Minimālās prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldības sistēmai

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 276Rīgā 2024. gada 26. februārī

Izdoti saskaņā ar Apdrošināšanas unpārapdrošināšanas likuma 53. panta sesto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka minimālās prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldības sistēmas izveidei un darbībai.

2. Šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. nodaļas prasības piemēro apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām (turpmāk – sabiedrība), veicot pārvaldības sistēmas izveidi individuālas sabiedrības līmenī. Šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. nodaļas prasības piemēro arī grupas līmenī saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 220. pantu. Šo noteikumu 12. nodaļu piemēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuras ir grupas mātes sabiedrības saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 197., 198. un 199. pantu (turpmāk – grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība).

2. Sabiedrības darbības organizācija

3. Sabiedrība nodrošina tās darbības organizāciju, tai skaitā:

3.1. izveido sabiedrības darbībai atbilstošu un pārredzamu organizatorisko struktūru;

3.2. izstrādā darbības stratēģiju, tai skaitā ieguldījumu pārvaldībai, politikas un procedūras, kā arī plānu neparedzētu situāciju novēršanai;

3.3. veic pārvaldības sistēmas iekšējo pārbaudi;

3.4. nodrošina darījumu veikšanu un lēmumu pieņemšanu;

3.5. īsteno atbilstošu atalgojuma politiku.

4. Sabiedrības padome un valde ir atbildīga par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidošanu, darbību un pilnveidošanu saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma VII un VIII nodaļu un Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu Nr. 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (turpmāk – Deleģētā regula 2015/35) IX nodaļu.

5. Sabiedrības padome un valde sadarbojas ar visām izveidotajām komitejām, struktūrvienību vadītājiem un citām personām, kuras veic risku pārvaldības funkcijas, darbības atbilstības funkcijas, iekšējā audita funkcijas un aktuārās funkcijas (turpmāk – pamatfunkcijas) sabiedrībā, pieprasot tām informāciju un vajadzības gadījumā apstrīdot šīs informācijas patiesumu.

2.1. Organizatoriskā struktūra

6. Sabiedrība stratēģisko mērķu sasniegšanai izveido sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu un pārskatāmu organizatorisko struktūru, kuras piemērotības novērtēšanu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic individuālas sabiedrības līmenī. Mainoties sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, darbības veidiem vai darbības videi, organizatorisko struktūru pārskata.

7. Sabiedrība dokumentē tās organizatorisko struktūru, nosakot sabiedrības padomes, tai skaitā padomes komiteju, ja tādas izveidotas, valdes, personu, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, struktūrvienību un struktūrvienību vadītāju pienākumus, pilnvaras un atbildību darījumu veikšanā un kontrolē, sagatavojot darba aprakstus (instrukcijas) atbildīgajiem darbiniekiem.

8. Sabiedrība nosaka iekšējo pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību sabiedrībā, tai skaitā nosaka, kādu informāciju, kam un kad ir pienākums sniegt un saņemt un kāda informācija ir konfidenciāla un tālāk neizpaužama.

9. Nosakot darbinieku pienākumus un piešķirot tiem pilnvaras, tai skaitā, nosakot ierobežojumus darījumu veikšanai, sabiedrība ievēro pienākumu dalīšanas principu, kas izpaužas kā to pienākumu nodalīšana, kuri ļautu kādam darbiniekam vienpersoniski veikt kādu darījumu pilnībā, ja tos apvienotu.

10. Sabiedrība nosaka un dokumentē sabiedrības korporatīvās vērtības, tai skaitā nosaka augstus profesionālās rīcības un ētikas standartus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības padomes locekļi, valdes locekļi, personas, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, struktūrvienību vadītāji un citi sabiedrības darbinieki veic savus pienākumus ar vislielāko godprātību, savu amata pienākumu izpildē un lēmumu pieņemšanā ir objektīvi, ievēro likumus, noteikumus un standartus, respektē informācijas par darījumu un klientu konfidencialitāti un komercnoslēpumu un to rīcība un uzvedība atbilst augstiem ētikas standartiem. Sabiedrība, nosakot augstus profesionālās rīcības un ētikas standartus, nodrošina, lai tie vērstos pret korupciju, nelikumīgu iekšējās informācijas izmantošanu un jebkuru citu nelikumīgu, neētisku vai apšaubāmu rīcību.

