Kredītriska pārvaldīšanas noteikumi

245. Iestāde šo noteikumu 244. punktā minētajā struktūrvienībā vai struktūrvienībās nodrošina atbilstošus resursus, t. sk. speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi NPL aktīvu pārvaldībā. Šo struktūrvienību darbiniekiem iestāde nosaka atalgojuma mainīgo daļu, veic darbinieku snieguma novērtējumu un veido darbinieku attīstības plānus saskaņā ar NPL aktīvu stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā paredzētajiem mērķiem, iekļaujot galvenokārt kvantitatīvus rādītājus, kas saistīti ar stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā paredzēto mērķu sasniegšanu. Iestāde nodrošina, ka to valdes locekļu un citu augstākās vadības pārstāvju sniegums, kuri ir atbildīgi par NPL aktīvu pārvaldību, tiek vērtēts atbilstoši stratēģijas un tās ieviešanas plāna izpildei.

246. Iestāde skaidri nosaka rādītājus (triggers), kurus pārsniedzot kredīts tiek nodots šo noteikumu 244. punktā noteiktās struktūrvienības vai struktūrvienību atbildībā vai pārvietots starp minētajām struktūrvienībām. Iestāde nodrošina, ka kredīta nodošanas process un rādītāji ir skaidri noteikti un atkāpšanās no šo rādītāju piemērošanas ir pieļaujama tikai izņēmuma situācijās ar atbilstošu apstiprinājumu.

247. Iestāde nodrošina, ka iestādes struktūrvienība, kura īsteno NPL aktīvu pārvaldības funkciju, ir nodalīta no iestādes struktūrvienības, kura īsteno kredītu piešķiršanas funkciju, formāli ir nodota atbildība par attiecību uzturēšanu ar aizņēmēju pēc kredīta kvalitātes pasliktināšanās, lēmumu pieņemšanas procesā netiek iesaistīti darbinieki, kuru pienākumos ir kredītu piešķiršana, t. sk. lēmumus par kredīta atgūšanu vai pārskatīšanu nepieņem kredītkomiteja. Ja nav iespējams pilnībā izvairīties no kredītu piešķiršanas procesā iesaistīto darbinieku iesaistes lēmumu pieņemšanā par kredītiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, iestāde izstrādā un ievieš kontroles procedūras, kas nodrošina pastāvošo vai potenciālo interešu konflikta situāciju novēršanu, t. sk. nosaka limitus, kuru pārsniegšanas gadījumā lēmumus apstiprina iestādes valde vai cita šim nolūkam speciāli izveidota lēmējinstitūcija, kas ir neatkarīga no kreditēšanas procesa. Iestāde nodrošina informācijas apmaiņu par kredītu kvalitāti un atgūšanas rezultātiem starp to struktūrvienību darbiniekiem, kuras nodarbojas ar kredītu piešķiršanu un kredītu atgūšanu.

248. Iestāde nodrošina savam NPL aktīvu apmēram un specifikai atbilstošu informācijas sistēmu, kurā ir pieejama pilnīga un regulāri atjaunināta informācija par katru NPL aktīvu un kredītiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, t. sk. informācija par aizņēmēju un ar to saistītām personām, par nodrošinājumu un saņemtajām garantijām, par veiktajiem pārskatīšanas pasākumiem, par komunikāciju ar aizņēmēju un saņemtajiem maksājumiem. Iestādes struktūrvienība, kas īsteno iekšējā audita funkciju, vai neatkarīgs ārējais eksperts regulāri veic minētās informācijas sistēmas, t. sk. tajā apstrādāto datu kvalitātes, pārbaudi.

249. Ja iestādei pašai nav atbilstošu resursu NPL aktīvu pārvaldībai, iestāde piesaista neatkarīgus, kvalificētus ārējos ekspertus. Ja iestāde nodod daļu no NPL aktīvu pārvaldības pasākumiem ārpakalpojumā, tā nodrošina ārpakalpojumā nodoto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pārraudzību.

250. Iestādes struktūrvienība, kura īsteno risku kontroles funkciju, uzrauga NPL aktīvu radītā riska mērīšanu iestādē kopumā un būtiskākajos portfeļos, kuros ir augsts NPL aktīvu īpatsvars, t. sk. šāda riska ietekmes uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu mērīšanu, kā arī novērtē NPL aktīvu pārvaldības modeli kopumā un būtiskākos tā elementus, kā arī iesaistās būtisku darījumu ar paaugstinātu risku un sarežģītību izvērtēšanā, pirms iestāde pieņem lēmumu par darījuma noslēgšanu (piemēram, atkārtoti ilgtermiņa pārskatīšanas pasākumi, būtisku aktīvu norakstīšana, nodrošinājuma novērtēšana). Minētā iestādes struktūrvienība uzrauga arī agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un efektivitāti (cik efektīvi iestādes izmantotā pazīmju kopa agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un iestādes veiktie pasākumi agrīnā stadijā uzlabo kredītu atgūšanu).

251. Iestādes struktūrvienība, kura īsteno risku kontroles funkciju, regulāri novērtē NPL aktīvu pārvaldības procesa atbilstību iestādes kopējai politikai, ārējo normatīvo aktu prasībām un standartiem atbilstības jomā. Minētā iestādes struktūrvienība izvērtē vismaz NPL aktīvu statusa piešķiršanu, nodrošinājuma novērtēšanu, pārskatīšanas pasākumu piemērošanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, neatgūstamo kredītu norakstīšanu, kā arī saistību neizpildes definīcijas piemērošanu iestādē.

252. Iestādes struktūrvienība, kura īsteno iekšējā audita funkciju, veic regulāras pārbaudes un pārliecinās, ka iestādes prakse NPL aktīvu pārvaldības jomā atbilst iestādes iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, un ziņo par pārbaužu rezultātiem un atklātajiem trūkumiem iestādes padomei. Pārbaužu regularitāti un tvērumu nosaka atbilstoši NPL aktīvu apmēram un iepriekšējās pārbaudēs konstatēto trūkumu būtiskumam.

253. Iestāde nosaka galvenos darbības rādītājus (key performance indicators) NPL aktīvu analīzei. Šos rādītājus iestāde regulāri salīdzina ar mērķiem, kas noteikti stratēģijas ieviešanas plānā, kā arī izmanto cenas noteikšanā kredītiem un paredzamo zaudējumu aplēsēs. Nosakot rādītājus, iestāde var izmantot Eiropas Banku iestādes 2018. gada 31. oktobra pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2018/06 "Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību" 2. pielikumā minētos rādītājus vai citus darbības rādītājus, ja tie labāk raksturo iestādes darbību. Ziņojumos iestādes vadībai iekļauj vismaz šādus rādītājus iestādē kopumā un būtiskākajos kredītu portfeļos:

253.1. NPL rādītājs, pārņemto aktīvu apmērs, kredītu, kuru samaksas termiņš kavēts mazāk nekā 90 dienas, apmērs, to salīdzinājums ar iestādes budžetu un NPL aktīvu stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā noteikto;

253.2. informācija par izveidotajiem uzkrājumiem NPL aktīviem, nodrošinājuma veids un tā vērtība, uzkrājumu seguma rādītājs, atrašanās ilgums NPL aktīva statusā, paredzamais laiks līdz atgūšanai;

253.3. izmaiņas NPL aktīvu apmērā, t. sk. no jauna klasificētie NPL aktīvi un kredīti, kuriem ir atcelts NPL aktīva statuss, pārskatīto NPL aktīvu skaits un pārskatīto NPL aktīvu apmērs, kredīti, kuru samaksas termiņš kavēts līdz 90 dienām;

253.4. informācija par aizņēmējiem ar kredītspējas pasliktināšanās pazīmēm, īpaši tādiem, kuriem vērojamas turpmākas kredītspējas pasliktināšanās tendences, un lielajiem riska darījumiem;

253.5. informācija par veiktajām pārskatīšanas darbībām, t. sk. darījumiem, kuros kredīts samainīts ar aktīvu (debt to asset swap), un atkārtotām pārskatīšanas darbībām, lai izvērtētu to efektivitāti;

253.6. peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītie procentu ieņēmumi no NPL aktīviem;

253.7. informācija par atgūšanā esošajiem kredītiem, t. sk. perioda laikā atgūto kredītu apmērs, atgūtā vērtība, atgūšanas veids, paredzamais atgūšanas procesa ilgums;

253.8. pārņemto nekustamo īpašumu skaits un kustība pārskata perioda laikā, t. sk. pārdošanas rezultāti, turēšanas ilgums un salīdzinājums ar budžetu būtiskāko nekustamā īpašuma portfeļu līmenī, peļņa vai zaudējumi no pārņemto īpašumu pārdošanas.

10. Kredītriska stresa testi, kritisko situāciju novērtējums un pasākumi to nepieļaušanai vai novēršanai

254. Vērtējot individuālos kredītus, iestāde analizē tautsaimniecības attīstības prognozes un izvērtē iespējamās kritiskās situācijas, t. i., tādas iespējamās negatīvās situācijas, kad iestādei ārējo un iekšējo apstākļu dēļ var rasties būtiski zaudējumi. Kredītriska apmēru būtiski ietekmē noteikto makroekonomisko rādītāju izmaiņas un tendences. Tāpēc iestāde analizē šādu makroekonomisko rādītāju ietekmi uz kredītiem, to ienesīgumu, uz aizņēmēja spēju atmaksāt savas saistības, iespējamo zaudējumu segšanai nepieciešamo kapitālu vai citu resursu pieejamību un to cenu kritisko situāciju pārvarēšanai. Šāds novērtējums tiek iekļauts lēmumos par kredītriska pārvaldīšanu.

255. Lai novērtētu kredītriska segšanai nepieciešamo pašu kapitālu un identificētu iespējamās kritiskās situācijas (piemēram, tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru, kuras iestāde kreditē, lejupslīde, kredītu, kuros aizņēmēji nepilda saistības, neprognozēts pieaugums, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska un tirgus riska, būtiska korelācija, risku iespējamā pārnese (spillovers) starp iestādēm), iestāde veic kredītriska stresa testēšanu ne retāk kā reizi pusgadā.

