Minimālās prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldības sistēmai

141.2. viedokli par galvenajiem riska faktoriem, kas ietekmēs apdrošināšanas darbības ienesīgumu nākamā gada laikā, izvērtējot tādu ārējo faktoru kā inflācija, juridiskie un ilgtspējas riski, apdrošināšanas darbības apjoma izmaiņas vai tirgus vides izmaiņas iespējamo ietekmi uz nākotnes peļņu;

141.3. viedokli par plānoto līgumu noteikumu un nosacījumu izmaiņu iespējamo finansiālo ietekmi;

141.4. mainīguma pakāpi, kas raksturo sagaidāmo ienesīgumu, kā arī šīs mainīguma pakāpes atbilstību riskiem, kurus sabiedrība vēlas uzņemties.

142. Viedoklī par cedētās pārapdrošināšanas politiku papildus Deleģētās regulas 2015/35 272. panta 7. punkta prasībām ietver vismaz šādu informāciju:

142.1. par cedētās pārapdrošināšanas izvietojuma atbilstību sabiedrībā noteiktajam pieļaujamajam riska līmenim;

142.2. par cedētās pārapdrošināšanas ietekmi uz neto tehnisko rezervju apmēru;

142.3. par cedētās pārapdrošināšanas piemērošanas efektivitāti, mazinot pašu kapitāla svārstīgumu.

143. Sabiedrība, kas izmanto iekšējo modeli, aktuārās funkcijas ietvaros piedalās risku, uz kuriem attiecas iekšējais modelis, noteikšanā un mijiedarbības starp šiem riskiem un pārējiem riskiem izvērtēšanā. Aktuārās funkcijas iesaiste ir balstīta uz tehnisko analīzi un atspoguļo aktuārās funkcijas pieredzi un zināšanas.

144. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ziņo sabiedrības valdei par jebkuru būtisku novirzi, kas konstatēta, veicot tehnisko rezervju vislabākās aplēses salīdzināšanu ar faktisko situāciju. Ziņojumā norāda novirzes iemeslus un sniedz priekšlikumus par izmaiņām izmantotajos pieņēmumos vai aprēķina metodēs, lai uzlabotu tehnisko rezervju vislabākās aplēses aprēķinus.

145. Ziņojumā sabiedrības padomei un valdei, kas jāsagatavo atbilstoši Deleģētās regulas 2015/35 272. panta 8. punkta prasībām, ietver vismaz šādu informāciju:

145.1. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto metožu aprakstu un to izvēles pamatojumu;

145.2. izklāstu par būtiskākajiem pieņēmumiem, uz kuriem balstītas tehnisko rezervju aprēķinu metodes, un to izvēles pamatojumu, kā arī norādes par tehnisko rezervju aprēķinu pamatā esošo pieņēmumu jutīgumu katram no būtiskajiem riskiem;

145.3. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu pārbaudes aprakstu, ietverot informāciju par veiktajām datu korekcijām;

145.4. atbilstības novērtējumu un tehnisko rezervju apstiprināšanas rezultātus;

145.5. viedokli par risku parakstīšanas politiku;

145.6. viedokli par cedētās pārapdrošināšanas politiku;

145.7. aprakstu par piedalīšanos to risku modelēšanā, kas ir kapitāla prasību aprēķina pamatā.

146. Sabiedrība Deleģētās regulas 2015/35 272. panta 8. punktā noteikto aktuārās funkcijas sagatavoto ziņojumu par iepriekšējo gadu iesniedz Latvijas Bankai rakstveidā vienlaikus ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 91. panta pirmajā daļā minētā ziņojuma par maksātspēju un finansiālo stāvokli publiskošanu.

11. Ārpakalpojumi

147. Par sabiedrībai svarīgām (būtiskām) ir uzskatāmas šādas funkcijas:

147.1. pamatfunkcijas;

147.2. grāmatvedības kārtošana;

147.3. informācijas tehnoloģiju uzturēšana;

147.4. pašu riska un maksātspējas novērtējuma organizēšana;

147.5. ieguldījumu veikšana un pārvaldība;

147.6. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana;

147.7. apdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.

148. Papildus šo noteikumu 147. punktā minētajām sabiedrība var noteikt citas funkcijas vai darbības, kuras tā uzskata par būtiskām, vadoties pēc tā, vai sabiedrība bez konkrētās ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības varētu sniegt pakalpojumus apdrošinājuma ņēmējiem.

149. Sabiedrība nodrošina, ka jebkura pakalpojuma sniedzēja, tai skaitā apdrošināšanas starpnieka, kurš nav sabiedrības darbinieks, bet kuram ir piešķirtas pilnvaras parakstīt apdrošināšanas risku vai kārtot atlīdzības sabiedrības vārdā, darbība ir pakļauta ārpakalpojumu sniegšanas prasībām.

150. Ja būtiskas funkcijas tiek nodotas ārpakalpojuma sniedzējam grupas ietvaros, grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība papildus Deleģētās regulas 2015/35 274. panta 2. punktā minētajam nosaka un dokumentē, kuras funkcijas attiecas uz katru konkrēto grupas struktūrvienību, un nodrošina, ka būtisku funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam nelabvēlīgi neietekmē to veikšanu katrā konkrētā grupas struktūrvienībā.

151. Sabiedrība, kura izmanto ārpakalpojumus vai apsver to izmantošanu, ārpakalpojumu saņemšanas politikā nosaka sabiedrības pieeju un procesus ārpakalpojumu nodrošināšanā no līguma noslēgšanas līdz tā izbeigšanai. Ārpakalpojumu izmantošanas politikā ietver vismaz:

151.1. sabiedrībai būtiskas funkcijas vai darbības noteikšanas kritērijus;

151.2. informāciju, kā tiek izvēlēts piemērotas kvalitātes pakalpojuma sniedzējs un kā un cik bieži tiek izvērtēta tā darbība un sasniegtie rezultāti;

151.3. informāciju, kas jāiekļauj rakstveida līgumā ar ārpakalpojuma sniedzēju;

151.4. sabiedrības rīcību plānā neparedzētu situāciju novēršanai, tai skaitā situācijā, kad sabiedrībai būtisko funkciju vai darbību nodrošināšana ārpakalpojumā tiek pārtraukta;

151.5. kārtību, kādā tiek nodrošināta pastāvīga uzraudzība, lai ārpakalpojumi atbilstu sabiedrības politikās noteiktajām prasībām un kvalitātes standartiem, īpaši attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējiem deleģētajām svarīgām (būtiskām) funkcijām;

151.6. kārtību ziņojumu saņemšanai no ārpakalpojumu sniedzējiem;

151.7. kārtību ārpakalpojumu sniedzēju darbības rezultātu un saņemto ziņojumu novērtēšanai;

151.8. kārtību visas no ārpakalpojumu sniedzējiem saņemtās būtiskās informācijas, tai skaitā ziņojumu par darbības nepārtrauktības pasākumiem un pārbaudēm, izskatīšanai.

152. Sabiedrība nosūta Latvijas Bankai paziņojumu par svarīgu (būtisku) funkciju nodošanu ārpakalpojuma sniedzējam. Paziņojumā ietver sniegtā pakalpojuma būtību, ārpakalpojuma sniedzēja nosaukumu un iemeslus, kāpēc jāizmanto ārpakalpojuma sniedzējs. Ja ārpakalpojums skar kādu no pamatfunkcijām, paziņojumā iekļauj arī par šo pamatfunkciju atbildīgā pakalpojuma sniedzēja vārdu un uzvārdu vai amata nosaukumu.

153. Sabiedrība nodrošina, ka pirms pamatfunkcijas deleģēšanas ārpakalpojuma sniedzējam personas, kuras nodrošinās pamatfunkcijas veikšanu, tiek novērtētas, piemērojot šo noteikumu 8.2. apakšnodaļā minētās atbilstības un piemērotības procedūras.

154. Sabiedrība ieceļ amatā pienākumu veikšanai atbilstošu un piemērotu personu, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, kas ir nodota ārpakalpojuma sniedzējam, un papildus šo noteikumu 152. punkta prasībām iesniedz Latvijas Bankai informāciju, kas apliecina šīs personas atbilstību un piemērotību. Atbildīgajai personai ir pietiekamas zināšanas un pieredze saistībā ar deleģēto pamatfunkciju, lai varētu uzraudzīt un izvērtēt ārpakalpojuma sniedzēja darbību un tās rezultātus.

12. Īpašās prasības grupas pārvaldības sistēmai

155. Sabiedrība, kas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajām prasībām ir pakļauta grupas uzraudzībai, nosaka atbilstošas iekšējās pārvaldības sistēmas prasības visā grupā, skaidri sadalot pienākumus starp visām grupā ietilpstošajām sabiedrībām, un ņem vērā attiecīgo risku pārvaldības struktūru un organizāciju grupas līmenī.

156. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība, izveidojot savu pārvaldības sistēmu, nodrošina, ka netiek nelabvēlīgi ietekmēti citu grupas sastāvā ietilpstošo sabiedrību vadības struktūru pienākumi.

157. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība pārvaldības sistēmai grupas līmenī nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

157.1. ievieš atbilstošu un efektīvu kārtību, metodes un procedūras, kā arī nosaka atbildības sadalījumu grupā un to regulāri pārskata, nodrošinot iespēju pārraudzīt un pārvaldīt riskus un iekšējās kontroles sistēmas darbību individuālā līmenī;

157.2. ievieš ziņojumu sniegšanas struktūru un sistēmas, kas nodrošina efektīvu augšupejošu un lejupejošu informācijas plūsmu grupā;

157.3. dokumentē un informē visas grupas sabiedrības par kārtību un metodēm, ko izmanto, lai noteiktu, mērītu, uzraudzītu un pārvaldītu visus riskus, kuriem grupa tiek pakļauta, un ziņotu par tiem;

157.4. ņem vērā visu sabiedrību, kuras ietilpst grupā, intereses un to, kā šīs intereses sekmē grupas kopējā mērķa sasniegšanu ilgtermiņā.

12.1. Grupas organizatoriskā struktūra

158. Grupas uzraudzībai pakļautas sabiedrības padome un valde sadarbojas ar grupā ietilpstošo sabiedrību padomēm un valdēm, pieprasot informāciju un kritiski izvērtējot lēmumus par jautājumiem, kuri var skart apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu.

159. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība novērtē, kā izmaiņas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupas struktūrā ietekmē katras grupā ietilpstošās sabiedrības darbības stabilitāti, un savlaicīgi veic vajadzīgās korekcijas.

160. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pienācīgas zināšanas par grupas korporatīvo organizāciju, katras grupā ietilpstošās sabiedrības darbību, saikni un attiecībām ar citām grupā ietilpstošajām sabiedrībām un par riskiem, kurus rada grupas struktūra.

161. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība veic organizatoriskās struktūras piemērotības novērtēšanu grupas līmenī.

12.2. Grupas politikas

162. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina politiku ieviešanu visā grupā un citu grupas sabiedrību politiku saskaņošanu ar grupas politikām.

163. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka grupas līmenī katras sabiedrības loma un atbildība attiecībā uz grupas vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un procedūrām ir skaidri definēta grupas politikā.

164. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība ievēro savas pārvaldības prasības un pati nosaka savas stratēģijas un politikas, kas ir atbilstošas grupas stratēģijām un politikām. Piemērojot grupas līmeņa lēmumus un procedūras, tiek nodrošināts, ka individuāla sabiedrība ievēro Latvijas Bankas izdotos noteikumus un atbilst normatīvo aktu prasībām.

165. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība apstiprina un ievieš atalgojuma politiku visai grupai saskaņā ar grupas risku vadības stratēģiju atbilstoši grupas organizatoriskajai struktūrai, sarežģītībai un specifikai, kā arī nodrošina to, ka grupas sastāvā ietilpstošās sabiedrības ievēro grupas atalgojuma politiku.

12.3. Grupas risku pārvaldība

166. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība ņem vērā riskus gan individuālā, gan grupas līmenī un to mijiedarbību risku pārvaldības sistēmā, īpaši:

166.1. reputācijas risku un risku, kas rodas no grupas iekšējiem darījumiem, kā arī risku koncentrāciju, ieskaitot nelabvēlīgās ietekmes risku grupas līmenī;

166.2. mijiedarbību starp riskiem, kas rodas, veicot darbību dažādās sabiedrībās un dažādās jurisdikcijās;

166.3. riskus, kas rodas no ārvalstu sabiedrībām;

166.4. riskus, kas rodas no Deleģētās regulas 2015/35 1. panta 51. punktā minētajām sabiedrībām;

166.5. riskus, kas rodas no Deleģētās regulas 2015/35 1. panta 50. punktā minētajām sabiedrībām.

167. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība izstrādā un ievieš risku pārvaldībai grupas līmenī atbilstošus procesus un procedūras, lai noteiktu, mērītu, pārvaldītu un uzraudzītu risku koncentrāciju un riskus, kuriem ir vai varētu tikt pakļauta grupa un katra atsevišķa sabiedrība, kā arī ziņotu par tiem.

168. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība iekļauj risku pārvaldībā grupas līmenī atbilstošus procesus un procedūras, lai noteiktu, mērītu, pārvaldītu un uzraudzītu grupas iekšējos darījumus, tai skaitā būtiskus un ļoti būtiskus iekšējos darījumus, kā arī ziņotu par tiem.

169. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka grupas risku pārvaldības struktūra un organizācija nelabvēlīgi neietekmē sabiedrības juridisko spēju pildīt savas tiesiskās, normatīvās un līgumiskās saistības.

170. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības padome un valde ir atbildīga par risku pārvaldības sistēmas efektīvu funkcionēšanu visā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupā. Risku pārvaldības sistēmā grupas līmenī ietver vismaz šādus procesus:

170.1. stratēģisko lēmumu pieņemšanu un risku pārvaldības politiku apstiprināšanu;

170.2. riska uzņemšanās līmeņa un pieļaujamā riska atbilstības noteikšanu;

170.3. risku identifikāciju, mērīšanu, pārvaldību un kontroli.

171. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu 170.1. apakšpunktā minētie stratēģiskie lēmumi un politikas atbilst grupas struktūrai, lielumam un grupā ietilpstošo sabiedrību darbībai un tai piemītošajiem riskiem, tādējādi nodrošinot integrētu, konsekventu un efektīvu risku pārvaldību grupā.

12.4. Grupas iekšējās kontroles sistēma

172. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina konsekventu iekšējās kontroles sistēmu īstenošanu visā grupā.

173. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina, ka iekšējā audita politika grupas līmenī:

173.1. koordinē iekšējā audita darbību visā grupā;

173.2. nodrošina atbilstību iekšējā audita prasībām grupas līmenī.

174. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus un aktuāro viedokli par risku parakstīšanu grupā, aktīviem un saistībām, grupas maksātspējas stāvokli, grupas sagaidāmo maksātspējas stāvokli, par stresa testiem un scenāriju testiem tehnisko rezervju jomā, aktīvu un pasīvu pārvaldību, dividenžu sadalījumu saistībā ar diskrecionārajiem labumiem, risku parakstīšanas politiku, cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un citiem risku pārnešanas vai mazināšanas veidiem, kā arī par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju un diskrecionāro labumu atbilstību un pietiekamību un to aprēķināšanas (noteikšanas) kārtību.

175. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka aktuārās funkcijas ietvaros tiek sniegts atzinums par cedētās pārapdrošināšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas programmu visā grupā.

13. Noslēguma jautājums

176. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 3. novembra normatīvos noteikumus Nr. 208 "Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, Nr. 218; 2021, Nr. 251).

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks