Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 256Rīgā 2023. gada 27. novembrī

Izdoti saskaņā arIeguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma66. panta 8.1 daļu un 78. panta septīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ieguldījumu fonda (turpmāk – fonds) kopējā riska, riska darījumu apmēra ar darījumu partneri un darījumu koncentrācijas riska apmēra ar vienu emitentu vai darījumu partneri aprēķināšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. barjeras iespējas līgums – iespējas līgums, kurā papildus līgumā fiksētajai cenai ir ietverti specifiski nosacījumi par barjeras vai impulsa sliekšņa līmeni. Ja iespējas līguma termiņa laikā līguma bāzes aktīvs skar barjeru, iespējas līgumā paredzētas noteiktas sekas (piemēram, iespējas līguma aktivizēšana vai neitralizēšana), kuras ir atkarīgas no barjeras iespējas līguma veida;

2.2. darījumu koncentrācijas risks – iespējamo zaudējumu apmērs no darījumiem, ko veido fonda ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem (turpmāk – AF instrumenti), kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona. Vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu;

2.3. dispersijas mijmaiņas līgums – līgums, kas ļauj tirgot bāzes aktīva, tāda kā valūtas kurss, procentu likme vai finanšu indekss, svārstīgumu, kas kāpināts kvadrātā (dispersiju);

2.4. gadījuma risks – risks, ka finanšu instrumenta vērtība pēkšņi vai negaidīti mainās, salīdzinot ar tirgu kopumā, un vērtības pārmaiņas ievērojami pārsniedz parasto vērtības svārstību amplitūdu. Gadījuma risks ir saistīts ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu, tai skaitā procentu likmju izmaiņu risku parāda vērtspapīriem vai risku, ka kapitāla vērtspapīru cenas būtiski mainīsies vai strauji svārstīsies;

2.5. garantijas iespējas līgums – tiesības vērtspapīru, kas parasti tiek emitēti vienlaicīgi ar obligācijām vai priekšrocību akcijām, turētājam uz noteiktu vai nenoteiktu laiku nopirkt noteiktu vērtspapīru daudzumu par noteiktu cenu, kas parasti pārsniedz emisijas brīdī esošo tirgus cenu. Ja vērtspapīra cena pārsniedz līgumā noteikto garantijas īstenošanas cenu (noteikto pirkšanas cenu), investors var pirkt vērtspapīru par garantijas īstenošanas cenu un pārdot to ar peļņu. Pretējā gadījumā garantijas termiņš beidzas vai garantiju neizmanto;

2.6. idiosinkrātiskais risks – risks, ka finanšu instrumenta vērtība mainās vairāk vai mazāk nekā tirgus kopumā, bet ne pēkšņi vai negaidīti;

2.7. riska darījumu apmērs ar darījumu partneri – iespējamo zaudējumu apmērs darījumos ar regulētā tirgū netirgotiem AF instrumentiem, ja darījumu partneris pārtrauks pildīt savas saistības;

2.8. specifiskais tirgus risks – risks, kas aptver idiosinkrātisko risku un gadījuma risku;

2.9. sviras finansējums – darījumi ar AF instrumentiem un finanšu instrumentiem, kuros ietverti AF instrumenti, kā arī darījumi fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai, kuru rezultātā tiek palielināts fonda riska darījumu apmērs;

2.10. tiesību iespējas līgums – komercsabiedrības akcionāru tiesības parakstīties uz jauna laidiena parastajām akcijām pirms to publiskā piedāvājuma izteikšanas;

2.11. vispārējais tirgus risks – risks, ka vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu.

3. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai (turpmāk – sabiedrība), aprēķinot fonda kopējā riska apmēru, riska darījumu apmēru ar darījumu partneri un darījumu koncentrācijas riska apmēru.

2. Fonda kopējā riska aprēķināšana

4. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta septītajā daļā minēto fonda kopējo risku sabiedrība aprēķina saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

4.1. kā fonda ieguldījumu portfelī esošo AF instrumentu, tai skaitā finanšu instrumentos ietverto AF instrumentu, un darījumu fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai riska vērtību kopsummu, kas noteikta saskaņā ar saistību metodi, ievērojot šo noteikumu 3. nodaļā noteiktās prasības, un kas nedrīkst pārsniegt fonda neto aktīvu vērtību;

4.2. kā fonda ieguldījumu portfeļa tirgus risku, mērot maksimāli iespējamo zaudējumu apmēru, kas izriet no fonda ieguldījumu portfeļa tirgus riska, ar noteiktu ticamības intervālu, noteiktā laika periodā saskaņā ar riskam pakļautās vērtības (turpmāk – RP vērtība) metodi, ievērojot šo noteikumu 4. nodaļā noteiktās prasības.

5. Fonda kopējā riska noteikšanai saskaņā ar RP vērtības metodi sabiedrība drīkst izmantot relatīvās RP vērtības metodi vai absolūtās RP vērtības metodi, ievērojot šo noteikumu 4. nodaļā noteiktās kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības attiecīgās metodes izmantošanai. Izvēlēto metodi (relatīvās vai absolūtās RP vērtības) turpmāk lieto konsekventi.

6. Sabiedrība izvērtē, kura no metodēm (saistību vai RP vērtības metode un, ja RP vērtības metode, tad absolūtās vai relatīvās RP vērtības) kopējā riska aprēķināšanai ir piemērota attiecīgā fonda riska profilam, ņemot vērā ieguldījumu politiku, ieguldījumu stratēģiju, izmantoto AF instrumentu veidus un sarežģītību, kā arī AF instrumentu darījumu īpatsvaru fonda ieguldījumu portfelī, veic pašnovērtējumu un, pamatojoties uz to, pieņem lēmumu par metodes izvēli. Sabiedrība dokumentē lēmumu un tā pamatojumu, kurā norāda visus apsvērumus attiecīgās metodes izvēlei. Izvēlēto metodi norāda fonda prospektā.

7. Sabiedrība drīkst sākt RP vērtības metodes izmantošanu fonda kopējā riska noteikšanai 30 dienas pēc šo noteikumu 4.10. apakšnodaļā minētās informācijas iesniegšanas Latvijas Bankai, ja Latvijas Banka šajā laikā nav pieprasījusi sabiedrībai precizēt, papildināt vai veikt uzlabojumus iesniegtajā dokumentācijā.

8. Fonda kopējā riska aprēķināšanai sabiedrība izmanto RP vērtības metodi atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļas prasībām, ja kopējā riska aprēķina metodes izvēles pašnovērtējums liecina, ka:

8.1. fonds izmantos sarežģītas ieguldījumu stratēģijas, kas veidos vairāk nekā nenozīmīgu ieguldījumu politikas daļu;

8.2. nestandarta (exotic) AF instrumentu darījumu riska apmērs būs vairāk nekā nenozīmīgs;

8.3. saskaņā ar saistību metodi aprēķinātais kopējais risks pienācīgi neatspoguļos fonda ieguldījumu portfeļa tirgus risku.

9. Izmantojot absolūtās RP vērtības metodi, aprēķinātā RP vērtība nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no fonda neto aktīvu vērtības.

10. Izmantojot relatīvās RP vērtības metodi, ieguldījumu portfeļa RP vērtība nedrīkst pārsniegt atsauces ieguldījumu portfeļa, kas minēts šo noteikumu 4.1. apakšnodaļā, RP vērtību vairāk kā divas reizes.

11. Fonda kopējo risku sabiedrība aprēķina vismaz reizi dienā un, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju, izvērtē nepieciešamību veikt vairākkārtējus aprēķinus dienas laikā, lai nodrošinātu fonda kopējā riska ierobežojuma nepārtrauktu ievērošanu.

3. Saistību metodes izmantošana fonda kopējā riska noteikšanai

3.1. Vispārīgās prasības

12. Izmantojot saistību metodi fonda kopējā riska aprēķinam, sabiedrība piemēro šajā nodaļā aprakstīto metodoloģiju visām AF instrumentu darījumu pozīcijām, tai skaitā pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos ietvertajiem AF instrumentiem, neatkarīgi no tā, vai darījumi noslēgti ar mērķi gūt peļņu saskaņā ar fonda ieguldījumu politiku, riska ierobežošanai vai efektīvai fonda ieguldījumu portfeļa vadībai, un neatkarīgi no tā, vai AF instrumenta uzskaites vērtība ir pozitīva vai negatīva.

13. Aprēķinot fonda kopējā riska apmēru, sabiedrība drīkst ņemt vērā savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumus atbilstoši šo noteikumu 3.5. apakšnodaļā noteiktajām prasībām ar nosacījumu, ka minēto pasākumu piemērošanas rezultātā attiecīgā riska darījuma apmērs tiek nepārprotami samazināts un tiek ievēroti acīmredzami un būtiski riski.

14. Ja AF instrumentu izmantošana nerada fondam papildu risku, to drīkst neiekļaut fonda kopējā riska aprēķinā, izmantojot saistību metodi, ar nosacījumu, ka tiek ņemtas vērā šo noteikumu 3.7. apakšnodaļā noteiktās prasības.

15. Fonda kopējā riska aprēķinā saskaņā ar saistību metodi neiekļauj uz fonda rēķina ņemtos aizņēmumus, kuru termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

3.2. Riska vērtības noteikšana standarta AF instrumentiem

16. Saistību metodes piemērošana standarta AF instrumentu riska vērtības noteikšanai ļauj šo vērtību pielīdzināt attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtībai. To var aizstāt ar nosacīto vērtību vai regulētā tirgū tirgota nākotnes līguma cenu, ja šāda pieeja ir konservatīvāka. Attiecībā uz nestandarta AF instrumentiem, kad nav iespējams to riska vērtību noteikt kā ekvivalenta bāzes aktīva tirgus vērtību vai nosacīto vērtību, izmanto alternatīvu pieeju saskaņā ar šo noteikumu 3.4. apakšnodaļā minēto, ar nosacījumu, ka šādu AF instrumentu īpatsvars fonda ieguldījumu portfelī ir nenozīmīgs.

17. Sabiedrība aprēķina fonda kopējo risku saskaņā ar saistību metodi, ievērojot šādas prasības:

17.1. aprēķina riska vērtību katram atsevišķam AF instrumentam, katram ietvertajam AF instrumentam un darījumam fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai;

17.2. atbilstoši šo noteikumu 3.5. apakšnodaļai identificē savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumu piemērošanas iespējas, lai aprēķinātu neto jeb tīro riska vērtību pēc savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumu piemērošanas, ņemot vērā, ka:

17.2.1. bruto riska vērtība ir vienāda ar katra atsevišķā AF instrumenta, tai skaitā ietverto AF instrumentu, riska vērtību pēc savstarpējā ieskaita pasākumu piemērošanas summu;

17.2.2. fonda ieguldījumu portfelī esoša finanšu aktīva tirgus vērtību drīkst izmantot, lai samazinātu AF instrumentu bruto riska vērtību, ievērojot šo noteikumu 3.5. apakšnodaļā noteiktās prasības;

17.2.3. saskaņā ar šo noteikumu 17.2.2. apakšpunktu koriģētā bruto riska vērtība, kas izteikta absolūtos skaitļos, veido neto riska vērtību;

17.3. aprēķina kopējo riska apmēru, ko veido šādu komponentu summa:

17.3.1. katra AF instrumenta, kam nav piemēroti savstarpējā ieskaita vai riska ierobežošanas pasākumi, riska vērtība, kas izteikta absolūtos skaitļos;

17.3.2. AF instrumentu neto riska vērtība, kas izteikta absolūtos skaitļos;

17.3.3. atbilstoši šo noteikumu 3.6. apakšnodaļai aprēķinātā katra darījuma fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai riska vērtība.

18. Bruto un neto riska vērtības aprēķina pamatā ir AF instrumenta pozīcijas precīza konvertēšana šā AF instrumenta bāzes aktīva tirgus vērtībā.

19. Katra AF instrumenta riska vērtību un katra darījuma fonda ieguldījumu portfeļa efektīvas vadības nodrošināšanai riska vērtību konvertē fonda valūtā, izmantojot tās dienas, kurā tiek veikts aprēķins, kursu.

20. Ja valūtas AF instrumenta darījumā neviena no iesaistītajām valūtām nav fonda valūta, aprēķinot AF instrumenta riska vērtību, ņem vērā riska vērtību, kas izriet no abu valūtu konvertēšanas fonda valūtā.

21. Riska vērtību regulētā tirgū tirgotam nākotnes līgumam nosaka šādi:

21.1. obligāciju nākotnes līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu un vislētāk piegādājamās atsauces obligācijas tirgus cenu;

21.2. procentu likmes nākotnes līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu;

21.3. valūtas nākotnes līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu;

21.4. kapitāla vērtspapīru nākotnes līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu un attiecīgā bāzes aktīva tirgus cenu;

21.5. indeksu nākotnes līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu un attiecīgā indeksa vērtību.

22. Riska vērtību tradicionāliem (plain vanilla) iespējas līgumiem (pirktie vai pārdotie pārdošanas iespējas un pirkšanas iespējas līgumi) nosaka šādi:

22.1. obligāciju iespējas līgumiem – nosacīto līguma vērtību reizina ar atsauces bāzes aktīva obligācijas tirgus vērtību un delta koeficientu, kas parāda, kādā mērā mainās iespējas līguma vērtība, mainoties bāzes aktīva cenai (turpmāk – delta koeficients);

22.2. kapitāla vērtspapīru iespējas līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu, attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu;

22.3. procentu likmju iespējas līgumiem un valūtu iespējas līgumiem – nosacīto līguma vērtību reizina ar delta koeficientu;

22.4. indeksu iespējas līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma vērtību, attiecīgā indeksa vērtību un delta koeficientu;

22.5. nākotnes līgumu iespējas līgumiem – līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma vērtību, attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu;

22.6. mijmaiņas darījumu iespējas līgumiem (plain vanilla swaptions) – attiecīgā mijmaiņas darījuma riska vērtību reizina ar delta koeficientu;

22.7. garantijas iespējas un tiesību iespējas līgumiem – akciju vai obligāciju skaitu reizina ar attiecīgā bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu.

23. Riska vērtību mijmaiņas līgumiem nosaka šādi:

23.1. tradicionāliem fiksētās vai mainīgās likmes procentu likmes (plain vanilla fixed or floating rate interest rate) un inflācijas mijmaiņas līgumiem tā ir bāzes aktīva tirgus vērtība (drīkst izmantot arī līguma fiksētās procentu likmes daļas nosacīto pamatvērtību);

23.2. valūtas mijmaiņas līgumiem tā ir nosacītā vērtība vai nosacīto vērtību (katrai valūtai) summa, ja darījumā iesaistītās valūtas nav fonda valūta;

23.3. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumiem tā ir nosacītā vērtība vai nosacīto vērtību (katrai valūtai) summa, ja darījumā iesaistītās valūtas nav fonda valūta;

23.4. kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumiem tā ir atsauces bāzes aktīva (aktīvu) tirgus vērtība. Kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgums ir divpusējs līgums starp kopējā ienesīguma maksātāju un kopējā ienesīguma saņēmēju, saskaņā ar kuru kopējā ienesīguma maksātājs maksā kopējo ienesīgumu no līgumā minētā atsauces aktīva un no kopējā ienesīguma saņēmēja saņem maksājumu, kas faktiski ir mainīgās likmes (piemēram, LIBOR) un starpības summa;

23.5. nestandarta kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumiem tā ir atsauces bāzes aktīvu, kas veido maksājamās un saņemamās summas pamatā esošo ienesīguma aprēķinu, tirgus vērtību summa. Nestandarta kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgums ir kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgums, kurā mainīgās likmes maksājuma vietā paredzēts veikt fiksētas likmes maksājumu vai maksājumu, kas balstīts uz cita atsauces aktīva kopējo ienesīgumu;

23.6. vienkāršiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem (single name credit default swap):

23.6.1. aizsardzības pārdevējam tā ir lielākā no šādām vērtībām – atsauces bāzes aktīva tirgus vērtība vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma nosacītā vērtība;

23.6.2. aizsardzības pircējam tā ir atsauces bāzes aktīva tirgus vērtība;

23.7. finanšu līgumiem par starpību tā ir akciju vai obligāciju vērtspapīru skaita reizinājums ar bāzes aktīva tirgus vērtību.

24. Riska vērtību regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem nosaka šādi:

24.1. valūtas nākotnes līgumiem tā ir nosacītā vērtība vai nosacīto vērtību (katrai valūtai) summa, ja darījumā iesaistītās valūtas nav fonda valūta;

24.2. procentu nākotnes līgumiem tā ir nosacītā vērtība.

3.3. Riska vērtības noteikšana pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos ietvertajiem AF instrumentiem

25. Finanšu instrumentos ietverto AF instrumentu riska vērtību nosaka šādi:

25.1. konvertējamajām obligācijām atsauces akciju skaitu reizina ar bāzes akciju tirgus vērtību un delta koeficientu;

25.2. ar kredītrisku saistītajām parādzīmēm tā ir atsauces bāzes aktīva (aktīvu) tirgus vērtība;

25.3. daļēji apmaksātiem vērtspapīriem (vērtspapīriem, par kuriem nesamaksāto summu maksā tad, kad to nosaka vērtspapīra emitents) akciju vai obligāciju skaitu reizina ar atsauces bāzes aktīva tirgus vērtību;

25.4. garantijas iespējas un tiesību iespējas līgumiem akciju vai obligāciju skaitu reizina ar atsauces bāzes aktīva tirgus vērtību un delta koeficientu.

3.4. Riska vērtības noteikšana nestandarta AF instrumentiem

26. Riska vērtību saskaņā ar saistību metodi turpmāk minētajiem AF instrumentiem nosaka šādi:

26.1. dispersijas mijmaiņas līgumam saskaņā ar tirgus praksi līgumā fiksēto (norunas) cenu un dispersijas nosacīto vērtību izsaka kā svārstīgumu, tādējādi:

Tā kā realizētais svārstīgums nevar būt mazāks par nulli, garās pozīcijas mijmaiņas līgumam ir zināms maksimālais iespējamais zaudējumu apmērs. Īsās pozīcijas mijmaiņas līgumiem maksimālo iespējamo zaudējumu apmēru bieži ierobežo, nosakot svārstīguma augstāko robežu. Ja šāda nosacījuma nav, īsās pozīcijas mijmaiņas līguma potenciālie zaudējumi nav ierobežoti.

Konvertācijas metodoloģija, ko izmanto konkrētam līgumam laikā t, ir:

dispersijas nosacītās vērtības reizinājums ar (pašreizējo) dispersijut (ja nav paredzēta svārstīguma augstākā robeža);

dispersijas nosacītās vērtības reizinājums ar mazāko no šādiem lielumiem – (pašreizējo) dispersijut vai svārstīguma augstāko robežlielumu, kas kāpināts kvadrātā (ja ir paredzēta svārstīguma augstākā robeža),

kur: (pašreizējā) dispersijat ir realizētā un implicētā svārstīguma, kas kāpināts kvadrātā, funkcija, tas ir:

26.2. svārstīguma mijmaiņas līgumiem pēc analoģijas ar dispersijas mijmaiņas līgumiem riska vērtību nosaka, vega nosacīto vērtību reizinot ar (pašreizējo) svārstīgumut, ja līgumā nav paredzēta svārstīguma augstākā robeža. Riska vērtību svārstīguma mijmaiņas līgumiem, kuros paredzēta svārstīguma augstākā robeža, nosaka, vega nosacīto vērtību reizinot ar mazāko no šādiem lielumiem – (pašreizējo) svārstīgumut vai svārstīguma augstāko robežlielumu, kur (pašreizējais) svārstīgumst ir realizētā un implicētā svārstīguma funkcija;

26.3. barjeras iespējas līgumam līgumu skaitu reizina ar nosacīto līguma apjomu, bāzes aktīva tirgus vērtību un maksimālo delta koeficientu. Maksimālais delta koeficients ir vienāds ar augstāko (ja tā ir pozitīva) vai zemāko (ja tā ir negatīva) vērtību, kādu iespējas līguma delta koeficients var sasniegt, ņemot vērā visus iespējamos tirgus scenārijus.

3.5. Savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumi

27. Fonda kopējā riska apmēru drīkst samazināt, iegūstot neto riska vērtību, kuru nosaka, ņemot vērā savstarpējā ieskaita un riska ierobežošanas pasākumus, kas noteikti šajā apakšnodaļā, un sabiedrības izstrādāto procedūru minēto pasākumu piemērošanai.

28. Savstarpējā ieskaita pasākumi ir tirdzniecības darījumu kombinācijas ar AF instrumentiem vai fonda ieguldījumu portfelī esošajiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas attiecas uz vienu un to pašu bāzes aktīvu, neatkarīgi no AF instrumentu līguma izpildes dienas, nodrošinot, ka vienīgais darījuma līguma noslēgšanas mērķis ir novērst ar attiecīgajiem instrumentiem saistīto risku.

29. AF instrumentu pretējās pozīcijas drīkst savstarpēji ieskaitīt, ja ir nodrošināts, ka abiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs neatkarīgi no līguma izpildes dienas.

30. AF instrumenta un fonda ieguldījumu portfelī esoša attiecīgā finanšu instrumenta pretējās pozīcijas drīkst savstarpēji ieskaitīt, ja AF instrumenta bāzes aktīvs ir tas pats finanšu instruments (pārvedams vērtspapīrs, naudas tirgus instruments vai ieguldījumu fonda apliecība).