11. Sabiedrība savā darbībā īsteno operacionālo neatkarību, nodrošinot, ka to personu, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, pienākumi ir savstarpēji nodalīti un šīs personas var ziņot par pārbaudes rezultātiem un citiem apsvērumiem, tai skaitā sniegt ierosinājumus, tieši sabiedrības padomei un valdei.

12. Pamatfunkciju savstarpējā nodalīšana pati par sevi nenodrošina operacionālo neatkarību. Tās nodrošināšanai ir nepieciešami arī citi pasākumi. Sabiedrība izvērtē un dokumentē nepieciešamību veikt papildu pasākumus operacionālai neatkarībai un pamatfunkciju neatkarības nodrošināšanai.

13. Sabiedrības padome un valde nemazina no personām, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, saņemto ziņojumu nozīmīgumu.

2.2. Politikas

14. Sabiedrība nodrošina, ka visas pārvaldības sistēmas darbības nodrošināšanai izstrādātās politikas ir savstarpēji saskaņotas, kā arī atbilst sabiedrības darbības stratēģijai. Katrā politikā skaidri nosaka vismaz šādu informāciju:

14.1. izvirzītos mērķus;

14.2. veicamos uzdevumus un par to veikšanu atbildīgo personu vai struktūrvienību;

14.3. procesu aprakstu un ziņojumu sniegšanas kārtību;

14.4. attiecīgo organizatorisko struktūrvienību pienākumu informēt personas, kuras atbild par sabiedrības pamatfunkcijām, par visiem faktiem, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi.

15. Sabiedrība nodrošina, ka politikās, kas attiecas uz pamatfunkcijām, ir noteikta arī to vieta sabiedrības struktūrā un personu, kuras atbild par minētajām pamatfunkcijām, tiesības un pilnvaras.

16. Sabiedrība drīkst apvienot politikas pēc saviem ieskatiem saskaņā ar tās organizatorisko struktūru un procesiem.

17. Sabiedrība nodrošina atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/35 275. panta principiem. Papildus sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma politika atbilst šādiem principiem:

17.1. tā neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības risku vadības stratēģijā noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

17.2. tā neierobežo sabiedrības spēju stiprināt pašu kapitālu.

18. Ja sabiedrība izveido atalgojuma komiteju, tā nodrošina, ka komitejas locekļiem ir atbilstoša pieredze un zināšanas, lai spētu veikt atalgojuma politikas neatkarīgu izvērtējumu un pārraudzību. Ja atalgojuma komiteja nav izveidota, tās pienākumus veic sabiedrības padome pilnā sastāvā.

19. Sabiedrība apstiprina politikas un procedūras, kurās norāda, kā tā nosaka un pārvalda interešu konfliktus, tai skaitā ar ieguldījumiem saistītus interešu konfliktus, ietverot tajās vismaz:

19.1. kritērijus interešu konflikta noteikšanai un tā pienācīgai pārvaldībai;

19.2. interešu konflikta gadījumus, par kuriem informē valdi vai padomi;

19.3. darbības, kuras interešu konflikta gadījumā jāveic apdrošinājuma ņēmēju interesēs;

19.4. kārtību, kādā informācija par faktiskajiem vai iespējamiem interešu konflikta gadījumiem jāatklāj apdrošinājuma ņēmējiem un labuma guvējiem.

2.3. Plāni neparedzētu situāciju novēršanai

20. Saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/35 258. panta 3. punktu sabiedrība veic regulāru tādu būtisku risku, kuru pārvaldībai nepieciešams izstrādāt plānus neparedzētu situāciju novēršanai jomās, kurās sabiedrība ir neaizsargāta, identificēšanu un novērtēšanu, kā arī regulāri pārskata, atjaunina un novērtē šo plānu efektivitāti.

