | PR 5.3. Politikas rezultāts: Samazināta piesārņojuma kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 5.3.1. Priekšlaicīgas nāves gadījumi daļiņu PM2,5 piesārņojuma ietekmes rezultātā | EVA48 | Gadījumu skaits |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• EK programma "Tīrs gaiss Eiropai"• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• EK programma "Tīrs gaiss Eiropai"• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• EK programma "Tīrs gaiss Eiropai"• Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam |
| PR 5.4. Politikas rezultāts: Pilnveidota vides trokšņa pārvaldības sistēma | PR 5.4. Politikas rezultāts: Pilnveidota vides trokšņa pārvaldības sistēma | PR 5.4. Politikas rezultāts: Pilnveidota vides trokšņa pārvaldības sistēma |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 5.4.1. Pieejama kvalitatīva informācija par vides trokšņa avotiem un to radīto ietekmi ar rūpniecisko darbību saistītajos objektos | VVD | Rūpnieciskās darbības objekti, par kuriem pieejama vides trokšņa raksturojoša informācija (% no izsniegtajām atļaujām) |
| 5.4.2. Pilnveidots normatīvais regulējums vides trokšņa pārvaldībā | VARAM | Ministru kabineta noteikumi |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra informatīvais ziņojums "Par vides trokšņa regulējumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra informatīvais ziņojums "Par vides trokšņa regulējumu" | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra informatīvais ziņojums "Par vides trokšņa regulējumu" |
31. attēls. Sugu (izņemot putnu) un biotopu (dzīvotņu) aizsardzības stāvokļa vērtējums Latvijā.50
| 32. attēls. Bioloģiskās lauksaimniecības platības Latvijā (ha) 2012.-2018. gads | 33. attēls. Lauku putnu indekss 2010.-2017. gads (2000=100) |
| Veids | Tendence |
| --- | --- |
| Slodze | Slodze |
| Barības vielu emisijas gaisā un ūdenī | |
| Ķīmisko vielu un smago metālu emisijas un uzkrāšanās | |
| Pazemes ūdens režīma maiņa | |
| Zemes lietojuma maiņa un ekosistēmu fragmentācija | |
| Svešzemju sugu ienākšana | |
| Stāvoklis | Stāvoklis |
| ES nozīmes sugas | |
| ES nozīmes biotopi | |
| Bioloģiski vecu mežaudžu īpatsvars | |
| Ilgtspējīgi apsaimniekotās teritorijas |
Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Patiesā Eiropas dabas tīklā juridiski aizsargāt vismaz 30 % ES sauszemes un 30 % ES jūras teritoriju un tajā integrēt ekoloģiskos koridorus | ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam | 2030. |
| Stingri aizsargāt vismaz trešdaļu no ES aizsargājamajām teritorijām, to vidū visus atlikušos ES pirmatnējos un senos mežus | ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam | 2030. |
| Ar skaidri noteiktiem saglabāšanas mērķiem un pasākumiem reāli pārvaldīt visas aizsargājamās teritorijas un nodrošināt tajās pienācīgu monitoringu | ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam | 2030. |
| Atjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli, palielināt ainavas elementus un bioloģisko lauksaimniecību laukos, nodrošināt labu jūras vides stāvokli, atjaunot upju brīvu tecējumu, palīdzēt ar pilsētu zaļināšanas plāniem, ierobežot invazīvo sugu ietekmi | ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam | 2030. |
| Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas pilnveidošana, izstrādājot zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus | NAP2027 | 2027. |
| Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem | NAP2027 | 2027. |
| Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību | NAP2027 | 2027. |
| Natura 2000 tīkla izveidošanas pabeigšana | Biotopu direktīvas 4. pants. Pārkāpumu lieta 2019_2304 | 2024. |
| PR6.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana | PR6.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana | PR6.1. Politikas rezultāts: Nodrošināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 6.1.1.a. Labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo ES nozīmes biotopu īpatsvars | DAP | % |
| 6.1.1.b. Labvēlīgā aizsardzības stāvoklī esošo aizsargājamo sugu (izņemot putnu) īpatsvars | DAP | % |
| 6.1.2. Noteikti zinātniski pamatoti aizsardzības mērķi ES nozīmes sugām un biotopiem | DAP | % |
| 6.1.3. Pabeigta Natura 2000 teritoriju tīkla izveide | VARAM | % |
| 6.1.4. Izveidotas ex-situ kolekcijas vietējo aizsargājamo sugu saglabāšanai | NBD, Rīgas Zoo | skaits |
| 6.1.5. Aktualizēti vai izstrādāti rīcības plāni par invazīvu svešzemju sugu izplatības ceļiem | DAP | skaits |
| 6.1.6. Novērtējot ainavas nacionālajā līmenī, izdalītas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, kurām izstrādātas pārvaldības vadlīnijas, respektējot bioloģisko daudzveidību | VARAM | skaits |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [279], [280]• ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [279], [280]• ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam. | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [279], [280]• ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam. |
| PR6.2. Politikas rezultāts: Uzsākta pāreja uz dabas kapitāla pārvaldības un ekosistēmu pakalpojumu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā | PR6.2. Politikas rezultāts: Uzsākta pāreja uz dabas kapitāla pārvaldības un ekosistēmu pakalpojumu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā | PR6.2. Politikas rezultāts: Uzsākta pāreja uz dabas kapitāla pārvaldības un ekosistēmu pakalpojumu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 6.2.1. Atjaunotas degradētas ekosistēmas | DAP | ha |
| 6.2.2. Atjaunots pārveidoto upju brīvs plūdums (km) | DAP | km |
| 6.2.3. Sagatavots ekosistēmu pakal-pojumu kartējums Latvijas teritorijai | DAP | % |
| 6.2.4. Izstrādātas vadlīnijas par kompetenču sadalījumu zemes resursu efektīvai izmantošanai visos pārvaldības līmeņos, ņemot vērā nozaru intereses, klimata pārmaiņas un sociālekonomiskās attīstības prognozes | VARAM | skaits |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (projekts, VSS-518). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (projekts, VSS-518). | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns (projekts, VSS-518). |
| --- | --- | |
| 34. attēls. No punktveida piesārņojuma avotiem ar notekūdeņiem novadītais paliekošais piesārņojums (pa kreisi – Nkop, pa labi Pkop, t gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem). | 34. attēls. No punktveida piesārņojuma avotiem ar notekūdeņiem novadītais paliekošais piesārņojums (pa kreisi – Nkop, pa labi Pkop, t gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem). |
35. attēls. Ūdens resursu ieguve no dabiskajiem avotiem (milj. m3 gadā) 2008.-2018. gads (pēc LVĢMC datiem).
36. attēls. Upju caurplūduma, slāpekļa un fosfora slodžu dinamika uz Rīgas līci un Baltijas jūru53 (pēc LHEI, 2018. gada dati).
| Veids | Tendence | Tendence |
|---|---|---|
| Slodze | Slodze | Slodze |
| Virszemes ūdeņos novadīto notekūdeņu apjoms | Notekūdeņu apjoms samazinās. | |
| Novadītais biogēnu apjoms (Nkop , Pkop. Un BSP) | Novadītais biogēnu apjoms samazinās, bet vērojams neliels pieaugums pēdējos gados. | |
| Ūdens resursu izmantošana | Ūdens resursu izmantošanas apjoms kopumā būtiski nemainās, lai gan palielinās lauksaimniecībā izmantojamā ūdens apjoms. | |
| Lauksaimniecības izkliedētais (difūzais) piesārņojums | Palielinās kopējais izmantotais mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu apjoms. | |
| Slāpekļa un fosfora slodzes Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī | Neliela samazināšanās tendence. | |
| Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī | Apjoms turpina pieaugt. | |
| Nozveja iekšējos ūdeņos | Apjoms ievērojami samazinājies. | |
| Svešzemju sugu skaits Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī | Palielinās ar invazīvajām sugām invadētās platības, palielinās invazīvo sugu nodarīto zaudējumu apjoms īpašumiem.Svešzemju sugu skaits pieaug. Latvijas Baltijas jūras ūdeņos reģistrētas 45 svešzemju sugas, no kurām 17-18 sugām ir izveidojušās dzīvotspējīgas populācijas. | |
| Pārrobežu piesārņojums | Pārrobežu piesārņojuma apjoms būtiski nemainās, tomēr tā risks nozīmīgs. | |
| Gaisa temperatūras izmaiņas un stipri nokrišņi | Gaisa temperatūras paaugstināšanās (vidēji gadā) un stipro nokrišņu epizožu biežuma palielināšanās veicina plūdu risku un ietekmē ūdens kvalitāti. | |
| Stāvoklis | Stāvoklis | Stāvoklis |
| Biogēnu saturs virszemes ūdeņos | Biogēnu saturs mainīgs pa gadiem, eitrofikācija liecina, ka problēma pastāv. | |
| Prioritārās un bīstamās vielas ūdensobjektos | Situācija nemainīga – lielākā daļa novēroto vielu ūdenī nav konstatējamas izmērāmos daudzumos, bet vairumā monitoringa vietu konstatēti dzīvsudraba un bromdifenilēteru normatīvu pārsniegumi. | |
| Ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte | Vērojama neliela ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanās. | |
| Peldvietu ūdens kvalitāte | Vērojama peldvietu ūdens kvalitātes neliela pasliktināšanās. Biežākas īstermiņa piesārņojuma epizodes. | |
| Pazemes ūdeņu kvalitāte | Situācija bez būtiskām izmaiņām. | |
| Pazemes ūdens režīma maiņa vietās, kur izveidojusies depresijas piltuve | Samazinoties ūdens resursu ieguves apjomiem, ir novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa stabilizēšanās un Rīgas depresijas piltuves samazināšanās. | |
| Dzeramā ūdens kvalitāte | Pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas saņem visām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni. |
Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Jūras vides stāvokļa uzlabošana un pazemes ūdens resursu aizsardzība, samazinot antropogēno slodzi, t. sk. notekūdeņu kaitīgo ietekmi uz dabas resursiem un vidi, nodrošinot nepieciešamās infrastruktūras izveidi un veicinot notekūdeņu dūņu apstrādi | NAP2027 | 2027. |
| Sasniegt visu ūdensobjektu labu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva) | 2027. |
| Sasniegt vismaz pietiekamu ūdens kvalitāti visās oficiālajās peldvietās | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EC Par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību | 2027. |
| Samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50%, kā arī mēslošanas līdzekļu lietošanu par 20%. | Eiropas Savienības stratēģija "No lauka līdz galdam" | 2030. |
| Novērtēt un pārvaldīt plūdu riskus, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas cilvēku veselībai, videi un kultūras mantojumam | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK (2007. gada 23. oktobris) par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību | 2026. |
| Ūdens piesārņojuma ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem samazināšana un turpmāka novēršana | Padomes Direktīva 91/676/EEK(1991. gada 12. decembris)attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu Direktīva) | Pastāvīgi |
| Pasargāt cilvēku veselību no dzeramā ūdens piesārņojuma negatīvās ietekmes | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184/EK (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti | Pastāvīgi |
| Aizsargāt vidi ES no komunālo notekūdeņu nelabvēlīgās ietekmes, savācot un attīrot notekūdeņus | Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu | Pastāvīgi |
| Panākt labu jūras vides stāvokli visos dalībvalsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Piesārņotāju koncentrācija ir tāda, kas nerada nelabvēlīgu ietekmi videi un cilvēka veselībai | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK(2008. gada 17. jūnijs),ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) | 2027. |
| Baltijas jūra bez bīstamajām vielām un atkritumiem | - Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns- HELCOM rekomendācijas | Pastāvīgi |
| Labvēlīgs Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis | - Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns- HELCOM rekomendācijas | Pastāvīgi |
| Aktivitātes Baltijas jūrā tiek veiktas videi draudzīgā veidā | - Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns- HELCOM rekomendācijas | Pastāvīgi |
| Baltijas jūra bez eitrofikācijas | - Helsinku konvencija un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns- HELCOM rekomendācijas | Pastāvīgi |
| Stratēģijas vispārējais mērķis attiecībā uz vidi: glābt jūru.Politikas jomas – bīstamo vielu izmantošanas un ietekmes mazināšana, apakšmērķi:- tīri ūdeņi;- daudzveidīga un veselīga daba.Politikas jomas – barības vielu noplūdes jūrā samazināšana līdz pieļaujamam līmenim, apakšmērķi:- mazināt biogēnu ienesi Baltijas jūrā;- mazināt eitrofikāciju un sasniegt labu vides stāvokli. | ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (2009) un tās Rīcības plāns | Pastāvīgi |
| Bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana, aizsargājot dabiskos biotopus, savvaļas faunu un floru | Padomes Direktīva 92/43/EEK(1992. gada 21. maijs)par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK(2009. gada 30. novembris)par savvaļas putnu aizsardzību | Pastāvīgi |
| Atjaunot dabu – būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli, nodrošināt labu jūras vides stāvokli, atjaunot upju brīvu tecējumu, ierobežot invazīvu svešzemju sugu ietekmi | ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam | 2030. |
| Aizsargājamo biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanas pasākumu realizēšana saskaņā ar zinātniski pamatotiem sugu un biotopu aizsardzības un dabas aizsardzības plāniem | NAP2027 | 2027. |
| Panākt, ka vismaz 30 % sugu un biotopu ir nonākuši labvēlīgā saglabāšanās stāvoklī vai vismaz uzrāda virzību uz to | ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam | 2030. |
| PR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšana | PR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšana | PR7.1. Politikas rezultāts: Panākta plūdu riska un erozijas samazināšana |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 7.1.1. Jaunbūvētu vai nostiprinātu piekrastes joslu, upju krasta un ezeru aizsardzība pret plūdiem | VARAM | km |
| 7.1.2. Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no plūdu aizsardzības pasākumiem | VARAM | iedzīvot. Skaits |
| 7.1.3. Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai atjaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām | VARAM | ha |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Plūdu riska pārvaldības plāni 2022. – 2027. gadam (projekts) |
Skaidrojums: * Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam (projekts) plānotā vērtība uz 2029. gadu ir 91 ha.
| PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana | PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana | PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana | PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana | PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana | PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana | PR7.2. Politikas rezultāts: Panākta droša ūdens resursu izmantošana |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 7.2.1. Iedzīvotāju skaits, kas saņem atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni | VI | % | 2019. | 87 | >87 | >87 |
| 7.2.2. Iestādes un uzņēmumi, kas nodrošina iedzīvotājiem brīvi pieejamu ūdeni bez maksas (iniciatīva U-vitamīns) | LŪKA | skaits | 2019. | 129 | 150 | 200 |
| 7.2.3. Dzeramā ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars | VI | % | 2019. | 19.7 | <19.7 | <19.7 |
| 7.2.4. Dzeramā ūdens mikrobioloģiskās kvalitātes rādītāju koncentrāciju pārsniegumu īpatsvars | VI | % | 2019. | 4.6 | <4.6 | <4.0 |
| 7.2.5. Labā stāvoklī esošo pazemes ūdensobjektu īpatsvars | LVĢMC | % | 2019. | 88 | 88 | 88 |
| 7.2.6. Ūdens patēriņa/izmantošanas indekss | EVA | Indekss (%) | 2019. | <1 | <1,5 | <1,5 |
| 7.2.7. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars | LVĢMC | % | 2019. | 93.6 | 94 | 95 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [59], [274], [346]• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (projekts, VSS-134)• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) |
| PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš | PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš | PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš | PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš | PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš | PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš | PR7.3. Politikas rezultāts: Samazināts nelietderīgs ūdens resursu patēriņš |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 7.3.1. Ūdens zudumi | LVĢMC | % no kopējā iegūtā ūdens daudzuma | 2019. | 6.0% | <6% | <6% |
| 7.3.2. Ūdens atkārtota izmantošana uzņēmumu atgriezeniskajās sistēmās | LVĢMC | milj. m3 | 2019. | 16,6 | >20% | >20% |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022.-2027. gadam (projekts) |
| PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis | PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis | PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis | PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis | PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis | PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis | PR7.4. Politikas rezultāts: Uzlabots virszemes ūdeņu un jūras vides stāvoklis |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 7.4.1. Augstai un labai ekoloģiskai kvalitātei atbilstošu ūdensobjektu īpatsvars | LVĢMC | % | 2020. | 33 | 33 | 35% |
| 7.4.2. Uzlabojies jūras vides stāvoklis (vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim) | LHEI | skaits | 2018. | 2 | 5 | 9 |
| 7.4.3. Iedzīvotāju skaits, kam uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte | VARAM | skaits | 2023. | 687 670 | 687 670 | 713 570 (2029.) |
| 7.4.4. Vismaz pietiekamai kvalitātei atbilstošo oficiālo peldvietu īpatsvars | VI | % | 2020. | 98% | ≥98% | ≥98% |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [274]• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) |
| PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē | PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē | PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē | PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē | PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē | PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē | PR7.5. Politikas rezultāts: Samazināts piesārņojums virszemes ūdeņos un jūras vidē |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 7.5.1. Papildus jauna vai uzlabota notekūdeņu attīrīšanas jauda | VARAM | CE | 2019 | 0 | 0 | 23 400 |
| 7.5.2. Iedzīvotāji, kas saistīti ar vismaz sekundāro komunālo notekūdeņu attīrīšanu | VARAM | CE | 2023 | 1 321 368 | - | 1 327 828 (2029.) |
| 7.5.3. Normatīvi tīro notekūdeņu īpatsvars | LVĢMC | % | 2019 | 93.6 | 94 | 95 |
| 7.5.4. Slāpekļa slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajiem mērķim | HELCOM | t/g | 2013 | 1670 | 1670 | 1670 |
| 7.5.5. Fosfora slodzes Baltijas jūrā samazinājums atbilst HELCOM noteiktajam mērķim. | HELCOM | t/g | 2013 | 220 | 220 | 220 |
| 7.5.6. Organiskā piesārņojuma (ĶSP) attīrīšanas efektivitāte aglomerācijās, kuru CE56> 2000 | LVĢMC | % | 2018 | 94 | >94 | >94 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [274], [346]• HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns• Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027. gadam• Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni 2022. – 2027. gadam (projekts)• Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2022. – 2027. gadam (izstrādē) |
37. attēls. Rūpniecības produkcijas un piesārņojošo vielu emisiju apjoma indeksi 2006.-2018. gadā (2015=1) (pēc CSP datiem).
38. attēls. Saražotā elektroenerģija (GWh) no atjaunīgiem energoresursiem 1990.-2019. gadā (pēc CSP datiem).
39. attēls. Ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņas 2006.-2019. gadā.
| Piesārņotā teritorijas nosaukums | Piesārņotās teritorijas kopējā un piesārņojuma platība | Aptuvenais teritorijā ietekmēto iedzīvotāju skaits | Iespējamā ietekme uz riska ūdensobjektiem* |
|---|---|---|---|
| Dzelzceļa iela 10, Aizkraukle, bijusī dzelzsbetona rūpnīcas teritorija | Platība 8,89 ha (piesārņojuma platība 2,3 ha) | 698 tūkst. | Daugava, D427 SP (posms no Aiviekstes līdz Ogrei;Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai) |
| Kīleveina grāvis, Rīga | Platība 4,6 ha (piesārņojuma platība 2,5 ha) | 50 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 9 tūkst.**) | Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai) |
| Sarkandaugavas kanāls no Ganību dambja uz Daugavas pusi, Rīgā | Platība 5,6 ha (piesārņojuma platība 4,6 ha) | 40 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 17 tūkst. **) | Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai);Ķīšezers |
| Gaides iela 11, Valmiera, bijusī Valmieras naftas bāze | Platība 1,71 ha (piesārņojuma platība nav zināma) | 23 tūkst. | Gauja, G215 (posms no Abula līdz Strīķupei) |
| Mazuta katlu māja Kalnciema ceļā 105B un 109B, Jelgavā | Platība 20,4 ha (piesārņojuma platība 0,45 ha) | 78 tūkst. | Iecava, L127 (no iztekas līdz ietekai Lielupē);Lielupe, L143 (posms no Mūsas un Mēmeles satekas līdz Svētei);Lielupe, L107 (no Mēmeles līdz Vecbērzes poldera apvadkanālam);Lielupe, L100 SP (posms no Vecbērzes poldera apvad-kanāla līdz Vecslocenei) |
| AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" (Marijas ielā 1, Daugavpilī) unPAS "Daugavpils siltumtīkli" siltum-centrāles Nr. 2 (Silikātu ielā 8, Daugavpilī) teritorija | Platība 31,5 ha (piesārņojuma platība 3,29 ha) | 83 tūkst. | Daugava, D500 (posms no valsts robežas līdz Laucesai) |
* MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem"** Teritorijām veikta detalizēta izpēte un sagatavots Tehniski ekonomiskais pamatojums sanācijas darbiem, līdz ar to pieejama informācija par precīzu tiešo sociālo ekonomisko ietekmi
| Veids | Tendence | Tendence |
|---|---|---|
| Slodze | Slodze | Slodze |
| NMGOS emisijas no ražošanas | Pieaug emisiju apjoms no kurināmā izmantošanas rūpniecībā un rūpniecības procesiem. | |
| Daļiņu PM emisijas no ražošanas | Pieaug emisiju apjoms no elektroenerģijas un siltuma ražošanas sektora. | |
| Ražošanā radīto atkritumu daudzums | Pieaug ražošanā radīto atkritumu apjoms. | |
| Ūdens resursu izmantošana rūpniecības nozarē | Samazinās ūdens izmantošanas apjomi rūpniecībā. | |
| Ražošanas notekūdeņu apjoms | Samazinās ražošanas notekūdeņu apjoms. | |
| Ķīmisko vielu kopējais daudzums | Kopējie apjomi pieaug. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/negatīvu. Bīstamās ķīmiskās vielas ar laiku tiek aizstātas ar mazāk bīstamām vielām ne vienmēr samazinot apjomus. | |
| Īpaši bīstamās vielas | Ievešanas/ražošanas dinamika un apjoma izmaiņas būtiski atšķiras pa vielām/vielu grupām. Turpinās izpēte. |
Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža – negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Attīstīt novatoriskus industriālos procesus un tīrākas tehnoloģijas | Eiropas industriālā stratēģija | 2030. un turpmāk |
| Atvieglot industriālo simbiozi, proti, izstrādāt pašas industrijas virzītu ziņošanas un sertifikācijas sistēmu un palīdzēt šādu simbiozi realizēt | EK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns | 2030. un turpmāk |
| Popularizēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu resursu izsekošanā, atpakaļizsekošanā un kartēšanā | EK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns | 2030. un turpmāk |
| Nodrošināt labāku cilvēka veselības un vides aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām | Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | 2030. un turpmāk |
| Veicināt pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu izmantošanu | Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | 2030. un turpmāk |
| PR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumu | PR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumu | PR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumu |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 8.1.1. Ieviesti LPTP lielajiem ražošanas uzņēmumiem atbilstoši LPTP secinājumiem* | VVD | Ieviesti % uzņēmumos |
| 8.1.2. Piesārņotu vietu sanācijas projektu īstenošana | VARAM | Vietu skaits |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277]• Eiropas industriālā stratēģija• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programma | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277]• Eiropas industriālā stratēģija• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programma | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277]• Eiropas industriālā stratēģija• ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.)• Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programma |
* Secinājumi pieejami saitē: https://www.vpvb.gov.lv/lv/vadlinijas
| PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite | PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite | PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite | PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite | PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite | PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite | PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu aprite |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | 2024. gads | 2027. gads |
| 8.2.1. Ieviesti rīki bīstamo vielu identificēšanā, t.sk. izmantojot digitālos risinājumus | VARAM | skaits | 2020. | 0 | 1 | 2 |
| 8.2.2. Patērētāju gatavība īstenot darbības, lai novērstu piesārņojumu ar bīstamām vielām (% aptaujas respondentu) | VARAM | % aptaujas respondentu | 2021. | 45 | 50 | 55 |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [277]• Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija |
| Veids | Tendence | Tendence | ||||
| --- | --- | --- | ||||
| Slodze | Slodze | Slodze | ||||
| Administratīvā sloga izmaiņas operatoriem | Tendence pozitīva, bet ir konstatētas vēl neizmantotas iespējas mazināt slogu. | |||||
| Operatoru izpratne par radiācijas drošības jautājumiem | Tendence pozitīva, vērojama operatoru izpratnes palielināšanās. | |||||
| Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem | Tendence nav viennozīmīga. |
Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību.
| Mērķi | Avots | Termiņš |
|---|---|---|
| Uzlabot jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanu | Direktīva 2013/59/EuratomDirektīva 2011/70/EuratomValsts civilās aizsardzības plānsRadioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcijaSalaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija | Pastāvīgi |
| Veicināt sabiedrības izpratni radiācijas drošības jautājumos | Valsts civilās aizsardzības plāns | Pastāvīgi |
| PR 9.1. Politikas rezultāts: droša jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana | PR 9.1. Politikas rezultāts: droša jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana | PR 9.1. Politikas rezultāts: droša jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 9.1.1. Nodrošināta droša valsts nozīmes jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošana – likvidēts Salaspils kodolreaktors | VARAM, LVĢMC | n/a |
| 9.1.2. Pilnveidota sadarbība radiācijas avāriju gadījumā | VARAM, VVD | n/a |
| 9.1.3. Pilnveidota darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzraudzības sistēma | VARAM, VVD | n/a |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) |
| PR 9.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība | PR 9.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība | PR 9.2. Politikas rezultāts: Ilgtspējīga radioaktīvo atkritumu pārvaldība |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 9.2.1. Paplašināta radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons" un tajā uzlabota vēsturisko atkritumu tvertņu drošība | LVĢMC | n/a |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija |
| PR 9.3. Politikas rezultāts: Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem | PR 9.3. Politikas rezultāts: Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem | PR 9.3. Politikas rezultāts: Sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem |
| --- | --- | --- |
| Rezultatīvais rādītājs (RR) | Datu avots | Mērvienība |
| 9.3.1. Veicināta sabiedrības izpratne par radiācijas drošības jautājumiem | VVD, VARAM | n/a |
| 9.3.2. Veicināta operatoru un VVD RDC zināšanas par radiācijas "drošības kultūru" | VVD | n/a |
| Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) | Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem:• NAP2027: indikators [434]• Valsts civilās aizsardzības plāns (2020. gada 26. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 476) |
| 1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu | 1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu | 1. Rīcības virziens: Nodrošināt sistemātisku, regulāru un mērķtiecīgu vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumu, mērījumu un analīžu veikšanu |
| --- | --- | --- |
| Nr. | Uzdevums | Izpildes termiņi vai periods |
| 1.1. | Atjaunot zemes virsmas apauguma monitoringa programmu | 2027. |
| 1.2. | Attīstīt regulāru mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu, t.sk. par karsta un nogāžu procesiem* | 2027. |
| 1.3. | Attīstīt regulāru vides stāvokļa bioindikācijas monitoringu | 2027. |
| 1.4. | Nodrošināt tautsaimniecības nozarēm aktuālu klimatisko un hidrometeoroloģisko operatīvo informāciju un modeļu izstrādi | 2027. |
| 1.5. | Nodrošināt savlaicīgu sabiedrības brīdināšanu par bīstamām meteoroloģiskām un hidroloģiskām parādībām, kā arī ar operatīvu informāciju par gaisa kvalitāti | 2027. |
| 1.6. | Nodrošināt vides informācijas un vides datu pārvaldību, savietojamību un automatizāciju, tai skaitā veicinot monitoringa ietvaros iegūto datu pieejamību apkopotā veidā datu bāzēs, kas ir savstarpēji saistītas | 2027. |
| 1.7. | Iegūt informāciju par sugām un biotopiem Natura 2000 vietās un ārpus tām | 2027. |
| 1.8. | Nodrošināt pilnvērtīgas informācijas iegūšanu un analīzi par ūdeņu kvalitāti un kvantitāti | 2027. |
| 1.9. | Nodrošināt ikgadējo SEG un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un šo emisiju prognožu monitoringu | 2027. |
| 1.10. | Nodrošināt ģeoloģiskās informācijas digitalizāciju un elektronisku pieejamību | 2027. |
Skaidrojumi:Finansējuma avotu saīsinājumi ir doti nodaļā "Saīsinājumi". pie 1.2.uzdevuma - krasta erozijas novērojumi ir ietverti 4. rīcības virziena 4.8. uzdevumā; 1) indikatīvajos finansējuma avotos norādīti visi potenciālie finansējuma avoti, arī tie, kurus potenciāli var izmantot konkrētā uzdevuma ieviešanā un kas ir atkarīgi no konkursa kārtībā piešķirtā ārējā finansējuma; 2) šeit un turpmāk 6. kolonnā norādīta saistība ar NAP2027 uzdevumiem un SAM, kas noteikti ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 841):SAM 2.1.3. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām;SAM 2.2.1. Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību;SAM 2.2.2. Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana;SAM 2.2.3. Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu;SAM 2.3.1. Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās;SAM 5.1.1. Publiskās ārtelpas attīstība;SAM 6.1.1. Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos (prasmes un zināšanas).** Šeit un citur III. nodaļā, kur kā indikatīvais finansējuma avots norādīts valsts budžets, VPP2027 pasākumu īstenošana notiks esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pašvaldību finansējums un līdzfinansējums (tai skaitā, valsts budžeta vai pašvaldību budžeta līdzfinansējums ES fondu (vai citu ārvalstu finanšu palīdzības) finansētu projektu ietvaros) ir atkarīgs no reāliem projektiem un pieejamajiem finansējuma avotiem. 5.pielikumā attiecībā uz ārējo finansējumu ir norādīts zināmais uz izstrādes brīdi finansējuma apjoms, citas summas nav norādītas, jo tās atkarīgas no konkursu uzsaukumiem un konkrētiem projektiem.Ieviešot VPP2027 iekļautos uzdevumus, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsta pasākumi, tiks ievērots komercdarbības atbalsta regulējums.
| 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros | 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros | 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros | 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros | 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros | 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros | 2. Rīcības virziens: Samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr. | Uzdevums | Izpildes termiņi vai periods | Atbildīgā institūcija * | Līdzatbildīgās institūcijas | Indikatīvais finansējuma avots | Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju |
| 2.1. | Pilnveidot fluorēto SEG tiesisko regulējumu | 2027. | VARAM | Valsts budžets | PR3.1 (RR3.1.1) | |
| 2.2. | Izstrādāt elektronisko datubāzi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām SEG | 2023. | LVĢMC | VARAM | NFI | PR3.1 (RR3.1.1) |
| 2.3. | Noteikt SEG emisiju samazināšanas mērķus sektoriem, vienlaikus nodrošinot, ka tie ir ne mazāk ambiciozi kā klimata mērķi Latvijai, kas noteikti ES tiesību aktos | 2027. | VARAM | Nozaru ministrijas | Valsts budžets | PR3.1 (RR3.1.1) |
| 2.4. | Veikt pašreizējās prakses novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus tautsaimniecības nozarēs | 2023. | VARAM | NFI | PR3.1 (RR3.1.4), PR3.2. (RR3.2.3.) | |
| 2.5. | Izstrādāt starpdisciplināru pētījumu par šķēršļiem paradumu maiņai klimata pārmaiņu mazināšanai un identificēt ekonomiski pamatotas alternatīvas paradumu maiņai | 2027. | VARAM | Valsts budžets | PR1.3. (RR1.3.2.),PR.1.4. (1.4.2.),PR3.1 (RR3.1.4) | |
| 2.6. | Nodrošināt finansējumu pasākumiem sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanai par klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās jautājumiem | 2027. | VARAM | IZM | Valsts budžets | PR1.3. (RR1.3.1.)PR3.1. (RR3.1.1.) |
| 2.7. | Novērtēt valsts budžeta plānošanas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām | 2023. | VARAM | NFI | PR1.5. (RR 1.5.1.),PR3.1 (RR3.1.4) | |
| 2.8. | Izveidot reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēmu | 2023. | CSP | VARAM,pašvaldības | NFI | PR1.1. (RR1.1.2.),PR3.1 (RR3.1.4) |
| 2.9. | Sagatavot izvērtējumu par tiešo un netiešo fosilo subsīdiju izskaušanu | 2024. | VARAM | Valsts budžets | PR3.1. (RR 3.1.4) | |
| 2.10. | Nodrošināt ES ETS darbību Latvijā | Pastāvīgi | VARAM | Valsts budžets | PR3.1. (RR 3.1.1.) | |
| 2.11. | Nodrošināt ikgadējās SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanu, tai skaitā nodrošināt SEG prognozēšanas modeļa pilnveidošanu | Pastāvīgi | VARAM | Nozaru ministrijas, attiecīgās institūcijas | Valsts budžets | PR3.1 (RR3.1.1) |
Skaidrojums: Atbildīgā par SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecības sektorā ir ZM, tās indikatīvais finansējums pasākumu ieviešanai ir norādīts 5.pielikumā.
| 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti | 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti | 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti | 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti | 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti | 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti | 3. Rīcības virziens: Palielināt CO2 piesaisti |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nr. | Uzdevums | Izpildes termiņi vai periods | Atbildīgā institūcija | Līdzatbildīgās institūcijas | Indikatīvais finansējuma avots | Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju |
| 3.1. | Izstrādāt informatīvo ziņojumu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības virzību uz klimatneitralitāti veicināšanu | 2025. | ZM, VARAM | LVMI "Silava" | Valsts budžets | PR3.1. (RR3.1.3., RR3.1.4.) |
| 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm | 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm | 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm | 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm | 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm | 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm | 4. Rīcības virziens: Mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
| Nr. | Uzdevums | Izpildes termiņi vai periods | Atbildīgā institūcija | Līdz-atbildīgās institūcijas | Indikatīvais finansējuma avots | Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju |
| 4.1. | Izstrādāt un ieviest uz risku izvērtējumu balstītas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas60 | 2027. | Pašvaldības | VARAM | Pašvaldību budžets*,ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282] SAM 2.1.3.) , Taisnīgas pārkārtošanās fonds (SAM 6.1.1.) | PR.1.5. (RR 1.5.2.)PR3.2. (RR3.2.1.),PR7.1 (RR7.1.1., RR7.1.2.) |
| 4.2. | Izstrādāt uz risku izvērtējumiem balstītas tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas, plānus vai vadlīnijas | 2027. | ZM, EM, SM, VM, VARAM | Valsts budžets | PR3.2. (RR3.2.2.), PR7.1 (RR7.1.1., RR7.1.2.) | |
| 4.3. | Veikt Latvijas klimata pārmaiņu scenāriju līdz 2100. gadam atjaunošanu | 2023. | LVĢMC | VARAM | NFI | PR3.2. (RR3.2.3.) |
| 4.4. | Pilnveidot nacionālās brīdināšanas sistēmu, t.sk. ar uz ietekmi vērstu pieeju | 2023. | LVĢMC | VARAM, VUGD | NFI | PR1.1. (RR1.1.2.)PR3.2. (RR3.2.3.) |
| 4.5. | Pilnveidot hidrometeoroloģisko novērojumu tīklu klimata pārmaiņu novērtēšanai reģionu un nozaru griezumā | 2027. | LVĢMC | VARAM | Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds /ERAFZ (NAP [284]) | PR3.2. (RR3.2.3.)PR2.1. (RR2.1.1.) |
| 4.6. | Izveidot un uzturēt operatīvu nacionālā līmeņa skaitlisko laika apstākļu prognožu modeli prognožu un brīdinājumu nodrošināšanai | 2027. | LVĢMC | Valsts budžets, ES struktūrfondi un Kohēzijas fonds (NAP [282]) / programmas | PR3.2. (RR3.2.3.) | |
| 4.7. | Papildināt hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmu ar ietekmju novērtējumu uz dažādām tautsaimniecības jomām | 2027. | LVĢMC | VUDG | Valsts budžets, citi ārvalstu fondi/programmas | PR1.1. (RR1.1.2.)PR3.2. (RR3.2.3.) |
| 4.8. | Atjaunināt regulāru Latvijas krasta erozijas novērtējumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu scenārijus ** | 2023. | LVĢMC, VARAM | NFI (projekts "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā") | PR3.2. (RR3.2.3.), PR7.1. (RR7.1.2.) | |
| 4.9. | Nodrošināt kompetenču bāzes uzlabošanu krasta erozijas novēršanai | 2023. | VARAM | NFI | PR3.2. (RR3.2.3.),PR7.1. (RR7.1.2.) |
Skaidrojums:– šeit un citur, kur kā indikatīvais finansējuma avots norādīts pašvaldību budžets VPP2027 pasākumu īstenošana notiks esošo pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārēju finansējumu pašvaldību, kas atkarīgs no reāliem projektiem un pieejamajiem finansējuma avotiem.* pie 4.8. uzdevuma – arī Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 692 "Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai", ir iekļauts uzdevums 3.4. "Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti".
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)