256. Iestāde izstrādā kredītriska stresa testēšanas metodoloģiju, scenārijus un parametrus un pēc tam, kad iestādes valde tos apstiprinājusi, veic kredītriska stresa testus, analizē stresa testu rezultātus un izmanto tos kredītriska pārvaldīšanā, kā arī sagatavo pārskatus iestādes vadībai.

257. Lai nodrošinātu kvalitatīvu kredītriska stresa testēšanu, iestāde izstrādā tādus stresa scenārijus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem. Kredītriska apmēru ietekmē valstu makroekonomisko rādītāju izmaiņas, atsevišķu tautsaimniecības nozaru nelabvēlīgas attīstības tendences vai ārkārtas notikumi, kas ietekmē finansējamo projektu īstenošanu, kā arī būtisks tādu kredītu skaits, kuros aizņēmēja ienākumu valūta nesakrīt ar kredīta valūtu.

258. Kredītriska stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ar pietiekami būtisku ietekmi uz iestādi, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no iestādes kredītu kopējā apmēra, to dažādības, kredītportfeļa struktūras, kā arī no iestādes lieluma.

259. Iestāde nodrošina, ka kredītrisks tiek novērtēts dažādos satricinājuma līmeņos, t. i., no vienkāršas jutīguma analīzes līdz pat stresa testiem iestādes vai grupas līmenī.

260. Iestāde, veicot kredītriska stresa testēšanu, izmanto dažādus laika intervālus. Iestāde analizē gan vienreizēja notikuma iespējamo ietekmi, gan sekas, ko varētu izraisīt notikumi ilgākā laika periodā.

261. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos iestāde paredz vismaz divus ilgstoša stresa notikumu periodus – viena gada laikā un ne īsākā periodā kā divu gadu laikā paredzētās izmaiņas. Iestāde izstrādā un veic kredītriska stresa testēšanu saskaņā ar vismaz diviem scenārijiem: pamatscenāriju, kas balstās uz tautsaimniecības attīstības prognozēm, kuras paredz samērā nebūtiskas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos (iekšzemes kopprodukta apmērs, bezdarba un inflācijas rādītāji, cenu izmaiņas), un pesimistisko scenāriju, kas balstās uz būtiskām nelabvēlīgām tautsaimniecības attīstības prognozēm.

262. Ja kredītriska stresa testa rezultāti uzrāda tādus iespējamos zaudējumus, kurus var segt ar iestādes rīcībā esošā pašu kapitāla pārsniegumu pār iestādes visu risku segšanai nepieciešamo pašu kapitālu, iestādes valde izskata iespējamos pasākumus kredītriska pārvaldīšanas uzlabošanai, lai nodrošinātu šo segumu arī turpmāk. Ja iespējamos zaudējumus nevar segt ar iestādes rīcībā esošo kapitāla pārsniegumu, iestāde izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamību vai mazinātu stresa testēšanā izmantotā iespējamā negatīvā attīstības scenārija ietekmi.

263. Iestāde pastāvīgi veic kritisko situāciju iestāšanās iespējamības novērtēšanu, izvērtē savu spēju pārvarēt identificēto kritisko situāciju un analizē paredzētā rīcības plāna realizācijas iespēju, pamatojoties uz pieņēmumu maiņu attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem.

264. Iestāde nodrošina kredītriska stresa testēšanu arī saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto scenāriju un pieņēmumiem, ja tas tiek pieprasīts.

265. Veicot kredītriska stresa testēšanu, iestāde piemēro Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" noteiktās prasības.

11. Kredītriska pārvaldīšanas kontrole

266. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanas kontroli saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumu, kas nosaka iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidi, prasībām, lai izvērtētu kredītriska pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti.

12. Noslēguma jautājumi

267. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22. decembra normatīvos noteikumus Nr. 242 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 6, Nr. 131, Nr. 139; 2022, Nr. 122).

268. Šo noteikumu 225. punktā minētā prasība par pārskata par pārņemtajiem nekustamajiem īpašumiem sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas Bankai stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri noteiks kredītiestāžu uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu un ar kuriem tiks atcelti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 4. augusta normatīvie noteikumi Nr. 124 "Informācijas par pārņemto nekustamo īpašumu sagatavošanas normatīvie noteikumi".

269. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

2) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 20. septembra pamatnostādnēm Nr. EBA/GL/2017/06 "Pamatnostādnes par kredītiestāžu kredītriska pārvaldības praksi un paredzamo kredītzaudējumu uzskaiti";

3) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēm Nr. EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu";

4) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēm Nr. EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem";

5) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 31. oktobra pamatnostādnēm Nr. EBA/GL/2018/06 "Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību";

6) Eiropas Banku iestādes 2020. gada 29. maija pamatnostādnēm Nr. EBA/GL/2020/06 "Pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

PielikumsLatvijas Bankas 2023. gada 18. decembranoteikumiem Nr. 265

Kredītriska pārvaldīšanas iekšējie normatīvie dokumenti

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks