Pašvaldību likums

(5) Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un sagatavot kopsavilkumu par publiskās apspriešanas rezultātiem, norādot arī vērā neņemto viedokļu noraidīšanas iemeslus. Dome vai tās pilnvarota pašvaldības institūcija apstiprina kopsavilkumu un triju darbdienu laikā to publisko šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(6) Dome mēneša laikā pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas lemj par publiskajai apspriešanai nodoto dokumentu.

(7) Atkārtotu publisko apspriešanu par publiskajai apspriešanai nodotu dokumentu var rīkot ne agrāk kā gadu pēc šīs publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas.

56. pants. Kolektīvais iesniegums

(1) Kolektīvo iesniegumu pašvaldībai par tās kompetencē esošiem jautājumiem ir tiesīgi iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums šajā teritorijā.

(2) Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu nosaka šādi:

1) novada pašvaldībā — atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā reģistrēto iedzīvotāju skaitam pēc aktuālajiem Fizisko personu reģistra datiem attiecīgā gada 1. janvārī:

2) valstspilsētas pašvaldībā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību, — 300 iesniedzēju;

3) Rīgas valstspilsētas pašvaldībā — 2000 iesniedzēju.

(3) Kolektīvajā iesniegumā norāda, ka tas ir kolektīvais iesniegums, un ietver prasījumu pašvaldībai un īsu tā pamatojumu, kā arī norāda fizisko personu, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adresi un kontaktinformāciju. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

(4) Kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai ir klaji aizskarošs. Kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

(5) Ja kolektīvais iesniegums nosūtīts elektroniski, iesniedz arī tehnisko informāciju, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, katra parakstītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu.

(6) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz attiecīgā gada 31. janvārim nodrošina statistikas datu pieejamību pašvaldībām par attiecīgā gada 1. janvārī deklarēto un reģistrēto personu skaitu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

57. pants. Kolektīvā iesnieguma izskatīšana

(1) Pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas pašvaldība septiņu darbdienu laikā izvērtē tā atbilstību šā likuma prasībām. Ja nepieciešams, pašvaldība triju darbdienu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas kolektīvā iesnieguma parakstītāju datus elektroniski nodod pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai pārliecinātos par parakstītāju atbilstību šā likuma 56. panta pirmās daļas prasībām. Ja iesniegums atbilst minētajām prasībām, domes priekšsēdētājs nodrošina tā iekļaušanu domes nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un izskatīšanu. Uz attiecīgo domes sēdi uzaicināma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, un pārstāvji no institūcijām, kuras skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.

(2) Personai, kura ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, ir tiesības domes noteiktajā kārtībā ziņot par kolektīvo iesniegumu domes sēdē, kurā tas tiek izskatīts, kā arī piedalīties tā apspriešanā (debatēs). Pašvaldība minēto personu kolektīvā iesnieguma izskatīšanas gaitā var iesaistīt arī citu pašvaldības institūciju darbā.

(3) Atbilstoši kolektīvā iesnieguma saturam dome lemj par šā iesnieguma turpmāko virzību, nosakot par to atbildīgo pašvaldības institūciju.

(4) Atbildīgajai pašvaldības institūcijai ir pienākums triju mēnešu laikā no šā panta trešajā daļā minētā domes lēmuma pieņemšanas dienas sniegt domes sēdē pārskatu par kolektīvā iesnieguma virzību.

(5) Pašvaldībai ir pienākums ne retāk kā reizi trijos mēnešos apkopot un publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē aktuālo informāciju par kolektīvā iesnieguma virzību un tā izskatīšanas rezultātiem, kā arī par to informēt personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.

(6) Ja pašvaldība šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā konstatē, ka iesniegtais dokuments neatbilst šajā likumā noteiktajām kolektīvā iesnieguma prasībām, pašvaldība atbildi uz to sniedz Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

58. pants. Iedzīvotāju padome

(1) Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas — iedzīvotāju padomes (turpmāk — padome).

(2) Padome izskata no šā likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5. un 12. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas skar padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, un iesniedz lēmumu projektus izskatīšanai domē. Domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām šajā pantā minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses.

(3) Par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.

(4) Par padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam.

(5) Padomi ir tiesīgas vēlēt fiziskās personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsoņi vai tādi Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Citus ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistītus priekšnoteikumus dalībai padomes vēlēšanās var noteikt padomes nolikumā.

(6) Dome izdod padomes nolikumu — saistošos noteikumus, kuros nosaka padomes izveidošanas un darbības nosacījumus, tostarp:

1) padomes kompetenci vietējās kopienas jautājumu izlemšanā papildus šajā likumā noteiktajam;

2) padomes darbības teritoriju;

3) padomes locekļu skaitu un kandidātu izvirzīšanas kārtību no katras šīs daļas 2. punktā minētās teritorijas iedzīvotāju vidus, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem izvirzīt savus kandidātus;

4) padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju iedzīvotājiem tieši balsot par padomes locekļu kandidātiem;

5) padomes darbības termiņu;

6) padomes darba organizāciju;

7) kārtību, kādā pašvaldības institūcijas izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus.

59. pants. Līdzdalības budžets

(1) Pašvaldība līdzdalības budžetu izmanto, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, ievērojot šā likuma prasības. Par līdzdalības budžeta izlietojumu lemj pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāji.

(2) Dome gadskārtējā pašvaldības budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam vismaz 0,5 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.

(3) Līdzdalības budžetu iedala līdzdalības budžeta plānošanas vienībās (teritorijās), kuras nosaka pašvaldības attīstības programmā. Līdzdalības budžeta plānošanas vienība (teritorija) var būt visa pašvaldības administratīvā teritorija.

60. pants. Līdzdalības budžeta projektu ideju iesniegšana un atlase

(1) Līdzdalības budžeta finansējums tiek izlietots sabiedrības ierosinātiem teritorijas attīstības projektiem (turpmāk — projekti).

(2) Projektu iesniegšanu un atlasi pašvaldība organizē katrā līdzdalības budžeta plānošanas vienībā.

(3) Projekta izstrādē ievēro šādas prasības:

1) projekta iesniedzējs ir fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, vai biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības;

2) projekts paredz:

3) projektā paredzētie ieguldījumi ir ekonomiski pamatoti, tostarp izvērtējot investīciju uzturēšanu un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu, kā arī projekta rezultāts ir plaši pieejams iedzīvotājiem.

(4) Par projektiem, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem, tiek organizēts balsojums. Balsojumā var piedalīties pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas fiziskās personas, kuras sasniegušas vismaz 16 gadu vecumu.

61. pants. Līdzdalības budžeta nolikums

Līdzdalības budžeta nolikums ir saistošie noteikumi, kuros nosaka līdzdalības budžeta izlietošanas kārtību, tostarp:

1) pašvaldības institūciju, kas nodrošina projektu atlasi un uzrauga līdzdalības budžeta izlietošanu;

2) projekta pieteikuma paraugu;

3) projektu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 30 dienām;

4) projektu atlases kritērijus;

5) balsošanas veidu (klātienē, elektroniski) un kārtību;

6) balsošanas termiņu, kas nav īsāks par 14 dienām;

7) balsu skaitīšanu un īstenojamo projektu noteikšanu.

62. pants. Līdzdalības budžeta projektu īstenošana

(1) Projektu īsteno pašvaldība.

(2) Projektu uzsāk triju mēnešu laikā pēc projektu konkursa rezultātu paziņošanas un īsteno divu gadu laikā.

63. pants. Pašvaldības referendums

Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga rīkot pašvaldības referendumu.

VII nodaļaPašvaldības darbības kontrole un amatu savienošanas ierobežojumi

64. pants. Pašvaldības darbības pārraudzība

(1) Pašvaldības darbību atbilstoši šim likumam pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldības darbības likumību, tostarp sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, un konstatē, ka pašvaldības institūcijas vai amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums nekavējoties par to ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

65. pants. Saistošo noteikumu tiesiskuma kontrole

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šajā pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības izvērtēt jebkuru saistošo noteikumu tiesiskumu, izņemot saistošos noteikumus par pašvaldības budžetu un saistošos noteikumus teritorijas plānošanā, un nosūtīt pašvaldībai attiecīgu atzinumu, ja ministrija nav sniegusi atzinumu par saistošajiem noteikumiem šā likuma 47. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja nozares ministrija vai cita valsts institūcija atbilstoši kompetencei konstatē pašvaldības saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu prettiesiskumu, tā rakstveidā informē pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nosūtot attiecīgi argumentētu atzinumu.

