Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas noteikumi

78. Stresa testus veic arī ikreiz, kad fonda ieguldījumu portfeļa vērtības vai struktūras vai arī tirgus apstākļu izmaiņu ietekmes rezultātā ir pamats uzskatīt, ka testu rezultāti būtiski atšķirsies.

79. Stresa testus veic atbilstoši fonda ieguldījumu struktūrai un tirgus apstākļiem, kādos fonds veic savu līdzekļu ieguldīšanu.

80. Stresa testēšanas process ietver skaidras un dokumentētas procedūras stresa testu izveidei, veikšanai un pastāvīgiem uzlabojumiem stresa testēšanas procesā. Saskaņā ar minētajām procedūrām katram fondam sabiedrība izstrādā savu veicamo stresa testu programmu. Sabiedrība dokumentē izvēlētās programmas piemērotības konkrētajam fondam pamatojumu un veiktos stresa testus, to rezultātus un secinājumus, kā arī norāda iemeslus, ja paredzēts novirzīties no programmas.

81. Sabiedrība, veicot būtiskas izmaiņas izmantotajos stresa testos, vismaz pirmajā stresa testēšanas reizē pēc izmaiņām piemēro gan iepriekš izmantoto, gan jauno stresa testa metodiku, kā arī salīdzina to rezultātus.

4.8. Kvalitatīvās prasības RP vērtības metodes izmantošanai

82. RP vērtības modelis un tā rezultāti ir ikdienas riska pārvaldīšanas procesa sastāvdaļa. Sabiedrība RP vērtības modeli integrē ieguldījumu veikšanas procesā, lai fonda pārvaldnieks nodrošinātu, ka fonda riska profils tiek kontrolēts un atbilst ieguldījumu politikai un stratēģijai.

83. Sabiedrība, izmantojot RP vērtības metodi, nodrošina, ka risku kontroles funkcijas veicēja pienākumos ietilpst:

83.1. katru dienu pārbaudīt modeļa izmantošanai nepieciešamos datus, nodrošinot RP vērtības modeļa lietošanu, uzturēšanu un testēšanu;

83.2. uzraudzīt atsauces ieguldījumu portfeļa noteikšanas procesu, ja fonds izmanto relatīvās RP vērtības metodi;

83.3. veikt pastāvīgu RP vērtības modeļa pārbaudi, nodrošinot tā pielāgošanu fonda ieguldījumu portfelim;

83.4. katram fondam apstiprināt un ieviest dokumentētu RP vērtības iekšējo limitu sistēmu, ko attiecīgajam ieguldījumu portfeļa riska profilam apstiprinājusi sabiedrības valde;

83.5. novērot un kontrolēt RP vērtības ierobežojumus;

83.6. regulāri uzraudzīt sviras finansējuma apmēru;

83.7. regulāri gatavot un sniegt sabiedrības amatpersonām pārskatus par RP vērtības apmēru, kā arī veiktajām atpakaļejošajām pārbaudēm un stresa testiem;

83.8. pastāvīgi veikt un dokumentēt RP vērtības modeļa pārbaudes, kas ietver arī atpakaļejošās pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 4.6. apakšnodaļu, lai nodrošinātu, ka modelis ir precīzi kalibrēts un tajā izmantotie pieņēmumi ir pamatoti.

84. RP vērtības modeļa pārbaudei sabiedrība izstrādā procedūru, kurā nosaka arī to, kādos gadījumos, ņemot vērā modeļa pārbaudes rezultātus, nepieciešams modeli koriģēt.

85. Sākotnēji izstrādāto RP vērtības modeli apstiprina persona vai struktūrvienība (piemēram, iekšējais revīzijas dienests, zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai cits šāda pakalpojuma sniedzējs), kas nav bijusi iesaistīta modeļa izstrādē un kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem, lai nodrošinātu, ka tas ir konceptuāli pareizs un aptver visus būtiskos riskus. Tāpat apstiprina jebkuras nozīmīgas modeļa izmaiņas, piemēram, saistībā ar jaunu ieguldījumu produktu izmantošanu fonda pārvaldīšanā, nepieciešamību uzlabot modeli, ņemot vērā atpakaļejošo pārbaužu rezultātus, vai arī saistībā ar sabiedrības lēmumu ievērojami mainīt kādu no modeļa aspektiem.

86. Ja fonda kopējo risku aprēķina, izmantojot RP vērtības metodi, sviras finansējuma apmēru novēro regulāri.

87. Ņemot vērā fonda riska profilu un ieguldījumu politiku, izmantoto RP vērtības metodi un stresa testēšanas procesu papildina ar citu riska mērīšanas metodi.

4.9. Informācijas atklāšana fonda prospektā

88. Sabiedrība fonda prospektā norāda, kuru metodi izmanto fonda kopējā riska aprēķināšanai (relatīvās RP vērtības metodi vai absolūtās RP vērtības metodi).

89. Ja fonda kopējā riska aprēķināšanai izmanto RP vērtības metodi, fonda prospektā sniedz informāciju par plānoto un maksimāli iespējamo sviras finansējuma rādītāja apmēru.

90. Fonda prospektā publiskojamo sviras finansējuma rādītāju aprēķina kā izmantoto AF instrumentu nosacīto pamatvērtību summu.

91. Ja fonda kopējā riska aprēķināšanai izmanto relatīvās RP vērtības metodi, prospektā norāda atsauces ieguldījumu portfeļa noteikšanas pamatprincipus un informāciju par tajā iekļautajiem finanšu instrumentiem.

4.10. Latvijas Bankai iesniedzamā informācija

92. Par katru fondu, kura kopējā riska noteikšanai paredzēts izmantot RP vērtības metodi, sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai informāciju par:

92.1. RP vērtības metodes ieviešanu un izmantošanu;

92.2. fonda kopējā riska un sviras finansējuma rādītāja kontroli;

92.3. RP vērtības modeļa dokumentāciju;

92.4. RP vērtības modeļa sākotnējo apstiprināšanu;

92.5. stresa testēšanu;

92.6. modeļa darbību un pastāvīgu pārbaudi.

93. Informācija par RP vērtības modeļa ieviešanu un izmantošanu ietver:

93.1. RP vērtības metodes (relatīvās vai absolūtās) izvēles pamatojumu, kurā norādīti visi apsvērumi metodes izvēlei un piemērotība attiecīgā fonda darbībai;

93.2. informāciju par apstiprināto fonda RP vērtības modeli, iekšējo RP vērtības limitu sistēmu, sviras finansējuma rādītāja apmēru un procedūru to novērošanai un kontrolei;

93.3. informāciju par kontaktpersonu (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese) jautājumos par RP vērtības metodes ieviešanu un izmantošanu.

94. Informācija par fonda kopējā riska un sviras finansējuma rādītāja kontroles organizāciju ietver:

94.1. sabiedrības amatpersonas, kas iesaistīta risku pārvaldīšanas procesā, pienākumu aprakstu;

94.2. RP vērtības modeļa ieviešanas, lietošanas un apstiprināšanas procesa, kā arī sviras finansējuma rādītāja apmēra novērošanas aprakstu (arī tad, ja risku kontroles funkcija nodota citai personai).

95. Informācija par RP vērtības modeļa dokumentāciju ietver:

95.1. modelī izmantoto datu un datu avotu aprakstu;

95.2. informāciju par datu vākšanu un glabāšanu, datu avotu konsekvences, savlaicīguma, drošuma un neatkarīguma pārbaudi;

95.3. modeļa metodoloģijas aprakstu un izvēles pamatojumu;

95.4. informāciju par riska faktoriem, kurus aptver modelis;

95.5. RP vērtības modelī izmantoto parametru (turēšanas periods, ticamības intervāls un tamlīdzīgi), pieņēmumu, aplēšu, ierobežojumu, kā arī kvantitatīvo metožu (cenu noteikšanas metodes, svārstīguma un korelāciju aplēses un citas) aprakstu;

95.6. pamatojumu, ja paredzēta tādu parametru izmantošana, kuri atšķiras no šo noteikumu 57. punktā minētajiem, lietojot absolūtās RP vērtības metodi;

95.7. atsauces portfeļa noteikšanas aprakstu, izmantojot relatīvās RP vērtības metodi;

95.8. aprakstu par nosacījumiem, kuriem pastāvot modelis darbojas precīzi.

96. Informācija par modeļa sākotnējo apstiprināšanu ietver:

96.1. ziņas par personu vai struktūrvienību, kas veikusi modeļa sākotnējo apstiprināšanu (vārds, uzvārds vai firma, apliecinājums, ka personai ir nepieciešamā kompetence un pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem);

96.2. struktūrvienības vai personas, kas iesaistīta RP vērtības modeļa sākotnējā apstiprināšanā, neatkarības izvērtējumu;

96.3. sagatavotā modeļa sākotnējā apstiprinājuma slēdzienu.

97. Informācija par stresa testēšanu ietver:

97.1. stresa testēšanas procesa aprakstu;

97.2. stresa testu veikšanas procedūru un stresa testu programmas aprakstu;

97.3. informāciju par veiktajiem stresa testiem un to rezultātiem.

98. Informācija par RP vērtības modeļa darbību un pastāvīgu apstiprināšanu ietver:

98.1. modeļa ieviešanas un praktiskas lietošanas procesa un ar to saistīto risku kontroles funkcijas pienākumu aprakstu;

98.2. informāciju par RP vērtības modeļa darbības precizitāti un rezultātiem (tas ir, prognozēto riska mērījumu atbilstību faktiskajiem mērījumiem);

98.3. sabiedrības izmantotās atpakaļejošās pārbaudes metodes aprakstu un veikto pārbaužu rezultātu analīzi, ietverot informāciju par atpakaļejošajās pārbaudēs konstatēto pārsniegumu skaitu pēdējo 250 darba dienu laikā;

98.4. pastāvīgas modeļa apstiprināšanas procesa aprakstu.

5. Riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšana

99. Riska darījumu apmēru ar darījumu partneri aprēķina, summējot pozitīvās ar attiecīgo darījumu partneri noslēgto AF instrumentu darījumu tirgus vērtības. Riska darījumu apmērs ar darījumu partneri – kredītiestādi – nedrīkst pārsniegt 10 procentus, bet ar ieguldījumu brokeru sabiedrību – 5 procentus no fonda aktīviem.

100. Sabiedrība var piemērot savstarpējo prasījumu līgumisko ieskaitu par noslēgtajiem AF instrumentu darījumiem ar vienu un to pašu darījumu partneri, ja darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā un ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 295., 296. un 297. pantā noteiktās prasības, ciktāl tās ir attiecināmas uz sabiedrības darbību. Savstarpējo prasību līgumisko ieskaitu drīkst piemērot vienīgi ar darījumu partneri noslēgtajiem regulētā tirgū netirgotu AF instrumentu darījumiem.

101. Riska darījumu apmēram ar darījumu partneri pieskaita darījumu partnerim fonda vārdā nodoto nodrošinājumu.

102. Aprēķinot riska darījumu apmēru ar darījumu partneri, ņem vērā fonda darījumu partnerim samaksāto sākotnējo drošības rezervi un fonda prasības par mainīgo drošības rezervi, kas ir saistīta ar regulētā tirgū tirgotiem AF instrumentiem vai regulētā tirgū netirgotiem AF instrumentiem, izņemot gadījumus, kad sabiedrība ir veikusi izpēti un guvusi pārliecību, ka ir tiesiski nodrošināta klientu iemaksātās naudas šķirta turēšana no darījumu partnera mantas vai nodrošināta līdzvērtīga klientu līdzekļu aizsardzība darījumu partnera maksātnespējas gadījumā.

6. Darījumu koncentrācijas risks

103. Sabiedrība, lai ievērotu Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, aprēķinot darījumu koncentrācijas riska apmēru ar vienu emitentu vai darījumu partneri, ņem vērā:

103.1. fonda ieguldījumu portfelī esošo šā emitenta emitēto pārvedamo vērtspapīru uzskaites vērtību;

103.2. noguldījuma pamatsummu, ja šā darījuma partneris ir kredītiestāde;

103.3. AF instrumentu, tai skaitā ietverto AF instrumentu, bāzes aktīva riska vērtību, ja AF instrumenta bāzes aktīvu ir emitējis šis emitents vai darījumu partneris;

103.4. riska darījumu apmēru ar šo darījumu partneri;

103.5. neto riska darījumu ar šo darījumu partneri vērtību, veicot akciju aizdošanas darījumu vai pārdošanas ar atpirkšanu darījumu.

104. Noguldījuma pamatsumma ir kredītiestādes kontos pārskata datumā esošie naudas līdzekļi, kas kredītiestādei ir jāatmaksā fondam saskaņā ar līguma noteikumiem. Noguldījumu pamatsummu veido visu termiņnoguldījumu un prasību pēc pieprasījuma (izņemot prasības pēc pieprasījuma turētājbankā) uzskaites vērtību kopsumma, ko samazina par uzkrāto procentu summu, ja līgums neparedz uzkrāto procentu izmaksu tā pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā.

105. AF instrumenta bāzes aktīva riska vērtību, ja AF instrumenta bāzes aktīvu ir emitējis emitents vai darījumu partneris, kura darījumu koncentrāciju sabiedrība nosaka, aprēķina saskaņā ar saistību metodi atbilstoši šo noteikumu 3. nodaļā noteiktajām prasībām neatkarīgi no tā, kādu metodi sabiedrība izmanto fonda kopējā riska aprēķināšanai.

106. Ja AF instrumenta bāzes aktīva sastāvā ir vairāki vērtspapīri (piemēram, vērtspapīru indekss), katram AF instrumenta bāzes aktīva sastāvā esošajam vērtspapīram riska vērtību nosaka atsevišķi.

107. Aprēķinot darījumu ar emitentu vai darījumu partneri apmēru, ņem vērā arī AF instrumenta bāzes aktīva sastāvā esošā šā emitenta vērtspapīra riska vērtību, kas ir tirgus vērtība (saskaņā ar saistību metodi) vai maksimāli iespējamo zaudējumu vērtība emitenta saistību nepildīšanas gadījumā, ja šāda pieeja ir piesardzīgāka.

108. Riska darījumu apmēru ar darījumu partneri aprēķina atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļā noteiktajām prasībām.

109. Akciju aizdošanas darījuma vai vērtspapīru pārdošanas ar atpirkšanu darījuma gadījumā darījumu partnera neto riska vērtību veido pārdoto vai aizdoto aktīvu uzskaites vērtības un saņemtā nodrošinājuma uzskaites vērtības starpība.

110. Atkāpjoties no šo noteikumu 106. punktā noteiktajām prasībām, AF instrumenta bāzes aktīva sastāvā esošo vērtspapīru riska vērtības drīkst neiekļaut darījumu ar vienu emitentu vai darījumu partneri apmēra aprēķinā, ja AF instrumenta bāzes aktīva sastāvā ir vērtspapīru indekss, kuru veido Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam atbilstošie ieguldījumu objekti un kura struktūra atbilst tam diversifikācijas līmenim, kāds noteikts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta 1.1 un 1.2 daļā.

111. Ja finanšu instrumentā ietvertais AF instruments paredz apmainīt esošo finanšu instrumentu pret citu tā paša emitenta emitētu finanšu instrumentu, aprēķinā iekļauj lielāko no šādām vērtībām: bāzes aktīva tirgus vērtību vai vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta tirgus vērtību.

7. Noslēguma jautājums

112. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 1. septembra normatīvos noteikumus Nr. 147 "Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 177).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2010. gada 1. jūlija direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks