LegalizePar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu
1 "Gatavi mērķrādītājam 55 %" – ES zaļās pārkārtošanās plāns - Consilium (europa.eu)2 3.1.2.1.i. investīcijas 1. kārtas (vides pieejamības veicināšana valsts un pašvaldību ēkās) ietvaros - 113. atskaites punkts "Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās" un 114. atskaites punkts "Būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās", savukārt 3.1.2.1.i. investīcijas 2. kārtas (vides pieejamības veicināšana mājokļos) ietvaros - 115. atskaites punkts "Konkrētas mērķgrupas izvēle mājokļa fiziskās pieejamības uzlabošanai", 116. atskaites punkts "Būvdarbu līgumu noslēgšana, lai personām ar invaliditāti pielāgotu mājokļus" un 117. atskaites punkts "Nodrošināta pieejamība mājokļa videi personām ar invaliditāti" (kopumā + 1 gads un 2 ceturkšņi).3 3.1.2.2.i. investīcijas 119. atskaites punkts "Sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmas tehnisko specifikāciju pabeigšana" un 120. atskaites punkts "Prognozēšanas rīka izstrāde" (kopumā + 1 gads un 1 ceturksnis).4 3.1.2.3.i. investīcijas 2. kārtas (Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība) ietvaros - 123. atskaites punkts "Jaunu vietu nodrošināšana senioriem tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi" (+ 1 gads un 2 ceturkšņi).5 3.1.2.4.investīcijas ietvaros – 125. atskaites punkts "Ēku infrastruktūras pielāgošana, tostarp vides piekļūstamības un energoefektivitātes veicināšana, kā arī tehniskā un materiālā aprīkojuma uzlabošana" (+ 2 gadi) un 126. atskaites punkta "Ir izveidots un apstiprināts jauns sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu standarts, lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem noturību (+ 1 gads).6 https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2020M09-2022M09/0/100https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:EU,Total_output_prices_for_energy_2021_and_2022,_unadjusted_data(2015_%3D_100)_01-06-2022.png8 Supporting employers in promoting skills development in Latvia (oecd.org)9 Supporting employers in promoting skills development in Latvia (oecd.org)10 [Ibid]11 ebc98a53-en.pdf (oecd-ilibrary.org)12 https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam13 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/18c370b1-12de-4331-866c-37356ffd4ff514 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/201215 Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumi Nr. 784 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā"16 Pieejamas: https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesiba-un-vienlidzigas-iespejas-vadlinijas-hp-atspogulosanai-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-2021-2027;17 Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija (2017/C 75/09); pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32017C1213(01)&from=EN
Finanšu ministrs A. Ašeradens
1. pielikumsLatvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumam –principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums
Principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums
| 1.1.1.1.i. Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemeisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem |
|---|
| Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa | JĀ | NĒ | Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | X | Ietekme uz SEG emisijāmPasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (primāri attiecas uz intervences kodiem: 067 - rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi - TEN-T pamattīkls; 069 bis - citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi - elektriska/nulles emisija; ; kā arī ir saistīts ar intervences kodiem: 064 - jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi - TEN-T pamattīkls; 065 - jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi - TEN-T visaptverošs tīkls; 066 bis - Citi jaunbūvēti vai modernizēti dzelzceļi - elektriska/nulles emisija; 068 - rekonstruētie vai modernizētie dzelzceļi - TEN-T visaptverošais tīkls) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.• Pasākuma ietvaros tiks veikti dzelzceļa transporta sistēmas uzlabojumi, iegādājoties bezemisiju ritekļus (elektrovilcieni) un attīstot to izmantošanai bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru (elektrifikāciju). Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi ietver dzelzceļa tīkla elektrifikācijas sistēmas uzlabošanu, iespējojot migrāciju no 3 kV sistēmas uz 25 kV, kontakttīklu pārbūvi un citus saistītus (nepieciešamos) pasākumus. Pāreja uz 25 kV sistēmu dod vairākus ieguvumus, tai skaitā arī CO2 emisiju samazinājumu, ko lielā mērā nodrošina elektroenerģijas zudumu samazināšana jeb nepieciešamās piegādātās elektroenerģijas daudzuma samazināšana tādu pašu pārvadājumu veikšanai. Literatūras avotos tiek uzrādīts, ka 25 KV sistēmas iespējošana ļauj samazināt elektroenerģijas zudumus par apmēram 3,5% salīdzinot ar esošo sistēmu. Pamatojoties uz šo ieguvumu ir novērtēts novērsto CO2 emisiju daudzums, īstenojot minētos pasākumus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem: Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas t CO2/gadā 19013 Pasākuma īstenošana sniegs arī netiešus SEG emisiju samazinājumus, kas ir saistīti ar 25 kV sistēmas ierīkošanas izmaksām. Jaunajā sistēmā ir nepieciešami mazāk materiāli (balstu infrastruktūra, atsevišķu detaļu lielums, apakšstaciju skaits, apakšstaciju novietojums un citi).• Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Attiecīgi tas ir iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī īstenojot Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā un ritekļos.Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem• Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai.• Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) uzdevumam 4.5. - Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu', kas ietver vairākus pasākumus:- (4.5.1.) Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai;- (4.5.2.) Jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa.Bez jau minētā, ANM plāna ietvaros paredzētās darbības atbilst arī pamatnostādņu pasākumam 'Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu' (1.1.1. pasākums), tādējādi paaugstinot dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos un sabiedriskajā transportā kopumā, kā arī samazinot kopējās SEG emisijas.• Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā, kā arī īstenot dzelzceļa līniju elektrifikāciju.Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem• Investīcijas ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) 'Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā'. Paredzētās darbības tiešā veidā risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas Rīgas metropoles āreālā, t.i., uzlabos kopumā sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā lai nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa pārvadājumus).Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem• Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.• Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.-2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts 'Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām'. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi• Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Attiecībā uz dzelzceļu tiek paredzēta elektrifikācija. | |
| Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas | |||
| t CO2/gadā | |||
| 19013 | |||
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām | X | Skat. novērtējuma 2.daļu. | |
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | X | Pasākumam nav paredzama ietekme uz vides mērķi un tas neradīs būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, nekaitēs ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī neradīs kaitējumu jūras ūdeņu labam vides stāvoklim. | |
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde | X | Plānotajām darbībām nav tiešas ietekmes uz aprites ekonomiku, tai skaitā uz atkritumu radīšanu vai pārstrādi. | |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē | X | Plānotie īstenotie projekti ne tikai sniegs ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO2 emisijas, bet sniegs arī devumu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tā kā transporta sektors ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem, tad šiem konkrētajiem projektiem ir aprēķinātas plānoto investīciju projektu novērstās NOx emisijas un papildus daļiņu PM 2,5 emisijas:Projektu grupaAprēķinātās novērstas NOx emisijas, tAprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, tDzelzceļa transporta sistēmas uzlabošanas projekti70,43,6Novērstās emisijas aprēķinātas pamatojoties uz aprēķināto degvielas ietaupījumu no projektu īstenošanas un starptautisko vadlīniju1 un Latvijas gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas ziņojumā2 pielietotiem vidējiem specifiskiem emisiju faktoriem. | |
| Projektu grupa | Aprēķinātās novērstas NOx emisijas, t | Aprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, t | |
| Dzelzceļa transporta sistēmas uzlabošanas projekti | 70,4 | 3,6 | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | X | Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska un aktivitātes nepieprasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. | |
| Jautājums | NĒ | Detalizēts izvērtējums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? | Skat. novērtējuma 1.daļu. | ||
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem? | X | Bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras (elektrifikācijas) attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Latvijā transporta infrastruktūrai plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi)3:• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;• vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļBojājumi dzelzceļa infrastruktūrai; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana, kravu un pasažieru pārvadājumu ierobežojumi.Papildus minētajam riskam par karstuma ietekmi, vēl jāpiemin zemas temperatūras risks (kontakttīklu apledojums), stipru nokrišņu risks (sliežu ceļu, uzbērumu bojājumi). Attiecībā uz ritekļiem jānorāda, ka ekstremālu klimatisko apstākļu gadījumā pastāv vilciena apstāšanās risks un ar to saistītie izaicinājumi, t.i., salona ventilēšana un klimata nodrošināšana.Potenciāli plānotie pasākumi un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiemJau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, nokrišņu ūdens drenāža prom no sliedēm, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, personālu un pasažieriem, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos.Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanas dokumentiemViens no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ir inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem, kur viens no paredzētajiem pielāgošanās pasākumiem ir: nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām. | |
| Pastiprināta sliežu izliekšanās, materiālu nolietojums un uzbērumu nestabilitāte karstuma dēļ | Bojājumi dzelzceļa infrastruktūrai; ekonomiskie zaudējumi ātruma ierobežojuma dēļ; dzinēju pārkaršana, kravu un pasažieru pārvadājumu ierobežojumi. | ||
| Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? | Skat. novērtējuma 1.daļu. | ||
| Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai(iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? | Skat. novērtējuma 1.daļu. | ||
| Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? | Skat. novērtējuma 1.daļu. | ||
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? | Skat. novērtējuma 1.daļu. |
| 1.1.1.3.i.: Pilnveidota veloceļu infrastruktūra |
|---|
| Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa | JĀ | NĒ | Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | X | Ietekme uz SEG emisijām• Pasākums 100% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (075 - riteņbraukšanas infrastruktūra) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi.• Pasākuma ietvaros ir paredzēta maģistrālās veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā, veicinot nemotorizēto mobilitāti. Būtiski uzsvērt infrastruktūras savienojamību, t.i., maģistrālie veloceļi pēctecīgi turpinās un savieno Rīgu ar tās apkārtnes teritorijām, kā arī savienojas ar mobilitātes punktiem un papildina multimodālo savienojumu sniegtās iespējas. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.• Ikdienas braucēji (ar velosipēdu brauc katru vai gandrīz katru dienu) ir 6,4%, turpretī vismaz vienu reizi nedēļā brauc 19,8% Latvijas iedzīvotāji, no kuriem visvairāk ir Pierīgā (23,2%)1. Esošā velosatiksmes infrastruktūra tiek attīstīta fragmentāri, kā arī nav nodalīta, līdz ar to ne vienmēr nodrošinot velosipēdistiem ērtu un ātru pārvietošanos, kas ir galvenais motivators, izvēloties transporta veidu. Minētie aspekti neveicina velosatiksmes attīstību, velosipēdistu pieaugumu un integrāciju kopējā transporta sistēmā.• Veloinfrastruktūras izveidošanas rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies velobraucēju skaits. Pētījumi atklāj, ka jaunas veloinfrastruktūras izveidošana stimulē velosipēda izmantošanu ikdienā, kas ļauj prognozēt velobraucēju skaita pieaugumu. Regulāro velobraucēju skaita pieaugums, t.i., kuri brauc katru vai gandrīz katru dienu, veicina arī SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus tam ir būtiska loma sabiedrības sociālajā dzīvē (piem., nodrošināta mobilitāte mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, uzlabota sabiedrības veselība un ietaupīti veselības aprūpē nodalīto budžetu resursi, paaugstināta dzīves kvalitāte, u.c.).Pamatojoties uz plānotajiem projektiem un to ieguvumiem ir novērtēts novērsto CO2 emisiju daudzums.: Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas t CO2/gadā 2804 Sasaiste ar mobilitātes un ilgtspējīga transporta attīstības mērķiem• Velosatiksmes kontekstā Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (projekta) ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt velosipēdu satiksmes infrastruktūru kā nepārtrauktu un ar esošo transporta infrastruktūru salāgotu transporta sistēmas daļu (prioritāri teritorijās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu), iesaistot visas iesaistītās puses. Pamatnostādnes norāda, ka ir jāveicina iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās kājām) īpatsvara pieaugums kopējā mobilitātē. Nomainot ikdienā pārvietošanās paradumus no automašīnām (arī no sabiedriskā transporta) uz velosipēdu, tiek veicināts CO2 emisijas samazinājums un ES SEG samazināšanas mērķa sasniegšana.• Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam (projekta) uzstādījumiem un īstenošanas plānā definētajiem pasākumiem:- ‘Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai’ (4.2.1.), kas atbilst pamatnostādņu uzdevumam ‘Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai’ (4.2.)- Pamatnostādnes paredz arī ‘Izstrādāt un īstenot Mikromobilitātes attīstības plānus’ (4.1.2.), kas ļaus īstenot risinājumus iespējām droši pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai citiem mikromobilitātes rīkiem.• Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (projekta) noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu, kā arī palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu.Sasaiste ar reģionālās attīstības mērķiem• Investīcijas ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam identificēto nepieciešamību, t.i., risināt mobilitātes problēmas Rīgas metropoles āreālā, kas ietver arī nepieciešamību attīstīt mikromobilitātes iespējas. Paredzētās darbības atbilst pamatnostādņu uzdevumam ‘Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā’(B.2.5.) un tam pakārtotajai rīcībai ‘attīstīt veloinfrastruktūru un jo īpaši trūkstošos velomaršrutu posmus Pierīgā’. Rezultātā samazināsies sastrēgumi Rīgā un tās aglomerācijā, mazinot ietekmi arī uz vidi, kā arī tiks samazināts laika patēriņš darba vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai.Sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem• Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.• Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts ‘Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām’. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi• Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Ieguldījumi tiešā veidā sniedz ieguldījumu plāna mērķu sasniegšanā. | |
| Aprēķinātās novērstās CO2 emisijas | |||
| t CO2/gadā | |||
| 2804 | |||
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām | X | Skat. novērtējuma 2.daļu. | |
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | X | Pasākumam nav paredzama ietekme uz vides mērķi un tas neradīs būtisku kaitējumu ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, nekaitēs ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī neradīs kaitējumu jūras ūdeņu labam vides stāvoklim. | |
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde | X | ANM ietvaros iepirktie transportlīdzekļi aizstās līdz šim izmantotās transporta vienības. Pēc transporta līdzekļa dzīves cikla beigām (gan attiecībā uz aizstājamajām transportlīdzekļu vienībām, gan ar biometānu darbināmie transportlīdzekļiem) tie tiks utilizēti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem prasībām, t.i. tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina NTL pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā.Pasākums paredz, ka ceļu būves veicēji nodrošina vismaz 70% (pēc svara) no nebīstamiem būvniecības un nojaukšanas atkritumiem, kas radušies būvlaukumā no ceļa un ar to saistītās uzlādes infrastruktūras būvniecības (izņemot dabā sastopamus materiālus, kas definēti kategorija 17 05 04 Eiropas atkritumu sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532 / EK) sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citiem materiālu atgūšanas veidiem, tostarp, izmantojot atkritumus citu materiālu aizstāšanai, saskaņā ar atkritumu hierarhiju un ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu.Atkritumu rašanās būvniecības laikā tiks ierobežota saskaņā ar ES būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un tiks veicināta atkārtota materiālu izmantošana un augstas kvalitātes pārstrāde, piemērojot materiālu atlasi, izmantojot labākās pieejamās būvgružiem paredzētās šķirošanas sistēmas. | |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē | X | Plānotie īstenotie projekti ne tikai sniegs ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO2 emisijas, bet sniegs arī devumu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tā kā transporta sektors ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem, tad šiem konkrētajiem projektiem ir aprēķinātas plānoto investīciju projektu novērstās NOx emisijas un papildus daļiņu PM 2,5 emisijas:Projektu grupaAprēķinātās novērstas NOx emisijas, tAprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, tVeloinfrastruktūras izveidošanas projekti18,40,60Novērstās emisijas aprēķinātas pamatojoties uz aprēķināto degvielas ietaupījumu no projektu īstenošanas un starptautisko vadlīniju2 un Latvijas gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas ziņojumā3 pielietotiem vidējiem specifiskiem emisiju faktoriem | |
| Projektu grupa | Aprēķinātās novērstas NOx emisijas, t | Aprēķinātās novērstas PM 2,5 emisijas, t | |
| Veloinfrastruktūras izveidošanas projekti | 18,4 | 0,60 | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | X | Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiskaun aktivitātes nepieprasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. |
| 1.3.1.2.i.: Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana |
|---|
| Valsts nozīmes ūdensnoteka Bolupe Balvu novadā |
|---|
| Lūgums norādīt, kuriem no zemāk minētajiem vides mērķiem nepieciešams būtisks pasākuma DNSH izvērtējums | Jā | Nē | Pamatojums, ja ir izvēlēta atbilde "Nē" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | x | Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nenozīmīga paredzama ietekme šo vides mērķi, ņemot vērā ietekmi visā dzīves ciklā. | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām | x | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | x | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi | x | Pasākums neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land) | x | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | x | ||
| Jautājumi | Nē | Būtisks pamatojums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā būtiski pieaugs SEG emisijas? | x | - | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā pieaugs pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgā ietekme uz pašu pasākumu vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem? | Valsts nozīmes ūdensnoteku uzlabošanas pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo esošo valsts nozīmes ūdensnoteku uzlabošanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Paredzams, ka pasākums nekaitēs pielāgošanās klimata pārmaiņām šādu iemeslu dēļ:- Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu un krastu erozijas draudus, kas prasa pielāgošanās pasākumus – risku mazināšanai kritiskajā infrastruktūrā;- investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā savukārt iederas 035. intervences jomā "Pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, ar klimatu saistītu risku novēršana vai pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas un infrastruktūras)" .Esošo valsts nozīmes ūdensnoteku uzlabošanas rezultātā attiecīgajos posmos ūdens novadīšanas infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumu, upju un notekgrāvju radītos bojājumus un izskalojumus.Ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un plūdu riskus, īstenojot valsts nozīmes ūdensnoteku uzlabošanas darbus, tiks veicināta zaļās infrastruktūras elementu izmantošana - sīklīkumainības saglabāšana, kā arī sadzīves atkritumu un pielūžņojuma izvākšana un biotopu aizsardzība. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: Vai sagaidāms, ka pasākums radīs kaitējumu:(i) ūdens objektu labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai(ii) labam jūras ūdeņu vides stāvoklim? | Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:- tiek plānota jau dabā eksistējošu valsts nozīmes ūdensnoteku stāvokļa kvalitātes uzlabošana;- atjaunojot valsts nozīmes ūdensnotekas, tiks uzlabotas nokrišņu ūdens novadīšanas spējas, nepieciešamības gadījumā novēršot piesārņojuma nokļūšanu virszemes ūdeņos.Tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Atjaunojot valsts nozīmes ūdensnotekas tiks mazināti applūšanas riski spēcīgu lietusgāžu gadījumā. ANM ietvaros netiek plānota jaunu valsts nozīmes ūdensnoteku izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu valsts nozīmes ūdensnoteku kvalitātes uzlabošana.Nav paredzams, ka pasākums kaitēs ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai. Pasākuma mērķis ir uzlabot plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, jo īpaši:- ieguldījumi ilgtspējīgākās un efektīvākās pretplūdu būvēs mazinās potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai;- mazinās piesārņojošo vielu noplūdi virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvos aktos noteiktā apjomā. | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā:(i) būtiski pieaugs atkritumu radīšana, sadedzināšana vai aizvākšana, izņemot nepārstrādājamu bīstamu atkritumu sadedzināšana; vai(ii) jebkādu dabas resursu4 tiešā vai netiešā izmantošana kļūs neefektīvāka jebkādā no to dzīves cikla posmiem, kas netiek mazināts ar atbilstošiem pasākumiem5; vai(iii) tiks radīts nozīmīgs un ilgtermiņa kaitējums videi aprites ekonomikas kontekstā6? | x | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land): Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā ievērojami pieaugs piesārņojošo vielu7 emisijas gaisā, ūdenī un zemē (land)? | Paredzams, ka pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos.Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi, tiks vērtēts, lai būvniecībā izmantotie materiāli un tehnika atrastos pēc iespējas tuvāk būvobjektam.Pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Vai sagaidāms, ka pasākums:(i) radīs ievērojamu kaitējumu ekosistēmu labam stāvoklim8 un noturībai; vai(ii) radīs kaitējumu dzīvotņu un sugu, t.sk., ES nozīmes, aizsardzības stāvoklim? | Pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo:- prioritāri tiks īstenoti "zaļās infrastruktūras" risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem;- jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā;- tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām;- pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. |
| Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības Ogres-1 poldera aizsargdambja D-1,Ogres pilsētā Ogres novadā atjaunošana |
|---|
| Lūgums norādīt, kuriem no zemāk minētajiem vides mērķiem nepieciešams būtisks pasākuma DNSH izvērtējums | Jā | Nē | Pamatojums, ja ir izvēlēta atbilde "Nē" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | x | Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nenozīmīga paredzama ietekme šo vides mērķi, ņemot vērā ietekmi visā dzīves ciklā. | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām | x | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | x | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi | x | Pasākums neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land) | x | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | x | ||
| Jautājumi | Nē | Būtisks pamatojums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā būtiski pieaugs SEG emisijas? | x | - | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā pieaugs pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgā ietekme uz pašu pasākumu vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem? | Aizsargdambju uzlabošanas pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo esošo aizsargdambju uzlabošanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Paredzams, ka pasākums nekaitēs pielāgošanās klimata pārmaiņām šādu iemeslu dēļ:– Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu un krastu erozijas draudus, kas prasa pielāgošanās pasākumus – risku mazināšanai kritiskajā infrastruktūrā;- investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā savukārt iederas 035. intervences jomā "Pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, ar klimatu saistītu risku novēršana vai pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas un infrastruktūras)" .Esošo aizsargdambju uzlabošanas rezultātā attiecīgajos posmos esošā infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumus un izskalojumus.Ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un plūdu riskus, īstenojot aizsargdambju uzlabošanas darbus, tiks veicināta zaļās infrastruktūras elementu izmantošana – putnu vērošanas platformas, kā arī Vides pieejamība un biotopu aizsardzība. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: Vai sagaidāms, ka pasākums radīs kaitējumu:(iii) ūdens objektu labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai(iv) labam jūras ūdeņu vides stāvoklim? | Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:- tiek plānota jau dabā eksistējošu aizsargdambju stāvokļa kvalitātes uzlabošana;- atjaunojot aizsargdambi, tiks mazināti plūdu risku draudi.Tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Atjaunojot aizsargdambjus tiks mazināti applūšanas riski spēcīgu lietusgāžu gadījumā un jūras uzplūdu gadījumā. ANM ietvaros netiek plānota jaunu aizsargdambju izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu aizsargdambju kvalitātes uzlabošana.Nav paredzams, ka pasākums kaitēs ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai. Pasākuma mērķis ir uzlabot plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, jo īpaši:- ieguldījumi ilgtspējīgākās un efektīvākās pretplūdu būvēs mazinās potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai;- mazinās piesārņojošo vielu noplūdi virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvos aktos noteiktā apjomā. | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā:(iv) būtiski pieaugs atkritumu radīšana, sadedzināšana vai aizvākšana, izņemot nepārstrādājamu bīstamu atkritumu sadedzināšana; vai(v) jebkādu dabas resursu9 tiešā vai netiešā izmantošana kļūs neefektīvāka jebkādā no to dzīves cikla posmiem, kas netiek mazināts ar atbilstošiem pasākumiem10; vai(vi) tiks radīts nozīmīgs un ilgtermiņa kaitējums videi aprites ekonomikas kontekstā11? | x | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land): Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā ievērojami pieaugs piesārņojošo vielu12 emisijas gaisā, ūdenī un zemē (land)? | Paredzams, ka pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos.Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi, tiks vērtēts, lai būvniecībā izmantotie materiāli un tehnika atrastos pēc iespējas tuvāk būvobjektam.Pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Vai sagaidāms, ka pasākums:(iii) radīs ievērojamu kaitējumu ekosistēmu labam stāvoklim13 un noturībai; vai(iv) radīs kaitējumu dzīvotņu un sugu, t.sk., ES nozīmes, aizsardzības stāvoklim? | Pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo:- prioritāri tiks īstenoti "zaļās infrastruktūras" risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem;- jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā;- tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām;- pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. |
| Ošas 1 poldera aizsargdambja D-1, Ošas 2 poldera aizsargdambja D-1 unOšas 2 poldera aizsargdambja D-2, Rožupes pagastā, Līvānu novadā atjaunošana |
|---|
| Lūgums norādīt, kuriem no zemāk minētajiem vides mērķiem nepieciešams būtisks pasākuma DNSH izvērtējums | Jā | Nē | Pamatojums, ja ir izvēlēta atbilde "Nē" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | x | Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nenozīmīga paredzama ietekme šo vides mērķi, ņemot vērā ietekmi visā dzīves ciklā. | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām | x | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | x | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi | x | Pasākums neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land) | x | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | x | ||
| Jautājumi | Nē | Būtisks pamatojums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā būtiski pieaugs SEG emisijas? | x | - | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā pieaugs pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgā ietekme uz pašu pasākumu vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem? | Aizsargdambju uzlabošanas pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo esošo aizsargdambju uzlabošanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Paredzams, ka pasākums nekaitēs pielāgošanās klimata pārmaiņām šādu iemeslu dēļ:- Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu un krastu erozijas draudus, kas prasa pielāgošanās pasākumus – risku mazināšanai kritiskajā infrastruktūrā;- investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā savukārt iederas 035. intervences jomā "Pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, ar klimatu saistītu risku novēršana vai pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas un infrastruktūras)" .Esošo aizsargdambju uzlabošanas rezultātā attiecīgajos posmos esošā infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumus un izskalojumus.Ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un plūdu riskus, īstenojot aizsargdambju uzlabošanas darbus, tiks veicināta zaļās infrastruktūras elementu izmantošana – putnu vērošanas platformas, kā arī Vides pieejamība un biotopu aizsardzība. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: Vai sagaidāms, ka pasākums radīs kaitējumu:(v) ūdens objektu labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai(vi) labam jūras ūdeņu vides stāvoklim? | Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:- tiek plānota jau dabā eksistējošu aizsargdambju stāvokļa kvalitātes uzlabošana;- atjaunojot aizsargdambi, tiks mazināti plūdu risku draudi.Tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Atjaunojot aizsargdambjus tiks mazināti applūšanas riski spēcīgu lietusgāžu gadījumā un jūras uzplūdu gadījumā. ANM ietvaros netiek plānota jaunu aizsargdambju izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu aizsargdambju kvalitātes uzlabošana.Nav paredzams, ka pasākums kaitēs ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai. Pasākuma mērķis ir uzlabot plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, jo īpaši:- ieguldījumi ilgtspējīgākās un efektīvākās pretplūdu būvēs mazinās potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai;- mazinās piesārņojošo vielu noplūdi virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvos aktos noteiktā apjomā. | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā:(vii) būtiski pieaugs atkritumu radīšana, sadedzināšana vai aizvākšana, izņemot nepārstrādājamu bīstamu atkritumu sadedzināšana; vai(viii) jebkādu dabas resursu14 tiešā vai netiešā izmantošana kļūs neefektīvāka jebkādā no to dzīves cikla posmiem, kas netiek mazināts ar atbilstošiem pasākumiem15; vai(ix) tiks radīts nozīmīgs un ilgtermiņa kaitējums videi aprites ekonomikas kontekstā16? | x | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land): Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā ievērojami pieaugs piesārņojošo vielu17 emisijas gaisā, ūdenī un zemē (land)? | Paredzams, ka pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos.Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi, tiks vērtēts, lai būvniecībā izmantotie materiāli un tehnika atrastos pēc iespējas tuvāk būvobjektam.Pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Vai sagaidāms, ka pasākums:(v) radīs ievērojamu kaitējumu ekosistēmu labam stāvoklim18 un noturībai; vai(vi) radīs kaitējumu dzīvotņu un sugu, t.sk., ES nozīmes, aizsardzības stāvoklim? | Pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo:- prioritāri tiks īstenoti "zaļās infrastruktūras" risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem;- jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā;- tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām;- pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. |
| Upatu poldera sūkņu stacijas pārbūve Ugāles pagastā, Ventspils novadā |
|---|
| Lūgums norādīt, kuriem no zemāk minētajiem vides mērķiem nepieciešams būtisks pasākuma DNSH izvērtējums | Jā | Nē | Pamatojums, ja ir izvēlēta atbilde "Nē" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | x | Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nenozīmīga paredzama ietekme šo vides mērķi, ņemot vērā ietekmi visā dzīves ciklā. | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām | x | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | x | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi | x | Pasākums neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land) | x | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | x | ||
| Jautājumi | Nē | Būtisks pamatojums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā būtiski pieaugs SEG emisijas? | x | - | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā pieaugs pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgā ietekme uz pašu pasākumu vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem? | Aizsargdambju uzlabošanas pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo esošo valsts nozīmes ūdensnoteku uzlabošanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Paredzams, ka pasākums nekaitēs pielāgošanās klimata pārmaiņām šādu iemeslu dēļ:– Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu un krastu erozijas draudus, kas prasa pielāgošanās pasākumus – risku mazināšanai kritiskajā infrastruktūrā;– investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā savukārt iederas 035. intervences jomā "Pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, ar klimatu saistītu risku novēršana vai pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas un infrastruktūras)" .Esošo aizsargdambju uzlabošanas rezultātā attiecīgajos posmos esošā infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumus un izskalojumus.Ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un plūdu riskus, īstenojot aizsargdambju uzlabošanas darbus, tiks veicināta zaļās infrastruktūras elementu izmantošana – putnu vērošanas platformas, kā arī Vides pieejamība un biotopu aizsardzība. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: Vai sagaidāms, ka pasākums radīs kaitējumu:(vii) ūdens objektu labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai(viii) labam jūras ūdeņu vides stāvoklim? | Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:- tiek plānota jau dabā eksistējošu aizsargdambju stāvokļa kvalitātes uzlabošana;- atjaunojot aizsargdambi, tiks mazināti plūdu risku draudi.Tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Atjaunojot aizsargdambjus tiks mazināti applūšanas riski spēcīgu lietusgāžu gadījumā un jūras uzplūdu gadījumā. ANM ietvaros netiek plānota jaunu aizsargdambju izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu aizsargdambju kvalitātes uzlabošana.Nav paredzams, ka pasākums kaitēs ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai. Pasākuma mērķis ir uzlabot plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, jo īpaši:- ieguldījumi ilgtspējīgākās un efektīvākās pretplūdu būvēs mazinās potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai;- mazinās piesārņojošo vielu noplūdi virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvos aktos noteiktā apjomā. | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā:(x) būtiski pieaugs atkritumu radīšana, sadedzināšana vai aizvākšana, izņemot nepārstrādājamu bīstamu atkritumu sadedzināšana; vai(xi) jebkādu dabas resursu19 tiešā vai netiešā izmantošana kļūs neefektīvāka jebkādā no to dzīves cikla posmiem, kas netiek mazināts ar atbilstošiem pasākumiem20; vai(xii) tiks radīts nozīmīgs un ilgtermiņa kaitējums videi aprites ekonomikas kontekstā21? | x | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land): Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā ievērojami pieaugs piesārņojošo vielu22 emisijas gaisā, ūdenī un zemē (land)? | Paredzams, ka pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos.Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi, tiks vērtēts, lai būvniecībā izmantotie materiāli un tehnika atrastos pēc iespējas tuvāk būvobjektam.Pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Vai sagaidāms, ka pasākums:(vii) radīs ievērojamu kaitējumu ekosistēmu labam stāvoklim23 un noturībai; vai(viii) radīs kaitējumu dzīvotņu un sugu, t.sk., ES nozīmes, aizsardzības stāvoklim? | Pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo:- prioritāri tiks īstenoti "zaļās infrastruktūras" risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem;- jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā;- tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām;- pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. |
| Vēžu poldera sūkņu stacijas pārbūve Salas pagastā, Jēkabpils novadā |
|---|
| Lūgums norādīt, kuriem no zemāk minētajiem vides mērķiem nepieciešams būtisks pasākuma DNSH izvērtējums | Jā | Nē | Pamatojums, ja ir izvēlēta atbilde "Nē" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | x | Pasākuma atbalstītajai darbībai ir nenozīmīga paredzama ietekme šo vides mērķi, ņemot vērā ietekmi visā dzīves ciklā. | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām | x | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | x | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi | x | Pasākums neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land) | x | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | x | ||
| Jautājumi | Nē | Būtisks pamatojums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā būtiski pieaugs SEG emisijas? | x | - | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā pieaugs pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgā ietekme uz pašu pasākumu vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem? | Aizsargdambju uzlabošanas pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo esošo valsts nozīmes ūdensnoteku uzlabošanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Paredzams, ka pasākums nekaitēs pielāgošanās klimata pārmaiņām šādu iemeslu dēļ:– Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu un krastu erozijas draudus, kas prasa pielāgošanās pasākumus – risku mazināšanai kritiskajā infrastruktūrā;– investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā savukārt iederas 035. intervences jomā "Pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, ar klimatu saistītu risku novēršana vai pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmas un infrastruktūras)" .Esošo aizsargdambju uzlabošanas rezultātā attiecīgajos posmos esošā infrastruktūra kļūs klimatnoturīgāka, jo tiks izmantotas tehnoloģijas, kas novērš intensīvu nokrišņu radīto bojājumus un izskalojumus.Ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un plūdu riskus, īstenojot aizsargdambju uzlabošanas darbus, tiks veicināta zaļās infrastruktūras elementu izmantošana – putnu vērošanas platformas, kā arī Vides pieejamība un biotopu aizsardzība. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība: Vai sagaidāms, ka pasākums radīs kaitējumu:(ix) ūdens objektu labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai(x) labam jūras ūdeņu vides stāvoklim? | Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:- tiek plānota jau dabā eksistējošu aizsargdambju stāvokļa kvalitātes uzlabošana;- atjaunojot aizsargdambi, tiks mazināti plūdu risku draudi.Tiks īstenoti vides aizsardzībai vajadzīgie ietekmes mazināšanas pasākumi. Atjaunojot aizsargdambjus tiks mazināti applūšanas riski spēcīgu lietusgāžu gadījumā un jūras uzplūdu gadījumā. ANM ietvaros netiek plānota jaunu aizsargdambju izbūve, bet gan plānota jau eksistējošu aizsargdambju kvalitātes uzlabošana.Nav paredzams, ka pasākums kaitēs ūdens un jūras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai. Pasākuma mērķis ir uzlabot plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, jo īpaši:- ieguldījumi ilgtspējīgākās un efektīvākās pretplūdu būvēs mazinās potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai;- mazinās piesārņojošo vielu noplūdi virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvos aktos noteiktā apjomā. | ||
| Aprites ekonomika, ieskaitot atkritumu novēršanu un pārstrādi: Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā:(xiii) būtiski pieaugs atkritumu radīšana, sadedzināšana vai aizvākšana, izņemot nepārstrādājamu bīstamu atkritumu sadedzināšana; vai(xiv) jebkādu dabas resursu24 tiešā vai netiešā izmantošana kļūs neefektīvāka jebkādā no to dzīves cikla posmiem, kas netiek mazināts ar atbilstošiem pasākumiem25; vai(xv) tiks radīts nozīmīgs un ilgtermiņa kaitējums videi aprites ekonomikas kontekstā26? | x | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole attiecībā uz gaisu, ūdeni un zemi (land): Vai sagaidāms, ka pasākuma rezultātā ievērojami pieaugs piesārņojošo vielu27 emisijas gaisā, ūdenī un zemē (land)? | Paredzams, ka pasākums neradīs ievērojamu piesārņojošo vielu emisiju pieaugumu gaisā, ūdenī vai zemē, mazinot piesārņojošo vielu nokļūšanu virszemes ūdeņos.Tiks ievēroti visi atbilstošie vides aizsardzības normatīvi, tiks vērtēts, lai būvniecībā izmantotie materiāli un tehnika atrastos pēc iespējas tuvāk būvobjektam.Pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. | ||
| Biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana: Vai sagaidāms, ka pasākums:(ix) radīs ievērojamu kaitējumu ekosistēmu labam stāvoklim28 un noturībai; vai(x) radīs kaitējumu dzīvotņu un sugu, t.sk., ES nozīmes, aizsardzības stāvoklim? | Pasākumam nebūs kaitīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, jo:- prioritāri tiks īstenoti "zaļās infrastruktūras" risinājumi, vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem;- jebkurš sugu traucējums vai negatīva ietekme uz dzīvotnēm ārpus šīm vietām gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā tiks novērsta, veicot nepieciešamās profilakses un mazināšanas darbības;- plānotajiem pasākumiem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums normatīvo aktu noteiktajā apjomā;- tas atbilst Dzīvotņu un putnu direktīvas prasībām;- pasākums mazinās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. |
| 7.1.1.1.i.: Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācija |
|---|
| Norādiet, kuri no turpmāk minētajiem vides mērķiem prasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa | JĀ | NĒ | Pamatojums, ja novērtējums ir "NĒ" |
|---|---|---|---|
| Klimata pārmaiņu mazināšana | X | Ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām• Pasākums 100 % atbalsta klimata pārmaiņu mērķi (028 - Atjaunojamie energoresursi: vējš, 029 - Atjaunojamie energoresursi: saule) un tādējādi tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi: mazināt SEG emisijas, veicinot plašāku pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem;• SEG emisiju bilancē enerģētika veido 37 % īpatsvaru no kopējā Latvijas SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) un 25% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā 2018. gadā29.• Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka plānota elektroenerģiju uzkrājošo vienību ("bateriju") iegāde un uzstādīšana.Sasaiste ar Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu• Pasākumam ir ietekme uz Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050.gadā un starpmērķu sasniegšanu 2030.gadā, veicinot pakāpenisku visu tautsaimniecības sektoru dekarbonizācija. To ir iespējams panākt, mainot enerģijas patēriņa paradumus un izvēloties efektīvākus risinājumus, kā arī fosilo energoresursu patēriņu aizstājot ar enerģiju, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Šos abus virzienus apvieno no AER ražotas elektroenerģijas īpatsvara paaugstināšana enerģijas gala patēriņā jeb dekarbonizēta elektrifikācija.• Dekarbonizētas elektrifikācijas reforma paredz mērķtiecīgu ilgtspējīgi saražotas elektroenerģijas pieaugumu un patēriņa veicināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajos veidos. Lai to īstenotu, ir nepieciešama vienlaicīga elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras pielāgošana, jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, un patēriņa viedizācija. Latvijā šīs nepagūtās iespējas joprojām ir plašas un to efektīvai izmantošanai nepieciešama pārdomāta rīcība visos būtiskākajos elektroenerģijas sektora aspektos.• Elektrosistēmas pielāgošana nākotnes vajadzībām. Lai efektīvi savienotu mainīgās AER ražošanas jaudas ar nākotnes elektroenerģijas patēriņa struktūru, ir nepieciešams stiprināt pārvades infrastruktūru kopumā, stiprinot lokālo infrastruktūru, drošumu un kvalitāti, un izveidojot atbilstošas automatizētas tīkla vadības sistēmas. Līdz ar to ir nepieciešamas laicīgas investīcijas infrastruktūrā un tās pārvaldībā.Sasaiste ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna 2021-2030.gadam ietverto mērķu sasniegšanu• Pasākuma īstenošanai ir tieša ietekme uz Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam ietverto AER un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu.• Ar pasākumu īstenošanu tiks veicināta šādu NEKP ietverto mērķu sasniegšana: veicināt saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā; nodrošināt enerģētisko drošību un enerģētiskās atkarības mazināšanu, nodrošināt pilnīgu enerģijas tirgus integrāciju. | |
| Pielāgošanas klimata pārmaiņām | X | Plānotās investīcijas neradīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo valsts elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu izbūves un uzturēšanas pasākumos paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomuLatvijā elektroenerģijas infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi):• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;• vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus, t sk., elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu, un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi).Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:RisksIespējamās sekasUzplūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm jūras piekrastē un upju grīvas pilsētāsBojājumi būvēm jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi būvēm upju grīvās.Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums būvēmBojājumi būvēm pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi būvēm ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās.Būvju pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļApdraudējums būvju un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei, ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos konstrukcijās.Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma periodasamazināšanos)Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana.Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarāPieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā.Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionosEnerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi.Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļEnerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi.Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļBojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi.• | |
| Risks | Iespējamās sekas | ||
| Uzplūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās | Bojājumi būvēm jūras piekrastē (krasta erozijas un applūšanas dēļ); bojājumi būvēm upju grīvās. | ||
| Nokrišņu plūdu radīto bojājumu pieaugums būvēm | Bojājumi būvēm pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, bojājumi būvēm ūdensteču un ūdenstilpju plūdu teritorijās. | ||
| Būvju pamatu un grunts bojājumi gruntsūdeņu līmeņa svārstību dēļ | Apdraudējums būvju un to pamatu konstrukciju noturībai un stabilitātei, ilgtermiņā rada arī mikroplaisas un palielina mitruma iespiešanos konstrukcijās. | ||
| Lietusgāžu plūdu radīto bojājumu pieaugums ceļiem (kopā ar ceļu sasaluma periodasamazināšanos) | Bojājumi ceļiem pilsētās ar kanalizācijas kapacitātes nepietiekamību, tuneļu applūšana; bojājumi ceļiem ārpus pilsētām (galvenokārt grants ceļu iegrimšana vai aizskalošana, uzbērumu nestabilitāte, nogruvumu veidošanās); ceļu atjaunošanas un tīrīšanas nepieciešamība; vides piesārņojums; drošības un komforta samazināšanās; ceļu slēgšana. | ||
| Iekštelpu pārkaršana un elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums vasarā | Pieprasījuma palielināšanās pēc iekštelpu dzesēšanas; telpu dzesēšanas un ventilācijas investīciju instalēšanas; cilvēku labsajūtas un veselības pasliktināšanās; darba produktivitātes samazināšanās; ārkārtas gadījumu izmaksu paaugstināšanās; investīciju pieaugums sabiedrībai; elektroenerģijas patēriņa un izmaksu pieaugums vasarā. | ||
| Elektropārvades un sadales tīklu bojājumu maksimālo vēja brāzmu pieauguma dēļ atsevišķos Latvijas reģionos | Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. | ||
| Elektropārvades un sadales tīklu bojājumi lietusgāžu un plūdu dēļ | Enerģijas tīklu bojājumi; energopiegādes traucējumi; labklājības un ekonomiskie zaudējumi. | ||
| Draudi krasta pārvadiem jūras līmeņa celšanās/augstu plūdmaiņu/vētru dēļ | Bojājumi TEC; kravu un pasažieru pārvadājumu ostās efektivitātes samazināšanās; energoapgādes traucējumi. | ||
| Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība | X | Plānotajām investīcijām nav paredzama ietekme uz vides mērķi vai paredzamā ietekme ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, kas neietekmē ūdens resursu pārvaldību. Tādējādi pasākums tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. | |
| Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde | X | Plānotās investīcijas neparedz vai paredz nenozīmīgu ietekmi uz šo vides aspektu. | |
| Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē | X | Plānotās investīcijas neparedz vai paredz nenozīmīgu ietekmi uz šo vides aspektu. | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana | X | Plānotajām investīcijām paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska saistībā ar pasākuma tiešajām un primārajām netiešajam sekām visā tā dzīves ciklā, ņemot vērā tā būtību, un tādējādi tas tiek uzskatīts par atbilstīgu NBK attiecībā uz attiecīgo mērķi. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. Taču kopumā samazinoties vides piesārņojumam un ierobežojot klimata pārmaiņas, ir iespējama netieša pozitīva ietekme uz sugām un biotopiem, kā arī ekosistēmām. | |
| Jautājums | NĒ | Detalizēts izvērtējums | |
| --- | --- | --- | |
| Klimata pārmaiņu mazināšana. Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas? | X | - | |
| Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem? | X | ||
| Ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība. Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim? | X | - | |
| Pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu. Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai(iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku? | X | - | |
| Piesārņojuma novēršana un kontrole. Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē? | X | - | |
| Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Vai paredzams, ka pasākums:(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam? | X | - |
| 7.1.1.2.i.: Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija |
|---|
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)