LegalizeSiltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība
5. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 25. oktobranoteikumiem Nr. 675
Prognozētie rādītāji 2025., 2030., 2035., 2040., 2050. gadam un turpmākajiem gadiem prognožu sagatavošanai
| Nr.p. k | Nozaru rādītāji | Atbildīgā institūcija |
|---|---|---|
| I. Makroekonomika | I. Makroekonomika | I. Makroekonomika |
| 1. | Iekšzemes kopprodukts, faktiskajās cenās, miljardos EUR | Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) |
| 2. | Iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, miljardos EUR un % | EM |
| 3. | Iedzīvotāju skaits, tūkst. | EM |
| 4. | Privātais patēriņš salīdzināmās cenās, miljardos EUR | EM |
| 5. | Komerciālā un sabiedriskā sektora jeb terciārā sektora pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, milj. EUR un %) | EM |
| 6. | Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības izmaiņas (salīdzināmās cenās, miljardos EUR un %) | EM |
| 6.1. | pārtikas rūpniecība | EM |
| 6.2. | vieglā rūpniecība | EM |
| 6.3. | kokapstrāde | EM |
| 6.4. | papīra ražošana un poligrāfija | EM |
| 6.5. | ķīmiskā rūpniecība | EM |
| 6.6. | nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana | EM |
| 6.7. | metālu un metāla izstrādājumu ražošana | EM |
| 6.8. | elektrisko un optisko iekārtu ražošana | EM |
| 6.9 | mašīnu un iekārtu ražošana | EM |
| 6.10. | transportlīdzekļu ražošana | EM |
| 6.11. | pārējās nozares | EM |
| II. Enerģētikas nozare | II. Enerģētikas nozare | II. Enerģētikas nozare |
| 7. | Bruto iekšzemes energoresursu patēriņš, PJ un/vai ktoe | EM sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu (turpmāk – FEI) |
| 7.1. | naftas produkti | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.2. | dabasgāze | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4. | atjaunojamie energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.1. | biomasa (neietverot šķidro biodegvielu) | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.2. | šķidrā biodegviela (biodīzeļdegviela, bioetanols) | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.3. | saules enerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.4.4. | citi atjaunojamie energoresursi (piemēram, hidroenerģija, vēja, ģeotermālā enerģija) | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.5. | citi energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 7.6. | neto elektroenerģijas imports (–/+) | EM sadarbībā ar FEI |
| 8. | Saražotā bruto elektroenerģija pēc energoresursa veida, GWh | EM sadarbībā ar FEI |
| 8.1. | no naftas produktiem | EM sadarbībā ar FEI |
| 8.2. | no dabasgāzes | EM sadarbībā ar FEI |
| 8.3. | no cietajiem kurināmajiem (piemēram, ogles, kokss, kūdra) | EM sadarbībā ar FEI |
| 8.4. | no atjaunojamiem energoresursiem | EM sadarbībā ar FEI |
| 8.5. | no citiem energoresursiem | EM sadarbībā ar FEI |
| 9. | Enerģijas pieprasījums pa nozarēm | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1. | enerģijas ražošana un pārvade, ktoe un/vai PJ | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.1. | naftas produkti | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.2. | dabasgāze | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.4. | atjaunojamie energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.1.5. | citi energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2. | rūpniecība (ieskaitot būvniecību), ktoe un/vai PJ | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.1. | naftas produkti | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.2. | dabasgāze | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.4. | atjaunojamie energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.5. | elektroenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.6. | siltumenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.2.7. | citi energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3. | komerciālais un sabiedriskais sektors jeb terciārais sektors, ktoe un/vai PJ | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.1. | naftas produkti | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.2. | dabasgāze | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.4. | atjaunojamie energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.5. | elektroenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.6. | siltumenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.3.7. | citi energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4. | mājsaimniecības, ktoe un/vai PJ | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.1. | naftas produkti | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.2. | dabasgāze | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.3. | cietie kurināmie (piemēram, ogles, kokss, kūdra) | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.4. | elektroenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.5. | siltumenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.4.6. | atjaunojamie energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5. | transports, ktoe un/vai PJ | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.1. | auto un aviācijas benzīns | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.2. | dīzeļdegviela | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.3. | citi naftas produkti | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.4. | dabasgāze | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.5. | atjaunojamie energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.6. | elektroenerģija | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.7. | petrolejas veida reaktīvā degviela | EM sadarbībā ar FEI |
| 9.5.8. | citi energoresursi | EM sadarbībā ar FEI |
| III. Transports | III. Transports | III. Transports |
| 10. | Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (autobusi, tramvaji, trolejbusi, dzelzceļš), milj. pasažierkilometru | Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) sadarbībā ar FEI |
| 11. | Pasažieru apgrozība autotransportā, milj. pasažierkilometru | SM sadarbībā ar FEI |
| 12. | Kravu apgrozība autotransportā, milj. t/km | SM sadarbībā ar FEI |
| 13. | Kravu apgrozība dzelzceļā, milj. t/km | SM |
| 13.1. | tajā skaitā ar dīzeļlokomotīvēm | SM |
| 13.2. | ar elektrolokomotīvēm | SM |
| IV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā) | IV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā) | IV. Būvniecība (komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā) |
| 14. | Mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju, m2 | EM sadarbībā ar FEI |
| 15. | Vidējā platība uz vienu nodarbināto komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, m2/nodarbināto | EM sadarbībā ar FEI |
| 16. | Mājokļu skaits, 1000 mājokļu | EM sadarbībā ar FEI |
| 17. | Nodarbināto skaits komerciālajā un sabiedriskajā sektorā jeb terciārajā sektorā, 1000 nodarbināto | EM sadarbībā ar FEI |
| V. Lauksaimniecība | V. Lauksaimniecība | V. Lauksaimniecība |
| 18. | Liellopi, tūkst. | Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (turpmāk – LBTU) |
| 18.1. | slaucamās govis, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 18.2. | vidējais izslaukums no vienas govs, kg | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 19. | Aitas, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 20. | Cūkas, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 21. | Mājputni, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 22. | Kazas, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 23. | Zirgi, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 24. | Kažokzvēri, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 25. | Truši, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 26. | Brieži, tūkst. | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27. | Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (šķidrā, cietā vai cita veida kūtsmēslu uzglabāšana, ganību periods (kopsumma 100 %)) pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, % | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.1. | slaucamo govju kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.2. | pārējo liellopu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.3. | aitu un kazu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.4. | cūku kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 27.5. | mājputnu kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 28. | Slāpekļa daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 29. | Lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošana:- aramzeme (t. sk. sējumu kopplatība)- ilggadīgie stādījumi- pļavas un ganības | ZM sadarbībā ar LBTU un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" (turpmāk – SILAVA) |
| 30. | Lauksaimniecības kultūru sējumu platība (ha) un saražotā produkcija: | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.1. | kvieši | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.2. | mieži | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.3. | auzas | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.4. | rudzi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.5. | pārējie graudaugi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.6. | pākšaugi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.7. | tehniskās kultūras | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.8. | kartupeļi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.9. | dārzeņi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 30.10. | lopbarības–zaļbarības kultūras | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31. | Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst. t | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.1. | graudaugi (atsevišķi norādot kviešus, rudzus, miežus, auzas u. c.) | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.2. | pākšaugi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.3. | tehniskās kultūras | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.4. | kartupeļi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.5. | dārzeņi | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 31.6. | lopbarības–zaļbarības kultūras | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32. | Izmantotais slāpeklis ar minerālmēslojumu lauksaimniecības kultūru mēslošanai (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), tūkst. t | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.1. | kviešiem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.2. | miežiem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.3. | auzām | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.4. | rudziem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.5. | citiem graudaugiem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.6. | pākšaugiem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.7. | tehniskajām kultūrām | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.8. | kartupeļiem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.9. | dārzeņiem | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 32.10. | lopbarības un zaļbarības kultūrām | ZM sadarbībā ar LBTU |
| 33. | Izmantotais kaļķošanas materiāls, tūkst. t | ZM sadarbībā ar LBTU |
| VI. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība | VI. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība | VI. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība |
| 34. | Apmežotā platība valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 35. | Mežizstrāde ciršu veidu, valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, m3 | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 35.1. | meža biokurināmā ieguve enerģētikas un neenerģētikas vajadzībām meža un nemeža zemē, m3 | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 35.2. | Potenciālais krājas pieaugums koku sugu un meža tipu griezumā, m3 | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 36. | Koksnes produkti, tonnas C | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 36.1. | Oglekļa ienese koksnes produktos, tonnas C | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 36.2. | oglekļa zudumi koksnes produktos, tonnas C | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37. | Nocirstas koksnes produktu krātuves pussadalīšanās periods, gadi | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37.1. | pusperiods: zāģēta koksne | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37.2. | pusperiods: koka paneļi | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 37.3. | pusperiods: papīrs | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 38. | Atmežotā platība meža tipu un zemes izmantošanas veidu griezumā, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 39. | Slāpekļa mēslojuma izmantošana mežā, tonnas N | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 40. | No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas meža zemēs, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 41. | Jaunaudžu kopšana meža tipu un valdošās sugas griezumā, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 42. | Bojāto (pēc meža ugunsgrēkiem, vējgāzēm vai citiem postījumiem) atjaunoto mežaudžu platība, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 43. | Selekcionēta stādmateriāla izmantošana meža atjaunošanā valdošo sugu griezumā, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 44. | Atjaunotu mazvērtīgo audžu platība sugu (pēc atjaunošanas) un meža tipu griezumā, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 45. | No jauna ierīkotās un rekonstruētās meliorācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 46. | No jauna ierīkotie kokaugu stādījumi, tajā skaitā augļudārzi un īscirtmeta plantācijas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 47. | Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecības sektora zemes kategoriju maiņa sadalījumā pa zemes izmantošanas veidiem, meža tipiem un valdošajām koku sugām, ha | ZM sadarbībā ar SILAVA |
| 48. | Paredzētais kūdras ieguves apjoms ieguves vietu griezumā, t (pie nosacītā mitruma 40 %) | VVD sadarbībā ar LKA un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (turpmāk – LVĢMC) |
| 49. | Paredzētais rekultivācijas veids pēc kūdras ieguves beigām | VVD un pašvaldības sadarbībā ar LKA un LVĢMC |
| 50. | Paredzētais rekultivācijas veids un laika grafiks ieguves vietām, kurām veikts un saskaņots IVN | Vides pārraudzības valsts birojs |
| VII. Atkritumu saimniecība | VII. Atkritumu saimniecība | VII. Atkritumu saimniecība |
| 51. | Radītais nebīstamo atkritumu daudzums, t | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 52. | Bioloģiski noārdāmo atkritumu daļa no kopējā atkritumu daudzuma, % | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 53. | Atkritumu daudzums un veids, kas noglabāti izgāztuvēs un atkritumu poligonos, t | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 54. | Sadedzināto atkritumu daudzums, t | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 55. | Kompostēto un biogāzes stacijās pārstrādāto atkritumu daudzums, t | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 56. | Atgūtais CH4 no atkritumu poligoniem un izgāztuvēm | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| VIII. Notekūdeņu apsaimniekošana | VIII. Notekūdeņu apsaimniekošana | VIII. Notekūdeņu apsaimniekošana |
| 57. | Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkalpoto iedzīvotāju skaits, cilv. | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 58. | Saražotais un izmantotais/izvietotais notekūdeņu dūņu daudzums, t | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 59. | Novadītais notekūdeņu daudzums, tūkst. m3 | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
| 60. | Vidē novadītais slāpekļa paliekošais piesārņojums ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem, t | VARAM sadarbībā ar LVĢMC |
Piezīme.* Paredzētos rādītājus iesniedz par turpmākajiem gadiem līdz 2035. gadam un pievieno norādi par perspektīvu līdz 2050. gadam.
6. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 25. oktobranoteikumiem Nr. 675
Atbalsts attīstības valstīm
| Gads | Iestādes nosaukums | Publiskā finansējuma avots | Atbalsta aktivitātes nosaukums/programma/projekts | Publiskā finansējuma summa, EUR | Atbalsta veids(divpusējais/daudzpusējais) | Finansējuma veids(grants,investīcijas) | Saņēmējs(valsts/reģions/fonds un citi) | Aktivitātes mērķis(celtspēja, tehnoloģijas izstrāde un nodošana un citi) | Aktivitātes sektors | Sasaiste ar klimata pārmaiņu tēmu(tieša, netieša) | Papildu informācija |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Gads | Iestādes nosaukums | Publiskā finansējuma avots | Atbalsta aktivitātes nosaukums/programma/projekts) | Publiskā finansējuma summa, EUR | Atbalsta veids(divpusējais/daudzpusējais) | Finansējuma veids(grants/investīcija) | Saņēmējs(valsts/reģions/fonds un citi) | Aktivitātes mērķis(celtspēja, tehnoloģijas izstrāde un nodošana un citi) | Aktivitātes sektors | Sasaiste ar klimata pārmaiņu tēmu(tieša, netieša) | Papildu informācija, ieskaitot citus ziņošanas avotus |
| --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- | --- |
7. pielikumsMinistru kabineta2022. gada 25. oktobranoteikumiem Nr. 675
Plānotie rādītāji ziņojumu sagatavošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas aktualizēšanai
| Nr.p. k. | Rādītāji | Atbildīgā institūcija |
|---|---|---|
| I. Gaisa temperatūra | I. Gaisa temperatūra | I. Gaisa temperatūra |
| 1. | Augsnes mitrums, procentosDiennakts maksimālās temperatūras maksimālā vērtība, °CDiennakts maksimālās temperatūras minimālā vērtība, °CDiennakts minimālās temperatūras maksimālā vērtība, °CDiennakts minimālās temperatūras minimālā vērtība, °CDiennakts vidējās temperatūras maksimālā vērtība, °CDiennakts vidējās temperatūras minimālā vērtība, °CDienas bez atkušņa, dienu skaitsKarstuma viļņu ilgums, dienu skaitsMinimālā gaisa temperatūra, °CSala dienas, dienu skaitsTropiskās naktis, skaitsVasaras dienas, dienu skaitsVeģetācijas perioda ilgums, dienu skaitsVidējā gaisa temperatūra, °CGaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības, °C un varbūtībaGaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības, °C un varbūtībaViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, °C un varbūtībaVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, °C un varbūtībaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, °CApkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra, dienu skaits un °CGaisa temperatūras vidējā amplitūda, °CGaisa temperatūras sadalījums pa stundām, °C | Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) |
| II. Atmosfēras nokrišņi | II. Atmosfēras nokrišņi | II. Atmosfēras nokrišņi |
| 2. | Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem, dienu skaitsDienas ar stipriem nokrišņiem, dienu skaitsGada kopējais nokrišņu daudzums, mmMaksimālais piecu diennakšu nokrišņu daudzums, mmMaksimālais vienas diennakts nokrišņu daudzums, mmMitro gadu īpatsvars, procentosSauso gadu īpatsvars, procentosSausuma periodu ilgums, dienu skaitsVienkāršots ikdienas nokrišņu intensitātes indekss, procentosDiennakts maksimālais atmosfēras nokrišņu daudzums, varbūtības, mm un varbūtība | LVĢMC |
| III. Vēja ātrums | III. Vēja ātrums | III. Vēja ātrums |
| 3. | Bezvēja dienas, dienu skaitsMaksimālās vēja brāzmas, m/sVētrainās dienas, dienu skaitsVidējais vēja ātrums, m/sVēja slodžu analīze, N/m2 | LVĢMC |
| IV. Sniega sega | IV. Sniega sega | IV. Sniega sega |
| 4. | Vidējā sniega sega, cm | LVĢMC |
| V. Jūra | V. Jūra | V. Jūra |
| 5. | Jūras sasalums, dienu skaitsJūras ūdens temperatūra, °CKrasta erozija, klaseVidējais jūras līmenis, cm | LVĢMC |
| 6. | Jūras ūdens paskābināšanās | Latvijas Hidroekoloģijas institūts |
| VI. Upes | VI. Upes | VI. Upes |
| 7. | Plūdi upēs, varbūtība | LVĢMC |
| 8. | Eitrofikācija | Latvijas Hidroekoloģijas institūts / Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP) |
| VII. Specializētie rādītāji | VII. Specializētie rādītāji | VII. Specializētie rādītāji |
| 9. | Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā, hPaDiennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums, procentosGaisa relatīvā mitruma amplitūda, procentosSaules starojums uz dažādi orientētām virsmām, kWh/m2Grunts sasaluma analīze, grunts sasaluma dziļums, varbūtības u. c. | LVĢMC |
| Nr.p. k. | Rādītāji | Atbildīgā institūcija |
| --- | --- | --- |
| I. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu joma | I. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu joma | I. Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu joma |
| 1. | Svešzemju vaskulāro augu sugasa) Svešzemju vaskulāro augu sugu skaitsb) Vidējā gada gaisa temperatūra | a) DAPb) LVĢMC |
| II. Ainavu plānošanas un tūrisma joma | II. Ainavu plānošanas un tūrisma joma | II. Ainavu plānošanas un tūrisma joma |
| 2. | Apkalpoto personu skaita izmaiņas tūristu mītnēs ziemas mēnešos, decembris–februārisa) Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits kalendāra ziemas mēnešos, decembris–februārisb) Sala dienu skaitsc) Dienu skaits bez atkušņad) Vidējais dienu skaits ar sniega segue) Vidējais sniega segas biezums kalendāra ziemā | a) Centrālās statistikas pārvalde (turpmāk – CSP)b–e) LVĢMC |
| 3. | Izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma indekss ziemas sezonā, decembris–februārisa) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozījuma indekss kalendāra ziemas mēnešos, decembris–februārisb) Sala dienu skaitsc) Dienu skaits bez atkušņad) Vidējais dienu skaits ar sniega segue) Vidējais sniega segas biezums kalendāra ziemā | a) CSPb–e) LVĢMC |
| 4. | Izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma indekss, maijs un septembrisa) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozījuma indekss, maijs un septembrisb) Vasaras dienu skaitsc) Tropisko nakšu skaitsd) Veģetācijas perioda ilgumse) Maija un septembra vidējā gaisa temperatūraf) Kopējais nokrišņu daudzums maijā un septembrī | a) CSPb–f) LVĢMC |
| 5. | Tūristu mītņu izmantošanas tendences, maijs un septembrisa) Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits maijā un septembrīb) Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs maijā un septembrīc) Vasaras dienu skaitsd) Tropisko nakšu skaitse) Veģetācijas perioda ilgumsf) Maija un septembra vidējā gaisa temperatūrag) Kopējais nokrišņu daudzums maijā un septembrī | a–b) CSPc–g) LVĢMC |
| III. Veselības un labklājības joma | III. Veselības un labklājības joma | III. Veselības un labklājības joma |
| 6. | Stacionēto pacientu skaits ar diagnozēm saules apdegumi, karstuma un gaismas ietekme un neprecizēts drudzis uz 100000 iedzīvotājua) Stacionēto pacientu skaits ar diagnozēm saules apdegumi (L55), karstuma un gaismas ietekme (T67) un neprecizēts drudzis (R50.9)b) Iedzīvotāju skaits gada sākumāc) Maksimālā gaisa temperatūra kalendāra vasarā, jūnijs–augusts | a) Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD)b) CSPc) LVĢMC |
| 7. | Mirstības vispārīgais koeficients vasaras mēnešos, jūnijs–augustsa) Mirušo skaits kalendāra vasaras mēnešos, jūnijs–augustsb) Mirušo skaits gadāc) Maksimālā gaisa temperatūra kalendāra vasarā, jūnijs–augusts | a–b) CSPc) LVĢMC |
| 8. | Cilvēku saslimšana ar Laimas slimību – gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiema) Saslimšanas ar Laima slimību gadījumu skaitsb) Iedzīvotāju skaits gada sākumāc) Veģetācijas perioda ilgums | a) Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC)b) CSPc) LVĢMC |
| 9. | Ērču aktivitātes (to relatīvā blīvuma uz 1 kilometru) izmaiņas | SPKC |
| 10. | Personu ar invaliditāti skaits, kurām invaliditātes cēlonis ir elpošanas sistēmas slimības | Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija |
| IV. Lauksaimniecības un mežsaimniecības joma | IV. Lauksaimniecības un mežsaimniecības joma | IV. Lauksaimniecības un mežsaimniecības joma |
| 11. | Ziemāju ražībaa) Ziemāju ražība, t/hab) Kopējais nokrišņu daudzums pērnā gada augustāc) Vidējā gaisa temperatūra pērnā gada augustā, septembrī un oktobrīd) Vidējais vēja ātrums attiecīgā gada jūlijā | a) CSPb–d) LVĢMC |
| 12. | Augu slimību vai kaitēkļu izmaiņas | Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – VAAD) |
| 13. | Sojas platības, ha | CSP |
| 14. | Invazīvo sugu izplatība, t. sk. flora un fauna | VAAD |
| 15. | Kokaugu produktivitāte, t. sk. koksnes pieaugums gadā | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
| 16. | Dzīvnieku saslimšana ar kukaiņu, t. sk. invazīvo svešzemju kukaiņu, pārnestām dzīvnieku infekcijas slimībām, konstatēto gadījumu skaits | PVD, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais Institūts "BIOR" |
| 17. | Slimību un kaitēkļu bojātā meža platība, ha | Valsts Mežu dienests (turpmāk – VMD) |
| 18. | Vējgāžu un snieglaužu bojātā meža platība, ha | VMD |
| 19. | Pārlieka mitruma bojātā meža platība, ha | VMD |
| V. Civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldības un ārkārtas palīdzības plānošanas joma | V. Civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldības un ārkārtas palīdzības plānošanas joma | V. Civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldības un ārkārtas palīdzības plānošanas joma |
| 20. | Vidējā viena meža ugunsgrēka izdegšanas platība, haa) Kopējais meža ugunsgrēku skaits gadāb) Kopējā meža ugunsgrēkos nodegusī platība gadāc) Dienu skaits ar ugunsbīstamības indeksa vērtību >11,2 Priekuļos, Stendē un Zīlānos | a) VMDb–c) LVĢMC |
| 21. | Iedzīvotāju skaita īpatsvars dažādas atkārtojamības jūras vējuzplūdu apdraudētajās teritorijās no kopējā iedzīvotāju skaita, procentosa) Iedzīvotāju skaits gada sākumāb) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 10 % varbūtību (reizi 10 gados)c) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 1 % varbūtību (reizi 100 gados)d) Vējuzplūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 0,5 % varbūtību (reizi 200 gados)e) Gada maksimālais ūdens līmenis Daugavgrīvā | a) CSPb–e) LVĢMC |
| 22. | Iedzīvotāju skaita īpatsvars dažādas atkārtojamības pavasara plūdu (palu) apdraudētajās teritorijās no kopējā iedzīvotāju skaita, procentosa) Iedzīvotāju skaits gada sākumāb) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 10 % varbūtību (reizi 10 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijāc) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 1 % varbūtību (reizi 100 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijād) Palu apdraudēto iedzīvotāju skaits plūdos ar 0,5 % varbūtību (reizi 200 gados) Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijāe) Maksimālās sniega segas indikatora vērtība Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas upju baseinu apgabalos un Latvijā | a) CSPb–e) LVĢMC |
| VI. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas joma | VI. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas joma | VI. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas joma |
| 23. | Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo melnā seguma, grants seguma un tiltu īpatsvara samazinājumsa) Kopgarums autoceļiem ar melno segumu, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti sliktsb) Kopgarums autoceļiem ar grants segumu, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti sliktsc) Kopējais tiltu skaits, kuru tehniskais stāvoklis ir slikts un ļoti slikts | Satiksmes ministrija |
| 24. | Elektroenerģijas piegādes neplānoto pārtraukumu ilgums (SAIDI) (>3 min) uz vienu lietotāju, ārkārtas apstākļos (minūtes). Dati par sadales sistēmas operatoru, kurš apkalpo vairāk nekā 100 000 lietotāju | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
| 25. | Elektroenerģijas piegādes neplānoto pārtraukumu (SAIFI) (>3 min) skaits uz vienu lietotāju, ārkārtas apstākļos (reizes). Dati par sadales sistēmas operatoru, kurš apkalpo vairāk nekā 100 000 lietotāju | Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)