LegalizePar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu
| AS "Augstsprieguma tīkls" | AST |
|---|---|
| Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns | AF plāns |
| Satiksmes ministrija | SM |
| Ekonomikas ministrija | EM |
| Klimata un enerģētikas ministrija | KEM |
| Atjaunojamie energoresursi | AER |
| Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" | DNSH |
| Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisms | AF |
| VAS "Latvijas dzelzceļš" | LDZ |
| Zemās grīdas tramvajs | ZGT |
| Baltkrievijjas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vienotā elekroenerģijas sistēma | BRELL |
| Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments | CEF |
| elektroenerģijas uzkrājošās baterijas | BESS |
| Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | VARAM |
| Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas | IKT |
| Valsts ieņēmumu dienests | VID |
| Eiropas Savienība | ES |
| Nacionālais enerģētikas un klimata plāns | NEKP |
| Siltumnīcefekta gāzes | SEG |
| Līgums par Eiropas Savienības darbību | LESD |
| Eiropas digitālās inovācijas centrs | EDIC |
| Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra | LIAA |
| EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK | AF regula |
| Informāciju tehnoloģija un komunikācija | IKT |
| Izglītības un zinātnes ministrija | IZM |
| Elektronisko iepirkumu sistēma | EIS |
| Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu | AF pamatregula |
| 2022. gada rekomendācijas | 2023. gada rekomendācijas |
| --- | --- |
| Fiskālās rekomendācijasNodrošināt, ka 2023. gadā valsts finansēto kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai, ņemot vērā to, ka turpinās pagaidu un mērķorientēta atbalsta sniegšana pret energocenu kāpumu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī personām, kas bēg no Ukrainas.Būt gatavai kārtējos izdevumus pielāgot mainīgajai situācijai. Palielināt publiskās investīcijas, kas sekmēs zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētisko drošību, tostarp izmantojot AF, REPowerEU un citus ES fondus.Laikposmā pēc 2023. gada īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli. Lai mazinātu nevienlīdzību, paplašināt cita starpā īpašuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu. | Fiskālās rekomendācijasLīdz 2023. gada beigām izbeigt spēkā esošos enerģētikas atbalsta pasākumus, saistītos ietaupījumus izmantojot valdības budžeta deficīta samazināšanai. Ja atkal pieaugošu enerģijas cenu dēļ nepieciešami atbalsta pasākumi, nodrošināt, ka tie ir orientēti uz neaizsargātu mājsaimniecību un uzņēmumu aizsardzību, fiskāli pieņemami un ka tie saglabā stimulus enerģijas taupīšanai; nodrošināt piesardzīgu fiskālo politiku, jo īpaši ierobežojot valsts finansēto neto primāro izdevumu nominālo pieaugumu 2024. gadā līdz ne vairāk kā 3,0 %. saglabāt valsts finansētās publiskās investīcijas un nodrošināt ANM dotāciju un citu ES fondu efektīvu apguvi, jo īpaši, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos; laikposmā pēc 2024. gada turpināt īstenot vidēja termiņa fiskālo stratēģiju pakāpeniskai un ilgtspējīgai konsolidācijai apvienojumā ar tādām investīcijām un reformām, kas veicina lielāku ilgtspējīgu izaugsmi, lai panāktu piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli; paplašināt cita starpā nodokļu uzlikšanu īpašumam un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem un stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības adekvātumu; |
| ES ieguldījumiTurpināt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, ievērojot Padomes 2021. gada 13. jūlija īstenošanas lēmumā iekļautos atskaites punktus un mērķrādītājus. Iesniegt 2021.–2027. gada kohēzijas politikas plānošanas dokumentus, lai būtu iespējams noslēgt sarunas ar Komisiju un pēc tam sākt to īstenošanu. | ES ieguldījumi turpināt atveseļošanas un noturības plāna stabilu īstenošanu un ātri pabeigt REPowerEU nodaļu, lai nekavējoties sāktu tās īstenošanu; turpināt kohēzijas politikas programmu ātru īstenošanu ciešā papildināmībā un sinerģijā ar atveseļošanas un noturības plānu; |
| Finansējuma pieejamībaUzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomā. | Finansējuma pieejamībauzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot publiskās aizdevumu un garantiju shēmas, kas vērstas uz stratēģiski nozīmīgu investīciju atvieglošanu, jo īpaši zaļās pārkārtošanās un reģionālās attīstības jomās; |
| EnergoneatkarībaSamazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām un diversificēt fosilo degvielu importu, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, nodrošinot pietiekamas starpsavienojumu jaudas, diversificējot enerģijas piegādes un piegāžu maršrutus un ar vērienīgu energoefektivitātes pasākumu palīdzību samazinot kopējo enerģijas patēriņu. | Energoneatkarībasamazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, un stiprinot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, izmantojot jaunus finansēšanas un atbalsta pasākumus, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķrādītājus; nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu; pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes. |
| Investīcija | Šobrīd AF plāna rādītājs |
| --- | --- |
| 2.1.1.1.i. | 11 |
| 2.1.2.1.i. | 15 |
| 2.1.2.2.i. | 4 |
| 2.1.3.1.i. | 6 |
| KOPĀ: | |
| Pasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar dotācijām (21.a pants, 21.b panta 2. punkts un 18. panta 2. punkts) | Pasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar dotācijām (21.a pants, 21.b panta 2. punkts un 18. panta 2. punkts) |
| --- | --- |
| Pasākuma nosaukums | Attiecīgā gadījumā – esošā PĪL atsauces numurs (3) |
| 7. REPowerEU komponente | 7. REPowerEU komponente |
| Reformu un investīciju virziens "Atjaunojamo energoresursu ražošana" | Reformu un investīciju virziens "Atjaunojamo energoresursu ražošana" |
| 7.1.1. Reforma "Enerģijas sektora transformācija" | 7.1.1. Reforma "Enerģijas sektora transformācija" |
| 7.1.1.1.i. Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija | Nav attiecināms |
| 7.1.1.2.i. Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija | Nav attiecināms |
| 7.1.1.3.i. Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana | Nav attiecināms |
| Pasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar aizdevumiem (14. pants) | Pasākumi, kas pievienoti/izvērsti plašāk ar aizdevumiem (14. pants) |
| - | - |
| KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS | KOMPONENTE NR.1: KLIMATA PĀRMAIŅAS |
| --- | --- |
| PĪL atsauce uz investīciju/reformu | LV-C[C1]-R[1-1-1-r-]; LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-]; LV-C[C1]-I[1-2-1-4-i-I-]; LV-C[C1]-I[1-3-1-2-i-] |
| Investīcijas/reformas nosaukums | 1.1.1.r. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana;1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā;1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās;1.3.1.2.i. Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā |
| Izmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪL | Grozījumi |
| Izmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) | 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums |
| Mainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) | Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums |
| KOMPONENTE NR.2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA | KOMPONENTE NR.2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA |
| --- | --- |
| PĪL atsauce uz investīciju/reformu | LV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]; LV-C[C2]-I[2-1-3-1-i-]; LV-C[C2]-R[2-2-r-]; LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-];LV-C[C2]-R[2-3-r-]; LV-C[C2]-I[2-3-1-2-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-1-3-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-1-4-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]; LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-] |
| Investīcijas/reformas nosaukums | 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonis2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītika2.2.r. Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā2.3. Ilgstpējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība2.3.1.3.i. Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstī2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. jauniešiem2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs |
| Izmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪL | Grozījumi |
| Izmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) | 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums |
| Mainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) | Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums |
| KOMPONENTE NR.3: NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA | KOMPONENTE NR.3: NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA |
| --- | --- |
| PĪL atsauce uz investīciju/reformu | LV-C[C3]-R[3-1-1-r-]; LV-C[C3]-R[3-1-2-r-] |
| Investīcijas/reformas nosaukums | 3.1.1.r. Administratīvi teritoriālā reforma3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam |
| Izmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪL | Grozījumi |
| Izmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) | 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums |
| Mainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) | Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums |
| KOMPONENTE NR.4: VESELĪBA | KOMPONENTE NR.4: VESELĪBA |
| --- | --- |
| PĪL atsauce uz investīciju/reformu | LV-C[C4]-R[4-2-1-r-] |
| Investīcijas/reformas nosaukums | 4.2.1.r. Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide |
| Izmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪL | Grozījumi |
| Izmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) | 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums |
| Mainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) | Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums |
| KOMPONENTE NR.5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTE | KOMPONENTE NR.5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTE |
| --- | --- |
| PĪL atsauce uz investīciju/reformu | LV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]; LV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-] |
| Investīcijas/reformas nosaukums | 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai |
| Izmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪL | Grozījumi |
| Izmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) | 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums |
| Mainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) | Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums |
| KOMPONENTE NR.6: LIKUMA VARA | KOMPONENTE NR.6: LIKUMA VARA |
| --- | --- |
| PĪL atsauce uz investīciju/reformu | LV-C[C6]-R[6-1-2-r-]; LV-C[C6]-R[6-3-1-r-] |
| Investīcijas/reformas nosaukums | 6.1.2.r. Muitas kontroles punktos skenēto attēlu attālināta un centralizēta analīze6.2.1.3.i Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prouroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide6.3.1.r. Publiskās pārvaldes modernizācija |
| Izmaiņu veids salīdzinājumā ar PĪL | Grozījumi |
| Izmaiņu juridiskais pamats (izvēlieties vismaz vienu) | 14. panta 2. punkts – aizdevuma pieprasījums 18. panta 2. punkts – maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšana 21. pants – grozījumi objektīvu apstākļu dēļ 21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi) 21.b panta 2. punkts – Brexit korekcijas rezerves pārvietojumi Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums |
| Mainītie elementi (tikai grozītajiem pasākumiem) | Komponentes un/ vai pasākuma apraksts Atskaites punkti un mērķi Plānotās izmaksas Zaļie un digitālie mērķi DNSH pašnovērtējums |
| 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1, 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītie pasākumiLV-C[C1]-I[1-1-1-1-i-]-T[3]LV-C[C1]-I[1-1-1-1-i-]-T[4] | 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1, 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītie pasākumiLV-C[C1]-I[1-1-1-1-i-]-T[3]LV-C[C1]-I[1-1-1-1-i-]-T[4] |
| --- | --- |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus, ievērojot zemāk minētos apsvērumus.1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1 saistītais pasākums1. 1.1.1.1.i.: investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" noteiktos nosacījumus – ka Projekta mērķi tiek sasniegti pilnā apmērā un noteiktā termiņā, proti, ekspluatēto pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits – 7.2. Ir identificēti vairāki riski saistībā ar bateriju elektrovilcienu (turpmāk – BEMU) ražošanu, piegādi un sertifikāciju, kas rada ietekmi uz pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) nodošanu ekspluatācijā noteiktā termiņā, t.i. līdz 2026. gada 30.jūnijam;BEMU iepirkums tika uzsākts 2022. gadā un tiek organizēts divos posmos. Potenciālo pretendentu atlase (pirmais posms) tika veikta 2022. gada augustā, savukārt iepirkuma otrais posms – piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana ir plānota tuvākajā laikā. Savukārt BEMU iepirkuma līgums varētu tikt noslēgts ne ātrāk kā indikatīvi sešu mēnešu laikā, pieņemot, ka iepirkuma procedūras ietvaros netiks iesniegtas pārsūdzības, kas kavētu iepirkuma līguma noslēgšanu. BEMU ritošā sastāva projektēšana un ražošana vidēji aizņem indikatīvi 2–4 gadus, kas ir atkarīgs gan no pasūtījuma/ražošanas specifikas, gan tirgus/ražošanas veiktspējas. Vienlaikus jāņem vērā, ka BEMU ir jauna tehnoloģija ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kopumā pēdējo gadu laikā pieprasījums Eiropā pēc BEMU ir audzis un tas tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem vilcienu veidiem. Ņemot vērā, ka BEMU darbojas gan elektrificētajās, gan neelektrificētajās līnijās, tas jo vairāk ir pielāgots Latvijai, ņemot vērā, gan sliežu ceļu garumus Latvijā, gan citus iespējamos alternatīvos risinājumus bezemisiju vilcieniem neelektrificētajās līnijās (piemēram, ar ūdeņradi darbināmus vilcienus).Izvērtējot iespējamos BEMU iegādes risinājumus, un, lai paātrinātu to iegādi, tika izvēlēts risinājums iegādāties jau esošus un sertificētus BEMU prototipus, nevis pasūtīt/iegādāties BEMU prototipu, kas veidots un pielāgots specifiski Latvijai (kas aizņem ilgāku laiku gan BEMU ražošanai, gan testēšanai un sertifikācijai). Tomēr jāņem vērā, ka pat esošos un sertificētos BEMU prototipus (kas ražoti Eiropas tirgum) nepieciešams pielāgot Latvijas sliežu ceļiem, ņemot vērā, ka Latvijā ir cits dzelzceļa platums un atšķirīgas dzelzceļa sistēmas nekā pārējā Eiropā.Līdz ar to pat jau sertificētos BEMU ir nepieciešams pārprojektēt un pielāgot Latvijas 1520 mm dzelzceļa sliežu platuma/sistēmu tehniskajiem parametriem, vienlaikus ņemot vērā arī plānoto maršrutu specifiku, kurā plānots kursēt BEMU (pilsētas vai reģionālie maršruti, daļēji elektrificētas un neelektrificētas līnijas).Tādējādi BEMU iegādei un ražošanai ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji plānots, proti, ir nepieciešams papildu laiks tehniskās specifikācijas izstrādei, kas ietver:– tirgus izpēti vairākos Rīgas metropoles areālā transporta koridoros par esošajiem un potenciālajiem reģionālās nozīmes un/vai pilsētas nozīmes maršrutiem, kurus var izveidot pēc infrastruktūras attīstības un bezizmešu transporta līdzekļu iegādes,– un tehnisko prasību noteikšanu,kā arī papildu laiks nepieciešamas BEMU testēšanas un sertifikācijas procesam.Sākotnēji, plānojot reformu un investīcijas pasākumus (2019.-2020. gadā), attiecībā uz BEMU testēšanai, sertifikācijai un autorizācijas procedūrām nepieciešamo laika ietvaru, pieņēmumi tika balstīti uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumu un procedūrām. Savukārt 2021. gadā EK pieņēma ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi (the 4th railway package) paredzot/ieviešot dažādas izmaiņas dzelzceļa procedūrās, tā rezultātā ietekmējot (paildzinot ) arī ritošā sastāvā ilgumu, jo īpaši attiecībā uz testēšanu un sertifikāciju .Līdz ar to kopumā meklējot risinājumus ātrākai BEMU iegādei, kas pielāgoti Latvijas dzelzceļa sliežu platuma/sistēmu tehniskajiem parametriem, jau šobrīd investīcijas pasākuma ieviešana un BEMU iegādes process ir aizkavējies indikatīvi par gadu. Ņemot vērā arī augsto pieprasījumu Eiropas tirgū pēc BEMU ražošanas/iegādes, investīcijas pasākuma ietvaros objektīvu iemeslu dēļ BEMU iegāde (tostarp ražošana, testēšana un sertificēšana) ir iespējama tikai pēc 2026. gada.Ievērojot iepriekš minēto, ierosinām aizstāt 1.1.1.1.i.: investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" ietvaros paredzētus 7 pilsētas – piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienu) ar bateriju elekrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidi Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā. Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz modificēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1. saistītā pasākuma mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.4, mainot sasniedzamo rādītāju "ekslpuatēto pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits" (vērtība: 7) uz "Izveidota bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūra Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā (sasniedamā vērtība: 1 komplekts).Veicot šos grozījumus VAS "Latvijas dzelzceļš"(turpmāk – LDz) izmantojot BEMU vilcienu iegādei paredzēto finansējumu 74,4 milj.EUR izbūvētu elektrificētu uzlādes "salu" (kontakttīkls, apakšstacija, signalizācija, u.c.) un/vai uzlādes staciju(-jas) BEMU pārvadājumu iespējošanai neelektrificētajā dzelzceļā līnijā Zemitāni – Lugaži. Tādejādi paplašinot AF plānā identificētos multimodālos transporta koridorus, kā arī veicinot AF plānā definētā reformas mērķa – "(247) Reformas mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš)" sasniegšanu. Sabiedriskā transporta piedāvājuma attīstība esošajās dzelzceļa līnijās sniegs iespēju būtiski palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu. Jāatzīmē, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, tās energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas. Vienlaikus, lai nodrošinātu reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem iespējošanu, ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānots veikt finansējuma pārstrukturizēšanu, proti, pārdalot 3.politikas mērķī "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamo finansējumu 74,4 milj.EUR apmērā uz 2.politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 2.3.Prioritāti "Ilgtspējīga mobilitāte", tādejādi palielinot pieejamo finansējumu BEMU ritošā sastāva iegādei, tādejādi nodrošinot AF reformā sākotnēji plānoto BEMU pārvadājumu iespējošanu definētajos koridoros sākot ar 2027. gadu, kas atbilst AF plānā ietvertajam reformu un investīciju aprakstam, proti, ka pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar elektrificēto uzlādes "salu" un uzlādes staciju BEMU pārvadājumu nodrošināšanai izbūves darbiem Latvijā vēl nav īstenoti citi salīdzināmi projekti.1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītie pasākumiGrozījumi paredz arī precizēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.3, samazinot sasniedzamo skaitlisko vērtību no "81" uz "70". Pasākumus īsteno LDz.Sākotnēji AF plāna atskaites punkti un mērķi tika noteikti 2020. gadā, balstoties uz sākotnēji plānotajām izmaksām un to pamatojumiem, taču investīcijas sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā nepieciešams veikt izmaiņas.Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir būtiski paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā noteikto mērķu sasniegšanā ar plānoto AF finansējumu, turklāt ir paredzams, ka būvniecības izmaksas turpinās palielināties. Kopumā tirgū ir novērojams globāls būvmateriālu cenu pieaugums un būvmateriālu piegāžu termiņu kavējumi, taču viena no lielākām ietekmēm ir novērota Baltijas valstīs, ņemot vērā vēsturiski izveidojušās piegāžu ķēdes no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī ievērojot būvmateriālu ražošanas procesa energoietilpību, energoresursu cenu straujo lēcienu.Ņemot vērā iepriekšminēto, LDz saskata augstu risku sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā esošā piešķirtā finansējuma ietvaros. Līdz ar to LDz ir pārskatījis investīcijas īstenošanas scenārijus un iespējamos riskus un kā atbilstošāko risinājumu izvēlējies samazināt plānoto darbu apjomu Zasulauks – Bolderāja līnijā elektrificējot tikai vienu sliežu ceļu un izslēdzot no projekta Zasulauka stacijas būvdarbus, kā rezultātā mērķrādītājs tiek samazināts no 81 km uz 70 km.Ņemot vērā to, ka projekta tvērums paredz arī veikt būvdarbus Zasulauka stacijā, izvērtējot pētījuma Riga Node Study rekomendācijas, saistībā ar otrā sliežu ceļu infrastruktūras izbūvi uz Bolderāju un sinerģiju ar 1435mm dzelzceļa infrastruktūras izbūvi Rīgas mezglā, veikts aktīvs darbs ar RB Rail AS, kuram jānodrošina Zasulauka stacijas pārbūves būvprojekta izstrāde. Sadarbības laikā LDz un RB Rail AS identificēja jaunus riskus, kurus nevarēja paredzēt investīcijas sagatavošanas brīdī:- projektēšanas darbu izpildes termiņu pārskatīšana – ņemot vērā finansējuma pieejamību, kā arī komplicētus tehniskos risinājumus, kuri plānoti, lai optimāli īstenotu divu sliežu platumu, 1520 mm un 1435 mm, infrastruktūras izbūvi Zasulauka stacijā, secināts, ka projektēšanai nepieciešams būtiski ilgāks laiks. LDz projekta ietvaros būtu jāveic stacijas pārbūves darbi uz RB Rail AS izstrādātā būvprojekta pamata, taču ņemot vērā faktiski projektēšanai nepieciešamo laiku, nebūs iespējams savlaicīgi uzsākt būvdarbus, lai to pilnīgu pabeigšanu varētu nodrošināt līdz 2026. gadam;- karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ietekmē ir būtiski paaugstinājušās būvniecības izmaksas, kā rezultātā plānotā tehnisko risinājumu tvēruma īstenošana līdz 2026. gadam projekta sākotnējā budžeta ietvaros nav iespējama.Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Zasulauka stacijas plānotais būvdarbu apjoms ir izslēdzams no investīcijas tvēruma.Izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu (kombinētās) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu).Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar kontakttīkla (elektrifikācijas) darbiem Latvijā vēl nav īstenoti citi salīdzināmi projekti.Atzīmējams, ka minētās izmaiņas abos sākotnēji plānotajos rādītājos neietekmē kopējo AF reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" mērķi – palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraksti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6.jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus, ievērojot zemāk minētos apsvērumus.1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1 saistītais pasākums1. 1.1.1.1.i.: investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" noteiktos nosacījumus – ka Projekta mērķi tiek sasniegti pilnā apmērā un noteiktā termiņā, proti, ekspluatēto pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits – 7.2. Ir identificēti vairāki riski saistībā ar bateriju elektrovilcienu (turpmāk – BEMU) ražošanu, piegādi un sertifikāciju, kas rada ietekmi uz pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) nodošanu ekspluatācijā noteiktā termiņā, t.i. līdz 2026. gada 30.jūnijam;BEMU iepirkums tika uzsākts 2022. gadā un tiek organizēts divos posmos. Potenciālo pretendentu atlase (pirmais posms) tika veikta 2022. gada augustā, savukārt iepirkuma otrais posms – piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana ir plānota tuvākajā laikā. Savukārt BEMU iepirkuma līgums varētu tikt noslēgts ne ātrāk kā indikatīvi sešu mēnešu laikā, pieņemot, ka iepirkuma procedūras ietvaros netiks iesniegtas pārsūdzības, kas kavētu iepirkuma līguma noslēgšanu. BEMU ritošā sastāva projektēšana un ražošana vidēji aizņem indikatīvi 2–4 gadus, kas ir atkarīgs gan no pasūtījuma/ražošanas specifikas, gan tirgus/ražošanas veiktspējas. Vienlaikus jāņem vērā, ka BEMU ir jauna tehnoloģija ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kopumā pēdējo gadu laikā pieprasījums Eiropā pēc BEMU ir audzis un tas tiek uzskatīts par vienu no populārākajiem vilcienu veidiem. Ņemot vērā, ka BEMU darbojas gan elektrificētajās, gan neelektrificētajās līnijās, tas jo vairāk ir pielāgots Latvijai, ņemot vērā, gan sliežu ceļu garumus Latvijā, gan citus iespējamos alternatīvos risinājumus bezemisiju vilcieniem neelektrificētajās līnijās (piemēram, ar ūdeņradi darbināmus vilcienus).Izvērtējot iespējamos BEMU iegādes risinājumus, un, lai paātrinātu to iegādi, tika izvēlēts risinājums iegādāties jau esošus un sertificētus BEMU prototipus, nevis pasūtīt/iegādāties BEMU prototipu, kas veidots un pielāgots specifiski Latvijai (kas aizņem ilgāku laiku gan BEMU ražošanai, gan testēšanai un sertifikācijai). Tomēr jāņem vērā, ka pat esošos un sertificētos BEMU prototipus (kas ražoti Eiropas tirgum) nepieciešams pielāgot Latvijas sliežu ceļiem, ņemot vērā, ka Latvijā ir cits dzelzceļa platums un atšķirīgas dzelzceļa sistēmas nekā pārējā Eiropā.Līdz ar to pat jau sertificētos BEMU ir nepieciešams pārprojektēt un pielāgot Latvijas 1520 mm dzelzceļa sliežu platuma/sistēmu tehniskajiem parametriem, vienlaikus ņemot vērā arī plānoto maršrutu specifiku, kurā plānots kursēt BEMU (pilsētas vai reģionālie maršruti, daļēji elektrificētas un neelektrificētas līnijas).Tādējādi BEMU iegādei un ražošanai ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji plānots, proti, ir nepieciešams papildu laiks tehniskās specifikācijas izstrādei, kas ietver:– tirgus izpēti vairākos Rīgas metropoles areālā transporta koridoros par esošajiem un potenciālajiem reģionālās nozīmes un/vai pilsētas nozīmes maršrutiem, kurus var izveidot pēc infrastruktūras attīstības un bezizmešu transporta līdzekļu iegādes,– un tehnisko prasību noteikšanu,kā arī papildu laiks nepieciešamas BEMU testēšanas un sertifikācijas procesam.Sākotnēji, plānojot reformu un investīcijas pasākumus (2019.-2020. gadā), attiecībā uz BEMU testēšanai, sertifikācijai un autorizācijas procedūrām nepieciešamo laika ietvaru, pieņēmumi tika balstīti uz tajā brīdī spēkā esošo regulējumu un procedūrām. Savukārt 2021. gadā EK pieņēma ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi (the 4th railway package) paredzot/ieviešot dažādas izmaiņas dzelzceļa procedūrās, tā rezultātā ietekmējot (paildzinot ) arī ritošā sastāvā ilgumu, jo īpaši attiecībā uz testēšanu un sertifikāciju .Līdz ar to kopumā meklējot risinājumus ātrākai BEMU iegādei, kas pielāgoti Latvijas dzelzceļa sliežu platuma/sistēmu tehniskajiem parametriem, jau šobrīd investīcijas pasākuma ieviešana un BEMU iegādes process ir aizkavējies indikatīvi par gadu. Ņemot vērā arī augsto pieprasījumu Eiropas tirgū pēc BEMU ražošanas/iegādes, investīcijas pasākuma ietvaros objektīvu iemeslu dēļ BEMU iegāde (tostarp ražošana, testēšana un sertificēšana) ir iespējama tikai pēc 2026. gada.Ievērojot iepriekš minēto, ierosinām aizstāt 1.1.1.1.i.: investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" ietvaros paredzētus 7 pilsētas – piepilsētas elektrovilcienus (bateriju elektrovilcienu) ar bateriju elekrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidi Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā. Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz modificēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.1. saistītā pasākuma mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.4, mainot sasniedzamo rādītāju "ekslpuatēto pilsētas – piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaits" (vērtība: 7) uz "Izveidota bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūra Rīgas metropoles areāla neelektrificētajā dzelzceļa tīkla zonā (sasniedamā vērtība: 1 komplekts).Veicot šos grozījumus VAS "Latvijas dzelzceļš"(turpmāk – LDz) izmantojot BEMU vilcienu iegādei paredzēto finansējumu 74,4 milj.EUR izbūvētu elektrificētu uzlādes "salu" (kontakttīkls, apakšstacija, signalizācija, u.c.) un/vai uzlādes staciju(-jas) BEMU pārvadājumu iespējošanai neelektrificētajā dzelzceļā līnijā Zemitāni – Lugaži. Tādejādi paplašinot AF plānā identificētos multimodālos transporta koridorus, kā arī veicinot AF plānā definētā reformas mērķa – "(247) Reformas mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš)" sasniegšanu. Sabiedriskā transporta piedāvājuma attīstība esošajās dzelzceļa līnijās sniegs iespēju būtiski palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu. Jāatzīmē, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina nepieciešamo caurlaides spēju un ātrumus konkurētspējīga kustības grafika (intervāls, laiks ceļā) realizācijai, tās energoapgādes infrastruktūra elektrificētajās līnijās ir tehniski novecojusi. Modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas. Vienlaikus, lai nodrošinātu reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem iespējošanu, ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānots veikt finansējuma pārstrukturizēšanu, proti, pārdalot 3.politikas mērķī "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai pieejamo finansējumu 74,4 milj.EUR apmērā uz 2.politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 2.3.Prioritāti "Ilgtspējīga mobilitāte", tādejādi palielinot pieejamo finansējumu BEMU ritošā sastāva iegādei, tādejādi nodrošinot AF reformā sākotnēji plānoto BEMU pārvadājumu iespējošanu definētajos koridoros sākot ar 2027. gadu, kas atbilst AF plānā ietvertajam reformu un investīciju aprakstam, proti, ka pilnībā pasažieru pārvadājumu sistēmas reformu paredzēts realizēt līdz 2030. gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023. gada, kad atsevišķi reformas rezultāti / elementi sāk darboties.Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar elektrificēto uzlādes "salu" un uzlādes staciju BEMU pārvadājumu nodrošināšanai izbūves darbiem Latvijā vēl nav īstenoti citi salīdzināmi projekti.1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistītie pasākumiGrozījumi paredz arī precizēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.3, samazinot sasniedzamo skaitlisko vērtību no "81" uz "70". Pasākumus īsteno LDz.Sākotnēji AF plāna atskaites punkti un mērķi tika noteikti 2020. gadā, balstoties uz sākotnēji plānotajām izmaksām un to pamatojumiem, taču investīcijas sagatavošanās darbu laikā identificēti vairāki ierobežojumi, kuru dēļ investīcijas tvērumā nepieciešams veikt izmaiņas.Ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir būtiski paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā noteikto mērķu sasniegšanā ar plānoto AF finansējumu, turklāt ir paredzams, ka būvniecības izmaksas turpinās palielināties. Kopumā tirgū ir novērojams globāls būvmateriālu cenu pieaugums un būvmateriālu piegāžu termiņu kavējumi, taču viena no lielākām ietekmēm ir novērota Baltijas valstīs, ņemot vērā vēsturiski izveidojušās piegāžu ķēdes no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kā arī ievērojot būvmateriālu ražošanas procesa energoietilpību, energoresursu cenu straujo lēcienu.Ņemot vērā iepriekšminēto, LDz saskata augstu risku sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā esošā piešķirtā finansējuma ietvaros. Līdz ar to LDz ir pārskatījis investīcijas īstenošanas scenārijus un iespējamos riskus un kā atbilstošāko risinājumu izvēlējies samazināt plānoto darbu apjomu Zasulauks – Bolderāja līnijā elektrificējot tikai vienu sliežu ceļu un izslēdzot no projekta Zasulauka stacijas būvdarbus, kā rezultātā mērķrādītājs tiek samazināts no 81 km uz 70 km.Ņemot vērā to, ka projekta tvērums paredz arī veikt būvdarbus Zasulauka stacijā, izvērtējot pētījuma Riga Node Study rekomendācijas, saistībā ar otrā sliežu ceļu infrastruktūras izbūvi uz Bolderāju un sinerģiju ar 1435mm dzelzceļa infrastruktūras izbūvi Rīgas mezglā, veikts aktīvs darbs ar RB Rail AS, kuram jānodrošina Zasulauka stacijas pārbūves būvprojekta izstrāde. Sadarbības laikā LDz un RB Rail AS identificēja jaunus riskus, kurus nevarēja paredzēt investīcijas sagatavošanas brīdī:- projektēšanas darbu izpildes termiņu pārskatīšana – ņemot vērā finansējuma pieejamību, kā arī komplicētus tehniskos risinājumus, kuri plānoti, lai optimāli īstenotu divu sliežu platumu, 1520 mm un 1435 mm, infrastruktūras izbūvi Zasulauka stacijā, secināts, ka projektēšanai nepieciešams būtiski ilgāks laiks. LDz projekta ietvaros būtu jāveic stacijas pārbūves darbi uz RB Rail AS izstrādātā būvprojekta pamata, taču ņemot vērā faktiski projektēšanai nepieciešamo laiku, nebūs iespējams savlaicīgi uzsākt būvdarbus, lai to pilnīgu pabeigšanu varētu nodrošināt līdz 2026. gadam;- karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju ietekmē ir būtiski paaugstinājušās būvniecības izmaksas, kā rezultātā plānotā tehnisko risinājumu tvēruma īstenošana līdz 2026. gadam projekta sākotnējā budžeta ietvaros nav iespējama.Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Zasulauka stacijas plānotais būvdarbu apjoms ir izslēdzams no investīcijas tvēruma.Izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu (kombinētās) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu).Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar kontakttīkla (elektrifikācijas) darbiem Latvijā vēl nav īstenoti citi salīdzināmi projekti.Atzīmējams, ka minētās izmaiņas abos sākotnēji plānotajos rādītājos neietekmē kopējo AF reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" mērķi – palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā (dzelzceļš un tramvajs) un pārējā Rīgas metropoles areālā (dzelzceļš).Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraksti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6.jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/ vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa):Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanaPasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu. |
| Atskaites punkti un mērķi | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu:Mērķrādītājs: "Izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai"Mērvienība: 81 km |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja numurs: 4Mērķrādītāja nosaukums: Ekspluatētopilsētas– piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) skaitsMērķrādītāja apraksts: BezizmešuTransportlīdzekļu (baterijasElektrovilcienu (BEMU)) piegāde.Mērķrādītāja vērtība: 7Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet. |
| Paredzamās izmaksas | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz paredzamajām izmaksām. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem. |
| DNSH pašnovērtējums | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (DNSH). |
| 1.1.1.2.i. investīcija "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.1. pasākumsLV-C[C1]-I[1-1-1-2-i-]-T[5] | 1.1.1.2.i. investīcija "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.1. pasākumsLV-C[C1]-I[1-1-1-2-i-]-T[5] |
| Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz precizēt AF plāna 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.5), izsakot to jaunā redakcijā: "Rīgas pilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusu) skaits", kā arī samazinot sasniedzamo skaitlisko vērtību no "21" uz "17".AF plāna 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" ietvaros Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (turpmāk – finansējuma saņēmējs) īsteno 1.1.1.2.i.1. pasākuma investīciju (turpmāk – investīcija).Gatavojot priekšlikumus AF plānam, Rīgas attīstības programmai 2022.–2027. gadam (t.sk. Rīcības plānam 2022.–2027. gadam un Investīciju plānam 2023.–2025. gadam), finansējuma saņēmējs (RP SIA "Rīgas satiksme") šajos dokumentos iekļāva veicamās darbības un nepieciešamās investīcijas, lai turpinātu pasākumu kompleksu zemās ZGT ieviešanas Rīgā projekta īstenošanai.Šajā posmā līdztekus infrastruktūras attīstībai būtiska ir investīciju piesaiste ritošā sastāva nomaiņai pret jauniem ZGT. Šobrīd RP SIA "Rīgas satiksme" ir seši tramvaja maršruti, tos apkalpo 185 tramvaja vagoni no kuriem lielākā daļa, jeb 113 tramvaja vagoni nav ZGT. Ņemot vērā pakāpenisko tramvaju infrastruktūras pielāgošanu ZGT parametriem, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto par būtisko veco tramvaja vagonu īpatsvaru ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā, RP SIA "Rīgas satiksme" AF plāna izstrādes sākuma posmā sniedza priekšlikumu un pamatojumu piecdesmit piecu (55) ZGT iegādei, kas sniegtu iespēju nodrošināt ZGT ekspluatāciju infrastruktūrā, kura tam būtu pielāgota.Atbilstoši investīciju prioritātēm un finansiālajām iespējām ZGT skaits plānošanas dokumentos to izstrādes posmā vairākkārt tika pārskatīts un samazināts. Šobrīd Rīgas attīstības programmas Rīcības plānā 2022.–2027. gadam paredzēta kopā divdesmit četru (24) ZGT iegāde ar indikatīvo investīciju apmēru 60 milj. EUR, t.sk.:- četru (4) ZGT iegāde 10 milj. EUR apmērā tika paredzēta investīcijas (AF plāna 1.1.1.2.i.1. pasākuma) ietvaros;- divdesmit (20) ZGT iegādei nepieciešamās investīcijas šobrīd nav pieejamas ņemot vērā, ka investīciju piesaiste (t.sk. iespējas uzņemties jaunas kredītsaistības) ir cieši saistīta ar RP SIA "Rīgas satiksme" pamatkapitāla jautājumu - uzņemoties jaunas kredītsaistības, tiktu papildus ietekmēts vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā uz kuru jau šobrīd ir sasniegts maksimālais aizņēmuma limits.Ievērojot minēto, investīcijas ieviešanas ietvaros 08.09.2022. tika izsludinātā tirgus izpēte četru ZGT iegādei, kuras mērķis bija apzināt iespējamos ZGT piegādātājus, to tehniskās iespējas, ZGT piegādes termiņus, minimālo un optimālo ZGT pasūtījuma apjomu. Līdz 21.10.2022. tika saņemti piedāvājumi no diviem ZGT ražotājiem (Škoda Transportation a.s. un Bozankaya Otomotiv Makina Imalat Ithalat Ve Ihracat a.s.). Saņemtie piedāvājumi liecina, ka nav iespējams atsevišķi pasūtīt un piegādāt investīcijas ietvaros paredzētos četrus ZGT, jo šāds apjoms ražotājiem ir ekonomiski neizdevīgs. Ņemot vērā minēto aspektu un šī brīža sociālekonomisko situāciju, investīcijas ietvaros nav iespējama četru zemās grīdas tramvaju iegāde.Apzinoties cik būtiska ir ritošā sastāva nomaiņa ar jauniem ZGT, finansējuma saņēmējs turpina apzināt nepieciešamo investīciju piesaistes iespējas.Jaunu ZGT pasūtījumu finansējuma saņēmējs (RP SIA "Rīgas satiksme") ir gatavs organizēt tiklīdz būs pieejams atbilstošs finansējums, ievērojot tirgus izpētes ietvaros apzināto viena ZGT ražošanas un piegādes izmaksas, tai skaitā ņemot vērā iespējamo inflācijas radīto ZGT ražošanas un piegādes izmaksu sadārdzinājumu. Sekojoši turpmāk iegādājamais ZGT apjoms nosakāms atbilstoši faktiski finansējuma saņēmēja (RP SIA "Rīgas satiksme") pieejamam finansējumam, kā arī ņemot vērā pasūtījuma apjomu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimāli daudz ražotāju dalību iepirkumā un to konkurenci.Līdz papildu investīciju piesaistei AF sabiedriskā transporta sistēmas reformas ietvaros plānoto pasākumu nodrošināšanai finansējuma saņēmējs 7.tramvaja līniju (t.sk. dzelzceļa stacijas "Šķirotava" mobilitātes punktu) apkalpos ar esošo ritošo sastāvu, t.sk. esošajiem ZGT. Jāņem vērā, ka ierosinātas izmaiņas būtiski neietekmēs tramvaja pieejamību sabiedriskā transporta pasažieriemInvestīcijas ietvaros četru ZGT iegādei paredzētais finansējums būtu novirzāms citām ar reformu "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" saistītajām AF plāna investīcijām. Ekonomiski pamatoti ZGT iegādei paredzētos 10 milj. EUR ir novirzīt ar AF plāna reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i.2. investīcijas pasākumu īstenošanai, kā arī paredzot izbūvēt transportmijas punktu un trolejbusa līnijas pagarinājumu pie Šķirotavas stacijas.Priekšlikums ir vērsts uz 1.1.1.r. reformas efektīvu sasniegšanu - integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā, veidojot vienotu multimodālu sabiedriskā transporta maršruta tīklu, kur dzelzceļš ir šī tīkla mugurkauls. Vienots transportmijas punkts (autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss) veicinās un radīs apstākļus ātrākai, ērtākai un komfortablākai pārvietošanās iespējai ar sabiedrisko transportu un attiecīgi sekmēs iedzīvotāju izvēli par labu šai pārvietošanās iespējai (tiks veicināta privāto automašīnu pasažieru pārsēšanās uz sabiedrisko transportu). Rezultātā joprojām tiks tieši sekmēta emisiju mazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, 1.1.1.2.i. investīcijas īstenošanas rezultātā radot paaugstinātus ieguvumus (papildu detalizētāku informāciju lūgums skat. pie 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. pasākuma apraksta/pamatojuma).Ierosinātās izmaiņas pozitīvi veicinās 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" efektīvu sasniegšanu, tai skaitā palielinot sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, veicinot reformā paredzēto sabiedriskā transporta ilgtspēju, t.i. integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā.Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6.jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši. | Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz precizēt AF plāna 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" mērķrādītāju (CID rādītāja kārtas numurs: Nr.5), izsakot to jaunā redakcijā: "Rīgas pilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusu) skaits", kā arī samazinot sasniedzamo skaitlisko vērtību no "21" uz "17".AF plāna 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" ietvaros Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (turpmāk – finansējuma saņēmējs) īsteno 1.1.1.2.i.1. pasākuma investīciju (turpmāk – investīcija).Gatavojot priekšlikumus AF plānam, Rīgas attīstības programmai 2022.–2027. gadam (t.sk. Rīcības plānam 2022.–2027. gadam un Investīciju plānam 2023.–2025. gadam), finansējuma saņēmējs (RP SIA "Rīgas satiksme") šajos dokumentos iekļāva veicamās darbības un nepieciešamās investīcijas, lai turpinātu pasākumu kompleksu zemās ZGT ieviešanas Rīgā projekta īstenošanai.Šajā posmā līdztekus infrastruktūras attīstībai būtiska ir investīciju piesaiste ritošā sastāva nomaiņai pret jauniem ZGT. Šobrīd RP SIA "Rīgas satiksme" ir seši tramvaja maršruti, tos apkalpo 185 tramvaja vagoni no kuriem lielākā daļa, jeb 113 tramvaja vagoni nav ZGT. Ņemot vērā pakāpenisko tramvaju infrastruktūras pielāgošanu ZGT parametriem, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto par būtisko veco tramvaja vagonu īpatsvaru ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā, RP SIA "Rīgas satiksme" AF plāna izstrādes sākuma posmā sniedza priekšlikumu un pamatojumu piecdesmit piecu (55) ZGT iegādei, kas sniegtu iespēju nodrošināt ZGT ekspluatāciju infrastruktūrā, kura tam būtu pielāgota.Atbilstoši investīciju prioritātēm un finansiālajām iespējām ZGT skaits plānošanas dokumentos to izstrādes posmā vairākkārt tika pārskatīts un samazināts. Šobrīd Rīgas attīstības programmas Rīcības plānā 2022.–2027. gadam paredzēta kopā divdesmit četru (24) ZGT iegāde ar indikatīvo investīciju apmēru 60 milj. EUR, t.sk.:- četru (4) ZGT iegāde 10 milj. EUR apmērā tika paredzēta investīcijas (AF plāna 1.1.1.2.i.1. pasākuma) ietvaros;- divdesmit (20) ZGT iegādei nepieciešamās investīcijas šobrīd nav pieejamas ņemot vērā, ka investīciju piesaiste (t.sk. iespējas uzņemties jaunas kredītsaistības) ir cieši saistīta ar RP SIA "Rīgas satiksme" pamatkapitāla jautājumu - uzņemoties jaunas kredītsaistības, tiktu papildus ietekmēts vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā uz kuru jau šobrīd ir sasniegts maksimālais aizņēmuma limits.Ievērojot minēto, investīcijas ieviešanas ietvaros 08.09.2022. tika izsludinātā tirgus izpēte četru ZGT iegādei, kuras mērķis bija apzināt iespējamos ZGT piegādātājus, to tehniskās iespējas, ZGT piegādes termiņus, minimālo un optimālo ZGT pasūtījuma apjomu. Līdz 21.10.2022. tika saņemti piedāvājumi no diviem ZGT ražotājiem (Škoda Transportation a.s. un Bozankaya Otomotiv Makina Imalat Ithalat Ve Ihracat a.s.). Saņemtie piedāvājumi liecina, ka nav iespējams atsevišķi pasūtīt un piegādāt investīcijas ietvaros paredzētos četrus ZGT, jo šāds apjoms ražotājiem ir ekonomiski neizdevīgs. Ņemot vērā minēto aspektu un šī brīža sociālekonomisko situāciju, investīcijas ietvaros nav iespējama četru zemās grīdas tramvaju iegāde.Apzinoties cik būtiska ir ritošā sastāva nomaiņa ar jauniem ZGT, finansējuma saņēmējs turpina apzināt nepieciešamo investīciju piesaistes iespējas.Jaunu ZGT pasūtījumu finansējuma saņēmējs (RP SIA "Rīgas satiksme") ir gatavs organizēt tiklīdz būs pieejams atbilstošs finansējums, ievērojot tirgus izpētes ietvaros apzināto viena ZGT ražošanas un piegādes izmaksas, tai skaitā ņemot vērā iespējamo inflācijas radīto ZGT ražošanas un piegādes izmaksu sadārdzinājumu. Sekojoši turpmāk iegādājamais ZGT apjoms nosakāms atbilstoši faktiski finansējuma saņēmēja (RP SIA "Rīgas satiksme") pieejamam finansējumam, kā arī ņemot vērā pasūtījuma apjomu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimāli daudz ražotāju dalību iepirkumā un to konkurenci.Līdz papildu investīciju piesaistei AF sabiedriskā transporta sistēmas reformas ietvaros plānoto pasākumu nodrošināšanai finansējuma saņēmējs 7.tramvaja līniju (t.sk. dzelzceļa stacijas "Šķirotava" mobilitātes punktu) apkalpos ar esošo ritošo sastāvu, t.sk. esošajiem ZGT. Jāņem vērā, ka ierosinātas izmaiņas būtiski neietekmēs tramvaja pieejamību sabiedriskā transporta pasažieriemInvestīcijas ietvaros četru ZGT iegādei paredzētais finansējums būtu novirzāms citām ar reformu "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" saistītajām AF plāna investīcijām. Ekonomiski pamatoti ZGT iegādei paredzētos 10 milj. EUR ir novirzīt ar AF plāna reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i.2. investīcijas pasākumu īstenošanai, kā arī paredzot izbūvēt transportmijas punktu un trolejbusa līnijas pagarinājumu pie Šķirotavas stacijas.Priekšlikums ir vērsts uz 1.1.1.r. reformas efektīvu sasniegšanu - integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā, veidojot vienotu multimodālu sabiedriskā transporta maršruta tīklu, kur dzelzceļš ir šī tīkla mugurkauls. Vienots transportmijas punkts (autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss) veicinās un radīs apstākļus ātrākai, ērtākai un komfortablākai pārvietošanās iespējai ar sabiedrisko transportu un attiecīgi sekmēs iedzīvotāju izvēli par labu šai pārvietošanās iespējai (tiks veicināta privāto automašīnu pasažieru pārsēšanās uz sabiedrisko transportu). Rezultātā joprojām tiks tieši sekmēta emisiju mazināšanu Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, 1.1.1.2.i. investīcijas īstenošanas rezultātā radot paaugstinātus ieguvumus (papildu detalizētāku informāciju lūgums skat. pie 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. pasākuma apraksta/pamatojuma).Ierosinātās izmaiņas pozitīvi veicinās 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" efektīvu sasniegšanu, tai skaitā palielinot sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, veicinot reformā paredzēto sabiedriskā transporta ilgtspēju, t.i. integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā.Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6.jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa):Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanaPasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu. |
| Atskaites punkti un mērķi | Rīgas pilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits |
| Paredzamās izmaksas | Mērķrādītājs: "Rīgas pilsētas ekspluatēto elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaits"Skaits: 21Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts: Bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienību, piemēram, elektroautobusu un tramvaju, piegāde1.1.1.2.i.1. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā": 24 270 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem. |
| DNSH pašnovērtējums | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem. |
| 1.1.1.2.i. investīcija "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. pasākumsCID aprakstošā daļa | 1.1.1.2.i. investīcija "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. pasākumsCID aprakstošā daļa |
| Ierosinātās izmaiņas tiek plānotas ņemot vērā būvniecības izmaksu palielinājumu karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā 2022. gada sākumā un atbilstoši sniegtajam priekšlikumam četru ZGT iegādei paredzētā finansējuma 10 milj.EUR apmērā novirzīšanai 1.1.1.2.i.2. pasākuma īstenošanai, kā arī paredzot papildus izbūvēt transportmijas punktu un trolejbusa līnijas pagarinājumu pie Šķirotavas stacijas.Ierosinātās izmaiņas sekmēs sākotnēji plānoto investīcijas mērķu sasniegšanu, pasažieru paradumu maiņu un izvēli par labu elektrotransportam. Proti, vienots sabiedriskā transporta transportmijas punkts (autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss) pie Šķirotavas stacijas papildina AF plānotās investīcijas un to pozitīvo ietekmi uz reģionālās nozīmes transporta koridoru Rīga – Ogre – Jēkabpils. Sabiedriskā transporta pasažieriem vienuviet būs ērti pieejams savstarpēji integrēts sabiedriskais transports – vilciens, autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss, sniedzot iespēju ērti pārsēsties no viena transporta citā un pārvienoties. Reformas rezultātā, pieaugot sabiedriskā transporta kustības ātrumam, regularitātei, komfortam, tiks veicināta privāto automašīnu pasažieru pārsēšanās uz sabiedrisko transportu. Bez tam, investīcijas kalpos kā stimuls turpmākiem pasākumiem transporta koridora attīstībai un CO2 samazinājumam pilsētā – nepieciešama Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar reģionālā maršruta tīkla autobusiem, lai pasažieri pie iebraukšanas Rīgā pārsēstos uz pilsētas sabiedrisko transportu.Grozījumu priekšlikums sekmē reformas mērķa sasniegšanu - palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, veicina reformā paredzēto sabiedriskā transporta ilgtspēju, t.i. integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā. Transportmijas punkta pieejamība ļaus RP SIA "Rīgas satiksme" nodrošināt autobusu maršrutu pārplānošanu, t.sk. ar mērķi mazināt CO2 emisijas. Priekšlikums ir vērsts reformas galvenajā virzienā - integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā, veidojot vienotu multimodālu sabiedriskā transporta maršruta tīklu, kur dzelzceļš ir šī tīkla mugurkauls. Intermodālā sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošana, sekmēs prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību, radīs apstākļus ātrākai, ērtākai un komfortablākai pārvietošanās iespējai ar sabiedrisko transportu un attiecīgi sekmēs iedzīvotāju izvēli par labu šai pārvietošanās iespējai, palielinot Rīgas pilsētas sabiedriskā transportā apkalpoto pasažieru skaitu un palīdzot ierobežot vieglo automobiļu augošo enerģijas patēriņu, mazināt CO2 emisiju daudzumu.Grozījumu rezultātā, 7.tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves ietvaros, tiks izbūvēts:1) tramvaja un trolejbusa līnijas (maršruta) pagarinājums 2,5 km garumā, t.sk. 2,2 km tramvaja līnijas pagarinājums un 0,3 km trolejbusa līnijas pagarinājums (nodrošinot savienojumu ar transportmijas punktu);2) viens (papildu rādītājs) vienots transportmijas punkts (autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss).Pārējie investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji - neatkarīga ātrgaitas sabiedriskā transporta līnija un veloceļš 5,3 km garumā, kā arī 6 reģionāla un 2 vietējas nozīmes mobilitātes punkti – grozīti netiek un tiks sasniegti sākotnēji plānotajā apjomā.Pamatojums papildu rādītājiem balstās uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības veikto AF plāna komponentes Nr.1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" investīciju 1.1.1.2.i. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" ietvaros iekļauto Pašvaldības infrastruktūras projektu (t.sk. 7.tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves projekta) priekšizpēti. Tās ietvaros ir izstrādāti detalizēti projektu sākotnējie tehniskie risinājumi un, lai nodrošinātu savlaicīgu būvprojektu izstrādi un projektu pieteikumu sagatavošanu, tika apkopoti tehniskie noteikumi, veikta teritoriju apsekošana, izstrādāta izdevumu ieguvumu analīze, aprēķināti indikatīvās būvniecības apjomi un izmaksas, kā arī izstrādātas labiekārtojuma prasības risinājumu veiksmīgai integrēšanai esošajā pilsētvidē, kā arī identificēti skartie īpašumu jautājumi. Priekšizpētes nodevums ietver arī pamatprasību izstrādi attiecībā uz izvirzāmajām prasībām un nosacījumiem iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Priekšizpētes ietvaros tika detalizēti izstrādāti un izvērtēti vairāki Projekta risinājumu varianti, par piemērotāko no ekonomiskā un inženiertehnisko risinājumu viedokļa atzīstot 7.tramvaja līnijas pagarinājumu pa Maskavas ielu līdz Višķu/Maskavas ielas krustojumam, Maskavas – Višķu ielas transportmijas punkta un 15.trolejbusa maršruta pagarinājuma Višķu ielā izbūvi. Maskavas ielas posms nodrošina 7. tramvaja maršruta kustību un Lokomotīves ielas nodrošina 15. trolejbusa maršruta kustību. Maskavas un Lokomotīves ielas ir paralēlas, tās savieno Višķu iela. No plānota 7. tramvaja galapunkta (Višķu/Maskavas ielas krustojums) līdz 15. trolejbusa galapunktam ir 300 metru posms, kur sabiedriska transporta kustība pašlaik nav nodrošināta. Trolejbusa līnijas pagarinājums 300 metru garumā ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtību trolejbusa maršruta funkcionēšanu un sabiedriska transporta veidu savienojamību pasažieru nokļušanai līdz mobilitātes punktam Šķirotava. Transportmijas punkts, kas ietver 285 m tramvaja līnijas apgriešanās loku un 200 m paralēlu sliežu ceļu apgriešanās lokā (abi viensliežu posmi) nepieciešams, lai nodrošinātu 7. tramvaja apgriešanas iespēju un pasažieru drošu pārsēšanas iespēju uz 15. trolejbusa maršrutu nokļušanai līdz mobilitātes punktam Šķirotava.1.2. attēls. Transportmijas punkta, tramvaja un trolejbusa līnijas pagarinājuma izbūves plānoto darbu vizualizācijaSavukārt 1.1.1.2.i.2. pasākuma pārējo aktivtāšu izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu (kombinētās) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu).Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161Izmaiņas ierosinātas saskaņā ar AF Regulas 21. pantu.Ierosinātajām izmaiņām:1) ir ietekme (paredz izmaiņas) uz investīcijas izmaksām un uz investīcijas/reformas aprakstu, tās ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem un galvenajiem rezultātiem;2) nav ietekme (neparedz izmaiņas) uz investīcijas/reformas mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu un laika grafiku. Ierosinātajām izmaiņām nav ietekme uz AF plāna principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumā noteiktajām prasībām, kā arī nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem.Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši. | Ierosinātās izmaiņas tiek plānotas ņemot vērā būvniecības izmaksu palielinājumu karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā 2022. gada sākumā un atbilstoši sniegtajam priekšlikumam četru ZGT iegādei paredzētā finansējuma 10 milj.EUR apmērā novirzīšanai 1.1.1.2.i.2. pasākuma īstenošanai, kā arī paredzot papildus izbūvēt transportmijas punktu un trolejbusa līnijas pagarinājumu pie Šķirotavas stacijas.Ierosinātās izmaiņas sekmēs sākotnēji plānoto investīcijas mērķu sasniegšanu, pasažieru paradumu maiņu un izvēli par labu elektrotransportam. Proti, vienots sabiedriskā transporta transportmijas punkts (autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss) pie Šķirotavas stacijas papildina AF plānotās investīcijas un to pozitīvo ietekmi uz reģionālās nozīmes transporta koridoru Rīga – Ogre – Jēkabpils. Sabiedriskā transporta pasažieriem vienuviet būs ērti pieejams savstarpēji integrēts sabiedriskais transports – vilciens, autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss, sniedzot iespēju ērti pārsēsties no viena transporta citā un pārvienoties. Reformas rezultātā, pieaugot sabiedriskā transporta kustības ātrumam, regularitātei, komfortam, tiks veicināta privāto automašīnu pasažieru pārsēšanās uz sabiedrisko transportu. Bez tam, investīcijas kalpos kā stimuls turpmākiem pasākumiem transporta koridora attīstībai un CO2 samazinājumam pilsētā – nepieciešama Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta integrācija ar reģionālā maršruta tīkla autobusiem, lai pasažieri pie iebraukšanas Rīgā pārsēstos uz pilsētas sabiedrisko transportu.Grozījumu priekšlikums sekmē reformas mērķa sasniegšanu - palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, veicina reformā paredzēto sabiedriskā transporta ilgtspēju, t.i. integrētu, koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai Rīgas metropoles areālā. Transportmijas punkta pieejamība ļaus RP SIA "Rīgas satiksme" nodrošināt autobusu maršrutu pārplānošanu, t.sk. ar mērķi mazināt CO2 emisijas. Priekšlikums ir vērsts reformas galvenajā virzienā - integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā, veidojot vienotu multimodālu sabiedriskā transporta maršruta tīklu, kur dzelzceļš ir šī tīkla mugurkauls. Intermodālā sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošana, sekmēs prioritāro Rīgas metropoles areāla koridoru attīstību, radīs apstākļus ātrākai, ērtākai un komfortablākai pārvietošanās iespējai ar sabiedrisko transportu un attiecīgi sekmēs iedzīvotāju izvēli par labu šai pārvietošanās iespējai, palielinot Rīgas pilsētas sabiedriskā transportā apkalpoto pasažieru skaitu un palīdzot ierobežot vieglo automobiļu augošo enerģijas patēriņu, mazināt CO2 emisiju daudzumu.Grozījumu rezultātā, 7.tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves ietvaros, tiks izbūvēts:1) tramvaja un trolejbusa līnijas (maršruta) pagarinājums 2,5 km garumā, t.sk. 2,2 km tramvaja līnijas pagarinājums un 0,3 km trolejbusa līnijas pagarinājums (nodrošinot savienojumu ar transportmijas punktu);2) viens (papildu rādītājs) vienots transportmijas punkts (autobuss/elektroautobuss, tramvajs, trolejbuss).Pārējie investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji - neatkarīga ātrgaitas sabiedriskā transporta līnija un veloceļš 5,3 km garumā, kā arī 6 reģionāla un 2 vietējas nozīmes mobilitātes punkti – grozīti netiek un tiks sasniegti sākotnēji plānotajā apjomā.Pamatojums papildu rādītājiem balstās uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības veikto AF plāna komponentes Nr.1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" investīciju 1.1.1.2.i. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" ietvaros iekļauto Pašvaldības infrastruktūras projektu (t.sk. 7.tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves projekta) priekšizpēti. Tās ietvaros ir izstrādāti detalizēti projektu sākotnējie tehniskie risinājumi un, lai nodrošinātu savlaicīgu būvprojektu izstrādi un projektu pieteikumu sagatavošanu, tika apkopoti tehniskie noteikumi, veikta teritoriju apsekošana, izstrādāta izdevumu ieguvumu analīze, aprēķināti indikatīvās būvniecības apjomi un izmaksas, kā arī izstrādātas labiekārtojuma prasības risinājumu veiksmīgai integrēšanai esošajā pilsētvidē, kā arī identificēti skartie īpašumu jautājumi. Priekšizpētes nodevums ietver arī pamatprasību izstrādi attiecībā uz izvirzāmajām prasībām un nosacījumiem iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai. Priekšizpētes ietvaros tika detalizēti izstrādāti un izvērtēti vairāki Projekta risinājumu varianti, par piemērotāko no ekonomiskā un inženiertehnisko risinājumu viedokļa atzīstot 7.tramvaja līnijas pagarinājumu pa Maskavas ielu līdz Višķu/Maskavas ielas krustojumam, Maskavas – Višķu ielas transportmijas punkta un 15.trolejbusa maršruta pagarinājuma Višķu ielā izbūvi. Maskavas ielas posms nodrošina 7. tramvaja maršruta kustību un Lokomotīves ielas nodrošina 15. trolejbusa maršruta kustību. Maskavas un Lokomotīves ielas ir paralēlas, tās savieno Višķu iela. No plānota 7. tramvaja galapunkta (Višķu/Maskavas ielas krustojums) līdz 15. trolejbusa galapunktam ir 300 metru posms, kur sabiedriska transporta kustība pašlaik nav nodrošināta. Trolejbusa līnijas pagarinājums 300 metru garumā ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtību trolejbusa maršruta funkcionēšanu un sabiedriska transporta veidu savienojamību pasažieru nokļušanai līdz mobilitātes punktam Šķirotava. Transportmijas punkts, kas ietver 285 m tramvaja līnijas apgriešanās loku un 200 m paralēlu sliežu ceļu apgriešanās lokā (abi viensliežu posmi) nepieciešams, lai nodrošinātu 7. tramvaja apgriešanas iespēju un pasažieru drošu pārsēšanas iespēju uz 15. trolejbusa maršrutu nokļušanai līdz mobilitātes punktam Šķirotava.1.2. attēls. Transportmijas punkta, tramvaja un trolejbusa līnijas pagarinājuma izbūves plānoto darbu vizualizācijaSavukārt 1.1.1.2.i.2. pasākuma pārējo aktivtāšu izmaksu sadārdzinājuma izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju). Tā kā oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu (kombinētās) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu).Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161Izmaiņas ierosinātas saskaņā ar AF Regulas 21. pantu.Ierosinātajām izmaiņām:1) ir ietekme (paredz izmaiņas) uz investīcijas izmaksām un uz investīcijas/reformas aprakstu, tās ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem un galvenajiem rezultātiem;2) nav ietekme (neparedz izmaiņas) uz investīcijas/reformas mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu un laika grafiku. Ierosinātajām izmaiņām nav ietekme uz AF plāna principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumā noteiktajām prasībām, kā arī nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem.Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa):Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanaPasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (81 km dzelzceļa elektrifikācija) un bezizmešu sabiedrisko transportu (četru zemās grīdas tramvaju, 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde, veloceliņu būvniecība). To pabeidz, izbūvējot videi draudzīgus mobilitātes mezglus (sešus reģionālos un divus vietējos mobilitātes punktus), neatkarīgu ātrgaitas transporta līniju, kas paredzēta sabiedriskajam transportam, un tramvaja līnijas pagarināšanu par 3,5 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu. |
| Atskaites punkti un mērķi | n/a1.1.1.2.i.2.pasākuma rādītāji nav iekļauti CID atskaites punktu un mērķu tabulā (pielikumos). |
| Paredzamās izmaksas | 1.1.1.2.i.2. "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā": 87 285 492 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem. |
| DNSH pašnovērtējums | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (DNSH). |
| 1.1.1.3.i. investīcija "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra"LV-C[C1]-I[1-1-1-3-i-]-T[6] | 1.1.1.3.i. investīcija "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra"LV-C[C1]-I[1-1-1-3-i-]-T[6] |
| Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz aktualizēt AF plāna 1.1.1.3.i investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" sasniedzamo rādītāju no 60 km uz 52 km. Tādejādāji, rādītājs - jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla): 52 km.Pamatojums: karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā 2022. gada sākumā strauji pieauga izmaksas būvniecības jomā. Kā rezultātā par pieejamo AF finansējumu iespējama mazāka veloceļu infrastruktūras izbūve un atjaunošana.Ņemot vērā, ka oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu (kombinētās) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu). Izmaksu sadārdzinājumna izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju).Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161Ņemot vērā veikto novērtējumu, Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz aktualizēt AF plāna 1.1.1.3.i investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" sasniedzamo rādītāju no 60 km uz 52 km. Tādejādi, rādītājs - jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla): 52 km.Izmaiņas:- Ietekmē ieguldījumu mērķa rādītāju; neietekmē ieguldījumu mērķi, mērķa grupu, īstenošanas kārtību (nosacījumus), grafiku, galvenos rezultātus.- Neietekmē investīciju izmaksas.- Neietekmē zaļos mērķus.- Ietekmē "Nenodarīt būtisku kaitējumu videi" novērtējumu (sniegto aprēķinu par novērstās CO2 emisijas un novērstas PM 2,5 emisijas).Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši. | Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz aktualizēt AF plāna 1.1.1.3.i investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" sasniedzamo rādītāju no 60 km uz 52 km. Tādejādāji, rādītājs - jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla): 52 km.Pamatojums: karadarbības Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviesto sankciju rezultātā 2022. gada sākumā strauji pieauga izmaksas būvniecības jomā. Kā rezultātā par pieejamo AF finansējumu iespējama mazāka veloceļu infrastruktūras izbūve un atjaunošana.Ņemot vērā, ka oficiālos statistikas vai pētījumu datos nav pieejamas izmaksu izmaiņu prognozes sadalījumā pa būvniecības apakšnozarēm Latvijā, tad izmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanai un pamatošanai tika izmantotas būvniecības izmaksu (kombinētās) prognozes 2022.-2026. gadam (% pret iepriekšējo gadu). Izmaksu sadārdzinājumna izvērtējums tika veikts atbilstoši Eiropas Komisijas metodiskajām norādēm attiecībā uz izmaksu sadārdzinājumu (indeksāciju).Būvniecības izmaksu prognozēs ir iekļauti visi galvenie resursu veidi – būvmateriālu, strādnieku darba samaksas, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksu izmaiņu prognozes.**Kombinētā prognoze ļauj iegūt sabalansētu prognozi, kas izsvērti sniegtu vidējo skatījumu uz nozares attīstības dinamiku starp ekspertu vidējiem novērtējumiem un statistiski ekstrapolētu situācijas attīstību.Avots: EM informatīvais ziņojums "Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē" (22-TA-3159): https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/ceb6aecc-364d-4b8e-9a3e-64e59a940161Ņemot vērā veikto novērtējumu, Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz aktualizēt AF plāna 1.1.1.3.i investīcijas "Pilnveidota veloceļu infrastruktūra" sasniedzamo rādītāju no 60 km uz 52 km. Tādejādi, rādītājs - jaunizbūvētas vai atjaunotas veloinfrastruktūras garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla): 52 km.Izmaiņas:- Ietekmē ieguldījumu mērķa rādītāju; neietekmē ieguldījumu mērķi, mērķa grupu, īstenošanas kārtību (nosacījumus), grafiku, galvenos rezultātus.- Neietekmē investīciju izmaksas.- Neietekmē zaļos mērķus.- Ietekmē "Nenodarīt būtisku kaitējumu videi" novērtējumu (sniegto aprēķinu par novērstās CO2 emisijas un novērstas PM 2,5 emisijas).Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus AF plānā, Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmuma pielikumā (CID), kā arī AF plāna Darbības kārtībā.Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraskti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Reforma 1.1.1. Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana |
| Atskaites punkti un mērķi | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu:Mērķrādītājs: "Jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūr as garums Rīgas pilsētā un Pierīgā (daļa no Rīgas metropoles areāla)"Mērvienība: 60 km |
| Paredzamās izmaksas | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz investīcijai paredzēto AF finansējumu. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem. |
| DNSH pašnovērtējums | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) ir ietekme uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (DNSH) novērtējumu (sniegto aprēķinu par novērstās CO2 emisijas un novērstas PM 2,5 emisijas. |
| 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā) (CID atsauce Nr.11)Nr.11)LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-] | 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t.sk. bioekonomikā) (CID atsauce Nr.11)Nr.11)LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-] |
| Tiek precizēts Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (aprakstošā daļa), 1.2.1.2.i investīcijas aprakstā no pirmā pīlāra atbalsta svītrojot atbalstu energoauditu veikšanau un iekārtu izstrādei/demonstrācijas projektiem, ņemot vērā, ka šīs investīcijas tiks nodrošinātas no citām atbalsta programmām (t.i. ELENA un otrā pīlāra atbalsts).AF plānā tiek svītrots 317 paragrāfs "Energoaudita veikšana", jo atbalstu energoauditiem Altum jau nodrošina no ELENA un 321.paragrāfs "Jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 – TRL9 gatavības stadijās", jo ir paredzēts 333.paragrāfā. | Tiek precizēts Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (aprakstošā daļa), 1.2.1.2.i investīcijas aprakstā no pirmā pīlāra atbalsta svītrojot atbalstu energoauditu veikšanau un iekārtu izstrādei/demonstrācijas projektiem, ņemot vērā, ka šīs investīcijas tiks nodrošinātas no citām atbalsta programmām (t.i. ELENA un otrā pīlāra atbalsts).AF plānā tiek svītrots 317 paragrāfs "Energoaudita veikšana", jo atbalstu energoauditiem Altum jau nodrošina no ELENA un 321.paragrāfs "Jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 – TRL9 gatavības stadijās", jo ir paredzēts 333.paragrāfā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (aprakstošā daļa): 1.2.1.2.investīcijas apraksts, 2.rindkopaPasākuma pirmais pīlārs ir atbalsta programma apvienota finanšu instrumenta veidā (aizdevums ardotāciju kapitāla atlaides veidā). Investīciju programma finansē uzņēmumu investīcijasenergoefektivitātes uzlabošanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanā un saistītāspētniecības un izstrādes darbībās, energoauditu veikšanā, kā arī investīcijas ilgtspējīgā transportā unjaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanā ražošanā. Pasākuma otrais pīlārs ir granti jaunuproduktu un tehnoloģiju izstrādei (izmantojot rūpnieciskos pētījumus, eksperimentālo izstrādi,priekšizpēti), kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām unpielāgošanos tām.AF plāns317 paragrāfs "Energoaudita veikšana".321.paragrāfs "Jaunu energoefektīvu iekārtu izstrādei un demonstrācijas projektu izveidei TRL8 – TRL9 gatavības stadijās". |
| Atskaites punkti un mērķi | Izmaiņu nav |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko plānots īstenot valsts mērogā apvienota finanšu instrumenta veidā (CID mērķrādītājs Nr.12)LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-] | 1.2.1.2.i. Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko plānots īstenot valsts mērogā apvienota finanšu instrumenta veidā (CID mērķrādītājs Nr.12)LV-C[C1]-I[1-2-1-2-i-] |
| Tiek grozīts mērķādītājs Nr.12 nosaukums un kvantitatīvā rādītāja mērķis. Mērķrādītāja Nr.12 palielinājuma apmērs no 72 351 600 EUR uz 91 435 600 EUR noteikts, ņemot vērā 1.2.1.2.i. investīcijas 2.pasākuma finansējuma apmēru (40 milj. EUR), kur no 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākuma tiek atņemti 52.29%, kur aptuveni 10% sastāda projekta ietvaros radušās administratīvās izmaksas, netiešās izmaksas, internacionalizācijas un sadarbības viecināšanas pasākumu izmaksas un atlikušie 42.29%, līdzīgi kā rādītājā Nr.158, kas pamatojama ar līdzšinējo investīcijas ieviešanas gaitu un laika nobīdi attiecībā uz interešu konflikta jautājumu risināšanu, kur aizkavējusies plānotā normatīvo aktu izstrāde. Konstatēts, ka pastāv risks rādītāja Nr.12 sasniegšanai, ka finansējuma saņēmēji var neplānot slēgt līgumus par pilnu pieejamo finansējumu, ņemot vērā samazināto laika periodu projekta īstenošanai, kas var ietekmēt privātā finansējuma nodrošināšanu un naudas plūsmas plānošanu uzņēmumu līmenī. Kā rezultātā 1.2.1.2.i. investīcijas mērķrādītāja Nr.12 apmērs, atbilstoši laika periodam, kurā varētu tikt īstenoti 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākuma projekti, tiek palielināts par 19 084 000 EUR. Mērķrādītāja Nr.12 palielinājuma apmērs 19 084 000 EUR attiecināms uz 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākumu "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde"", kur pētniecības projektu īstenošanai noteikts mērķis līdz 2024. gada 31.decembrim apstiprināt projektus par vismaz 19 084 000 EUR. Atlikušais rādītaja Nr.12 apmērs 72 351 600 EUR attiecināms uz 1.2.1.2.i. 1.pasākumu.Papildus skaidrojams, ka uz 1.2.1.2.i. investīcijas 2.pasākumu Atveseļošanas fonda ietvaros attiecināms tikai CID mērķrādītājs Nr.12. | Tiek grozīts mērķādītājs Nr.12 nosaukums un kvantitatīvā rādītāja mērķis. Mērķrādītāja Nr.12 palielinājuma apmērs no 72 351 600 EUR uz 91 435 600 EUR noteikts, ņemot vērā 1.2.1.2.i. investīcijas 2.pasākuma finansējuma apmēru (40 milj. EUR), kur no 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākuma tiek atņemti 52.29%, kur aptuveni 10% sastāda projekta ietvaros radušās administratīvās izmaksas, netiešās izmaksas, internacionalizācijas un sadarbības viecināšanas pasākumu izmaksas un atlikušie 42.29%, līdzīgi kā rādītājā Nr.158, kas pamatojama ar līdzšinējo investīcijas ieviešanas gaitu un laika nobīdi attiecībā uz interešu konflikta jautājumu risināšanu, kur aizkavējusies plānotā normatīvo aktu izstrāde. Konstatēts, ka pastāv risks rādītāja Nr.12 sasniegšanai, ka finansējuma saņēmēji var neplānot slēgt līgumus par pilnu pieejamo finansējumu, ņemot vērā samazināto laika periodu projekta īstenošanai, kas var ietekmēt privātā finansējuma nodrošināšanu un naudas plūsmas plānošanu uzņēmumu līmenī. Kā rezultātā 1.2.1.2.i. investīcijas mērķrādītāja Nr.12 apmērs, atbilstoši laika periodam, kurā varētu tikt īstenoti 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākuma projekti, tiek palielināts par 19 084 000 EUR. Mērķrādītāja Nr.12 palielinājuma apmērs 19 084 000 EUR attiecināms uz 1.2.1.2.i. investīcijas 2. pasākumu "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde"", kur pētniecības projektu īstenošanai noteikts mērķis līdz 2024. gada 31.decembrim apstiprināt projektus par vismaz 19 084 000 EUR. Atlikušais rādītaja Nr.12 apmērs 72 351 600 EUR attiecināms uz 1.2.1.2.i. 1.pasākumu.Papildus skaidrojams, ka uz 1.2.1.2.i. investīcijas 2.pasākumu Atveseļošanas fonda ietvaros attiecināms tikai CID mērķrādītājs Nr.12. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Apstiprināti projekti par vismaz 72 351 600 EUR |
| Atskaites punkti un mērķi | 72 351 600 EUR |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās(CID atsauce Nr.18)LV-C[C1]-I[1-2-1-4-i-I-] | 1.2.1.4.i. Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās(CID atsauce Nr.18)LV-C[C1]-I[1-2-1-4-i-I-] |
| Tiek grozīts mērķis, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs nav sasniedzams.Tiek ierosināts samazināt mērķi līdz 3875 MWh/gadā (4456 / 1,15), pamatojoties uz izmaksu pieaugumu par 15%, kas ir būvniecības cenu šoka apmērs, kas noteikts salīdzinot Ekonomikas ministrijas novērtējumus par būvniecības izmaksām 2020. un 2022. gadā. | Tiek grozīts mērķis, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs nav sasniedzams.Tiek ierosināts samazināt mērķi līdz 3875 MWh/gadā (4456 / 1,15), pamatojoties uz izmaksu pieaugumu par 15%, kas ir būvniecības cenu šoka apmērs, kas noteikts salīdzinot Ekonomikas ministrijas novērtējumus par būvniecības izmaksām 2020. un 2022. gadā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 4 456 MWh/gadā |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 1.3.1.2.i. investīcija "Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrāLV-C[C1]-I[1-3-1-2-i-]-T[26] | 1.3.1.2.i. investīcija "Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrāLV-C[C1]-I[1-3-1-2-i-]-T[26] |
| Zemkopības ministrija izvērtēja 2018. gadā plānoto AF objektu (29) sarakstu, ņemot vērā galvenos būvniecības procesa riskus, kas apdraud projektu īstenošanu noteiktajā termiņā (30.06.2026.).Laika rāmis, kas ietver projektu īstenošanu līdz noteiktam datumam.Tika veikta salīdzinoša analīze Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.-2020. īstenotajiem līdzīga satura projektiem, lai noteiktu augšējo un apakšējo robežu. Analīze norādīja uz projektu īstenošanas aplitūdu no 27-43 mēnešiem, taču kopējais atvēlētais laiks bija 72 mēneši.Šobrīd projektu īstenošanai ir atlikuši 42 mēneši.Ar projektu īstenošanu saistītā būvniecība ir laikietilpīgs process, kas ietver:1) vides ekspertīžu, būvprojektēšanas un būvdarbu sezonālo raksturu un vides prasību būvdarbu izpildes ierobežojumiem, atsevišķu objektu īstenošanas termiņi ievērojami pagarinās. Pēc ES atbalsta projektu īstenošanas līdzšinējās pieredzes, plānotie projektu īstenošanas termiņi pagarinās iepirkuma rezultātu pārsūdzību gadījumā, būvdarbu veikšanai neatbilstošu klimatisko apstākļu dēļ (piem., ekstremālas gaisa temperatūras, bieza sniega kārta, ilgstošu lietavu izraisīts pārmitrinājums, bezsala apstākļi - kuros nav iespējams izmantot pašvaldību autoceļus grunts pievešanai), institūciju noteiktajā termiņā nepieņemtu lēmumu, papildus informācijas pieprasījuma d2ēļ;2) ietekmes uz vidi izvērtējuma procedūru (paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums; sākotnējā sabiedriskā apspriešana; programmas izstrādāšana; ziņojuma par ietekmes novērtējumu sagatavošana; ziņojuma sabiedriskā apspriešana; atzinuma par ziņojumu sagatavošana un paredzētās darbības akcepts) var ilgt līdz pat 2 gadiemZemkopības ministrijas piedāvāto grozījumu pamatojums ir saskaņā ar AF regulas 21.pantu.Piedāvātie grozījumi neietekmē īstenošanas kārtību, mērķa grupu, bet tie ietekmē mērķi, laika grafiku un galveno rezultātu. Piedāvātie grozījumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās, zaļajos un/vai digitālajos mērķos. Piedāvātie grozījumi paredz izmaiņasDNSH pašnovērtējumā, ņemot vērā, ka tiek precizēts atbalstāmo projektu saraksts.Piedāvātie grozījumi ietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos mērķa rādītājus:29 objektu saraksts tika samazināts līdz 21 objektiem, attiecīgi no 59 000 ha uz 15 363 ha samazinoties no applūšanas riska aizsargātajai platībai.Sarunās ar Eiropas Komisiju 2023. gada 12. janvārī tika izrunāta iespēja par elastīgu projektu nomaiņu gadījumos, kad projektu īstenošanas riska palielinājuma (laika izteiksmē) dēļ vai būtisku klimatisku apstākļu (neparedzētu lietavu vai plūdu) dēļ tiek apdraudēta investīciju projektu īstenošana kopumā. Eiropas komisijas eksperti neiebilda šādai pamatotai jautājuma risinājuma iespējai.IZMAKSAS / SADĀRDZINĀJUMSZemkopības ministrijas plānoto investīcijas projektu atkārtotajā izvērtējumā tika ņemta vērā informācija, kas izskatīta Ministru kabineta 05.04.2022. sēdē.Informatīvajā ziņojumā "Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos" norādīts, ka 2021.gadā būvniecības nozarē sākās strauja inflācija. Būvniecības izmaksu pieaugumu 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajos mēnešos būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Būvizstrādājumu ražošana ir energoresursu ietilpīgs process, atsevišķiem būvju veidiem būvniecības izmaksu nozīmīgu daļu veido degvielas cena.2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 14,2 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 20,4 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 9,6 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 5,9 %. Lielākais cenu kāpums bija tērauda un dzelzs izstrādājumiem un kokam.Būvniecības izmaksu pieaugumu 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajos mēnešos būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Būvizstrādājumu ražošana ir energoresursu ietilpīgs process, atsevišķiem būvju veidiem būvniecības izmaksu nozīmīgu daļu veido degvielas cena. Degvielas cenu dinamika liecina par ~40% - 50% sadārdzinājumu, salīdzinot 2022. gada marta cenas ar 2021. gada pēdējā ceturkšņa cenām. Papildus, degvielas cena būtiski ietekmē arī izejmateriālu ieguvi, ražošanu, transportēšanu un materiālu iestrādi, kur šis izšķirošais degvielas faktors ir kritisks.2022. gada laikā izmaksu sadārdzinājums kara rezultātā vēl palielinājās.Būvizstrādājumu pieejamību un būvniecības cenu kāpumu ietekmēja 2 faktori:1) kara darbības rezultātā preču imports no Ukrainas būtiski saruka, rūpnīcas ir slēgtas, uzņēmumi apturējuši ražošanas procesus, nav iespējama saražoto preču piegāde;2) pasaules tirgus reakcija uz Krievijas Federācijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kam sekoja Eiropas Savienības ieviestas sankcijas.2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 31,0 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 33,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 21,7 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 12,3 %. Lielākais cenu kāpums bija tērauda un dzelzs izstrādājumiem, betonam un kokam.1.3./1.4.tabula. Centrālās Statistikas pārvaldes dati2021/2022https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/8209-buvniecibas-izmaksu-parmainasNo.Data01.2021.01.2022.Difference% 1.Prices of building materials100120,420,4 2.costs of maintenance and operation of machines and machines100109,69,6 3.employees' wages100105,95,9 4.Energy resourcesEnergy product group100119,219,2 Total construction costs 14,2 2022. gadshttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB011mNo.Data11.2021.11.2022.Difference% 1.Prices of building materials100133,633,6 Metal100139,839,8 Concrete products100136,536,5 2.costs of maintenance and operation of machines and machines100121,721,7 3.employees' wages100112,312,3 4.Energy resourcesEnergy product group100156,556,5 Total construction costs 31,0 4. Energoresusursi (degviela, elektrība) no Eirostat lapas:Saite, kur ņemti energoresursu inflācijas dati:https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/explore/all/economy?lang=en&subtheme=prc.prc_hicp&display=list&sort=category&extractionId=PRC_HICP_MIDX__custom_4060517Atkārtota projektu izmaksu analīzeAtkārtoti 2023. gada janvārī pārskatot investīciju projektu izmaksas, konstatēts, ka izmaksas visos plānotajos projektos salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri ir pieaugušas vidēji par 35,23%. Būtisku sadārdzinājuma pieaugumu veido būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums.Polderu sūkņu staciju (Reiņa, Ķūļciema, Vēža) projektu sadārdzinājumu virs vidējā pamatā veido daudz lielāks izmantojamo būvmateriālu (metāls, betons) daudzums, to transportēšana un izbūves tehnoloģijas (energoresursi).Summējot projektu izmaksas tās pārsniedza pieejamos finanšu līdzekļus, tādēļ tika pieņemts lēmums samazināt investīciju projektu skaitu no 29 uz 21:Samazinoties investīciju projektu skaitam no 29 uz 21, samazinās no plūdiem aizsargātā kopējā platība, kas 21 projektam veido 15 363 ha.Projektu atlase notika ņemot vērā plūdu risku teritoriju prioritāros vērtējumus un augstākos kritērijus, kas noteikti Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānos 2021.-2027. gadam, kas izstrādāti atbilstoši Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EK) prasībām. Polderu sūkņu stacijas un aizsargdambji ir objekti ar augstākiem plūdu risku kritērijiem.Ņemot vērā iepriekšminēto izvērtējumu, 2018.g plānoto 29 objektu saraksts tika samazināts līdz 21 objektiem (prioritāri izvēloties polderu hidrobūves – sūkņu stacijas un aizsargdambji), attiecīgi no 59 000 ha uz 15 363 ha samazinoties no applūšanas riska aizsargātajai platībai.Ierosinātais grozījums attiecībā uz formulējumu"Atjaunošana pret pārbūve"Tika konstatētas neprecizitātes terminoloģijas izmantošanā CID pielikumā un AF plānā – ieguldījumu nosaukumā un aprakstā, kā arī starpposma aprakstos trūkst termina "pārbūve" saistībā ar poldera sūkņu stacijām. AF plāna aprakstošajā daļā ir minēta "pārbūve", bet turpmākajā tulkojumā no nosaukuma/rādītāja apraksta ir pazudis. Tomēr plānots (un sākotnēji plānots) pārbūvēt 8 poldera sūkņu stacijas (modernizēšana, energoefektivitātes uzlabošana, ekonomiskāku pakalpojumu tehnoloģiju ieviešana, digitalizēta vadības un drošības sistēma u. c.).Latvijā atjaunošanaa (renovācija) un pārbūve (rekonstrukcija) ir divi dažādi likumā definēti termini ar atšķirīgu nozīmi/būvdarbu apjomu.Lai īstenotu visus sākotnēji plānotos investīciju 1.3.1.2.i projektus, tie atbilstu AF plānam un CID pielikumam, kā arī lai skaidri ievērotu nacionālajos normatīvajos aktos un būvniecības praksē lietotos terminus, ierosinām grozījumus AF plānā konsekventi lietot terminu "atjaunošana" un pievienot terminu "pārbūve" polderu sūkņu staciju projektiem. | Zemkopības ministrija izvērtēja 2018. gadā plānoto AF objektu (29) sarakstu, ņemot vērā galvenos būvniecības procesa riskus, kas apdraud projektu īstenošanu noteiktajā termiņā (30.06.2026.).Laika rāmis, kas ietver projektu īstenošanu līdz noteiktam datumam.Tika veikta salīdzinoša analīze Eiropas Reģionālās attīstības fonda 2014.-2020. īstenotajiem līdzīga satura projektiem, lai noteiktu augšējo un apakšējo robežu. Analīze norādīja uz projektu īstenošanas aplitūdu no 27-43 mēnešiem, taču kopējais atvēlētais laiks bija 72 mēneši.Šobrīd projektu īstenošanai ir atlikuši 42 mēneši.Ar projektu īstenošanu saistītā būvniecība ir laikietilpīgs process, kas ietver:1) vides ekspertīžu, būvprojektēšanas un būvdarbu sezonālo raksturu un vides prasību būvdarbu izpildes ierobežojumiem, atsevišķu objektu īstenošanas termiņi ievērojami pagarinās. Pēc ES atbalsta projektu īstenošanas līdzšinējās pieredzes, plānotie projektu īstenošanas termiņi pagarinās iepirkuma rezultātu pārsūdzību gadījumā, būvdarbu veikšanai neatbilstošu klimatisko apstākļu dēļ (piem., ekstremālas gaisa temperatūras, bieza sniega kārta, ilgstošu lietavu izraisīts pārmitrinājums, bezsala apstākļi - kuros nav iespējams izmantot pašvaldību autoceļus grunts pievešanai), institūciju noteiktajā termiņā nepieņemtu lēmumu, papildus informācijas pieprasījuma d2ēļ;2) ietekmes uz vidi izvērtējuma procedūru (paredzētās darbības sākotnējais izvērtējums; sākotnējā sabiedriskā apspriešana; programmas izstrādāšana; ziņojuma par ietekmes novērtējumu sagatavošana; ziņojuma sabiedriskā apspriešana; atzinuma par ziņojumu sagatavošana un paredzētās darbības akcepts) var ilgt līdz pat 2 gadiemZemkopības ministrijas piedāvāto grozījumu pamatojums ir saskaņā ar AF regulas 21.pantu.Piedāvātie grozījumi neietekmē īstenošanas kārtību, mērķa grupu, bet tie ietekmē mērķi, laika grafiku un galveno rezultātu. Piedāvātie grozījumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās, zaļajos un/vai digitālajos mērķos. Piedāvātie grozījumi paredz izmaiņasDNSH pašnovērtējumā, ņemot vērā, ka tiek precizēts atbalstāmo projektu saraksts.Piedāvātie grozījumi ietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos mērķa rādītājus:29 objektu saraksts tika samazināts līdz 21 objektiem, attiecīgi no 59 000 ha uz 15 363 ha samazinoties no applūšanas riska aizsargātajai platībai.Sarunās ar Eiropas Komisiju 2023. gada 12. janvārī tika izrunāta iespēja par elastīgu projektu nomaiņu gadījumos, kad projektu īstenošanas riska palielinājuma (laika izteiksmē) dēļ vai būtisku klimatisku apstākļu (neparedzētu lietavu vai plūdu) dēļ tiek apdraudēta investīciju projektu īstenošana kopumā. Eiropas komisijas eksperti neiebilda šādai pamatotai jautājuma risinājuma iespējai.IZMAKSAS / SADĀRDZINĀJUMSZemkopības ministrijas plānoto investīcijas projektu atkārtotajā izvērtējumā tika ņemta vērā informācija, kas izskatīta Ministru kabineta 05.04.2022. sēdē.Informatīvajā ziņojumā "Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos" norādīts, ka 2021.gadā būvniecības nozarē sākās strauja inflācija. Būvniecības izmaksu pieaugumu 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajos mēnešos būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Būvizstrādājumu ražošana ir energoresursu ietilpīgs process, atsevišķiem būvju veidiem būvniecības izmaksu nozīmīgu daļu veido degvielas cena.2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 14,2 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 20,4 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 9,6 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 5,9 %. Lielākais cenu kāpums bija tērauda un dzelzs izstrādājumiem un kokam.Būvniecības izmaksu pieaugumu 2021. gada nogalē un 2022. gada pirmajos mēnešos būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Būvizstrādājumu ražošana ir energoresursu ietilpīgs process, atsevišķiem būvju veidiem būvniecības izmaksu nozīmīgu daļu veido degvielas cena. Degvielas cenu dinamika liecina par ~40% - 50% sadārdzinājumu, salīdzinot 2022. gada marta cenas ar 2021. gada pēdējā ceturkšņa cenām. Papildus, degvielas cena būtiski ietekmē arī izejmateriālu ieguvi, ražošanu, transportēšanu un materiālu iestrādi, kur šis izšķirošais degvielas faktors ir kritisks.2022. gada laikā izmaksu sadārdzinājums kara rezultātā vēl palielinājās.Būvizstrādājumu pieejamību un būvniecības cenu kāpumu ietekmēja 2 faktori:1) kara darbības rezultātā preču imports no Ukrainas būtiski saruka, rūpnīcas ir slēgtas, uzņēmumi apturējuši ražošanas procesus, nav iespējama saražoto preču piegāde;2) pasaules tirgus reakcija uz Krievijas Federācijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kam sekoja Eiropas Savienības ieviestas sankcijas.2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 31,0 %. Būvmateriālu cenas palielinājās par 33,6 %, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 21,7 %, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 12,3 %. Lielākais cenu kāpums bija tērauda un dzelzs izstrādājumiem, betonam un kokam.1.3./1.4.tabula. Centrālās Statistikas pārvaldes dati2021/2022https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/8209-buvniecibas-izmaksu-parmainasNo.Data01.2021.01.2022.Difference% 1.Prices of building materials100120,420,4 2.costs of maintenance and operation of machines and machines100109,69,6 3.employees' wages100105,95,9 4.Energy resourcesEnergy product group100119,219,2 Total construction costs 14,2 2022. gadshttps://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB011mNo.Data11.2021.11.2022.Difference% 1.Prices of building materials100133,633,6 Metal100139,839,8 Concrete products100136,536,5 2.costs of maintenance and operation of machines and machines100121,721,7 3.employees' wages100112,312,3 4.Energy resourcesEnergy product group100156,556,5 Total construction costs 31,0 4. Energoresusursi (degviela, elektrība) no Eirostat lapas:Saite, kur ņemti energoresursu inflācijas dati:https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/explore/all/economy?lang=en&subtheme=prc.prc_hicp&display=list&sort=category&extractionId=PRC_HICP_MIDX__custom_4060517Atkārtota projektu izmaksu analīzeAtkārtoti 2023. gada janvārī pārskatot investīciju projektu izmaksas, konstatēts, ka izmaksas visos plānotajos projektos salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri ir pieaugušas vidēji par 35,23%. Būtisku sadārdzinājuma pieaugumu veido būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums.Polderu sūkņu staciju (Reiņa, Ķūļciema, Vēža) projektu sadārdzinājumu virs vidējā pamatā veido daudz lielāks izmantojamo būvmateriālu (metāls, betons) daudzums, to transportēšana un izbūves tehnoloģijas (energoresursi).Summējot projektu izmaksas tās pārsniedza pieejamos finanšu līdzekļus, tādēļ tika pieņemts lēmums samazināt investīciju projektu skaitu no 29 uz 21:Samazinoties investīciju projektu skaitam no 29 uz 21, samazinās no plūdiem aizsargātā kopējā platība, kas 21 projektam veido 15 363 ha.Projektu atlase notika ņemot vērā plūdu risku teritoriju prioritāros vērtējumus un augstākos kritērijus, kas noteikti Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānos 2021.-2027. gadam, kas izstrādāti atbilstoši Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EK) prasībām. Polderu sūkņu stacijas un aizsargdambji ir objekti ar augstākiem plūdu risku kritērijiem.Ņemot vērā iepriekšminēto izvērtējumu, 2018.g plānoto 29 objektu saraksts tika samazināts līdz 21 objektiem (prioritāri izvēloties polderu hidrobūves – sūkņu stacijas un aizsargdambji), attiecīgi no 59 000 ha uz 15 363 ha samazinoties no applūšanas riska aizsargātajai platībai.Ierosinātais grozījums attiecībā uz formulējumu"Atjaunošana pret pārbūve"Tika konstatētas neprecizitātes terminoloģijas izmantošanā CID pielikumā un AF plānā – ieguldījumu nosaukumā un aprakstā, kā arī starpposma aprakstos trūkst termina "pārbūve" saistībā ar poldera sūkņu stacijām. AF plāna aprakstošajā daļā ir minēta "pārbūve", bet turpmākajā tulkojumā no nosaukuma/rādītāja apraksta ir pazudis. Tomēr plānots (un sākotnēji plānots) pārbūvēt 8 poldera sūkņu stacijas (modernizēšana, energoefektivitātes uzlabošana, ekonomiskāku pakalpojumu tehnoloģiju ieviešana, digitalizēta vadības un drošības sistēma u. c.).Latvijā atjaunošanaa (renovācija) un pārbūve (rekonstrukcija) ir divi dažādi likumā definēti termini ar atšķirīgu nozīmi/būvdarbu apjomu.Lai īstenotu visus sākotnēji plānotos investīciju 1.3.1.2.i projektus, tie atbilstu AF plānam un CID pielikumam, kā arī lai skaidri ievērotu nacionālajos normatīvajos aktos un būvniecības praksē lietotos terminus, ierosinām grozījumus AF plānā konsekventi lietot terminu "atjaunošana" un pievienot terminu "pārbūve" polderu sūkņu staciju projektiem. |
| No. | Data |
| 1. | Prices of building materials |
| 2. | costs of maintenance and operation of machines and machines |
| 3. | employees' wages |
| 4. | Energy resourcesEnergy product group |
| Total construction costs | |
| No. | Data |
| 1. | Prices of building materials |
| Metal | |
| Concrete products | |
| 2. | costs of maintenance and operation of machines and machines |
| 3. | employees' wages |
| 4. | Energy resourcesEnergy product group |
| Total construction costs | |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | 29 projektiCID investīcijas apraksts:Pasākums ietver investīcijas plūdu riska mazināšanas infrastruktūrā, tostarp polderu sūkņu stacijuatjaunošanā, aizsargdambju atjaunošanā un upju regulēto posmu atjaunošanā |
| Atskaites punkti un mērķi | Atskaites punkta Nr.25 nosaukums: Būvniecības līgumi, kas piešķirti pusei no kopējā renovāciju skaitaMērķrādītāja Nr.26 vērtība: 59 000 ha |
| Paredzamās izmaksas | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz investīcijai paredzēto AF finansējumu. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Ierosinātajām izmaiņām (grozījumiem) nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem. |
| DNSH pašnovērtējums | Veikts visu projektu DNSH pašnovērtējums. |
| 2.1.1.1.i. investīcija '"Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide"LV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]-T[29]LV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]-T[30] | 2.1.1.1.i. investīcija '"Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide"LV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]-T[29]LV-C[C2]-I[2-1-1-1-i-]-T[30] |
| Attiecībā uz AF plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformām un investīcijām tiek piedāvātas izmaiņas, kas ietver investīciju nolūku (projektu) un to finansējuma pārdali starp investīcijām 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., nemainot kopējo finansējuma apjomu un nesamazinot mērķu rādītājus, vienu no tiem pat būtiski palielinot.Laika posmā kopš reformu un investīciju virziena sākotnējās plānošanas ir precizētas konkrētu investīciju nolūku (projektu) īstenošanas iespējas, konstatējot gan atsevišķu projektu īstenotāju nespēju ierobežotu resursu apstākļos sasniegt iepriekš plānotos mērķu rādītājus, gan arī identificējot citu projektu īstenotāju iespējas dot papildus – iepriekš neplānotu pienesumu reformu un investīciju virziena mērķu rādītāju sasniegšanā. Piemēram, projektu īstenotāji, kuru investīciju nolūki sākotnēji tika saistīti tikai ar konkrēto valsts pārvaldes procesu digitalizēšanu, ir apliecinājuši gatavību attīstīt koplietošanas platformas, ko izmantos plašāks valsts pārvaldes institūciju loks, vai arī nodot centralizēti īstenotai pārvaldībai, kontrolētai izplatīšanai vai publicēšanai atkalizmantošanai nozīmīgas datu kopas, kas sākotnējās mērķu rādītāju vērtībās nebija paredzētas. Tādējādi, konkrētu investīciju nolūku un projektu sagatavošanas laikā ir konstatēts, ka burtiska AF plāna aprakstošajā daļā formulēto investīciju nolūku īstenošana un mērķu rādītāju sasniegšana, saglabājot sākotnēji iecerēto investīciju nolūku un projektu sadalījumu starp investīcijām 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. praktiski nav iespējama. Turpretī pārceļot starp investīcijām tos projektus, kuri labāk atbilst citas minētās investīcijas mērķim, tiktu optimāli nodrošnāts to potenciālais pienesums attiecīgo investīciju rezultātu rādītāju sasniegšanā. Līdz ar to iespējams ne tikai radikāli samazināt plānoto mērķa rādītāju esošo vērtību sasniegšanas riskus, bet pat paaugstināt visaugstāk prioritārās investīcijas 2.1.3.1.i. galvenā mērķa - datu kopu rādītāja vērtību no 6 uz 10 vienlaikus nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" aprakstā un atskaites punktu un mēŗku aprakstos, samazinot plānoto investīciju nolūku – modernizējamo valsts pārvaldes procesu pārskaitījumu, atbilstoši samazinot arī investīcijas aprēķinātās izmaksas no sākotnēji plānotajiem 24,43728 milj. EUR uz 13,677280 milj. EUR. 2.1.1.1.i. investīcijā samazinātie valsts pārvaldes procesi un aprēķināto izmaksu starpība tiek pārcelta uz investīcijām 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., | Attiecībā uz AF plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformām un investīcijām tiek piedāvātas izmaiņas, kas ietver investīciju nolūku (projektu) un to finansējuma pārdali starp investīcijām 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., nemainot kopējo finansējuma apjomu un nesamazinot mērķu rādītājus, vienu no tiem pat būtiski palielinot.Laika posmā kopš reformu un investīciju virziena sākotnējās plānošanas ir precizētas konkrētu investīciju nolūku (projektu) īstenošanas iespējas, konstatējot gan atsevišķu projektu īstenotāju nespēju ierobežotu resursu apstākļos sasniegt iepriekš plānotos mērķu rādītājus, gan arī identificējot citu projektu īstenotāju iespējas dot papildus – iepriekš neplānotu pienesumu reformu un investīciju virziena mērķu rādītāju sasniegšanā. Piemēram, projektu īstenotāji, kuru investīciju nolūki sākotnēji tika saistīti tikai ar konkrēto valsts pārvaldes procesu digitalizēšanu, ir apliecinājuši gatavību attīstīt koplietošanas platformas, ko izmantos plašāks valsts pārvaldes institūciju loks, vai arī nodot centralizēti īstenotai pārvaldībai, kontrolētai izplatīšanai vai publicēšanai atkalizmantošanai nozīmīgas datu kopas, kas sākotnējās mērķu rādītāju vērtībās nebija paredzētas. Tādējādi, konkrētu investīciju nolūku un projektu sagatavošanas laikā ir konstatēts, ka burtiska AF plāna aprakstošajā daļā formulēto investīciju nolūku īstenošana un mērķu rādītāju sasniegšana, saglabājot sākotnēji iecerēto investīciju nolūku un projektu sadalījumu starp investīcijām 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. praktiski nav iespējama. Turpretī pārceļot starp investīcijām tos projektus, kuri labāk atbilst citas minētās investīcijas mērķim, tiktu optimāli nodrošnāts to potenciālais pienesums attiecīgo investīciju rezultātu rādītāju sasniegšanā. Līdz ar to iespējams ne tikai radikāli samazināt plānoto mērķa rādītāju esošo vērtību sasniegšanas riskus, bet pat paaugstināt visaugstāk prioritārās investīcijas 2.1.3.1.i. galvenā mērķa - datu kopu rādītāja vērtību no 6 uz 10 vienlaikus nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" aprakstā un atskaites punktu un mēŗku aprakstos, samazinot plānoto investīciju nolūku – modernizējamo valsts pārvaldes procesu pārskaitījumu, atbilstoši samazinot arī investīcijas aprēķinātās izmaksas no sākotnēji plānotajiem 24,43728 milj. EUR uz 13,677280 milj. EUR. 2.1.1.1.i. investīcijā samazinātie valsts pārvaldes procesi un aprēķināto izmaksu starpība tiek pārcelta uz investīcijām 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa)Reforma 2.1.1.r. Valsts procesu un pakalpojumu modernizācija un digitālā transformācijaPasākuma mērķis ir modernizēt publisko pārvaldi un tās pakalpojumus, izmantojot digitālo transformāciju, koncentrējoties uz svarīgām publiskās pārvaldes funkcijām, procesiem un pakalpojumiem, kas vēl nav digitalizēti, tiek no jauna izstrādāti vai būtiski nostiprināti. Otrais pīlārs sastāv no modernizācijas pasākumiem, kas ir saistīti ar būtisku publiskās pārvaldes datu kopu apstrādi un tādējādi paver ceļu datu pārvaldības reformas īstenošanai.Reforma ietver kopīgas IKT konceptuālās arhitektūras izveidi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un to vadības atbalstam, definējot pakalpojumu kvalitātes un kvantitatīvos rādītājus. Reformas īstenošanu koordinē un pārvalda valsts IKT pārvaldības organizācija, savukārt konkrēto reformas ieviešanas uzdevumu īstenošanu veic iestāde, kas ir atbildīga par katru uzdevumu.Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.Investīcija 2.1.1.1.i. Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības videPasākuma mērķi ir pārveidot publiskās pārvaldes pakalpojumus un to sniegšanas procesus, lai efektīvi īstenotu ekonomikas digitālo transformāciju. To veic, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, tostarp mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot uz datiem balstītu prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pārvaldībai un nodrošinot vienreizējas iesniegšanas principa pilnīgu īstenošanu.Pasākums sastāv no investīcijām 11 atsevišķās sistēmās vai risinājumos: 1) vēlēšanas procesu digitālie elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde un 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam. |
| Atskaites punkti un mērķi | LV: 29. Nosaukums: Izstrādāto un saskaņoto IKT risinājumu izstrādes darbībuapraksti (vērtība – 11) IKT risinājumu (sistēmu) koncepcijas modeļus izstrādā saskaņā ar pieņemto IKT pārvaldības tiesisko regulējumu. Apraksti definē IKT izstrādes darbības, lai izstrādātu vai modernizētu IKT risinājumus šādās jomās:1) digitāli pārveidoti vēlēšanas procesu elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde, 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze.LV: 30. Nosaukums: IKT risinājumu nodrošināšana modernizētām publiskās pārvaldes funkcijām (t.sk. sistēmām) skaits (vērtība – 11) Publiskās pārvaldes darbību modernizē, izmantojot šādus IKT risinājumus un sistēmas, kas ir pilnībā darbotiesspējīgi:1) digitāli pārveidoti vēlēšanu procesu elementi, 2) civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesi, 3) sabiedriskās drošības uzraudzības procesi, 4) bibliotēku, muzeju un kultūras pieminekļu aizsardzības procesi, 5) informācijas telpas uzraudzības procesi, 6) publisko mediju ilgtspējas procesi, 7) veterināro zāļu reģistrācijas procesi, 8) transporta un loģistikas datu apstrāde ostās, 9) Uzņēmumu reģistra datu apstrāde, 10) nodokļu datu apstrāde, 11) publiskā iepirkuma datu apstrāde un analīze. |
| Paredzamās izmaksas | 24,43728 milj. EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 2.1.2.1.i. investīcija "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas"LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]-T[33]LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]-T[34] | 2.1.2.1.i. investīcija "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas"LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]-T[33]LV-C[C2]-I[2-1-2-1-i-]-T[34] |
| Attiecībā uz AF plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformām un investīcijām tiek piedāvātas izmaiņas, kas ietver investīciju nolūku (projektu) un to finansējuma pārdali starp investīcijām 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., nemainot kopējo finansējuma apjomu un nesamazinot mērķu rādītājus, vienu no tiem pat būtiski palielinot.Laika posmā kopš reformu un investīciju virziena sākotnējās plānošanas ir precizētas konkrētu investīciju nolūku (projektu) īstenošanas iespējas, konstatējot gan atsevišķu projektu īstenotāju nespēju ierobežotu resursu apstākļos sasniegt iepriekš plānotos mērķu rādītājus, gan arī identificējot citu projektu īstenotāju iespējas dot papildus – iepriekš neplānotu pienesumu reformu un investīciju virziena mērķu rādītāju sasniegšanā. Piemēram, projektu īstenotāji, kuru investīciju nolūki sākotnēji tika saistīti tikai ar konkrēto valsts pārvaldes procesu digitalizēšanu, ir apliecinājuši gatavību attīstīt koplietošanas platformas, ko izmantos plašāks valsts pārvaldes institūciju loks, vai arī nodot centralizēti īstenotai pārvaldībai, kontrolētai izplatīšanai vai publicēšanai atkalizmantošanai nozīmīgas datu kopas, kas sākotnējās mērķu rādītāju vērtībās nebija paredzētas. Tādējādi, konkrētu investīciju nolūku un projektu sagatavošanas laikā ir konstatēts, ka burtiska AF plāna aprakstošajā daļā formulēto investīciju nolūku īstenošana un mērķu rādītāju sasniegšana, saglabājot sākotnēji iecerēto investīciju nolūku un projektu sadalījumu starp investīcijām 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. praktiski nav iespējama. Turpretī pārceļot starp investīcijām tos projektus, kuri labāk atbilst citas minētās investīcijas mērķim, tiktu optimāli nodrošnāts to potenciālais pienesums attiecīgo investīciju rezultātu rādītāju sasniegšanā. Līdz ar to iespējams ne tikai radikāli samazināt plānoto mērķa rādītāju esošo vērtību sasniegšanas riskus, bet pat paaugstināt visaugstāk prioritārās investīcijas 2.1.3.1.i. galvenā mērķa - datu kopu rādītāja vērtību no 6 uz 10 vienlaikus nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" aprakstā un aprēķināto izmaksu apmērā no sākotnēji plānotajiem 70,177920 milj. EUR uz 68,707920 milj. EUR, tādējādi samazinot ar mērķa rādītāju izpildi saistītos riskus. Aprēķināto izmaksu starpība (samazinājums) tiek iegūts mainoties projektiem starp 2.1.1.1.i un 2.1.2.1.i. investīcijām. | Attiecībā uz AF plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformām un investīcijām tiek piedāvātas izmaiņas, kas ietver investīciju nolūku (projektu) un to finansējuma pārdali starp investīcijām 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., nemainot kopējo finansējuma apjomu un nesamazinot mērķu rādītājus, vienu no tiem pat būtiski palielinot.Laika posmā kopš reformu un investīciju virziena sākotnējās plānošanas ir precizētas konkrētu investīciju nolūku (projektu) īstenošanas iespējas, konstatējot gan atsevišķu projektu īstenotāju nespēju ierobežotu resursu apstākļos sasniegt iepriekš plānotos mērķu rādītājus, gan arī identificējot citu projektu īstenotāju iespējas dot papildus – iepriekš neplānotu pienesumu reformu un investīciju virziena mērķu rādītāju sasniegšanā. Piemēram, projektu īstenotāji, kuru investīciju nolūki sākotnēji tika saistīti tikai ar konkrēto valsts pārvaldes procesu digitalizēšanu, ir apliecinājuši gatavību attīstīt koplietošanas platformas, ko izmantos plašāks valsts pārvaldes institūciju loks, vai arī nodot centralizēti īstenotai pārvaldībai, kontrolētai izplatīšanai vai publicēšanai atkalizmantošanai nozīmīgas datu kopas, kas sākotnējās mērķu rādītāju vērtībās nebija paredzētas. Tādējādi, konkrētu investīciju nolūku un projektu sagatavošanas laikā ir konstatēts, ka burtiska AF plāna aprakstošajā daļā formulēto investīciju nolūku īstenošana un mērķu rādītāju sasniegšana, saglabājot sākotnēji iecerēto investīciju nolūku un projektu sadalījumu starp investīcijām 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. praktiski nav iespējama. Turpretī pārceļot starp investīcijām tos projektus, kuri labāk atbilst citas minētās investīcijas mērķim, tiktu optimāli nodrošnāts to potenciālais pienesums attiecīgo investīciju rezultātu rādītāju sasniegšanā. Līdz ar to iespējams ne tikai radikāli samazināt plānoto mērķa rādītāju esošo vērtību sasniegšanas riskus, bet pat paaugstināt visaugstāk prioritārās investīcijas 2.1.3.1.i. galvenā mērķa - datu kopu rādītāja vērtību no 6 uz 10 vienlaikus nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" aprakstā un aprēķināto izmaksu apmērā no sākotnēji plānotajiem 70,177920 milj. EUR uz 68,707920 milj. EUR, tādējādi samazinot ar mērķa rādītāju izpildi saistītos riskus. Aprēķināto izmaksu starpība (samazinājums) tiek iegūts mainoties projektiem starp 2.1.1.1.i un 2.1.2.1.i. investīcijām. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa)Reforma 2.1.2.r Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšanaReformas mērķis ir pārveidot IKT nodrošināšanas pieeju publiskajā pārvaldē, centralizējot vienotuIKT koplietošanas pakalpojumu sniegšanu kompetences centros, kas atbalsta vairākas iestādes.Reforma ietver publiskās pārvaldes centrālo sistēmu un platformu attīstību un datošanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju, nodrošinot piegādes procesu automatizāciju un efektivitāti, nodrošinot pārrobežu piekļuvi publiskās pārvaldes pakalpojumiem un publiskās pārvaldes datošanas un datu glabāšanas infrastruktūras pakalpojumu konsolidāciju.Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 30. jūnijam.Investīcija 2.1.2.1.i. Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmasInvestīcijas mērķis ir nodrošināt administrācijas kā vienas organizācijas darbību, kas ietvertu standartizētu atbalsta funkciju ieviešanu, piemēram, grāmatvedību, personāla administrāciju, resursu uzskaiti un pārvaldību.Investīcija sastāv no četrām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformām, piecām departamentu un atbalsta funkciju platformām; un sešām platformām un sistēmām pašvaldībām.Šo investīciju īsteno no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2026. gada 31. augustam. |
| Atskaites punkti un mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| Paredzamās izmaksas | 70,177920 milj. EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 2.1.2.2.i. investīcija "Latvijas nacionālais federētais mākonis"LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]-M[35]LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]-T[36] | 2.1.2.2.i. investīcija "Latvijas nacionālais federētais mākonis"LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]-M[35]LV-C[C2]-I[2-1-2-2-i-]-T[36] |
| Lai novērstu nepamatotu sarežģītību un iespējamus pārpratumus attiecībā uz investīcijas tvērumu, tiek piedāvāts pārveidot mērķi M35 par atskaites punktu mērķa M36 sasniegšanā, precizējot tā nosaukumu un nosakot, ka atskaites punktā M35 četru koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu būs jāpierāda ar vismaz vienas valsts platformas vai sistēmas darbināšanu katrā no tiem, bet galīgā mērķa M36 izpildi apliecinās 10 valsts platformu vai sistēmu darbināšana pie visiem četriem koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem kopumā – pēc būtības atbilstoši sākotnējam mērķim, veicot tikai redakcionālus un izpildes pierādījumu formulējumu precizējumus, lai novērstu nepamatotu sarežģītību un iespējamus pārpratumus attiecībā uz investīcijas tvērumu. | Lai novērstu nepamatotu sarežģītību un iespējamus pārpratumus attiecībā uz investīcijas tvērumu, tiek piedāvāts pārveidot mērķi M35 par atskaites punktu mērķa M36 sasniegšanā, precizējot tā nosaukumu un nosakot, ka atskaites punktā M35 četru koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu būs jāpierāda ar vismaz vienas valsts platformas vai sistēmas darbināšanu katrā no tiem, bet galīgā mērķa M36 izpildi apliecinās 10 valsts platformu vai sistēmu darbināšana pie visiem četriem koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem kopumā – pēc būtības atbilstoši sākotnējam mērķim, veicot tikai redakcionālus un izpildes pierādījumu formulējumu precizējumus, lai novērstu nepamatotu sarežģītību un iespējamus pārpratumus attiecībā uz investīcijas tvērumu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa)Investīcija 2.1.2.2.i. Latvijas nacionālais federētais mākonisInvestīcijas mērķis ir nodrošināt koplietošanas skaitļošanas un datu pārvaldības infrastruktūru un pakalpojumus publiskajai pārvaldei, kā arī attīstīt IKT infrastruktūras kompetences centrus glabāšanai un skaitļošanai (Latvijas federētā mākoņa mezglpunkti).Investīcijas ietver Latvijas federētā mākoņa izveidi, kas nodrošina publiskā sektora datu glabāšanas un skaitļošanas spēju konsolidāciju koordinētā projektā. Sākotnēji tas ietver četru kopīgo pakalpojumu sniedzēju – Latvijas valsts radio un televīzijas centra, Latvijas Nacionālāsbibliotēkas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Zemkopības ministrijas – integrāciju nacionālajā federētajā mākonī. Kopā trīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformas un pakalpojumus un septiņas departamentu un atbalsta funkciju platformas integrē valsts federētajā mākonī b.Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam |
| Atskaites punkti un mērķi | LV: 35. Nosaukums: Kopīgo pakalpojumu sniedzēju skaits, kas integrēti nacionālajā federētajā mākonī – mākoņdatošanas risinājumos skaits; vērtība – 4) Darbības rādītāju uzskata par izpildītu, ja četri kopīgo pakalpojumu sniedzēji (Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrija) ir integrēti nacionālajā federētajā mākonī, nodrošinot savietojamību vismaz savstarpējās dublējuma atgūšanas un papildu datošanas jaudas nodrošināšanas līmenī.Mērķrādītāja sasniegšanas pārbaudes mehānisms:Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:a) 3 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformu un 7 resoru un atbalsta funkciju platformu nodošanas lietošanā apliecinājumu kopijas;b) jaunizveidoto sistēmu un esošo sistēmu izmaiņu aprakstus;c) aprakstus par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un platformu integrāciju nacionālajā federētajā mākonī.LV: 36. Nosaukums: Publiskās pārvaldes informācijas sistēmas pārveidotas modernā IS arhitektūrā un mitinātas nacionālajā federētajā mākonī skaits; vērtība – 10)Dokuments, kurā pienācīgi pamatots tas, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:a) 3 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas platformu un 7 resoru un atbalsta funkciju platformu nodošanas lietošanā apliecinājumu kopijas;b) jaunizveidoto sistēmu un esošo sistēmu izmaiņu aprakstus;c) aprakstus par publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un platformu integrāciju nacionālajāfederētajā mākonī. |
| Paredzamās izmaksas | Nav veiktas izmaiņas |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 2.1.3.1.i. investīcija "Datu pieejamība, koplietošana un analītika"LV-C[C2]-I[2-1-3-1-i-]-T[39] | 2.1.3.1.i. investīcija "Datu pieejamība, koplietošana un analītika"LV-C[C2]-I[2-1-3-1-i-]-T[39] |
| Attiecībā uz AF plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformām un investīcijām tiek piedāvātas izmaiņas, kas ietver investīciju nolūku (projektu) un to finansējuma pārdali starp investīcijām 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., nemainot kopējo finansējuma apjomu un nesamazinot mērķu rādītājus, vienu no tiem pat būtiski palielinot.Laika posmā kopš reformu un investīciju virziena sākotnējās plānošanas ir precizētas konkrētu investīciju nolūku (projektu) īstenošanas iespējas, konstatējot gan atsevišķu projektu īstenotāju nespēju ierobežotu resursu apstākļos sasniegt iepriekš plānotos mērķu rādītājus, gan arī identificējot citu projektu īstenotāju iespējas dot papildus – iepriekš neplānotu pienesumu reformu un investīciju virziena mērķu rādītāju sasniegšanā. Piemēram, projektu īstenotāji, kuru investīciju nolūki sākotnēji tika saistīti tikai ar konkrēto valsts pārvaldes procesu digitalizēšanu, ir apliecinājuši gatavību attīstīt koplietošanas platformas, ko izmantos plašāks valsts pārvaldes institūciju loks, vai arī nodot centralizēti īstenotai pārvaldībai, kontrolētai izplatīšanai vai publicēšanai atkalizmantošanai nozīmīgas datu kopas, kas sākotnējās mērķu rādītāju vērtībās nebija paredzētas. Tādējādi, konkrētu investīciju nolūku un projektu sagatavošanas laikā ir konstatēts, ka burtiska AF plāna aprakstošajā daļā formulēto investīciju nolūku īstenošana un mērķu rādītāju sasniegšana, saglabājot sākotnēji iecerēto investīciju nolūku un projektu sadalījumu starp investīcijām 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. praktiski nav iespējama. Turpretī pārceļot starp investīcijām tos projektus, kuri labāk atbilst citas minētās investīcijas mērķim, tiktu optimāli nodrošnāts to potenciālais pienesums attiecīgo investīciju rezultātu rādītāju sasniegšanā. Līdz ar to iespējams ne tikai radikāli samazināt plānoto mērķa rādītāju esošo vērtību sasniegšanas riskus, bet pat paaugstināt visaugstāk prioritārās investīcijas 2.1.3.1.i. galvenā mērķa - datu kopu rādītāja vērtību no 6 uz 10 vienlaikus nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" aprakstā un atskaites punktu un mēŗku aprakstā, kā arī aprēķināto izmaksu apmērā no sākotnēji plānotajiem 21,456000 milj. EUR uz 33,986000 milj. EUR, atbilstoši palielinot arī investīcijas galvenā mērķa rādītāja – centralizēti pārvaldīto nozarēm būtisku datu kopu skaita vērtību no 6 uz 10. Valsts pārvaldes nozaru un jomu datu kopu palielinājums un papildu finansējuma apjoms tiek iegūts no projektiem, kas tiek pārcelti no investīcijas 2.1.1.1.i. | Attiecībā uz AF plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformām un investīcijām tiek piedāvātas izmaiņas, kas ietver investīciju nolūku (projektu) un to finansējuma pārdali starp investīcijām 2.1.1.1.i., 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i., nemainot kopējo finansējuma apjomu un nesamazinot mērķu rādītājus, vienu no tiem pat būtiski palielinot.Laika posmā kopš reformu un investīciju virziena sākotnējās plānošanas ir precizētas konkrētu investīciju nolūku (projektu) īstenošanas iespējas, konstatējot gan atsevišķu projektu īstenotāju nespēju ierobežotu resursu apstākļos sasniegt iepriekš plānotos mērķu rādītājus, gan arī identificējot citu projektu īstenotāju iespējas dot papildus – iepriekš neplānotu pienesumu reformu un investīciju virziena mērķu rādītāju sasniegšanā. Piemēram, projektu īstenotāji, kuru investīciju nolūki sākotnēji tika saistīti tikai ar konkrēto valsts pārvaldes procesu digitalizēšanu, ir apliecinājuši gatavību attīstīt koplietošanas platformas, ko izmantos plašāks valsts pārvaldes institūciju loks, vai arī nodot centralizēti īstenotai pārvaldībai, kontrolētai izplatīšanai vai publicēšanai atkalizmantošanai nozīmīgas datu kopas, kas sākotnējās mērķu rādītāju vērtībās nebija paredzētas. Tādējādi, konkrētu investīciju nolūku un projektu sagatavošanas laikā ir konstatēts, ka burtiska AF plāna aprakstošajā daļā formulēto investīciju nolūku īstenošana un mērķu rādītāju sasniegšana, saglabājot sākotnēji iecerēto investīciju nolūku un projektu sadalījumu starp investīcijām 2.1.1.1.i, 2.1.2.1.i. un 2.1.3.1.i. praktiski nav iespējama. Turpretī pārceļot starp investīcijām tos projektus, kuri labāk atbilst citas minētās investīcijas mērķim, tiktu optimāli nodrošnāts to potenciālais pienesums attiecīgo investīciju rezultātu rādītāju sasniegšanā. Līdz ar to iespējams ne tikai radikāli samazināt plānoto mērķa rādītāju esošo vērtību sasniegšanas riskus, bet pat paaugstināt visaugstāk prioritārās investīcijas 2.1.3.1.i. galvenā mērķa - datu kopu rādītāja vērtību no 6 uz 10 vienlaikus nepalielinot reformu un investīciju virziena kopējās aprēķinātās izmaksas.Lūdzam AF reformu un investīciju virziena investīciju nolūku (projektu) pārstrukturēšanas - pārdales starp investīcijām, ietvaros, veikt izmaiņas 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" aprakstā un atskaites punktu un mēŗku aprakstā, kā arī aprēķināto izmaksu apmērā no sākotnēji plānotajiem 21,456000 milj. EUR uz 33,986000 milj. EUR, atbilstoši palielinot arī investīcijas galvenā mērķa rādītāja – centralizēti pārvaldīto nozarēm būtisku datu kopu skaita vērtību no 6 uz 10. Valsts pārvaldes nozaru un jomu datu kopu palielinājums un papildu finansējuma apjoms tiek iegūts no projektiem, kas tiek pārcelti no investīcijas 2.1.1.1.i. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Pielikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (aprakstošā daļa)Reforma 2.1.3. Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstībaReformas mērķis ir nodrošināt publisko un privāto datu un pakalpojumu pieejamību un koplietošanu, liekot pamatus datu un platformu ekonomikas attīstībai un savietojamībai ar Eiropas datu telpām un nodrošinot datu koplietošanu ar ES.Reforma paredz attīstīt publiskā sektora spējas vākt un apstrādāt datus un noteikt atbilstošus pārvaldības principus, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras pieeju datu apmaiņai starp nozarēm un Eiropas datu telpām.Šo reformu īsteno līdz 2023. gada 31. decembrim.Investīcija 2.1.3.1.i. Datu pieejamība, koplietošana un analītikaInvestīcijas mērķis ir veicināt datu koplietošanu ar publisko sektoru un starp publisko un privāto sektoru, principa "tikai vienreiz" ieviešanu un datu koplietošanu valsts un Eiropas mērogā.Investīcija ietver augstas pieejamības datu ielādes un atgūšanas risinājumu un datu objektu kopumu izveidi izglītības, uzņēmējdarbības, pilsonības un personu apliecinošu dokumentu nozarēs (līdz 2023. gadam) un sociālās apdrošināšanas un drošības jomā; zemes un nekustamā īpašuma jomā; un nodokļu sektoros (līdz 2026. gadam).Šo investīciju īsteno līdz 2026. gada 31. augustam |
| Atskaites punkti un mērķi | LV: 39. (Nosaukums: Nozares, par kurām attiecīgās datu kopas ir pieejamas valsts datu aprites platformā (datu agregācijas vidē) ; vērtība - 6)Datu agregacijas vide nodrošina augstas pieejamības datu ielades/atgūšanas risinajumu un nodrošina datu objektu kopumu no šadam nozarēm:1) izglītība, uzņēmējdarbība, pilsonības un personu apliecinoši dokumenti (līdz 2023. gadam);2) sociāla apdrošinašana un drošība, zeme un nekustamais īpašums, nodokļi (līdz 2026. gadam). |
| Paredzamās izmaksas | 21,456000 milj. EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 2.2.r: Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu (CID atsauce Nr.42)LV-C[C2]-R[2-2-r-] | 2.2.r: Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu (CID atsauce Nr.42)LV-C[C2]-R[2-2-r-] |
| Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. | Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | Digitālā brieduma testa sistēmas izveide uzņēmumiem, lai noteiktu uzņēmumiem nepieciešamās darbības un valsts atbalstu. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei(CID atsauce Nr.43)LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-] | 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei(CID atsauce Nr.43)LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-] |
| Lai arī jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "komersants" uz "vienība".Neparedzētu apstākļu un programmas aizkavēšanās dēļ par pusotru gadu, tiek mainīts rādītāja skaitliskais apmērs ir mainīts, to samazinot uz pusi – no 3000 uz 1750. Ar grozījumiem ir saprotams, ka, ja vienībai sagatavotajā ceļa kartē ir norādītas vairākas investīcijas, kuru ietvaros ir iespējams īstenot digitālās transformācijas projektu, katra ceļa kartē norādītā investīcija ir uzskaitāma kā atsevišķs rādītājs.Par mērķrādītāja sasniegšanu apliecināšanas dokumentiem uzskatāmi to uzņēmumu saraksts, kas no EDIC ir saņēmuši nefinansiālu atbalstu, un izvilkums no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01).Attiecīgi tiek mainīts pasākuma apraksts.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. | Lai arī jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "komersants" uz "vienība".Neparedzētu apstākļu un programmas aizkavēšanās dēļ par pusotru gadu, tiek mainīts rādītāja skaitliskais apmērs ir mainīts, to samazinot uz pusi – no 3000 uz 1750. Ar grozījumiem ir saprotams, ka, ja vienībai sagatavotajā ceļa kartē ir norādītas vairākas investīcijas, kuru ietvaros ir iespējams īstenot digitālās transformācijas projektu, katra ceļa kartē norādītā investīcija ir uzskaitāma kā atsevišķs rādītājs.Par mērķrādītāja sasniegšanu apliecināšanas dokumentiem uzskatāmi to uzņēmumu saraksts, kas no EDIC ir saņēmuši nefinansiālu atbalstu, un izvilkums no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01).Attiecīgi tiek mainīts pasākuma apraksts.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | Eiropas Digitālās inovācijas centra atbalstīto uzņēmumu skaits |
| Atskaites punkti un mērķi | To EDIC ceļa kartē noteikto investīciju skaits, ko nepieciešams īstenot vienībai (digitālā brieduma tests un mentorēšana digitālās transformācijas ceļa kartes izveidei). |
| Atskaites punkti un mērķi | Atbalstītie komersanti "3500" |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei(CID atsauce Nr.44)LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-] | 2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei(CID atsauce Nr.44)LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-] |
| Lai arī jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā,tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Ar grozījumiem ir saprotams, ka, ja vienībai sagatavotajā ceļa kartē ir norādītas vairākas investīcijas, kuru ietvaros ir iespējams īstenot digitālās transformācijas projektu, katra ceļa kartē norādītā investīcija ir uzskaitāma kā atsevišķs rādītājs. Neparedzētu apstākļu un programmas aizkavēšanās dēļ par pusotru gadu, tiek mainītsrādītāja skaitliskais apmērs ir mainīts, to samazinot uz pusi – no 7000 uz 3500.Par mērķrādītāja sasniegšanu apliecināšanas dokumentiem uzskatāmi to uzņēmumu saraksts, kas no EDIC ir saņēmuši nefinansiālu atbalstu, un izvilkums no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01).Attiecigi tiek mainīts pasākuma apraksts.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. | Lai arī jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā,tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Ar grozījumiem ir saprotams, ka, ja vienībai sagatavotajā ceļa kartē ir norādītas vairākas investīcijas, kuru ietvaros ir iespējams īstenot digitālās transformācijas projektu, katra ceļa kartē norādītā investīcija ir uzskaitāma kā atsevišķs rādītājs. Neparedzētu apstākļu un programmas aizkavēšanās dēļ par pusotru gadu, tiek mainītsrādītāja skaitliskais apmērs ir mainīts, to samazinot uz pusi – no 7000 uz 3500.Par mērķrādītāja sasniegšanu apliecināšanas dokumentiem uzskatāmi to uzņēmumu saraksts, kas no EDIC ir saņēmuši nefinansiālu atbalstu, un izvilkums no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01).Attiecigi tiek mainīts pasākuma apraksts.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | Eiropas digitālās inovācijas centra(EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits |
| Atskaites punkti un mērķi | To uzņēmumu skaits, kas no EDIC saņēmuši nefinansiālu atbalstu (digitālā brieduma tests un mentorēšana digitālās transformācijas ceļa kartes izveidei). |
| Atskaites punkti un mērķi | Atbalstītie komersanti "7000" |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 2.2.1.2.i Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā(CID atsauce Nr.45)LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-] | 2.2.1.2.i Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā(CID atsauce Nr.45)LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-] |
| Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Rādītāja skaitliskais apmērs ir nemainīgs tā kā jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.Vienlaikus tiek veikti tehniski precizējumi tā kā līgums par granta piešķiršanu tiek noslēgts starp LIAA un gala labuma guvēju (vienību), nevis EDIC un gala labuma guvēju (vienību).Attiecīgi tiek mainīts pasākuma apraksts.Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. | Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Rādītāja skaitliskais apmērs ir nemainīgs tā kā jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.Vienlaikus tiek veikti tehniski precizējumi tā kā līgums par granta piešķiršanu tiek noslēgts starp LIAA un gala labuma guvēju (vienību), nevis EDIC un gala labuma guvēju (vienību).Attiecīgi tiek mainīts pasākuma apraksts.Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | To uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu. |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķis ir sasniegts, ja starp uzņēmumu un EDIC ir noslēgts līgums par granta saņemšanu un atkārtotā digitālā brieduma testā tiek novēroti testa rezultāta uzlabojumi. |
| Atskaites punkti un mērķi | Atbalstītie komersanti/projekti "80" |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 2.2.1.2.i Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā(CID atsauce Nr.46)LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-] | 2.2.1.2.i Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā(CID atsauce Nr.46)LV-C[C2]-I[2-2-1-2-i-] |
| Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Rādītāja skaitliskais apmērs ir nemainīgs tā kā jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.Līgums par granta piešķiršanu tiek noslēgts starp LIAA un gala labuma guvēju (vienību), nevis EDIC un gala labuma guvēju (vienību).Attiecīgi tiek mainīts pasākuma apraksts.Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. | Šī brīža AF plāna redakcija nenodrošina pilnīgu noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, tādēļ, izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstam investīcijas ietvaros varētu pieteikties ne tikai uzņēmumi, bet arī investīciju mērķa grupās noteiktās biedrības un nodibinājumi, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un pašnodarbinātie, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, kas veic saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinātu iespējami lielāku digitālās transformācijas līmeņa paaugstināšanu tautsaimniecībā, sasniedzot iespējami plašāku saimnieciskās darbības veicēju un publisko personu mērķauditoriju, un virzību politikas programmas "Digitālās desmitgades ceļš" noteikto mērķu virzienā, tādējādi tiek mainīta rādītāja termins no "uzņēmums" uz "vienība". Rādītāja skaitliskais apmērs ir nemainīgs tā kā jau sākotnējais atbalsta programmas nolūks ietvēra minētos gala labuma guvējus, kā tas ir noteikts arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā.Līgums par granta piešķiršanu tiek noslēgts starp LIAA un gala labuma guvēju (vienību), nevis EDIC un gala labuma guvēju (vienību).Attiecīgi tiek mainīts pasākuma apraksts.Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā.Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | To uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts, lai digitalizētu komercdarbības procesus, un kam pēc granta saņemšanas un projekta īstenošanas uzlabojās digitālā brieduma testa rezultāts, salīdzinot ar iepriekšējo testa rezultātu. |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķis ir sasniegts, ja starp uzņēmumu un EDIC ir noslēgts līgums par granta saņemšanu un atkārtotā digitālā brieduma testā tiek novēroti testa rezultāta uzlabojumi. |
| Atskaites punkti un mērķi | Atbalstītie komersanti/projekti "200" |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 2.2.1.3.i Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā(CID atsauce Nr.47; CID atsauce Nr.48)LV-C[C2]-I[2-2-1-3-i-] | 2.2.1.3.i Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā(CID atsauce Nr.47; CID atsauce Nr.48)LV-C[C2]-I[2-2-1-3-i-] |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu. Ņemot vērā atbalsta programmu ieviešanas aizkavēšanos, un tā kā pašreizējā AF plāna redakcija nerada pārliecību izvirzīto mērķu sasniegšanai, Ekonomikas ministrija piedāvā alternatīvu rādītāju Nr.47 un Nr.48 nosaukuma un kvantitatīvās vērtības maiņai no "atbalstīto projektu skaits …" uz "apstiprināti projekti par vismaz …". Rādītāja maiņa neietekmē orientējošo rādītāja sasniegšanas termiņu.Izmaiņas nepieciešamas, lai rādītāju kvantificējot naudas izteiksmē, veicinātu izpratni par rādītāja pienesumu, kā arī nodrošinot pēc iespējas lielāku digitālās transformācijas līmeņa pieaugumu tautsaimniecībā, līdz ar ko veidotu viennozīmīgu izpratni par iespējamo atbalsta saņemšanu pētniecības un attīstības aktivitāšu veikšanai gala labuma guvēja līmenī.Investīciju 2.2.1.3.i, 5.1.1.2.i otrās kārtas un 1.2.1.2.i.2. ieviešanā un atbalsta sniegšanā paredzēts vienots modelis (lēmumu pieņemšanas un atbalsta piešķiršanas sistēma). Grozījumu ietvaros piedāvājam alternatīvu risinājumu mērķa sasniegšanai, jo sākotnējās ekspektācijas bija apstiprināt konkrētu skaitu projektu, bet, balstoties uz iepriekšējo pieredzi 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros un Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā secināts, ka investīcijas ietvaros pastāv iespēja, ka iesniedz mazāku projekta skaitu par lielāku finansējumu, kas tika sākotnēji plānots. Līdz ar to, procesā ir radusies neparedzēta laika nobīde, jo ir bijuši negaidīti apstākļi – pēc Eiropas Komisijas audita programmu izstrāde ir aizkavējusies un veidojies sadārdzinājums, lai mazinātu risku par rādītāju nesasniegšanu, nepieciešami grozījumi, kas apstiprināto projektu skaitu aizstās ar minimālo summu par kuru jābūt noslēgtiem līgumiem. Rādītājs "apstiprināti projekti par vismaz..." sniedz iespēju apstiprināt apjomīgākus un dārgākus projektus ar augstāku potenciālu, taču mazāk pēc skaita, rādītājs ir fleksibls un, ņemot vērā investīcijas ieviešanas kavēšanos, vieglāk izpildāms. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu. Ņemot vērā atbalsta programmu ieviešanas aizkavēšanos, un tā kā pašreizējā AF plāna redakcija nerada pārliecību izvirzīto mērķu sasniegšanai, Ekonomikas ministrija piedāvā alternatīvu rādītāju Nr.47 un Nr.48 nosaukuma un kvantitatīvās vērtības maiņai no "atbalstīto projektu skaits …" uz "apstiprināti projekti par vismaz …". Rādītāja maiņa neietekmē orientējošo rādītāja sasniegšanas termiņu.Izmaiņas nepieciešamas, lai rādītāju kvantificējot naudas izteiksmē, veicinātu izpratni par rādītāja pienesumu, kā arī nodrošinot pēc iespējas lielāku digitālās transformācijas līmeņa pieaugumu tautsaimniecībā, līdz ar ko veidotu viennozīmīgu izpratni par iespējamo atbalsta saņemšanu pētniecības un attīstības aktivitāšu veikšanai gala labuma guvēja līmenī.Investīciju 2.2.1.3.i, 5.1.1.2.i otrās kārtas un 1.2.1.2.i.2. ieviešanā un atbalsta sniegšanā paredzēts vienots modelis (lēmumu pieņemšanas un atbalsta piešķiršanas sistēma). Grozījumu ietvaros piedāvājam alternatīvu risinājumu mērķa sasniegšanai, jo sākotnējās ekspektācijas bija apstiprināt konkrētu skaitu projektu, bet, balstoties uz iepriekšējo pieredzi 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros un Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā secināts, ka investīcijas ietvaros pastāv iespēja, ka iesniedz mazāku projekta skaitu par lielāku finansējumu, kas tika sākotnēji plānots. Līdz ar to, procesā ir radusies neparedzēta laika nobīde, jo ir bijuši negaidīti apstākļi – pēc Eiropas Komisijas audita programmu izstrāde ir aizkavējusies un veidojies sadārdzinājums, lai mazinātu risku par rādītāju nesasniegšanu, nepieciešami grozījumi, kas apstiprināto projektu skaitu aizstās ar minimālo summu par kuru jābūt noslēgtiem līgumiem. Rādītājs "apstiprināti projekti par vismaz..." sniedz iespēju apstiprināt apjomīgākus un dārgākus projektus ar augstāku potenciālu, taču mazāk pēc skaita, rādītājs ir fleksibls un, ņemot vērā investīcijas ieviešanas kavēšanos, vieglāk izpildāms. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 47. Atbalstīto projektu skaits – 14Orientējošs pabeigšanas grafiks:2024. gada 2. CeturksnisNosaukums:Atbalstīto projektu skaitsKvantitatīvie rādītaji, mērvienība:Atbalstītie komersanti/projektiKvantitatīvie rādītaji, mērķis:14Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantus par īstenotām investīcijām; tiek paredzēts, ka viena granta summa nepārsniegs 1 000 000 EUR. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
| Atskaites punkti un mērķi | 48. Atbalstīto projektu skaits – 43Orientējošs pabeigšanas grafiks:2026. gada 2. CeturksnisNosaukums:Atbalstīto projektu skaitsKvantitatīvie rādītaji, mērvienība:Atbalstītie komersanti/projektiKvantitatīvie rādītaji, mērķis:43Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantus par īstenotām investīcijām; tiek paredzēts, ka viena granta summa nepārsniegs 1 000 000 EUR. Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 2.3.1.2.i Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība(CID atsauce Nr.63; CID atsauce Nr.64)LV-C[C2]-I[2-3-1-2-i-] | 2.3.1.2.i Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība(CID atsauce Nr.63; CID atsauce Nr.64)LV-C[C2]-I[2-3-1-2-i-] |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.2.3.1.2.i investīcijas ieviešana sākotnēji bija plānota ar 2022. gada jūniju, bet saskaņošanas process ar nozari un tiešsaistes platformas kursu apguves mehānisma izstrāde prasīja papildus laikus, kas novirzīja investīcijas sākotnējo uzsākšanu uz vēlāku. . Jāņem vērā, ka minētā investīcija ir tiešā mērā saistīta ar EDIC faktiskās darbības uzsākšanu – EDIC uzsāka darbu tikai 2023. gadā, tādējādi laika nobīde bija negaidīti uz 24 mēnešiem, kas ir 50% no sākotnēji plānotā laika. Tāpat atbalsta programmas izstrādi kavēja paralēli uzsāktais Eiropas Komisijas audits par nosacījumiem, kritērijiem, ieviešanām un kārtām. Papildus nepieciešams ņemt vērā, ka proejktu atlase un līguma slēgšaa varētu aizņemt vidēji 4mēnešu, kas kopējo uzsākšanas laiku pagarina līdz 2024. gada sākumama. Papildus pieskaitot iepirkuma procedūras ilgumu, tad pirmie apomācību kursi varētu norisināties tikai 2024. gada 2.ceturksnīNotikušas sarunas ar nozari 12.maijā un 26.jūlijā, kuru laikā tika konstatēts, ka līdz šim noteiktos rādītājus sasniegt nav iespējams, jo vēl nav beigušies iepriekšējā perioda apmācību kursi. Tāpat ne visiem komersantiem tik ātrā periodā izdodas piesaistīt līdzfinansējumu.Tādējādi atbilstoši laika nobīdei plānots mainīt Nr. 63 un Nr. 64 mērķrādītājus:Nr. 63. Mērķrādītāju līdz 2024. gada II ceturksnim samazināt līdz 375 komersantiem līdzšinējo 1286 komersantu vietā, kuriem jāatīsta digitālās prasmes.Nr. 64. Mērķrādītāju līdz 2026. gada II ceturksnim samazināt līdz 1500 komersantiem līdzšinējo 3000 komersantu vietā, kuriem jāatīsta digitālās prasmes.Izmaiņas neparedz mainīt sākotnēji plānoto investīcijas īstenošanas kārtību, mērķa grupu un laika grafiku, kas paredz digitālo prasmju attīstību komersantiem.Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.2.3.1.2.i investīcijas ieviešana sākotnēji bija plānota ar 2022. gada jūniju, bet saskaņošanas process ar nozari un tiešsaistes platformas kursu apguves mehānisma izstrāde prasīja papildus laikus, kas novirzīja investīcijas sākotnējo uzsākšanu uz vēlāku. . Jāņem vērā, ka minētā investīcija ir tiešā mērā saistīta ar EDIC faktiskās darbības uzsākšanu – EDIC uzsāka darbu tikai 2023. gadā, tādējādi laika nobīde bija negaidīti uz 24 mēnešiem, kas ir 50% no sākotnēji plānotā laika. Tāpat atbalsta programmas izstrādi kavēja paralēli uzsāktais Eiropas Komisijas audits par nosacījumiem, kritērijiem, ieviešanām un kārtām. Papildus nepieciešams ņemt vērā, ka proejktu atlase un līguma slēgšaa varētu aizņemt vidēji 4mēnešu, kas kopējo uzsākšanas laiku pagarina līdz 2024. gada sākumama. Papildus pieskaitot iepirkuma procedūras ilgumu, tad pirmie apomācību kursi varētu norisināties tikai 2024. gada 2.ceturksnīNotikušas sarunas ar nozari 12.maijā un 26.jūlijā, kuru laikā tika konstatēts, ka līdz šim noteiktos rādītājus sasniegt nav iespējams, jo vēl nav beigušies iepriekšējā perioda apmācību kursi. Tāpat ne visiem komersantiem tik ātrā periodā izdodas piesaistīt līdzfinansējumu.Tādējādi atbilstoši laika nobīdei plānots mainīt Nr. 63 un Nr. 64 mērķrādītājus:Nr. 63. Mērķrādītāju līdz 2024. gada II ceturksnim samazināt līdz 375 komersantiem līdzšinējo 1286 komersantu vietā, kuriem jāatīsta digitālās prasmes.Nr. 64. Mērķrādītāju līdz 2026. gada II ceturksnim samazināt līdz 1500 komersantiem līdzšinējo 3000 komersantu vietā, kuriem jāatīsta digitālās prasmes.Izmaiņas neparedz mainīt sākotnēji plānoto investīcijas īstenošanas kārtību, mērķa grupu un laika grafiku, kas paredz digitālo prasmju attīstību komersantiem.Precizējumi ir objektīvi pamatoti un tiem ir būtiska ietekme uz sasniedzamo mērķa grupu un ieguldījumu ietvaros sasniedzamajiem rezultātiem, ņemot vērā mērķgrupas lielumu un nozīmi digitālās pārveides mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas ieguldījumu izmaksās un sasniedzamā mērķa kvantitatīvo noteikšanu, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH pašnovērtējumu un laika grafiku. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Atskaites punkti un mērķi | 63. mērķa rādītājs: To uzņēmumu skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve - 1286 uzņēmēji. |
| 64. To uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve (saskaņā ar izslēgšanas sarakstu, kas aprakstīts ANP, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01) – 3 000. | |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēsSadaļa " B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks "LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]-T[78] | Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēsSadaļa " B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks "LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]-T[78] |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.Priekšlikums dzēst rādītāju Nr.78., apvienojot to ar mērķa rādītāju Nr.79. Izmaiņas neparedz mainīt sākotnēji plānoto investīcijas īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galveno rezultātu, kas paredz digitālās plaisas mazināšanu sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem. Piedāvātās izmaiņas paredz izmaiņas reformas/investīcijas izmaksās, nemainot investīcijai plānoto finansējumu.Priekšlikums dzēst rādītāju Nr.78., apvienojot to ar mērķa rādītāju Nr.79. Ņemot vērā kavējumu datoru iepirkumu kataloga izveidē ir kavējumi arī datoru pirkuma veikšanā , tādējādi rādītāju Nr. 78 plānots sasniegt vienlaicīgi ar rādītāju Nr. 79. Starpmērķa saglabāšana nav nepieciešama, ,jo 79.mērķrādītājs arī sākotnēji tika noteikts kā kumulatīvs rādītājs. Izmaiņas neparedz mainīt sākotnēji plānoto investīcijas īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galveno rezultātu, kas paredz digitālās plaisas mazināšanu sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem. Piedāvātās izmaiņas paredz izmaiņas reformas/investīcijas izmaksās, nemainot investīcijai plānoto finansējumu.Ņemot vērā minētās iepirkumu procedūras ietvaros radušos pretendenta jautājumus, kā arī atsevišķu pretendentu veikto iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu, tika būtiski kavēta iepirkuma līguma slēgšana (vispārīgā vienošanās tika noslēgtas 20.10.2022) no sākotnēji plānotā termiņa. Tādējādi, IZM nevarēja veikt 2.3.2.3.i datoru pasūtījumu pirms kataloga izveides un REACT-EU datortehnikas pasūtījuma noslēgšanas.Katalogs tiek veidots visaptverošs, kurā tiks iekļauta četru dažādu ekosistēmu datortehnika, trīs dažādās pozīcijās – jaudīgi datori, vidēji jaudīgi datori un mazāk jaudīgi datori, ar un bez skārienjūtīga ekrāna, kas piemēroti mācību procesam attiecīgi vidusskolā, pamatskolā un sākumskolā.Tādējādi, atbilstoši iesniegtajiem AF plāna grozījumiem 79.mērķrādītājs (svītrojot 78.mērķrādītāju un precizējot 79.mērķrādītāja vērtību), nodrošinot 22 000 datoru iegādi, tiks sasniegts 2023. gada decembrī.Izmaiņas neietekmē zaļos un digitālos mērķus un neietekmē DNSH pašnovērtējumu pēc būtības, kā arī neietekmē sadaļas "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts", "Atklāta stratēģiskā autonomija". | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.Priekšlikums dzēst rādītāju Nr.78., apvienojot to ar mērķa rādītāju Nr.79. Izmaiņas neparedz mainīt sākotnēji plānoto investīcijas īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galveno rezultātu, kas paredz digitālās plaisas mazināšanu sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem. Piedāvātās izmaiņas paredz izmaiņas reformas/investīcijas izmaksās, nemainot investīcijai plānoto finansējumu.Priekšlikums dzēst rādītāju Nr.78., apvienojot to ar mērķa rādītāju Nr.79. Ņemot vērā kavējumu datoru iepirkumu kataloga izveidē ir kavējumi arī datoru pirkuma veikšanā , tādējādi rādītāju Nr. 78 plānots sasniegt vienlaicīgi ar rādītāju Nr. 79. Starpmērķa saglabāšana nav nepieciešama, ,jo 79.mērķrādītājs arī sākotnēji tika noteikts kā kumulatīvs rādītājs. Izmaiņas neparedz mainīt sākotnēji plānoto investīcijas īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galveno rezultātu, kas paredz digitālās plaisas mazināšanu sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem. Piedāvātās izmaiņas paredz izmaiņas reformas/investīcijas izmaksās, nemainot investīcijai plānoto finansējumu.Ņemot vērā minētās iepirkumu procedūras ietvaros radušos pretendenta jautājumus, kā arī atsevišķu pretendentu veikto iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu, tika būtiski kavēta iepirkuma līguma slēgšana (vispārīgā vienošanās tika noslēgtas 20.10.2022) no sākotnēji plānotā termiņa. Tādējādi, IZM nevarēja veikt 2.3.2.3.i datoru pasūtījumu pirms kataloga izveides un REACT-EU datortehnikas pasūtījuma noslēgšanas.Katalogs tiek veidots visaptverošs, kurā tiks iekļauta četru dažādu ekosistēmu datortehnika, trīs dažādās pozīcijās – jaudīgi datori, vidēji jaudīgi datori un mazāk jaudīgi datori, ar un bez skārienjūtīga ekrāna, kas piemēroti mācību procesam attiecīgi vidusskolā, pamatskolā un sākumskolā.Tādējādi, atbilstoši iesniegtajiem AF plāna grozījumiem 79.mērķrādītājs (svītrojot 78.mērķrādītāju un precizējot 79.mērķrādītāja vērtību), nodrošinot 22 000 datoru iegādi, tiks sasniegts 2023. gada decembrī.Izmaiņas neietekmē zaļos un digitālos mērķus un neietekmē DNSH pašnovērtējumu pēc būtības, kā arī neietekmē sadaļas "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts", "Atklāta stratēģiskā autonomija". |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 78.mērķa rādītājs "IKT aprīkojuma vienību skaits mērķgrupai (izglītojamie)" |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē investīcijas kopējo summu, izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēsSadaļa " B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks "LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]-T[79] | Investīcija 2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēsSadaļa " B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks "LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i-]-T[79] |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.Izmaiņas paredz precizēt sasniedzamo mērķi (rādītāju), nemainot sākotnēji plānoto īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galveno rezultātu, kas paredz digitālās plaisas mazināšanu sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem. Piedāvātās izmaiņas paredz izmaiņas reformas/investīcijas izmaksās, nemainot investīcijai plānoto finansējumu.Lai nodrošinātu mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās portatīvās datortehnikas iegādi, Izglītības un zinātnes ministrijai izveido EIS iepirkumu katalogu. EIS katalogs tiek veidots visaptverošs, kurā tiks iekļauta četru dažādu ekosistēmu datortehnika, trīs dažādās pozīcijās – jaudīgi datori, vidēji jaudīgi datori un mazāk jaudīgi datori, kas piemēroti mācību procesam attiecīgi vidusskolā, pamatskolā un sākumskolā. Vienlaikus ar kataloga izveidi tika veikts (REACT-EU) 13.1.2.2. pasākuma "Izglītības iestāžu digitalizācija" projekta "Izglītības iestāžu digitalizācija 7.-9. klasēm" datortehnikas pasūtījums (iepirkuma identifikācijas numurs: IZM 2021/22/AK/ERAF), kura veikšanas pieredzi Izglītības un zinātnes ministrija analizē, plānojot 2.3.2.3.i. datoru piegādi un mērķa rādītāja sasniedzamo vērtību.2.3.2.3.i spēkā esošā mērķrādītāja vērtība tika plānota, balstoties uz 2020. gada cenām par datortehniku bez skārienjūtīga ekrāna. Plānojot investīcijas izmaksas tika paredzēta portatīvās tehnikas iegāde ar klaviatūru, peli un programmatūru centralizētai ierīču uzraudzībai (minimālās prasības 4 GB RAM, procesora ātrdarbība vismaz 3000, uzraudzības programmatūra, trīs gadu garantija - salīdzinot ar standarta 1 gadu juridiskajām personām). Šādas tehnikas vienības cena lielākam iepirkumam bija gandrīz 400 EUR, ko apliecināja arī 2022. gada nogalē veiktais IZM ierīču iepirkums pasākumā 13.1.2.2. "Izglītības iestāžu digitalizācija", kura ietvaros par REACT-EU finansējumu 10,56 milj.EUR ietvaros tika iegādāti 25 080 datori. Taču lietošanas pilotprojekti un testi skolās liecina, ka datortehnika bez skārienjūtīga ekrāna un pildspalvas, nenodrošina virkni funkcionālo prasību, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo saturu - piemēram - zīmētu, risinātu matemātikas formulas, veiktu piezīmes ar roku utt. Tādēļ 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros nepieciešams iegādāties ierīces arī ar skārienjūtīgo ekrānu un pildspalvu, taču to cena ir aptuveni 100 EUR uz ierīci dārgāka nekā IZM iepriekš iegādātās 2020. un 2022. gadā citu investīciju ietvaros. Vienlaikus 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros datori tiks iegādāti dažāda vecuma izglītojamajiem. Tādējādi, vienības cena var paaugstināties, piemēram, 10-12.klašu skolēniem ir nepieciešams iegādāties jaudīgākus datorus nekā 7.-9.klašu skolēniem, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un jēgpilnu mācību procesu, izmantojot digitālos resursus. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks iegādāti dažādi datori, tiek ierobežota iespēja saņemt piegādātāja atlaidi, kura tiek piedāvāta, kad tiek pasūtītas 10 000 vienības vai vairāk.IZM ārvalstu sadarbības partneru pieredze, iegādājoties līdzīgas skārienjūtīgas iekārtas izglītības iestādēm, liecina, ka datortehnika maksā 550 EUR par katru (piemērs ņemts no Gēteborgas pašvaldības), līdz ar to izvērtējot piegādātāju potenciālu, budžetā paredzam 500 EUR uz katru vienību.Ņemot vērā izmaiņas iegādes stratēģijā un REACT-EU iepirkuma rezultātu, kā arī augstāk minēto ārvalstu sadarbības partneru pieredzi, tika veikts datortehnikas vienību cenas pārrēķins, paredzot vienības cenu 500 EUR (11 000 000/ 500 = 22 000). Piemēram, pretendentu maksimālā cena par 11.5" portatīvo datortehniku ar skārienjutīgu ekrānu svārstās no 533 EUR līdz 1410 EUR Chrome OS datortehnikai vai no 870 EUR līdz 1968 EUR Windows OS datortehnikai, vai no 640 EUR līdz 1565 EUR Lenux (pretendentu cenu piedāvājums atsaucoties uz 27.08.2021.izsludināto iepirkumu ir atspoguļots 02.06.2022. iepirkuma posma gala ziņojumā Nr.2, lpp.23., un daļēji arī 03.08.2022. iepirkuma posma gala ziņojuma Nr.3, lpp.23, pēc piedāvājumu pārvērtēšanas, sk. IZM 2021/22/AK/ERAF iepirkuma dokumentāciju sadaļā "dokumenti (aktuālie)" I).Tādējādi, sākotnējā investīcija paredzēja nodrošināt lielāku skaitu bērnu ar viedierīcēm nekā piedāvātais variants, jo pēdējo divu gadu laikā veikti vairāki piloti ar datoru piegādēm skolēniem, kā arī attīstīti digitālie mācību līdzekļi, kuri izmantojami uz skārienjūtīgiem ekrāniem. Ja skolēniem no sociāli neaizsargātajām grupām tiks nodrošināta tikai tāda funkcionalitāte kā sākotnēji iecerēts (portatīvie datori bez skārienjūtīga ekrāna), tad izglītojamie nevarēs izmantot pilnvērtīgi šobrīd nodrošinātos mācību līdzekļus attālinātām mācībām. Tāpat šo divu gadu laikā ir jau iegādātas iekārtas, gan uzņēmēji ir ziedojuši tieši 2.3.2.3.i mērķa grupai, tādēļ daļai no skolēniem jau ir nodrošinātas ierīces mācībām, un tas ir mazinājis sociāli neaizsargātāko izglītojamo potenciālās vajadzības.Lai iegādātos 2.3.2.3.i datorus, tiks veikts jauns pasūtījums EIS katalogā, kas nav saistīts ar REACT-EU pasūtījumu. Tas nozīmē, ka EIS katalogā esošie piegādātāji piedāvā produkciju atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas tehniskai specifikācijai un noteica maksimālās cenas, savukārt, reālās pasūtījuma cenas būs zināmās tikai pasūtījuma veikšanas brīdī. Indikatīvais iepirkuma uzsākšanas termiņš ir 2023. gada jūnijs, lai nodrošinātu datoru piegādi līdz 2023. gada beigām.EIS katalogā iekļautās datortehnikas iegādes cena var būt augstāka par mazumtirdzniecības (Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes statistika balstās uz mazumtirdzniecības datiem), jo mazumtirdzniecības piedāvājumā: tā var būt akcijas prece (pamatā noliktavas izpārdošanas pirms modeļu maiņas, kas ir ar ļoti ierobežotu gabalu skaitu), tā ir rūpnieciski atjaunota prece (šādus datorus nevar piedāvāt EIS katalogā, kur tiks veikts datoru pasūtījums izglītojamajiem no mazaizsargātām grupām), prece nav paredzēta Latvijas tirgum un netiks apkalpota oficiālajos servisa centros (šādus datorus nevar piedāvāt EIS ietvaros), precei nav iespējams nodrošināt garantijas termiņu virs 2-3 gadiem (lētajai tehnikai 3. vai 4. lietošanas gadā būs jānomaina baterijas); ir liels risks saņemt tirgū maz sastopama ražotāja produkciju. Pagaidām, attiecīgajā pozīcijā šādu preču nav, bet vispārīgās vienošanās paredz procesu jaunu preču saskaņošanai (piegādātājs var mainīt ne tikai konkursa laikā piedāvātā ražotāja modeļus, bet arī pašu ražotāju, iesniedzot attiecīgus dokumentus), kas prasa 5 darba dienas.Vienlaikus jāņem vērā arī patēriņa cenu izmaiņas 2022. gada decembrī salīdzinot ar 2020. gada septembri ir 29,9%6 CSP norāda uz dzīves sadārdzinājumu. Energoresursu cenu kāpums7 ir ievērojams visā Eiropā, degvielas cena divu gadu laikā pieaugusi par 37,76 %. Tas norāda uz tendenci, ka tirgotāji, piegādātāji un ražotāji var paaugstināt preču cenas.Prognozējot cenu arī tika ņemti vērā sekojoši apstākļi:1) REACT-EU pasūtījuma pieredze liecina, ka piegādes termiņš ir 35 darba dienas, (t.i. piegāde ar aviotransportu, ja attiecīga datortehnika nav Eiropas noliktavās, bet pasūtītājs var norādīt arī lielāku piegādes termiņu un tad kļūst iespējama piegāde ar jūras transportu). Piegādātājs var piedāvāt mazāku cenu, ja piegādes laiks tiks pagarināts, piemēram līdz 6 mēnešiem, tomēr 2.3.2.3.i datortehnikas iegādes gadījumā tik ilgs piegādes laiks var apdraudēt mērķa rādītāja savlaicīgu sasniegšanu un izglītojamo nodrošinājumu sekmīgam mācību procesam. Tādējādi, 2.3.2.3.i pasūtījuma gadījumā tiks ņemta vērā iespējami īsāki piegādes termiņi, kas var ietekmēt cenas piedāvājumu.2) Ņemot vērā arī neparedzamo ar karadarbību Ukrainā saistītās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, tuvākajā laikā nav paredzama arī minēto apstākļu rezultātā radītās ražošanas problemātikas un piegāžu ierobežojumu mazināšanās, tādēļ ir samazināms kopējais plānoto finansējumu iegādājamo datortehnikas vienību skaits.Tādējādi Izglītības un zinātnes ministrija plāno iegādāties optimāli iespējamo portatīvās datortehnikas vienību skaitu par minētajai atbalstāmai darbībai paredzēto finansējumu 11 milj. EUR apmērā.Izmaiņas neietekmē zaļos un digitālos mērķus un neietekmē DNSH pašnovērtējumu pēc būtības kā arī neietekmē sadaļas "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts", "Atklāta stratēģiskā autonomija"..Informācija:Piemēram, šāds modelis (https://www.amazon.de/-/en/Lenovo-300e-Chromebook-Touchscreen-DDR4-SDRAM/dp/B09TLFC4TD/ref=sr_1_4?crid=1GU9ANAZU9WTS&keywords=Lenovo+300e+Chromebook&qid=1675845490&sprefix=lenovo+300e+chromebook%2Caps%2C81&sr=8-4) bez uzraudzības programmatūras un pagarinātas apkalpošanas garantijas, ir aptuveni 100 EUR dārgāks līdzīgā katalogā kā iepriekš plānotās iekārtas. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.Izmaiņas paredz precizēt sasniedzamo mērķi (rādītāju), nemainot sākotnēji plānoto īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galveno rezultātu, kas paredz digitālās plaisas mazināšanu sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem. Piedāvātās izmaiņas paredz izmaiņas reformas/investīcijas izmaksās, nemainot investīcijai plānoto finansējumu.Lai nodrošinātu mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās portatīvās datortehnikas iegādi, Izglītības un zinātnes ministrijai izveido EIS iepirkumu katalogu. EIS katalogs tiek veidots visaptverošs, kurā tiks iekļauta četru dažādu ekosistēmu datortehnika, trīs dažādās pozīcijās – jaudīgi datori, vidēji jaudīgi datori un mazāk jaudīgi datori, kas piemēroti mācību procesam attiecīgi vidusskolā, pamatskolā un sākumskolā. Vienlaikus ar kataloga izveidi tika veikts (REACT-EU) 13.1.2.2. pasākuma "Izglītības iestāžu digitalizācija" projekta "Izglītības iestāžu digitalizācija 7.-9. klasēm" datortehnikas pasūtījums (iepirkuma identifikācijas numurs: IZM 2021/22/AK/ERAF), kura veikšanas pieredzi Izglītības un zinātnes ministrija analizē, plānojot 2.3.2.3.i. datoru piegādi un mērķa rādītāja sasniedzamo vērtību.2.3.2.3.i spēkā esošā mērķrādītāja vērtība tika plānota, balstoties uz 2020. gada cenām par datortehniku bez skārienjūtīga ekrāna. Plānojot investīcijas izmaksas tika paredzēta portatīvās tehnikas iegāde ar klaviatūru, peli un programmatūru centralizētai ierīču uzraudzībai (minimālās prasības 4 GB RAM, procesora ātrdarbība vismaz 3000, uzraudzības programmatūra, trīs gadu garantija - salīdzinot ar standarta 1 gadu juridiskajām personām). Šādas tehnikas vienības cena lielākam iepirkumam bija gandrīz 400 EUR, ko apliecināja arī 2022. gada nogalē veiktais IZM ierīču iepirkums pasākumā 13.1.2.2. "Izglītības iestāžu digitalizācija", kura ietvaros par REACT-EU finansējumu 10,56 milj.EUR ietvaros tika iegādāti 25 080 datori. Taču lietošanas pilotprojekti un testi skolās liecina, ka datortehnika bez skārienjūtīga ekrāna un pildspalvas, nenodrošina virkni funkcionālo prasību, lai pilnvērtīgi izmantotu digitālo saturu - piemēram - zīmētu, risinātu matemātikas formulas, veiktu piezīmes ar roku utt. Tādēļ 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros nepieciešams iegādāties ierīces arī ar skārienjūtīgo ekrānu un pildspalvu, taču to cena ir aptuveni 100 EUR uz ierīci dārgāka nekā IZM iepriekš iegādātās 2020. un 2022. gadā citu investīciju ietvaros. Vienlaikus 2.3.2.3.i investīcijas ietvaros datori tiks iegādāti dažāda vecuma izglītojamajiem. Tādējādi, vienības cena var paaugstināties, piemēram, 10-12.klašu skolēniem ir nepieciešams iegādāties jaudīgākus datorus nekā 7.-9.klašu skolēniem, lai nodrošinātu kvalitatīvāku un jēgpilnu mācību procesu, izmantojot digitālos resursus. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks iegādāti dažādi datori, tiek ierobežota iespēja saņemt piegādātāja atlaidi, kura tiek piedāvāta, kad tiek pasūtītas 10 000 vienības vai vairāk.IZM ārvalstu sadarbības partneru pieredze, iegādājoties līdzīgas skārienjūtīgas iekārtas izglītības iestādēm, liecina, ka datortehnika maksā 550 EUR par katru (piemērs ņemts no Gēteborgas pašvaldības), līdz ar to izvērtējot piegādātāju potenciālu, budžetā paredzam 500 EUR uz katru vienību.Ņemot vērā izmaiņas iegādes stratēģijā un REACT-EU iepirkuma rezultātu, kā arī augstāk minēto ārvalstu sadarbības partneru pieredzi, tika veikts datortehnikas vienību cenas pārrēķins, paredzot vienības cenu 500 EUR (11 000 000/ 500 = 22 000). Piemēram, pretendentu maksimālā cena par 11.5" portatīvo datortehniku ar skārienjutīgu ekrānu svārstās no 533 EUR līdz 1410 EUR Chrome OS datortehnikai vai no 870 EUR līdz 1968 EUR Windows OS datortehnikai, vai no 640 EUR līdz 1565 EUR Lenux (pretendentu cenu piedāvājums atsaucoties uz 27.08.2021.izsludināto iepirkumu ir atspoguļots 02.06.2022. iepirkuma posma gala ziņojumā Nr.2, lpp.23., un daļēji arī 03.08.2022. iepirkuma posma gala ziņojuma Nr.3, lpp.23, pēc piedāvājumu pārvērtēšanas, sk. IZM 2021/22/AK/ERAF iepirkuma dokumentāciju sadaļā "dokumenti (aktuālie)" I).Tādējādi, sākotnējā investīcija paredzēja nodrošināt lielāku skaitu bērnu ar viedierīcēm nekā piedāvātais variants, jo pēdējo divu gadu laikā veikti vairāki piloti ar datoru piegādēm skolēniem, kā arī attīstīti digitālie mācību līdzekļi, kuri izmantojami uz skārienjūtīgiem ekrāniem. Ja skolēniem no sociāli neaizsargātajām grupām tiks nodrošināta tikai tāda funkcionalitāte kā sākotnēji iecerēts (portatīvie datori bez skārienjūtīga ekrāna), tad izglītojamie nevarēs izmantot pilnvērtīgi šobrīd nodrošinātos mācību līdzekļus attālinātām mācībām. Tāpat šo divu gadu laikā ir jau iegādātas iekārtas, gan uzņēmēji ir ziedojuši tieši 2.3.2.3.i mērķa grupai, tādēļ daļai no skolēniem jau ir nodrošinātas ierīces mācībām, un tas ir mazinājis sociāli neaizsargātāko izglītojamo potenciālās vajadzības.Lai iegādātos 2.3.2.3.i datorus, tiks veikts jauns pasūtījums EIS katalogā, kas nav saistīts ar REACT-EU pasūtījumu. Tas nozīmē, ka EIS katalogā esošie piegādātāji piedāvā produkciju atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas tehniskai specifikācijai un noteica maksimālās cenas, savukārt, reālās pasūtījuma cenas būs zināmās tikai pasūtījuma veikšanas brīdī. Indikatīvais iepirkuma uzsākšanas termiņš ir 2023. gada jūnijs, lai nodrošinātu datoru piegādi līdz 2023. gada beigām.EIS katalogā iekļautās datortehnikas iegādes cena var būt augstāka par mazumtirdzniecības (Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes statistika balstās uz mazumtirdzniecības datiem), jo mazumtirdzniecības piedāvājumā: tā var būt akcijas prece (pamatā noliktavas izpārdošanas pirms modeļu maiņas, kas ir ar ļoti ierobežotu gabalu skaitu), tā ir rūpnieciski atjaunota prece (šādus datorus nevar piedāvāt EIS katalogā, kur tiks veikts datoru pasūtījums izglītojamajiem no mazaizsargātām grupām), prece nav paredzēta Latvijas tirgum un netiks apkalpota oficiālajos servisa centros (šādus datorus nevar piedāvāt EIS ietvaros), precei nav iespējams nodrošināt garantijas termiņu virs 2-3 gadiem (lētajai tehnikai 3. vai 4. lietošanas gadā būs jānomaina baterijas); ir liels risks saņemt tirgū maz sastopama ražotāja produkciju. Pagaidām, attiecīgajā pozīcijā šādu preču nav, bet vispārīgās vienošanās paredz procesu jaunu preču saskaņošanai (piegādātājs var mainīt ne tikai konkursa laikā piedāvātā ražotāja modeļus, bet arī pašu ražotāju, iesniedzot attiecīgus dokumentus), kas prasa 5 darba dienas.Vienlaikus jāņem vērā arī patēriņa cenu izmaiņas 2022. gada decembrī salīdzinot ar 2020. gada septembri ir 29,9%6 CSP norāda uz dzīves sadārdzinājumu. Energoresursu cenu kāpums7 ir ievērojams visā Eiropā, degvielas cena divu gadu laikā pieaugusi par 37,76 %. Tas norāda uz tendenci, ka tirgotāji, piegādātāji un ražotāji var paaugstināt preču cenas.Prognozējot cenu arī tika ņemti vērā sekojoši apstākļi:1) REACT-EU pasūtījuma pieredze liecina, ka piegādes termiņš ir 35 darba dienas, (t.i. piegāde ar aviotransportu, ja attiecīga datortehnika nav Eiropas noliktavās, bet pasūtītājs var norādīt arī lielāku piegādes termiņu un tad kļūst iespējama piegāde ar jūras transportu). Piegādātājs var piedāvāt mazāku cenu, ja piegādes laiks tiks pagarināts, piemēram līdz 6 mēnešiem, tomēr 2.3.2.3.i datortehnikas iegādes gadījumā tik ilgs piegādes laiks var apdraudēt mērķa rādītāja savlaicīgu sasniegšanu un izglītojamo nodrošinājumu sekmīgam mācību procesam. Tādējādi, 2.3.2.3.i pasūtījuma gadījumā tiks ņemta vērā iespējami īsāki piegādes termiņi, kas var ietekmēt cenas piedāvājumu.2) Ņemot vērā arī neparedzamo ar karadarbību Ukrainā saistītās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, tuvākajā laikā nav paredzama arī minēto apstākļu rezultātā radītās ražošanas problemātikas un piegāžu ierobežojumu mazināšanās, tādēļ ir samazināms kopējais plānoto finansējumu iegādājamo datortehnikas vienību skaits.Tādējādi Izglītības un zinātnes ministrija plāno iegādāties optimāli iespējamo portatīvās datortehnikas vienību skaitu par minētajai atbalstāmai darbībai paredzēto finansējumu 11 milj. EUR apmērā.Izmaiņas neietekmē zaļos un digitālos mērķus un neietekmē DNSH pašnovērtējumu pēc būtības kā arī neietekmē sadaļas "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts", "Atklāta stratēģiskā autonomija"..Informācija:Piemēram, šāds modelis (https://www.amazon.de/-/en/Lenovo-300e-Chromebook-Touchscreen-DDR4-SDRAM/dp/B09TLFC4TD/ref=sr_1_4?crid=1GU9ANAZU9WTS&keywords=Lenovo+300e+Chromebook&qid=1675845490&sprefix=lenovo+300e+chromebook%2Caps%2C81&sr=8-4) bez uzraudzības programmatūras un pagarinātas apkalpošanas garantijas, ir aptuveni 100 EUR dārgāks līdzīgā katalogā kā iepriekš plānotās iekārtas. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 79.mērķa rādītājs "IKT aprīkojuma vienību skaits mērķgrupai (izglītojamie)"Mērķis: 26 620 |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē investīcijas kopējo summu, izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav |
| 2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībaAtskaites punkts Nr. 55 | 2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībaAtskaites punkts Nr. 55 |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus, jo ir identificēta labāka alternatīva (nosacījumu un atbalsta pasākumu vienlaicīga stāšanās spēkā), lai sasniegtu sākotnējo mērķi .1. Viena no ekonomikas transformācijas procesa sastāvdaļām uz inovācijām balstītas ekonomikas attīstībā ir tautsaimniecībā esošā darbaspēka produktivitātēs kāpināšana. Lai to īstenotu ir nepieciešams komplekss pasākumu kopums valsts normatīvajā regulējumā.Lai izstrādātu normatīvo regulējumu darba devēju atbalstam savu darbinieku papildu izglītošanā, Latvija 2021. gada jūlijā uzsāka sadarbību ar OECD par EK DG REGIO atbalstītā projekta pieteikuma "Atbalsts darba devējiem prasmju attīstīšanas veicināšanā Latvijā" ("Support employers in promoting skills development in Latvia"(21LV06))" (turpmāk – TSI projekts) īstenošanu. TSI projekta mērķis ir atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju jauna normatīvā regulējuma izstrādē, lai stimulētu darba devējus savu darbinieku prasmju paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai (atbilstoši Izglītības likuma 14. panta 34. punktam un 59. panta sestajai daļai).2. Projektā iesaistītās puses nonāca pie secinājuma, ka kvalitatīva rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams vienots normatīvais ietvars, kas aptvertu: (1) atbalsta pasākumus darba devēju stimuliem (jo īpaši MVU) izglītot savus darbiniekus; (2) pienākumus un kritērijus atbalsta saņemšanai un (3) kārtību atbalsta saņemšanai, līdz ar to Izglītības likuma 59.panta sestajā daļā noteiktajām prasībām un TSI projekta rezultātā piedāvātajiem atbalsta pasākumiem ir jānosaka viens spēkā stāšanās termiņš.3. TSI projekta ietvaros tiks izstrādātas praktiskas vadlīnijas, lai attīstītu normatīvo regulējumu darba devēju atbalstam un ieguldījumu veicināšanai darbinieku prasmju pilnveidē (2023. gada 2. ceturksnis); monitoringa ietvars, t.sk. metodoloģija un uzraudzības rādītāji, kas sekmēs ieviesto atbalsta pasākumu īstenošanas novērtējumu (2023. gada 3. ceturksnis), un izveidots ceļvedis turpmākiem rīcības virzieniem ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai (2023. gada 3. ceturksnis).4. Darbs pie vienotā ietvara izstrādes TSI projektā turpināsies līdz 2023. gada augustam un, balstoties uz TSI projekta rezultātiem, normatīvā regulējuma izstrāde un apstiprināšana plānota līdz 2023. gada beigām.5. Līdz ar to 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā tika izstrādāts un 2023. gada 24. janvārī ir atbalstīts Ministru kabinetā tālākai virzībai uz Saeimu ar 2023. gada valsts budžeta projektu saistīto likumprojektu kopumā likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz Izglītības likuma 59.panta septītās daļas piemērošanas spēkā stāšanos no 2023. gada 31. decembra. Likumprojekta iekļaušanu ar 2023. gada valsts budžetu saistīto likumprojektu kopumā ir atbalstījusi arī Saeimas Budžeta komisija. Saeimas otrajā lasījumā likumprojekts, kopā ar citiem Izglītības likuma grozījumiem tika nodots turpmākajām darbam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.6. AF 55. atskaites punktā minētais normatīvais regulējums tiks izstrādāts, iekļaujot tajā TSI projekta 1.kārtas ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmuma darbineiku apmābībāmi" pasākumu izstrādājot kā atbalsta stimulu darba devējiem savu darbinieku papildu izglītošanai, kas veicinās tiesisko noteiktību un caurskatāmību attiecībā uz pušu pienākumiem un tiesībām SAM 4.2.4.1. ietvaros. Ar pieteiktajiem AF grozījumiem rādītāja Nr.55 ietvaros plānots izstrādāt ne tikai atbalstu darba devēju darbinieku apmācībām, bet arī ieviest tautsaimniecības vajadzībām stumulētu prasmju apguvi uzņēmuma darbinieku pilnveidei un tādējādi sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu un tehnoloģisko inovāciju ieviešanu.7. Minētais ekonomikas transformācijas process uz inovācijām balstītas ekonomikas attīstību un tā nepieciešamība koncentrēties uz darbinieku produktivitātes kāpināšanu caur mērķtiecīgām atbalsta investīcijām ir apstiprināta arī Cilvēkkapitāla attīstības padomē 2023. gada sākumā. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus, jo ir identificēta labāka alternatīva (nosacījumu un atbalsta pasākumu vienlaicīga stāšanās spēkā), lai sasniegtu sākotnējo mērķi .1. Viena no ekonomikas transformācijas procesa sastāvdaļām uz inovācijām balstītas ekonomikas attīstībā ir tautsaimniecībā esošā darbaspēka produktivitātēs kāpināšana. Lai to īstenotu ir nepieciešams komplekss pasākumu kopums valsts normatīvajā regulējumā.Lai izstrādātu normatīvo regulējumu darba devēju atbalstam savu darbinieku papildu izglītošanā, Latvija 2021. gada jūlijā uzsāka sadarbību ar OECD par EK DG REGIO atbalstītā projekta pieteikuma "Atbalsts darba devējiem prasmju attīstīšanas veicināšanā Latvijā" ("Support employers in promoting skills development in Latvia"(21LV06))" (turpmāk – TSI projekts) īstenošanu. TSI projekta mērķis ir atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju jauna normatīvā regulējuma izstrādē, lai stimulētu darba devējus savu darbinieku prasmju paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai (atbilstoši Izglītības likuma 14. panta 34. punktam un 59. panta sestajai daļai).2. Projektā iesaistītās puses nonāca pie secinājuma, ka kvalitatīva rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams vienots normatīvais ietvars, kas aptvertu: (1) atbalsta pasākumus darba devēju stimuliem (jo īpaši MVU) izglītot savus darbiniekus; (2) pienākumus un kritērijus atbalsta saņemšanai un (3) kārtību atbalsta saņemšanai, līdz ar to Izglītības likuma 59.panta sestajā daļā noteiktajām prasībām un TSI projekta rezultātā piedāvātajiem atbalsta pasākumiem ir jānosaka viens spēkā stāšanās termiņš.3. TSI projekta ietvaros tiks izstrādātas praktiskas vadlīnijas, lai attīstītu normatīvo regulējumu darba devēju atbalstam un ieguldījumu veicināšanai darbinieku prasmju pilnveidē (2023. gada 2. ceturksnis); monitoringa ietvars, t.sk. metodoloģija un uzraudzības rādītāji, kas sekmēs ieviesto atbalsta pasākumu īstenošanas novērtējumu (2023. gada 3. ceturksnis), un izveidots ceļvedis turpmākiem rīcības virzieniem ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmai (2023. gada 3. ceturksnis).4. Darbs pie vienotā ietvara izstrādes TSI projektā turpināsies līdz 2023. gada augustam un, balstoties uz TSI projekta rezultātiem, normatīvā regulējuma izstrāde un apstiprināšana plānota līdz 2023. gada beigām.5. Līdz ar to 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā tika izstrādāts un 2023. gada 24. janvārī ir atbalstīts Ministru kabinetā tālākai virzībai uz Saeimu ar 2023. gada valsts budžeta projektu saistīto likumprojektu kopumā likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz Izglītības likuma 59.panta septītās daļas piemērošanas spēkā stāšanos no 2023. gada 31. decembra. Likumprojekta iekļaušanu ar 2023. gada valsts budžetu saistīto likumprojektu kopumā ir atbalstījusi arī Saeimas Budžeta komisija. Saeimas otrajā lasījumā likumprojekts, kopā ar citiem Izglītības likuma grozījumiem tika nodots turpmākajām darbam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.6. AF 55. atskaites punktā minētais normatīvais regulējums tiks izstrādāts, iekļaujot tajā TSI projekta 1.kārtas ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmuma darbineiku apmābībāmi" pasākumu izstrādājot kā atbalsta stimulu darba devējiem savu darbinieku papildu izglītošanai, kas veicinās tiesisko noteiktību un caurskatāmību attiecībā uz pušu pienākumiem un tiesībām SAM 4.2.4.1. ietvaros. Ar pieteiktajiem AF grozījumiem rādītāja Nr.55 ietvaros plānots izstrādāt ne tikai atbalstu darba devēju darbinieku apmācībām, bet arī ieviest tautsaimniecības vajadzībām stumulētu prasmju apguvi uzņēmuma darbinieku pilnveidei un tādējādi sekmētu darba spēka produktivitātes paaugstināšanu un tehnoloģisko inovāciju ieviešanu.7. Minētais ekonomikas transformācijas process uz inovācijām balstītas ekonomikas attīstību un tā nepieciešamība koncentrēties uz darbinieku produktivitātes kāpināšanu caur mērķtiecīgām atbalsta investīcijām ir apstiprināta arī Cilvēkkapitāla attīstības padomē 2023. gada sākumā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Atskaites punkti un mērķi | 55.Normatīvais regulējums, kas nosaka kritērijus un kārtību attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem izglītot to darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem izglītoties (2022.g. 4.cet.).Atbildība par ziņošanu un īstenošanu: IZM |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| 2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībaAtskaites punkts Nr.57 | 2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībaAtskaites punkts Nr.57 |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus, jo ir identificēta labāka alternatīva (nosacījumu un atbalsta pasākumu vienlaicīga stāšanās spēkā), lai sasniegtu sākotnējo mērķi.Uz doto brīdi rādītājs Nr.55 paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, iekļaujot kritērijus un kārtību attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem izglītot tos darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem izglītoties. Savukārt rādītājs Nr.57 paredz iztrādāt Ministru kabineta noteikumus, iekļaujot kritērijus, kārtības un atbalsta pasākumu pieņemšana attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem (jo īpaši mazajās un vidējās nozarēs) izglītot savus darbiniekus.Nodrošinot labāku alternatīvu rādītāja Nr.55 un Nr.57 sasniegšanā, ņemot vērā Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemtos lēmumus par nepieciešamību ieviest uz uzņēmumu vajadzībās balstītus atbalsta instrumentus dabaspēka kvalifikācijas celšanai ne tikai caur formālo izglītību, plānots izstrādāt vienus Ministru kabineta noteikumus ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmuma darbinieku apmācībām" abu rādītāju ietvaros, nepieļaujot finansējuma nedublēšanos rādītāju ietvaros, grozījumu ietvaros tiek dzēst rādītājs Nr. 57. Turklāt ņemot līdz šim saņemtos Eiropas Komisijas skaidrojumus, ka vairākus rādītājus nevar pamatot ar vienu dokumentu, bet pēc būtības minētie Atskaites punkti Nr.55 un 57 paredz identisku kārtību, nepieciešams Atskaites punktu Nr.57 dzēst. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus, jo ir identificēta labāka alternatīva (nosacījumu un atbalsta pasākumu vienlaicīga stāšanās spēkā), lai sasniegtu sākotnējo mērķi.Uz doto brīdi rādītājs Nr.55 paredz izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, iekļaujot kritērijus un kārtību attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem izglītot tos darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem izglītoties. Savukārt rādītājs Nr.57 paredz iztrādāt Ministru kabineta noteikumus, iekļaujot kritērijus, kārtības un atbalsta pasākumu pieņemšana attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem (jo īpaši mazajās un vidējās nozarēs) izglītot savus darbiniekus.Nodrošinot labāku alternatīvu rādītāja Nr.55 un Nr.57 sasniegšanā, ņemot vērā Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemtos lēmumus par nepieciešamību ieviest uz uzņēmumu vajadzībās balstītus atbalsta instrumentus dabaspēka kvalifikācijas celšanai ne tikai caur formālo izglītību, plānots izstrādāt vienus Ministru kabineta noteikumus ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmuma darbinieku apmācībām" abu rādītāju ietvaros, nepieļaujot finansējuma nedublēšanos rādītāju ietvaros, grozījumu ietvaros tiek dzēst rādītājs Nr. 57. Turklāt ņemot līdz šim saņemtos Eiropas Komisijas skaidrojumus, ka vairākus rādītājus nevar pamatot ar vienu dokumentu, bet pēc būtības minētie Atskaites punkti Nr.55 un 57 paredz identisku kārtību, nepieciešams Atskaites punktu Nr.57 dzēst. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Atskaites punkti un mērķi | 57. Kritēriju, kārtības un atbalsta pasākumu pieņemšana attiecībā uz stimuliem un pienākumiem uzņēmumiem (jo īpaši mazajās un vidējās nozarēs) izglītot savus darbiniekus (2023. g. 4.cet.)Atbildība par ziņošanu un īstenošanu: IZM |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| 2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībaAtskaites punkts Nr. 58 un Atskaites punkts Nr.59 | 2.3. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstībaAtskaites punkts Nr. 58 un Atskaites punkts Nr.59 |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus.Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta projekta "Atbalsts darba devējiem prasmju attīstīšanas veicināšanā Latvijā" ("Supporting employers to promote skills development in Latvia - OECD "(21LV06), turpmāk – TSI projekts) ietvaros, izvērtējot esošo situāciju, attīstības tendences un citu valstu pieredzi, kā arī apzinot sociālo un sadarbības partneru, tostarp nozaru pārstāvju viedokļus, OECD eksperti ir sagatavojuši priekšlikumus atbalsta pasākumu ekosistēmai darba devējiem darbinieku izglītošanai. Priekšlikumi iekļauj gan īstermiņā, gan vidējā termiņā ieviešamos atbalsta pasākumus. OECD rosina primāri uzsākt SAM 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanu, savukārt prasmju fondu ieviešanu rosina īstenot vidējā termiņā: "2027. gads šķiet piemērots prasmju fondu pirmajai ieviešanai (The application round in 2027 seems a feasible date for a first introduction of Skills Funds)"8.Atsaucoties uz konsultācijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, OECD norāda, ka ir nepieciešama papildu analīze un konsultācijas, lai attīstītu Latvijai piemērotu prasmju fondu konceptu ("the piloting of Skills Funds should be subject to careful planning and additional analysis prior to implementation. A consultation process in 2023 should be set up to develop a feasible model of Skills Funds in the Latvian context")9.Tāpat prasmju fondiem nevajadzētu pārklāties ar citām atbalsta programmām darba devējiem savu darbinieku izglītošanai, uz ko vērš uzmanību arī OECD10. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija ir pārņēmusi Ministru kabineta regulējuma attīstību un ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" pasākuma īstenošanu (t.i. AF 55. un 57. mērķa rādītāji), lai nodrošinātu minēto pasākumu nepārklāšanos, prasmju fondus būtu jāievieš tajās nozarēs, kas nekvalificēsies Ekonomikas ministrijas plānotajām atbalstam. Ievērojot minēto, nozarēs, kurās potenciāli varētu attīstīt prasmju fondu pieeju varēs identificēt tikai pēc ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmumu darbinieku apmācībām" regulējuma spēkā stāšanās, kas plānota 2023. gada beigās.Ievērojot TSI projekta atziņas, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – VRP) tika iekļauts uzdevuma Ekonomikas ministrijai izvērtēt prasmju fondu attīstības iespējas (171.6 (3))ierosinātie grozījumi paredz:1) noteikt 58. mērķa rādītājam izpildes termiņu 2024. gada 3. ceturksni (patlaban 2023. gada 4. ceturksnis), lai:a) salāgotu plānoto Ministru kabineta noteikumu par prasmju fondu ieviešanu izstrādes un saskaņošanas laika grafiku ar: noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izvērtēt prasmju fondu attīstības iespējas (171.6 (3));b) nodrošinātu atbalsta nepārklāšanos ar citām ESF atbalsta programmām darba devējiem savu darbinieku izglītošanai.2) precizēt 59. atskaites punkta un mērķa aprakstu, nosakot, ka ir uzsākts vismaz viens izmēģinājuma projekts par prasmju fondu īstenošanu, attiecīgi precizējot pārbaudes mehānismus un pabeigšanas grafiku.Vēl 2020. gadā OECD Prasmju stratēģijas ziņojumā "OECD Skills Strategy Implementation Guidance for Latvia (2020)" noradīja, ka Covid-19 krīze īstermiņā nelabvēlīgi ietekmēja darba devējus, līdz ar to, prasmju fondu ieviešana varētu tikt atlikta līdz ekonomikas atveseļošanās posmam, vai prasmju fondi varētu tikt izmēģināti nozarēs, kuras nav būtiski skartas11. Ievērojot Covid-19 pandēmijas sekas, tām sekojošo karu Ukrainā, enerģētikas krīzi un lēnu ekonomikas izaugsmi patlaban ir vērojama nozaru zema interese par šādas dalītās atbildības iniciatīvas uzsākšanu praksē, kā arī prasmju fondu izmēģinājumam atvēlētā ESF finansējuma samazinājumu, pārdalot to citām aktivitātēm. Ievērojot minēto pastāv risks, ka sākotnēji rādītāji par vismaz trīs nozares līdzdalību, varētu netikt sasniegts. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus.Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta projekta "Atbalsts darba devējiem prasmju attīstīšanas veicināšanā Latvijā" ("Supporting employers to promote skills development in Latvia - OECD "(21LV06), turpmāk – TSI projekts) ietvaros, izvērtējot esošo situāciju, attīstības tendences un citu valstu pieredzi, kā arī apzinot sociālo un sadarbības partneru, tostarp nozaru pārstāvju viedokļus, OECD eksperti ir sagatavojuši priekšlikumus atbalsta pasākumu ekosistēmai darba devējiem darbinieku izglītošanai. Priekšlikumi iekļauj gan īstermiņā, gan vidējā termiņā ieviešamos atbalsta pasākumus. OECD rosina primāri uzsākt SAM 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanu, savukārt prasmju fondu ieviešanu rosina īstenot vidējā termiņā: "2027. gads šķiet piemērots prasmju fondu pirmajai ieviešanai (The application round in 2027 seems a feasible date for a first introduction of Skills Funds)"8.Atsaucoties uz konsultācijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, OECD norāda, ka ir nepieciešama papildu analīze un konsultācijas, lai attīstītu Latvijai piemērotu prasmju fondu konceptu ("the piloting of Skills Funds should be subject to careful planning and additional analysis prior to implementation. A consultation process in 2023 should be set up to develop a feasible model of Skills Funds in the Latvian context")9.Tāpat prasmju fondiem nevajadzētu pārklāties ar citām atbalsta programmām darba devējiem savu darbinieku izglītošanai, uz ko vērš uzmanību arī OECD10. Ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrija ir pārņēmusi Ministru kabineta regulējuma attīstību un ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" pasākuma īstenošanu (t.i. AF 55. un 57. mērķa rādītāji), lai nodrošinātu minēto pasākumu nepārklāšanos, prasmju fondus būtu jāievieš tajās nozarēs, kas nekvalificēsies Ekonomikas ministrijas plānotajām atbalstam. Ievērojot minēto, nozarēs, kurās potenciāli varētu attīstīt prasmju fondu pieeju varēs identificēt tikai pēc ESF SAM 4.2.4.1."Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmumu darbinieku apmācībām" regulējuma spēkā stāšanās, kas plānota 2023. gada beigās.Ievērojot TSI projekta atziņas, Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – VRP) tika iekļauts uzdevuma Ekonomikas ministrijai izvērtēt prasmju fondu attīstības iespējas (171.6 (3))ierosinātie grozījumi paredz:1) noteikt 58. mērķa rādītājam izpildes termiņu 2024. gada 3. ceturksni (patlaban 2023. gada 4. ceturksnis), lai:a) salāgotu plānoto Ministru kabineta noteikumu par prasmju fondu ieviešanu izstrādes un saskaņošanas laika grafiku ar: noteikto uzdevumu Ekonomikas ministrijai izvērtēt prasmju fondu attīstības iespējas (171.6 (3));b) nodrošinātu atbalsta nepārklāšanos ar citām ESF atbalsta programmām darba devējiem savu darbinieku izglītošanai.2) precizēt 59. atskaites punkta un mērķa aprakstu, nosakot, ka ir uzsākts vismaz viens izmēģinājuma projekts par prasmju fondu īstenošanu, attiecīgi precizējot pārbaudes mehānismus un pabeigšanas grafiku.Vēl 2020. gadā OECD Prasmju stratēģijas ziņojumā "OECD Skills Strategy Implementation Guidance for Latvia (2020)" noradīja, ka Covid-19 krīze īstermiņā nelabvēlīgi ietekmēja darba devējus, līdz ar to, prasmju fondu ieviešana varētu tikt atlikta līdz ekonomikas atveseļošanās posmam, vai prasmju fondi varētu tikt izmēģināti nozarēs, kuras nav būtiski skartas11. Ievērojot Covid-19 pandēmijas sekas, tām sekojošo karu Ukrainā, enerģētikas krīzi un lēnu ekonomikas izaugsmi patlaban ir vērojama nozaru zema interese par šādas dalītās atbildības iniciatīvas uzsākšanu praksē, kā arī prasmju fondu izmēģinājumam atvēlētā ESF finansējuma samazinājumu, pārdalot to citām aktivitātēm. Ievērojot minēto pastāv risks, ka sākotnēji rādītāji par vismaz trīs nozares līdzdalību, varētu netikt sasniegts. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | - |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja Nr.58. Mērķrādītāja nosaukums: Prasmju fondu koncepcijas izstrāde Orientējošais pabeigšanas grafiks: (2023.g. 4.cet.). Pārbaudes mehānisms: Ministru kabineta noteikumu kopija un saite uz publikāciju oficiālajā izdevumā, tostarp atsauce uz norādi par stāšanos spēkā, kopā ar kopsavilkuma dokumentu, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts, kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Atskaites punkta un mērķa apraksts: Stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par prasmju fondu ieviešanu, kuros noteikta prasmju fondu struktūra un iesaistīto personu tiesības un pienākumi. Mērķrādītāja Nr.59. Mērķrādītāja nosaukums: Prasmju fondu izmēģinājuma projekti Orientējošais pabeigšanas grafiks: (2026.g. 2.cet.) Pārbaudes mehānisms: Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) ziņojumu par izmēģinājuma projektu rezultātiem un norādi par turpmākajiem pasākumiem; b) prasmju fondiem veltītu trīs izmēģinājuma projektu īstenošanai nepieciešamo līgumu kopijas; c) apliecinājumu par trīs izmēģinājuma projektu pabeigšanu. Atskaites punkta un mērķa apraksts: Trīs izmēģinājuma projekti par prasmju fondiem izraudzītās nozarēs (trīs nozarēs ar augstāku gatavības pakāpi šādai uz sociālo dialogu balstītai pieejai, piemēram, kurās ir īstenotas vispārējas vienošanās). Izmēģinājuma projekta mērķis ir novērtēt šādas pieejas efektivitāti Latvijas kontekstā, tostarp izmēģinot tādus aspektus kā a) valsts un privāto līdzieguldījumu proporcionalitāti un dinamiku laika gaitā, b) sadarbības modeli starp uzņēmumiem un darba ņēmēju organizācijām nozarēs un saistītajās nozarēs, lai sagatavotu kopīgu mācību kārtību, tostarp "nākotnes prasmju" pilnīgu integrāciju, c) pasākuma efektivitāti tā mērķu sasniegšanā. |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība65.mēŗkrādītājs | 2.3.1.3.i Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība65.mēŗkrādītājs |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktos mērķus.Ir nepieciešams precizēt 2.3.1.3. investīcijas "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība" 65.mērķa rādītāja vērtību – apmācītais IKT speciālistu skaits, to mazinot no 1000 uz 500. Mērķa rādītāja vērtības samazināšana pamatota ar AF finansējuma – 4 milj. EUR, pārdali uz uz investīciju 3.1.1.5.i. "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" komponentē Nr.3."Nevienlīdzības mazināšana" reformas 3.1.1.r. "Administratīvi teritoriālā reforma" ietvaros. Investīciju pārdales priekšlikumu pamato kopējā valdības prioritāte - izveidot ilgtspējīgu un kvalitatīvu vispārējās izglītības skolu tīklu, lai nodrošinātu pietiekamu STEM un IKT jomas izglītojamo gan formalās gan neformālās izglītības programmām nākotnē. Finansējuma pārdale uz informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumu vispārējās izglītības iestādēs izveidi vai uzlabošanu, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēgumiem un izglītības iestādes iekšējās IT infrastruktūras izveidei, kā arī mācību procesam nepieciešamā IKT aprīkojuma iegādei, piemēram, interaktīvi ekrāni, 3D printeri, utml., ilgākā laika periodā spēs uzlabot arī kopējos Latvijas DESI rādītājus. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktos mērķus.Ir nepieciešams precizēt 2.3.1.3. investīcijas "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība" 65.mērķa rādītāja vērtību – apmācītais IKT speciālistu skaits, to mazinot no 1000 uz 500. Mērķa rādītāja vērtības samazināšana pamatota ar AF finansējuma – 4 milj. EUR, pārdali uz uz investīciju 3.1.1.5.i. "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" komponentē Nr.3."Nevienlīdzības mazināšana" reformas 3.1.1.r. "Administratīvi teritoriālā reforma" ietvaros. Investīciju pārdales priekšlikumu pamato kopējā valdības prioritāte - izveidot ilgtspējīgu un kvalitatīvu vispārējās izglītības skolu tīklu, lai nodrošinātu pietiekamu STEM un IKT jomas izglītojamo gan formalās gan neformālās izglītības programmām nākotnē. Finansējuma pārdale uz informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumu vispārējās izglītības iestādēs izveidi vai uzlabošanu, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēgumiem un izglītības iestādes iekšējās IT infrastruktūras izveidei, kā arī mācību procesam nepieciešamā IKT aprīkojuma iegādei, piemēram, interaktīvi ekrāni, 3D printeri, utml., ilgākā laika periodā spēs uzlabot arī kopējos Latvijas DESI rādītājus. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | (732) Tādēļ ANM investīciju ietvaros paredzēts izveidot jaunu pieeju IKT speciālistu sagatavošanai, izveidojot pašvadītas IKT mācīšanās skolas mācību vidi un līdz 2027.gadam izglītojot vismaz 600 jaunus IKT speciālistus. Tāpat paredzētas investīcijas jau izveidoto ārpusformālās izglītības IKT speciālistu sagatavošanas iniciatīvu mērogošanai, īpaši atbalstot sieviešu iesaisti IKT darbam, intensīvu mācību īstenošanai cilvēkiem, kas vēlas mainīt karjeru un apgūt nepieciešamās iemaņas darbam IT jomā. Šādi plānots līdz 2026.gada beigām papildus iesaistīt mācībās ap 400 personām. |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja Nr.65Mērķrādītāja nosaukums:Ārpusformālās izglītības pieejā sagatavotu IKT speciālistu skaits.Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem): 1000 |
| Paredzamās izmaksas | 7 600 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība66.mērķrādītājs un 67.mērķrādītājs | 2.3.1.4.i. Individuālo mācību kontu pieejas attīstība66.mērķrādītājs un 67.mērķrādītājs |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktos mērķus.Uzsākot investīcijas sagatavošanu, ir secināts, ka attiecīgo sagatavošanas procedūru veikšanai, lai nodrošinātu individuālo mācību kontu izveidi (iepirkums tehnoloģiskā risinājuma izveidei līdz 6 mēn., tehnoloģiskā risinājuma izveide apm. 6 mēn.)mācību īstenotāju atlasi un mācību dalībnieku atlasi (mācību īstenotāju atlase un mācību dalībnieku atlase apm. 4 mēn.) ir nepieciešams lielāks laika intervāls IMK izveidei kā sākotnēji plānots, tādēļ dalībnieku atlasi mācību programmām varēs uzsākt tikai 2024. gadā. Ņemot vērā, ka investīcijas ietvaros paredzēts arī dalībniekus iesaistīt garākās pārkvalifikācijas programmās, kurām dalībnieku komplektācija noris lēnāk, pastāv risks, ka 2024. gada mērķrādītāju nevarēs sasniegt. Tādēļ piedāvājam 2024. gada mērķrādītāju samazināt līdz 1000 personām, vienlaikus 2026. gada mērķrādītāju atstājot nemainītu un paredzot kopumā IMK pilotprojektā iesaistīt 3500 personas.Ietekme uz investīcijas/reformas ietvaros sasniedzamo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galvenajiem rezultātiem: starprādītāja izpildes apjoma izmaiņai nav būtiskas ietekmes uz galveno rezultātu izpildi, jo rādītāju ir paredzēts izpildīt un mērķi pēc būtības plānots sasniegt. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktos mērķus.Uzsākot investīcijas sagatavošanu, ir secināts, ka attiecīgo sagatavošanas procedūru veikšanai, lai nodrošinātu individuālo mācību kontu izveidi (iepirkums tehnoloģiskā risinājuma izveidei līdz 6 mēn., tehnoloģiskā risinājuma izveide apm. 6 mēn.)mācību īstenotāju atlasi un mācību dalībnieku atlasi (mācību īstenotāju atlase un mācību dalībnieku atlase apm. 4 mēn.) ir nepieciešams lielāks laika intervāls IMK izveidei kā sākotnēji plānots, tādēļ dalībnieku atlasi mācību programmām varēs uzsākt tikai 2024. gadā. Ņemot vērā, ka investīcijas ietvaros paredzēts arī dalībniekus iesaistīt garākās pārkvalifikācijas programmās, kurām dalībnieku komplektācija noris lēnāk, pastāv risks, ka 2024. gada mērķrādītāju nevarēs sasniegt. Tādēļ piedāvājam 2024. gada mērķrādītāju samazināt līdz 1000 personām, vienlaikus 2026. gada mērķrādītāju atstājot nemainītu un paredzot kopumā IMK pilotprojektā iesaistīt 3500 personas.Ietekme uz investīcijas/reformas ietvaros sasniedzamo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galvenajiem rezultātiem: starprādītāja izpildes apjoma izmaiņai nav būtiskas ietekmes uz galveno rezultātu izpildi, jo rādītāju ir paredzēts izpildīt un mērķi pēc būtības plānots sasniegt. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Atskaites punkti un mērķi | 66. Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus – 0/1500 (2024. gada 4.cet.)67. Pieaugušie, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot individuālo mācību kontu resursus – 1500/3500 (2026. gada 3.cet.) |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav. |
| 2.3.2.1.i Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. Jauniešiem71.mērķrādītājs un 72.mērķŗādītājsLV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]-T[71] un LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]-T[72] | 2.3.2.1.i Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t. sk. Jauniešiem71.mērķrādītājs un 72.mērķŗādītājsLV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]-T[71] un LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]-T[72] |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju, pirms šī mērķrādītāja vērtības sasniegšanai veicamo iedzīvotāju mācību un tehnoloģiskās inovācijas aktivitāšu uzsākšanas ir nepieciešams veikt sabiedrības digitālo pašapkalpošanās prasmju novērtēšanu (plānotais izpildes termiņš: 04.2023.), digitālo mācību materiālu izstrādi (plānotais izpildes termiņš: 10.2023.), mentoru atlasi (plānotais izpildes termiņš: 10.2023.) un mācības mentoriem (plānotais izpildes termiņš: 01.2024.), izstrādāt kopīgās tehnoloģiju jaunrades vadlīnijas jauniešu tehnoloģiju un inovācijas kapacitātes attīstībai (plānotais izpildes termiņš: 10.2023.) . Līdz ar to mācību norisi iedzīvotājiem plānots uzsākt 2023. gada beigās/2024. gada sākumā, tādēļ tiek piedāvāts samazināt 2024. gada mērķa vērtību (rādītājs Nr.71), bet nemainīt 2026. gada sasniedzamo mērķa vērtību – 50 000 personas (rādītājs Nr.72). Mērķŗadītājam Nr.72 attiecīgi mainās bāzes vērtība no 20 000 personu uz 15 000 personu.Ietekme uz investīcijas/reformas ietvaros sasniedzamo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galvenajiem rezultātiem: starprādītāja izpildes apjoma izmaiņai nav būtiskas ietekmes uz galveno rezultātu izpildi, jo rādītāju ir paredzēts izpildīt un mērķi pēc būtības plānots sasniegt.Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt 71. un 72. mērķrādītāju nosaukuma un apraksta formulējumu angļu un latviešu valodā. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ dalībvalsts nespēj pilnīgi izpildīt noteiktus mērķus.Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju, pirms šī mērķrādītāja vērtības sasniegšanai veicamo iedzīvotāju mācību un tehnoloģiskās inovācijas aktivitāšu uzsākšanas ir nepieciešams veikt sabiedrības digitālo pašapkalpošanās prasmju novērtēšanu (plānotais izpildes termiņš: 04.2023.), digitālo mācību materiālu izstrādi (plānotais izpildes termiņš: 10.2023.), mentoru atlasi (plānotais izpildes termiņš: 10.2023.) un mācības mentoriem (plānotais izpildes termiņš: 01.2024.), izstrādāt kopīgās tehnoloģiju jaunrades vadlīnijas jauniešu tehnoloģiju un inovācijas kapacitātes attīstībai (plānotais izpildes termiņš: 10.2023.) . Līdz ar to mācību norisi iedzīvotājiem plānots uzsākt 2023. gada beigās/2024. gada sākumā, tādēļ tiek piedāvāts samazināt 2024. gada mērķa vērtību (rādītājs Nr.71), bet nemainīt 2026. gada sasniedzamo mērķa vērtību – 50 000 personas (rādītājs Nr.72). Mērķŗadītājam Nr.72 attiecīgi mainās bāzes vērtība no 20 000 personu uz 15 000 personu.Ietekme uz investīcijas/reformas ietvaros sasniedzamo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku un galvenajiem rezultātiem: starprādītāja izpildes apjoma izmaiņai nav būtiskas ietekmes uz galveno rezultātu izpildi, jo rādītāju ir paredzēts izpildīt un mērķi pēc būtības plānots sasniegt.Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā paredzētajam saturam un neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt 71. un 72. mērķrādītāju nosaukuma un apraksta formulējumu angļu un latviešu valodā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | LV: 71. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās – 0/20 000 (4.cet.2024)Apraksts: To iedzīvotāju skaits, kuriem ir progresīvas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas pasākumos. Ir izstrādāta un ieviesta digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), tostarp ir izstrādātas un īstenotas kopīgās tehnoloģiju radošuma pamatnostādnes jaunatnes tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai.ENG: 71. Number of population with advanced digital self-service skills who have participated in technological innovation activities – 0/20 000 (4.cet.2024)Description: Number of population whose digital self-service skills have been improved and who have participated in technology innovation events. The digital self-service skills learning approach (e-learning course) has been developed and implemented, as well as the development and implementation of the Joint Technology Creativity Guidelines for the development of youth technology and innovation capacityLV: 72. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir padziļinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas darbībās – 20 000/50 000 (3.cet.2026)Apraksts: Investīciju rezultātā izveidota digitālo pašapkalpošanās prasmju mācību pieeja (izveidots e-apmācību kurss), t.sk. izstrādāta un īstenota vienotās tehnoloģiju jaunrades vadlīnijas jaunatnes tehnoloģiju un inovāciju spēju attīstībai. Mācībās piedalījušies vismaz 40 tk. (pašmācību ceļā prasmes apguvuši vismaz 5000) iedzīvotāju, savukārt Tehnoloģiju jaunrades pasākumos paspiedalījušās vismaz 10k. personu (tai skaitā tiešsaistē).ENG: 72. Number of population with advanced digital self-service skills who have participated in technological innovation activities – 20 000/50 000 (3.cet.2026)Description: As a result of the investment, the digital self-service skills learning approach (elearning course) has been developed and implemented, including the development and implementation of the Joint Technology Creativity Guidelines for the development of youth technology and innovation capacity. At least 40 thousand inhabitants have taken part in the training (out of those self-training has reached at least 5000); and at least 10 thousand persons have participated in technological innovation activities. |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav |
| 2.3.2.2.i. investīcija "Valsts un pašvaldību digitālās pārveides prasmju un iespēju attīstība"LV-C[C2]-I[2-3-2-2-i-]-M[74] | 2.3.2.2.i. investīcija "Valsts un pašvaldību digitālās pārveides prasmju un iespēju attīstība"LV-C[C2]-I[2-3-2-2-i-]-M[74] |
| Tehnisks precizējums 74. atskaites punkta nosaukumā - nepieciešams dzēstatskaites punkta nosaukumā norādīto datumu, jo atskaites punkta sasniegšanas datums ir norādīts atsevišķi. | Tehnisks precizējums 74. atskaites punkta nosaukumā - nepieciešams dzēstatskaites punkta nosaukumā norādīto datumu, jo atskaites punkta sasniegšanas datums ir norādīts atsevišķi. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 74.atskaites punkts "Līdz 2023. gada jūnijam izstrādāts digitālo prasmju un kompetenču satvars" |
| Paredzamās izmaksas | Neietekmē, izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Neietekmē, izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Neietekmē, izmaiņu nav |
| 2.4.1.1.i investīcija "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai" | 2.4.1.1.i investīcija "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšanai" |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ investīcija 2.4.1.1.i. nav īstenojama no AF, jo tā nav savienojama ar konkrētiem valsts atbalsta nosacījumu aspektiem, kurus nevarēja paredzēt projekta plānošanas posmā. Atbilstoši EK apstiprinātajam "Via Baltica 5G pasīvās infrastruktūras tehniskā risinājuma aprakstam" (atskaites punkts Nr. 80) projekta ietvaros bija plānots izbūvēt šādus elementus:1. optisko šķiedru kabeļu tīkla pamattrase no Grenctāles (Latvijas/Lietuvas robeža) līdz Ainažiem (Latvijas/Igaunijas robeža) gar autoceļu Via Baltica (E67) zemes nodalījuma joslā (optiskais kabelis ar 96 šķiedrām);2. optisko šķiedru kabeļu tīkla infrastruktūras pieslēgumi, kas izbūvēti no pamattrases līdz esošajiem mobilo sakaru mezgla punktiem (torņiem) pēc mobilo sakaru operatoru pieprasījuma (optiskais kabelis ar vismaz 24 šķiedrām);3. jaunu elektronisko sakaru torņu izbūve ar pieslēgumiem elektroapgādei un optisko kabeļu tīklam vietās, kur objektīvi tas ir nepieciešams 5G pakalpojumu nodrošināšanai, bet visi 3 mobilo sakaru operatori pēc izvērtēšanas secināja, ka investīcijas nav komerciāli izdevīgas un līdz ar to ir nepieciešams valsts atbalsts.Lietas apspriešanas procesā ar EK (Konkurences ģenerāldirektorāts, turpmāk – DG-COMP) Latvija nespēja pierādīt pasākuma saderību ar valsts atbalsta prasībām, jo valsts atbalsts iespējams tikai, ja ir pierādīta tirgus nepilnība, ja elektronisko sakaru tīkli nenodrošina identificējamas lietotāju vajadzības – tikai tādā apjomā, kas ir nepieciešams, samērīgs un atbilstošs noteikto vajadzību apmierināšanai. Konkrētajā gadījumā nebija iespējams noteikt optisko šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklu kā tirgus nepilnību apgabalu (t.i., jau bija pieejams plašs optisko šķiedras atvilces maršrutēšanas tīkls, kas spēj apmierināt apzinātās vajadzības). Turklāt valsts atbalsts jauno elektronisko sakaru torņu izvietošanā autonomas braukšanas nodrošināšanai nebūtu apmierinājis identificētās lietotāju vajadzības, jo Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neapņēmās izmantot jaunos subsidētos torņus, lai sniegtu efektīvus pakalpojumus galalietotājiem, sasniedzot investīcijas mērķus. Pamatojoties uz to, DG-COMP ieteica Latvijai atkārtoti izvērtēt investīcijas ieviešanas dokumentāciju. Piemēram, Latvija tika aicināta apsvērt, vai varētu tikt piemērots valsts atbalsta pasākums, kura mērķis ir "nodrošināt 5G pakalpojumus" teritorijās, kurās tie trūkst. Ja Latvija nolemtu īstenot scenāriju, kurā investīcijas mērķis būtu "nodrošināt 5G pakalpojumus", Latvijai tika ieteikts atkārtoti izvērtēt vajadzības attiecībā uz optisko šķiedru atvilces maršrutēšanas tīklu un torņiem, piemēram, noteiktos apstākļos 2 šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklā var būt pietiekams. Attiecībā uz jaunajiem torņiem EK ierosināja atkārtoti novērtēt to izmaksas, ņemot vērā to mainīto lomu šādā scenārijā. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā apstākļus, ka objektīvu iemeslu dēļ investīcija 2.4.1.1.i. nav īstenojama no AF, jo tā nav savienojama ar konkrētiem valsts atbalsta nosacījumu aspektiem, kurus nevarēja paredzēt projekta plānošanas posmā. Atbilstoši EK apstiprinātajam "Via Baltica 5G pasīvās infrastruktūras tehniskā risinājuma aprakstam" (atskaites punkts Nr. 80) projekta ietvaros bija plānots izbūvēt šādus elementus:1. optisko šķiedru kabeļu tīkla pamattrase no Grenctāles (Latvijas/Lietuvas robeža) līdz Ainažiem (Latvijas/Igaunijas robeža) gar autoceļu Via Baltica (E67) zemes nodalījuma joslā (optiskais kabelis ar 96 šķiedrām);2. optisko šķiedru kabeļu tīkla infrastruktūras pieslēgumi, kas izbūvēti no pamattrases līdz esošajiem mobilo sakaru mezgla punktiem (torņiem) pēc mobilo sakaru operatoru pieprasījuma (optiskais kabelis ar vismaz 24 šķiedrām);3. jaunu elektronisko sakaru torņu izbūve ar pieslēgumiem elektroapgādei un optisko kabeļu tīklam vietās, kur objektīvi tas ir nepieciešams 5G pakalpojumu nodrošināšanai, bet visi 3 mobilo sakaru operatori pēc izvērtēšanas secināja, ka investīcijas nav komerciāli izdevīgas un līdz ar to ir nepieciešams valsts atbalsts.Lietas apspriešanas procesā ar EK (Konkurences ģenerāldirektorāts, turpmāk – DG-COMP) Latvija nespēja pierādīt pasākuma saderību ar valsts atbalsta prasībām, jo valsts atbalsts iespējams tikai, ja ir pierādīta tirgus nepilnība, ja elektronisko sakaru tīkli nenodrošina identificējamas lietotāju vajadzības – tikai tādā apjomā, kas ir nepieciešams, samērīgs un atbilstošs noteikto vajadzību apmierināšanai. Konkrētajā gadījumā nebija iespējams noteikt optisko šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklu kā tirgus nepilnību apgabalu (t.i., jau bija pieejams plašs optisko šķiedras atvilces maršrutēšanas tīkls, kas spēj apmierināt apzinātās vajadzības). Turklāt valsts atbalsts jauno elektronisko sakaru torņu izvietošanā autonomas braukšanas nodrošināšanai nebūtu apmierinājis identificētās lietotāju vajadzības, jo Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji neapņēmās izmantot jaunos subsidētos torņus, lai sniegtu efektīvus pakalpojumus galalietotājiem, sasniedzot investīcijas mērķus. Pamatojoties uz to, DG-COMP ieteica Latvijai atkārtoti izvērtēt investīcijas ieviešanas dokumentāciju. Piemēram, Latvija tika aicināta apsvērt, vai varētu tikt piemērots valsts atbalsta pasākums, kura mērķis ir "nodrošināt 5G pakalpojumus" teritorijās, kurās tie trūkst. Ja Latvija nolemtu īstenot scenāriju, kurā investīcijas mērķis būtu "nodrošināt 5G pakalpojumus", Latvijai tika ieteikts atkārtoti izvērtēt vajadzības attiecībā uz optisko šķiedru atvilces maršrutēšanas tīklu un torņiem, piemēram, noteiktos apstākļos 2 šķiedras atvilces maršrutēšanas tīklā var būt pietiekams. Attiecībā uz jaunajiem torņiem EK ierosināja atkārtoti novērtēt to izmaksas, ņemot vērā to mainīto lomu šādā scenārijā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (aprakstošā daļa):Reforma 2.4.1.r. Platjoslas infrastruktūras attīstībaReformas mērķi ir veicināt savienotu un automatizētu braukšanu un atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, tostarp ar inovāciju palīdzību uzlabojot ceļu satiksmes drošību.Investīcija 2.4.1.1.i. Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājumanodrošināšanaiInvestīcijas mērķis ir 5G koridora ieviešana saskaņā ar 5G rīcības plānu Eiropai, sākotnējikoncentrējoties uz Via Baltica kā izmēģinājuma projektu, lai nākotnē attīstītu citus ceļa posmus.Investīcija ietver pasīvās infrastruktūras būvniecību Via Baltica koridorā 5G pārklājumam, ņemot vērā konstatēto investīciju trūkumu un elektronisko sakaru uzņēmumu vajadzības. Paredzams, ka vēlākā attīstības posmā ar privātajām investīcijām tiks izvērsta aktīvā infrastruktūra un sniegti "pēdējās jūdzes" pakalpojumi, arī sinerģijā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.Šo investīciju īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim. |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja numurs: 82Mērķrādītāja nosaukums: optisko tīklu pieejamība Via Baltica trasēMērķrādītāja apraksts: rādītāju mēra kā procentuālo daļu no Via Baltica trases kopējā garuma. Datus iegūst no projektā pabeigtajiem darbiem, t. i., uzstādītā optiskā tīklakopējā garuma.Mērķrādītāja vērtība: 100%Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2025.g. 4.cet. |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Plānotās izmaksas, kurām pieprasīts finansējums no AF | 12 500 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 2.4.1.2.i investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"LV-C[C2]-R[2-4-r-]-M[81] | 2.4.1.2.i investīcija "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība"LV-C[C2]-R[2-4-r-]-M[81] |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu. Ņemot vērā, ka tiek pārdalīts finansējums 12 500 000 EUR no 2.4.1.1.i. investīcijas "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšana", attiecīgi tiek grozīts rādītājs no 1500 uz 6200 , nemainot paredzamās izmaksas. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu. Ņemot vērā, ka tiek pārdalīts finansējums 12 500 000 EUR no 2.4.1.1.i. investīcijas "Pasīvās infrastruktūras izbūve Via Baltica koridorā 5G pārklājuma nodrošināšana", attiecīgi tiek grozīts rādītājs no 1500 uz 6200 , nemainot paredzamās izmaksas. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja numurs: 83Mērķrādītāja nosaukums: Mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīkluMērķrādītāja apraksts: Rādītāju definē kā mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisku ēku skaitu, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu, ko apliecina līgums ar elektronisko sakaru komersantu par pakalpojuma ātruma abonēšanu vismaz 100 Mb/s apmērā (ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls) un kurām ir piekļuve šādam pakalpojumam, t. i., iespēja noslēgt līgumu ar elektronisko sakaru komersantu un sākt saņemt pakalpojumu orientējoši mēneša laikā pēc pakalpojuma pieteikšanas.Mērķrādītāja vērtība: 1500Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2025.g. 4.cet. |
| Paredzamās izmaksas | Nav veiktas izmaiņas |
| Plānotās izmaksas, kurām pieprasīts finansējums no AF | 4 000 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 3.1.1.1.i. investīcija "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana"LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[85]LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[86]LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[87]LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[88] | 3.1.1.1.i. investīcija "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana"LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[85]LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[86]LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[87]LV-C[C3]-I[3-1-1-1-i-]-T[88] |
| Izmaiņas nepieciešamas 3.1.1.1.i. investīcijas "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" rādītājos Nr.87 un Nr.88, svītrojot tos. Grozījumi ierosināti, jo rādītāju svītrošana uzlabos CID pielikuma lasamību, ņemot vērā, ka tie dublējas ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma rādītājiem, un tie tiks sasniegti 1.komponentes ietvaros (1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma ietvaros). Vienlaikus tiek saistīti precizēts arī 3.1.1.1.i investīcijas apraksts, svītrojot papildinātībai minētās 1.komponentē plānotās investīcijas sabiedriskā transporta ritošajā sastāvā.Piedāvātās izmaiņas attiecībā uz 85. un 86. mērķi ir veiktas, lai nodrošinātu skaidrāku izpratni par mērķiem un mazinātu administratīvo slogu, deklarējot sasniegtos mērķus. Vienlaikus piedāvātās izmaiņas Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikumā (aprakstošā daļa) nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām mērķu nosaukumos un aprakstos. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām nepieciešams veikt izmaiņas arī darbības kārtībā. | Izmaiņas nepieciešamas 3.1.1.1.i. investīcijas "Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana" rādītājos Nr.87 un Nr.88, svītrojot tos. Grozījumi ierosināti, jo rādītāju svītrošana uzlabos CID pielikuma lasamību, ņemot vērā, ka tie dublējas ar 1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma rādītājiem, un tie tiks sasniegti 1.komponentes ietvaros (1.1.1.1.i.1. un 1.1.1.2.i.1.pasākuma ietvaros). Vienlaikus tiek saistīti precizēts arī 3.1.1.1.i investīcijas apraksts, svītrojot papildinātībai minētās 1.komponentē plānotās investīcijas sabiedriskā transporta ritošajā sastāvā.Piedāvātās izmaiņas attiecībā uz 85. un 86. mērķi ir veiktas, lai nodrošinātu skaidrāku izpratni par mērķiem un mazinātu administratīvo slogu, deklarējot sasniegtos mērķus. Vienlaikus piedāvātās izmaiņas Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikumā (aprakstošā daļa) nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību izmaiņām mērķu nosaukumos un aprakstos. Atbilstoši piedāvātajām izmaiņām nepieciešams veikt izmaiņas arī darbības kārtībā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (aprakstošā daļa):Investīcija 3.1.1.1.i. Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana(pirmā un otrā rindkopa)Šīs investīcijas vispārīgais mērķis ir renovēt un rekonstruēt valsts reģionālos un vietējos ceļus, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu jauno pašvaldību savienojamību un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi darbvietām un pakalpojumiem.Investīciju pasākums ietver valsts reģionālo un vietējo ceļu renovāciju un rekonstrukciju 210 km garumā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritāro sarakstu, kas noteikts sadarbībā ar plānošanas reģioniem, Latvijas valsts ceļiem un Satiksmes ministriju. Lai papildinātu Latvijas sabiedriskā transporta parku, papildus tiek iepirkti septiņi pilsētas–piepilsētas bateriju elektrovilcieni un 21 mazemisiju transportlīdzeklis (elektroautobusi un tramvaji). |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja numurs: 85Mērķrādītāja nosaukums: Renovēti un atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai.Mērķrādītāja apraksts: Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti un atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.Mērķrādītāja vērtība: 70 km |
| Mērķrādītāja numurs: 86Mērķrādītāja nosaukums: Renovēti un atjaunoti reģionālie un vietējie ceļi apgabalu administratīvo centru, to pakalpojumu un darbvietu drošai pieejamībai un jauno pašvaldību pilnīgai darbībai.Mērķrādītāja apraksts: Valsts reģionālie un vietējie ceļi ir renovēti un atjaunoti, lai nodrošinātu piekļuvi apgabalu administratīvajiem centriem, to pakalpojumiem un darbavietām, kā arī lai nodrošinātu jauno pašvaldību pilnīgu darbību. Ceļu būvdarbi ietver investīcijas, kas uzlabo ceļu drošību.Mērķrādītāja vērtība: 210 km | |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja numurs: 87Mērķrādītāja nosaukums: Pilsētas -piepilsētas elektrovilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādeMērķrādītāja apraksts: Septiņu bezizmešu bateriju elektrovilcienu piegādeMērķrādītāja vērtība: 7 |
| Mērķrādītāja numurs: 88Mērķrādītāja nosaukums: Elektrotransporta vienību (elektroautobusi, tramvaji) skaita pieaugums Rīgas pilsētāMērķrādītāja apraksts: 21 bezizmešu pilsētas sabiedriskā transporta vienības (elektroautobusu un tramvaju) piegāde Rīgas metropoles areāla tīklam.Mērķrādītāja vērtība: 21 | |
| Paredzamās izmaksas | Nav veiktas izmaiņas |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 3.1.1.2.i. investīcija "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai"LV-C[C3]-I[3-1-1-2-i-]-M[91]LV-C[C3]-I[3-1-1-2-i-]-M[92] | 3.1.1.2.i. investīcija "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai"LV-C[C3]-I[3-1-1-2-i-]-M[91]LV-C[C3]-I[3-1-1-2-i-]-M[92] |
| Izmaiņas nepieciešamas 3.1.1.2.i. investīcijas "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" mērķa rādītājos Nr.91 un 92, vienkāršojot rādītāju aprakstus labākai uztveramībai Līdzvērtīgas izmaiņas būtu veicamas arī dokumentā "Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija", vienkāršojot arī pārbaudes mehānismu tekstus mērķa rādītājos Nr. 91 un 92. | Izmaiņas nepieciešamas 3.1.1.2.i. investīcijas "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" mērķa rādītājos Nr.91 un 92, vienkāršojot rādītāju aprakstus labākai uztveramībai Līdzvērtīgas izmaiņas būtu veicamas arī dokumentā "Atveseļošanas un noturības mehānisms Darbības kārtība, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija", vienkāršojot arī pārbaudes mehānismu tekstus mērķa rādītājos Nr. 91 un 92. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (tabula)Mērķrādītāja numurs: 91 un 92Mērķrādītāja apraksts: Sagatavoto pašvaldību darbinieku skaits, uzlabota viņu darbības efektivitāte, sniegts metodoloģiskais atbalsts darbam pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Mācības un citi kapacitātes celšanas pasākumi ir veikti, pamatojoties uz pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes novērtējumu. |
| Paredzamās izmaksas | Nav veiktas izmaiņas |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 3.1.1.4.i. "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai"(CID atsauce Nr.102)LV-C[C3]-I[3-1-1-4-i-] | 3.1.1.4.i. "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai"(CID atsauce Nr.102)LV-C[C3]-I[3-1-1-4-i-] |
| Tiek grozīts mērķis, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs nav izpildāms. 2021. un 2022. gadā dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas ir būtiski pieaugušas.Šobrīd Atveseļošanās fonda plānā attiecināmās būvniecības izmaksas ir noteiktas 1200 EUR/m2 bez PVN. Sasniedzamie rādītāji (700 dzīvokļi) noteikti, rēķinot investīcijām pieejamo finansējumu pret attiecināmo izmaksu apmēru 1200 EUR/m2 bez PVN.Attiecināmo izmaksu apmērs 1200 EUR/m2 bez PVN tika noteikts, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas 2020. gadā izstrādāto daudzdzīvokļu māju tipveida projektu dzelzsbetona ēkām, kura mērķis ir samazināt projektu kopējās izmaksas. Tipveida projekta ietvaros izmaksas tika noteiktas, neformālu konsultāciju ietvaros ar arhitektiem un būvniekiem par tā brīža minimālajām izmaksām šādu tipveida projektu realizēšanai. Tādejādi, pamatojoties uz 2020. gadā izstrādāto tipveida projektu un tā realizēšanas izmaksām, tika noteikti 3.1.1.4.i investīcijā sasniedzamie mērķi. Definējot mērķa vērtību 700 dzīvokļi, aprēķinos netika piemērotas nākotnes inflācijas prognozes un ar būvniecības izmaksu pieaugumu saistītie riski.Apkopojot informāciju par līdzšinēji organizētajiem iepirkumiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai 3.1.1.4.i investīcijas ietvaros un piedāvājumu ietvaros iesniegtājām tāmēm, faktiskās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecības izmaksas ir šādas:• vienā piedāvājumā projekta īstenošanas izmaksas uz dzīvojamās platības m2 ir 2176.90 EUR ar PVN.• otrā piedāvājumā projekta īstenošanas izmaksas uz dzīvojamās platības m2 ir 2319.21 EUR ar PVN.Ņemot vērā Eiropas Komisijas aicinājumu izmaksu sadārdzinājumu un izmaiņas mērķa vērtībā balstīt uz faktiskajām projekta īstenošanas izmaksām atbilstoši iepirkuma ietvaros piedāvājumos ietvertajām tāmēm, tad Ekonomikas ministrija ir veikusi mērķa vērtības pārrēķinu, izmantojot iepirkuma ietvaros iesniegto piedāvājumu lētākās izmaksas – 2176.90 EUR/m2 ar PVN (1800 EUR/m2 bez PVN).Tādejādi, lai nodrošinātu projektu realizēšanu, attiecināmās izmaksas nepieciešams palielināt no 1200 EUR/m2 uz 1800 EUR/m2 bez PVN, rādītājus samazināt no 700 dzīvokļiem uz 467 dzīvokļiem.Mērķa vērtības aprēķins:Aprēķins: 41,613 milj. EUR / (1800 EUR/m2 * 52 m2 * 0.95 (atbalsta intensitāte)). | Tiek grozīts mērķis, kas objektīvu apstākļu dēļ vairs nav izpildāms. 2021. un 2022. gadā dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas ir būtiski pieaugušas.Šobrīd Atveseļošanās fonda plānā attiecināmās būvniecības izmaksas ir noteiktas 1200 EUR/m2 bez PVN. Sasniedzamie rādītāji (700 dzīvokļi) noteikti, rēķinot investīcijām pieejamo finansējumu pret attiecināmo izmaksu apmēru 1200 EUR/m2 bez PVN.Attiecināmo izmaksu apmērs 1200 EUR/m2 bez PVN tika noteikts, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas 2020. gadā izstrādāto daudzdzīvokļu māju tipveida projektu dzelzsbetona ēkām, kura mērķis ir samazināt projektu kopējās izmaksas. Tipveida projekta ietvaros izmaksas tika noteiktas, neformālu konsultāciju ietvaros ar arhitektiem un būvniekiem par tā brīža minimālajām izmaksām šādu tipveida projektu realizēšanai. Tādejādi, pamatojoties uz 2020. gadā izstrādāto tipveida projektu un tā realizēšanas izmaksām, tika noteikti 3.1.1.4.i investīcijā sasniedzamie mērķi. Definējot mērķa vērtību 700 dzīvokļi, aprēķinos netika piemērotas nākotnes inflācijas prognozes un ar būvniecības izmaksu pieaugumu saistītie riski.Apkopojot informāciju par līdzšinēji organizētajiem iepirkumiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai 3.1.1.4.i investīcijas ietvaros un piedāvājumu ietvaros iesniegtājām tāmēm, faktiskās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecības izmaksas ir šādas:• vienā piedāvājumā projekta īstenošanas izmaksas uz dzīvojamās platības m2 ir 2176.90 EUR ar PVN.• otrā piedāvājumā projekta īstenošanas izmaksas uz dzīvojamās platības m2 ir 2319.21 EUR ar PVN.Ņemot vērā Eiropas Komisijas aicinājumu izmaksu sadārdzinājumu un izmaiņas mērķa vērtībā balstīt uz faktiskajām projekta īstenošanas izmaksām atbilstoši iepirkuma ietvaros piedāvājumos ietvertajām tāmēm, tad Ekonomikas ministrija ir veikusi mērķa vērtības pārrēķinu, izmantojot iepirkuma ietvaros iesniegto piedāvājumu lētākās izmaksas – 2176.90 EUR/m2 ar PVN (1800 EUR/m2 bez PVN).Tādejādi, lai nodrošinātu projektu realizēšanu, attiecināmās izmaksas nepieciešams palielināt no 1200 EUR/m2 uz 1800 EUR/m2 bez PVN, rādītājus samazināt no 700 dzīvokļiem uz 467 dzīvokļiem.Mērķa vērtības aprēķins:Aprēķins: 41,613 milj. EUR / (1800 EUR/m2 * 52 m2 * 0.95 (atbalsta intensitāte)). |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 700 dzīvokļi apstiprinātajos projektos uz 2026. gada 3.cet. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņu nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņu nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana Mērķrādītājs Nr. 106 | 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana Mērķrādītājs Nr. 106 |
| Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus. Ir nepieciešams precizēt Atveseļošanās fonda (AF) 3.1.1.5. investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" (3.1.1.5. investīcija) mērķa rādītāja (106) - Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana vērtību ‘20’, to palielinot uz "23". Mērķa rādītāja vērtības palielināšana pamatota ar AF finansējuma – 4 milj. EUR, pārdali no AF 2.3.1.3. investīcijas "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība". Pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanas 2021. gadā novadu pašvaldības ir uzsākušas to teritorijā esošā vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Lai sekmētu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, veidojot izglītības iestādes ar optimālu izglītojamo skaitu, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, ar Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr. 619) ir paredzēts atbalsts novadu pašvaldībām, ārpus novada pašvaldības administratīvā centra esošu vidusskolu reorganizācijai par pamatskolām.Ņemot vērā esošo dažādo situāciju, ka pēc ATR pabeigšanas vairumā novadu pašvaldību ārpus to novada administratīvā centra ir trīs un vairāk kā vidusskolas, attiecīgi ir nepieciešama vairāku pašvaldības domes lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšana, lai izpildītu MK noteikumos Nr. 619 noteiktās prasības pašvaldības dalībai 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieredze, tad lēmumu pieņemšana dalībai 3.1.1.5. investīcija pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 619 pašvaldībām ir sarežģīta un laikietilpīga. IZM ar katru pašvaldību ir vedusi individuālas sarunas par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas procesiem, kur savukārt pašvaldības ir vērsušas uzmanību uz investīciju nepieciešamību šādu lēmumu izdarīšanai. Jo īpaši ņemot vērā pilnveidotā mācību satura ieviešanai atbilstošas mācību vides un tehnoloģiju pieejamību, kas šobrīd būtiski atšķiras no vispārējās izglītības iestādēm pašvaldību administratīvajos centros, ņemot vērā ievērojamās ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā investīcijas (kur vairāk kā 60 procentus ir līdzfinansējušas pašvaldības no to budžetu līdzekļiem). Tādejādi neesot garantijām par pieejamo AF finansējumu, pašvaldībām, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir apgrūtināta izglītības iestāžu reorganizācijas lēmumu pieņemšana. MK noteikumos Nr. 619 ir noteikts, ka minēto lēmumu pieņemšana un to iesniegšana IZM ir jāveic līdz š.g. 30. jūnijam. Taču Ministru kabineta š.g. 30. maija sēdē tika lemts (protokols Nr. 28; 1. §) IZM (sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem) līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai. Līdz ar to ir paredzams, ka pašvaldību interese par dalību 3.1.1.5. investīcijā, pieņemot domju lēmumus par visaptverošu vidusskolu tīkla sakārtošanu, palielināsies. Tā rezultātā kopējais reorganizēto vidusskolu skaits var pārsniegt AF mērķa rādītājā (Nr. 106) noteiktās 20 vidusskolas. Gadījumā, ja lēmumu pieņemšana par skolu reorganizāciju plānota arī pēc š.g. 30. jūnija, tad IZM rosinās 3.1.1.5. investīciju īstenot kārtās, lai uzsāktu projektu iesniegumu atlasi tām pašvaldībām, kas lēmumus par vidusskolu reorganizāciju būs pieņēmušas līdz š.g. 30. jūnijam. Savukārt termiņš dalībai otrās atlases kārtai tiktu noteikts ne vēlāks kā š.g. 30. oktobris. | Grozījums ir iesniegts pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā objektīvus apstākļus. Ir nepieciešams precizēt Atveseļošanās fonda (AF) 3.1.1.5. investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" (3.1.1.5. investīcija) mērķa rādītāja (106) - Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana vērtību ‘20’, to palielinot uz "23". Mērķa rādītāja vērtības palielināšana pamatota ar AF finansējuma – 4 milj. EUR, pārdali no AF 2.3.1.3. investīcijas "Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība". Pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanas 2021. gadā novadu pašvaldības ir uzsākušas to teritorijā esošā vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Lai sekmētu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, veidojot izglītības iestādes ar optimālu izglītojamo skaitu, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, ar Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr. 619) ir paredzēts atbalsts novadu pašvaldībām, ārpus novada pašvaldības administratīvā centra esošu vidusskolu reorganizācijai par pamatskolām.Ņemot vērā esošo dažādo situāciju, ka pēc ATR pabeigšanas vairumā novadu pašvaldību ārpus to novada administratīvā centra ir trīs un vairāk kā vidusskolas, attiecīgi ir nepieciešama vairāku pašvaldības domes lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšana, lai izpildītu MK noteikumos Nr. 619 noteiktās prasības pašvaldības dalībai 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieredze, tad lēmumu pieņemšana dalībai 3.1.1.5. investīcija pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 619 pašvaldībām ir sarežģīta un laikietilpīga. IZM ar katru pašvaldību ir vedusi individuālas sarunas par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas procesiem, kur savukārt pašvaldības ir vērsušas uzmanību uz investīciju nepieciešamību šādu lēmumu izdarīšanai. Jo īpaši ņemot vērā pilnveidotā mācību satura ieviešanai atbilstošas mācību vides un tehnoloģiju pieejamību, kas šobrīd būtiski atšķiras no vispārējās izglītības iestādēm pašvaldību administratīvajos centros, ņemot vērā ievērojamās ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā investīcijas (kur vairāk kā 60 procentus ir līdzfinansējušas pašvaldības no to budžetu līdzekļiem). Tādejādi neesot garantijām par pieejamo AF finansējumu, pašvaldībām, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir apgrūtināta izglītības iestāžu reorganizācijas lēmumu pieņemšana. MK noteikumos Nr. 619 ir noteikts, ka minēto lēmumu pieņemšana un to iesniegšana IZM ir jāveic līdz š.g. 30. jūnijam. Taču Ministru kabineta š.g. 30. maija sēdē tika lemts (protokols Nr. 28; 1. §) IZM (sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem) līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai. Līdz ar to ir paredzams, ka pašvaldību interese par dalību 3.1.1.5. investīcijā, pieņemot domju lēmumus par visaptverošu vidusskolu tīkla sakārtošanu, palielināsies. Tā rezultātā kopējais reorganizēto vidusskolu skaits var pārsniegt AF mērķa rādītājā (Nr. 106) noteiktās 20 vidusskolas. Gadījumā, ja lēmumu pieņemšana par skolu reorganizāciju plānota arī pēc š.g. 30. jūnija, tad IZM rosinās 3.1.1.5. investīciju īstenot kārtās, lai uzsāktu projektu iesniegumu atlasi tām pašvaldībām, kas lēmumus par vidusskolu reorganizāciju būs pieņēmušas līdz š.g. 30. jūnijam. Savukārt termiņš dalībai otrās atlases kārtai tiktu noteikts ne vēlāks kā š.g. 30. oktobris. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | (834) 3.1.1.5.i. Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana, kas nodrošinās 20 izglītības iestādes ar augstas kvalitātes vispārējās izglītības nodrošinājumu, veicinot izglītības programmu piedāvājumu visā Latvijā.(991) Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, prioritāri stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 20 vispārējās izglītības iestādēm ārpus pašvaldību (kas izveidotas pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidotu) administratīvajiem centriem, lai sekmētu ilgtspējīgu vispārējās vidējās izglītības tīkla izveidi un stiprinātu pamatizglītības apguvi reģionos. |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķrādītāja Nr.106.Mērķrādītāja nosaukums: Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana. Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem): 20 |
| Paredzamās izmaksas | 30 690 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņu nav |
| 3.1.1.6.i. investīcija "Pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde"LV-C[C3]-I[3-1-1-6-i-]-M[107]LV-C[C3]-I[3-1-1-6-i-]-T[108] | 3.1.1.6.i. investīcija "Pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde"LV-C[C3]-I[3-1-1-6-i-]-M[107]LV-C[C3]-I[3-1-1-6-i-]-T[108] |
| Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā (1010. rindkopa) paredzētajam saturam un investīciju pamata mērķim, kā arī lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punktu un mērķu būtību un to izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt investīcijas nosaukumu, 107. atskaites punkta un 108. mērķa apraksta formulējumu angļu valodā, kā arī 108. mērķa sasniedzamo vērtību, ņemot vērā līdzšinējo progresu investīcijas īstenošanā, nosakot 108.mērķa vērtību 85 procentu apmērā no sākotnēji plānotās mērķa vērtības, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda praksi un ņemot vērā, ka paredzams, ka 109. mērķa vērtība varēs tikt sasniegta ar samazinātu finansējuma apjomu. | Lai nodrošinātu atbilstību sākotnēji AF plānā (1010. rindkopa) paredzētajam saturam un investīciju pamata mērķim, kā arī lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punktu un mērķu būtību un to izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt investīcijas nosaukumu, 107. atskaites punkta un 108. mērķa apraksta formulējumu angļu valodā, kā arī 108. mērķa sasniedzamo vērtību, ņemot vērā līdzšinējo progresu investīcijas īstenošanā, nosakot 108.mērķa vērtību 85 procentu apmērā no sākotnēji plānotās mērķa vērtības, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda praksi un ņemot vērā, ka paredzams, ka 109. mērķa vērtība varēs tikt sasniegta ar samazinātu finansējuma apjomu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Padomes Īstenošanas lēmuma (CID) pielikums (aprakstošā daļa):Investīcija 3.1.1.6.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezizmešu transportlīdzekļu iegāde(pirmā un otrā rindkopa)Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot pašvaldību funkcijas un pakalpojumus, galveno uzmanību pievēršot studentu mobilitātei, vienlaikus optimizējot skolu tīklu. Sekundārais mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta zaļināšanu Latvijā, investējot mazemisiju transportlīdzekļosPasākums ietver valdības noteikumu pieņemšanu, kurā paredzēti nosacījumi pašvaldībām, lai saņemtu atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iepirkumam, iepirkuma procesam un 15 mazemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) piegādei izglītojamo transportam reģionos.(angļu valodā):Investment: 3.1.1.6.i. Purchase of zero-emission vehicles for the performance of municipal functions and services(first and second paragraphs)The general objective of this investment measure is to improve the functions and services of municipalities with a focus on the mobility of students while optimising the school network. A secondary objective is to contribute to the greening of public transport in Latvia by investing in low-emission vehicles.The measure consists of the adoption of a government regulation setting out the conditions for municipalities to obtain the support for procuring zero-emission vehicles, procurement process and delivery of 15 low-emission vehicles (electric busses) for the transport of learners in the regions. |
| Atskaites punkti un mērķi | Atskaites punkta 107 nosaukums un apraksts:LV: 107. Ir pieņemta atbalsta programma pašvaldību funkciju veikšanai un transportlīdzekļu iegādei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar ko īsteno nosacījumus vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un elektrotransportlīdzekļu iegādei sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.(EN: 107.A support programme has been adopted for the performance of local government functions and the purchase of transport vehicles for the provision of public servicesEntry into force of Cabinet Regulations laying down implementing conditions for the performance of local government functions and the purchase of electric transport vehicles for the provision of public services.) |
| Mērķa 108. apraksts:LV: 108.Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana elektroautobusu iegādei vietējo pašvaldību funkciju veikšanai un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai par kopējo vērtību vismaz 9 500 000 EUR.(EN: 108.Award of contracts for the purchase of electric busses for the performance of local government functions and public services for a total value of at least 9 500 000 EUR.) | |
| Paredzamās izmaksas | Nav veiktas izmaiņas |
| Zaļie un digitālie mērķi | Nav veiktas izmaiņas |
| DNSH pašnovērtējums | Nav veiktas izmaiņas |
| 3.1.2.1.i. investīcija "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti"LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[113], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-T[114], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[115], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[116] un LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-T[117] | 3.1.2.1.i. investīcija "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti"LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[113], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-T[114], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[115], LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-M[116] un LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]-T[117] |
| Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti" sasniedzamo atskaites punktu īstenošanas termiņš.Attiecībā uz 3.1.2.1.i. investīcijas 1. kārtas (vides pieejamības nodrošināšanu valsts un pašvaldību ēkās) īstenošanu, investīcijas laika ietvars tiek pārskatīts, norādot, ka līdz 2021. gada 4. ceturksnim ir notikušas sarunas/konsultācijas ar valsts un pašvaldības ēku, kurās sniedz labklājības nozares valsts pakalpojumus un sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus pašvaldību sociālos pakalpojumus, īpašniekiem/tiesiskajiem pārvaldītājiem t.sk. par investīcijas īstenošanas nosacījumiem un atbalstāmo ēku sarakstu. Tāpat aizkavējās saraksta veidošana, kuru apgrūtināja tas, ka:a) pašvaldības pēc ATR nebija veikušas nepieciešamās izmaiņas saistošajos noteikumos, kā rezultātā nebija veikta sociālo pakalpojumu sniedzēju pārreģistrācija atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām;b) tika identificēta nepieciešamība mainīt objektus, lai nodrošinātu atbilstību investīcijas nosacījumiem (piemēram, sākotnēji plānotais objekts – ēka nepieder pakalpojumu sniedzējam, tā tiek nomāta, pakalpojumu sniedzējs neplāno turpināt pakalpojumu sniegšanu minētajā ēkā, ēka ir avārijas stāvokli vai kļūdaini veikts ēkas vides piekļūstamības novērtējums).Ēku saraksts tika apstiprināts ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 582 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" pirmās kārtas "Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MKN Nr. 582), kuru pielikumā tika ietverts saraksts ar ēkām, kurās tiks veikti vides pielāgošanas pasākumi (attiecīgi tika nodrošināta 112. atskaites punkta "To valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi" izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 31.03.2022.). Balstoties uz MKN Nr. 582 noteikto, ēku īpašnieki/tiesiskie pārvaldītāji tika uzaicināti iesniegt CFLA projektu iesniegumus.Saskaņā ar MK sēdes 18.10.2022. protokollēmuma Nr. 53 70. § 11. punktā noteikto 113. atskaites punkta "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 31.12.2022., ir jānodrošina līdz 30.06.2023., bet tā izpilde minētajā termiņā praktiski nav iespējama.Šobrīd joprojām notiek projektu iesniegumu atlase, līgumu par projektu īstenošanu slēgšana.Vienlaikus MKN Nr. 582 ir ierosināti grozījumi (minētie MKN Nr. 582 grozījumi 20.01.23. ievietoti TAP), kas paredz elastīgākus īpašumtiesību nosacījumus, kā arī MKN Nr. 582 pielikumā pievienotajā sarakstā veikt izmaiņas – svītrojot 4 ēkas, aizstājot 5 ēkas ar tā paša finansējuma saņēmēja līdzvērtīgām ēkām, kā arī saraksts papildināts ar 4 jaunām, atbilstošām ēkām, lai kompensētu 4 no saraksta svītroto ēku iztrūkumu un nodrošinātu turpmāku MKN Nr. 582 atskaites punkta sasniegšanu par vides pieejamības pielāgojumu nodrošināšanu 63 valsts un pašvaldību ēkās. Minētās izmaiņas tiek virzītas saistībā ar to, ka vairāki finansējuma saņēmēji nebija iesnieguši projekta iesniegumu vai arī projekta iesniegumā nebija iekļāvuši visas AF finansējuma saņemšanai paredzētās ēkas dēļ faktisko izmaksu pieauguma, vai dēļ tā, ka ir mainījušies apstākļi (cits ēkas lietojuma veids, jau veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi) un ēka vairs nekvalificējas AF atbalstam).Pēc MKN Nr. 582 grozījumu stāšanās spēkā stāšanās būs jāveic darbības papildu ēku iekļaušanai iesniegtajos projektu iesniegumos vai jāaicina iesniegt jaunus projekta iesniegumus, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi, līdz ar to prognozējamais laiks, ko varētu aizņemt šīs darbības ir 6 mēneši. Tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks būvniecības dokumentācijas izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu noslēgšanu (prognozējamais laiks – 9 – 12 mēneši) un attiecīgu būvdarbu veikšanu.Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.1.i. investīcijas 1. kārtas (vides pieejamības veicināšana valsts un pašvaldību ēkās) 113. atskaites punkta "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" un 114. atskaites punkta "Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" īstenošanas termiņos (kopumā + 1 gads un 2 ceturkšņi).Attiecībā uz 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas (personu ar invaliditāti mājokļu pieejamības nodrošināšanu) īstenošanu, laika ietvars tiek pārskatīts, jo investīcijas īstenošana ir aizkavējusies, kas saistīts ar:1) vairākiem risināmiem jautājumiem saistībā ar ieviešanas nosacījumu izstrādi (neskaidrību risināšanu attiecībā uz ieguldījumu veikšanu privātpersonas īpašumā, kā arī būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un papildu līdzfinansējuma piesaistes nepieciešamību, kā ietekmē varētu tikt kavēta pašvaldību interese dalībai investīcijā);2) risku savlaicīgai atbalsta saņemšanai tiesīgo personu atlasei pašvaldību ierobežotās kapacitātes dēļ – noslogotība atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, energoresursu krīzes dēļ utml.;3) pašvaldību nevēlēšanos uzsākt projektu īstenošanu pirms līgumu noslēgšanas ar CFLA.Saskaņā ar 18.10.2022. MK protokollēmuma Nr. 53 70. § 11. 115. atskaites punktu "Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai" izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 30.09.2022., ir jānodrošina līdz 31.03.2023., bet tā izpilde minētajā termiņā praktiski nav iespējama (šobrīd joprojām norit darbs pie MKN par investīcijas īstenošanu izstrādes/saskaņošanas, tiesību akta projekts nodots saskaņošanai TAP š.g. aprīlī, attiecīgi pieņemšana MK varētu būt š.g. jūnijā, pēc MKN spēkā stāšanās pašvaldības uzsāks mērķa grupas personu iesniegumu pieņemšanu, atlasi un lēmumu pieņemšanu par atbalsta piešķiršanu (prognozējamais laiks – 4/5 mēneši), paralēli būs jāorganizē projektu iesniegumu atlase, jāvērtē iesniegtie projektu iesniegumi, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi (prognozējamais laiks – 6 mēneši), un tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks iepirkumu organizēšanu, t.sk. par pakalpojumu, piegādes organizēšanu vai būvniecības dokumentācijas izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu slēgšanu (prognozējamais laiks – 9 – 12 mēneši) un attiecīgu būvdarbu veikšanu.Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas (vides pieejamības veicināšana mājokļos) 115. atskaites punkta "Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai", 116. atskaites punkta "Būvdarbu līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus" un 117. atskaites punkta "Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti" īstenošanas termiņos (kopumā + 1 gads un 2 ceturkšņiem).Vienlaikus:- lai sasniegtu 3.1.2.1.i. investīcijas sākotnēji plānotās atskaites punkta vērtības kā risinājums ir plānota papildu AF finansējuma piesaiste būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai – izmantojot daļu no papildu 8 501 144 EUR AF finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 4 097 637 EUR), kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts ar Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".Jāmin, ka, vērtējot līdzšinējo būvniecības cenu pieaugumu un izdarot pieņēmumus turpmākajām inflācijas tendencēm (pie šī arī jāmin, ka LM ir izdarījusi secinājumus, vērtējot kopējo cenu pieaugumu faktisko situāciju un prognozi, LM nav skatījusies atsevišķi būvniecības cenu pieaugumu, ņemot vērā, ka būvniecības cenu pieaugumā novērojamas tādas pašas tendences kā kopējā inflācijas līmenī), LM secina, ka:1) kopš tika izstrādāts un apstiprināts AF plāns 2021. gada aprīlī atbilstoši Eurostat informācijai par inflāciju indeksiem (pieejams https://ec.europa.eu/eurostat/cache/recovery-dashboard/?indicator=DB3&countries=EU,EA,LV) kopumā izmaksas līdz 2022. gada oktobrim ir pieaugušas par 19,7%;2) arī turpmākās attīstības tendences atbilstoši Eurostat prognozēm (pieejams https://economy-finance.ec.europa.eu/economic-surveillance-eu-economies/latvia/economic-forecast-latvia_en) un Latvijas Bankas prognozēm (pieejamas - https://www.bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes) liecina, ka:a) militārā konflikta Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtinās globālo resursu pieejamību un ilgāk uzturēs augstākas resursu cenas. Tāpat inflācijas prognoze ir paaugstināta gan no ECB, gan no Latvijas Bankas puses visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē, kas t.sk. ietekmē arī būvniecības jomu.Attiecīgi inflācijas prognozes paaugstinātas līdz 16.9% 2022. gadā (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 14.8%, savukārt septembra prognoze ECB prognozē – 8.1%) un 8.3% atbilstoši ECB prognozei un 9.2% atbilstoši Latvijas bankas prognozei 2023. gadā (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 7.0%, savukārt ECB prognozē – 5.5.%).Jāmin, ka 2022. gadā no janvāra līdz oktobrim kopējā inflācija jau bija sasniegusi 13,2% (Annual inflation rate 01.2022 -10.2022: https://ec.europa.eu/eurostat/cache/recovery-dashboard/?indicator=DB3&countries=EU,EA,LV), kas liecina, ka cenu kāpums, t.sk. būvniecības jomā, līdz gada beigām ir sagaidāms vēl vismaz 3.7% apmērā.b) līdz 2024. gadam nākotnes darījumos gaidāmā inflācija samazināsies līdz 3.4% atbilstoši ECB prognozei un 9.2% atbilstoši Latvijas bankas prognozei 2024. gadam (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 2.4%, savukārt ECB prognozē – 2.3%).Tādējādi periodā no 2021. gada aprīļa līdz 2024. gada beigām, kad investīcijas ietvaros ir plānots piesaistīt pakalpojuma sniedzējus būvniecības darbu veikšanai, jau ir fiksēts būvniecības cenu pieaugums vismaz par 39,3%.Jāatzīmē, ka 2020. gadā, veicot sākotnējos izmaksu aprēķinus 2022. gadam, tika ņemta vērā inflācija 2% apmērā pēc tā brīža Finanšu ministrijas piedāvātās makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam https://www.fm.gov.lv/lv/tautsaimniecibas-un-budzeta-izpildes-analize.Minētais inflācijas pieaugums tika noteikts ļoti nenozīmīgs (237 EUR). Minētais inflācijas pieaugums tika noteikts nenozīmīgs (237 EUR) un nosedz reālās izmaksas uz AF plāna apstiprināšanas brīdi 2021. gadā.Attiecīgi:1) lai nodrošinātu turpmāku vides pielāgošanu 63 valsts un pašvaldību ēkās, papildu 2021. gadā AF plānā ieplānotajam finansējumam nepieciešami 2 758 196 EUR, tādējādi kopējais nepieciešamais finansējums veido – 9 758 196 EUR iepriekš plānoto 7 000 000 EUR vietā (154 892 EUR (līdzšinēji 111 111 EUR) x 63 ēkas),2) savukārt, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti mājokļu piekļūstamību – papildu nepieciešami 1 339 441 EUR, tādējādi kopējais nepieciešamais finansējums veido – 4 739 441 EUR iepriekš plānoto 3 400 000 EUR vietā (18 299 EUR (līdzšinēji 13 127 EUR) x 259 personas).Kopējais nepieciešamais finansējums investīcijas īstenošanai: 14 497 637 EUR (t.sk. papildu nepieciešamais – 4 097 637 EUR).Vienlaikus jāmin, ka saistībā ar būvniecības izmaksu sadārdzinājumu Labklājības ministrija ir meklējusi arī citus risinājumus, tostarp konsultācijas ar pašvaldībām par papildu piesaistāmajiem finansējuma avotiem, ja izmaksas pārsniedz pieejamo AF finansējumu (ja, piemēram, palielinās būvniecības izmaksas, ēkām ir dažādi tehniskie nosacījumi utt.). Pamatojoties uz minētajām sarunām, Labklājības ministrija ir paredzējusi MK noteikumu regulējumā, ka pašvaldību papildu izmaksas ir attiecināmas.- (912) rindkopa ir papildināta ar informāciju par turpmāku pašvērtējumu veikšanu ēkās, paredzot, ka būtu izmantojama 2022. gadā izstrādātā pašvērtējuma forma. Pašnovērtējuma veikšanas pieeja pārskatīta, jo 2021. gadā stājās spējā jauns būvniecības jomu regulējošs normatīvais regulējums (MK 19.10.2021. noteikumi "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21", pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/326992-buvju-visparigo-prasibu-buvnormativs-lbn-200-21), kas tostarp paredz vides piekļūstamības prasības, kādas ievēro, projektējot ēkas, stadionus, arēnas, brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves, kā arī prasības to novietošanai, jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai.- (933) rindkopā vārds "plānošanas reģioni" aizstāts ar vārdu "pašvaldības", jo mērķa grupas, kurai nodrošināma mājokļa piekļūstamības, atlasi un atbilstību LM izstrādātajiem kritērijiem veiks pašvaldības (to autonomā funkcija).- 115. atskaites punkta aprakstā vārdi "Labklājības ministrija pieņem sarakstu" aizstāti ar vārdiem "pieņemts saraksts", jo mērķa grupas, kurai nodrošināma mājokļa piekļūstamības, atlasi un atbilstību LM izstrādātajiem kritērijiem veiks pašvaldības (to autonomā funkcija), nevis LM;sarakstu ar 259 personām ar kustību traucējumiem, kuras saņem atbalstu sava individuālā mājokļa pielāgošanai (uz vienu mājokli izvēlēts 1 cilvēks);- (1051) rindkopā un 115. atskaites punkta aprakstā precizēta 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas mērķa grupas definīcija, paredzot, ka investīcijas ietvaros plānots sniegt atbalstu 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi;- 116.atskaites punkta nosaukums "Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus" precizēts uz "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības pasākumus", paredzot, ka vides pieejamība personu ar invaliditāti mājokļos var tikt īstenota gan pakalpojumu, gan piegādes, gan būvdarbu līgumu ietvaros. Var būt gadījumi, ka, lai nodrošinātu nepieciešamos vides piekļūstamības pasākumus, pietiek ar atbilstoša aprīkojuma uzstādīšanu, piemēram, tiek pielāgota personas virtuve/guļamistaba/labierīcības ar atbilstošu inventāru (virsma, speciālā gulta, atbilstoša furnitūra, rokturi utml.), vai iegādāts speciāls palīglīdzeklis, tādējādi būvdarbi vai mājokļa rekonstrukcijas darbi, kuros nepieciešams slēgt būvniecības līgums, var netikt veikti. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī pie 117. atskaites punkta;- 117. mērķrādītāja aprakstā svītroti vārdi "nodrošinot minimālo piekļūstamības standartu", ņemot vērā, ka vienotas vides piekļūstamības prasības ir noteiktas tikai publiskajām būvēm (normatīvo aktu līmenī tās ir ietvertas Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"). Attiecībā uz privātajiem mājokļiem šādas minimālās vides piekļūstamības prasības nav noteiktas un arī nav plānots tādas noteikt. Tāpēc 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros nepieciešamos pielāgojumus konkrētās mērķa grupas personas mājoklī plānots noteikt, salāgojot personas vajadzības, ko nosaka ergoterapeits un, ja nepieciešams, būvspeciālists, – kontekstā ar tehniskām iespējām veikt konkrētos pielāgojumus (t.sk. gan ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un darbu apjomu pielāgojumu veikšanai, gan pieejamo finansējumu – vidēji 18 299 EUR vienam mājoklim). Vienlaikus mājokļu vides pielāgojumu izvēlē tiks ņemti vērā tādi risinājumi, kas atbilst vides piekļūstamības principam pēc būtības un Būvniecības likumā noteiktajam vides pieejamības principam, kā arī ievērojot Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteikto universālā dizaina principu.- (1048), (1049) rindkopa un 112.-117. atskaites punktu un mērķrādītāju apraksti pārskatīti, svītrojot detalizētu uzskaitījumu veicamajiem vides pielāgojumu darbiem, lai neradītu pārpratumus par veicamajiem uzlabojumiem valsts un pašvaldību ēkās un personu ar invaliditāti mākokļos. Iepriekš sniegtā informācija tika minēta kā piemēri, lai sniegtu ieskatu, kādi uzlabojumi varētu tikt veikti, tomēr, īstenojot investīciju, pielāgojumu istenošana tiks vērtēta atsevišķi, ņemot vērā konkrētājā ēkā, kā arī konkrētajai personai un tās mājoklim nepieciešamo pielāgojumu risinājumus. Visus piemēros minētos darbus nav plānots veikt vienā ēkā/mājoklī.Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam – vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. Investīcija sekmēs cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu. | Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi personām ar invaliditāti" sasniedzamo atskaites punktu īstenošanas termiņš.Attiecībā uz 3.1.2.1.i. investīcijas 1. kārtas (vides pieejamības nodrošināšanu valsts un pašvaldību ēkās) īstenošanu, investīcijas laika ietvars tiek pārskatīts, norādot, ka līdz 2021. gada 4. ceturksnim ir notikušas sarunas/konsultācijas ar valsts un pašvaldības ēku, kurās sniedz labklājības nozares valsts pakalpojumus un sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus pašvaldību sociālos pakalpojumus, īpašniekiem/tiesiskajiem pārvaldītājiem t.sk. par investīcijas īstenošanas nosacījumiem un atbalstāmo ēku sarakstu. Tāpat aizkavējās saraksta veidošana, kuru apgrūtināja tas, ka:a) pašvaldības pēc ATR nebija veikušas nepieciešamās izmaiņas saistošajos noteikumos, kā rezultātā nebija veikta sociālo pakalpojumu sniedzēju pārreģistrācija atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām;b) tika identificēta nepieciešamība mainīt objektus, lai nodrošinātu atbilstību investīcijas nosacījumiem (piemēram, sākotnēji plānotais objekts – ēka nepieder pakalpojumu sniedzējam, tā tiek nomāta, pakalpojumu sniedzējs neplāno turpināt pakalpojumu sniegšanu minētajā ēkā, ēka ir avārijas stāvokli vai kļūdaini veikts ēkas vides piekļūstamības novērtējums).Ēku saraksts tika apstiprināts ar MK 20.09.2022. noteikumiem Nr. 582 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" pirmās kārtas "Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MKN Nr. 582), kuru pielikumā tika ietverts saraksts ar ēkām, kurās tiks veikti vides pielāgošanas pasākumi (attiecīgi tika nodrošināta 112. atskaites punkta "To valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi" izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 31.03.2022.). Balstoties uz MKN Nr. 582 noteikto, ēku īpašnieki/tiesiskie pārvaldītāji tika uzaicināti iesniegt CFLA projektu iesniegumus.Saskaņā ar MK sēdes 18.10.2022. protokollēmuma Nr. 53 70. § 11. punktā noteikto 113. atskaites punkta "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 31.12.2022., ir jānodrošina līdz 30.06.2023., bet tā izpilde minētajā termiņā praktiski nav iespējama.Šobrīd joprojām notiek projektu iesniegumu atlase, līgumu par projektu īstenošanu slēgšana.Vienlaikus MKN Nr. 582 ir ierosināti grozījumi (minētie MKN Nr. 582 grozījumi 20.01.23. ievietoti TAP), kas paredz elastīgākus īpašumtiesību nosacījumus, kā arī MKN Nr. 582 pielikumā pievienotajā sarakstā veikt izmaiņas – svītrojot 4 ēkas, aizstājot 5 ēkas ar tā paša finansējuma saņēmēja līdzvērtīgām ēkām, kā arī saraksts papildināts ar 4 jaunām, atbilstošām ēkām, lai kompensētu 4 no saraksta svītroto ēku iztrūkumu un nodrošinātu turpmāku MKN Nr. 582 atskaites punkta sasniegšanu par vides pieejamības pielāgojumu nodrošināšanu 63 valsts un pašvaldību ēkās. Minētās izmaiņas tiek virzītas saistībā ar to, ka vairāki finansējuma saņēmēji nebija iesnieguši projekta iesniegumu vai arī projekta iesniegumā nebija iekļāvuši visas AF finansējuma saņemšanai paredzētās ēkas dēļ faktisko izmaksu pieauguma, vai dēļ tā, ka ir mainījušies apstākļi (cits ēkas lietojuma veids, jau veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi) un ēka vairs nekvalificējas AF atbalstam).Pēc MKN Nr. 582 grozījumu stāšanās spēkā stāšanās būs jāveic darbības papildu ēku iekļaušanai iesniegtajos projektu iesniegumos vai jāaicina iesniegt jaunus projekta iesniegumus, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi, līdz ar to prognozējamais laiks, ko varētu aizņemt šīs darbības ir 6 mēneši. Tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks būvniecības dokumentācijas izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu noslēgšanu (prognozējamais laiks – 9 – 12 mēneši) un attiecīgu būvdarbu veikšanu.Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.1.i. investīcijas 1. kārtas (vides pieejamības veicināšana valsts un pašvaldību ēkās) 113. atskaites punkta "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" un 114. atskaites punkta "Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" īstenošanas termiņos (kopumā + 1 gads un 2 ceturkšņi).Attiecībā uz 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas (personu ar invaliditāti mājokļu pieejamības nodrošināšanu) īstenošanu, laika ietvars tiek pārskatīts, jo investīcijas īstenošana ir aizkavējusies, kas saistīts ar:1) vairākiem risināmiem jautājumiem saistībā ar ieviešanas nosacījumu izstrādi (neskaidrību risināšanu attiecībā uz ieguldījumu veikšanu privātpersonas īpašumā, kā arī būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un papildu līdzfinansējuma piesaistes nepieciešamību, kā ietekmē varētu tikt kavēta pašvaldību interese dalībai investīcijā);2) risku savlaicīgai atbalsta saņemšanai tiesīgo personu atlasei pašvaldību ierobežotās kapacitātes dēļ – noslogotība atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, energoresursu krīzes dēļ utml.;3) pašvaldību nevēlēšanos uzsākt projektu īstenošanu pirms līgumu noslēgšanas ar CFLA.Saskaņā ar 18.10.2022. MK protokollēmuma Nr. 53 70. § 11. 115. atskaites punktu "Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai" izpilde, kas sākotnēji bija plānota līdz 30.09.2022., ir jānodrošina līdz 31.03.2023., bet tā izpilde minētajā termiņā praktiski nav iespējama (šobrīd joprojām norit darbs pie MKN par investīcijas īstenošanu izstrādes/saskaņošanas, tiesību akta projekts nodots saskaņošanai TAP š.g. aprīlī, attiecīgi pieņemšana MK varētu būt š.g. jūnijā, pēc MKN spēkā stāšanās pašvaldības uzsāks mērķa grupas personu iesniegumu pieņemšanu, atlasi un lēmumu pieņemšanu par atbalsta piešķiršanu (prognozējamais laiks – 4/5 mēneši), paralēli būs jāorganizē projektu iesniegumu atlase, jāvērtē iesniegtie projektu iesniegumi, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi (prognozējamais laiks – 6 mēneši), un tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks iepirkumu organizēšanu, t.sk. par pakalpojumu, piegādes organizēšanu vai būvniecības dokumentācijas izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu slēgšanu (prognozējamais laiks – 9 – 12 mēneši) un attiecīgu būvdarbu veikšanu.Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas (vides pieejamības veicināšana mājokļos) 115. atskaites punkta "Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai", 116. atskaites punkta "Būvdarbu līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus" un 117. atskaites punkta "Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti" īstenošanas termiņos (kopumā + 1 gads un 2 ceturkšņiem).Vienlaikus:- lai sasniegtu 3.1.2.1.i. investīcijas sākotnēji plānotās atskaites punkta vērtības kā risinājums ir plānota papildu AF finansējuma piesaiste būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai – izmantojot daļu no papildu 8 501 144 EUR AF finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 4 097 637 EUR), kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts ar Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".Jāmin, ka, vērtējot līdzšinējo būvniecības cenu pieaugumu un izdarot pieņēmumus turpmākajām inflācijas tendencēm (pie šī arī jāmin, ka LM ir izdarījusi secinājumus, vērtējot kopējo cenu pieaugumu faktisko situāciju un prognozi, LM nav skatījusies atsevišķi būvniecības cenu pieaugumu, ņemot vērā, ka būvniecības cenu pieaugumā novērojamas tādas pašas tendences kā kopējā inflācijas līmenī), LM secina, ka:1) kopš tika izstrādāts un apstiprināts AF plāns 2021. gada aprīlī atbilstoši Eurostat informācijai par inflāciju indeksiem (pieejams https://ec.europa.eu/eurostat/cache/recovery-dashboard/?indicator=DB3&countries=EU,EA,LV) kopumā izmaksas līdz 2022. gada oktobrim ir pieaugušas par 19,7%;2) arī turpmākās attīstības tendences atbilstoši Eurostat prognozēm (pieejams https://economy-finance.ec.europa.eu/economic-surveillance-eu-economies/latvia/economic-forecast-latvia_en) un Latvijas Bankas prognozēm (pieejamas - https://www.bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes) liecina, ka:a) militārā konflikta Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtinās globālo resursu pieejamību un ilgāk uzturēs augstākas resursu cenas. Tāpat inflācijas prognoze ir paaugstināta gan no ECB, gan no Latvijas Bankas puses visam prognozēšanas periodam, lielākoties enerģijas, īpaši gāzes, cenu pieauguma dēļ, kā arī saistībā ar redzējumu par augstāku, nekā iepriekš lēsts, šo cenu līmeni nākotnē, kas t.sk. ietekmē arī būvniecības jomu.Attiecīgi inflācijas prognozes paaugstinātas līdz 16.9% 2022. gadā (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 14.8%, savukārt septembra prognoze ECB prognozē – 8.1%) un 8.3% atbilstoši ECB prognozei un 9.2% atbilstoši Latvijas bankas prognozei 2023. gadā (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 7.0%, savukārt ECB prognozē – 5.5.%).Jāmin, ka 2022. gadā no janvāra līdz oktobrim kopējā inflācija jau bija sasniegusi 13,2% (Annual inflation rate 01.2022 -10.2022: https://ec.europa.eu/eurostat/cache/recovery-dashboard/?indicator=DB3&countries=EU,EA,LV), kas liecina, ka cenu kāpums, t.sk. būvniecības jomā, līdz gada beigām ir sagaidāms vēl vismaz 3.7% apmērā.b) līdz 2024. gadam nākotnes darījumos gaidāmā inflācija samazināsies līdz 3.4% atbilstoši ECB prognozei un 9.2% atbilstoši Latvijas bankas prognozei 2024. gadam (Latvijas Bankas jūnija prognozē – 2.4%, savukārt ECB prognozē – 2.3%).Tādējādi periodā no 2021. gada aprīļa līdz 2024. gada beigām, kad investīcijas ietvaros ir plānots piesaistīt pakalpojuma sniedzējus būvniecības darbu veikšanai, jau ir fiksēts būvniecības cenu pieaugums vismaz par 39,3%.Jāatzīmē, ka 2020. gadā, veicot sākotnējos izmaksu aprēķinus 2022. gadam, tika ņemta vērā inflācija 2% apmērā pēc tā brīža Finanšu ministrijas piedāvātās makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam https://www.fm.gov.lv/lv/tautsaimniecibas-un-budzeta-izpildes-analize.Minētais inflācijas pieaugums tika noteikts ļoti nenozīmīgs (237 EUR). Minētais inflācijas pieaugums tika noteikts nenozīmīgs (237 EUR) un nosedz reālās izmaksas uz AF plāna apstiprināšanas brīdi 2021. gadā.Attiecīgi:1) lai nodrošinātu turpmāku vides pielāgošanu 63 valsts un pašvaldību ēkās, papildu 2021. gadā AF plānā ieplānotajam finansējumam nepieciešami 2 758 196 EUR, tādējādi kopējais nepieciešamais finansējums veido – 9 758 196 EUR iepriekš plānoto 7 000 000 EUR vietā (154 892 EUR (līdzšinēji 111 111 EUR) x 63 ēkas),2) savukārt, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti mājokļu piekļūstamību – papildu nepieciešami 1 339 441 EUR, tādējādi kopējais nepieciešamais finansējums veido – 4 739 441 EUR iepriekš plānoto 3 400 000 EUR vietā (18 299 EUR (līdzšinēji 13 127 EUR) x 259 personas).Kopējais nepieciešamais finansējums investīcijas īstenošanai: 14 497 637 EUR (t.sk. papildu nepieciešamais – 4 097 637 EUR).Vienlaikus jāmin, ka saistībā ar būvniecības izmaksu sadārdzinājumu Labklājības ministrija ir meklējusi arī citus risinājumus, tostarp konsultācijas ar pašvaldībām par papildu piesaistāmajiem finansējuma avotiem, ja izmaksas pārsniedz pieejamo AF finansējumu (ja, piemēram, palielinās būvniecības izmaksas, ēkām ir dažādi tehniskie nosacījumi utt.). Pamatojoties uz minētajām sarunām, Labklājības ministrija ir paredzējusi MK noteikumu regulējumā, ka pašvaldību papildu izmaksas ir attiecināmas.- (912) rindkopa ir papildināta ar informāciju par turpmāku pašvērtējumu veikšanu ēkās, paredzot, ka būtu izmantojama 2022. gadā izstrādātā pašvērtējuma forma. Pašnovērtējuma veikšanas pieeja pārskatīta, jo 2021. gadā stājās spējā jauns būvniecības jomu regulējošs normatīvais regulējums (MK 19.10.2021. noteikumi "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21", pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/326992-buvju-visparigo-prasibu-buvnormativs-lbn-200-21), kas tostarp paredz vides piekļūstamības prasības, kādas ievēro, projektējot ēkas, stadionus, arēnas, brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves, kā arī prasības to novietošanai, jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai.- (933) rindkopā vārds "plānošanas reģioni" aizstāts ar vārdu "pašvaldības", jo mērķa grupas, kurai nodrošināma mājokļa piekļūstamības, atlasi un atbilstību LM izstrādātajiem kritērijiem veiks pašvaldības (to autonomā funkcija).- 115. atskaites punkta aprakstā vārdi "Labklājības ministrija pieņem sarakstu" aizstāti ar vārdiem "pieņemts saraksts", jo mērķa grupas, kurai nodrošināma mājokļa piekļūstamības, atlasi un atbilstību LM izstrādātajiem kritērijiem veiks pašvaldības (to autonomā funkcija), nevis LM;sarakstu ar 259 personām ar kustību traucējumiem, kuras saņem atbalstu sava individuālā mājokļa pielāgošanai (uz vienu mājokli izvēlēts 1 cilvēks);- (1051) rindkopā un 115. atskaites punkta aprakstā precizēta 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas mērķa grupas definīcija, paredzot, ka investīcijas ietvaros plānots sniegt atbalstu 259 personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi;- 116.atskaites punkta nosaukums "Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus" precizēts uz "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības pasākumus", paredzot, ka vides pieejamība personu ar invaliditāti mājokļos var tikt īstenota gan pakalpojumu, gan piegādes, gan būvdarbu līgumu ietvaros. Var būt gadījumi, ka, lai nodrošinātu nepieciešamos vides piekļūstamības pasākumus, pietiek ar atbilstoša aprīkojuma uzstādīšanu, piemēram, tiek pielāgota personas virtuve/guļamistaba/labierīcības ar atbilstošu inventāru (virsma, speciālā gulta, atbilstoša furnitūra, rokturi utml.), vai iegādāts speciāls palīglīdzeklis, tādējādi būvdarbi vai mājokļa rekonstrukcijas darbi, kuros nepieciešams slēgt būvniecības līgums, var netikt veikti. Atbilstošas izmaiņas veiktas arī pie 117. atskaites punkta;- 117. mērķrādītāja aprakstā svītroti vārdi "nodrošinot minimālo piekļūstamības standartu", ņemot vērā, ka vienotas vides piekļūstamības prasības ir noteiktas tikai publiskajām būvēm (normatīvo aktu līmenī tās ir ietvertas Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21"). Attiecībā uz privātajiem mājokļiem šādas minimālās vides piekļūstamības prasības nav noteiktas un arī nav plānots tādas noteikt. Tāpēc 3.1.2.1.i. investīcijas otrās kārtas ietvaros nepieciešamos pielāgojumus konkrētās mērķa grupas personas mājoklī plānots noteikt, salāgojot personas vajadzības, ko nosaka ergoterapeits un, ja nepieciešams, būvspeciālists, – kontekstā ar tehniskām iespējām veikt konkrētos pielāgojumus (t.sk. gan ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un darbu apjomu pielāgojumu veikšanai, gan pieejamo finansējumu – vidēji 18 299 EUR vienam mājoklim). Vienlaikus mājokļu vides pielāgojumu izvēlē tiks ņemti vērā tādi risinājumi, kas atbilst vides piekļūstamības principam pēc būtības un Būvniecības likumā noteiktajam vides pieejamības principam, kā arī ievērojot Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteikto universālā dizaina principu.- (1048), (1049) rindkopa un 112.-117. atskaites punktu un mērķrādītāju apraksti pārskatīti, svītrojot detalizētu uzskaitījumu veicamajiem vides pielāgojumu darbiem, lai neradītu pārpratumus par veicamajiem uzlabojumiem valsts un pašvaldību ēkās un personu ar invaliditāti mākokļos. Iepriekš sniegtā informācija tika minēta kā piemēri, lai sniegtu ieskatu, kādi uzlabojumi varētu tikt veikti, tomēr, īstenojot investīciju, pielāgojumu istenošana tiks vērtēta atsevišķi, ņemot vērā konkrētājā ēkā, kā arī konkrētajai personai un tās mājoklim nepieciešamo pielāgojumu risinājumus. Visus piemēros minētos darbus nav plānots veikt vienā ēkā/mājoklī.Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam – vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. Investīcija sekmēs cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANAInvestīcija 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiemŠā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi objektiem, darbvietām un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu sociālo iekļautību.Pasākums ietver 63 valsts un pašvaldību ēku izvēli un modernizāciju, lai nodrošinātu piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t.sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis. Turklāt pasākums ietver mājokļa izvēli, modernizāciju un fiziskās pieejamības uzlabošanu 259 personām ar invaliditāti (ar smagāku invaliditāti), kas uzlabos viņu piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot viņu cilvēka cieņu un dzīves kvalitāti.Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim. |
| (912) Atbilstoši Plāna pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021. gadam 2.uzdevumā noteiktajam, LM 2020. gadā organizēja vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību ēkās un ēkās, kurās tiek sniegti valsts un pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem. No 311 labklājības nozares iestādēm, kuras piedalījās vides pieejamības pašnovērtējumā, 70 iestādēm vides pieejamības novērtējums ir zem 5 punktiem (vērtēšanas skalā no 0 – 10 punkti, kur 10 punkti ir augstākais novērtējums), un saskaņā ar LM izstrādāto metodiku tiek uzskatīts, ka ēka nav pieejama cilvēkiem ar invaliditāti... Laika ietvars:(928) 2021. gada 1.-2.cetursknī notika mērķtiecīgas apspriešanās ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, iesaistot personas ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.(929)(930) 2021. gada 3.-4.ceturksnī tiks izstrādāti noteikumi pasākumu "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides piekļūstamības nodrošināšanai" un "Valsts un pašvaldības ēku vides piekļūstamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanai.(931) 2022. gada 1.-2.ceturksnī tiks izsludināta projektu iesniegumu iesniegšana.(932) 2022. gada 3. ceturksnī tiks pabeigta projektu iesniegumu vērtēšana, un 4. ceturksnī tiks pabeigta līgumu slēgšana un uzsākta projektu īstenošana.(933) 2022. gada 4.ceturksnī pasākuma "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros plānošanas reģioni uzsāks mērķa grupas atlasi atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem un pasākuma "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros pašvaldības uzsāks līgumu slēgšanu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajā regulējumā iekļautajiem kritērijiem.(934) 2024. gada 4. ceturksnī tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji – pielāgoti 259 personu ar invaliditāti individuālie mājokļi un 2024. gada 4. ceturksnī – 63 valsts un pašvaldību ēkās nodrošināta vides pieejamība... "Valsts un pašvaldības ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" ietvaros paredzēts veikt ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi, vides pieejamības nodrošināšanas pasākumus. Tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem), tostarp īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. darbības.(1049) "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros paredzēta uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm u.c. Individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.(1050) Mērķauditorija:(1051) Personas ar invaliditāti un personas, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, seniori, grūtnieces vai personas, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām. | |
| 1.3. Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):116. | Kolonna "Nosaukums": "Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus" |
| Atskaites punkti un mērķi:112. Valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi | Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "Izvēlas ēkas vides piekļūstamības pasākumu īstenošanai 63 valsts un pašvaldību ēkās, kas sniedz labklājības nozares sabiedriskos pakalpojumus vai pašvaldības sociālos pakalpojumus (šīm ēkām jau ir jābūt iekļautām Ministru kabineta noteikumos). Investīcija ietver pasākumus, lai īstenotu minimālo piekļūstamības standartu: nodrošina piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t. sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis utt.". |
| 113. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 4. cet. 2022.Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "Attiecīgās publiskās un vietējās iestādes piešķir būvdarbu līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riska grupām, tostarp personām ar invaliditāti.Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, lai nodrošinātu minimālo piekļūstamības standartu: piekļūstamības elementi, kas nepieciešami katrai ēkai, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t. sk. vizuālās informācijas uzlaboš anu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, uzstādot tādus palīglīdzekļus kā rampas, pamatnes, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis". |
| 114. Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 4. cet. 2024.Kolonna "Katra atskaites punkta un merķrādītāja apraksts": "63 valsts un pašvaldību ēkās pabeigti būvdarbi, kas sniedz pakalpojumus sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, un parakstīts nodošanas akts. Pasākumi ietver minimālā piekļūstamības standarta ieviešanu: piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), vizuālās informācijas uzlabojumus, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, rampas, pedāļus, pacēlājus, viegli atveramas vai automātiskas durvis". |
| 115. Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 3. cet. 2022.Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Labklājības ministrija pieņem sarakstu ar 259 personām ar smagu invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuras saņem atbalstu no attiecīgajām publiskajām iestādēm, lai pielāgotu individuālo mājokli (1 izvēlēta persona uz vienu mājokli).". |
| 116. Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus | Kolonna "Nosaukums": "Darba līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus"Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 3. cet. 2023.Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Darba līgumu piešķiršana un noslēgšana, lai pielāgotu mājokļus 259 personām ar invaliditāti, nodrošinot, ka personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem ir piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti. Ir noslēgti būvdarbu līgumi par tādu vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu, kas nepieciešami mērķgrupas personām, paredzot vides pielāgošanas pasākumus (rampu un liftu ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana utt.) mājokļos 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).". |
| 117. Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 4. cet. 2024.Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Pabeigti 259 mājokļu būvdarbi un parakstīts nodošanas akts. Pasākums ietver personu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu, nodrošinot minimālo piekļūstamības standartu: piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tādējādi veicinot cilvēktiesības un dzīves kvalitāti, t. sk.: vides pielāgošanas pasākumi (rampu un liftu ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana utt.) 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).". |
| Paredzamās izmaksas | 10 400 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 3.1.2.2.i. investīcija "Prognozēšanas rīka izstrāde"LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]-M[119] un LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]-M[120] | 3.1.2.2.i. investīcija "Prognozēšanas rīka izstrāde"LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]-M[119] un LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]-M[120] |
| Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde" sasniedzamo atskaites punktu īstenošanas termiņš.Investīcijas laika ietvars ir pārskatīts, ņemot vērā, ka ir aizkāvējusies 118. atskaites punkta "Līguma noslēgšana par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību" izpilde. Atskaites punkta termiņa kavējums saistīts ar: 1) nepietiekamu projekta personāla kapacitāti, ko projekta īstenošanas sākumposmā ietekmēja t.sk. arī Covid-19 pandēmijas straujā izplatība (darbnespēja, valdības noteiktie ierobežojumi u.c., kas ietekmēja personāla spēju risināt sarežģītu iepirkumu īstenošanas sākumposmā), kā rezultātā kavējās projekta darbību īstenošana; 2) projekta ietvaros veicamā iepirkuma sarežģītību (tika identificēta nepieciešamība piesaistīt papildu ekspertu ar atbilstošu kvalifikāciju, kas sniegtu atbalstu kvalitatīva darba uzdevuma izstrādē, kā arī, ievērojot ministrijas ierobežoto iepirkumu speciālistu kapacitāti, tika izlemts par iepirkuma speciālista ārpakalpojuma organizēšanu, tādējādi pieaistot nepieciešamās prasmes un nodrošinot izstrādājamā dokumenta labāku kvalitāti). Atskaites punkta izpildi aizkavēja arī tas, ka vairākkārtēji tika sniegta papildu informācija un precizēts izsludinātā iepirkuma nolikums, t.sk. lai novērstu Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu dokumentācijas pirmspārbaudē izteiktos iebildumus. Attiecīgi sākotnēji 02.11.2022. izsludinātā iepirkuma termiņš tika pagarināts un pretendentu piedāvājumu iesniegšana noslēdzās 27.01.2023., tādējādi arī atskaites punkta izpilde nebija nodrošināma plānotajā termiņā – tā izpildei ir nepieciešams papildu laiks.Lai mazinātu riskus, ka iepirkums varētu noslēgties bez rezultāta, tika uzrunāti potenciālie pretendenti, kuri iepriekš bija izrādījuši interesi par iespēju iesniegt piedāvājumus. Minētais rezultējās, jo 27.01.2023., atverot saņemtos piedāvājumus, tika secināts, ka ir pieteikušies divi pretendenti. Iepirkuma komisijas sēdē, kas notika 07.02.2023. tika izvērtēti iesniegtie piedāvājumi un nolemts, ka nepieciešams papildus informācijas pieprasījums piedāvājumu galīgai lēmuma pieņemšanai. Taču ņemot vērā, ka papildu informācijas pieprasījums bija jālūdz vairākas reizes, kā arī pretendents, ar kuru potenciāli paredzēts slēgt līgumu, lūdza termiņa pagarinājumu papildu informācijas iesniegšanai līdz 31.03.2023., kā arī to, ka pirms iepirkuma līguma slēgšanas bija jāņem vērā Publiskajā iepirkumu likumā noteiktos nogaidīšanas termiņus pirms iepirkuma līguma slēgšanas, kura ietvaros ir saņemta informācija par cita pretendenta iepirkuma rezultātu pārsūdzību (finansējuma saņēmēja 25.04.2023. e-pasts LM), līdz ar to atskaites punkta sasniegšanas laiks prognozējas līdz 2023. gada jūnija beigām (t.i., līdz MP iesniegšanai EK 2023.gadā).Kaut gan 118. atskaites punkta sākotnēji plānotais izpildes termiņš ir aizkavējies dažādu iepriekš neplānotu iemeslu dēļ, kas iepriekš nebija paredzama, visu šo laiku ir veikti pasākumi, lai ne tikai veicinātu minētā atskaites punkta sasniegšanu, bet arī kvalitatīvas un nākotnē pielietojamas programmas izveidi. Līdz ar to visi iepriekš veiktie pasākumi šī atskaites punkta sasniegšanai preventīvi arī veicina 3.1.2.2.i. investīcijas projekta kopējo norisi un nākotnē sasniedzamo mērķu izpildi.Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies 118. atskaites punkta izpilde un iepirkuma līgums tiks noslēgts vēlāk nekā sākotnēji tika prognozēts, taču kvalitatīvai līguma izpildei ir nepieciešams pietiekams laiks, līdz ar to 119. atskaites punkta "Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana" izpilde prognozējama – 30.08.2024. sākotnēji paredzētā 30.06.2023. vietā.Līdz ar to 119. atskaites punkta "Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana" un 120. atskaites punkta "Prognozēšanas rīka izstrāde" izpilde pagarināma (kopumā + 1 gads un 1 ceturksnis).Ierosinātās izmaiņas neietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos rādītājus, mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, galvenos rezultātus un izmaksas. Investīcija tiks īstenota iepriekš plānotajā apmērā, izstrādājot prognozēšanas rīku valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai.Veiktās izmaiņas neietekmē principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu un "zaļā" un digitālā mērķa sasniegšanu. | Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde" sasniedzamo atskaites punktu īstenošanas termiņš.Investīcijas laika ietvars ir pārskatīts, ņemot vērā, ka ir aizkāvējusies 118. atskaites punkta "Līguma noslēgšana par prognozēšanas modeļa algoritmu izstrādi, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas izstrādes uzraudzību" izpilde. Atskaites punkta termiņa kavējums saistīts ar: 1) nepietiekamu projekta personāla kapacitāti, ko projekta īstenošanas sākumposmā ietekmēja t.sk. arī Covid-19 pandēmijas straujā izplatība (darbnespēja, valdības noteiktie ierobežojumi u.c., kas ietekmēja personāla spēju risināt sarežģītu iepirkumu īstenošanas sākumposmā), kā rezultātā kavējās projekta darbību īstenošana; 2) projekta ietvaros veicamā iepirkuma sarežģītību (tika identificēta nepieciešamība piesaistīt papildu ekspertu ar atbilstošu kvalifikāciju, kas sniegtu atbalstu kvalitatīva darba uzdevuma izstrādē, kā arī, ievērojot ministrijas ierobežoto iepirkumu speciālistu kapacitāti, tika izlemts par iepirkuma speciālista ārpakalpojuma organizēšanu, tādējādi pieaistot nepieciešamās prasmes un nodrošinot izstrādājamā dokumenta labāku kvalitāti). Atskaites punkta izpildi aizkavēja arī tas, ka vairākkārtēji tika sniegta papildu informācija un precizēts izsludinātā iepirkuma nolikums, t.sk. lai novērstu Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu dokumentācijas pirmspārbaudē izteiktos iebildumus. Attiecīgi sākotnēji 02.11.2022. izsludinātā iepirkuma termiņš tika pagarināts un pretendentu piedāvājumu iesniegšana noslēdzās 27.01.2023., tādējādi arī atskaites punkta izpilde nebija nodrošināma plānotajā termiņā – tā izpildei ir nepieciešams papildu laiks.Lai mazinātu riskus, ka iepirkums varētu noslēgties bez rezultāta, tika uzrunāti potenciālie pretendenti, kuri iepriekš bija izrādījuši interesi par iespēju iesniegt piedāvājumus. Minētais rezultējās, jo 27.01.2023., atverot saņemtos piedāvājumus, tika secināts, ka ir pieteikušies divi pretendenti. Iepirkuma komisijas sēdē, kas notika 07.02.2023. tika izvērtēti iesniegtie piedāvājumi un nolemts, ka nepieciešams papildus informācijas pieprasījums piedāvājumu galīgai lēmuma pieņemšanai. Taču ņemot vērā, ka papildu informācijas pieprasījums bija jālūdz vairākas reizes, kā arī pretendents, ar kuru potenciāli paredzēts slēgt līgumu, lūdza termiņa pagarinājumu papildu informācijas iesniegšanai līdz 31.03.2023., kā arī to, ka pirms iepirkuma līguma slēgšanas bija jāņem vērā Publiskajā iepirkumu likumā noteiktos nogaidīšanas termiņus pirms iepirkuma līguma slēgšanas, kura ietvaros ir saņemta informācija par cita pretendenta iepirkuma rezultātu pārsūdzību (finansējuma saņēmēja 25.04.2023. e-pasts LM), līdz ar to atskaites punkta sasniegšanas laiks prognozējas līdz 2023. gada jūnija beigām (t.i., līdz MP iesniegšanai EK 2023.gadā).Kaut gan 118. atskaites punkta sākotnēji plānotais izpildes termiņš ir aizkavējies dažādu iepriekš neplānotu iemeslu dēļ, kas iepriekš nebija paredzama, visu šo laiku ir veikti pasākumi, lai ne tikai veicinātu minētā atskaites punkta sasniegšanu, bet arī kvalitatīvas un nākotnē pielietojamas programmas izveidi. Līdz ar to visi iepriekš veiktie pasākumi šī atskaites punkta sasniegšanai preventīvi arī veicina 3.1.2.2.i. investīcijas projekta kopējo norisi un nākotnē sasniedzamo mērķu izpildi.Ņemot vērā, ka ir aizkavējusies 118. atskaites punkta izpilde un iepirkuma līgums tiks noslēgts vēlāk nekā sākotnēji tika prognozēts, taču kvalitatīvai līguma izpildei ir nepieciešams pietiekams laiks, līdz ar to 119. atskaites punkta "Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana" izpilde prognozējama – 30.08.2024. sākotnēji paredzētā 30.06.2023. vietā.Līdz ar to 119. atskaites punkta "Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana" un 120. atskaites punkta "Prognozēšanas rīka izstrāde" izpilde pagarināma (kopumā + 1 gads un 1 ceturksnis).Ierosinātās izmaiņas neietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos rādītājus, mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, galvenos rezultātus un izmaksas. Investīcija tiks īstenota iepriekš plānotajā apmērā, izstrādājot prognozēšanas rīku valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai.Veiktās izmaiņas neietekmē principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu un "zaļā" un digitālā mērķa sasniegšanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANAInvestīcija 3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrādeŠā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot makroekonomikas modelēšanas spēju, lai novērtētu sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju.Pasākums ietver konkursu rīkošanu un ekonometrisko modeļu izstrādi, kā arī sociālā atbalsta, t.sk. pensiju, ilgtermiņa prognozēšanas metodiku, informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju izstrādi un sistēmas attīstības uzraudzību. Galarezultāti ietver izvērtējuma ziņojumu par pašreizējo situāciju; matemātisku modeli pensiju prognozēšanai; pašreizējā prognozēšanas rīka un tā potenciāla izvērtējumu; informācijas sistēmas izstrādes tehniskās specifikācijas; sistēmas izstrādes uzraudzību visā pasākuma gaitā.Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim. |
| (946) Laika ietvars:(947) 2022.–2024. gads. Paredzēts izstrādāt modeļa tehniskās specifikācijas, izveidot un testēt modeli, piesaistot ārvalstu ekspertus ar specifisku pieredzi pensiju jomā:(948) 2021. gads – nacionālās darba grupas izveide, kas definēs ekspertu izvēles kritērijus, apstiprinās iepirkuma darba uzdevumu konsultantu iepirkumam, kas satur šādas aktivitātes: tirgus izpēte, lai apzinātu ārvalstu ekspertus ar ļoti specifisku pieredzi un atbilstošām zināšanām darbā ar prognozēšanas rīkiem, to specifikāciju/prasību sagatavošanu un modeļa izgatavošanu NDC pensiju sistēmu kontekstā, kā arī IS izstrādes autoruzraudzību un gala akcepttestēšanu.(949) 2022. gads – 2023. gada 2. ceturksnis atbilstošu ekspertu piesaiste (vēlams ar pieredzi ar NDC sistēmām), ziņojums un rekomendācijas; modeļa tehnisko specifikāciju izstrāde, kas gatavas iesniegšanai attīstītājiem ar atbilstošu pieredzi.(950) 2023. gada 3. ceturksnis – 2024. gada 4. ceturksnis – līguma slēgšana un modeļa izgatavošana, vienlaikus pakāpeniski veicot tā testēšanu, modeļa dokumentācijas un lietotāja rokasgrāmatas sagatavošana; izgatavots kvalitatīvs modelis prognožu veikšanai, dokumentācija, rokasgrāmata. | |
| Atskaites punkti un mērķi:119. Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 2. cet. 2023. |
| 120. Prognozēšanas rīka izstrāde | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 4. cet. 2024. |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 3.1.2.3.i. investīcija "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība"LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]-T[122] un LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]-T[123] | 3.1.2.3.i. investīcija "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība"LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]-T[122] un LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]-T[123] |
| Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība":1) sasniedzamais 123. atskaites punkta īstenošanas termiņš.Investīcijas laika ietvars pārskatīs, ņemot vērā:- nepieciešamību saskaņot sākotnēji prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam gan ar pašvaldībām, gan ar vides piekļūstamības un citiem ekspertiem, kā arī izstrādāt būvprojektu būvniecības informācijas modelēšanas vidē, tādējādi nodrošinot detalizētu un pamatotu prasību ģimeniskai videi pietuvinātam aprūpes pakalpojuma izstrādei, kā arī mazinot risku, ka izveidotais būvprojekts varētu būt nekvalitatīvs, neatbilstošs AF plāna prasībām un mērķa grupas personu vajadzībām, kā arī saimnieciski neizdevīgs ekspluatācijai;- kā arī to, ka ēku izbūve ir iespējama tikai pēc tipveida būvprojekta izstrādes, kas noslēgusies 2022. gada 4.cet. (+ 1 ceturksnis), pabeidzot 3.1.2.3.i. investīcijas 1.kārtas īstenošanu.Arī 3.1.2.3.i. investīcijas 2. kārtas (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) īstenošana un tās ietvaros sasniedzamo atskaites punktu izpilde sākotnēji plānotajā termiņā praktiski nav iespējama (MKN par investīcijas īstenošanu ir saskaņošanas procesā, to pieņemšana MK varētu būt š.g. jūlijā, pēc MKN spēkā stāšanās būs jāorganizē projektu iesniegumu atlase (lai pašvaldības varētu padziļināti izvērtēt tipveida būvprojekta specifikāciju un projekta iesniegšanas iespējas, projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai tiks atvēlēti 3 mēneši), jāvērtē iesniegtie projektu iesniegumi, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi (prognozējamais laiks – 4 mēneši), un tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks piesaistes būvprojekta izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu noslēgšanu (prognozējamais laiks – 9 – 12 mēneši). Būvdarbu veikšanai, pakalpojuma sniegšanas vietu aprīkošanai, būves nodošanai ekspluatācijā nepieciešamais indikatīvais laiks – 12 –18 mēneši).Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.3.i. investīcijas 2. kārtas (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) 123. atskaites punkta "Jaunu vietu nodrošināšana senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi" īstenošanas termiņos (+ 1 gads un 2 ceturkšņi).Vienlaikus, lai veicinātu 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas sākotnēji plānoto atskaites punkta vērtību sasniegšanu kā risinājums ir plānota papildu AF finansējuma piesaiste būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai – izmantojot daļu no papildu 8 501 144 EUR finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai var novizīt 3 903 507 EUR), kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts ar Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem", kā arī palielinot 2.kārtas finansējumu par 1.kārtas atlikumu (39 930 EUR).Tomēr minētais nesedz visu izmaksu sadārdzinājumu. Atbilstoši LM prognozei par būvniecības cenu pieaugumu (balstīta uz ECB un Latvijas bankas prognozēm par kopējo inflāciju un Eurostat informāciju par cenu indeksiem (skat. informāciju augstāk) periodā no 2021. gada aprīļa līdz 2024. gada beigām, kad investīcijas ietvaros ir plānots piesaistīt pakalpojuma sniedzējus būvniecības darbu veikšanai, jau ir fiksēts būvniecības cenu pieaugums līdz pat 39,3%.Papildus jāatzīmē, ka 2020./2021. gadā, veicot sākotnējos izmaksu aprēķinus līdz 2023. gadam, pieņemumi tika balstīti uz līdzīga satura izmaksām 2019./2020. gadā, kā arī tika ņemta vērā inflācija 5.2% apmērā pēc tā brīža Finanšu ministrijas piedāvātās makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. https://www.fm.gov.lv/lv/tautsaimniecibas-un-budzeta-izpildes-analize. Minētais inflācijas pieaugums tika noteikts nenozīmīgs un nosedz reālās izmaksas uz AF plāna apstiprināšanas brīdi 2021. gadā.Vienlaikus izmaksu pieaugums vienas ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma ēkas izveidei veidojas arī tāpēc, ka sākotnējos aprēķinos par 1 ēkas izveides izmaksām, kas tika veikti AF plāna izstrādes laikā 2021. gada aprīlī, izveidotās ēkas kopējā platība plānota indikatīvi 420 m2, kas tika vērtēta kā piemērota mērķa grupas prasībām un atbilstoša būvniecības jomas nosacījumiem. Tipveida būvprojekta izstrādes laikā tika secināts, ka ņemot vērā jauno būvnormatīvu, kas stājās spēkā ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" un piemērojot to mērķa grupas specifiskajām vajadzībām (iespējami guloši klienti) un ievērojot vides pieejamības prasības, vienai ēkai ar 12 pakalpojumu vietām ir nepieciešama platība indikatīvi 650 m2 apjomā (būvapjoma pieaugums par 35%, kas izsauc arī proporcionālu izmaksu pieaugumu).Visa iepriekš minētā ietekmē ir būtiski pieaugušas sākotnēji plānotās izmaksas būvniecības izmaksas, ko apliecina arī SIA "CMB Inženieru kompetences centrs" izstrādātā tāme, kas sastādīta 2022. gada tirgus cenās, pamatojoties uz tipveida būvprojektu, atbilstoši kura izmaksu aplēsēm vienas ēkas izmaksas, t.sk. nodrošinot aprīkojuma iegādi, varētu veidot 1 747 266 EUR (bez PVN) (līdzšinēji 912 810 EUR).Jāmin, ka papildus būtu plānojamas būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta piesaistes tehniskā projekta izmaksas, kā arī izmaksas teritorijas labiekārtošanai. Šīs izmaksas varētu veidot līdz 10% no projekta attiecināmajām izmaksām (pēc analoģijas ar ES fondu projektiem, balstoties uz FM vadlīnijām Nr.2.1. "Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020. gada plānošanas periodā", kur būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta piesaistes tehniskā projekta izmaksas ir noteiktas līdz 10% no katra būvdarbu līguma), kas nozīmē, ka pie šī aprēķina vienas ēkas izmaksas (bez PVN) varētu sasniegt līdz pat 1 921 993 EUR.LM, lai rastu risinājumu izmaksu optimizēšanai:- apzinoties, ka iepriekš minētā tāme ar būvniecības izmaksu aprēķinu ir izstrādāta laika periodā, kad bija vērojams visaugstākais būvniecības izmaksu pieaugums, ir iniciējusi papildu tipveida būvprojekta izmaksu tāmes sastādīšanu, balstoties uz 2023. gada būvniecības tirgus cenām un aprēķinot ekonomiskās klases materiālu un iekārtu izmaksas. Saskaņā ar provizorisku pieņēmumu, tipveida būvprojekta izbūve (650 m2 apjomā) ar ekonomiskās klases materiāliem un pieļaujamās izmaiņas autoruzraudzības kārtībā varētu veidot vidēji 25-30% būvniecības izmaksu samazinājumu (t.i., attiecīgi būvniecības izmaksas bez PVN varētu veidot indikatīvi 1 273 204 EUR);- sadarbībā ar FM vērtē iespējas nodrošināt pašvaldībām Valsts kases aizdevumus, tādējādi radot valsts budžeta priekšfinansēšanas iespējas ne tikai AF granta un PVN izmaksu segšanai, bet arī, lai nosegtu izmaksas projektu atbalstāmo darbību īstenošanai, ja projektu īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi pārsniedz pieejamo AF finansējumu, bet tie ir tieši saistīti ar noteikto atskaites punktu sasniegšanu (piemēram, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta piesaistes tehniskā projekta un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas) līdz 10% no AF finansējuma (t.i., indikatīvi 127 320 EUR vienas ēkas izbūvei);- ir pārskatījusi iepriekš noteiktos nosacījumus klientu izvietošanai vienā ēkā, ciktāl tas neietekmētu projekta ieceri par kvalitatīva, ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveidei pensijas vecuma personām – t.i., ir paredzējusi, ka vienā pakalpojuma sniegšanas vietā (ēkā) izmitināmo personu skaitu varētu palielināt no 12 uz 16. Tas ļautu ne tikai ierobežota pieejamā finansējuma apstākļos nodrošināt sākotnēji plānotā mērķa sasniegšanu – jauna veida aprūpes pakalpojuma sniegšanu vismaz 852 pensijas vecuma personām – izbūvējot mazāku kopskaitu ēku (54 ēkas plānotās 71 ēkas vietā), bet arī daļas pakalpojumu saņēmēju izmitināšana divvietīgās istabiņās ļaus optimizēt arī pakalpojuma uzturēšanas izmaksas. Vienlaikus jāmin, ka 16 klienti vienā pakalpojuma sniegšanas vietā nepārsniedz prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto maksimālo pieļaujamo klientu skaitu grupu mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem. Paredzot, ka daļa no klientu guļamistabām būs divvietīgas, kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu nodrošināšana turpinās būt prirotāte. Tāpēc izmitināšana divvietīgā guļamistabās notiks tikai, balstoties uz klienta izdarītu izvēli un piekrišanu. Savukārt, klientiem, kuriem būs svarīga izmitināšana vienvietīgā guļamistabā, tāda iespēja tiks nodrošināta.Attiecīgi tas ļautu:- sasniegt sākotnēji plānoto - nodrošināt vismaz 852 izveidoto jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu pensijas vecuma personu skaitu (16 pašvaldības x 3 ēkas x 16 pakalpojumu sniegšanas vietas ēkā + Rīgas valstspilsētas 6 ēkas un 96 pakalpojumu sniegšanas vietas). Tomēr pie šī ir jāmin, ka LM joprojām būtu svarīgi, ka tiktu atbalstītas 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas noteiktā mērķa rādītāja vērtības izmaiņas: noslēgto vienošanās ar pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu skaits (no 18 uz vismaz 17). Nosakot 122. atskaites punkta "Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu" skaitlisko vērtību LM ir ņēmusi vērā, ka Rīgas valstspilsētā ir ievērojami lielāks mērķa grupas personu (cilvēku pensijas vecumā) skaits kā citās pašvaldībās (atbilstoši CSP datiem par iedzīvotāju skaitu dalījumā pēc vecuma grupām - 33,14 % no kopējā pensijās vecuma iedzīvotāju skaita (t.i., no kopumā Latvijā esošajām 417 180 pensijas vecuma personām 138 268 personas 2022. gadā dzīvoja Rīgas valstspilsētā)), līdz ar to Rīgas valstspilsētā plānots AF atbalstu attiecināt divu ēku komplektu izveidei (kopumā 6 ēkas un 96 pakalpojumu sniegšanas vietas). Ja Rīgas valstspilsēta savā projektā paredzēs tikai viena ēku komplekta izbūvi, tiks dota iespēja atlikušo ēku komplektu izbūvēt kādai citai pašvaldībai, tādējādi nodrošinot jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu pensijas vecuma personām izveidi kopumā 18 pašvaldībās;- iekļauties pieejamā finansējuma ietvaros: 68 753 017 EUR (iepriekš 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas plānotais finansējums 64 809 580 EUR + 39 930 EUR (3.1.2.3.i. investīcijas 1.kārtas atlikums) + papildu pārdalāmos finansējums 3 903 507 EUR apmērā)/ 1 273 204 EUR (indikatīvās izmaksas vienas ēkas izbūvei bez PVN pēc pārrēķina ar ekonomiskās klases materiāliem un pieļaujamās izmaiņas autoruzraudzības kārtībā) = 54 ēkas.Vienlaikus komponentes aprakstā:- vārdi "Labklājības ministriju" aizstāti ar vārdiem "Centrālo finanšu un līgumu aģentūru", nepārprotamībai norādot, ka līgumslēdzējiestāde 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas ietvaros par pašvaldību projektu īstenošanu būs CFLA;- vārds "seniori" aizstāts ar "pensijas vecuma personas" (izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vienotas un skaidras terminoloģijas lietošanu);- pārskatīts maksimālais cilvēku skaits vienā ēkā.Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam - vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. Investīcija veicinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību pašvaldībās pensijas vecuma personām. | Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība":1) sasniedzamais 123. atskaites punkta īstenošanas termiņš.Investīcijas laika ietvars pārskatīs, ņemot vērā:- nepieciešamību saskaņot sākotnēji prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam gan ar pašvaldībām, gan ar vides piekļūstamības un citiem ekspertiem, kā arī izstrādāt būvprojektu būvniecības informācijas modelēšanas vidē, tādējādi nodrošinot detalizētu un pamatotu prasību ģimeniskai videi pietuvinātam aprūpes pakalpojuma izstrādei, kā arī mazinot risku, ka izveidotais būvprojekts varētu būt nekvalitatīvs, neatbilstošs AF plāna prasībām un mērķa grupas personu vajadzībām, kā arī saimnieciski neizdevīgs ekspluatācijai;- kā arī to, ka ēku izbūve ir iespējama tikai pēc tipveida būvprojekta izstrādes, kas noslēgusies 2022. gada 4.cet. (+ 1 ceturksnis), pabeidzot 3.1.2.3.i. investīcijas 1.kārtas īstenošanu.Arī 3.1.2.3.i. investīcijas 2. kārtas (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) īstenošana un tās ietvaros sasniedzamo atskaites punktu izpilde sākotnēji plānotajā termiņā praktiski nav iespējama (MKN par investīcijas īstenošanu ir saskaņošanas procesā, to pieņemšana MK varētu būt š.g. jūlijā, pēc MKN spēkā stāšanās būs jāorganizē projektu iesniegumu atlase (lai pašvaldības varētu padziļināti izvērtēt tipveida būvprojekta specifikāciju un projekta iesniegšanas iespējas, projekta iesnieguma sagatavošanai un iesniegšanai tiks atvēlēti 3 mēneši), jāvērtē iesniegtie projektu iesniegumi, jānoslēdz līgumi par projektu īstenošanu un jāpiešķir avansa maksājumi (prognozējamais laiks – 4 mēneši), un tikai pēc tam finansējuma saņēmēji uzsāks piesaistes būvprojekta izstrādi, saskaņošanu ar Būvvaldi, iepirkumu dokumentācijas izstrādi, iepirkumu organizēšanu un iepirkumu līgumu noslēgšanu (prognozējamais laiks – 9 – 12 mēneši). Būvdarbu veikšanai, pakalpojuma sniegšanas vietu aprīkošanai, būves nodošanai ekspluatācijā nepieciešamais indikatīvais laiks – 12 –18 mēneši).Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.3.i. investīcijas 2. kārtas (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) 123. atskaites punkta "Jaunu vietu nodrošināšana senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi" īstenošanas termiņos (+ 1 gads un 2 ceturkšņi).Vienlaikus, lai veicinātu 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas sākotnēji plānoto atskaites punkta vērtību sasniegšanu kā risinājums ir plānota papildu AF finansējuma piesaiste būvniecības cenu sadārdzinājuma segšanai – izmantojot daļu no papildu 8 501 144 EUR finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai var novizīt 3 903 507 EUR), kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts ar Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem", kā arī palielinot 2.kārtas finansējumu par 1.kārtas atlikumu (39 930 EUR).Tomēr minētais nesedz visu izmaksu sadārdzinājumu. Atbilstoši LM prognozei par būvniecības cenu pieaugumu (balstīta uz ECB un Latvijas bankas prognozēm par kopējo inflāciju un Eurostat informāciju par cenu indeksiem (skat. informāciju augstāk) periodā no 2021. gada aprīļa līdz 2024. gada beigām, kad investīcijas ietvaros ir plānots piesaistīt pakalpojuma sniedzējus būvniecības darbu veikšanai, jau ir fiksēts būvniecības cenu pieaugums līdz pat 39,3%.Papildus jāatzīmē, ka 2020./2021. gadā, veicot sākotnējos izmaksu aprēķinus līdz 2023. gadam, pieņemumi tika balstīti uz līdzīga satura izmaksām 2019./2020. gadā, kā arī tika ņemta vērā inflācija 5.2% apmērā pēc tā brīža Finanšu ministrijas piedāvātās makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. https://www.fm.gov.lv/lv/tautsaimniecibas-un-budzeta-izpildes-analize. Minētais inflācijas pieaugums tika noteikts nenozīmīgs un nosedz reālās izmaksas uz AF plāna apstiprināšanas brīdi 2021. gadā.Vienlaikus izmaksu pieaugums vienas ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma ēkas izveidei veidojas arī tāpēc, ka sākotnējos aprēķinos par 1 ēkas izveides izmaksām, kas tika veikti AF plāna izstrādes laikā 2021. gada aprīlī, izveidotās ēkas kopējā platība plānota indikatīvi 420 m2, kas tika vērtēta kā piemērota mērķa grupas prasībām un atbilstoša būvniecības jomas nosacījumiem. Tipveida būvprojekta izstrādes laikā tika secināts, ka ņemot vērā jauno būvnormatīvu, kas stājās spēkā ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" un piemērojot to mērķa grupas specifiskajām vajadzībām (iespējami guloši klienti) un ievērojot vides pieejamības prasības, vienai ēkai ar 12 pakalpojumu vietām ir nepieciešama platība indikatīvi 650 m2 apjomā (būvapjoma pieaugums par 35%, kas izsauc arī proporcionālu izmaksu pieaugumu).Visa iepriekš minētā ietekmē ir būtiski pieaugušas sākotnēji plānotās izmaksas būvniecības izmaksas, ko apliecina arī SIA "CMB Inženieru kompetences centrs" izstrādātā tāme, kas sastādīta 2022. gada tirgus cenās, pamatojoties uz tipveida būvprojektu, atbilstoši kura izmaksu aplēsēm vienas ēkas izmaksas, t.sk. nodrošinot aprīkojuma iegādi, varētu veidot 1 747 266 EUR (bez PVN) (līdzšinēji 912 810 EUR).Jāmin, ka papildus būtu plānojamas būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta piesaistes tehniskā projekta izmaksas, kā arī izmaksas teritorijas labiekārtošanai. Šīs izmaksas varētu veidot līdz 10% no projekta attiecināmajām izmaksām (pēc analoģijas ar ES fondu projektiem, balstoties uz FM vadlīnijām Nr.2.1. "Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.-2020. gada plānošanas periodā", kur būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta piesaistes tehniskā projekta izmaksas ir noteiktas līdz 10% no katra būvdarbu līguma), kas nozīmē, ka pie šī aprēķina vienas ēkas izmaksas (bez PVN) varētu sasniegt līdz pat 1 921 993 EUR.LM, lai rastu risinājumu izmaksu optimizēšanai:- apzinoties, ka iepriekš minētā tāme ar būvniecības izmaksu aprēķinu ir izstrādāta laika periodā, kad bija vērojams visaugstākais būvniecības izmaksu pieaugums, ir iniciējusi papildu tipveida būvprojekta izmaksu tāmes sastādīšanu, balstoties uz 2023. gada būvniecības tirgus cenām un aprēķinot ekonomiskās klases materiālu un iekārtu izmaksas. Saskaņā ar provizorisku pieņēmumu, tipveida būvprojekta izbūve (650 m2 apjomā) ar ekonomiskās klases materiāliem un pieļaujamās izmaiņas autoruzraudzības kārtībā varētu veidot vidēji 25-30% būvniecības izmaksu samazinājumu (t.i., attiecīgi būvniecības izmaksas bez PVN varētu veidot indikatīvi 1 273 204 EUR);- sadarbībā ar FM vērtē iespējas nodrošināt pašvaldībām Valsts kases aizdevumus, tādējādi radot valsts budžeta priekšfinansēšanas iespējas ne tikai AF granta un PVN izmaksu segšanai, bet arī, lai nosegtu izmaksas projektu atbalstāmo darbību īstenošanai, ja projektu īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi pārsniedz pieejamo AF finansējumu, bet tie ir tieši saistīti ar noteikto atskaites punktu sasniegšanu (piemēram, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta piesaistes tehniskā projekta un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksas) līdz 10% no AF finansējuma (t.i., indikatīvi 127 320 EUR vienas ēkas izbūvei);- ir pārskatījusi iepriekš noteiktos nosacījumus klientu izvietošanai vienā ēkā, ciktāl tas neietekmētu projekta ieceri par kvalitatīva, ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveidei pensijas vecuma personām – t.i., ir paredzējusi, ka vienā pakalpojuma sniegšanas vietā (ēkā) izmitināmo personu skaitu varētu palielināt no 12 uz 16. Tas ļautu ne tikai ierobežota pieejamā finansējuma apstākļos nodrošināt sākotnēji plānotā mērķa sasniegšanu – jauna veida aprūpes pakalpojuma sniegšanu vismaz 852 pensijas vecuma personām – izbūvējot mazāku kopskaitu ēku (54 ēkas plānotās 71 ēkas vietā), bet arī daļas pakalpojumu saņēmēju izmitināšana divvietīgās istabiņās ļaus optimizēt arī pakalpojuma uzturēšanas izmaksas. Vienlaikus jāmin, ka 16 klienti vienā pakalpojuma sniegšanas vietā nepārsniedz prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto maksimālo pieļaujamo klientu skaitu grupu mājā personām ar garīga rakstura traucējumiem. Paredzot, ka daļa no klientu guļamistabām būs divvietīgas, kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu nodrošināšana turpinās būt prirotāte. Tāpēc izmitināšana divvietīgā guļamistabās notiks tikai, balstoties uz klienta izdarītu izvēli un piekrišanu. Savukārt, klientiem, kuriem būs svarīga izmitināšana vienvietīgā guļamistabā, tāda iespēja tiks nodrošināta.Attiecīgi tas ļautu:- sasniegt sākotnēji plānoto - nodrošināt vismaz 852 izveidoto jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu pensijas vecuma personu skaitu (16 pašvaldības x 3 ēkas x 16 pakalpojumu sniegšanas vietas ēkā + Rīgas valstspilsētas 6 ēkas un 96 pakalpojumu sniegšanas vietas). Tomēr pie šī ir jāmin, ka LM joprojām būtu svarīgi, ka tiktu atbalstītas 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas noteiktā mērķa rādītāja vērtības izmaiņas: noslēgto vienošanās ar pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu skaits (no 18 uz vismaz 17). Nosakot 122. atskaites punkta "Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu" skaitlisko vērtību LM ir ņēmusi vērā, ka Rīgas valstspilsētā ir ievērojami lielāks mērķa grupas personu (cilvēku pensijas vecumā) skaits kā citās pašvaldībās (atbilstoši CSP datiem par iedzīvotāju skaitu dalījumā pēc vecuma grupām - 33,14 % no kopējā pensijās vecuma iedzīvotāju skaita (t.i., no kopumā Latvijā esošajām 417 180 pensijas vecuma personām 138 268 personas 2022. gadā dzīvoja Rīgas valstspilsētā)), līdz ar to Rīgas valstspilsētā plānots AF atbalstu attiecināt divu ēku komplektu izveidei (kopumā 6 ēkas un 96 pakalpojumu sniegšanas vietas). Ja Rīgas valstspilsēta savā projektā paredzēs tikai viena ēku komplekta izbūvi, tiks dota iespēja atlikušo ēku komplektu izbūvēt kādai citai pašvaldībai, tādējādi nodrošinot jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu pensijas vecuma personām izveidi kopumā 18 pašvaldībās;- iekļauties pieejamā finansējuma ietvaros: 68 753 017 EUR (iepriekš 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas plānotais finansējums 64 809 580 EUR + 39 930 EUR (3.1.2.3.i. investīcijas 1.kārtas atlikums) + papildu pārdalāmos finansējums 3 903 507 EUR apmērā)/ 1 273 204 EUR (indikatīvās izmaksas vienas ēkas izbūvei bez PVN pēc pārrēķina ar ekonomiskās klases materiāliem un pieļaujamās izmaiņas autoruzraudzības kārtībā) = 54 ēkas.Vienlaikus komponentes aprakstā:- vārdi "Labklājības ministriju" aizstāti ar vārdiem "Centrālo finanšu un līgumu aģentūru", nepārprotamībai norādot, ka līgumslēdzējiestāde 3.1.2.3.i. investīcijas 2.kārtas ietvaros par pašvaldību projektu īstenošanu būs CFLA;- vārds "seniori" aizstāts ar "pensijas vecuma personas" (izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vienotas un skaidras terminoloģijas lietošanu);- pārskatīts maksimālais cilvēku skaits vienā ēkā.Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam - vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. Investīcija veicinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību pašvaldībās pensijas vecuma personām. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANAInvestīcija 3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktībaŠā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir nodrošināt pāreju no institucionālas ilgtermiņa aprūpes sniegšanas uz kopienā balstītas aprūpes modeli. Pasākums ietver standarta būvniecības projekta izstrādi jaunām ilgtermiņa aprūpes iestādēm, līgumu noslēgšanu starp Labklājības ministriju un 18 pašvaldībām par jaunu vietu izveidi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, un jaunu ilgtermiņa aprūpes telpu izbūvi 852 senioriem 71 ēkā. Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka katrā ēkā ir ne vairāk par 12 cilvēkiem un katra ēka tiek aprīkota ar ierīcēm, iekārtām un mēbelēm. Jaunais ilgtermiņa aprūpes modelis nodrošina pāreju no institucionālās aprūpes uz ģimenes tipa aprūpi personām pensijas vecumā. Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.[..]1.4. Ceturtā daļa (neatmaksajamais atbalsts):Kolonna "Nosaukums": "Jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi" |
| (Tabula Nr.4, sadaļa "Sociālie izaicinājumi") noslēgtas vienošanās ar 18 pašvaldībām par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas senioriem – vismaz 852 personām;.. Jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās.(966) Tiks izveidotas jaunas, ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas vismaz 850 pensijas vecuma personām... Līdz 2021. gada 3.cetursknim tiks iztrādātas prasības ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanai pensijas vecuma personām un prasības projektēšanas uzdevumam, saskaņojot tās pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.(969) Līdz 2022. gada 3.ceturksnim tiks izstrādāts tipveida būvprojekts ģimeniskai videi pietuvināta aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietai.(970) Līdz 2023. gada 2.ceturksnim tiks veikta projektu iesniegumu atlase un noslēgti līgumi par projektu īstenošanu.(971) Līdz 2024. gada 4.ceturksnim tiks pabeigta projektu ieviešana un sasniegti rādītāji – 71 ēkas izbūve ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai vismaz 850 pensijas vecuma personām 18 pašvaldībās. | |
| Atskaites punkti un mērķi:122. Līgumu noslēgšana ar pašvaldībām par projektu īstenošanu | Kolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem), apakškolonna "Mērķis": 18Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": Starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un 18 pašvaldībām ir noslēgti līgumi par jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi |
| 123. Jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi | Kolonna "CID rādītāja nosaukums": Jaunu vietu nodrošināšana 852 senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videiKolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķiem), apakškolonna "Mērķis": 852Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 4. cet. 2024Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Jaunu vietu izveide tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi, 852 pensijas vecuma personāmŠo ēku būvniecībā nodrošina, ka– katrā ēkā ir ne vairāk par 12 cilvēkiem (t. i., 12 (pakalpojumu telpu skaits vienā ēkā) x 71 (uzbūvēto ēku kopskaits) = 852 (jaunizveidoto pakalpojumu kopskaits));– katra ēka ir aprīkota vismaz ar iepriekš noteiktu minimālo aprīkojumu;notiek pāreja no institucionālas aprūpes uz ģimenei draudzību aprūpi pensijas vecuma cilvēkiem." |
| Paredzamās izmaksas | 64 936 015 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 3.1.2.4.i. investīcija "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai"LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-] un LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-]-M[125], LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-]-M[126] | 3.1.2.4.i. investīcija "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai"LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-] un LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-]-M[125], LV-C[C3]-I[3-1-2-4-i-]-M[126] |
| Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai":1) investīcijas laika ietvars un sasniedzamā 125. atskaites punkta "Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana" un 126. atskaites punkta "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību" īstenošanas termiņš.Investīcijas 125. atskaites punkta izpildes termiņš pārskatīts, ņemot vērā saņemto finansējuma saņēmēja 21.04.2023. LM adresēto vēstuli, ar kuru finansējuma saņēmējs ir informējis ministriju par 1) plāniem izbeigt 27.06.2022. noslēgto pakalpojuma līgumu Nr. 3-8.2/31 "Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai Dubultu prospektā 71 centrālajā un 1.korpusā, Jūrmalā", kas saistīts ar termiņā neiesniegtu un nekvalitatīvu izpildītāja nodevumu; 2) nepieciešamību neizdarīt izņēmumu un piesaistīt VSIA "Šampētera nams" projektā nepieciešamo būvniecības iepirkumu veikšanai, nodrošinot un organizējot pārbūves un atjaunošanas darbiem nepieciešamo būvprojektu izstrādi un ar to saistīto dokumentu sagatavošanu un izvērtēšanu, tehnisko ekspertīžu veikšanu un atzinumu sagatavošanu, būvdarbu veikšanu, būvuzraudzības, autoruzraudzības, projektu vadības u.c. pakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas saitīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstoši LM nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtībai). Līdz ar to minētā atskaites punkta izpilde sākotnēji plānotajā termiņā praktiski nav iespējama.Tāpat nav iespējama secīgā 126. atskaites punkta izpilde sākotnēji plānotajā termiņā, kas paredz aprobēt jaunizveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu izmēģinājuma projektā, izmantojot projekta materiālo bāzi, t.sk. jaunizveidoto infrastruktūru.Lai nodrošinātu turpmāku plānoto infrastruktūras ieguldījumu Dubultu prospektā 71 centrālajā un 1.korpusā, Jūrmalā īstenošanu un atskaites punkta sasniegšanu, tiek plānots organizēt iepriekš minētā iepirkuma (kas bija pēc principa "projekta – būvē") ietvaros izstrādātā būvprojekta izdalīšanu un jauna, atsevišķa iepirkuma konkursa uz būvdarbiem izsludināšanu. Minētais plānots ar pieņēmumu, ka tādējādi varēs piesaistīt iepirkuma konkursā vairākus pretendentus.Ir nepieciešams termiņa pagarinājums par diviem gadiem, kas būtu pamatots ar nepieciešamo laika periodu, kas nepieciešams atbilstošo izmaiņu veikšanai investīcijas īstenošanas nosacījumos, iepirkuma konkursa norisei un līguma izpildei. Proti – investīcijas nosacījumu maiņai, paralēli būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes iepirkuma nolikuma, t.sk., tehniskās specifikācijas izstrādei un iepirkuma konkursa norisei 2/3 mēneši, līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei, t.sk. saskaņošanai ar atbildīgajām institūcijām – 6 mēneši (kopumā – 8 mēneši). Izstrādāts un saskaņots būvprojekts ir pamats būvniecības iepirkuma dokumentācijas izstrādei. Attiecīgi tad ir jāplāno laika periods būvniecības darbu iepirkuma dokumentācijas izstrādei – 2 mēneši, iepirkuma norisei – 2 mēneši, būvniecības darbu veikšanai, t.sk., objektu nodošanai ekspluatācijā – 12 mēneši.Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.4.i. investīcijas (Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai) 125. atskaites punkta "Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana" (prognozētā izpilde 2026. gada 1.ceturksnī) īstenošanas termiņos (+ 2 gadi), kā arī 126. atskaites punkta "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību" (prognozētā izpilde 2026. gada 2.ceturksnī) īstgenošanas termiņš (+ 1 gads).2) īstenošanai pieejamais finansējums.Kā viena no 3.1.2.4.i investīcijas atbalstāmajām darbībām paredzēta esošās SIVA ēkas (Slokas iela 61, pirmais korpuss, Jūrmalā), kurā tiks īstenota kompetenču centra darbība, iekštelpu un ieejas mezglu atjaunošana un pārbūve (tai skaitā, projektēšana, būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai, tai skaitā ēkas ventilācijas sistēmas, zibensaizsardzības, ugunsdrošības un balss trauksmes izziņošanas sistēmas atjaunošana, kā arī ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana un citi darbi, kas atbilst investīcijas mērķim. Minētās darbības ietvaros paredzētajai vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai plānota ārējā lifta un evakuācijas balkonu izbūve, kas skar arī ēkas fasādi, tai skaitā daļu fasādes būs nepieciešams atjaunot. Ņemot vērā minēto un lai veicinātu principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vides mērķu sasniegšanu, ēkā, Slokas ielā 61, pirmajā korpusā, Jūrmalā ir plānots veikt arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kam būvniecības izmaksu pieauguma dēļ nepieciešama papildu finansējuma piesaiste 500 000 EUR apmērā (Slokas ielas 61, pirmā korpusa, Jūrmalā ēkas būvniecības un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksu aprēķins balstīts uz SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs" projektētāja sastādīto tāmi).Papildu AF finansējuma piesaiste plānota iepriekš aprakstītajam mērķim (proti, infrastruktūras uzlabošanas darbu veikšanai Slokas ielā 61), izmantojot daļu no papildu AF 8 501 144 EUR finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 500 000 EUR), kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts ar Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".Vienlaikus:- pārskatīts 125. atskaites punkta apraksts, svītrojot detalizētu uzskaitījumu veicamajiem ēku infrastruktūras pielāgojumiem, lai neradītu pārpratumus par veicamajiem pasākumiem katrā adresē. Iepriekš sniegtā informācija tika minēta kā piemēri, lai sniegtu ieskatu, kādi vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšanas uzlabojumi varētu tikt veikti, tomēr, īstenojot investīciju, ēku infrastruktūras pielāgojuma istenošana katrā adresē tiks vērtēta atsevišķi.- nepārprotamībai precizēts 124. un 126. atskaites punkta nosaukums un apraksts. Vēlamies informēt, ka 3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt profesionālās rehabilitācijas aprakstu (1), ko pēc aprobācijas izmēģinājuma projekta veidā plānots apstiprināt kā standartu (1). Pārskatot iepriekš minēto atskaites punktu redakcijas, tās ir precizētas atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 13. apakšpunktā minētajai izmantotajai terminoloģijai (proti, paredzot, ka tiks izstrādāts profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksts/standarts – t.i., pasākumu kopumam, kas pēc individualizētas funkcionālo traucējumu izvērtēšanas un profesionālās piemērotības noteikšanas personām darbspējīgā vecumā nodrošina jaunas profesijas, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai atjaunošanu, tai skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē un multidisciplinārus pakalpojumus integrācijai darba tirgū).- (1101) – (1103) rindkopā ietvertais investīcijas apraksts pārskatīts, nodrošinot nepārprotamībupar investīcijas ietvaros veicamajām darbībām.Ierosinātajām izmaiņām veicinās "Nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildi. Ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. | Ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts 3.1.2.4.i. investīcijas "Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai":1) investīcijas laika ietvars un sasniedzamā 125. atskaites punkta "Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana" un 126. atskaites punkta "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību" īstenošanas termiņš.Investīcijas 125. atskaites punkta izpildes termiņš pārskatīts, ņemot vērā saņemto finansējuma saņēmēja 21.04.2023. LM adresēto vēstuli, ar kuru finansējuma saņēmējs ir informējis ministriju par 1) plāniem izbeigt 27.06.2022. noslēgto pakalpojuma līgumu Nr. 3-8.2/31 "Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai Dubultu prospektā 71 centrālajā un 1.korpusā, Jūrmalā", kas saistīts ar termiņā neiesniegtu un nekvalitatīvu izpildītāja nodevumu; 2) nepieciešamību neizdarīt izņēmumu un piesaistīt VSIA "Šampētera nams" projektā nepieciešamo būvniecības iepirkumu veikšanai, nodrošinot un organizējot pārbūves un atjaunošanas darbiem nepieciešamo būvprojektu izstrādi un ar to saistīto dokumentu sagatavošanu un izvērtēšanu, tehnisko ekspertīžu veikšanu un atzinumu sagatavošanu, būvdarbu veikšanu, būvuzraudzības, autoruzraudzības, projektu vadības u.c. pakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas saitīti ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstoši LM nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtībai). Līdz ar to minētā atskaites punkta izpilde sākotnēji plānotajā termiņā praktiski nav iespējama.Tāpat nav iespējama secīgā 126. atskaites punkta izpilde sākotnēji plānotajā termiņā, kas paredz aprobēt jaunizveidotā profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu izmēģinājuma projektā, izmantojot projekta materiālo bāzi, t.sk. jaunizveidoto infrastruktūru.Lai nodrošinātu turpmāku plānoto infrastruktūras ieguldījumu Dubultu prospektā 71 centrālajā un 1.korpusā, Jūrmalā īstenošanu un atskaites punkta sasniegšanu, tiek plānots organizēt iepriekš minētā iepirkuma (kas bija pēc principa "projekta – būvē") ietvaros izstrādātā būvprojekta izdalīšanu un jauna, atsevišķa iepirkuma konkursa uz būvdarbiem izsludināšanu. Minētais plānots ar pieņēmumu, ka tādējādi varēs piesaistīt iepirkuma konkursā vairākus pretendentus.Ir nepieciešams termiņa pagarinājums par diviem gadiem, kas būtu pamatots ar nepieciešamo laika periodu, kas nepieciešams atbilstošo izmaiņu veikšanai investīcijas īstenošanas nosacījumos, iepirkuma konkursa norisei un līguma izpildei. Proti – investīcijas nosacījumu maiņai, paralēli būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes iepirkuma nolikuma, t.sk., tehniskās specifikācijas izstrādei un iepirkuma konkursa norisei 2/3 mēneši, līguma par būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei, t.sk. saskaņošanai ar atbildīgajām institūcijām – 6 mēneši (kopumā – 8 mēneši). Izstrādāts un saskaņots būvprojekts ir pamats būvniecības iepirkuma dokumentācijas izstrādei. Attiecīgi tad ir jāplāno laika periods būvniecības darbu iepirkuma dokumentācijas izstrādei – 2 mēneši, iepirkuma norisei – 2 mēneši, būvniecības darbu veikšanai, t.sk., objektu nodošanai ekspluatācijā – 12 mēneši.Līdz ar to kritiski nepieciešams, lai tiktu atbalstītas LM rosinātās izmaiņas 3.1.2.4.i. investīcijas (Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai) 125. atskaites punkta "Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana" (prognozētā izpilde 2026. gada 1.ceturksnī) īstenošanas termiņos (+ 2 gadi), kā arī 126. atskaites punkta "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību" (prognozētā izpilde 2026. gada 2.ceturksnī) īstgenošanas termiņš (+ 1 gads).2) īstenošanai pieejamais finansējums.Kā viena no 3.1.2.4.i investīcijas atbalstāmajām darbībām paredzēta esošās SIVA ēkas (Slokas iela 61, pirmais korpuss, Jūrmalā), kurā tiks īstenota kompetenču centra darbība, iekštelpu un ieejas mezglu atjaunošana un pārbūve (tai skaitā, projektēšana, būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai, tai skaitā ēkas ventilācijas sistēmas, zibensaizsardzības, ugunsdrošības un balss trauksmes izziņošanas sistēmas atjaunošana, kā arī ēkai pieguļošās teritorijas labiekārtošana un citi darbi, kas atbilst investīcijas mērķim. Minētās darbības ietvaros paredzētajai vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai plānota ārējā lifta un evakuācijas balkonu izbūve, kas skar arī ēkas fasādi, tai skaitā daļu fasādes būs nepieciešams atjaunot. Ņemot vērā minēto un lai veicinātu principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" vides mērķu sasniegšanu, ēkā, Slokas ielā 61, pirmajā korpusā, Jūrmalā ir plānots veikt arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kam būvniecības izmaksu pieauguma dēļ nepieciešama papildu finansējuma piesaiste 500 000 EUR apmērā (Slokas ielas 61, pirmā korpusa, Jūrmalā ēkas būvniecības un teritorijas labiekārtošanas darbu izmaksu aprēķins balstīts uz SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs" projektētāja sastādīto tāmi).Papildu AF finansējuma piesaiste plānota iepriekš aprakstītajam mērķim (proti, infrastruktūras uzlabošanas darbu veikšanai Slokas ielā 61), izmantojot daļu no papildu AF 8 501 144 EUR finansējuma (t.i., investīcijas īstenošanai pilnā apmērā nepieciešami papildu 500 000 EUR), kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas ieļauts ar Ministru kabineta 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem".Vienlaikus:- pārskatīts 125. atskaites punkta apraksts, svītrojot detalizētu uzskaitījumu veicamajiem ēku infrastruktūras pielāgojumiem, lai neradītu pārpratumus par veicamajiem pasākumiem katrā adresē. Iepriekš sniegtā informācija tika minēta kā piemēri, lai sniegtu ieskatu, kādi vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšanas uzlabojumi varētu tikt veikti, tomēr, īstenojot investīciju, ēku infrastruktūras pielāgojuma istenošana katrā adresē tiks vērtēta atsevišķi.- nepārprotamībai precizēts 124. un 126. atskaites punkta nosaukums un apraksts. Vēlamies informēt, ka 3.1.2.4.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt profesionālās rehabilitācijas aprakstu (1), ko pēc aprobācijas izmēģinājuma projekta veidā plānots apstiprināt kā standartu (1). Pārskatot iepriekš minēto atskaites punktu redakcijas, tās ir precizētas atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 13. apakšpunktā minētajai izmantotajai terminoloģijai (proti, paredzot, ka tiks izstrādāts profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma apraksts/standarts – t.i., pasākumu kopumam, kas pēc individualizētas funkcionālo traucējumu izvērtēšanas un profesionālās piemērotības noteikšanas personām darbspējīgā vecumā nodrošina jaunas profesijas, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai atjaunošanu, tai skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē un multidisciplinārus pakalpojumus integrācijai darba tirgū).- (1101) – (1103) rindkopā ietvertais investīcijas apraksts pārskatīts, nodrošinot nepārprotamībupar investīcijas ietvaros veicamajām darbībām.Ierosinātajām izmaiņām veicinās "Nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildi. Ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | (987) Laika ietvars:.. 2023. gads – noris infrastruktūras uzlabošanas darbi, turpinās metodikas izstrāde, bet SIVA komanda uzsāk darbu pie SIVA speciālistu apmācībām un jau izstrādāto programmu aprobācijas, kompetenču centru uzsāk aprīkot ar tehnoloģijām un materiāli tehnisko bāzi;.(991) 2024. gads – tiek noslēgta programmu izstrāde un aprobācija, tiek uzsākta pakalpojumu sniegšana un rezultātu izvērtēšana. Centra izveide un tajā piedāvāto pakalpojumu aprobācija un ieviešana tiks pabeigta līdz 2025. gada 2. ceturksnim...Izveidot modernu, pieejamu centru, kurā sev nepieciešamo atbalstu var saņemt personas ar visplašāko funkcionēšanas traucējumu loku, kā arī profesionāļi un šo personu ģimenes locekļi. Ņemot vērā to, ka katrai no šīm personu grupām ir savas vajadzības, topošā centra izveidē jāiesaista pārstāvji no visām šo personu grupām.(1102)Pakalpojumiem, kas tiek sniegti centrā, ir jābūt efektīviem, kvalitatīviem, pierādījumos un labākajā praksē balstītiem, kā arī tiem ir jāveicina personu ar 210 funkcionēšanas traucējumiem integrācija vai atgriešanās darba tirgū un sabiedrībā.(1103)Centrā tiks sniegti gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan atbalsta pakalpojumi profesionāļiem un citiem interesentiem...Investīcijas 3.1.2.4.i. ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumi: sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi sniegs būtisku ieguldījumu personu ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem spējā iekļauties darba tirgū un sabiedrības dzīvē; pilnveidojot SIVA infrastruktūru, tiks nodrošināta vides pieejamība, tostarp īstenota labā prakse un inovatīvi risinājumi; projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides piekļūstamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principuievērošana; projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu |
| C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANAInvestīcija 3.1.2.4.i. Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanaiŠā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo iekļautību un rehabilitāciju, izstrādājot un piemērojot vienotu pakalpojumu standartu.Pasākums ietver tāda profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta izstrādi, izmēģināšanu un pieņemšanu, kas veicina personu ar fizisku invaliditāti jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi darba atsākšanai. Pasākums arī palīdz uzlabot infrastruktūru un aprīkojumu ēkās, kurās sniedz pakalpojumus.Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam. | |
| Atskaites punkti un mērķi124. Pieņemto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts | Kolonnā "Nosaukums": "Pieņemto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu apraksts".Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma standarta apraksta pieņemšana".Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Sociālās integrācijas valsts aģentūras konsultatīvā padome ir pieņēmusi profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu aprakstu (kurus tā koordinēs), kas veicina jaunas izglītības vai prasmju uzturēšanu, atjaunošanu un apguvi pēc iespējās ātrākai darba atsākšanai, sekmējot klientu drošību.". |
| 125. Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 1. cet. 2024Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Ēkās, kurās sniedz pakalpojumus, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību, ir uzlabota infrastruktūra un loģistikas aprīkojums, t. sk.:– pasākumi, lai pielāgotu ēkas vidi (Slokas iela 61, Jūrmala), ieskaitot universālās dizaina prasības (durvju platums, kontrasta krāsas, vadības ierīces, instrukcijas, pamatnes u. c.), iekštelpās un ārtelpās, uzlaboti drošības elementi (evakuācijas risinājumi, ugunsdrošības konstrukcija, zibens aizsardzības un ventilācijas sistēmas), liftu nomaiņa utt., kā arī mūsdienīgs aprīkojums personu apmācībai, izmantojot pielāgotu pieeju;lielāka energoefektivitāte ēkā (Dubultu prospekts 71, Jūrmala), izolējot pamatus un pārsegumus, fasādes un gala sienas, jumtu un ventilējamas grīdas.". |
| 126. Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību | Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": 2. cet. 2025Kolonnā "Nosaukums": "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību".Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Ir apstiprināti divi jauni rehabilitācijas pakalpojumu standarti".Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķa apraksts": "Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir apstiprinājusi jaunu pakalpojumu standartu sinerģiskiem sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumiem, lai veicinātu to cilvēku noturību, kuriem ir funkcionāli traucējumi (kompetenču pilnveides programma un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi), tostarp pieņemot pakalpojumus pilotprojektos un izmantojot projekta materiālo bāzi.". |
| Paredzamās izmaksas | 6 000 000 EUR |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 3.1.2.5.i. investīcija "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" LV-C[C3]-I[3-1-2-5-i-] | 3.1.2.5.i. investīcija "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū" LV-C[C3]-I[3-1-2-5-i-] |
| Veikti tehniski precizējumi 128. atskaites punkta "Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai" aprakstā, nepārprotamībai norādot, ka:a) - investīcijas ietvaros tiks izstrādāts viens digitāls rīks prasmju novērtēšanai, kurš ietvers testus;b) - līdzšinējā klientu profilēšanas metode tiks papildināta ar digitālu rīku (testu/-iem), kurš tiks īstenots klientu prasmju novērtēšanai.Atskaites punkts tiks uzskatīts par sasniegtu, kad informācijas sistēmas pilnveidojumi/digitālais rīks/ darbības procesi būs izstrādāti/ieviesti un nodoti produkcijas vidē. Savukārt saraksts (anonimizēts) ar mērķa grupas personām, kurām pirms iesaistīšanās prasmju uzlabošanā veikta profilēšana (t.sk. izmantojot digitālu rīku zināšanu un prasmju novērtēšanai) izdruka no bezdarbnieku reģistrācijas un informācijas sistēmas BURVIS), tiks iesniegts, sniedzot informāciju par mērķa grupas personas iesaisti prasmju uzlabošanā.Ierosinātās izmaiņas neietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos rādītājus, kopējo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku, investīcijas īstenošanai plānotās izmaksas un galvenos rezultātus. Investīcija tiks īstenota iepriekš plānotajā apmērā un laikā, veicinot mērķa grupas piekļuvi nodarbinātībai, iesaisti darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Veiktās izmaiņas neietekmē principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu un "zaļā" un digitālā mērķa sasniegšanu. | Veikti tehniski precizējumi 128. atskaites punkta "Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai" aprakstā, nepārprotamībai norādot, ka:a) - investīcijas ietvaros tiks izstrādāts viens digitāls rīks prasmju novērtēšanai, kurš ietvers testus;b) - līdzšinējā klientu profilēšanas metode tiks papildināta ar digitālu rīku (testu/-iem), kurš tiks īstenots klientu prasmju novērtēšanai.Atskaites punkts tiks uzskatīts par sasniegtu, kad informācijas sistēmas pilnveidojumi/digitālais rīks/ darbības procesi būs izstrādāti/ieviesti un nodoti produkcijas vidē. Savukārt saraksts (anonimizēts) ar mērķa grupas personām, kurām pirms iesaistīšanās prasmju uzlabošanā veikta profilēšana (t.sk. izmantojot digitālu rīku zināšanu un prasmju novērtēšanai) izdruka no bezdarbnieku reģistrācijas un informācijas sistēmas BURVIS), tiks iesniegts, sniedzot informāciju par mērķa grupas personas iesaisti prasmju uzlabošanā.Ierosinātās izmaiņas neietekmē investīcijas ietvaros sasniedzamos rādītājus, kopējo mērķi, īstenošanas kārtību, mērķa grupu, laika grafiku, investīcijas īstenošanai plānotās izmaksas un galvenos rezultātus. Investīcija tiks īstenota iepriekš plānotajā apmērā un laikā, veicinot mērķa grupas piekļuvi nodarbinātībai, iesaisti darba tirgū pieprasīto prasmju apguvē sekmēs arī ar automatizāciju un digitalizāciju ieviešanu saistītos procesus uzņēmumos un sekmēs pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem, vienlaikus atbalstot investīciju piesaisti un izaugsmi, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Veiktās izmaiņas neietekmē principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu un "zaļā" un digitālā mērķa sasniegšanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | C. KOMPONENTS NR. 3 NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANAInvestīcija 3.1.2.5.i. Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū.Šā investīciju pasākuma vispārīgais mērķis ir uzlabot mazkvalifcētu darba ņēmēju un bezdarbnieku prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu, lai uzlabotu viņu darba iespējas darba tirgū.Pasākums ietver pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides piedāvājuma ar uzsvaru uz digitālajām prasmēm izstrādi Nodarbinātības valsts aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām), aktīvas darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, digitālo rīku izstrādi prasmju novērtēšanai un prasmju pilnveidi vismaz 20 450 personām. Šā pasākuma ietvaros aģentūra galveno uzmanību pievērš padziļinātākai individuālai pieejai, kuras pamatā ir reformētas un pielāgotas profilēšanas sistēmas rezultāti. Šī investīcija papildinās aktīva darba tirgus politikas (ADTPpasākumus, kas plānoti kohēzijas fondu ietvaros laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam un, kas sāksies pēc ANP investīciju beigām.Šīs investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam. |
| 1.3. Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):128. | Kolonna "Nosaukums": "Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai" |
| Atskaites punkti un mērķi128. atskaites punkts "Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai" | Kolonna "Nosaukums": "Digitālo rīku izstrāde prasmju novērtēšanai"Kolonna "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)": "Izstrādāti un ieviesti digitālie rīki"Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Nodarbinātības valsts aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi digitālos novērtēšanas rīkus uzlabotai prasmju profilēšanas sistēmai, kas nodrošina aģentūras klientu prasmju un kompetenču novērtēšanu, lai pabeigtu atbilstošu pārkvalificēšanās un prasmju apguves piedāvājumu atkarībā no personas zināšanu un prasmju līmeņa. Aģentūras pašlaik izmantoto klientu profilēšanas metodi papildina ar digitāliem prasmju novērtēšanas rīkiem (testiem), un testu rezultātus izmanto klientu karjeras konsultāciju procesā un individuālā apmācības piedāvājuma sagatavošanā". |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 4.2.1.r.Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveideLV-C[C4]-R[4-2-1-r-]-M[144] | 4.2.1.r.Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveideLV-C[C4]-R[4-2-1-r-]-M[144] |
| Precizējumi 144.atskaites punkta redakcijā tiek veikti, ņemot vērā konstatēto tehnisko kļūdu apraksta formulējumā. Jau sākotnēji, formulējot rādītāja aprakstu tika plānots kartējumā iekļaut informāciju kopā par speciālistu skaitu nozarē valsts un privātajā sektorā, kā arī par tālākizglītību kopumā, tādēļ nepieciešams veikt atbilstošus precizējumus atskaites punkta aprakstā. | Precizējumi 144.atskaites punkta redakcijā tiek veikti, ņemot vērā konstatēto tehnisko kļūdu apraksta formulējumā. Jau sākotnēji, formulējot rādītāja aprakstu tika plānots kartējumā iekļaut informāciju kopā par speciālistu skaitu nozarē valsts un privātajā sektorā, kā arī par tālākizglītību kopumā, tādēļ nepieciešams veikt atbilstošus precizējumus atskaites punkta aprakstā. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | - |
| Atskaites punkti un mērķi | Katra atskaites punkta un mērķa aprakstsCilvēkresursu kartēšana veselības aprūpes jomā ir pabeigta. Kartējumā iekļauj detalizētu informāciju par to veselības aprūpes speciālistu skaitu, kuri strādā dažādās nozarēs valsts un privātajā sektorā visos aprūpes līmeņos. Kartējumā iekļauj arī detalizētu informāciju par veselības aprūpes speciālistu darba slodzi un izieto tālākizglītību, uzsverot kritiskos faktorus novērtētajos kvalifikācijas līmeņos un gatavībā nodarboties ar tehnoloģisko un organizatorisko inovāciju |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšanaLV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]-T[155] | 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšanaLV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]-T[155] |
| Ar RIS3 pārvaldību saistītās izmaiņas noteiktas, pamatojoties uz Nacionālajām industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam12, kas nosaka inovāciju politikas prioritātes un inovāciju vadības modeļa maiņas nepieciešamību, iesaistot vairāk nozari, un informatīvo ziņojumu "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu"13, kurā ietverts priekšlikums inovāciju vadības reformai – elementi inovāciju institucionālā modeļa pilnveidošanai un RIS3 pārvaldībai.Lai nodrošinātu pilnvērtīgu inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrādi un tā nepārtrauktu darbināšanu, nepieciešams nodrošināt samērīgu pienākumu sadali starp nozari, EM un LIAA. Kopējās izmaiņas neietekmēs plānotās reformas ieviešanu un investīcijas īstenošanu, kā arī kopējo mērķa vērtību – 19 darbinieki. Izmaiņas kopumā neietekmēs pārrobežu un daudzvalstu projektus, valsts atbalstu un atklātu stratēģisko autonomiju. | Ar RIS3 pārvaldību saistītās izmaiņas noteiktas, pamatojoties uz Nacionālajām industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam12, kas nosaka inovāciju politikas prioritātes un inovāciju vadības modeļa maiņas nepieciešamību, iesaistot vairāk nozari, un informatīvo ziņojumu "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu"13, kurā ietverts priekšlikums inovāciju vadības reformai – elementi inovāciju institucionālā modeļa pilnveidošanai un RIS3 pārvaldībai.Lai nodrošinātu pilnvērtīgu inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrādi un tā nepārtrauktu darbināšanu, nepieciešams nodrošināt samērīgu pienākumu sadali starp nozari, EM un LIAA. Kopējās izmaiņas neietekmēs plānotās reformas ieviešanu un investīcijas īstenošanu, kā arī kopējo mērķa vērtību – 19 darbinieki. Izmaiņas kopumā neietekmēs pārrobežu un daudzvalstu projektus, valsts atbalstu un atklātu stratēģisko autonomiju. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķis: 19Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:5 Ekonomikas ministrijas darbinieki un 14 darbiniekiLatvijas Investīciju un attīstības aģentūrā nodrošina šīm iestādēm piešķirto funkciju izpildi saistībā ar inovācijas pārvaldību. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņas nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņas nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņas nav |
| 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšanaLV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]-T[156] | 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšanaLV-C[C5]-I[5-1-1-1-i-]-T[156] |
| Grozījumu projekts paredz veikt neparedzētas izmaiņas rādītāja Nr.156 ietvaros, pārceļot no rādītāja Nr. 158 sadaļu par monitoringa ziņojuma izstrādi par 5.1.1.2.i investīcijas ietvaros sasniegtajiem rādītājiem, pētniecības atbalsta programmas īstenošanai un sadarbības tīkla atbalsta programmai izvēlēto privāto starpnieku darbības kopējais un individuālais novērtējums. Ņemot vērā neparedzēto aizkavēšanos RIS3 pārvaldības ieviešanā, ikgadējā analītikas uzraudzības ziņojumā nepieciešams ietvaer informāciju par 5.1.1.2.i investīcijas ieviešanu, bet šīs investīciajs ietvaros ir neparedzēta aizkavēšanās, kas saistīta ar Eiropas komisijas tematisko auditu un koncepta skaņošanu starp nozarei, ministrijām un Eiropas komisiju, grozījumu ietvaros tiek samazināts ikgadējais ziņojuma skaits, paredzot divus ziņojumus, un vienu uzraudzības ziņojumu:• pirmais ikgadējais ziņojums tiek izstrādāt 2024. gadā par 2023. gadu;• otrais ikgadējais ziņojums tiek izstrādāts 2025. gadā par 2024. gadu;• viens uzraudzības ziņojums par laika periodu no 2023. līdz 2025. gadam, kas tiks izstrādāt 2026. gadā.Izmaiņas kopumā neietekmēs pārrobežu un daudzvalstu projektus, valsts atbalstu un atklātu stratēģisko autonomiju, kā arī rādītāja Nr.156 sasniegšanu. | Grozījumu projekts paredz veikt neparedzētas izmaiņas rādītāja Nr.156 ietvaros, pārceļot no rādītāja Nr. 158 sadaļu par monitoringa ziņojuma izstrādi par 5.1.1.2.i investīcijas ietvaros sasniegtajiem rādītājiem, pētniecības atbalsta programmas īstenošanai un sadarbības tīkla atbalsta programmai izvēlēto privāto starpnieku darbības kopējais un individuālais novērtējums. Ņemot vērā neparedzēto aizkavēšanos RIS3 pārvaldības ieviešanā, ikgadējā analītikas uzraudzības ziņojumā nepieciešams ietvaer informāciju par 5.1.1.2.i investīcijas ieviešanu, bet šīs investīciajs ietvaros ir neparedzēta aizkavēšanās, kas saistīta ar Eiropas komisijas tematisko auditu un koncepta skaņošanu starp nozarei, ministrijām un Eiropas komisiju, grozījumu ietvaros tiek samazināts ikgadējais ziņojuma skaits, paredzot divus ziņojumus, un vienu uzraudzības ziņojumu:• pirmais ikgadējais ziņojums tiek izstrādāt 2024. gadā par 2023. gadu;• otrais ikgadējais ziņojums tiek izstrādāts 2025. gadā par 2024. gadu;• viens uzraudzības ziņojums par laika periodu no 2023. līdz 2025. gadam, kas tiks izstrādāt 2026. gadā.Izmaiņas kopumā neietekmēs pārrobežu un daudzvalstu projektus, valsts atbalstu un atklātu stratēģisko autonomiju, kā arī rādītāja Nr.156 sasniegšanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķis: Uzraudzības ziņojuma publicēšana, kurā sniegta informācija par katru RIS3 jomu, inovācijas pārvaldības modeļa darbību un ilgtermiņa finansēšanu.Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:Ekonomikas ministrija publicē:− ikgadēju (2023.–2025.gada periods, kopā trīs) analītisku uzraudzības ziņojumu par katru RIS3 jomu, kurā ietverts arī inovāciju atbalsta programmas (inovāciju klasteri) novērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai;− vienu uzraudzības ziņojumu (par 2023.–2025.gada periodu), kurā iekļauta jaunā inovācijas pārvaldības modeļa darbības analīze. Inovācijas Pārvaldības sistēmai tiek nodrošināts ilgtermiņa valsts budžeta finansējums. Finansēšanas lēmumā norāda iesaistīto iestāžu funkcijas saskaņā ar iepriekš minētā uzraudzības ziņojuma rezultātiem. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņas nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņas nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņas nav |
| 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecības un internacionalizācijas veicināšanaiLV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-]-T[157] | 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecības un internacionalizācijas veicināšanaiLV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-]-T[157] |
| Grozījumi precizē rādītāja Nr.157 aprakstu un 5.1.1.2.i investīcijas nosaukumu no "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" uz "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" (turpmāk – 5.1.1.2.i investīcija).Ekonomikas ministrija, noteikumu projekta izstrādes procesā, secināja, ka nepieciešams precizēt investīcijas nosaukumu, ņemot vērā, ka atbalsta saņēmēji var būt pētniecības iestādes un komersanti, kas nav interpretējami kā "Inovācijas klasteris". Grozījumi paredz precīzāk identificēt atbalsta saņēmējus. Ņemot vērā, ka daļa no plānotajām aktivitātēm un finansējuma paredzēta arī IPCEI projektu īstenošanai un internacionalizācijas aktivitātēm, tad nepieciešami grozījumi, lai investīciju sniegtais atbalsts būtu nepārprotams un tieši vērsts uz konkrēto mērķa grupu. Saistībā ar atbalsta nepieejamību, tiek precizēti atbalsta nosacījumi.Vienlaikus, grozījumi paredz termiņa pagarinājumu plānotā rādītāja īstenošanai, kas saistīts ar risinājumiem attiecībā uz interešu konflikta jautājumu, lai spētu nodrošināt tādu atbalstu pētniecības procesa īstenošanai, kura ietvaros izpildītas visas interešu konflikta riska novēršanas prasības.Papildus skaidrojam, ka rādītāja ietvaros investīciju plānots sadalīt 4 uzsaukumos, lai padarītu investīciju ieviešanu caurskatāmāku, ņemot vērā, ka investīcijā ir iekļautas dažādas atbalstāmās darbības un atšķirīgi valsts atbalsta mehānisms:○ 1.kārta "5.1.1.2.i. investīcijas ieviešanas noteikumi kompetences centros" – pārejas finansējums kompetences centriem, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu uzņēmumam pētniecības projektu īstenošanai.• Ekonomikas ministrija organizē slēgtu konkursu, kurā tiek iesniegti projekta pieteikumi (kompetences centri) AF finansējuma saņemšanai pilnā apmērā. Ekonomikas ministrija izvērtē projekta pietiekumus. Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu kompetences centriem pieņem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA). Kompetences centri aicina sadarbības partnerus iesaistīties projektā un īstenot pētniecības projektus. Savukārt pētījuma projekta zinātnisko kvalitāti vērtē kompetences centru izveidota pētniecības projektu atlases padome. Kompetencesu centri ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu: (I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.○ 2. kārta "Otrās kārtas īstenošanas noteikumi"- Otrās kārtas ietvaros plānots izstrādāt regulējumu rūpniecisko pētījumu projektu īstenošanai, kur atbalstu plānots piešķirt GBER ietvaros un nozare ir iesaistīta pētniecības projektu izvērtēšanā.• CFLA organizē atklātu konkursu, kurā projekta pieteikumu AF finansējuma saņemšanai iesniedz uzņēmums. CFLA izvērtē projekta pieteikumu un slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs atklātā konkurā pētniecības projektu īstenošanai atlasa sadarbības partnerus. Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu pieņem CFLA. Pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti izvērtē finansējuma saņēmēja izveidota pētniecības projektu vērtēšanas komisija. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par šādu darbību veikšanu: (I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.○ 3. kārta "Trešās kārtas īstenošanas noteikumi"- Trešā kārta ir sadarbības tīklu veicināšanas programma, kurā atbalsts de minimis ietvaros tiek piešķirts internacionalizācijai un vietējo aktivitāšu īstenošanai, piemēram, partneru meklēšanai, dalībai starpvalstu sadarbības platformās, pieredzes apmaiņai.• CFLA organizē atklātu konkursu, kurā projekta pieteikumu AF finansējumam iesniedz nevalstiskā organizācija (turpmāk – NVO). CFLA izvērtē projekta pieteikumu un slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju (NVO). Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu NVO pieņem CFLA, bet lēmumu par komercdarbības atbalstu galasaņēmējiem (mazais, vidējais un lielais uzņēmums, zinātniskā institūcija) pieņem NVO. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par šādu darbību veikšanu: (II) eksporta veicināšanas pasākumi; III) tīklošanās un apmaiņas darbības; IV) atbalsta programmas ieviešana uzņēmēju dalībai ES līmeņa P&A programmās un starptautiskajos tīklos; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.○ 4. kārta "Ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi " - ceturtā kārta ir IPCEI projektu ieviešanai, kur valsts institūcijas ir iesaistītas atbalsta vēstules izsniegšanā un ņemot vērā, ka projekti sākotnēji tika izvērtēti un atbalstīti no dalībvalsts puses.• Latvijas aģentūra (CFLA jeb Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) organizē atklātu konkursu, kurā projekta pieteikumu pilnam RRF finansējumam iesniedz uzņēmums (mazais, vidējais un lielais uzņēmums) vai zinātniskā institūcija. Latvijas aģentūra izvērtē projekta pieteikumu un noslēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju (mazais, vidējais un lielais uzņēmums, zinātniskā institūcija). Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par šādu darbību veikšanu: (I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu; (v) plānoto IPCEI dalībnieku identificēšana un motivēšana iesniegt projektu idejas; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.Interešu konflikta nav, ja potenciālais atbalsta saņēmējs piedalās RIS3 vadības grupā un izsaka savus ieteikumus RIS3 jomu ilgtermiņa stratēģiju un rīcības plānu izstrādē un īstenošanā, kas atspoguļo visas nozares viedokli, nevis tikai individuālās vajadzības. | Grozījumi precizē rādītāja Nr.157 aprakstu un 5.1.1.2.i investīcijas nosaukumu no "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" uz "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" (turpmāk – 5.1.1.2.i investīcija).Ekonomikas ministrija, noteikumu projekta izstrādes procesā, secināja, ka nepieciešams precizēt investīcijas nosaukumu, ņemot vērā, ka atbalsta saņēmēji var būt pētniecības iestādes un komersanti, kas nav interpretējami kā "Inovācijas klasteris". Grozījumi paredz precīzāk identificēt atbalsta saņēmējus. Ņemot vērā, ka daļa no plānotajām aktivitātēm un finansējuma paredzēta arī IPCEI projektu īstenošanai un internacionalizācijas aktivitātēm, tad nepieciešami grozījumi, lai investīciju sniegtais atbalsts būtu nepārprotams un tieši vērsts uz konkrēto mērķa grupu. Saistībā ar atbalsta nepieejamību, tiek precizēti atbalsta nosacījumi.Vienlaikus, grozījumi paredz termiņa pagarinājumu plānotā rādītāja īstenošanai, kas saistīts ar risinājumiem attiecībā uz interešu konflikta jautājumu, lai spētu nodrošināt tādu atbalstu pētniecības procesa īstenošanai, kura ietvaros izpildītas visas interešu konflikta riska novēršanas prasības.Papildus skaidrojam, ka rādītāja ietvaros investīciju plānots sadalīt 4 uzsaukumos, lai padarītu investīciju ieviešanu caurskatāmāku, ņemot vērā, ka investīcijā ir iekļautas dažādas atbalstāmās darbības un atšķirīgi valsts atbalsta mehānisms:○ 1.kārta "5.1.1.2.i. investīcijas ieviešanas noteikumi kompetences centros" – pārejas finansējums kompetences centriem, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējumu uzņēmumam pētniecības projektu īstenošanai.• Ekonomikas ministrija organizē slēgtu konkursu, kurā tiek iesniegti projekta pieteikumi (kompetences centri) AF finansējuma saņemšanai pilnā apmērā. Ekonomikas ministrija izvērtē projekta pietiekumus. Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu kompetences centriem pieņem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA). Kompetences centri aicina sadarbības partnerus iesaistīties projektā un īstenot pētniecības projektus. Savukārt pētījuma projekta zinātnisko kvalitāti vērtē kompetences centru izveidota pētniecības projektu atlases padome. Kompetencesu centri ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu: (I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.○ 2. kārta "Otrās kārtas īstenošanas noteikumi"- Otrās kārtas ietvaros plānots izstrādāt regulējumu rūpniecisko pētījumu projektu īstenošanai, kur atbalstu plānots piešķirt GBER ietvaros un nozare ir iesaistīta pētniecības projektu izvērtēšanā.• CFLA organizē atklātu konkursu, kurā projekta pieteikumu AF finansējuma saņemšanai iesniedz uzņēmums. CFLA izvērtē projekta pieteikumu un slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs atklātā konkurā pētniecības projektu īstenošanai atlasa sadarbības partnerus. Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu pieņem CFLA. Pētniecības projekta zinātnisko kvalitāti izvērtē finansējuma saņēmēja izveidota pētniecības projektu vērtēšanas komisija. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par šādu darbību veikšanu: (I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.○ 3. kārta "Trešās kārtas īstenošanas noteikumi"- Trešā kārta ir sadarbības tīklu veicināšanas programma, kurā atbalsts de minimis ietvaros tiek piešķirts internacionalizācijai un vietējo aktivitāšu īstenošanai, piemēram, partneru meklēšanai, dalībai starpvalstu sadarbības platformās, pieredzes apmaiņai.• CFLA organizē atklātu konkursu, kurā projekta pieteikumu AF finansējumam iesniedz nevalstiskā organizācija (turpmāk – NVO). CFLA izvērtē projekta pieteikumu un slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju (NVO). Lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu NVO pieņem CFLA, bet lēmumu par komercdarbības atbalstu galasaņēmējiem (mazais, vidējais un lielais uzņēmums, zinātniskā institūcija) pieņem NVO. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par šādu darbību veikšanu: (II) eksporta veicināšanas pasākumi; III) tīklošanās un apmaiņas darbības; IV) atbalsta programmas ieviešana uzņēmēju dalībai ES līmeņa P&A programmās un starptautiskajos tīklos; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.○ 4. kārta "Ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi " - ceturtā kārta ir IPCEI projektu ieviešanai, kur valsts institūcijas ir iesaistītas atbalsta vēstules izsniegšanā un ņemot vērā, ka projekti sākotnēji tika izvērtēti un atbalstīti no dalībvalsts puses.• Latvijas aģentūra (CFLA jeb Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) organizē atklātu konkursu, kurā projekta pieteikumu pilnam RRF finansējumam iesniedz uzņēmums (mazais, vidējais un lielais uzņēmums) vai zinātniskā institūcija. Latvijas aģentūra izvērtē projekta pieteikumu un noslēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju (mazais, vidējais un lielais uzņēmums, zinātniskā institūcija). Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par šādu darbību veikšanu: (I) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošanu; (v) plānoto IPCEI dalībnieku identificēšana un motivēšana iesniegt projektu idejas; (VI) datu vākšana no sadarbības partneriem, kas izmantoti Ekonomikas ministrijas veiktajām uzraudzības darbībām.Interešu konflikta nav, ja potenciālais atbalsta saņēmējs piedalās RIS3 vadības grupā un izsaka savus ieteikumus RIS3 jomu ilgtermiņa stratēģiju un rīcības plānu izstrādē un īstenošanā, kas atspoguļo visas nozares viedokli, nevis tikai individuālās vajadzības. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībaiNosaukums:Izveidoti inovāciju klasteriKvalitatīvie rādītāji: Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās Noslēgts līgums ar pieciem inovāciju klasteriemOrientējošs pabeigšanas grafiks: 2023.g. 1.cet.Pārbaudes mehānisms:Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajie m pierādījumie m. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:a) kopiju Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē inovāciju klasteru darbību un finansēšanu, tostarp atsauci uz norādēm par stāšanos spēkā un saskaņošanu ar atskaites punkta un investīciju aprakstu Padomes Īstenošanas lēmumā; b) inovāciju klasteru atklātā konkursa kopiju un saiti uz šo konkursu; c) ar inovāciju klasteriem noslēgto līgumu kopiju, norādot pienākumus saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā noteikto; d) atlasīto IPCEI dalībnieku sarakstu un īsus IPCEI projektu aprakstus.Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija: Stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē inovācijas klasteru darbību un finansēšanu, t.sk.: – rādītāji inovācijas klasteru darbības rezultātu mērīšanai, piemēram, piesaistītās privātās P&A investīcijas, lielāks eksports starp atbalsta saņēmējiem, izstrādāto augstvērtīgo produktu skaits; – nosaka inovācijas klasteru atbildību par datu apkopošanu no programmas galasaņēmējiem.Atklātā konkursā ir atlasīti pieci inovāciju klasteri. Projektu pieteikumu novērtēšanā ņem vērā to atbilstību RIS3 specializācijas stratēģijai, kā arī inovācijas klastera spēju nodrošināt augsta līmeņa atbalsta pasākumus uzņēmumiem un zinātniskajām iestādēm.Jaunizveidotie inovācijas klasteri ir atbildīgi par šādu darbību veikšanu: i) privātā sektora P&A atbalsta programmas īstenošana; ii) eksporta veicināšanas pasākumi; iii) tīklošanās un pieredzes apmaiņas darbības; iv) atbalsta programmas īstenošana komersantu dalībai ES līmeņa pētniecības un attīstības programmās un starptautiskajos sadarbības tīklos; v) plānoto IPCEI dalībnieku apzināšana un motivēšana iesniegt projektu idejas; vi) datu vākšana no galīgajiem saņēmējiem, ko izmanto Ekonomikas ministrijas veiktajās pārraudzības darbībās. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņas nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņas nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņas nav |
| 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecības un internacionalizācijas veicināšanaiLV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-]-T[158] | 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecības un internacionalizācijas veicināšanaiLV-C[C5]-I[5-1-1-2-i-]-T[158] |
| Grozījumi paredz rādītājam Nr.158 precizēt nosaukumu no "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" uz "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai". Grozījumi nepieciešami, lai samazinātu interpretācijas iespējas, jo pašreizējais rādītāja Nr.158 nosaukums rada iespaidu, ka finansējums netiek piešķirts tikai konkrētam atbalsta saņēmējam. Pašreizējais nosaukums sniedz iespēju interpretēt iespējamo atbalsta saņemšanu P&A aktivitātēm galasaņēmēja līmenī.Ņemot vērā, ka rādītājs nr.158 ietver IPCEI pieejamo finansējumu, šobrīd nav iespējams prognozēt, vai IPCEI tiks apstiprināts Eiropas Komisijā, tad. gadījumā, ja IPCEI finansējums netiek piešķirts IPCEI projektiem vai ja 5.1.1.2.i. investīcijas ietvaros finansējums netiek izmantots pilnā apmērā, tad šo finansējumu novirza jaunai inovāciju programmai.Norādām, ka rādītāja Nr.158 precizēšana neietekmēs investīciju ietvaros plānoto atlases kārtu noteikumu izstrādi un ieviešanu. | Grozījumi paredz rādītājam Nr.158 precizēt nosaukumu no "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai" uz "5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai". Grozījumi nepieciešami, lai samazinātu interpretācijas iespējas, jo pašreizējais rādītāja Nr.158 nosaukums rada iespaidu, ka finansējums netiek piešķirts tikai konkrētam atbalsta saņēmējam. Pašreizējais nosaukums sniedz iespēju interpretēt iespējamo atbalsta saņemšanu P&A aktivitātēm galasaņēmēja līmenī.Ņemot vērā, ka rādītājs nr.158 ietver IPCEI pieejamo finansējumu, šobrīd nav iespējams prognozēt, vai IPCEI tiks apstiprināts Eiropas Komisijā, tad. gadījumā, ja IPCEI finansējums netiek piešķirts IPCEI projektiem vai ja 5.1.1.2.i. investīcijas ietvaros finansējums netiek izmantots pilnā apmērā, tad šo finansējumu novirza jaunai inovāciju programmai.Norādām, ka rādītāja Nr.158 precizēšana neietekmēs investīciju ietvaros plānoto atlases kārtu noteikumu izstrādi un ieviešanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 5.1.1.2.i. Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībaiNosaukums:Apstiprināti projekti par vismaz 98 miljoniem EUR no finansējumaKvalitatīvie rādītāji: 98 miljoni EUROrientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.Pārbaudes mehānisms:Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj: a) inovācijas atbalsta programmas saņēmēju sarakstu, tostarp saņēmēja nosaukumu un reģistrācijas numuru, projekta nosaukumu un īsu aprakstu; b) kopijas katras RIS3 stratēģijas darbības rezultātu novērtējuma m un saites uz to; c) tā lēmuma kopiju, ar kuru atļautas saistības vismaz 98 miljonu EUR apmērā no finansējuma.Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija:Programmas beigās veic:- katra RIS3 klastera darbības rezultātu novērtējums saskaņā ar novērtēšanas sistēmu, kas izstrādāta kā šā pasākuma pirmā atskaites punkta mērķuzdevums;- apstiprinātas saistības vismaz 98 miljonu EUR apmērā no finansējuma. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņas nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņas nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņas nav |
| 5.2.1.r. Investīcijas Augstākās izglītības un zinātniskās izcilības un pārvaldības reforma mērķa "Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija" atskaites punkts/ mērķisLV-C[C5]-R[5-2-1-r-T[161] | 5.2.1.r. Investīcijas Augstākās izglītības un zinātniskās izcilības un pārvaldības reforma mērķa "Augstākās izglītības iestāžu konsolidācija" atskaites punkts/ mērķisLV-C[C5]-R[5-2-1-r-T[161] |
| Grozījumi paredz rādītājam Nr.161 labot atskaites punkta un mērķa aprakstu no "jaunu izcilības programmu izveide" uz "jaunu studiju programmu izveide". Grozījumi nepieciešami, lai nedublētu procesu, ko jau veic "Akadēmiskās izglītības kvalitātes aģentūra" (AIKA) studiju virzienu un studiju programmu akreditācijas ietvaros. Rādītāja Nr.161 formulējuma grozīšana neietekmēs citu investīciju otrās kārtas mērķu un rādītāju sasniegšanu. | Grozījumi paredz rādītājam Nr.161 labot atskaites punkta un mērķa aprakstu no "jaunu izcilības programmu izveide" uz "jaunu studiju programmu izveide". Grozījumi nepieciešami, lai nedublētu procesu, ko jau veic "Akadēmiskās izglītības kvalitātes aģentūra" (AIKA) studiju virzienu un studiju programmu akreditācijas ietvaros. Rādītāja Nr.161 formulējuma grozīšana neietekmēs citu investīciju otrās kārtas mērķu un rādītāju sasniegšanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Izmaiņas nav |
| Atskaites punkti un mērķi | 5.2.1.r. Atskaites punkta un mērķa apraksts: Izglītības un zinātnes ministrija apstiprinājusi augstāko izglītības iestāžu konsolidācijas plānus, tostarp: - investīciju plānu un konsolidācijas grantu summu;- kārtību un grafiku divu vai vairāku augstākās izglītības iestāžu iekšējās vai ārējās konsolidācijas panākšanai, tostarp veidojot konsorcijus, ja tas nepieciešams ārējās konsolidācijas īstenošanai.Šādas investīcijas ir tiesīgas saņemt finansējumu no konsolidācijas grantiem:1) granti Strukturālu pārmaiņu īstenošanai;2) darba attiecību izbeigšanas granti darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar akadēmisko personālu vecumā virs 65 gadiem;3) digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošana (izņemot būvniecību);4) jaunu izcilības programmu izveide.Vērtēšanas kritēriji konsolidācijas plānu apstiprināšanai ietver to:- vai pastāv vienota attīstības stratēģija, resursu koplietošana, studiju programmu izstrāde, kopīgu platformu izveide,- vai pastāv apņemšanās veikt iekšēju vai ārēju konsolidāciju, tostarp izveidojot konsorcijus, ar skaidru grafiku. |
| Paredzamās izmaksas | Izmaiņas nav |
| Zaļie un digitālie mērķi | Izmaiņas nav |
| DNSH pašnovērtējums | Izmaiņas nav |
| 6.1.2.1.i. investīcija "Dzelzceļa rentgeniekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei"LV-C[C6]-I[6-1-2-1-i-] | 6.1.2.1.i. investīcija "Dzelzceļa rentgeniekārtu sasaiste ar BAXE un mākslīgā intelekta izmantošana dzelzceļu kravu skenēšanas attēlu analīzei"LV-C[C6]-I[6-1-2-1-i-] |
| 6.1.2.1.i. investīcijas mērķis ir savienot dzelzceļa muitas kontroles punktu skeners ar Baltijas valstu kravu rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu (turpmāk – BAXE (Baltic X-ray Images Exchange)). Tas nozīmē izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu modulāru platformu Latvijas muitas dienesta vajadzībām (iepriekš paredzētais izpildes termiņš bija Q4, 2023), kas nākamajā šīs investīcijas posmā tiks papildināta ar analītiskiem rīkiem (iepriekš paredzētais izpildes termiņš bija (Q4 2024. .1. Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri tiks sasaistīti ar jauno BAXE funkcionalitāti un jau esošo BAXE sistēmu.Saskaņā ar Mininstru kabineta noteikumiem Nr.442 (https://likumi.lv/ta/id/316706-grozijumi-ministru-kabineta-2015-gada-28-julija-noteikumos-nr-442-kartiba-kada-tiek-nodrosinata-informacijas -un-komunikacijas-t), esošais BAXE izstrādātājs nedrīkst slēgt ārpakalpojuma līgumu par sistēmas izstrādi un uzturēšanu, lai gan tas varētu būt viens no galvenajiem jaunās funkcionalitātes izstrādes pretendentiem, kam ir liela pieredze skeneru programmatūras izstrādē un uzturēšanā ar kvalificētiem cilvēkresursiem. Produkta izstrādei citam uzņēmumam (ārpus Ķīnas) būs nepieciešams ilgāks laika periods (resursi, pieredze, jauna sistēma).Veikts tirgus pētījums/pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par jaunas programmatūras izstrādi un ieviešanu. Provizoriski sistēmas modernizācija varētu ilgt vienu gadu no līguma parakstīšanas, tādējādi pagarinot kopējo invesīcijas ieviešanas laiku.2. Pašreizējā ģeopolitiskā aina, jo īpaši attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, ir radījusi ievērojamas izmaiņas kravu pārvadājumu raksturā. Ir mainījusies pārrobežu kravu plūsmu struktūra, veidojas jaunas tendences piesegkravu izmantošanā. Dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platformas izveidei nepieciešama papildu izpēte un tehnisko specifikāciju papildināšana, lai attēlu analīzes platformas risinājums būtu pēc iespējas saistošāks muitas dienesta pašreizējām vajadzībām un ar iespējami plašāku riska objektu identificēšanu.2022. gada 1. un 2.ceturksnī veikta tirgus izpēte, sazinoties ar uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī apzināta citu valstu muitas administrāciju pieredze mākslīgā intelekta pielietošanā. Pamatojoties uz iegūto informāciju, konstatēts, ka tirgū ir pieejami uzņēmumi, kas spētu izveidot platformu dzelzceļa kravu skenētu attēlu analīzei ar mākslīgā intelekta apmācības moduli, bet tam nepieciešams papildu laiks. | 6.1.2.1.i. investīcijas mērķis ir savienot dzelzceļa muitas kontroles punktu skeners ar Baltijas valstu kravu rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu (turpmāk – BAXE (Baltic X-ray Images Exchange)). Tas nozīmē izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu modulāru platformu Latvijas muitas dienesta vajadzībām (iepriekš paredzētais izpildes termiņš bija Q4, 2023), kas nākamajā šīs investīcijas posmā tiks papildināta ar analītiskiem rīkiem (iepriekš paredzētais izpildes termiņš bija (Q4 2024. .1. Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri tiks sasaistīti ar jauno BAXE funkcionalitāti un jau esošo BAXE sistēmu.Saskaņā ar Mininstru kabineta noteikumiem Nr.442 (https://likumi.lv/ta/id/316706-grozijumi-ministru-kabineta-2015-gada-28-julija-noteikumos-nr-442-kartiba-kada-tiek-nodrosinata-informacijas -un-komunikacijas-t), esošais BAXE izstrādātājs nedrīkst slēgt ārpakalpojuma līgumu par sistēmas izstrādi un uzturēšanu, lai gan tas varētu būt viens no galvenajiem jaunās funkcionalitātes izstrādes pretendentiem, kam ir liela pieredze skeneru programmatūras izstrādē un uzturēšanā ar kvalificētiem cilvēkresursiem. Produkta izstrādei citam uzņēmumam (ārpus Ķīnas) būs nepieciešams ilgāks laika periods (resursi, pieredze, jauna sistēma).Veikts tirgus pētījums/pārrunas ar potenciālajiem pretendentiem par jaunas programmatūras izstrādi un ieviešanu. Provizoriski sistēmas modernizācija varētu ilgt vienu gadu no līguma parakstīšanas, tādējādi pagarinot kopējo invesīcijas ieviešanas laiku.2. Pašreizējā ģeopolitiskā aina, jo īpaši attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, ir radījusi ievērojamas izmaiņas kravu pārvadājumu raksturā. Ir mainījusies pārrobežu kravu plūsmu struktūra, veidojas jaunas tendences piesegkravu izmantošanā. Dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platformas izveidei nepieciešama papildu izpēte un tehnisko specifikāciju papildināšana, lai attēlu analīzes platformas risinājums būtu pēc iespējas saistošāks muitas dienesta pašreizējām vajadzībām un ar iespējami plašāku riska objektu identificēšanu.2022. gada 1. un 2.ceturksnī veikta tirgus izpēte, sazinoties ar uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī apzināta citu valstu muitas administrāciju pieredze mākslīgā intelekta pielietošanā. Pamatojoties uz iegūto informāciju, konstatēts, ka tirgū ir pieejami uzņēmumi, kas spētu izveidot platformu dzelzceļa kravu skenētu attēlu analīzei ar mākslīgā intelekta apmācības moduli, bet tam nepieciešams papildu laiks. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Atskaites punkti un mērķi | Termiņi:1)Atskaites punkta Nr.176 "Dzelzceļa muitas kontroles punktu skeneri, kas savienoti ar rentgena iekārtu attēlu apmaiņas sistēmu BAXE" sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2023.2)Atskaites punkta Nr.177 "Ieviesta dzelzceļa kravu skenēto attēlu analīzes platforma" sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2024 |
| Paredzamās izmaksas | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Zaļie un digitālie mērķi | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| DNSH pašnovērtējums | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| 6.1.2.4.i. investīcija "Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā"LV-C[C6]-I[6-1-2-4-i-] | 6.1.2.4.i. investīcija "Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā"LV-C[C6]-I[6-1-2-4-i-] |
| Inflācija būvniecības nozarē (Ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas) radīja konsekvences attiecībā pret plānoto investīcijas 6.1.2.4.i. "Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā" (turpmāk - Investīcija 6.1.2.4.i.) īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Kontroles dienestu funkciju īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras pilnīgai izveidei Kundziņsalā kopējais nepieciešamais finansējums ir 39 134 316 EUR, savukārt, AF plānā investīcijai piešķirtais finansējums ir 12 758 000 EUR bez PVN un 2 679 180 EUR (no Valsts budžeta) AF plāna investīcijas PVN izdevumu segšanai. Investīcijas īstenošana bez papildus finansējuma (23 697 136 EUR) nebija iespējama, savukārt papildus finansējuma piesaiste ir resursu un laikietilpīgs process, lai maksimāli sabalansētu Valsts budžeta līdzekļu un ES fondu iespējas. Papildus finanšu resursu piesaiste radīja ietekmi uz Investīcijas atskaites punkta Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums" un atskaites punkta Nr. 184 "Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu" sasniegšanu plānotajā termiņā (t.i. līdz Q4 2022). Ministru kabineta 2023. gada 13.janvāra ārkārtas sēdē atbalstīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam" (Ministru kabineta 13.01.2023. ārkārtas sēdes protokols Nr. 2), t.sk. Finanšu ministrijas prioritārais pasākums "Jaunas infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42, Rīgā (Kundziņsala)" ar pieprasīto papildus finansējumu Investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai.Tā kā infrastruktūras projektēšana un būvniecība ir cieši saistīta ar attiecīgā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu, gan kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanai un izbūvei, gan tehnoloģisko iekārtu (t.sk. kravu kontroles rentgena) iegādei un uzstādīšanai paredzēts vienots iepirkums (turpmāk – Vienots iepirkums). Savukārt kravu kontroles rentgena iekārtas lietošana nav iespējama pirms jaunās kontroles dienestu infrastruktūras, tai skaitā skeneru ēkas, izbūves Kundziņsalā. Līdz ar to, atskaites punktu Nr.185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" plānots sasniegt vienlaikus ar atskaites punktu Nr.183 "100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai".Tehnoloģiskā iekārta (kravu kontroles rentgena iekārta) ir novērtēta kā paaugstinātas drošības sistēma, kuras iegādē ir jāņem vērā Valsts drošības iestāžu 2019. gada 19. jūlijā publicētās rekomendācijas un 28.07.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 36. un 361.punktā noteiktās prasības. Sākotnēji izsludinātā Vienotā iepirkuma ietvaros tika saņemti 5 (pieci) pretendentu piedāvājumi – 3 (trīs) piedāvājumos tika konstatētas iepriekš minētajām drošības prasībām neatbilstošas iekārtas, savukārt, atlikušo 2 (divu) pretendentu piedāvātā līgumcena par vairāk kā 20% pārsniedza plānoto līgumcenu. Ārpus valdības kontroles iepirkums netika veiksmīgi noslēgts plānotajā laikā un š.g. 19.jūnijā tika izsludināts atkārtots Vienotais iepirkums. Līdz ar to, atskaites punktus Nr.181 un Nr.184 plānots sasniegt 2023. gada 3.ceturksnī.Pēc atkārtota Vienotā iepirkuma, ievērojot infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai noteikto optimāli nepieciešamo izpildes termiņu (t.i. 35 (trīsdesmit pieci) kalendārie mēneši – 12 (divpadsmit) kalendārie mēneši projektēšanai un 23 (divdesmit trīs) kalendārie mēneši būvniecībai, kuras laikā jāpiegādā arī tehnoloģiskās iekārtas) atskaites punkta Nr.185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" un atskaites punkta Nr.183 "100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai" sasniegšana sākotnēji plānotajā apmērā un termiņā nav iespējama.Ņemot vērā inflācijas ietekmi uz investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī neveiksmīgu Vienotā iepirkuma procedūru, nemainot kopējo AF plānā investīcijai piešķirto finansējuma apjomu un atskaites punkta Nr.183 termiņu (t.i. Q3 2026), plānots samazināt atskaites punktu Nr.183 un Nr.185 apjomu. Ierosinātajām izmaiņām (atskaites punktu Nr.183 un Nr.185 samazinājumam) nav ietekmes uz investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanas mērķi (ambīciju) - izveidot infrastruktūru kontroles dienestu funkciju īstenošanai un efektīvai sadarbībai Kundziņsalā, kuru pēc būtības (t.i. 100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai (t.sk. kravu kontroles rentgena iekārta nodota lietošanai)) plānots sasniegt līdz Q4 2026 no Valsts budžeta piešķīruma (23 697 136 EUR) Investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai.Attiecīgi:- ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts Investīcijas 6.1.2.4.i. laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums", Nr. 182 "Saņemta būvatļauja", Nr. 184 "Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu" un Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" īstenošanas termiņi, kuri šobrīd objektīvu apstākļu dēļ nav izpildāmi;- lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt atskaites punkta Nr.182 "Saņemta būvatļauja" mērķa apraksta formulējumu latviešu un angļu valodā;- atskaites punkta Nr.183 nosaukums "100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai" mainīts uz "Pabeigts ēku norobežojošo konstrukciju izbūves cikls", jo precizēts AF plānā noteiktajā termiņā (t.i. Q3 2026) izpildāmā atskaites punkta un mērķa apraksts un atbilstoši tam precizēts kvalitatīvā rādītāja un tā pārbaudes mehānisma apraksts;- Investīcijas 6.1.2.4.i. atskaites punktam Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" precizēts atskaites punkta un mērķa apraksts un kvalitatīvā rādītāja pārbaudes mehānisma apraksts.Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam – vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. | Inflācija būvniecības nozarē (Ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas) radīja konsekvences attiecībā pret plānoto investīcijas 6.1.2.4.i. "Infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Kundziņsalā" (turpmāk - Investīcija 6.1.2.4.i.) īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Kontroles dienestu funkciju īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras pilnīgai izveidei Kundziņsalā kopējais nepieciešamais finansējums ir 39 134 316 EUR, savukārt, AF plānā investīcijai piešķirtais finansējums ir 12 758 000 EUR bez PVN un 2 679 180 EUR (no Valsts budžeta) AF plāna investīcijas PVN izdevumu segšanai. Investīcijas īstenošana bez papildus finansējuma (23 697 136 EUR) nebija iespējama, savukārt papildus finansējuma piesaiste ir resursu un laikietilpīgs process, lai maksimāli sabalansētu Valsts budžeta līdzekļu un ES fondu iespējas. Papildus finanšu resursu piesaiste radīja ietekmi uz Investīcijas atskaites punkta Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums" un atskaites punkta Nr. 184 "Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu" sasniegšanu plānotajā termiņā (t.i. līdz Q4 2022). Ministru kabineta 2023. gada 13.janvāra ārkārtas sēdē atbalstīts informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam" (Ministru kabineta 13.01.2023. ārkārtas sēdes protokols Nr. 2), t.sk. Finanšu ministrijas prioritārais pasākums "Jaunas infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42, Rīgā (Kundziņsala)" ar pieprasīto papildus finansējumu Investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai.Tā kā infrastruktūras projektēšana un būvniecība ir cieši saistīta ar attiecīgā tehniskā aprīkojuma uzstādīšanu, gan kontroles dienestu infrastruktūras projektēšanai un izbūvei, gan tehnoloģisko iekārtu (t.sk. kravu kontroles rentgena) iegādei un uzstādīšanai paredzēts vienots iepirkums (turpmāk – Vienots iepirkums). Savukārt kravu kontroles rentgena iekārtas lietošana nav iespējama pirms jaunās kontroles dienestu infrastruktūras, tai skaitā skeneru ēkas, izbūves Kundziņsalā. Līdz ar to, atskaites punktu Nr.185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" plānots sasniegt vienlaikus ar atskaites punktu Nr.183 "100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai".Tehnoloģiskā iekārta (kravu kontroles rentgena iekārta) ir novērtēta kā paaugstinātas drošības sistēma, kuras iegādē ir jāņem vērā Valsts drošības iestāžu 2019. gada 19. jūlijā publicētās rekomendācijas un 28.07.2015. Ministru kabineta noteikumu Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām" 36. un 361.punktā noteiktās prasības. Sākotnēji izsludinātā Vienotā iepirkuma ietvaros tika saņemti 5 (pieci) pretendentu piedāvājumi – 3 (trīs) piedāvājumos tika konstatētas iepriekš minētajām drošības prasībām neatbilstošas iekārtas, savukārt, atlikušo 2 (divu) pretendentu piedāvātā līgumcena par vairāk kā 20% pārsniedza plānoto līgumcenu. Ārpus valdības kontroles iepirkums netika veiksmīgi noslēgts plānotajā laikā un š.g. 19.jūnijā tika izsludināts atkārtots Vienotais iepirkums. Līdz ar to, atskaites punktus Nr.181 un Nr.184 plānots sasniegt 2023. gada 3.ceturksnī.Pēc atkārtota Vienotā iepirkuma, ievērojot infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai noteikto optimāli nepieciešamo izpildes termiņu (t.i. 35 (trīsdesmit pieci) kalendārie mēneši – 12 (divpadsmit) kalendārie mēneši projektēšanai un 23 (divdesmit trīs) kalendārie mēneši būvniecībai, kuras laikā jāpiegādā arī tehnoloģiskās iekārtas) atskaites punkta Nr.185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" un atskaites punkta Nr.183 "100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai" sasniegšana sākotnēji plānotajā apmērā un termiņā nav iespējama.Ņemot vērā inflācijas ietekmi uz investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī neveiksmīgu Vienotā iepirkuma procedūru, nemainot kopējo AF plānā investīcijai piešķirto finansējuma apjomu un atskaites punkta Nr.183 termiņu (t.i. Q3 2026), plānots samazināt atskaites punktu Nr.183 un Nr.185 apjomu. Ierosinātajām izmaiņām (atskaites punktu Nr.183 un Nr.185 samazinājumam) nav ietekmes uz investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanas mērķi (ambīciju) - izveidot infrastruktūru kontroles dienestu funkciju īstenošanai un efektīvai sadarbībai Kundziņsalā, kuru pēc būtības (t.i. 100 % no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai (t.sk. kravu kontroles rentgena iekārta nodota lietošanai)) plānots sasniegt līdz Q4 2026 no Valsts budžeta piešķīruma (23 697 136 EUR) Investīcijas 6.1.2.4.i. īstenošanai.Attiecīgi:- ar ierosinātājām izmaiņām tiek pārskatīts Investīcijas 6.1.2.4.i. laika ietvars un investīcijas ietvaros sasniedzamo atskaites punktu Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums", Nr. 182 "Saņemta būvatļauja", Nr. 184 "Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu" un Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" īstenošanas termiņi, kuri šobrīd objektīvu apstākļu dēļ nav izpildāmi;- lai neradītu pārpratumus attiecībā uz atskaites punkta būtību un tā izpildi, nepieciešams redakcionāli precizēt atskaites punkta Nr.182 "Saņemta būvatļauja" mērķa apraksta formulējumu latviešu un angļu valodā;- atskaites punkta Nr.183 nosaukums "100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai" mainīts uz "Pabeigts ēku norobežojošo konstrukciju izbūves cikls", jo precizēts AF plānā noteiktajā termiņā (t.i. Q3 2026) izpildāmā atskaites punkta un mērķa apraksts un atbilstoši tam precizēts kvalitatīvā rādītāja un tā pārbaudes mehānisma apraksts;- Investīcijas 6.1.2.4.i. atskaites punktam Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" precizēts atskaites punkta un mērķa apraksts un kvalitatīvā rādītāja pārbaudes mehānisma apraksts.Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam – vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.Tā pat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Atskaites punkti un mērķiAtskaites punkts Nr. 181 "Parakstīts kopīgs projektēšanas un būvniecības līgums" | Termiņš:Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2022 |
| Atskaites punkts Nr. 182 "Saņemta būvatļauja" | Termiņš:Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2023Atskaites punkta un mērķa apraksts:LV: Būvvalde apstiprina būvniecības projektu, un ir saņemta atļauja būvdarbu veikšanai.EN: The construction project shall be approved by the Construction Board and the permit for the construction works has been received. |
| Atskaites punkts Nr. 183 "100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai" | Atskaites punkta Nr. 183 nosaukums:LV: "100% no plānotajiem būvdarbiem ir pabeigti, infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā un pieņemta kontroles dienestu funkciju veikšanai"EN: "100 % of planned construction works completed, infrastructure has been put into operation and accepted for the functions of the control services"Atskaites punkta un mērķa apraksts:LV: Jaunā infrastruktūra kontroles dienestu funkciju īstenošanai ir nodota ekspluatācijā.EN: The new infrastructure for the performance of functions of the control services has been put into operation.Kvalitatīvais rādītājs:LV: Jaunā infrastruktūra kontroles dienestu funkciju īstenošanai ir nodota ekspluatācijā.EN: Certificate of works completion received and an act of reception signed.Pārbaudes mehānisms:Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj kopiju apliecinājumam par pabeigšanu, kas izsniegts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un apliecina muitas kontroles infrastruktūras projekta pabeigšanu. |
| Atskaites punkts Nr. 184 "Iepirkums un līguma noslēgšana par kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi un uzstādīšanu" | Termiņi:Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2022 |
| Atskaites punkts Nr. 185 "Uzstādīta kravu kontroles rentgena iekārta" | Termiņi:Sākotnējais izpildes termiņš - Q4 2024.Atskaites punkta un mērķa apraksts:LV: Kravu kontroles rentgena iekārtas ir uzstādītas un darbojas.EN: Cargo control x-ray equipment installed and running.Pārbaudes mehānisms:Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajie m pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus: a) kopiju apliecinājumam par pabeigšanu, kas izsniegts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un apliecina kravu kontroles rentgena iekārtu uzstādīšanu un darbību; b) tāda iekšējā normatīvā akta kopiju, kas apliecina iekārtu lietošanu. |
| Paredzamās izmaksas | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Zaļie un digitālie mērķi | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| DNSH pašnovērtējums | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| 6.2.1.2.i. investīcija "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana"LV-C[C6]-I[6-2-1-2-i-] | 6.2.1.2.i. investīcija "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana"LV-C[C6]-I[6-2-1-2-i-] |
| Izmaiņas ir nepieciešamas, lai tehniski sakārtotu termiņus saskaņā ar reformu un ieguldījumiem, kā arī pārbaudes mehānisma dokumentu nosaukumus. CID teksts: Reformas pamatā ir progresa ziņojuma pieņemšana par rīcības plāna īstenošanu, lai stiprinātu cīņu pret ekonomisko noziedzību. Plāna pamatā ir Strukturālo reformu programmas ietvaros saņemtie un Valsts policijas detalizētāki ieteikumi. Plānā skaidri nosaka īstenojamās darbības, termiņus un par īstenošanu atbildīgās struktūras. Rīcības plāns nodrošina arī konsekvenci ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas plāna prioritātēm. Reforma īstenojama līdz 2025. gada 31. decembrim. | Izmaiņas ir nepieciešamas, lai tehniski sakārtotu termiņus saskaņā ar reformu un ieguldījumiem, kā arī pārbaudes mehānisma dokumentu nosaukumus. CID teksts: Reformas pamatā ir progresa ziņojuma pieņemšana par rīcības plāna īstenošanu, lai stiprinātu cīņu pret ekonomisko noziedzību. Plāna pamatā ir Strukturālo reformu programmas ietvaros saņemtie un Valsts policijas detalizētāki ieteikumi. Plānā skaidri nosaka īstenojamās darbības, termiņus un par īstenošanu atbildīgās struktūras. Rīcības plāns nodrošina arī konsekvenci ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas plāna prioritātēm. Reforma īstenojama līdz 2025. gada 31. decembrim. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Reformas apraksts:Šo reformu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim. |
| Atskaites punkti un mērķi | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Paredzamās izmaksas | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Zaļie un digitālie mērķi | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| DNSH pašnovērtējums | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| 6.2.1.2.i. investīcija "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana"LV-C[C6]-I[6-2-1-2-i-] M[189] | 6.2.1.2.i. investīcija "Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšana"LV-C[C6]-I[6-2-1-2-i-] M[189] |
| Izmaiņas nepieciešamas, lai tehniski precizētu mērķa Nr. 189 "Atklāta kriminālprocesa par noziegumiem pret dabas vidi īpatsvars" nosaukumu, nodrošinot minētā mērķa sasniegšanas izsekojamību. | Izmaiņas nepieciešamas, lai tehniski precizētu mērķa Nr. 189 "Atklāta kriminālprocesa par noziegumiem pret dabas vidi īpatsvars" nosaukumu, nodrošinot minētā mērķa sasniegšanas izsekojamību. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Atskaites punkti un mērķi | Nosaukums angļu valodas versijas tulkojumā:Proportion of detected criminal proceedings of environmental crimes" |
| Paredzamās izmaksas | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| Zaļie un digitālie mērķi | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| DNSH pašnovērtējums | Sākotnējais joprojām ir spēkā |
| 6.2.1.3.i. investīcija "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prouroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide"LV-C [C6] - I [6-2-1-3-i ¬] - M [192] | 6.2.1.3.i. investīcija "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prouroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide"LV-C [C6] - I [6-2-1-3-i ¬] - M [192] |
| Izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu informāciju par CID mērķa Nr.192 "Likuma un citu ar Tieslietu mācību centru saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā", svītrojot norādi uz 2026. gadu. , jo ar 2025. gadu, kad Tieslietu mācību centrs uzsāks savu darbību, tiks nodrošināts arī nepieciešamais finansējums. Precizējumi nepieciešami saistībā ar to, ka valsts budžeta likumā 2025. gadam tiks iekļauta informācija par turpmāko trīs gadu plānoto finansējumu (tai skaitā par 2026. gadu), līdz ar to nodrošinot atskaites punkta izpildi jau ar 2025. gadu | Izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu informāciju par CID mērķa Nr.192 "Likuma un citu ar Tieslietu mācību centru saistīto tiesību aktu stāšanās spēkā", svītrojot norādi uz 2026. gadu. , jo ar 2025. gadu, kad Tieslietu mācību centrs uzsāks savu darbību, tiks nodrošināts arī nepieciešamais finansējums. Precizējumi nepieciešami saistībā ar to, ka valsts budžeta likumā 2025. gadam tiks iekļauta informācija par turpmāko trīs gadu plānoto finansējumu (tai skaitā par 2026. gadu), līdz ar to nodrošinot atskaites punkta izpildi jau ar 2025. gadu |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | - |
| Atskaites punkti un mērķi | Kvalitatīvie rādītāji "Stājas spēkā mācību centra darbības normatīvais regulējums un valsts finansējums nodrošināts valsts budžeta likumā 2025. un 2026. gadam."Atskaites punkta/mērķa apraksts:"Ir stājies spēkā šāds likums:- Ir stājies spēkā likums tieslietu mācību centra institucionālā modeļa izveidei un darbībai, tai skaitā tiesu varas un tiesnešu padomes iesaistes definēšanai par mācību saturu un metodiku.– tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums pilna mācību centra uzturēšanas izdevumu, personāla izmaksu un mācību satura izdevumu finansēšanai, tai skaitā mācību programmu atjaunināšanai no 2026. gada." |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 6.3.1.1.i. investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga valsts pārvalde"LV-C [C6] - I [6-3-1-i ¬] - M [200] | 6.3.1.1.i. investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga valsts pārvalde"LV-C [C6] - I [6-3-1-i ¬] - M [200] |
| Izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu informāciju par CID atskaites punktā Nr.200 "Kvalitatīvo rādītāju" un "Pārbaudes mehānismu", svītrojot tajos norādi uz Kompetenču ietvara galvenajām pamatnostādnēm (vadlīnijām). Tā ir bijusi tulkošanas kļūda, un tā tika saglabāta pieņemtajā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna versijā. Vēl jo vairāk prasība izstrādāt pamatnostādnes radītu juridiska rakstura šķēršļus un būtu pretrunā valstī pastāvošajai kompetenču sistēmu apstiprināšanas praksei. Pamatnostādnes ir rekomendējošs dokuments un nav piemērotas, lai nodrošinātu kompetenču ietvara īstenošanu. Kompetenču ietvars tiks apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu un tiks ievietots Mācību pārvaldības sistēmā. Papildus precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)", neradot pārpratumus par atskaites punkta sasniegšanu. | Izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu informāciju par CID atskaites punktā Nr.200 "Kvalitatīvo rādītāju" un "Pārbaudes mehānismu", svītrojot tajos norādi uz Kompetenču ietvara galvenajām pamatnostādnēm (vadlīnijām). Tā ir bijusi tulkošanas kļūda, un tā tika saglabāta pieņemtajā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna versijā. Vēl jo vairāk prasība izstrādāt pamatnostādnes radītu juridiska rakstura šķēršļus un būtu pretrunā valstī pastāvošajai kompetenču sistēmu apstiprināšanas praksei. Pamatnostādnes ir rekomendējošs dokuments un nav piemērotas, lai nodrošinātu kompetenču ietvara īstenošanu. Kompetenču ietvars tiks apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu un tiks ievietots Mācību pārvaldības sistēmā. Papildus precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)", neradot pārpratumus par atskaites punkta sasniegšanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | - |
| Atskaites punkti un mērķi | Kvalitatīvie rādītāji "Kompetenču satvars ir pieejams Valsts administrācijas skolas mācību vadības sistēmā un ir iekļauts kompetenču galvenajās vadlīnijās, un ir pieņemts likums "Par valsts budžetu 2024. gadam" |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 6.3.1.2.i. Valsts pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un citas kapacitātes celšanaLV-C [C6] - I [6-3-1-2-i -] - M [202] | 6.3.1.2.i. Valsts pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un citas kapacitātes celšanaLV-C [C6] - I [6-3-1-2-i -] - M [202] |
| 6.3.1.2.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt kompetenču ietvaru apmācību moduļiem Valsts administrācijas skolā. Izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu informāciju par CID atskaites punkta Nr.202 "Kvalitatīvo rādītāju" un "Pārbaudes mehānismu", svītrojot tajos norādi uz Kompetenču ietvara galvenajām pamatnostādnēm (vadlīnijām). Tā ir bijusi tulkošanas kļūda, un tā tika saglabāta pieņemtajā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna versijā. Prasība izstrādāt pamatnostādnes radītu juridiska rakstura šķēršļus un būtu pretrunā valstī pastāvošajai kompetenču sistēmu apstiprināšanas praksei. Vēl jo vairāk pamatnostādnes ir rekomendējošs dokuments un nav piemērotas, lai nodrošinātu kompetenču ietvara īstenošanu. Tiek plānots, ka kompetenču ietvars tiks apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu un tiks ievietots Mācību pārvaldības sistēmā. Papildus precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)", neradot pārpratumus par atskaites punkta sasniegšanu. | 6.3.1.2.i. investīcijas ietvaros ir plānots izstrādāt kompetenču ietvaru apmācību moduļiem Valsts administrācijas skolā. Izmaiņas nepieciešamas, lai precizētu informāciju par CID atskaites punkta Nr.202 "Kvalitatīvo rādītāju" un "Pārbaudes mehānismu", svītrojot tajos norādi uz Kompetenču ietvara galvenajām pamatnostādnēm (vadlīnijām). Tā ir bijusi tulkošanas kļūda, un tā tika saglabāta pieņemtajā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna versijā. Prasība izstrādāt pamatnostādnes radītu juridiska rakstura šķēršļus un būtu pretrunā valstī pastāvošajai kompetenču sistēmu apstiprināšanas praksei. Vēl jo vairāk pamatnostādnes ir rekomendējošs dokuments un nav piemērotas, lai nodrošinātu kompetenču ietvara īstenošanu. Tiek plānots, ka kompetenču ietvars tiks apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu un tiks ievietots Mācību pārvaldības sistēmā. Papildus precizējumi nepieciešami, lai nodrošinātu konsekvenci starp CID kolonnām "Pārbaudes mehānisms" un "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)", neradot pārpratumus par atskaites punkta sasniegšanu. |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | - |
| Atskaites punkti un mērķi | Kvalitatīvie rādītāji "Kompetenču satvars ir pieejams Valsts administrācijas skolas mācību vadības sistēmā un ir iekļauts kompetenču galvenajās vadlīnijās, un ir pieņemts likums "Par valsts budžetu 2024. gadam" |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 6.3.1.4.i. investīcija "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanā un sabiedrības interešu uzraudzībā"LV-C[C6]-I[6-3-1-4-i-]-T[207] | 6.3.1.4.i. investīcija "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecības stiprināšanā un sabiedrības interešu uzraudzībā"LV-C[C6]-I[6-3-1-4-i-]-T[207] |
| Izmaiņas nepieciešamas, lai salāgotu informāciju par CID mērķi Nr.207 "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" starp kolonās norādīto informāciju un nerastos pārpratumi par mērķa sasniegšanas brīdi. Svarīgi, lai kolonā "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) norādītā informācija atbilstu kolonās "Pārbaudes mehānisms" un "Atskaites punkta un mērķa apraksts" norādītajai informācijai. Precizējums ir jāveic CID mērķa Nr.207 kolonā "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) norādītajā informācijā, kas jāprecizē no "Sekmīgi pabeigti granta līgumi" uz "Parakstīti granta līgumi", tādējādi precizējot mērķa sasniegšanas brīdi, kas ir parakstīti granta līgumi par atbalsta sniegšanu starp Sabiedrības integrācijas fondu un nevalstiskajām organizācijām, kas nodrošinātu atbilstību informācijai, kas sniegta kolonās "Pārbaudes mehānisms" un "Atskaites punkta un mērķa apraksts". | Izmaiņas nepieciešamas, lai salāgotu informāciju par CID mērķi Nr.207 "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji" starp kolonās norādīto informāciju un nerastos pārpratumi par mērķa sasniegšanas brīdi. Svarīgi, lai kolonā "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) norādītā informācija atbilstu kolonās "Pārbaudes mehānisms" un "Atskaites punkta un mērķa apraksts" norādītajai informācijai. Precizējums ir jāveic CID mērķa Nr.207 kolonā "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) norādītajā informācijā, kas jāprecizē no "Sekmīgi pabeigti granta līgumi" uz "Parakstīti granta līgumi", tādējādi precizējot mērķa sasniegšanas brīdi, kas ir parakstīti granta līgumi par atbalsta sniegšanu starp Sabiedrības integrācijas fondu un nevalstiskajām organizācijām, kas nodrošinātu atbilstību informācijai, kas sniegta kolonās "Pārbaudes mehānisms" un "Atskaites punkta un mērķa apraksts". |
| Grozītie elementi | Pašreizējā versija |
| Komponentes un/vai pasākuma apraksts | - |
| Atskaites punkti un mērķi | Mērķa nosaukums "Atbalsta programmas atbalsta saņēmēji",Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) – "Sekmīgi pabeigti granta līgumi" |
| Paredzamās izmaksas | - |
| Zaļie un digitālie mērķi | - |
| DNSH pašnovērtējums | - |
| 2021 | |
| --- | --- |
| Ietekme uz IKP, pp | 0,00 |
| Ietekme un nodarbinātību, pp | 0,00 |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)