Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi

177.3. ja pieprasīto informāciju nav iespējams deklasificēt, sniedz pieprasītājam atbildi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

178. Institūcija atbildi uz šo noteikumu 177. punktā minēto informācijas pieprasījumu sniedz 30 dienu laikā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasītās informācijas apkopošanai un deklasificēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks par 30 dienām, par to informē informācijas pieprasītāju, norādot iemeslu.

179. Institūcija nav tiesīga lemt par citas institūcijas radītās klasificētās informācijas izsniegšanu.

5. Klasificētās informācijas aizsardzība iepirkumos

180. Iepirkumā, kas saistīts ar konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas izmantošanu, ir tiesīgs piedalīties komersants, kuram ir derīgs atbilstošas kategorijas industriālās drošības sertifikāts.

181. Iepirkumā, kas saistīts ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas izmantošanu, nepiemēro industriālās drošības sertifikāta prasību.

182. Iepirkumā, kas saistīts ar valsts noslēpuma objektu vai ārvalstu klasificētās informācijas izmantošanu, ir tiesīgs piedalīties Latvijas Republikā vai ārvalstī, ar kuru Latvijas Republikai noslēgts divpusējs līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību, reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs.

183. Iepirkumā, kas saistīts ar NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izmantošanu, ir tiesīgs piedalīties NATO, Eiropas Savienības vai valstī, ar kuru NATO vai Eiropas Savienība ir noslēgusi divpusēju līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību, reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs.

184. Iepirkumā, kas saistīts ar konfidenciālas vai augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas izmantošanu, ir tiesīgs piedalīties komersanta darbinieks, kuram ir derīga atbilstošas kategorijas speciālā atļauja vai sertifikāts.

185. Ārvalstī reģistrēta komersanta industriālās drošības sertifikāta un ārvalstī reģistrēta komersanta darbinieka speciālās atļaujas vai sertifikāta derīguma pārbaudi veic Nacionālā drošības iestāde pēc institūcijas rakstveida pieprasījuma.

186. Pasūtītāja vai klasificētās informācijas valdītāja pienākums ir noteikt minimālās drošības prasības klasificētās informācijas aizsardzībai iepirkuma norises posmam un iepirkuma līguma izpildes posmam. Informācijas aizsardzības pārkāpums jebkurā no šiem posmiem var būt par pamatu, lai pārtrauktu iepirkumu vai iepirkuma līgumu. Noteikto drošības prasību neievērošana iepirkuma līguma izpildes posmā var būt par pamatu, lai noteiktu kompensāciju par zaudējumiem, kas tā dēļ ir radušies.

187. Pirms iepirkuma uzsākšanas pasūtītājs un klasificētās informācijas valdītājs nosaka iepirkuma priekšmeta vai gala rezultāta valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas slepenības pakāpi un pretendentam izvirzāmās klasificētās informācijas aizsardzības prasības, norādot:

187.1. pamatojumu klasificētās informācijas izmantošanai iepirkuma izpildē;

187.2. katras iepirkuma daļas klasifikācijas pakāpi;

187.3. vai pretendentam nepieciešams industriālās drošības sertifikāts, nosakot tā kategoriju;

187.4. vai pretendentam ir nepieciešams industriālās drošības sertifikāts, kas dod tiesības glabāt klasificēto informāciju savās telpās;

187.5. vai pretendentam ir nepieciešama akreditēta informācijas sistēma;

187.6. personāla, fiziskās un informācijas drošības prasības;

187.7. pretendenta apakšuzņēmējam vai tā nolīgtam apakšuzņēmējam izvirzāmās drošības prasības, ņemot vērā apakšuzņēmējam izpildē nododamās daļas klasifikācijas pakāpes;

187.8. pretendenta darbiniekam izvirzāmās drošības prasības, ievērojot šo noteikumu 184. punktu.

188. Ja iepirkumā, kas saistīts ar konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētās informācijas izmantošanu un kurā piedalās ārvalstu institūcija, vienas līgumslēdzējpuses pārstāvim iepirkuma izpildei nepieciešama piekļuve otras līgumslēdzējpuses telpām, kurām ir noteikta prasība pēc derīgas speciālās atļaujas vai sertifikāta, šādu piekļuvi atļauj tikai ar iepriekšēju apmeklējamās valsts kompetentās valsts institūcijas atļauju šo noteikumu 19. punktā noteiktajā kārtībā.

189. Ja pretendentam iepirkuma piedāvājuma sagatavošanai izsniedz klasificēto informāciju, pasūtītājs iepirkuma dokumentācijā nosaka prasību iepirkumā neuzvarējušajam pretendentam:

189.1. nodot atpakaļ pasūtītājam no tā saņemto un pretendenta radīto konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju;

189.2. iznīcināt no pasūtītāja saņemto un pretendenta radīto dienesta vajadzībām klasificēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 15. pielikumā norādītajiem veidiem, sniedzot rakstveida apliecinājumu pasūtītājam par veikto iznīcināšanu.

6. Valsts noslēpuma objektu nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros

190. Valsts noslēpuma objektu nodod ārvalsts institūcijai Latvijas Republikas un ārvalsts sadarbības ietvaros saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

191. Par valsts noslēpuma objekta nodošanu ārvalsts institūcijai ir tiesīgs lemt informācijas autors, ievērojot starptautisko līgumu noteikumus.

192. Pirms valsts noslēpuma objekta, kas satur izrakstu no NATO, Eiropas Savienības vai ārvalsts klasificētās informācijas, nodošanas ārvalstu institūcijām, tā nodošanu saskaņo ar Nacionālo drošības iestādi.

7. Informācijas sistēmu aizsardzība, kurās tiek apstrādāta klasificētā informācija

193. Informācijas sistēmas akreditācijas procesa ietvaros institūcijai izsniedz atzinumu par informācijas sistēmas atbilstību drošības prasībām. Atzinumā norāda:

193.1. pārbaudāmās institūcijas vai institūcijas struktūrvienības nosaukumu;

193.2. augstāko klasificētās informācijas slepenības pakāpi, kuru ļauts apstrādāt pārbaudāmajā informācijas sistēmā;

193.3. pārbaudāmās informācijas sistēmas īsu aprakstu;

193.4. norādi par atļauju vai aizliegumu informācijas sistēmā uzsākt klasificētās informācijas apstrādi;

193.5. konstatētos trūkumus;

193.6. norādi par šo noteikumu 193.4. apakšpunktā minētās atļaujas derīguma termiņu;

193.7. pārbaudāmās institūcijas pārstāvjus, kas piedalījās pārbaudē (vārds, uzvārds, amats).

194. Nacionālā drošības iestāde nosaka šifrēšanas sistēmas, kuras drīkst izmantot klasificētās informācijas aizsardzībai, kā arī veic šo šifrēšanas iekārtu un šifrēšanas materiālu uzskaiti un administrēšanu. Šifrēšanas materiālu iepirkumus veic Nacionālā drošības iestāde, izņemot gadījumus, ja institūcija saņēmusi Nacionālās drošības iestādes saskaņojumu patstāvīgai šādu iepirkumu organizēšanai. Nacionālā drošības iestāde veic tās personas instruktāžu, kas institūcijā atbildīga par šifru materiāliem, un izsniedz šifrēšanas atļauju pieejai šifrēšanas materiāliem. Institūcijā par šifru materiāliem atbildīgā persona nodrošina tālāku šifru materiālu lietotāju instruktāžu institūcijas ietvaros.

195. Satversmes aizsardzības birojs izstrādā un Ministru kabinets izdod instrukciju par šifrēšanas atļauju izsniegšanu, šifrēšanas iekārtu un šifrēšanas materiālu uzskaiti, izplatīšanu, glabāšanu un iznīcināšanu.

196. Satversmes aizsardzības birojs izstrādā un Ministru kabinets izdod instrukciju par kārtību, kādā veicama informācijas sistēmu drošības pārbaude, reģistrācija un akreditācija, kā arī par drošības prasībām, kādas tiek izvirzītas informācijas sistēmām, lai nodrošinātu klasificētās informācijas elektronisku apstrādi, glabāšanu un pārsūtīšanu.

8. Klasificētās informācijas drošības prasību pārkāpumi, izpaušana vai nozaudēšana

197. Ja ir pamats uzskatīt, ka notikusi klasificētās informācijas izpaušana, nozaudēšana vai normatīvajos aktos, kas regulē klasificētās informācijas drošības prasību jomu, noteikto drošības prasību pārkāpums, institūcijas vadītājs:

197.1. nekavējoties informē kompetento valsts drošības iestādi, bet, ja ir iesaistīta NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētā informācija, – Nacionālo drošības iestādi;

197.2. sadarbojoties ar kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālo drošības iestādi, ja ir iesaistīta NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētā informācija, un nodrošinot klasificētās informācijas aizsardzību atbilstoši šiem noteikumiem, atbilstoši iespējām pārtrauc personas rīcību, kuras dēļ noticis vai notiek klasificētās informācijas drošības prasību pārkāpums vai klasificētās informācijas izpaušana vai nozaudēšana, kā arī apkopo visu iespējamo informāciju par notikušo;

197.3. ne vēlāk kā triju darbdienu laikā izveido sev tieši pakļautu dienesta izmeklēšanas komisiju vismaz triju cilvēku sastāvā, to rakstveidā saskaņojot ar kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālo drošības iestādi, ja iesaistīta NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētā informācija. Kompetentā valsts drošības iestāde vai Nacionālā drošības iestāde ir tiesīga iekļaut pārstāvi dienesta izmeklēšanas komisijā.

198. Kompetentajai valsts drošības iestādei vai Nacionālajai drošības iestādei, ja iesaistīta NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētā informācija, ir tiesības uzdot institūcijai veikt dienesta izmeklēšanu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

199. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā norīko personas, kurām izsniegto speciālo atļauju un sertifikātu kategorijas atbilst pārkāpumā identificētās klasificētās informācijas kategorijai.

200. Dienesta izmeklēšanas komisijai ir šādi pienākumi:

200.1. noskaidrot klasificētās informācijas izpaušanas vai nozaudēšanas apstākļus (piemēram, laiks, vieta) un drošības prasību pārkāpuma būtību un iemeslus;

200.2. noskaidrot iesaistītās personas un to lomu pārkāpumā;

200.3. noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicinājuši pārkāpuma izdarīšanu un sagatavot priekšlikumus šādu pārkāpumu turpmākai mazināšanai vai novēršanai;

200.4. noteikt kaitējumu, kas radies vai varēja rasties klasificētās informācijas izpaušanas, nozaudēšanas un/vai drošības prasību pārkāpuma gadījumā;

200.5. meklēt, pieprasīt un saglabāt dienesta izmeklēšanas ietvaros gūtos pierādījumus.

201. Dienesta izmeklēšanas komisijas locekļiem ir šādas tiesības:

201.1. veikt attiecīgās institūcijas telpu, teritorijas, seifu, galdu, skapju un cita inventāra apskati;

201.2. pārbaudīt informācijas sistēmas, elektroniskās informācijas nesējus, reģistrācijas un uzskaites sistēmas un citus dokumentus;

201.3. pieprasīt paskaidrojumus ar pārkāpumu saistītām institūciju amatpersonām un darbiniekiem, tai skaitā ārpakalpojumu sniedzējiem, piemēram, apsardzes darbiniekiem, uzkopšanas darbu veicējiem.

202. Dienesta izmeklēšanu veic un gala atzinumu sagatavo 20 darbdienu laikā no dienesta izmeklēšanas komisijas izveidošanas dienas. Institūcijas vadītājs objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt dienesta izmeklēšanas komisijas darbu par 20 darbdienām. Dienesta izmeklēšanas un gala ziņojuma sagatavošanas termiņā neieskaita laiku, kurā amatpersonai ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņa ir bijusi atvaļinājumā vai komandējumā.

203. Dienesta izmeklēšanas komisija gala atzinumā norāda:

203.1. detalizētu pārkāpuma aprakstu;

203.2. dienesta izmeklēšanas komisijas veiktās darbības;

203.3. pārkāpumā iesaistītās personas un to atbildību;

203.4. klasificētās informācijas izpaušanas, nozaudēšanas vai drošības prasību pārkāpuma radītās sekas vai potenciālās sekas nākotnē;

203.5. priekšlikumus, lai nākotnē novērstu vai maksimāli ierobežotu šāda veida pārkāpumu atkārtotu iestāšanos;

203.6. priekšlikumus pārkāpumā iesaistīto personu sodīšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem.

204. Dienesta izmeklēšanas materiālu kopijas pēc gala atzinuma apstiprināšanas nekavējoties nosūta kompetentajai valsts drošības iestādei un Nacionālajai drošības iestādei, ja tas saistīts ar NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētās informācijas apstrādi.

205. Dienesta izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, konfidenciālas un slepenas klasificētās informācijas izpaušanu, nozaudēšanu vai drošības pasākumu pārkāpumu, glabā piecus gadus, bet dienesta izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar sevišķi slepenas un ATOMAL klasificētās informācijas izpaušanu, nozaudēšanu vai drošības pasākumu pārkāpumu, – 10 gadus.

206. Nacionālā drošības iestāde NATO, Eiropas Savienības vai ārvalstu klasificētās informācijas izpaušanas, nozaudēšanas vai drošības pasākumu pārkāpuma gadījumā informē atbildīgās institūcijas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

9. Noslēguma jautājumi

207. Valsts drošības iestādes personu pārbaudes speciālās atļaujas saņemšanai, kas uzsāktas pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, pabeidz atbilstoši regulējumam, kāds bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

208. Speciālās atļaujas, kas ir spēkā šo noteikumu spēkā stāšanās dienā, ir derīgas līdz to anulēšanai vai derīguma termiņa beigām.

209. Institūcijas veic šajos noteikumos minēto institūcijas iekšējo normatīvo aktu aktualizēšanu vai izstrādi līdz 2025. gada 1. janvārim.

210. Institūcijas šajos noteikumos noteiktās fiziskās drošības procedūras, kas nav saistītas ar fiziskās drošības vides infrastruktūras izmaiņām, ievieš līdz 2025. gada 1. janvārim, bet fiziskās drošības vides infrastruktūras prasības īsteno piecu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

211. Valsts drošības iestādes telpu atbilstības pārbaudes, kas uzsāktas pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, veic atbilstoši regulējumam, kāds bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

212. Šo noteikumu 5. nodaļas prasības nav attiecināmas uz iepirkumiem, kas uzsākti pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

213. Institūcija, kura veic darbu ar ārvalstu klasificēto informāciju, par to informē Nacionālo drošības iestādi sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

214. Satversmes aizsardzības birojs izstrādā šo noteikumu 195. un 196. punktā minētās Ministru kabineta instrukcijas līdz 2025. gada 1. janvārim. No 2024. gada 1. janvāra līdz šo noteikumu 195. un 196. punktā minēto instrukciju spēkā stāšanās dienai ir piemērojamas saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumiem Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" un Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām" izdotās Ministru kabineta instrukcijas.

215. Šo noteikumu 8. nodaļas prasības nav attiecināmas uz dienesta izmeklēšanām, kas uzsāktas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

216. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

217. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumus Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 17. nr.).

Ministru prezidente E. SiliņaTieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

1. pielikumsMinistru kabineta2023. gada 19. decembranoteikumiem Nr. 822

Apliecinājums

Es, (vārds, uzvārds) , apņemos (personas kods, dzimšanas datums (ārvalstniekiem)) 1) neizpaust informāciju dienesta vajadzībām, kas man tiks uzticēta vai kļūs zināma, pildot amata vai dienesta pienākumus vai konkrētu darba vai dienesta uzdevumu;2) bez iebildumiem un precīzi izpildīt ar informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību saistīto rīkojumu (pavēļu), noteikumu un instrukciju prasības, ar kurām esmu iepazīstināts;3) ziņot par prettiesiskiem mēģinājumiem iegūt no manis informāciju dienesta vajadzībām, kā arī par man zināmiem informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības pasākumu pārkāpumiem.Esmu brīdināts(-a), ka par informācijas dienesta vajadzībām izpaušanu, nozaudēšanu un citiem šīs informācijas aizsardzības pasākumu pārkāpumiem tikšu saukts(-a) pie disciplināratbildības un/vai kriminālatbildības.Kontaktinformācija: (mob. tel.)(e-pasts) 20_. gada _. _______ (paraksts) Apliecinājumu pieņēma (atbildīgās personas amats, vārds, uzvārds un paraksts)

2. pielikumsMinistru kabineta2023. gada 19. decembranoteikumiem Nr. 822

Aptaujas lapa