(3) Ja saņemts atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu prettiesiskums, dome izvērtē atzinumā norādītos trūkumus, nodrošina saistošo noteikumu tiesiskumu un par to informē iestādi, kas sniegusi atzinumu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nosūtot precizētus saistošos noteikumus triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

(4) Ja dome nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, dome sešu nedēļu laikā pēc atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu, kurā sniedz pamatojumu, un triju darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas nosūta to iestādei, kas sniegusi atzinumu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(5) Attiecīgā nozares ministrija vai cita valsts institūcija mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma saņemšanas sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai viedokli par lēmumā ietverto pamatojumu un saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu tiesiskumu.

66. pants. Saistošo noteikumu darbības apturēšana

(1) Prettiesisku saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbību ar pamatotu rīkojumu var apturēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Rīkojumā norāda saistošo noteikumu normas, kuras atceļamas kā prettiesiskas, vai norāda, ka saistošie noteikumi atceļami kopumā. Rīkojumu triju darbdienu laikā pēc tā izdošanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta domes priekšsēdētājam, kas ir atbildīgs par rīkojuma izpildi. Ar rīkojuma publicēšanas dienu tiek apturēta rīkojumā norādīto saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbība.

(2) Domes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas sasauc domes ārkārtas sēdi, kurā izskata jautājumu par saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu atcelšanu. Domes ārkārtas sēdes norises vietu un laiku domes priekšsēdētājs nekavējoties paziņo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, nosūtot paziņojumu uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas oficiālo elektronisko adresi.

(3) Ja dome nepieņem lēmumu par saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu atcelšanu, tā triju mēnešu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma saņemšanas iesniedz Satversmes tiesā pieteikumu par ministra rīkojuma atcelšanu. Šādā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums par saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu darbības apturēšanu saglabā spēku līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanai.

(4) Domei nav tiesību iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, ja tā nav pieņēmusi šā likuma 47. panta sestajā daļā vai 65. panta ceturtajā daļā minēto lēmumu.

(5) Ja dome vai tās priekšsēdētājs nepilda šā panta otrajā vai trešajā daļā noteikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdod rīkojumu par šā panta pirmajā daļā minēto prettiesisko saistošo noteikumu vai to atsevišķu normu atzīšanu par spēku zaudējušām. Rīkojumu triju darbdienu laikā pēc tā izdošanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un prettiesiskie saistošie noteikumi vai to atsevišķas normas zaudē spēku nākamajā dienā pēc rīkojuma publicēšanas, ja šajā rīkojumā nav noteikts cits tā spēkā stāšanās termiņš. Ministra rīkojums nav pārsūdzams.

67. pants. Citu pašvaldības lēmumu tiesiskuma kontrole

(1) Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatē domes pieņemtā lēmuma prettiesiskumu, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ierosinājuma domei ir pienākums attiecīgo lēmumu atkārtoti izskatīt tuvākajā domes sēdē un lemt par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu pilnībā vai daļā vai atstāt to negrozītu, domes lēmumā norādot šādas rīcības pamatojumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu dome nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai triju darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas.

(3) Šā panta prasības neattiecas uz administratīvajiem aktiem.

68. pants. Domes paskaidrojums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var prasīt domei paskaidrojumu, ja pašvaldības institūcijas vai amatpersonas nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus. Domei 20 dienu laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes vai citas pašvaldības institūcijas vai amatpersonas pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes paskaidrojumu paraksta domes priekšsēdētājs.

69. pants. Domes priekšsēdētāja atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas un atlaišana

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus.

(2) Pirms rīkojuma izdošanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pieprasa domes priekšsēdētājam sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem ārējo normatīvo aktu pārkāpumiem vai par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma nesniegšana noteiktajā termiņā atzīstama par atteikšanos sniegt paskaidrojumu. Paskaidrojumu var neprasīt par šā likuma 30. panta sestajā daļā minēto pārkāpumu.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Domes priekšsēdētāju uzskata par atstādinātu no amata pienākumu pildīšanas ar rīkojuma publicēšanas dienu.

(4) Domes priekšsēdētājam mēneša laikā pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs noteiktajā termiņā neizmanto tiesības vērsties tiesā, uzskatāms, ka viņš ir atlaists.

(5) Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja pieteikumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma atcelšanu, uzskatāms, ka domes priekšsēdētājs ir atlaists ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

(6) Domes deputāts, kurš atlaists no domes priekšsēdētāja amata, atkārtoti netiek izvirzīts par šā sasaukuma domes priekšsēdētāju.

(7) Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums ar tiesas spriedumu tiek atcelts, domes priekšsēdētājam ir tiesības saņemt mēnešalgu par laikposmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

70. pants. Domes atlaišana

(1) Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā:

1) atkārtoti nepilda vai pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus;

2) nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai komitejas divu mēnešu laikā vai nav iecēlusi pašvaldības izpilddirektoru sešu mēnešu laikā, ja šā likuma 21. panta ceturtajā daļā minētā konkursa rezultātā ir bijis izvirzīts prasībām atbilstošs amata kandidāts;

3) nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trijās domes kārtējās sēdēs pēc kārtas nepiedalās šā likuma 27. panta otrajā daļā noteiktais skaits deputātu.

(2) Likumprojektu par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz ģenerālprokurora priekšlikumu.

(3) Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, saskaņā ar Ministru kabineta priekšlikumu ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā nepieciešams notikt jaunām domes vēlēšanām. Pagaidu administrācijas un jaunievēlētās domes pilnvaru termiņu nosaka Pašvaldības domes vēlēšanu likums.

(4) Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

(5) Pagaidu administrācijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi, tostarp pagaidu administrācijas vadītājs un viņa vietnieks. Pagaidu administrācijas vadītājs īsteno normatīvajos aktos noteiktās pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaras.

(6) Pagaidu administrācija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc darbības sākšanas pieņem pagaidu administrācijas darba reglamentu, kurā nosaka pagaidu administrācijas darba organizāciju, tostarp:

1) locekļu kompetences sadalījumu, ievērojot šā likuma 39. panta otrajā daļā minētās komiteju kompetences jomas;

2) sēdes sasaukšanas un norises kārtību;

3) darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;

4) lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu.

(7) Pagaidu administrācijas darbības laikā pašvaldības nolikums un pašvaldības darba reglaments piemērojams, ciktāl tas nav pretrunā ar pagaidu administrācijas reglamentu.

71. pants. Ierobežojumi pašvaldības domes deputātiem

(1) Papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem domes deputāts pašvaldībā, kuras domē viņš ir ievēlēts, nedrīkst:

1) ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, teritoriālās pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu;

2) ieņemt pašvaldības administrācijā amatu, kura pienākumos ietilpst:

3) tieši vai pastarpināti sniegt pašvaldībai pakalpojumus šīs daļas 2. punktā minētajos jautājumos;

4) ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 4. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas;

5) ieņemt valdes vai padomes locekļa amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā, tādā kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un tādā kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentus.

(2) Domes priekšsēdētājs papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem institūcijas vadītāja pienākumiem nodrošina, ka tiek ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais.

VIII nodaļaPašvaldības manta un ar pašvaldības mantu saistītas rīcības kontrole

72. pants. Pašvaldības manta

(1) Pašvaldības ekonomiskais pamats ir pašvaldības manta, tostarp kustamais un nekustamais īpašums, un finanšu līdzekļi.

(2) Pašvaldības manta ir nodalīta no valsts mantas un citu tiesību subjektu mantas.

73. pants. Pašvaldības mantas izmantošana

(1) Pašvaldības manta izmantojama pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs atbilstoši pašvaldības kompetencei, gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes, gan dibinot kapitālsabiedrības vai iegūstot dalību kapitālsabiedrībās.

(2) Pašvaldībai, kuras pārziņā nav nepieciešamo infrastruktūras objektu, ir pienākums likumā noteiktajā kārtībā slēgt līgumu ar citu pašvaldību, lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi.

(3) Mantas daļu, kas nav nepieciešama šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus vai lai likumā noteiktajā kārtībā šo daļu atsavinātu, vai lai sniegtu atbalstu valsts institūcijai tās funkciju izpildes nodrošināšanai attiecīgā administratīvajā teritorijā.

(4) Pašvaldībai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.

(5) Pašvaldībai piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta.

(6) Valsts, citu juridisko personu, kā arī fizisko personu mantiskie strīdi ar pašvaldībām izšķirami tiesā.

(7) Lai kontrolētu pašvaldības rīcību ar mantu, dome var izveidot atsevišķu komisiju vai struktūrvienību. Attiecīgā komisija vai struktūrvienība darbojas saskaņā ar domes izdotu nolikumu.

(8) Dome vai tās pilnvarota persona lemj par pašvaldības kustama un nekustamā īpašuma nodošanu starp pašvaldības iestādēm.

74. pants. Pašvaldības gada pārskats, konsolidētais gada pārskats un gada publiskais pārskats

(1) Dome nodrošina pašvaldības gada pārskata, konsolidētā gada pārskata un gada publiskā pārskata sagatavošanu un pieejamību atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.

(2) Dome nodrošina finanšu revīziju par gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijai dome lemj par revīzijas pakalpojuma līguma slēgšanu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību un izdevumus par pakalpojumu sedz no pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās revīzijas apjomā atbilstoši Valsts kontroles norādījumiem iekļauj arī citus ar pašvaldības finanšu izlietojumu un rīcību saistītus jautājumus, ja par tiem Valsts kontrole ir informējusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju līdz pārskata gada 30. martam.

75. pants. Pašvaldības finanšu kontrole

Lai īstenotu pašvaldību darbības pārraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tiesīga pieaicināt zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību ārkārtas finanšu revīzijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija slēdz revīzijas pakalpojuma līgumu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību un izdevumus par pakalpojumu sedz no ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Pašvaldībai ir pienākums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības norādītajā kārtībā un termiņos sniegt ārkārtas finanšu revīzijai nepieciešamo informāciju un dokumentus.

76. pants. Lietderības revīzija

Dome var lemt par lietderības revīziju, lai:

1) kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši pieņemtajam budžetam un tāmēm;

2) pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību;

3) kontrolētu, vai pašvaldības finanšu līdzekļi un manta tiek apsaimniekota atbilstoši domes lēmumiem un iedzīvotāju interesēm.

77. pants. Pašvaldības iekšējās kontroles sistēma

(1) Pašvaldībā izveido iekšējās kontroles sistēmu.

(2) Iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt pašvaldības:

1) efektīvu, lietderīgu un ekonomisku darbību atbilstoši kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamiem resursiem;

2) darbību sabiedrības interesēs, veicinot labu pārvaldību;

3) iespējamo korupcijas un interešu konflikta izveidošanās risku novēršanu;

4) mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, neefektīvas un nelietderīgas izmantošanas novēršanu;

5) pieļauto kļūdu savlaicīgu identificēšanu un novēršanu un nepieciešamo uzlabojumu veikšanu;

6) savlaicīgu ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšanu un aizsardzību pret informācijas neatļautu izpaušanu.

(3) Lai nodrošinātu efektīvu darbību, pārvaldības, risku vadības un kontroles novērtēšanai pašvaldībās izveido iekšējā audita sistēmu. Pašvaldības var sadarboties iekšējā audita veikšanā.

IX nodaļaPašvaldību sadarbība, dalība biedrībās un nodibinājumos

78. pants. Sadarbības veidi

(1) Pašvaldības sadarbojas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto.

(2) Pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgas biedrības, iestādes un komisijas, kā arī iestāties tajās.

(3) Pašvaldības un pašvaldību biedrības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām, to apvienībām un citām ārvalstu institūcijām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, starptautiskajām saistībām un atbilst vienotai valsts ārpolitikai. Pašvaldības pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalstu pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalstu institūcijām konsultējas ar Ārlietu ministriju, ja to lūdz Ārlietu ministrija vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai. Pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums informēt Ārlietu ministriju par noslēgto sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām.

79. pants. Pašvaldības dalība biedrībās un nodibinājumos

(1) Pašvaldību kopīgu interešu īstenošanai pašvaldības var dibināt kopīgas biedrības un nodibinājumus, ievērojot šajā likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto.

(2) Pašvaldību biedrība, kurā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām valstspilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām, ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu.

(3) Dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības dalība ir nepieciešama sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai.

(4) Biedrībā vai nodibinājumā pašvaldību pārstāv domes priekšsēdētājs vai cita domes pilnvarota pašvaldības amatpersona.

80. pants. Kopīgas iestādes

(1) Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes (turpmāk — kopīgā iestāde) kompetenci, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus.

(2) Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdā. Kopīgajai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgajai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā. Kopīgajai iestādei ir patstāvīgs budžets.

(3) Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, šīs iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā. Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild šo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.

(4) Kopīgās iestādes pārraudzību šo iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi. Šīs padomes sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību skaitu. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī, pēc saviem ieskatiem, — citas amatpersonas. Kopīgās iestādes uzraudzības padomes darbu vada uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, ja pašvaldības nevienojas citādi. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju apstiprinātu nolikumu, kurā reglamentē šīs padomes kompetenci un darbības kārtību, kā arī padomes priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtību, padomes locekļu tiesības, pienākumus un aizvietošanas kārtību. Uzraudzības padome:

1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu;

2) nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu;

3) pieņem darbā un atbrīvo no tā, kā arī disciplināri soda kopīgās iestādes vadītāju;

4) novērtē kopīgās iestādes darbības rezultātus, kā arī ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par šīs iestādes darbību;

5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(5) Pašvaldības var izveidot kopīgo iestādi — pašvaldības aģentūru, kuras izveidi un darbību nosaka Publisko aģentūru likums.

81. pants. Pašvaldību kopīga komisija

(1) Pašvaldību uzdevumu vai autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai pašvaldības var izveidot kopīgu komisiju. Lēmumu par kopīgas komisijas izveidošanu pieņem katras komisiju veidojošās pašvaldības dome.

(2) Pašvaldību kopīgā komisija (turpmāk — kopīgā komisija) darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina katras komisiju veidojošās pašvaldības dome. Nolikums nosaka kopīgās komisijas kompetenci, finansēšanas, uzraudzības un likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek pašvaldības izstāšanās no kopīgās komisijas vai iestāšanās tajā, un citus kopīgās komisijas darbības jautājumus.

(3) Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā komisija darbojas kopīgo komisiju veidojošo publisko tiesību juridisko personu vārdā.

(4) Kopīgo komisiju var pilnvarot pieņemt lēmumus atbilstoši tās kompetencei. Ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās komisijas administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, šīs komisijas administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

(5) Par kopīgās komisijas nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo komisiju veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.

X nodaļaPašvaldības un Ministru kabinets

82. pants. Vispārējās pašvaldību intereses

(1) Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses:

1) likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kuri attiecas uz pašvaldībām;

2) kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;

3) valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam;

4) pašvaldībām deleģēto pārvaldes uzdevumu finansēšanas avotus;

5) citus ar pašvaldību budžeta plānošanu saistītus jautājumus, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām.

(2) Pašvaldības šā panta pirmajā daļā minēto jautājumu saskaņošanas procesā pārstāv šā likuma 79. panta otrajā daļā minētā pašvaldību biedrība.

(3) Ministru kabinetu saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona.

(4) Kārtību, kādā Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo šā panta pirmajā daļā minētos jautājumus, nosaka Ministru kabinets.

83. pants. Sarunu protokols

(1) Saskaņošanas rezultāti par šā likuma 82. panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem tiek noformēti sarunu protokola veidā, ja likums vai Ministru kabineta noteikumi neparedz citu saskaņošanas kārtību.

(2) Sarunu protokolu par saskaņotajiem jautājumiem un domstarpībām izskata Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets, nosūtot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu vai vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tam pievieno šā panta pirmajā daļā minēto protokolu, kurā fiksēti ar pašvaldībām saskaņotie jautājumi un domstarpības.

84. pants. Ministru kabineta pilnvaras

(1) Ministru kabineta loceklim vai viņa pilnvarotam pārstāvim ir tiesības piedalīties domes sēdē un sniegt viedokli jautājumā par attiecīgās nozares politiku.

(2) Ministru kabinetam un Ministru kabineta loceklim ir tiesības saņemt no pašvaldības informāciju jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību un valsts tiešās pārvaldes kompetenci nozares politikā.

(3) Nozares ministrijai, veicot tās kompetencē esošās politikas īstenošanas iekšējo auditu vai starpresoru auditu, ir tiesības saņemt no pašvaldības informāciju, piekļūt tās resursiem, telpām, fizisko personu datiem, kā arī saņemt skaidrojumus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo iekšējo auditu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11. nr.; 1995, 14. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 5., 23., 24. nr.; 1998, 6., 15., 22. nr.; 2000, 2., 14. nr.; 2001, 3. nr.; 2002, 14. nr.; 2003, 14. nr.; 2005, 6. nr.; 2008, 16. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 106., 205. nr.; 2011, 201. nr.; 2013, 36. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 208. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 37., 202.A nr.; 2021, 118. nr.).

2. Šā likuma 4. panta pirmās daļas 21. punkts daļā par pašvaldības pienākumu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību un 14. punkts daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

3. Attiecībā uz pašvaldības administrācijas darbiniekiem, ar kuriem darba tiesiskās attiecības nodibinātas līdz 2022. gada 31. decembrim, šā likuma 20. panta sestā, septītā, astotā un devītā daļa ir piemērojama no 2024. gada 1. janvāra.

4. Dome līdz 2023. gada 30. jūnijam lemj par darba tiesisko attiecību turpināšanu ar pašvaldības izpilddirektoru, ja viņš tam piekrīt, un viņa iecelšanu amatā, ievērojot šā likuma 21. pantā noteikto kārtību. Ja pašvaldības izpilddirektors nepiekrīt turpināt darbu izpilddirektora amatā, dome lemj par izpilddirektora amata kandidātu konkursa rīkošanu. Pašvaldības izpilddirektora pilnvaru termiņu skaita no dienas, kad viņš ir iecelts amatā šajā punktā noteiktajā kārtībā.

5. Dome līdz 2023. gada 30. jūnijam ieceļ pašvaldības izpilddirektora vietnieku, ievērojot šā likuma 21. pantā noteikto kārtību, ja izpilddirektora vietnieka amats ir paredzēts pašvaldības nolikumā. Ja pašvaldībā jau ir izpilddirektora vietnieks, viņa iecelšana amatā tiek izvērtēta pārejas noteikumu 4. punktā noteiktajā kārtībā.

6. Dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

7. Pašvaldības gadskārtējā budžetā paredz finansējumu līdzdalības budžetam, sākot ar 2025. gadu.

8. Šā likuma 71. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā paredzētie domes deputāta amata savienošanas ierobežojumi ir attiecināmi uz domes deputātiem, kas amatā ievēlēti, sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Domes deputāti, kuri amatu domē ieņem līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmās sēdes dienai, nedrīkst ieņemt:

1) attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot amatu iestādē, kas īsteno šā likuma 4. panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 7. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas;

2) valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, tādā kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un tādā kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā pārsniedz 50 procentus, izņemot kapitālsabiedrību, kas īsteno no šā likuma 4. panta pirmās daļas 6. vai 7. punktā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu.

9. Šā likuma 77. panta trešajā daļā ietvertais pienākums pašvaldībai izveidot iekšējā audita sistēmu stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

10. Pašvaldības līdz 2023. gada 30. jūnijam likvidē to izveidotās biedrības un nodibinājumus, kas neatbilst šā likuma 79. pantā noteiktajam, vai izbeidz savu dalību šādās biedrībās un nodibinājumos.

11. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 82. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Pašvaldību un ministriju sarunu rīkošanai 2023. gadā piemērojami Ministru kabineta 2004. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 585 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

12. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. martam:

1) pieņem nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu;

2) izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar šo likumu.

13. Šā likuma prasība vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, piemērojama tiem domju priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, kuri attiecīgo amatu ieņems pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņem likumu par domes atlaišanu un notiek jaunas domes vēlēšanas, šī prasība piemērojama arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam.

14. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta pieprasījumu kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu personām, kas pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amatu ieņem 2024. gada 1. jūnijā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šā datuma. Ja speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam netiek saņemta, persona no pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amata atbrīvojama.

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 20. oktobrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 4. novembrī