21. Sabiedrība regulāri pārskata plānus neparedzētu situāciju novēršanai un izvērtē tajos ietverto pasākumu atbilstību gadījumam, kad varētu iestāties neparedzēta situācija.

22. Sabiedrība nodrošina, ka darbinieki ir informēti un pārzina savu lomu neparedzētu situāciju novēršanā.

2.4. Pārvaldības sistēmas iekšējā pārbaude

23. Pārvaldības sistēmas iekšējā pārbaude aptver gan pārvaldības sistēmas izvērtējumu kopumā, gan būtiskāko darbības jomu padziļinātu novērtēšanu, sniedzot rekomendācijas pārvaldības sistēmas un tajā ietilpstošo jomu pilnveidei. Sabiedrība nosaka pārbaudes apjomu un biežumu, ņemot vērā sabiedrības darbības veidus, apjomu un darbībai raksturīgo risku sarežģītību gan sabiedrības, gan grupas līmenī, kā arī grupas struktūru.

24. Sabiedrība nodrošina, ka vērtējamās darbības jomas, konstatējumi un secinājumi tiek dokumentēti. Ar novērtējumu iepazīstina sabiedrības padomi, kura ir atbildīga par galīgo lēmumu pieņemšanu, dokumentējot tās pieņemtos lēmumus par konstatēto nepilnību novēršanu un rekomendāciju ieviešanu. Sabiedrības padome nosaka rekomendāciju īstenošanas pārbaudes kārtību. Sabiedrība nodrošina, ka tiek veikti un dokumentēti pasākumi rekomendāciju īstenošanai.

2.5. Darījumu veikšana un lēmumu pieņemšana

25. Sabiedrība par būtiskiem darbības veidiem izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles procedūras. Lai nodrošinātu darījuma atbilstību sabiedrības politikām un normatīvo aktu prasībām, procedūrās ietver vismaz darījuma veicēja pilnvarošanas kārtību, tai skaitā norāda dokumentus, kuri jāsagatavo lēmumu pieņemšanas procesā līdz brīdim, kad tiek apstiprināta darījuma veikšana, un darbiniekus, kuri apstiprina attiecīgo lēmumu pieņemšanu, kā arī darījuma apstrādes un kontroles kārtību.

26. Sabiedrība nodrošina, ka neviens būtisks sabiedrības lēmums, kurš ietekmē sabiedrības stratēģiju, darbību un vadību, kuram var būt nopietnas tiesiskas sekas un ietekme uz regulējošo prasību ievērošanu, kuram ir būtiska ietekme uz sabiedrības finansiālo stāvokli vai darbinieku vai apdrošinājuma ņēmēju interesēm vai kurš var ietekmēt sabiedrības reputāciju, netiek pieņemts vienpersoniski.

27. Sabiedrība nodrošina padomes un valdes pieņemto lēmumu dokumentēšanu un to, ka sabiedrības darbībai būtisko lēmumu pieņemšanā ir ņemta vērā no risku pārvaldības sistēmas iegūtā informācija.

2.6. Informācijas atklāšana un pārskatu sagatavošana

28. Sabiedrība izstrādā informācijas atklāšanas politiku, kas, ievērojot šo noteikumu 15., 16. un 162. punktā noteiktās prasības, papildus nosaka:

28.1. personas un funkcijas, kas ir atbildīgas par publiski atklājamās informācijas sagatavošanu un pārskatīšanu;

28.2. aprakstu procesam, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta informācijas atklāšanas prasību izpilde;

28.3. aprakstu procesam, kas nosaka kārtību, kādā sabiedrības padome un valde izskata un apstiprina ziņojumus par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli;

28.4. publiski pieejamo informāciju, kas pēc būtības un apjoma ir līdzvērtīga informācijai saistībā ar ziņojumiem par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli, vai tās kritēriju uzskaitījumu;

28.5. tādu specifisku informāciju vai kritērijus tās identificēšanai, ko saskaņā ar normatīvajos aktos, kas nosaka ziņojuma par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli sagatavošanu, minētajām kategorijām sabiedrība plāno nepubliskot pēc atbilstošas Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas;

28.6. papildu informāciju vai skaidrojumu par maksātspēju un finansiālo stāvokli, ko sabiedrība atklāj brīvprātīgi.

29. Sabiedrība neuzņemas līgumiskas saistības, kas liek ievērot slepenību un konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kura ir ietverama ziņojumos par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspēju un finansiālo stāvokli.

30. Sabiedrība nodrošina, ka Latvijas Bankai sniedzamo pārskatu sagatavošanas politika, ievērojot šo noteikumu 15., 16. un 162. punktā noteiktās prasības, papildus nosaka:

30.1. personas un funkcijas, kas ir atbildīgas par pārskatu sagatavošanu un pārbaudi;

30.2. procesu un termiņu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas Bankai sniedzamo pārskatu sagatavošanu un veiktu kvalitātes pārbaudes un apstiprināšanu, izklāstu;

30.3. procesu un kontroles mehānismu, kas nodrošina sniegto datu uzticamību, pilnīgumu un konsekvenci, skaidrojumu.

3. Risku pārvaldība

31. Sabiedrība izstrādā risku pārvaldības politiku un procedūras, lai identificētu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu pastāvošos vai iespējamos riskus vismaz šādās darbības jomās:

31.1. risku parakstīšana un tehnisko rezervju veidošana;

31.2. aktīvu un saistību pārvaldība;

31.3. ieguldījumu riska pārvaldība;

31.4. likviditātes riska pārvaldība;

31.5. operacionālā riska pārvaldība;

31.6. kredītriska (darījumu partneru saistību nepildīšanas riska) pārvaldība;

31.7. ilgtspējas riska pārvaldība;

31.8. risku mazināšanas metodes.

32. Sabiedrības valde ir atbildīga par risku pārvaldības sistēmas efektīvu funkcionēšanu.

3.1. Risku pārvaldības politika un procedūras

33. Izstrādājot, dokumentējot un īstenojot Deleģētās regulas 2015/35 259. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minēto risku pārvaldības politiku un nodrošinot atbilstošas kontroles procedūras, sabiedrība:

33.1. nosaka sabiedrībai būtisko risku kategorijas un risku mērīšanas metodes kvantitatīvi izmērāmiem riskiem (piemēram, apdrošinātajam riskam, kredītriskam, tirgus riskam, operacionālajam riskam) un risku novērtēšanas metodes kvantitatīvi nenosakāmiem riskiem (piemēram, reputācijas riskam, riskiem, kuri izriet no sabiedrības pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem), kā arī atsevišķu risku mērīšanas un novērtēšanas regularitāti;

33.2. apraksta, kā sabiedrība pārvalda katru atsevišķo būtisko riska kategoriju un riska jomu un jebkādu potenciālo risku savstarpējo mijiedarbību;

33.3. nosaka risku kontroles procedūras, tai skaitā pieļaujamos risku līmeņus visās būtiskajās risku kategorijās saskaņā ar risku līmeņiem, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, kā arī risku ierobežošanas metodes, lai mazinātu kvantitatīvi nenosakāmus riskus;

33.4. apraksta risku saistību ar vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu atbilstoši risku un maksātspējas pašu novērtējumam, normatīvajos aktos noteiktajām pašu kapitāla prasībām un sabiedrības apstiprinātajiem pieļaujamajiem risku līmeņiem;

33.5. apraksta regulāro stresa testu veikšanas biežumu un to saturu, kā arī situācijas, kurās veic ārkārtas stresa testus;

33.6. nosaka kārtību, kādā sabiedrības padome, valde, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona un struktūrvienību vadītāji regulāri saņem informāciju par sabiedrības darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem, to apmēru un tendencēm, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

33.7. nosaka pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu risku pārvaldībā starp struktūrvienībām.

34. Veicot sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, sabiedrība piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes, tai skaitā stresa testēšanu, ko sabiedrība izmanto gan būtisko risku, gan risku savstarpējās mijiedarbības izvērtēšanai. Sabiedrība dokumentē un regulāri pārskata izmantojamo analītisko metožu izvēli, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses. Sabiedrība, vērtējot riskus, nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kvantitatīvajām metodēm un kvantitatīvo risku mērīšanu vienmēr papildina ar kvalitatīvo novērtējumu.

35. Sabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido risku identificēšanas un pārvaldības politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. Sabiedrība izvērtē tās darbības atbilstību risku identificēšanas un pārvaldības politikās un procedūrās noteiktajam, šo politiku un procedūru piemērotību un efektivitāti, kā arī to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kurus sabiedrība veikusi, lai novērstu šajās politikās un procedūrās atklātos trūkumus.

3.2. Risku parakstīšana un tehnisko rezervju veidošana

36. Papildus Deleģētās regulas 2015/35 260. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minētajam sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas risku nosaka vismaz:

36.1. apdrošināšanas darbības veidus un to raksturojumu, kā arī apdrošināmos riskus, ko sabiedrība vēlas uzņemties;

36.2. veicamos pasākumus, lai nodrošinātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju ienākumu pietiekamību sagaidāmo atlīdzību un izdevumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanu segšanai;

36.3. risku, kuri izriet no sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, tai skaitā apdrošināšanas līgumos ietvertajām iespējām un finanšu garantijām, identificēšanas kārtību;

36.4. kārtību, kādā jaunu apdrošināšanas produktu izstrādāšanas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmijas aprēķināšanas procesā ņem vērā ar ieguldījumiem saistītos ierobežojumus;

36.5. kārtību, kādā jaunu apdrošināšanas produktu izstrādāšanas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmijas aprēķināšanas procesā ņem vērā cedēto pārapdrošināšanu, retrocesiju vai citas risku mazināšanas metodes.

37. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas risku var iekļaut arī:

37.1. maksimāli pieļaujamo riska darījumu apmēru noteiktās risku koncentrācijas grupās;

37.2. iekšējos risku parakstīšanas limitus dažādiem apdrošināšanas produktiem un klasēm;

37.3. izvēlētās cedētās pārapdrošināšanas, retrocesijas un citu risku mazināšanas stratēģiju un to efektivitātes pamatojumu.

38. Sabiedrība nodrošina, ka visas uz risku parakstīšanu attiecināmās politikas un procedūras tiek lietotas visos apdrošināšanas līgumu izplatīšanas kanālos.

3.3. Aktīvu un saistību pārvaldība

39. Aktīvu un saistību pārvaldība ir lēmumu par aktīviem un saistībām saskaņošana, lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar aktīvu un saistību vērtību nelabvēlīgām izmaiņām.

40. Papildus ieguldījumu stratēģijai aktīvu un saistību stratēģijā apraksta, kā finanšu un apdrošināšanas riski ietekmēs aktīvus un saistības īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja nepieciešams, abas stratēģijas kombinē.

41. Papildus Deleģētās regulas 2015/35 260. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētajam sabiedrība nodrošina, ka attiecībā uz aktīvu un saistību pārvaldību sabiedrības risku pārvaldības politika ietver vismaz šādu informāciju:

41.1. aktīvu un saistību nesabalansētības veidu noteikšanas un novērtēšanas procedūras aprakstu vismaz būtisku termiņu un valūtu griezumā;

41.2. izmantojamo risku mazināšanas metožu un attiecīgo risku mazināšanas metožu izmantošanas sagaidāmās ietekmes uz aktīvu un saistību pārvaldību aprakstu;

41.3. apmēru, kādā sabiedrība pieļauj aktīvu un saistību nesabalansētību vismaz būtisku termiņu un valūtu griezumā;

41.4. veicamo stresa testu pamatmetodes un to veikšanas biežumu.

3.4. Ieguldījumu riska pārvaldība

42. Ieguldījumu riska pārvaldībai sabiedrība izstrādā rādītāju kopumu, kurš raksturo atbilstoši sabiedrības risku pārvaldības politikai un darbības stratēģijai veikto ieguldījumu riska profilu un līmeni.

43. Papildus Deleģētās regulas 2015/35 260. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajam sabiedrība risku pārvaldības politikā par ieguldījumu risku nosaka: