Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi

186. Piemērojot darbības turpināšanas principu nākotnes naudas plūsmas no pamatdarbības aplēsē, iestāde ņem vērā šādus faktorus:

186.1. iestādei ir pieejams aizņēmēja biznesa plāns un aktuāla, uzticama informācija par paredzamo naudas plūsmu;

186.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības ir pamatota ar aizņēmēja finanšu pārskatiem. Naudas plūsmu, piemērojot piesardzības principu, detalizēti nosaka triju līdz piecu gadu periodam, pēc tam pieņem, ka naudas plūsma saglabājas pēdējā aplēses gada apmērā. Nākotnes naudas plūsmas aplēsē ņem vērā biznesa pārstrukturēšanas plāna ietekmi, ja tāds ir izstrādāts, un risku, ka kredītņēmējs nākotnē atkal nespēs pildīt savas saistības, pamatojoties uz aizņēmēja nākotnē paredzamo kredītspēju (expected credit standing);

186.3. finanšu pārskatos pieejamo informāciju koriģē, lai izslēgtu faktorus, kas ietekmēja finanšu informāciju pārskatos (piemēram, vienreizēji darījumi, grāmatvedības politikas izmaiņas), taču nav piemērojami nākotnes naudas plūsmas noteikšanai;

186.4. ja kredīta atgūstamība ir atkarīga no aizņēmējam piederošu aktīvu pārdošanas, nākotnes naudas plūsmu aprēķina, ņemot vērā gan plānotos ieņēmumus no realizācijas, gan ar realizāciju saistītos izdevumus, ja tie ir būtiski.

187. Kredīta atgūstamo vērtību, izmantojot darbības turpināšanas principu, aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm: detalizētu naudas plūsmas analīzi (detailed cash flow analysis), stabilas naudas plūsmas metodi (steady state approach) vai divu soļu naudas plūsmas metodi (two step cash flow approach). Iestāde izvēlēto principu piemēro konsekventi un maina tikai gadījumos, kad tas ir pamatoti.

188. Detalizētas naudas plūsmas metodi var izmantot visiem kredītiem, īpaši komerciālo vai mājokļu nekustamo īpašumu projektiem, kad nekustamo īpašumu paredzēts pārdot, un ilgtermiņa kuģniecības projektiem.

189. Stabilas naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad aizņēmēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pozitīva un stabila. Iestāde izmanto aizņēmēja ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBIDTA), ko reizina ar multiplikatoru. Iestādes piemērotais multiplikators nepārsniedz 12 infrastruktūras projektiem, 10 komunālo pakalpojumu projektiem un 6 pārējiem projektiem. Ja aizņēmējam ir vairāki kredīti, t. sk. citās iestādēs, naudas plūsma tiek sadalīta starp šiem kredītiem.

190. Divu soļu naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad aizņēmēja ieņēmumi nav stabili (t. i., projekts ir sākuma vai attīstības stadijā, tiek veikta pārstrukturēšana). Iestāde izvērtē paredzamo naudas plūsmu katram periodam atsevišķi un pēdējā perioda beigās aplēš galīgo vērtību (terminal value), ko aprēķina, piemērojot pēdējam detalizēti izvērtētajam periodam multiplikatoru saskaņā ar stabilas naudas plūsmas metodi vai piemērojot darbības pārtraukšanas principu.

8.3.2. Darbības pārtraukšanas principa piemērošana

191. Ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, kredīta atgūstamā vērtība ir naudas plūsma, kura varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ko diskontē, piemērojot kredīta efektīvo procentu likmi saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

192. Kredīta atgūstamo vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

nodrošinājums (%) – nodrošinājuma daļa, par kuru iestādei ir pirmtiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;

T – paredzamais laiks no aplēses veikšanas datuma līdz nodrošinājuma realizācijai, kas noteikts, pamatojoties uz iestādes vēsturisko pieredzi par laiku no saistību neizpildes gadījuma līdz nodrošinājuma realizācijai (time to sell);

ieņēmumi – paredzamie ieņēmumi no nodrošinājuma realizācijas pa gadiem, t. sk. ienākumi no nodrošinājuma izmantošanas līdz realizācijai;

izdevumi – ar objekta realizāciju saistītie izdevumi pa gadiem, t. sk. juridiskās izmaksas, nodevas un ar nodrošinājuma uzturēšanu saistītās izmaksas līdz realizācijai, kā arī tirgus diskonts (market price haircut), kas atspoguļo tirgus likviditāti šādiem objektiem un izvēlēto realizācijas stratēģiju. Iestāde nosaka tirgus diskontu, pamatojoties uz savu vēsturisko pieredzi un ņemot vērā nodrošinājuma tehnisko stāvokli un atrašanās vietu, kā arī pēdējā vērtējuma datumu. Ja iestāde izņēmuma gadījumā nepiemēro tirgus diskontu, tā dokumentē šāda lēmuma pamatojumu;

EIR – kredīta efektīvā procentu likme saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

193. Kredīta naudas plūsmu pēc darbības pārtraukšanas principa nosaka, ņemot vērā:

193.1. nodrošinājuma apdrošināšanas esību;

193.2. nākotnes ekonomikas prognozes, kas balstītas uz atzītiem un uzticamiem avotiem, ievērojot piesardzības principu;

193.3. to, ka atgūstamās naudas plūsmas aprēķinā finanšu garantijas realizāciju ņem vērā tikai tad, ja iestādes rīcībā ir uzticama informācija par garantijas izsniedzēja kredītspēju un garantijas realizācijas iespēju.

8.4. Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā nodrošinājums NPL aktīviem, novērtēšana

194. Nekustamā īpašuma, kurš kalpo kā kredīta nodrošinājums NPL aktīvam, novērtējumu veic individuāli katram īpašumam.

195. Noteikumu 194. punktā minētā īpašuma novērtējumu veic šo noteikumu 107. punktam atbilstošs vērtētājs brīdī, kad kredītu pārklasificē par ieņēmumus nenesošu kredītu. Ja pēdējais šo noteikumu prasībām atbilstošais vērtējums ir veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms NPL aktīva statusa iegūšanas, iestāde šādam nodrošinājumam var neveikt atkārtotu novērtējumu. Komercīpašumiem veic vērtības atjaunināšanu vismaz reizi gadā un mājokļiem – vismaz reizi trijos gados tik ilgi, kamēr kredīts ir NPL aktīva statusā. Iestāde nodrošina biežākus novērtējumus, ja tirgū vērojams būtisks nekustamā īpašuma vērtības kritums vai vērojama kāda individuāla kredīta nodrošinājuma vērtības strauja samazināšanās.

196. Iestāde var piemērot indeksāciju vai kādu citu statistisku nekustamā īpašuma vērtības atjaunināšanas metodi īpašuma vērtības samazināšanai, ja NPL aktīva nenokārtoto saistību summa nepārsniedz 300 000 euro un nodrošinājumam ir piemērojamas minētās novērtēšanas metodes. Indeksāciju var piemērot arī nekustamajiem īpašumiem, kuru iepriekšējais novērtējums ir veikts pēdējo 12 mēnešu laikā, lai atjauninātu nekustamā īpašuma vērtību zaudējumu aprēķināšanas brīdī.

197. Ja iestāde piemēro indeksācijas metodi, tā ievēro šo noteikumu 127. punkta prasības.

198. Iestāde nodrošina iekšējo un ārējo vērtētāju atbilstību šo noteikumu 108.–109. punktam.

199. Viens vērtētājs var veikt nekustamā īpašuma vērtēšanu, t. sk. vērtības atjaunināšanas vērtēšanu, ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas. Pēc tam iestāde nodrošina vērtētāju rotāciju.

200. Iestāde regulāri salīdzina un dokumentē nekustamā īpašuma vērtēšanā izmantotos pieņēmumus (t. sk. piemēroto diskonta (haircut) likmi neatkarīga vērtētāja veiktajam vērtējumam) ar tirgus un iestādes datiem par līdzīgu objektu pārdošanu (back-testing), pārbaudes rezultātus attiecinot uz bilancē esošajiem aktīviem.

201. Iestāde kredītlietā uzglabā informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, pārņemtajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī informāciju par veiktajiem darījumiem ar šādiem īpašumiem, norādot nekustamā īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, platību, atrašanās vietu (pilnu adresi), nekustamā īpašuma vērtību, visu vēsturisko vērtējumu datumu, vērtētāju, vērtēšanas metodi un pārdošanas cenu, t. sk. norāda, vai pārdošana notikusi piespiedu kārtā.

202. Par katru aktīvu, kurš novērtēts individuāli, iestāde dokumentē:

202.1. pamatojumu, kāpēc aktīvs vērtēts individuāli;

202.2. lēmuma, ka aktīvs ir uzskatāms par NPL aktīvu, pamatojumu;

202.3. aktīvam izveidoto uzkrājumu apmēra aprēķinu, norādot:

202.3.1. nākotnes naudas plūsmas prognozi, kas sagatavota saskaņā ar darbības turpināšanas vai darbības pārtraukšanas principu, norādot naudas plūsmas noteikšanas pamatojumu, t. i., attiecīgu vēsturisko informāciju, pašreizējos faktorus, kas ietekmē prognozi, informāciju par aizņēmēju, iestādes pieņēmumus un procentu likmi, kura piemērota nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai;

202.3.2. ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, naudas plūsmas, kas varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā, aplēsi, kura veikta, ņemot vērā šo noteikumu prasības, t. sk. nodrošinājuma novērtēšanas metodes, izmantotos pieņēmumus un aprēķinus, pamatojumu nodrošinājuma vērtības korekcijai attiecībā pret neatkarīga vērtētāja veiktu nodrošinājuma vērtējumu, vērtētāja neatkarības un kompetences apliecinājumu, ar pārdošanu saistītās izmaksas un pārdošanas termiņu. Ja iestāde atgūstamās vērtības noteikšanai izmanto tirgus cenu, tā dokumentē darījuma cenu, tās avotu un datumu, kad darījums noticis.

8.5. Aktīvi, kas vērtējami grupās

203. Aktīvus, kas netiek vērtēti individuāli, vērtības samazināšanās noteikšanai apvieno grupās, pamatojoties uz līdzīgiem kredītriska parametriem, piemēram, uz iekšējās aktīvu klasifikācijas kategorijām, kurās savukārt ņem vērā aktīva veidu, nozari vai tirgus segmentu, ģeogrāfisko novietojumu, informāciju par aizņēmēja ienākumiem un to stabilitāti, kavējumus, informāciju par pārskatīšanu un citus faktorus. NPL aktīvus negrupē kopā ar ienākumus nesošiem aktīviem. Izvēlētie riska parametri ir svarīgi aktīvu grupas nākotnes naudas plūsmas noteikšanai, jo tie raksturo aizņēmēja spēju pildīt savas saistības saskaņā ar līguma nosacījumiem.

204. Iestāde izmanto informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem nākotnes naudas plūsmas noteikšanai un nodrošina, ka informācija par vēsturiskajiem zaudējumiem tiek piemērota aktīvu grupām, kuru kredītriska parametri ir līdzīgi aktīvu grupām, kuru vēsturiskā zaudējumu likme tiek izmantota. Iestādes lietotā metode nodrošina iespēju attiecināt uz katru aktīvu grupu informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem, kas veidojas aktīvu grupām ar līdzīgiem kredītriska parametriem, un attiecīgos datus, kas atspoguļo pašreizējos apstākļus.

205. Iestāde koriģē vēsturisko zaudējumu likmi, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguļotu tādu pašreizējo apstākļu ietekmi, kas nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv, un ņem vērā:

205.1. izmaiņas iestādes aktīvu portfeļa apmērā un riska profilā, kā arī līguma nosacījumos;

205.2. jebkādas aktīvu koncentrācijas esību un koncentrācijas līmeņa izmaiņas;

205.3. izmaiņas kavēto aktīvu apmērā, aktīvu ar paaugstinātu risku īpatsvaru, pārskatīto aktīvu un citu aktīvu ar mainītiem līguma nosacījumiem skaitu, šo izmaiņu tendences un būtiskumu;

205.4. izmaiņas starptautiskajā un vietējā ekonomiskajā un komercdarbības situācijā.

206. Iestāde izstrādā metodiku uzkrājumu veidošanai aktīvu grupām, ņemot vērā šādus faktorus:

206.1. metodikā izmantoto parametru pamatā ir laika rindas dati, pamatojoties uz pārbaudāmu un skaitliski izteiktu informāciju, minimāli piemērojot vadības vai ekspertu vērtējumu;

206.2. izmantotie parametri atspoguļo katras aktīvu grupas raksturīgākās pazīmes, īpaši tad, ja iestāde zaudējumu aprēķinā izmanto saistību neizpildes zaudējumus (LGD), atveseļošanās rādītājus un atkārtotas saistību neizpildes rādītājus;

206.3. metodikā izmantotie ekonomiskie rādītāji ietver faktorus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu apmēru, t. sk. makroekonomiskos rādītājus, paredzamo tiesvedību ilgumu, paredzamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī tautsaimniecības un komercdarbības attīstības prognozes;

206.4. iestāde ņem vērā arī paredzamās izmaiņas iestādes riska profilā kopumā, kā arī kreditēšanas, aktīvu pārskatīšanas, kredītu norakstīšanas un atgūšanas politikās.

207. Iestāde var izmantot iekšējās un ārējās statistikas datubāzes, ja tā var pamatot, ka šie dati piemērojami attiecīgajai iestādes izveidotajai aktīvu grupai.

208. Vērtības samazināšanās atzīšana aktīvu grupai, pamatojoties uz šādu aktīvu kopējo novērtējumu, ir starpposms vērtības samazināšanās atzīšanai šādiem aktīviem individuāli. Ja iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina par konkrēta aktīva, kas iekļauts grupā, būtisku kredītriska pieaugumu, aktīvu no grupas izslēdz un vērtē individuāli vai iekļauj citā kredītu grupā atbilstoši aktīva riska parametriem.

209. Iestāde regulāri pārskata izveidoto aktīvu grupu atbilstību ekonomiskajai situācijai un iestādes stratēģijai un pēc nepieciešamības veic pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas kredītu grupās.

210. Par katru aktīvu grupu iestāde dokumentē:

210.1. kritērijus aktīvu apvienošanai grupā;

210.2. izmantoto metodi uzkrājumu likmes noteikšanai (vēsturiskās zaudējumu likmes noteikšanas kārtība, t. sk. laika periods, par kuru zaudējumi tika atzīti). Ja vēsturiskā zaudējumu likme tiek izvēlēta no iespējamā likmju intervāla, dokumentē to, kā šis intervāls noteikts, un loģisku pamatojumu tam, ka izvēlētā likme ir labākā aplēse šajā intervālā;

210.3. veikto vēsturiskās zaudējumu likmes korekciju ar paskaidrojumu, kā veiktā korekcija atspoguļo pašreizējo informāciju (notikumi, apstākļi) un kādi faktori ietekmēja zaudējumu aplēses. Dokumentē katra faktora ietekmes novērtējumu un paskaidrojumu, kā iestāde skaitliski novērtē šo ietekmi;

210.4. faktisko aktīvu zaudējumu salīdzinājumu ar zaudējumu aplēsēm aktīvu grupai un izmantoto pieņēmumu un parametru jutīguma analīzes rezultātus.

8.6. Ienākumu atzīšana

211. Iestāde atzīst procentu ienākumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem un iekšējā uzskaitē nodrošina informāciju par procentiem, kas:

211.1. uzkrāti NPL aktīviem;

211.2. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem, kuriem pārskatīšanas brīdī bija samaksas termiņa kavējumi vairāk par 90 dienām, un pārskatītajiem aktīviem, kuri gada laikā pārskatīti atkārtoti, neatkarīgi no maksājumu kavējumu ilguma pārskatīšanas brīdī;

211.3. kapitalizēti, veicot aktīva pārskatīšanu;

211.4. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem divu gadu laikā pēc pārskatīšanas.

212. Informāciju par uzkrātajiem procentiem, kas minēti šo noteikumu 211. punktā, iestāde ņem vērā pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu 223. punkta nosacījumiem.

8.7. Uzkrājumu samazināšana

213. Zaudējumus no aktīva vērtības samazināšanās apvērš, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka aktīva vērtības samazinājums ir mazāks par iepriekš aplēsto, izmantojot iepriekšējā aprēķina brīdī pieejamo informāciju. Pazīmes, kas liecina par zaudējumu samazināšanos, ir šādas:

213.1. aizņēmējs ir atmaksājis būtiski lielāku summu, nekā tika paredzēts iepriekšējā zaudējumu no aktīva vērtības samazināšanās aprēķinā;

213.2. aizņēmēja pašreizējā naudas plūsma un naudas plūsmas prognoze ir pozitīva un stabila;

213.3. aizņēmējs pēc iepriekšējā zaudējumu no aktīva vērtības samazināšanās aprēķina ir iesniedzis papildu nodrošinājumu, tādējādi būtiski palielinot kopējo kredīta nodrošinājuma vērtību.

8.8. Neatgūstamo aktīvu norakstīšana

214. Ja iestāde aktīvu vai tā daļu uzskata par neatgūstamu, tā laikus noraksta aktīvu vai tā daļu no bilances. Iestāde izvērtē aktīvu atgūstamību ilgtermiņā, īpaši pievēršot uzmanību aktīviem, kuriem kredītsaistību izpilde ilgstoši tiek kavēta un aizņēmējam ir sākts maksātnespējas process. Iestāde nosaka maksimālo laika periodu, kurā nenodrošinātam NPL aktīvam vai tā nenodrošinātajai daļai izveido uzkrājumus 100 procentu apmērā no nenodrošinātās summas un noraksta šādu aktīvu vai tā daļu no bilances.

215. Iestāde uzglabā informāciju par aktīviem, kuri ir norakstīti no bilances, un iestādei tiek saglabātas tiesības uz šo aktīvu atgūšanu.

8.9. Pārņemto aktīvu novērtēšana

216. Iestāde galvenokārt klasificē un novērtē pārņemtos aktīvus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. Starptautisko Finanšu pārskatu standartu, jo šādus aktīvus iestāde iegūst savā īpašumā izsniegta kredīta neatmaksāšanas rezultātā, proti, šādi aktīvi ir uzskatāmi par problemātiska kreditēšanas darījuma turpinājumu un to iegūšana īpašumā nav bijis iestādes sākotnējais mērķis, izsniedzot kredītu.

217. Ja iestāde izņēmuma gadījumā pārņemto aktīvu klasificē kā ieguldījuma īpašumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde dokumentē šāda lēmuma pamatojumu. Ja pārņemtā aktīva patiesā vērtība ir noteikta atbilstoši 2. vai 3. līmeņa patiesās vērtības noteikšanas hierarhijai grāmatvedības standartu izpratnē, iestāde izvērtē nepieciešamību piemērot diskontu (haircut) atkarībā no aktīva atrašanās vietas, stāvokļa un tirgus aktivitātes, kā arī atrašanās ilguma iestādes bilancē.

218. Iestāde novērtē pārņemto aktīvu saskaņā ar šo noteikumu 195. un 198.–201. punktā noteikto kārtību. Ja pārņemtā aktīva turēšanas ilgums iestādes bilancē pārsniedz piecus gadus, iestāde piemēro diskontu vismaz 30 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā pirmā līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 223. punkta prasībām.

8.10. Ārpusbilances saistību novērtēšana

219. Iestādes piešķirtos galvojumus un garantijas, neizmantotās kredītlīnijas, kā arī citus darījumus, kuriem piemīt kredītrisks un kuri tiek atspoguļoti ārpusbilancē, iestāde vērtē un veido tiem uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, un savus pieņēmumus pamato ar vēsturiskajiem datiem, kā arī salīdzina aplēstos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem saskaņā ar šo noteikumu 156. punktu.

8.11. Latvijas Bankas pieeja aktīvu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas procesa novērtēšanai

220. Latvijas Banka, vērtējot iestādes aktīvu portfeļa kvalitāti, metodoloģiju un izveidoto uzkrājumu pietiekamību, pamatojas uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā, vai:

220.1. iestādes aktīvu kvalitātes pārbaudes sistēma ir efektīva un nodrošina aktīvu kvalitātes pasliktināšanās savlaicīgu identificēšanu, problemātisku kredītu pārraudzību un savlaicīgu nepieciešamo pasākumu veikšanu;

220.2. iestādes vadība tiek regulāri informēta par aktīvu portfeļa kvalitāti, izveidotajiem uzkrājumiem un nepieciešamo papildu kapitālu paredzamo zaudējumu segšanai (t. sk. pašu kapitāla korekcijām);

220.3. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir saprātīgi un atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

220.4. iestādes metodoloģija nodrošina, ka uzkrājumu apmērs atbilst piesardzīgi aplēstajiem un laikus atzītajiem aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem un iestāde pienācīgi novērtē paredzamos zaudējumus, proti:

220.4.1. procedūra, kuru iestāde piemēro, lai noteiktu uzkrājumu apmēru individuāli vērtējamam aktīvam, ir piesardzīga un balstās uz nākotnes naudas plūsmas aplēsi, kurā ņemtas vērā šo noteikumu prasības;

220.4.2. iestādes pieeja uzkrājumu noteikšanai ir pamatota;

220.4.3. kopējais izveidoto uzkrājumu un pašu kapitāla korekciju apmērs ir pietiekams, ņemot vērā kopējo kredītrisku iestādes aktīvu portfelī;

220.4.4. uzkrājumu veidošanas un kapitāla korekcijas noteikšanas process ir pienācīgi dokumentēts;

220.4.5. atzītie procentu ienākumi ir piesardzīgi vērtēti;

220.4.6. neatgūstamos aktīvus iestāde noraksta no bilances;

220.4.7. iestādes atbilstošās politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām.

221. Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt iestādes aktīvu kvalitātes novērtēšanas procesu par apmierinošu un piekrist tās aplēsēm, ja iestāde:

221.1. uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu aktīvu kvalitātes problēmu identificēšanai, monitoringam un savlaicīgai pasākumu veikšanai aktīva kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

221.2. pienācīgi analizē visus būtiskos kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē aktīvu portfeļa kvalitāti novērtēšanas brīdī;

221.3. ir izveidojusi grāmatvedības standartu prasībām atbilstošu uzkrājumu noteikšanas procedūru gan individuālajiem aktīviem, gan aktīvu grupām;

221.4. paredzamo zaudējumu noteikšanā ir ietvērusi saprātīgus un pienācīgi pamatotus pieņēmumus, vērtējumus un spriedumus.

222. Iestāde uzraudzības mērķiem nodrošina uzkrājumus paredzamajiem zaudējumiem visām aktīvu grupām vai individuāliem NPL aktīviem vismaz Regulas Nr. 575/2013 47.c pantā noteiktajā apmērā.

223. Ja iestādes finanšu pārskatos atzītais uzkrājumu apmērs nav pietiekams, lai segtu paredzamos zaudējumus, Latvijas Banka, īstenojot piesardzības pieeju un ņemot vērā iestādes riska profilu, nosaka iestādei pienākumu izveidot papildu uzkrājumus aplēstajiem paredzamajiem zaudējumiem finanšu pārskatos vai veikt pirmā līmeņa pamata kapitāla korekciju uzraudzības pārskatos. Iestāde, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, minēto korekciju norāda Komisijas 2020. gada 17. decembra īstenošanas regulas (ES) 2021/451, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, pārskata "C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)" rindā "524" saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 3. pantu.

9. Papildu prasības iestādēm ar paaugstinātu NPL aktīvu īpatsvaru

9.1. Vispārīgās prasības

224. Iestāde aprēķina ienākumus nenesošo kredītu rādītāju (turpmāk – NPL rādītājs) katra ceturkšņa beigās, izmantojot Eiropas Banku iestādes riska rādītāju metodikas rokasgrāmatu (The EBA risk indicators methodological guide) un balstoties uz datiem, kuri iestādei ir jāiekļauj saskaņā ar Komisijas 2020. gada 17. decembra īstenošanas regulu (ES) 2021/451, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, sagatavojamajā pārskatā "F 18.00.a (NPE) informācija par ienākumus nesošiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem". Saskaņā ar metodoloģiju, lai aprēķinātu rādītāju, skaitītājā izmanto ienākumus nenesošus kredītus (non-performing loans and advances), kas klasificēti amortizētajā iegādes vērtībā, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, un saucējā izmanto visus kredītus, kas klasificēti amortizētajā iegādes vērtībā, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (gross carrying amount loans and advances). Iestāde aprēķina NPL rādītāju gan no konsolidēto uzraudzības pārskatu datiem, gan iestādes individuālo uzraudzības pārskatu datiem.

225. Iestāde veic darbības vides novērtējumu, sagatavo un ievieš NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju, stratēģijas ieviešanas plānu un iesniedz pārskatu par pārņemtajiem nekustamajiem īpašumiem saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kas nosaka kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas prasības un kārtību, un ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz NPL aktīvu pārvaldību, ja iestāde atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

225.1. iestādes kopējais NPL rādītājs pārsniedz piecus procentus individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī, vai subkonsolidēti divus ceturkšņus pēc kārtas;

225.2. iestādes kopējais NPL rādītājs ir zemāks par pieciem procentiem, bet iestādei ir būtiska NPL aktīvu koncentrācija kādā atsevišķā kredītu portfelī, kādai nozarei vai savstarpēji saistītu klientu grupai, vai kādā reģionā piešķirtajiem kredītiem.

226. Ja iestādes kredītu, kas piešķirti nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, portfelis nepārsniedz 20 procentus no kopējiem aktīviem, NPL aktīvu skaits ir neliels un NPL aktīvu pieaugums ir īslaicīgs, iestāde var izņēmuma kārtā, saskaņojot ar Latvijas Banku, nepildīt šo noteikumu 225. punktā minētās prasības.

227. Latvijas Banka var noteikt iestādei pienākumu sagatavot un ieviest šo noteikumu 225. punktā minētās prasības, ja tā uzraudzības procesā novēro kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes – būtisku jaunu NPL aktīvu pieplūdumu, būtisku pārskatīšanas pasākumu piemērošanas pieaugumu, būtisku pārņemto aktīvu pieaugumu, zemus zaudējumu seguma rādītājus, agrīnās brīdināšanas rādītāju neievērošanu vai nepietiekamas kredītu pārskatīšanas darbības.

228. Iestāde iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu sešu mēnešu laikā no brīža, kad noticis šo noteikumu 225. punktā minētais pārsniegums. Pēc tam iestāde iesniedz atjauninātu darbības vides novērtējumu, grozījumus stratēģijā un nākamā gada stratēģijas ieviešanas plānu katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri nosaka kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides prasības. Ja šo noteikumu 225. punktā noteiktie kritēriji nav izpildīti divus ceturkšņus pēc kārtas, iestāde pārtrauc iesniegt Latvijas Bankai pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu.

229. Iestāde šīs nodaļas prasības ievieš atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī NPL aktīvu apmēram, koncentrācijai un specifikai, t. sk. kredītu veidam (piemēram, fiziskās vai juridiskās personas, mazie un vidējie uzņēmumi) un nodrošinājumam.

9.2. Pārskats par darbības vides novērtējumu

230. Pirms NPL aktīvu pārvaldības stratēģijas sagatavošanas iestāde veic darbības vides novērtējumu, kura ietvaros:

230.1. izvērtē līdzšinējās prakses efektivitāti NPL aktīvu, t. sk. pārskatītu NPL aktīvu, pārvaldībā un izsniegto līdzekļu atgūšanā un detalizēti izvērtē NPL aktīvu apmēru un veidošanās iemeslus, kā arī analizē faktorus un sakarības, kas veicina NPL aktīvu pieaugumu un samazināšanos;

230.2. izvērtē esošo iekšējo resursu pietiekamību, t. sk. izmantotos procesus un instrumentus, datu kvalitāti, procesu automatizācijas pakāpi, darbinieku pieredzi un kompetenci, lēmumu pieņemšanu un iekšējo politiku vismaz šādos kredītriska pārvaldības procesa posmos:

230.2.1. agrīnā brīdināšana par kredīta kvalitātes pasliktināšanos un NPL aktīva statusa piešķiršana;

230.2.2. pārskatīšanas pasākumu piemērošana;

230.2.3. uzkrājumu veidošana un kredītu norakstīšana no bilances;

230.2.4. NPL aktīva nodrošinājuma novērtēšana;

230.2.5. kredīta atgūšana, tiesvedības un nodrošinājuma pārņemšana;

230.2.6. pārņemto aktīvu pārvaldība;

230.2.7. kredītriska pārskatu kvalitāte;

230.2.8. NPL aktīvu pārraudzība un atgūšanas risinājumu efektivitāte;

230.3. veic ārējās darbības apstākļu un vides izvērtējumu, ietverot vismaz šādus faktorus:

230.3.1. makroekonomiskie apstākļi, t. sk. nekustamā īpašuma tirgus dinamika un dažādu nozaru, kas iestādei ir nozīmīgas, attīstības tendences, ņemot vērā iestādes NPL aktīvu portfeļa specifiku;

230.3.2. normatīvie, juridiskie un tiesiskie aspekti valstīs, kurās atrodas aizņēmējs vai nodrošinājums, t. sk. tiesvedības procesa vidējais ilgums, paredzamais tiesvedības procesa iznākums, riska darījumu hierarhija (nodrošināti un nenodrošināti riska darījumi) un tās ietekme uz procesa iznākumu, nodrošinājuma un garantijas veidu (piemēram, otrās vai trešās kārtas prasījuma tiesības un personiskās garantijas) ietekme uz procesa iznākumu, ar patērētāju aizsardzību saistīto jautājumu ietekme uz tiesas lēmumiem (īpaši fizisko personu kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku) un tiesvedības vidējās kopējās izmaksas.

231. Papildus šo noteikumu 230. punktā minētajiem aspektiem iestāde var novērtēt arī šādas jomas, ja tās piemērojamas iestādes darbībai un NPL aktīvu stratēģijas īstenošanai:

231.1. tirgus gaidas attiecībā uz pieļaujamiem NPL rādītājiem un segumu, t. sk. reitingu aģentūru, tirgus analītiķu, tirgus pētījumu veicēju un klientu gaidas;

231.2. vietējā un starptautiskā NPL aktīvu tirgus tendences un dinamika attiecībā uz kredītu vai to portfeļu pārdošanu;

231.3. NPL aktīvu apkalpošanas nozares pakalpojumu pieejamība;

231.4. nodokļu regulējuma ietekme uz uzkrājumu veidošanu un NPL aktīvu norakstīšanu.

232. Pamatojoties uz šo noteikumu 230. punktā noteikto izvērtējumu, iestāde sagatavo pārskatu par darbības vides novērtējumu, kurā apkopo pašnovērtējuma rezultātus, iezīmējot iestādes spēcīgākās puses un norādot uz nepilnībām, ko nepieciešams novērst, lai veiksmīgi ieviestu NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju.

233. Iestādes struktūrvienība, kura īsteno risku kontroles funkciju, vai ārējs neatkarīgs eksperts periodiski izvērtē, vai iestādes resursi ir pietiekami NPL aktīvu efektīvai pārvaldībai.

9.3. NPL aktīvu pārvaldības stratēģijas saturs

234. Iestādes NPL aktīvu pārvaldības stratēģija ir daļa no iestādes kopējās stratēģijas, un tā ir saskaņota ar iekšējo kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP un ILAAP), riskiem, kādus iestāde kopumā vēlas uzņemties, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus (risk appetite), darbības atjaunošanas plānu, iestādes atalgojuma politiku un budžetu, ņemot vērā potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties NPL aktīvu atgūšanas procesā.

235. Iestāde sagatavo NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju, kurā izklāsta savu pieeju un mērķus efektīvai NPL aktīvu pārvaldībai (maksimālai kredītu atgūšanai) un NPL aktīvu apmēra samazināšanai skaidrā, efektīvā un reāli sasniedzamā veidā katram būtiskam NPL aktīvam vai kredītu grupai ar līdzīgām kredītriska pazīmēm atbilstoši iestādes NPL aktīvu portfeļa specifikai. Ja iestādei ir būtisks pārņemto aktīvu portfelis, tā NPL aktīvu pārvaldības stratēģijā ietver arī pārņemto aktīvu realizācijas stratēģiju.

236. NPL aktīvu pārvaldības stratēģijā iestāde ietver:

236.1. stratēģijas ieviešanas ietekmes uz pašu kapitāla rādītājiem izvērtējumu, piemērojot dažādus tautsaimniecības attīstības scenārijus, un risinājumus, ko iestāde plāno piemērot, ja kādā no scenārijiem iestāde nespēs izpildīt kapitāla prasības;

236.2. stratēģijas īstenošanas plānu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, izvēloties attiecīgajam kredītam vai kredītu grupai piemērotāko risinājumu, piemēram, kredīta turēšanu vai pārskatīšanas pasākumu piemērošanu, pārdošanu, neatgūstamo aktīvu norakstīšanu, nodrošinājuma pārņemšanu, maksātnespējas procesu, mierizlīgumu vai citus risinājumus. Ja iestāde, pamatojoties uz veikto izvērtējumu, secina, ka neviens no risinājumiem nav efektīvs kādam kredītam vai kredītu grupai, iestāde attiecīgi veido šādam kredītam vai kredītu grupai uzkrājumus vai noraksta to no bilances kā neatgūstamu;

236.3. iestādes izvirzītos mērķus, kvantitatīvi nosakot būtiskāko NPL aktīvu vai kredītu grupu samazinājumu īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī paredzēto kopējo un būtiskāko NPL aktīvu portfeļu absolūto un relatīvo samazinājumu, piemērojot šo noteikumu 236.2. apakšpunktā minētos risinājumus. NPL aktīvu portfeļu absolūto un relatīvo samazinājumu norāda ar un bez izveidotajiem uzkrājumiem. Nosakot mērķus NPL aktīvu apmēra samazināšanai, iestāde paredz aktīvu darbu ar NPL aktīviem un nepaļaujas tikai uz tādu samazinājumu, kas izriet no pozitīvām makroekonomiskajām prognozēm. Iestāde plānošanā, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nozares rādītājiem, nosaka to NPL aktīvu daļu būtiskākajos NPL aktīvu portfeļos un iestādē kopumā, ko nebūs iespējams atgūt īstermiņā vai vidējā termiņā un kas saglabāsies iestādes bilancē arī ilgtermiņā.

9.4. Stratēģijas ieviešanas plāns

237. Stratēģijas ieviešanas plānā iestāde nosaka, kā tā no operacionālā viedokļa plāno īstenot savu NPL aktīvu stratēģiju īstermiņā un vidējā termiņā, norādot iekšējos faktorus, kas traucē stratēģijas veiksmīgai īstenošanai. Stratēģijas ieviešanas plānā iestāde ietver vismaz šādus elementus:

237.1. noteiktā termiņā sasniedzamie mērķi stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai;

237.2. veicamie atgūšanas pasākumi būtiskāko kredītu vai kredītu grupu līmenī;

237.3. atgūšanas procesa pārvaldība, t. sk. atbildības sadalījums un ziņošanas kārtība par atgūšanas pasākumiem un to rezultātiem;

237.4. iestādes noteiktie rādītāji stratēģijas ieviešanas virzības mērīšanai;

237.5. nepieciešamie personāla un citi resursi;

237.6. nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi;

237.7. plānotie NPL aktīvu stratēģijas īstenošanas ienākumi un izdevumi;

237.8. iekšējā un ārējā sadarbība un komunikācija, kas nepieciešama, lai īstenotu NPL aktīvu stratēģiju, t. sk. darbinieku informēšana par iestādes NPL aktīvu stratēģijā paredzētajiem pasākumiem un tās sasaisti ar iestādes kopējo un risku stratēģiju.

238. Iestāde izstrādā atbilstošus iekšējos normatīvos dokumentus, lai sasniegtu stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā noteiktos mērķus, nosakot atbildības sadalījumu un ziņošanas kārtību par atgūšanas pasākumiem un to efektivitāti.

239. Ja iestāde konstatē būtiskas novirzes no stratēģijas ieviešanas plāna, tā par šādām novirzēm un to iemesliem ziņo iestādes vadībai un Latvijas Bankai.

9.5. Iestādes vadības loma NPL aktīvu pārvaldībā

240. Iestādes vadība ir atbildīga par darbības vides novērtējuma sagatavošanu, NPL aktīvu pārvaldības stratēģijas un pārvaldības prasību ieviešanu iestādē. Iestādes vadība apstiprina NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju, pārskatu par darbības vides novērtējumu un stratēģijas ieviešanas plānu.

241. Iestādes padome:

241.1. apstiprina un periodiski pārskata NPL aktīvu pārvaldības stratēģiju, pārskatu par darbības vides novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 230. punkta prasībām, un stratēģijas ieviešanas plānu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 237. punkta prasībām;

241.2. pārrauga NPL aktīvu pārvaldības stratēģijas īstenošanu;

241.3. periodiski izskata paveikto NPL aktīvu pārvaldības stratēģijas ieviešanā un stratēģijas ieviešanas plānā noteikto mērķu sasniegšanā;

241.4. regulāri izskata iestādes struktūrvienības, kura īsteno iekšējās kontroles funkciju, sagatavoto pārskatu par NPL aktīvu pārvaldībā atklātajiem būtiskākajiem trūkumiem;

241.5. regulāri izskata iestādes sagatavoto ziņojumu par šo noteikumu 253. punktā minēto rādītāju izpildi;

241.6. nodrošina, ka iestādes padomes locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika NPL aktīvu pārvaldības jautājumu izskatīšanai.

242. Iestādes valde:

242.1. regulāri izskata paveikto NPL aktīvu pārvaldības stratēģijas ieviešanā un darbības plānā noteikto mērķu sasniegšanā;

242.2. nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus un mērķus tiem darbiniekiem, kuru pienākumos ir kredītu atgūšana;

242.3. apstiprina lielāko riska darījumu līdzekļu atgūšanas risinājumus;

242.4. apstiprina un vismaz reizi gadā pārskata ar līdzekļu atgūšanu saistītās politikas un procedūras un iepazīstina darbiniekus ar to saturu;

242.5. nodrošina pietiekamu iekšējo kontroli pār NPL aktīvu pārvaldības procesu, īpašu uzmanību pievēršot NPL aktīvu statusa piešķiršanai un pārtraukšanai, uzkrājumu veidošanai, aktīvu norakstīšanai no bilances, nodrošinājuma novērtēšanai un pārskatīšanas darbību efektivitātei;

242.6. regulāri izskata iestādes struktūrvienības, kura īsteno iekšējās kontroles funkciju, sagatavoto pārskatu par NPL aktīvu pārvaldībā atklātajiem būtiskākajiem trūkumiem;

242.7. regulāri izskata iestādes sagatavoto ziņojumu par šo noteikumu 253. punktā minēto rādītāju izpildi;

242.8. nodrošina, ka iestādes valdes locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika NPL aktīvu pārvaldības jautājumu izskatīšanai.

9.6. NPL aktīvu pārvaldība

243. Iestāde nodrošina NPL aktīvu pārvaldību atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī NPL aktīvu apmēram un specifikai, t. sk. kredītu veidam, aizņēmēju segmentam (piemēram, fiziskās vai juridiskās personas, mazie un vidējie uzņēmumi) un nodrošinājumam.

244. Iestāde izveido atsevišķu struktūrvienību vai struktūrvienības, kas nodarbojas ar NPL aktīvu pārvaldību. Iestāde var pārvaldīt NPL aktīvus vienā struktūrvienībā vai izveidot vairākas struktūrvienības atbilstoši kredīta dzīves cikla posmam – agrīnā brīdināšana (samaksas termiņa kavējums līdz 90 dienām), pārskatīšanas pasākumu piemērošana, kredīta atgūšana, tiesvedības un nodrošinājuma pārņemšana un pārņemto aktīvu pārvaldība.