Procentu likmju riska netirdzniecības portfelī un kredītriska starpības riska netirdzniecības portfelī pārvaldīšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 254Rīgā 2023. gada 27. novembrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma34.2 panta ceturto daļu, 50. panta otro daļu, 101.3 panta piekto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, Kredītiestāžu likuma 11.2 pantā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā (turpmāk kopā – iestāde):

1.1. minimālās prasības un kārtību, kādā iestāde pārvalda, tai skaitā identificē, novērtē, analizē un uzrauga, procentu likmju risku netirdzniecības portfelī;

1.2. minimālās prasības un kārtību, kādā iestāde novērtē un pārrauga kredītriska starpības risku netirdzniecības portfelī;

1.3. kritērijus un kārtību, kādā Latvijas Banka nosaka, ka iestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai netirdzniecības portfelī nav apmierinošas saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 49.2 panta prasībām;

1.4. kārtību, kādā aprēķināms iestādes pašu kapitāla ekonomiskās vērtības samazinājums un neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu dēļ kādā no uzraudzības stresa scenārijiem, ko piemēro procentu likmēm saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. procentu likmju riska netirdzniecības portfelī (turpmāk – procentu likmju risks) sastāvdaļas:

2.1.1. bāzes risks – risks ciest zaudējumus, mainoties procentu likmēm pret procentu likmju izmaiņām jutīgajiem instrumentiem ar vienādiem pārskatīšanas vai dzēšanas termiņiem, bet atšķirīgām bāzes likmēm;

2.1.2. starpības risks – risks ciest zaudējumus nesabalansētas pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu termiņstruktūras dēļ, aptverot procentu likmju termiņstruktūras izmaiņas, kuras notiek konsekventi visā ienesīguma līknē (paralēlais risks) vai atšķirīgi pa laika intervāliem (neparalēlais risks);

2.1.3. izvēles iespēju risks – risks ciest zaudējumus, ja pret procentu likmju izmaiņām jutīgie instrumenti tieši (piemēram, iespējas līgumi) vai netieši (piemēram, kredīti ar pirmstermiņa atmaksas iespēju, pieprasījuma noguldījumi, termiņnoguldījumi ar pirmstermiņa izņemšanas iespēju, fiksētas procentu likmes aizdevumu apņemšanās u. tml.) paredz iestādei vai iestādes klientam izvēles iespēju mainīt naudas plūsmas apmēru un termiņus;

2.2. pret procentu likmju izmaiņām jutīgie instrumenti – aktīvi (tai skaitā ienākumus nenesoši aktīvi, kas atspoguļo paredzamās naudas plūsmas un to laiku, atskaitot saskaņā ar Komisijas 2008. gada 3. novembra regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, finanšu pārskatos atzītos vērtības samazināšanās zaudējumus, kā arī procentu likmju atvasinātie instrumenti, atvasinātie instrumenti ar piesaisti procentu likmei), saistības (tai skaitā procentu likmju atvasinātie instrumenti, atvasinātie instrumenti ar piesaisti procentu likmei, pieprasījuma noguldījumi) un netirdzniecības portfeļa ārpusbilances pozīcijas (tai skaitā pret procentu likmju izmaiņām jutīgu aizdevumu apņemšanās, procentu likmju atvasinātie instrumenti, citi atvasinātie instrumenti, kuri nav procentu likmju atvasinātie instrumenti, bet kuros par atsauci izmanto procentu likmi), kuras ir jutīgas pret procentu likmju izmaiņām, izņemot aktīvus, ko atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē;

2.3. ienākumus nenesošs aktīvs – riska darījums, kas Regulas Nr. 575/2013 47.a panta izpratnē ir ieņēmumus nenesošs riska darījums;

2.4. pret kredītriska starpības izmaiņām jutīgie instrumenti – aktīvi, saistības un ārpusbilances pozīcijas (tai skaitā pret kredītriska starpības izmaiņām jutīgās finanšu saistības) netirdzniecības portfelī, kuras ir jutīgas pret kredītriska starpības izmaiņām, izņemot aktīvus, ko atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla Regulas Nr. 575/2013 izpratnē;

2.5. tirgus kredītriska starpība – tirgus dalībnieku pieprasītā kredītriska prēmija par attiecīgo kredītkvalitāti;

2.6. tirgus likviditātes starpība – likviditātes prēmija par tirgus vēlmi attiecībā uz investīcijām un pircēju un pārdevēju esamību;

2.7. atlikušais termiņš – laiks no novērtēšanas perioda pēdējās dienas līdz līguma beigu dienai vai dienai, kad saskaņā ar līguma noteikumiem jāveic attiecīgās summas atmaksa vai jāpārskata procentu likmes;

2.8. ekonomiskā vērtība – pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu procentu likmju riska gadījumā un pret kredītriska starpības izmaiņām jutīgo instrumentu kredītriska starpības riska netirdzniecības portfelī gadījumā naudas plūsmas tīrā pašreizējā vērtība atlikušajā termiņā;

2.9. nosacījuma naudas plūsmas modelēšana – naudas plūsmas modelēšanas paņēmiens, kad naudas plūsmas apmērs vai termiņš ir atkarīgs no konkrēta procentu likmes izmaiņu scenārija;

2.10. beznosacījuma naudas plūsmas modelēšana – naudas plūsmas modelēšanas paņēmiens, kad naudas plūsmas apmērs un termiņš nav atkarīgs no konkrēta procentu likmes izmaiņu scenārija;

2.11. vērtības samazināšanās bilance – bilance, tostarp bilances un ārpusbilances posteņi, kurā pašreizējās netirdzniecības portfeļa pozīcijas ir amortizētas un netiek aizstātas ar jaunām pozīcijām;

2.12. būtiskā valūta – valūta, kurā denominēto aktīvu vai saistību uzskaites vērtība ir vismaz 5 procenti no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem vai saistībām vai mazāk nekā 5 procenti, ja aprēķinā iekļauto finanšu aktīvu vai saistību summa ir mazāka par 90 procentiem no kopējiem netirdzniecības portfeļa finanšu aktīviem (izņemot materiālos aktīvus) vai saistībām;

2.13. jutīguma analīze – stresa tests, ar kuru novērtē viena konkrēta riska faktora vai vairāku vienkāršu riska faktoru iespējamo ietekmi uz konkrēto instrumentu, portfeli vai iestādi;

2.14. scenārija analīze – novērtējums, kas norāda, kā iestāde vai attiecīgais portfelis spēj pretoties konkrētajam scenārijam, kas sastāv no riska faktoru kopuma un atbilst visām šādām pazīmēm:

2.14.1. riska faktori ir saskaņoti;

2.14.2. riska faktori, kas veido attiecīgo kopumu, paredz, ka vienlaikus notiek tālredzīgi notikumi, kas aptver risku un uzņēmējdarbības jomas;

2.14.3. riska faktoru kopuma mērķis ir pēc iespējas atklāt portfeļu saistīto risku raksturu, tai skaitā laika griezumā, mijiedarbību sistēmas mērogā un to sekundāro ietekmi.

3. Iestādes, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka un kurām ir saistošas Eiropas Centrālās bankas noteiktās prasības procentu likmju riska pārvaldīšanai un kredītriska starpības riska netirdzniecības portfelī (turpmāk – kredītriska starpības risks) novērtēšanai un pārraudzībai, šos noteikumus piemēro, ja Eiropas Centrālā banka nav noteikusi prasības procentu likmju riska pārvaldīšanai un kredītriska starpības riska novērtēšanai un pārraudzībai.

4. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, nodrošinot šo noteikumu prasībām atbilstošu procentu likmju riska pārvaldīšanu un kredītriska starpības riska novērtēšanu un pārraudzību.

5. Piemērojot šajos noteikumos ietvertās prasības un veidojot savai darbībai piemērotu procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības sistēmu, iestāde ņem vērā:

5.1. procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam pakļauto pašreizējo un iespējamo riska darījumu apmēru atkarībā no netirdzniecības portfeļa pozīciju lieluma, sarežģītības un dažādības;

5.2. iestādes lielumu, darbības raksturu, biznesa modeli un darbības stratēģiju;

5.3. pašreizējos un prognozējamos uzņēmējdarbības vides apstākļus;

5.4. procentu likmju riska un kredītriska starpības riska iespējamo ietekmi uz iestādes darbības nepārtrauktību;

5.5. procentu likmju riska pārvaldīšanā un kredītriska starpības riska novērtēšanā un pārraudzībā iesaistīto struktūrvienību daudzumu, tostarp speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi;

5.6. riska profilu un vispārējo pieeju risku pārvaldīšanai, lai nodrošinātu, ka procentu likmju riska un kredītriska starpības riska pārvaldīšanas sistēmas ir saskaņotas ar vispārējo pieeju risku pārvaldīšanai;

5.7. citus faktorus, kuri būtiski ietekmē konkrētās iestādes procentu likmju riska un kredītriska starpības riska līmeni.

6. Procentu likmju riska pārvaldīšanu un kredītriska starpības riska novērtēšanu un pārraudzību iestāde veic nepārtraukti visā procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam pakļautā darījuma pastāvēšanas laikā gan attiecībā uz ekonomisko vērtību, gan attiecībā uz neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas. Iestāde ņem vērā peļņas, zaudējumu un pašu kapitāla palielinājumu vai samazinājumu īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā, ko rada procentu likmju vai kredītriska starpības izmaiņas.

7. Iestāde nosaka neto procentu ienākumu izmaiņas kā starpību starp paredzamajiem neto procentu ienākumiem saskaņā ar stresa scenāriju, pieņemot, ka iestāde darbosies arī turpmāk, un paredzamajiem neto procentu ienākumiem saskaņā ar bāzes scenāriju, kas balstās uz iestādes darbības, ekonomikas attīstības un uzņēmējdarbības vides prognozēm. Neto procentu ienākumi ietver procentu ienākumus un procentu izdevumus.

8. Iestāde, nosakot ekonomiskās vērtības vai pašu kapitāla ekonomiskās vērtības izmaiņas kā starpību attiecīgi starp paredzamo ekonomisko vērtību vai pašu kapitāla ekonomisko vērtību saskaņā ar stresa scenāriju un paredzamo ekonomisko vērtību vai pašu kapitāla ekonomisko vērtību saskaņā ar bāzes scenāriju, kas balstās uz iestādes darbības, ekonomikas attīstības un uzņēmējdarbības vides prognozēm, ņem vērā vērtības samazināšanās bilanci. Pašu kapitāla ekonomiskā vērtība atspoguļo ekonomisko vērtību, izslēdzot no naudas plūsmas pašu kapitālu.

9. Iestāde nosaka netirdzniecības portfelī esošo instrumentu, kurus novērtē patiesajā vērtībā, tirgus vērtības izmaiņas novērtēšanas laika perioda beigās kā starpību starp paredzamo tirgus vērtību saskaņā ar stresa scenāriju, pieņemot, ka iestāde darbosies arī turpmāk, un paredzamo tirgus vērtību saskaņā ar bāzes scenāriju, kas balstās uz iestādes darbības, ekonomikas attīstības un uzņēmējdarbības vides prognozēm.

10. Iestāde nodrošina, ka tās procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības process ir dokumentēts, tai skaitā:

10.1. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti iestādes procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības iekšējie normatīvie dokumenti (tai skaitā politikas, procedūras, nolikumi, instrukcijas);

10.2. ir dokumentēti visi procentu likmju riska pārvaldīšanā un kredītriska starpības riska novērtēšanā un pārraudzībā, tai skaitā stresa testēšanā, izdarītie pieņēmumi, kā arī pieņēmumu ietekmes uz kopējiem rezultātiem analīze;

10.3. ir dokumentēti un saskaņā ar iestādē noteikto kārtību atbildīgajā iestādes institūcijā un vismaz reizi kalendārā gada ceturksnī attiecīgajā vadības līmenī apstiprināti procentu likmju riska un kredītriska starpības riska novērtēšanas rezultāti.

11. Šo noteikumu prasības par procentu likmju risku ir attiecināmas uz visiem pret procentu likmju izmaiņām jutīgajiem instrumentiem, tai skaitā pensiju plānu aktīviem un pensiju saistībām, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 94. pantu identificētiem mazā tirdzniecības portfeļa darījumiem, ja to procentu likmju riska novērtējums nav ietverts cita riska pārvaldīšanā. Procentu likmju risks atspoguļo procentu likmju izmaiņu, kas skar netirdzniecības portfelī esošos pret procentu likmju izmaiņām jutīgos instrumentus, pašreizējo un nākotnē iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iestādes pašu kapitāla ekonomisko vērtību vai neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas.

12. Šo noteikumu prasības par kredītriska starpības risku ir piemērojamas visiem, izņemot ienākumus nenesošus aktīvus, pret kredītriska starpības izmaiņām jutīgajiem instrumentiem, visiem instrumentiem netirdzniecības portfelī, kurus novērtē patiesajā vērtībā, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 94. pantu identificētiem mazā tirdzniecības portfeļa darījumiem, ja to kredītriska starpības riska novērtējums nav ietverts cita riska pārvaldīšanā. Novērtējot kredītriska starpības risku, iestāde ņem vērā, ka to rada kredītriska, likviditātes un citu kredītriskam pakļauto instrumentu raksturlielumu tirgus cenas izmaiņas, kuras nav izskaidrojamas ar procentu likmju risku vai sagaidāmo saistību neizpildes risku vai kredītrisku, pieņemot, ka kredītspējas līmenis (piemēram, kredītreitings, saistību neizpildes varbūtība) paliek nemainīgs, tas ir, kredītriska starpības risks neietver kredītkvalitātes izmaiņu ietekmi. Jo īpaši iestādes kredītkvalitātes negatīvas izmaiņas nedrīkst pozitīvi ietekmēt kredītriska starpības riska līmeni. Iestāde pienācīgi pamato un dokumentē skaidru, objektīvu un pārredzamu informāciju par jebkura netirdzniecības portfelī atspoguļotā instrumenta izslēgšanu no kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības jutīguma pret kredītriska starpības izmaiņām neesamības dēļ un par izslēgšanas procesu.

13. Šo noteikumu prasības piemēro visām iestādes darbības jomām un pakalpojumiem, kuriem piemīt procentu likmju risks un kredītriska starpības risks.

14. Par procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild iestādes padome un valde, nodrošinot, ka padomes locekļiem un valdes locekļiem ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības jautājumu izskatīšanai.

2. Procentu likmju riska un kredītriska starpības riska stratēģija un iekšējie normatīvie dokumenti tās īstenošanai

15. Iestāde nodrošina, ka procentu likmju riska pārvaldīšanas un kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības process ir iestādes risku pārvaldīšanas sistēmas, kapitāla pietiekamības novērtēšanas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa.

16. Iestāde nodrošina procentu likmju riska pārvaldīšanu un kredītriska starpības riska novērtēšanu un pārraudzību, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem, piemēram, tirgus risku, likviditātes risku, operacionālo risku, kredītrisku.

17. Iestāde nodrošina, ka procentu likmju riska un kredītriska starpības riska stratēģija ir iestādes kopējās risku stratēģijas daļa, kas saskaņota ar kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu.

18. Procentu likmju riska stratēģija nosaka vismaz:

18.1. efektīvas procentu likmju riska pārvaldīšanas mērķus;

18.2. procentu likmju riska pārvaldīšanas pamatprincipus;

18.3. pieļaujamo procentu likmju riska līmeni, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo procentu likmju risku;

18.4. vēlamo procentu likmju riska līmeni kā procentu likmju izmaiņu pieļaujamo ietekmi uz ekonomisko vērtību un uz neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas;

18.5. galējo iespējamo procentu likmju riska līmeni, kuru iestāde spēj segt ar tai pieejamiem resursiem;

18.6. rīcību pieļaujamā procentu likmju riska līmeņa ievērošanas nodrošināšanai;

18.7. procentu likmju riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un tā izmaiņas, piemērojot dažādus ekonomikas attīstības scenārijus un risinājumus, ko iestāde plāno piemērot, ja kādā no scenārijiem iestāde nespēj izpildīt pašu kapitāla prasības;

18.8. paredzētās procentu likmju riska mazināšanas metodes, tai skaitā pieļaujamās procentu likmju riska ierobežošanas stratēģijas un izmantojamos instrumentus, kā arī iespējamās procentu likmju riska mazināšanas sekas, izmantojot atvasinātos instrumentus.

19. Kredītriska starpības riska stratēģija nosaka vismaz:

19.1. efektīvas kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības mērķus;

19.2. kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības pamatprincipus;

19.3. pieļaujamo kredītriska starpības riska līmeni;

19.4. vēlamo kredītriska starpības riska līmeni kā kredītriska starpības izmaiņu pieļaujamo ietekmi uz ekonomisko vērtību un uz neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas, atkarībā no pakļaušanas kredītriska starpības riska iedarbībai;

19.5. galējo iespējamo kredītriska starpības riska, kuru iestāde spēj segt ar tai pieejamiem resursiem, līmeni;

19.6. rīcību pieļaujamā kredītriska starpības riska līmeņa ievērošanas nodrošināšanai;

19.7. kredītriska starpības riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, ja nepieciešams, un tā izmaiņas, piemērojot dažādus ekonomikas attīstības scenārijus un risinājumus, ko iestāde plāno izmantot, ja kādā no scenārijiem iestāde nespēj izpildīt pašu kapitāla prasības.

20. Pieļaujamā un vēlamā procentu likmju riska un kredītriska starpības riska līmeņa un citu procentu likmju riska un kredītriska starpības riska parametru noteikšana balstās uz iestādes spējas uzņemties procentu likmju risku un kredītriska starpības risku novērtēšanas rezultātiem, tai skaitā gan uz ekonomiskās vērtības novērtējumiem, gan uz neto procentu ienākumu novērtējumiem, gan uz netirdzniecības portfelī esošo instrumentu, kurus novērtē patiesajā vērtībā, tirgus vērtības izmaiņu novērtējumiem.

21. Ja iestādes biznesa modelis balstās uz neto procentu ienākumu radīšanu, izmantojot ienesīguma līkni, proti, tiek kombinēti finanšu aktīvi ar salīdzinoši ilgu pārcenošanas periodu un saistības ar salīdzinoši īsu pārcenošanas periodu, iestāde procentu likmju riska stratēģijā nosaka, kā tā plāno pārvarēt periodus ar taisnu vai pretēju ienesīguma līkni.

22. Iestāde, kura veic būtiskus starpības riskam, bāzes riskam un izvēles iespēju riskam pakļautus darījumus, nosaka vēlamo procentu likmju riska līmeni un citus procentu likmju risku raksturojošos parametrus atsevišķi starpības riskam, bāzes riskam un izvēles iespēju riskam.

23. Iestāde nosaka būtiskuma identificēšanas kritērijus šo noteikumu 22. punktā noteiktajām procentu likmju riska sastāvdaļām.

24. Vēlamā procentu likmju riska līmeņa noteikšanā gan attiecībā uz ekonomisko vērtību, gan attiecībā uz neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas, iestāde ņem vērā vismaz:

24.1. grāmatvedības politikas ietekmi uz neto procentu ienākumu risku, atsevišķi analizējot procentu likmju izmaiņu ietekmi uz procentu ienākumiem, procentu izdevumiem un instrumentu tirgus vērtību, kas atspoguļota gan peļņas vai zaudējumu pārskatā, gan pašu kapitāla postenī ietvertajos pārējos apvienotajos ienākumos;

24.2. risku ierobežošanai izmantoto procentu likmju atvasināto instrumentu iespējamo ietekmi uz peļņas vai zaudējumu pārskatu, ja minēto instrumentu efektivitāti ierobežo procentu likmju izmaiņas;