Zaudējis spēku - Ventspils novada pašvaldības nolikums

81. Domes sēdes ir kārtējās un ārkārtas. Domes kārtējās sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī katra mēneša pēdējā ceturtdienā. Par nākamās kārtējās Domes sēdes sasaukšanas datumu lemj kārtējā Domes sēdē.

82. Domes kārtējās sēdes sasauc Domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Sēžu zālē ir atļauti video un audio ieraksti, iepriekš saskaņojot ar Domes priekšsēdētāju, kas nav saistīti ar Domes sēdes darba nodrošināšanu.

83. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumus, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta.

84. Uz Domes sēdi pēc nepieciešamības var uzaicināt jebkuru Pašvaldības amatpersonu vai darbinieku.

85. Domes sēdes protokolē Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs.

86. Domes priekšsēdētājs:

86.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi un lemj, vai sēdes norisē tiks izmantota videokonference;

86.2. dod vārdu ziņotājam;

86.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem;

86.4. vada debates;

86.5. ierosina jautājuma nobalsošanu;

86.6. izsludina pārtraukumu sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā.

87. Domes priekšsēdētājs var noteikt, ka Domes sēdē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) šādos gadījumos: ja Domes deputāts sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā un Domes deputāts par to nosūtījis attiecīgu rakstveida paziņojumu uz elektroniskā pasta adresi: info@ventspilsnd.lv vai, ja pašvaldības teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.

88. Domes deputāts uzskatāms par klātesošu un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē, un deputāts sēdei ir reģistrējies, izmantojot tiešsaistes dalību tā, lai deputāts būtu identificējams sēdes dalībā un katrā balsojumā, un savu balsojumu apliecinot ar elektronisko parakstu, parakstot sagatavoto domes sēdes protokolu.

89. Domes priekšsēdētājs ar rīkojumu var noteikt, kādā veidā sabiedrība informējama par attālinātās Domes sēdes norisi, ja valstī, vai Pašvaldības teritorijas daļā ir izsludināta ārkārtējā situācija, vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus, un Domes sēžu norisē tiek izmantota videokonference.

90. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

90.1. ziņojums;

90.2. deputātu jautājumi;

90.3. debates;

90.4. ziņotāja galavārds;

90.5. priekšsēdētāja viedoklis;

90.6. balsošana;

90.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

91. Par izskatāmo jautājumu ziņo atbildīgais darbinieks, kurš to gatavojis. Ja nepieciešams, ziņotājs var uzaicināt citas personas sniegt papildus vai precizējošu informāciju. Par debašu beigām paziņo domes priekšsēdētājs. Debates var pārtraukt, ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu.

92. Domes sēdes vadītājam ir pienākums nodrošināt Domes sēdēs kārtību. Domes sēdes vadītājs ir tiesīgs aizrādīt personām, kuras neievēro domes sēdes kārtību. Ja domes deputāts atkārtoti neievēro domes sēdes kārtību, tas tiek fiksēts protokolā. Ja Domes sēdes kārtību atkārtoti neievēro citas personas, sēdes vadītājam ir tiesības izraidīt šo personu no Domes sēdes norises telpas. Iedzīvotājiem un citām personām, kuras ir klāt domes sēdē, nav tiesību piedalīties debatēs un traucēt Domes sēdes gaitu.

93. Domes sēdes vadītājs: pārliecinās par kvoruma esamību; atklāj, pārtrauc un slēdz sēdi; vada sēdi atbilstoši Nolikuma prasībām; dod vārdu ziņotājam; vada debates – dod vārdu deputātiem, kuri piedalās debatēs, atklāj un slēdz debates; ierosina jautājumu nobalsošanu; izsludina pārtraukumus sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā; veic citas darbības Domes sēdes norises nodrošināšanai; atļauju runāt Domes sēdē dod sēdes vadītājs.

94. Domes sēdē par lēmuma projektu ziņo attiecīgā institūcija, kas sagatavojusi Domes lēmuma projektu, vadītājs vai cita persona, kuras kompetencē ietilpst izskatāmais jautājums. Pārējos gadījumos Domes sēdē par sagatavoto Domes lēmuma projektu ziņo tā iesniedzējs.

95. Domes sēdēs ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes.

96. Pēc ziņojuma domes deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus par izskatāmo jautājumu. Ja par kādu konkrētu jautājumu uz Domes sēdi ir uzaicinātas ieinteresētās personas, eksperti, tad pēc ziņojuma sēdes vadītājs var dot tām, vai citām klātesošām personām, vārdu. Tikai pēc tam tiek atklātas debates.

97. Ja par vienu un to pašu jautājumu sagatavoti vairāki Domes lēmuma projekta varianti un tie izskatīti komitejā, kuras kompetencē ir izskatāmais jautājums, attiecīgās komitejas priekšsēdētājs Domes sēdē ziņo par argumentiem, kādi ir bijuši komitejas sēdē, skatot sagatavotos Domes lēmumu projektus.

98. Ja Domes sēdē debates netiek atklātas, Domes deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par Domes lēmuma projektu.

99. Debatēs var uzstāties tikai Domes deputāti. Debatēs, uzstājoties par vienu jautājumu, katram runātājam tiek dotas piecas minūtes, bet atkārtoti var uzstāties vēl vienu reizi – piecas minūtes.

100. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu pēc debatēm.

101. Priekšroka uzstāties debatēs ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis Domes priekšsēdētājam priekšlikumu piedalīties debatēs.

102. Ja Domes deputāts, runājot debatēs, neievēro Domes sēdes kārtību, tad Domes sēdes vadītājs var pārtraukt viņa uzstāšanos debatēs un turpmāk, apspriežot konkrēto Domes lēmuma projektu, viņam vārds vairs debatēs var netikt dots.

103. Domes sēdes notiek valsts valodā. Sēdēs izskatāmajiem domes lēmuma projektiem un citiem dokumentiem jābūt iesniegtiem valsts valodā. Ja sēdē tiek iesniegti dokumenti citā valodā, tad dome sēdē tos izskata, ja ir pievienots dokumenta tulkojums valsts valodā. Uzstājoties debatēs, var lietot citas valodas, ja Dome var nodrošināt debašu tulkošanu valsts valodā.

104. Labojumi vai grozījumi iesniegtajā Domes lēmuma projektā var tikt iesniegti mutiski vai rakstveidā. Gadījumos, ja izsludinātajā sēdes darba kārtībā iekļautais Domes lēmuma projekts tiek papildināts ar mutiskiem priekšlikumiem tajā, deputāta runas laiks nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, pretējā gadījumā priekšlikumi jāiesniedz rakstveidā. Labojumiem vai grozījumiem jābūt iesniegtiem līdz brīdim, kamēr tiek slēgtas debates par konkrēto jautājumu.

105. Ja tiek iesniegti labojumi Domes lēmuma projektam, tad jābalso par labojumu pieņemšanu, nevis par pamatdokumentu. Ja tiek iesniegti vairāki labojumi, tad vispirms jābalso par to labojumu, kurš visvairāk atšķiras no izskatāmā lēmuma projekta. Šaubu gadījumā Domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās pastāvīgās komitejas, kura gatavoja atzinumu par lēmuma projektu, priekšsēdētāju. Kārtību, kādā balso par iesniegtajiem domes lēmumu projektu labojumiem, nosaka Domes sēdes vadītājs. Ja notiek balsošana par vairākiem lēmuma projektu variantiem, tad lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošiem deputātiem. Ja neviens no lēmuma projektiem nesaņem pietiekošo balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem lēmuma projektiem, kuri pirmā balsošanā saņēmuši visvairāk balsu. Ja nav saņemts nepieciešamais balsu skaits, lēmuma projekts ir noraidīts.

106. Dome lēmumus pieņem ar klātesošo domes deputātu balsu vairākumu, ja likumā nav paredzēts citādi. Domes lēmumus pieņem balsojot "par", "pret" vai "atturoties". Balsošanas rezultātus paziņo Domes sēdes vadītājs.

107. Ja balsojuma rezultātā tiek konstatēts vienāds balsu skaita sadalījums, sēdes vadītājs izsludina Domes sēdes pārtraukumu. Pēc pārtraukuma Domes deputāti balso atkārtoti. Ja pēc atkārtota balsojuma tiek konstatēts vienāds balsu skaita sadalījums, Domes lēmums nav pieņemts.

108. Pašvaldības deputāts, kurš ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un ir izteicis pretēju priekšlikumu vai balsojis pret priekšlikumu, ir tiesīgs lūgt nofiksēt tā atšķirīgo viedokli sēdes protokolā. Rakstveida viedokļi, kuri saņemti pirms protokola parakstīšanas, ir pievienojami protokolam. Personas, kuras ir balsojušas pret priekšlikumu, nav atbildīgas par pieņemto lēmumu.

109. Ja balsojot deputāts ir kļūdījies, viņam par to ir jāpaziņo sēdes vadītājam pirms balsošanas rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas netiek ņemtas vērā.

110. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties Domes sēdēs, kā arī pašvaldības iedzīvotājiem, kuri vēlas klausīties Domes sēdi, pirms Domes sēdes jāreģistrējas pie Domes priekšsēdētāja biroja vadītāja, kurš protokolē Domes sēdi.

111. Ja kāds no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem netiek izpildīts noteiktajā termiņā, Pašvaldības izpilddirektors sniedz informāciju, norādot motīvus, kādēļ lēmums nav izpildīts. Šādas atskaites ir obligāti iekļaujamas Domes sēdes darba kārtībā.

112. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti. Ja Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ, tad Domes sēdes vadītājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotās sēdes norises laiku un vietu. Atkārtotā Domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc septiņām un ne vēlāk kā pēc četrpadsmit dienām.

113. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir brīvi pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs. Domes lēmumus triju darba dienu laikā pēc parakstīšanas nosūta attiecīgajam adresātam.

114. Deputātiem ir tiesības iepazīties ar Domes sēdes protokolu un piecu dienu laikā pēc sēdes izteikt pretenzijas par to. Ja šo piecu dienu laikā pretenzijas netiek izteiktas, tad deputāts nevar prasīt izdarīt protokolā labojumus. Ja kāds nepiekrīt ierakstam, tad viņam ir tiesības prasīt protokola apstiprināšanu nākamajā Domes kārtējā sēdē.

115. Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs pēc Domes sēdes sagatavo un deputātiem dara brīvi pieejamu sēdes protokola kopiju.

116. Deputātam ir tiesības iesniegt pieprasījumus un iesniegumus. Tos iesniedz Domes priekšsēdētāja biroja vadītājam. Deputātu pieprasījumi tiek izskatīti kārtējā Domes sēdē un pieņemts lēmums par to izpildes organizēšanas kārtību. Atbilde uz deputāta iesniegumu jāsniedz trīs darba dienu laikā, bet, ja atbildes sagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks, tad atbilde jāsniedz ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, par to paziņojot iesniedzējam trīs dienu laikā no iesnieguma saņemšanas.

117. Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs saistošos noteikumus triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pašvaldības saistošie noteikumi publicējami un stājas spēkā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā. Saistošajiem noteikumiem jābūt brīvi pieejamiem domes ēkā un pilsētas/pagastu pārvaldēs un publicētiem pašvaldības tīmekļvietnē un informatīvajā izdevumā.

118. Ja Dome ir izdevusi administratīvu aktu, kas var skart trešo personu likumīgās tiesības un intereses, tad šo personu informēšanai par pieņemto administratīvo aktu Domes priekšsēdētājs vai administratīvā akta projekta izstrādātājs var ierosināt informāciju par tā pieņemšanu publicēt Pašvaldības interneta vietnē un informatīvajā izdevumā.

119. Domes sēdes protokolēšanu un ierakstīšanu audioformātā, audio ierakstu ievietošanu Pašvaldības tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc Domes sēdes nodrošina Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs.

120. Domes sēdes protokolu paraksta Domes sēdes vadītājs un sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc Domes sēdes.

IX. Līgumu noslēgšanas procedūra

121. Domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja 1. vietnieks Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā paraksta šādus līgumus:

121.1. līgumus par investīciju piesaisti projektiem;

121.2. līgumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu un patapināšanu;

121.3. līgumus, kas tiek slēgti, pamatojoties uz Publisko iepirkuma likuma pamata, un par kuru slēgšanu ir pieņemts Iepirkuma komisijas lēmums;

121.4. administratīvos līgumus.

122. Pašvaldības izpilddirektors paraksta šādus līgumus:

122.1. darba līgumus ar Pašvaldības darbiniekiem un Pašvaldības iestāžu vadītājiem, uzņēmuma un saimnieciskus līgumus par Pašvaldībai sniedzamiem pakalpojumiem Domes apstiprinātā budžeta ietvaros un likumos noteiktajā kārtībā;

122.2. līgumus par Pašvaldības kustamās mantas atsavināšanu, patapināšanu un nomu;

122.3. Pašvaldības nekustamā īpašuma nomas līgumus.

123. Par sadarbības līgumiem lēmumu pieņem Dome.

124. Līgumu projekti pirms to nodošanas parakstīšanai Domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram saskaņojami ar Finanšu nodaļas vadītāju vai tā vietnieku vadītāja prombūtnes gadījumā, Administratīvās nodaļas juristu un atbildīgo par līguma izpildi. Līgumus paraksta pēc iepriekš minēto saskaņojumu saņemšanas.

125. Dome ar lēmumu var noteikt arī citādu līgumu slēgšanas kārtību, nosakot to Pašvaldības iestāžu, struktūrvienību nolikumos un Pašvaldības kapitālsabiedrības statūtos.

X. Kārtība, kādā personas var iepazīties ar Pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un Domes sēžu protokoliem

126. Ar Domes lēmumiem, Domes sēžu protokoliem un ierakstiem audioformātā var iepazīties Pašvaldības tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv. Dokumentu pieejamību nodrošina Domes priekšsēdētāja biroja vadītājs.

127. Ja Pašvaldībā saņemts personas iesniegums par Pašvaldības izdotā dokumenta vai noslēgtā līguma izsniegšanu, to sagatavo Pašvaldības iestāde vai tās struktūrvienība, kuras lietvedībā ir dokumenta oriģināls, un izsniedz iesniegumā norādītajā veidā atbilstoši Informācijas atklātības likumam un iestādes noteiktajai dokumentu pārvaldes kārtībai. Ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

128. Nodeva par dokumentu izsniegšanu tiek iekasēta Domes noteiktajā kārtībā un apmērā.

XI. Apmeklētāju pieņemšana un iesniegumu izskatīšanas kārtība

129. Domes priekšsēdētāja un viņa vietnieku apmeklētāju pieņemšanas tiek organizētas ne retāk kā vienu reizi nedēļā.

130. Domes deputāti organizē apmeklētāju pieņemšanu ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Par pieņemšanas laikiem informē, izmantojot Pašvaldības tīmekļvietni www.ventspilsnovads.lv.

131. Pašvaldības izpilddirektors un Pašvaldības iestāžu vadītāji organizē apmeklētāju pieņemšanu ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Administrācijas darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus Administrācijas darba laikā saskaņā ar iekšējiem darba kārtības noteikumiem.

132. Informācijas saņemšanai par reģistrēšanos uz pieņemšanu pie Pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem apmeklētāji var vērsties Administrācijas Apmeklētāju pieņemšanas centrā (Ventspilī, Skolas ielā 4, tālruņa numurs – 63629450, elektroniskā pasta adrese: info@ventspilsnd.lv).

133. Apmeklētāju pieņemšanas centrs sniedz iedzīvotājiem informāciju un konsultācijas par Pašvaldības institūcijām, to kompetenci, tai skaitā, par Domes un Administrācijas amatpersonu pieņemšanas laikiem, tālruņiem, Pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību, procedūru secību un nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī pieņem personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.

134. Mutvārdos izteiktos iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi tūlīt, darbinieks, kurš tos pieņem, noformē rakstveidā (norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietu) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumi, kādi attiecas uz rakstveida iesniegumiem.

135. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, attiecīgā Pašvaldības darbinieka pienākums ir to noteiktajā kārtībā nodot reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas atbildīgā amatpersona izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja Pašvaldībai ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad Pašvaldības darbinieks, kurš izskata attiecīgo informāciju, sagatavo dienesta ziņojumu un par to informē tiešo vadītāju.

136. Persona, kas vēlas iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, ievēro Iesniegumu likumā un Trauksmes celšanas likumā noteikto kārtību.

137. Izskatot iesniegumu, iegūt informāciju ir attiecīgās Pašvaldību institūcijas vai amatpersonas pienākums, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad informācijas iegūšana ir personas pienākums. Persona pēc iespējas aktīvi piedalās un līdzdarbojas informācijas iegūšanā un izvērtēšanā.

138. Ikvienai personai ir tiesības iegūt informāciju par viņa iesnieguma virzību Pašvaldības institūcijās un tiesības iesniegt iesniegumam papildinājumus un precizējumus.

139. Par termiņa neievērošanu, izskatot iedzīvotāju iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, ir atbildīgs Pašvaldības darbinieks, kuram uzdots izskatīt iesniegumu un sagatavot atbildi. Gadījumā, ja, izskatot iesniegumu, darbinieks konstatē, ka atbilde uz iesniegumu nevar tikt sagatavota normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, tam ir jāgatavo starpatbilde un jāinformē iesniedzējs par dokumenta turpmāko virzību.

140. Atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem paraksta Domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, Pašvaldības izpilddirektors atbilstoši savai kompetencei. Atsevišķos gadījumos vēstules var parakstīt arī citas tam pilnvarotas personas, tai skaitā Administrācijas, iestāžu un struktūrvienību vadītāji.

141. Iesniegumi, kas ir izskatīti pēc būtības, pamatojoties uz jau pieņemtiem Domes lēmumiem, kā arī normatīvajiem aktiem, nododami Pašvaldības izpilddirektoram, kurš ar tam pakļauto iestāžu, struktūrvienību vai kapitālsabiedrības starpniecību organizē jautājuma tālāku izpildi.

142. Pašvaldības oficiālā elektroniskā pasta adrese iesniegumu iesniegšanai elektroniskā formā ir info@ventspilsnd.lv.

143. Informācija par Pašvaldības pakalpojumiem ir pieejama Pašvaldības tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv. Pašvaldības institūcijas aktualizē informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem Pašvaldībā noteiktajā kārtībā.

144. Pašvaldības izziņu par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības, ja attiecīgais nekustamais īpašums nav nepieciešams likumā noteikto Pašvaldības funkciju pildīšanai, paraksta Domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

XII. Publiskās apspriešanas kārtība

145. Lai nodrošinātu Ventspils novada iedzīvotāju līdzdalību svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā un ievērotu iedzīvotāju intereses, gadījumos, kas noteikti šajā Nolikumā vai citos normatīvajos aktos, ar Domes lēmumu Pašvaldībā var tikt organizēta publiskā apspriešana.

146. Publiskā apspriešana jārīko par Pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, noteiktajiem jautājumiem.

147. Dome var pieņemt lēmumu rīkot publisko apspriešanu arī par citiem Pašvaldības iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, izņemot jautājumus, kas saistīti ar Pašvaldības: budžetu; pakalpojumu maksu, nodokļu vai nodevu likmēm, nodokļu maksājumu atbrīvojumiem; amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā; Administrācijas struktūru un iekšējo darba organizāciju; iekšējās darba organizācijas jautājumiem; maksas pakalpojumiem; jautājumiem, par kuriem izdodams administratīvais akts vai kas ir citu institūciju kompetencē.

