Procentu likmju riska netirdzniecības portfelī un kredītriska starpības riska netirdzniecības portfelī pārvaldīšanas noteikumi

50. Informācijas tehnoloģiju sistēmas ietvaros iestāde procentu likmju riska pārvaldīšanā un kredītriska starpības riska novērtēšanā un pārraudzībā nodrošina izmantojamās informācijas un datu integritāti, aktualitāti, ticamību un precizitāti, tai skaitā krīzes gadījumā. Iestāde izstrādā un ievieš kontroles procedūras datu apstrādes laikā radušos neatbilstību un pārkāpumu pārvaldīšanai, tostarp neatbilstību un pārkāpumu iemeslu identificēšanai, apstrādei un pārkāpumu novēršanai.

51. Iestāde nodrošina nepieciešamās informācijas tehnoloģiju sistēmas un lietojumprogrammas procentu likmju riska pārvaldīšanai un kredītriska starpības riska novērtēšanai un pārraudzībai, lai nodrošinātu savlaicīgu, precīzu un pilnīgu procentu likmju riska un kredītriska starpības riska novērtēšanu un pārraudzību, tos raksturojošās informācijas un riska darījumu apstrādi un rezultātu izvērtēšanu, kā arī pārskatu sagatavošanu.

52. Iestāde nodrošina veikto operāciju apmēram, dažādībai un sarežģītībai atbilstošas un elastīgas informācijas tehnoloģiju sistēmas un lietojumprogrammas (piemēram, tādas, kas spēj piemērot procentu likmju riska un kredītriska starpības riska stresa testus dažādos stresa līmeņos un nepieciešamības gadījumā spēj piemērot arī papildu scenārijus, kā arī aprēķināt atbilstošos rādītājus, tādas, kas spēj aprēķināt neto procentu ienākumus, ekonomisko vērtību, pašu kapitāla ekonomisko vērtību un netirdzniecības portfelī esošo instrumentu, kurus novērtē patiesajā vērtībā, tirgus vērtības izmaiņas un piemērot noteiktus ierobežojumus iestādes iekšējiem riska parametru pieņēmumiem), kurās ir pieejama pilnīga un regulāri atjaunināta informācija par:

52.1. katru procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam pakļauto riska darījumu, tostarp par katru starpības riskam, bāzes riskam un izvēles iespēju riskam pakļauto riska darījumu;

52.2. katra darījuma pārcenošanas datumu, procentu likmes veidu un lielumu, kredītriska starpības lielumu, izvēles iespējām (piemēram, pirmstermiņa dzēšana, pirmstermiņa izņemšana) un maksājumiem, kas attiecas uz minēto izvēles iespēju izpildi.

53. Informācijas tehnoloģiju sistēmas lietotājiem atbilstoši pilnvarojuma līmenim iestāde nodrošina iespēju:

53.1. apkopot informāciju par procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam pakļautajiem riska darījumiem pēc finanšu pakalpojumiem, atsevišķām finanšu pakalpojumu daļām, portfeļiem, noteiktām pazīmēm;

53.2. novērtēt atsevišķu riska darījumu ietekmi uz kopējo riska darījumu apmēru;

53.3. novērtēt atsevišķa riska darījuma, portfeļa vai produkta ietekmi uz kopējo procentu likmju riska un kredītriska starpības riska līmeni.

54. Iestāde, ieviešot informācijas tehnoloģiju sistēmas procentu likmju riska pārvaldīšanai un kredītriska starpības riska novērtēšanai un pārraudzībai, nodrošina izstrādes un ieviešanas procesa, tai skaitā izmantojamās informācijas un datu, drošumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām informācijas sistēmu drošības jomā.

55. Iestāde nodrošina procentu likmju riska pārvaldīšanā un kredītriska starpības riska novērtēšanā un pārraudzībā izmantojamās informācijas tehnoloģiju sistēmas darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas ārkārtas gadījumos plānu testēšanu kopējās regulārās iestādes informācijas sistēmu testēšanas ietvaros.

5. Procentu likmju riska novērtēšana

56. Iestāde novērtē procentu likmju risku saskaņā ar vienu no šādām pieejām:

56.1. standartizēto metodoloģiju, kas minēta tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā;

56.2. vienkāršoto standartizēto metodoloģiju, kas minēta tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā, ja iestāde Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunkta izpratnē ir identificēta kā maza un nesarežģīta iestāde;

56.3. iekšējo sistēmu, kas atbilst šo noteikumu 5. nodaļas prasībām.

57. Iestāde nodrošina procentu likmju riska novērtēšanu, kas aptver visas procentu likmju riska sastāvdaļas un avotus.

58. Procentu likmju riska novērtēšanā iestāde nepaļaujas tikai uz tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto uzraudzības stresa testu, kā arī Latvijas Bankas vai citu uzraudzības iestāžu veiktajiem procentu likmju riska novērtēšanas rezultātiem un neizmanto tos kā vienīgo procentu likmju riska novērtēšanas metodi. Tomēr iestāde nodrošina, ka tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā noteiktie uzraudzības stresa testi ir integrēti iestādes procentu likmju pārvaldīšanā kā neatņemama sastāvdaļa un tiek izmantoti kā papildu instrumenti procentu likmju riska novērtēšanā.

59. Procentu likmju riska novērtēšanā iestāde piemēro vairākas tās darbības stratēģijai, biznesa modelim, darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās un statistiskās metodes, kas ļauj tai novērtēt atsevišķu riska darījumu un to portfeļu procentu likmju risku, kā arī kopumā iestādes darbībai piemītošā procentu likmju riska līmeni dažādos laika periodos, proti, īstermiņā un ilgtermiņā, attiecībā uz ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas, piemēram:

59.1. starpību analīzi, tai skaitā pārcenošanas starpības metodi un pilnas pārvērtēšanas pieeju, paralēlo starpības analīzi un neparalēlo starpības analīzi;

59.2. ilguma analīzi, tai skaitā modificētā ilguma un daļēji modificētā ilguma aprēķināšanu;

59.3. izliekuma analīzi;

59.4. pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu grupēšanu pēc dažādām procentu likmēm vai izvēles iespējām.

60. Iestāde var izmantot Eiropas Banku iestādes 2022. gada 20. oktobra pamatnostādņu EBA/GL/2022/14 "Pamatnostādnes, kas ir izdotas, pamatojoties uz Direktīvas 2013/36/ES 84. panta 6. punktu, un kurās ir precizēti kritēriji tādu risku identificēšanai, novērtēšanai, pārvaldībai un mazināšanai, kas izriet no iespējamajām procentu likmju izmaiņām, kā arī kritēriji kredītriska starpības riska novērtēšanai un uzraudzībai saistībā ar iestāžu netirdzniecības portfeļu darbībām" 1. un 2. pielikumā minētās procentu likmju riska novērtēšanas metodes.

61. Iestāde dokumentē un regulāri pārskata izmantoto metožu izvēli, būtību, ierobežojumus, piemērošanas kārtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses. Iestāde nedrīkst paļauties uz vienu metodi, vērtējot procentu likmju risku. Iestāde nodrošina, ka kvantitatīvā procentu likmju riska mērīšana atbilst iestādes darbības specifikai, sarežģītībai, pašreizējam un plānotajam darījumu apmēram un dažādībai, lai novērtētu visus procentu likmju riska avotus, kas piemīt iestādei, tādus kā:

61.1. nesaskaņoti pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu piesaistīšanas un izvietošanas termiņi;

61.2. nesaskaņoti pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu procentu likmju pārskatīšanas termiņi aktīvos un pasīvos;

61.3. pret procentu likmju izmaiņām jutīgo instrumentu koncentrācija dažādos laika intervālos;

61.4. atvasināto instrumentu un citu procentu likmju riska ierobežošanas instrumentu izmantošana no dažādu bāzes aktīvu, izliekuma un termiņa viedokļa;

61.5. darījumi ar pirmstermiņa izņemšanas vai pirmstermiņa dzēšanas iespējām;

61.6. procentu likmju mijmaiņas darījumu un procentu likmju iespējas līgumu izmantošana;

61.7. citi procentu likmju riska avoti.

62. Iestāde iekļauj komerciālās rezerves neto procentu ienākumu izmaiņu aprēķinā. Pieņemot lēmumu par komerciālo rezervju un citu starpību neiekļaušanu ekonomiskās vērtības izmaiņu aprēķinā, iestāde nodrošina, ka:

62.1. tiek izmantota pārredzama metodika bezriska procentu likmes noteikšanai katra instrumenta rašanās brīdī;

62.2. komerciālo rezervju izslēgšana no naudas plūsmas ir pamatota un atbilstoša iestādes procentu likmju riska pārvaldīšanai un ierobežošanai;

62.3. izmantotā pieeja tiek konsekventi piemērota visām iestādes struktūrvienībām un visiem pret procentu likmju izmaiņām jutīgajiem instrumentiem.

63. Iestāde, nosakot procentu likmju riska novērtēšanā izmantojamos uzvedības un modelēšanas pieņēmumus, ņem vērā būtiskuma sliekšņus, kas noteikti tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību aktā, kurā noteikta standartizētā metodoloģija un vienkāršotā standartizētā metodoloģija.

5.1. Pieņēmumi par klientu uzvedību attiecībā uz kontiem ar iegulto klientu izvēles iespēju

64. Iestāde izstrādā un dokumentē iekšējos normatīvajos dokumentos politiku, kas regulē pieņēmumu attiecībā uz bilances un ārpusbilances posteņiem ar iegulto izvēles iespēju noteikšanu un to regulāru novērtēšanu, tai skaitā:

64.1. identificē visus būtiskos produktus un pozīcijas ar iegulto izvēles iespēju, kas varētu ietekmēt piemēroto procentu lielumu vai pārcenošanas datumu;

64.2. nosaka cenu veidošanas un procentu likmju riska mazināšanas stratēģijas (piemēram, atvasināto instrumentu izmantošana, soda naudas par termiņnoguldījuma vai aizdevuma līguma pirmstermiņa izbeigšanu noteikšana), lai pārvaldītu klientu uzvedības izvēles iespējas vēlamā procentu likmju riska līmeņa robežās;

64.3. nodrošina, ka klientu uzvedības pieņēmumu modelēšana ir balstīta uz piesardzīgiem pieņēmumiem, pamatota ar vēsturiskajiem datiem un atpakaļejošām pārbaudēm;

64.4. novērtē izmantojamo pieņēmumu ietekmi uz procentu likmju riska novērtēšanas rezultātiem, tai skaitā veic pieņēmumu stresa testēšanu, rezultātus attiecinot uz procentu likmju riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

64.5. nodrošina izmantojamo pieņēmumu validāciju, lai pārbaudītu to stabilitāti laika gaitā un vajadzības gadījumā koriģētu.

65. Veicot izmantojamo uzvedības un modelēšanas pieņēmumu ietekmes uz procentu likmju riska novērtēšanas rezultātiem analīzi, iestāde ņem vērā:

65.1. klientu līdzekļu atlikumu kustību starp dažādiem produktu veidiem, mainoties to īpašībām, nosacījumiem un noteikumiem;

65.2. produktu likmju spēju pielāgoties tirgus procentu likmju izmaiņām;

65.3. iespējamo ietekmi uz pašreizējo un nākotnes aizdevumu pirmstermiņa dzēšanas ātrumu, ko rada ekonomiskā vide, līguma nosacījumi, procentu likmju izmaiņu scenāriji un citi lielumi, kas ietekmē iegultās uzvedības izvēles iespējas.

66. Nosakot un dokumentējot iekšējos normatīvajos dokumentos pieņēmumus par klientu uzvedību attiecībā uz kontiem bez noteiktiem pārcenošanas datumiem vai kontiem, kuriem ir nenoteikts izpildes termiņš, iestāde:

66.1. nodrošina, ka beztermiņa noguldījumi, kuri pieņemti no finanšu klientiem Regulas Nr. 575/2013 411. panta izpratnē, nav pakļauti uzvedības modelēšanai, izņemot operacionālos noguldījumus, kas noteikti Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm, 27. panta 1. punkta "a" apakšpunktā;

66.2. nodrošina, ka pieņēmumi atspoguļo gan noguldītāju (mazo vai vidējo uzņēmumu, privātpersonu vai korporatīvo noguldītāju), gan klientu kontu īpašības vismaz trīs kategorijās:

66.2.1. privātpersonu, mazo vai vidējo uzņēmumu Regulas Nr. 575/2013 411. panta izpratnē beztermiņa noguldījumi, kas tiek turēti kontā darījumu veikšanai, tai skaitā bezprocentu beztermiņa noguldījumi un citi atlikumi kontos, kuru atlīdzības sastāvdaļa neietekmē klienta lēmumu turēt naudas līdzekļus;

66.2.2. privātpersonu, mazo vai vidējo uzņēmumu beztermiņa noguldījumi, izņemot šo noteikumu 66.2.1. apakšpunktā minētos noguldījumus, kuru atlīdzības sastāvdaļa ietekmē klienta lēmumu turēt naudas līdzekļus kontā;

66.2.3. korporatīvie noguldījumi, izņemot finanšu klientu Regulas Nr. 575/2013 411. panta izpratnē vai citus pilnībā cenjutīgus kontus;

66.3. nosaka stabilu beztermiņa noguldījumu apmēru katrai šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minētajai kategorijai, izmantojot novērotās beztermiņa noguldījumu apmēra izmaiņas, kas saistītas ar bezriska procentu likmju augšupejošu un lejupejošu virzību, vismaz iepriekšējos 10 gados;

66.4. identificē katrai šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minētajai kategorijai pamata līdzekļu bāzi, tas ir, stabilus beztermiņa noguldījumus, kuru pārcenošana ir mazticama būtiski mainīgos procentu likmju vides un tirgus apstākļos, kā arī identificē beztermiņa noguldījumus ar ierobežotu elastīgumu pret procentu likmju izmaiņām;

66.5. novērtē to klientu līdzekļu atlikumu iespējamo kustību starp beztermiņa noguldījumiem un citiem noguldījumiem, kas dažādos procentu likmju izmaiņu scenārijos var mainīt uzvedības pieņēmumus;

66.6. izņemot noguldījumus, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 428.f panta 2. punkta "a" apakšpunktā, bet neaprobežojoties ar centralizēti regulētiem noguldījumiem un noguldījumiem ar būtiskiem ekonomiskiem vai fiskāliem ierobežojumiem izņemšanas gadījumā, uzrāda pārcenošanas termiņu, kas nav ilgāks par vidējo svērto maksimālo pārcenošanas termiņu – pieci gadi – attiecībā uz šādām noguldījumu kategorijām:

66.6.1. operacionālie noguldījumi, kas noteikti Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm, 27. panta 1. punkta "a" apakšpunktā;

66.6.2. privātpersonu, mazo vai vidējo uzņēmumu beztermiņa noguldījumi;

66.6.3. korporatīvie beztermiņa noguldījumi, kuri piesaistīti no klientiem, kas nav finanšu klienti Regulas Nr. 575/2013 411. panta izpratnē;

66.7. šo noteikumu 66.6. apakšpunktā minēto piecu gadu ierobežojumu attiecina gan uz visu šo noteikumu 66.6.1., 66.6.2. un 66.6.3. apakšpunktā minēto noguldījumu kategoriju kopējā portfeļa apmēru, gan uz katru valūtu atsevišķi;

66.8. novērtē iespējamos privātpersonu un mazo vai vidējo uzņēmumu noguldījumu pārcenošanas ierobežojumus zemu vai negatīvu procentu likmju vidē un šādu ierobežojumu ietekmi uz noguldījumu stabilitāti dažādos procentu likmju izmaiņu scenārijos;

66.9. nodrošina, ka pieņēmumi par klientu pamata līdzekļu bāzi un citu modelēto atlikumu samazināšanos ir piesardzīgi, pamatoti un atbilstoši, līdzsvarojot ieguvumus no neto procentu ienākumiem ar papildu ekonomiskās vērtības risku, kas ir saistīts ar šo līdzekļu finansēto aktīvu nākotnes procentu likmes atdeves fiksēšanu un iespējamiem nesaņemtajiem ieņēmumiem pieaugošas procentu likmes apstākļos;

66.10. nepaļaujas tikai uz vienu analītisko vai statistisko metodi uzvedības pieņēmumu, pārcenošanas datumu un beztermiņa noguldījumu naudas plūsmas profila noteikšanā un kvantitatīvo novērtējumu papildina ar ekspertu kvalitatīvo novērtējumu;

66.11. novērtē izmantojamo pieņēmumu ietekmi uz procentu likmju riska novērtēšanas rezultātiem (ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas) un procentu likmju riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, tai skaitā veic jutīguma analīzi attiecībā uz pieņēmumu parametriem (piemēram, klientu pamata līdzekļu apmērs un pārcenošanas datums) un aprēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem, lai izslēgtu pieņēmumu ietekmi.

5.2. Pieņēmumi par pašu kapitāla elementiem

67. Nosakot un dokumentējot iekšējos normatīvajos dokumentos ieguldījumu termiņa pieņēmumus, tas ir, pieņēmumus par ienākumu, kas gūti no pašu kapitāla izmantošanas, stabilizāciju, iestāde:

67.1. nosaka metodoloģiju, lai konstatētu, kuri pašu kapitāla elementi uzskatāmi par piemērotiem šādam pieņēmumam;

67.2. nosaka ieguldījumu termiņa profilu atbilstīgajam pašu kapitālam, kas līdzsvaro ieguvumu no ienākumu stabilizācijas, kura rodas, ieguldot līdzekļus ilgtermiņa pozīcijās ar fiksēto atdevi pret minēto pozīciju ekonomiskās vērtības papildu jutīgumu procentu likmju stresa apstākļos, un risku no nepietiekamu ieņēmumu gūšanas, pieaugot procentu likmēm;

67.3. novērtē izvēlētā ieguldījumu termiņa profila ietekmi uz procentu likmju riska novērtēšanas rezultātiem (ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas), tostarp regulāri veic aprēķinus, neiekļaujot pašu kapitāla elementus.

68. Pieņemot lēmumu par ieguldījumu termiņa pieņēmumu attiecībā uz pašu kapitāla elementiem izmantošanu, iestāde ņem vērā, ka tā nedrīkst ieguldīt pozīcijās, kas būtiski ierobežo tās spēju pielāgoties mainīgai ekonomiskajai un uzņēmējdarbības videi.

69. Ja iestāde nav noteikusi ieguldījumu termiņa pieņēmumus attiecībā uz pašu kapitāla elementiem vai ir noteikusi pieņēmumus ar īstermiņa raksturu, iestāde novērtē un dokumentē izvēlētās pieejas ietekmi uz ekonomiskās vērtības un neto procentu ienākumu svārstīgumu.

70. Ieguldījumu termiņa pieņēmumi ir uzskatāmi par iestādes plānošanas cikla elementiem, un tos nedrīkst pielāgot iestādes procentu likmju svārstīguma prognožu izmaiņām.

5.3. Procentu likmju riska stresa testēšana, kritisko situāciju novērtējums un pasākumi to nepieļaušanai vai novēršanai

71. Lai identificētu, kā potenciālās procentu likmju izmaiņas ietekmē pret procentu likmju izmaiņām jutīgos instrumentus, iestādes ekonomisko vērtību, pašu kapitāla ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumus, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas, iespējamo zaudējumu segšanai nepieciešamā kapitāla vai citu resursu pieejamību un to cenu kritisko situāciju pārvarēšanai, iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi kalendārā gada ceturksnī un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda uz procentu likmju riska profila pasliktināšanos (tai skaitā paaugstinātu procentu likmju svārstīgumu), veic stresa testēšanu, kas ietver vismaz:

71.1. iestādes saskaņā ar šo noteikumu 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85. un 86. punkta prasībām izstrādātos stresa testus;

71.2. uzraudzības stresa testus, kas minēti tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos.

72. Papildus iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā veic kritisko stresa testu novērtēšanu, tai skaitā izvērtē savu spēju pārvarēt identificēto kritisko situāciju un analizē paredzētā rīcības plāna īstenošanas iespēju.

73. Iestāde nodrošina stresa testēšanu arī saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto stresa testu, tostarp scenāriju un pieņēmumiem, ja tas tiek pieprasīts.

74. Stresa testēšanā iestāde izmanto uz nākotni vērstus stresa testus ar pietiekami būtisku ietekmi uz iestādi, bet ne tādus, kas ir neiespējami. Stresa testu daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no iestādes lieluma, darbības specifikas un mērķiem, pašreizējo un plānoto darījumu apmēra, dažādības un sarežģītības, kā arī no iestādes riska profila.

75. Iestāde izstrādā un dokumentē stresa testēšanas mērķi un metodoloģiju, stresa scenārijus, parametrus un pieņēmumus, kuri ir statistiski un ekonomiski pamatoti, un pēc to apstiprināšanas valdē veic procentu likmju riska stresa testēšanu, analizē stresa testēšanas rezultātus un izmanto tos procentu likmju riska pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā, tai skaitā, pieņemot lēmumus par iespējamo zaudējumu segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, limitu sistēmu pilnveidošanu, procentu likmju riska stratēģijas un iekšējo normatīvo dokumentu pārskatīšanu.

76. Iestāde, izstrādājot stresa testus, ņem vērā visu pieejamo iekšējo un ārējo informāciju par vēsturiskajām procentu likmju svārstībām un pašreizējiem apstākļiem un uzvedību, kā arī nākotnes prognozes un procentu likmju simulācijas.

77. Lai nodrošinātu kvalitatīvu procentu likmju riska stresa testēšanu, iestāde, izmantojot jutīguma analīzi un scenārija analīzi iestādes un prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, izstrādā tādus stresa testus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu procentu likmju riska sastāvdaļu un tās ietekmējošo rādītāju izmaiņas, tai skaitā uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus raksturojošo rādītāju izmaiņas dažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem, tas ir, no bāzes scenārija, kas balstās uz iestādes darbības, ekonomikas attīstības un uzņēmējdarbības vides prognozēm, līdz būtiskam nelabvēlīgam scenārijam, kas balstās uz būtiskām nelabvēlīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

78. Iestāde, analizējot uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus raksturojošos rādītājus un to izmaiņas, izmanto makroekonomisko stāvokli un tā attīstību raksturojošus rādītājus, konkurences vidi un tās attīstību, kā arī vispārējās tendences tirgū raksturojošus rādītājus.

79. Iestāde, veicot stresa testēšanu, aprēķina un analizē procentu likmju riska korelāciju ar citiem riskiem, īpaši tirgus risku, likviditātes risku un kredītrisku, kā arī aprēķina sekundāro ietekmi.

80. Iestāde analizē gan vienreizēja notikuma iespējamo ietekmi, gan sekas, ko varētu izraisīt notikumi ilgākā laika periodā, tai skaitā saistībā ar iespējamu klientu uzvedības maiņu.

81. Izstrādājot procentu likmju riska stresa testēšanas metodoloģiju un veicot stresa testēšanu, iestāde nodrošina:

81.1. dažādu procentu likmju, tai skaitā ienesīguma līknes slīpuma un aprišu, izmaiņu stresa testus (paralēlas un neparalēlas izmaiņas);

81.2. stresa testus par izmaiņām pieņēmumos par procentu likmju izmaiņu korelāciju un pašu kapitāla elementiem, kā arī par aktīvu un pasīvu posteņu uzvedību, tai skaitā tādus stresa testus, kuros pieņēmumi (piemēram, uzvedības pieņēmumi) paši ir procentu likmju līmeņa izmaiņu funkcijas;

81.3. pieņēmumu par nosacījuma vai beznosacījuma naudas plūsmas modelēšanas pieeju izmantošanu;

81.4. diversifikācijas pieņēmumu pamatotības pienācīgu novērtēšanu;

81.5. stresa testus, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas galveno tirgus likmju savstarpējā sakarībā, lai novērtētu bāzes risku;

81.6. negatīvu procentu likmju stresa testēšanas scenārijus un paredz iespējamību, ka negatīvas procentu likmes var asimetriski ietekmēt pret procentu likmju izmaiņām jutīgos instrumentus;

81.7. reverso stresa testēšanu, lai:

81.7.1. identificētu tādas negatīvās sekas, kā rezultātā var tikt būtiski apdraudēts iestādes kapitāls, ekonomiskā vērtība, finanšu rādītāji un neto procentu ienākumi, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas;

81.7.2. apzinātu notikumus vai notikumu kombinācijas, kā rezultātā šo noteikumu 81.7.1. apakšpunktā minētās negatīvās sekas var iestāties;

81.7.3. identificētu trūkumus procentu likmju riska ierobežošanas stratēģijās;

81.7.4. noteiktu nepieciešamos koriģējošos pasākumus;

81.8. īpašus stresa testus, kas ir raksturīgi iestādes biznesa modelim un darbības profilam.

82. Iestāde veic procentu likmju riska stresa testēšanu atsevišķi katrā valūtā, kurā tai ir pret procentu likmju izmaiņām jutīgie instrumenti, kā arī apkopotā līmenī, nosakot un dokumentējot dažādu valūtu apkopošanas metodi. Attiecībā uz būtiskajām valūtām, kurās iestāde ir veikusi darījumus, iestāde piemēro stresa testus, kuri ir valūtai raksturīgi un saskaņoti ar ekonomiskajām iezīmēm. Visas netirdzniecības portfeļa aktīvu vai saistību pozīcijas ārvalstu valūtā iestāde pārvērtē un uzrāda euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata datumā.

83. Ja iestāde, veicot procentu likmju riska stresa testēšanu, izmanto pieņēmumu par savstarpējām attiecībām starp dažādu valūtu procentu likmēm, tad tā analizē šā pieņēmuma ietekmi uz kopējiem rezultātiem.

84. Iestāde, veicot stresa testēšanu ar jutīguma analīzi attiecībā uz ekonomisko vērtību, novērtē ierobežojumus, kas saistīti ar vērtības samazināšanās bilances pieņēmuma izmantošanu, un iestādes spēju aptvert ilgtermiņa procentu likmju risku.

85. Gadījumos, kad bilances instrumentiem ir raksturīgi būtiski pārcenošanas ierobežojumi (augstākā vai zemākā robeža), iestāde, ja tas ir būtiski, ņem vērā ietekmi, kāda būtu, aizstājot minētos instrumentus ar citiem instrumentiem, kuriem ir salīdzināmas iezīmes, neatkarīgi no vērtības samazināšanās bilances pieņēmuma izmantošanas.

6. Modeļu validācija

86. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic procentu likmju riska un kredītriska starpības riska novērtēšanā izmantoto modeļu validāciju un attiecīgā modeļa riska novērtēšanu, kas ir skaidri formulēta iestādes iekšējos normatīvajos dokumentos.

87. Iestāde nodrošina, ka modeļu validāciju un modeļa riska novērtēšanu veic darbinieki, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, zināšanas un pieredze šāda uzdevuma veikšanai un kuri nav bijuši iesaistīti modeļa izstrādē.

88. Iestāde nodrošina, ka modeļu ievades datu, modelēšanas metodiku, modeļa pamatā esošo pieņēmumu, modeļa sniegto rezultātu pārskatīšana un validācija ir neatkarīga no modeļa izstrādes.

89. Iestāde veic procentu likmju riska un kredītriska starpības riska novērtēšanas modeļa sākotnējo validāciju, pirms tā sāk modeļa lietošanu, kā arī pastāvīgo validāciju.

90. Iestāde nodrošina skaidri noteiktu pienākumu un atbildības sadalījumu, lai veiktu modeļu izstrādi, kvalitatīvu un neatkarīgu modeļu sākotnējo un pastāvīgo validāciju, kā arī nodrošinātu atbilstošu modeļu validācijas dokumentāciju. Iestāde modeļu pārskatīšanas un validācijas aprēķinus dokumentē tik detalizēti, lai trešā persona varētu no jauna veikt attiecīgo analīzi un aprēķinus.

91. Validācijas politika, ietverot procentu likmju riska un kredītriska starpības riska novērtēšanā izmantoto modeļu matemātisko aprēķinu un pieņēmumu un programmatūras validāciju, neatkarīgi no tā, vai izmantoti iekšēji vai ārēji ievades dati un modeļi, ietver vismaz:

91.1. informāciju par sākotnējās un pastāvīgās validācijas kārtību, tostarp procesu verifikāciju un etalonmērījumu noteikšanu, validācijā lietotajiem procesiem, metodēm, instrumentiem un to mērķiem, lai nodrošinātu modeļa integritāti un identificētu apstākļus, kuros modeļa pamatā esošie pieņēmumi ir nepiemēroti un ievades mainīgie lielumi neveido saprātīgu un efektīvu modelēšanā iegūtā rezultāta pamatojumu;

91.2. informāciju par validācijas biežumu un apstākļiem, kas nosaka papildu validācijas nepieciešamību;

91.3. sākotnējās un pastāvīgās validācijas procesa izstrādē, rezultātu izvērtēšanā, apstiprināšanā un lēmumu pieņemšanā iesaistīto darbinieku pienākumus, pilnvaras un atbildību;

91.4. modeļa konceptuālās un metodiskās pamatotības, kā arī modeļa riska pamatotības izvērtēšanas, kas balstās uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem, kārtību;

91.5. iekšējo un ārējo ievades datu, modelēšanas metodiku, modeļa pamatā esošo pieņēmumu un modeļa sniegto rezultātu analīzi, tai skaitā modeļa aprēķinā iegūto rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem;

91.6. ekspertu atzinumu un spriedumu izmantošanas procesa izvērtēšanas kārtību;

91.7. diversifikācijas pieņēmumu validāciju;

91.8. procedūru, kas jāievēro gadījumā, kad validācijas procesā ir konstatētas problēmas ar modeļa ticamību, un lēmumu pieņemšanas procesu šo problēmu novēršanai;

91.9. pārejas politiku apstiprināto modeļu grozīšanai vai atsaukšanai, tai skaitā izmaiņu un versiju kontroles un dokumentēšanas kārtību.

92. Iestāde nodrošina, ka modeļu pārskatīšanas un validācijas procesā tiek sagatavots validācijas ziņojums, kurā tiek dokumentēti validācijas rezultāti, kā arī no validācijas analīzes izrietošie secinājumi un sekas, ieteikumi modeļu specifikācijas pārskatīšanai un turpmākai izmantošanai. Validācijas ziņojumu iesniedz iestādes attiecīgā līmeņa vadībai, kurai ir pietiekamas pilnvaras pieņemt lēmumu par modeļu trūkumu novēršanu un apstiprināt modeļu izmantošanu.

93. Pēc modeļu apstiprināšanas iestāde nodrošina pastāvīgās modeļu validācijas ciklu, kas ietver modeļu pārraudzību, pārskatīšanu un modelēšanā iegūto rezultātu salīdzināšanu ar faktiskajiem rezultātiem.

94. Iestāde nodrošina modeļu pastāvīgas pārskatīšanas procesu, kurā:

94.1. tiek definēti kritēriji un apstākļi, lai noteiktu, vai pārskatīšanas rezultātiem vai to daļai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība;

94.2. tiek noteikta savlaicīga vadības informēšanas kārtība pastiprinātas uzmanības gadījumā, lai pieņemtu lēmumu par modeļa trūkumu novēršanas pasākumiem, modeļa izmantošanas ierobežojumiem un, ja nepieciešams, citiem pasākumiem.

95. Iestāde, ņemot vērā ārējo datu un modeļu raksturu, var iekšējā modelī integrēt ārējo modeli, lai pārvaldītu un kontrolētu procentu likmju risku un kredītriska starpības risku, nodrošinot ārējo datu un modeļu adekvātu pielāgošanu iestādes lielumam, darbības specifikai, veikto un plānoto darījumu apmēram.

96. Iestāde nodrošina, ka visiem ārējā modeļa lietošanā iesaistītajiem darbiniekiem ir pietiekami detalizēta izpratne par ārējā modeļa sastāvdaļām, tostarp analīzi, pieņēmumiem, metodoloģijām, tehniskajiem un operacionālajiem aspektiem, kas attiecas uz ārējā modeļa sastāvdaļām, un ārējie modeļi ir atbilstoši integrēti iestādes vispārējās riska pārvaldīšanas sistēmās un procesos.

97. Iestāde regulāri pārskata konkrēta tās ārējā modeļa vai ārējo datu kopuma izvēles pamatojumu, kā arī pastāvīgi izvērtē ārējo datu un ārējā modeļa atjauninājumus. Iestāde dokumentē ārējo datu un ārējo modeļu izvēles un izmantošanas pamatojumu no iestādes darbības specifikas un riska profila viedokļa, iekļaujot pamatojumā informāciju vismaz par:

97.1. ārējo modeļu integrāciju iestādes procesos un iekšējā modelī;

97.2. iekšējā modelī izmantotajiem ārējiem datiem, to avotu un pielietojumu;

97.3. iestādes riska profilam būtiskajiem ārējo datu un ārējo modeļu aspektiem, tai skaitā ierobežojumiem.

7. Kritēriji un kārtība, kādā nosakāms, ka iestādes īstenotās iekšējās sistēmas procentu likmju riska novērtēšanai nav apmierinošas

98. Latvijas Banka, vērtējot iestādes procentu likmju riska pārvaldīšanas kvalitāti, tostarp procentu likmju riska novērtēšanas metodoloģiju, pamatojas uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā vismaz to, vai:

98.1. procentu likmju riska pārvaldīšanas sistēma ir efektīva un nodrošina procentu likmju riska līmeņa pasliktināšanās laicīgu identificēšanu, pārraudzību un savlaicīgu nepieciešamo pasākumu veikšanu;

98.2. iestāde pienācīgi analizē visus būtiskos faktorus un procentu likmju riska avotus, kuri ietekmē procentu likmju riska līmeni novērtēšanas brīdī;

98.3. iestādes vadība tiek regulāri informēta par procentu likmju riska līmeni, stresa testēšanas rezultātiem un procentu likmju riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

98.4. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir saprātīgi, atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

98.5. attiecīgās iestādes politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām.

99. Iestādes izveidotā iekšējā sistēma procentu likmju riska novērtēšanai ir uzskatāma par neapmierinošu Kredītiestāžu likuma 49.2 panta izpratnē jebkurā no šādiem gadījumiem:

99.1. tā neatbilst šo noteikumu prasībām, ņemot vērā šo noteikumu 5. punktā noteikto proporcionalitātes principu;

99.2. ieviestās procentu likmju riska novērtēšanas metodes neaptver ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumus, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas, visas procentu likmju riska sastāvdaļas vai visus pret procentu likmju izmaiņām jutīgos instrumentus pamatotā veidā. Lai nodrošinātu procentu likmju riska apmēra pienācīgu novērtēšanu, iestāde nedrīkst aprobežoties ar šo noteikumu 59. un 60. punktā minētajām metodēm;

99.3. tā nav regulāri kalibrēta, pārbaudīta atpakaļejošās pārbaudēs un nav pārskatīti visi parametri un pieņēmumi, tostarp kalibrēšana, pārbaude un pārskatīšana nav pienācīgi pārraudzīta un dokumentēta, ņemot vērā procentu likmju riska raksturu, lielumu, sarežģītību un dažādību iestādes biznesa modelī un darbības veidos.

8. Kredītriska starpības riska novērtēšana un pārraudzība

100. Iestāde nodrošina kredītriska starpības riska novērtēšanu un pārraudzību, kas aptver visus kredītriska starpības riska avotus, tostarp tirgus kredītriska starpības un tirgus likviditātes starpības izmaiņas, un kas ļauj novērtēt un pārraudzīt gan to, kā kredītriska starpības izmaiņas ietekmē iestādes ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumus, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas, gan to savstarpējo mijiedarbību īstermiņā un ilgtermiņā. Iestāde kredītriska starpības riska novērtēšanā un pārraudzībā var iekļaut idiosinkrātisko kredītriska starpību, kura atspoguļo īpašo kredītrisku, kas saistīts ar individuālā aizņēmēja kredīta kvalitāti (kas arī atspoguļo to risku novērtējumu, kuri izriet no aizņēmēja sektora un ģeogrāfiskās atrašanās vietas), un kredīta instrumenta specifiku (piemēram, vai tas ir parāda instruments vai atvasinātais instruments), ja tās iekļaušana nodrošina konservatīvākus kredītriska starpības riska novērtēšanas rezultātus.

101. Vērtējot tirgus kredītriska starpības un tirgus likviditātes starpības kustību izmaiņas, iestāde var uzskatīt aspektus, kas ir specifiski konkrētai valūtai, par būtisku tirgus kredītriska starpības un tirgus likviditātes starpības novērtēšanas kritēriju.

102. Kredītriska starpības riska novērtēšanā un pārraudzībā iestāde izvairās no jebkādas pārklāšanās ar kredīta vērtības korekcijas riska Regulas Nr. 575/2013 izpratnē pārvaldīšanas sistēmu.

103. Iestāde ņem vērā grāmatvedības politikas ietekmi uz kredītriska starpības riska novērtēšanas un pārraudzības rezultātiem, īpaši uz neto procentu ienākumiem, papildus ņemot vērā patiesajā vērtībā vērtēto instrumentu tirgus vērtības izmaiņas.

104. Iestāde izveido un ievieš tādu kredītriska starpības riska pārraudzības sistēmu, kas nodrošina vismaz:

104.1. efektīvu dokumentācijas sagatavošanu un pārraudzību;

104.2. izmantojamo modelēšanas pieņēmumu ietekmes uz kredītriska starpības riska novērtēšanas rezultātu (tai skaitā ekonomisko vērtību, neto procentu ienākumiem un netirdzniecības portfelī esošo instrumentu, kurus novērtē patiesajā vērtībā, tirgus vērtības izmaiņām) novērtēšanu un pārraudzību;

104.3. netirdzniecības portfelī esošo atvasināto instrumentu kredītriska starpības riska novērtēšanu un pārraudzību;

104.4. instrumentu patiesās vērtības izmaiņu, ko rada kredītriska starpības izmaiņas, ietekmes novērtēšanu un pārraudzību;

104.5. informācijas sistēmu uzturēšanu un informācijas sistēmās (tai skaitā vadības informācijas sistēmā) sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu;

104.6. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu;

104.7. normatīvo aktu prasību, kā arī apstiprināto iestādes iekšējo normatīvo dokumentu ievērošanu;

104.8. lēmumu pieņemšanas pārskatāmību, ļaujot identificēt atkāpes no kredītriska starpības riska politikas un procedūras un lēmumus, kuri tika nodoti lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī.

105. Iestāde nodrošina atsevišķu kredītriska starpības riska un citu risku, tai skaitā procentu likmju riska, novērtējumu.

106. Iestāde nodrošina, ka jebkuri pieņēmumi par diversifikāciju starp kredītriska starpības risku un procentu likmju risku vai pārējiem riskiem ir dokumentēti un apstiprināti, to ticamība un stabilitāte pārbaudīta, izmantojot vēsturiskos datus, kas ir piemēroti attiecīgajai iestādei un tirgiem, kuros tā darbojas, kā arī diversifikācijas ietekme ir stabila ekonomikas lejupslīdes apstākļos un tādos tirgus apstākļos, kas ir nelabvēlīgi iestādes darbībai un riska profilam.

9. Procentu likmju riska un kredītriska starpības riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana

107. Iestāde izveido pamatotu, efektīvu un vispusīgu procesu, lai pastāvīgi novērtētu un nodrošinātu iestādes pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošā un varbūtējā procentu likmju riska un kredītriska starpības riska segšanai nepieciešamo kapitālu, kā arī nosaka šā kapitāla elementus un struktūru.

108. Procentu likmju riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra novērtēšanas process, ko veic iestāde, ietver gan kapitāla pietiekamības kvantitatīvo novērtējumu, gan kvalitatīvos aspektus. Iestāde papildus analizē nepieciešamību noteikt papildu kapitālu kredītriska starpības riska segšanai.

109. Iestāde nodrošina, ka tās procentu likmju riska un kredītriska starpības riska segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process un rezultāts ir pilnībā dokumentēts, atspoguļots tās pārskatā par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu un izmantots ar attiecīgajām darbības jomām saistītajos kapitāla novērtējumos.