148. Dome var lemt par publiskās apspriešanas rīkošanu ne vēlāk, kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas:

148.1. pēc ne mazāk kā divu trešdaļu Domes deputātu iniciatīvas;

148.2. pēc ne mazāk kā piecu procentu Pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas;

148.3. pēc Domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku iniciatīvas;

148.4. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

149. Dome, izsludinot publisko apspriešanu, lēmumā norāda: tās datumu un termiņus; paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu; publiskās apspriešanas rezultātu aprēķināšanas metodiku; publiskās apspriešanas lapas formu; minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai publisko apspriešanu uzskatītu par notikušu.

150. Pēc iedzīvotāju iniciatīvas publiskā apspriešana var notikt, ja ne mazāk kā pieci procenti no attiecīgā pagasta/pilsētas teritorijas iedzīvotājiem Nolikumā noteiktajā kārtībā vēršas Domē. Nolikumā noteiktā publiskās apspriešanas kārtība nav piemērojama attiecībā uz publisko apspriešanu, kas tiek organizēta Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

151. Iesniedzot ierosinājumu publiskās apspriešanas sarīkošanai, norāda apspriešanas norises kārtību (uzsākšanas datumu un termiņu) un paredzamā jautājuma iespējamo formulējumu.

152. Ierosinājumu, kas nododams publiskai apspriešanai, tā virzītājs nodod publicēšanai Pašvaldības informatīvajā izdevumā un nosūta elektroniski ievietošanai Pašvaldības tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv

153. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trīs nedēļām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

154. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu ir atbildīga institūcija, kas organizē publisko apspriešanu. Tās pienākums ir apkopot paustos viedokļus, nodot publicēšanai Pašvaldības tīmekļvietnē www.ventspilsnovads.lv un Pašvaldības informatīvajā izdevumā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

155. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

156. Dome, pieņemot lēmumu par publiskās apspriešanas uzsākšanu, apstiprina publiskās apspriešanas organizēšanas kārtību.

XIII. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

157. Pašvaldības izdotus administratīvus aktus var apstrīdēt Domes Administratīvo aktu strīdu komisijā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu strīdu komisijas kompetenci nosaka komisijas nolikums.

158. Ja persona apstrīd administratīvo aktu un prasa atlīdzināt mantiskos zaudējumus vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, tad par to lēmumu pieņem Dome.

159. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumus un Domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XIV. Kārtība, kādā Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem

160. Par kārtību, kādā veicami darījumi ar Pašvaldības mantu, kā arī par kārtību, kādā notiek aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās Pašvaldības vārdā lemj Dome.

161. Pašvaldības kontus kredītiestādēs un Valsts kasē, kuros tiek saņemti Pašvaldības naudas līdzekļi, administrē Administrācijas Finanšu nodaļa. Darījumos ar naudas līdzekļiem Pašvaldību pārstāv Domes priekšsēdētājs.

162. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai Pašvaldības budžetam.

163. Pašvaldības manta un finanšu līdzekļi izmantojami savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, Latvijas Republikas normatīvajos aktos pašvaldībām noteikto funkciju realizēšanai un administrācijas uzturēšanai.

164. Rīkojoties ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, Pašvaldības amatpersonām savā darbībā ir jāizvērtē korupcijas un interešu konflikta riski un apstākļi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

165. Jebkurai amatpersonas rīcībai ar Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem jābūt likumīgai, lietderīgai, samērīgai, efektīvai un atbilstošai apstiprinātajam Pašvaldības budžetam.

166. Pašvaldības amatpersonas savu darbību veic sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras Pašvaldības amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz Pašvaldības amatpersonas darbību.

167. Domes priekšsēdētājs rīkojas ar visas Pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem Pašvaldības apstiprinātā ikgadējā budžeta ietvaros, slēdz līgumus un paraksta bankas dokumentus, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu organizē atsavināšanas procedūras.

168. Pašvaldības izpilddirektors rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz līgumus Pašvaldības apstiprinātā ikgadējā budžeta ietvaros.