Cēsu novada pašvaldības nolikums

70. Ja citi normatīvie akti vai domes lēmums tieši nenoteic, ka attiecīgās maksas noteikšana ir domes kompetencē, un ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumu, maksu par:

70.1. pašvaldības īpašuma lietošanu apstiprina vai nosaka institūcija, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par pašvaldības īpašuma iznomāšanu;

70.2. maksu par pašvaldības iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem, izņemot maksu par siltumenerģijas piegādi, centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas lietošanu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosaka iestādes vadītājs, to saskaņojot ar izpilddirektoru un Centrālās administrācijas Finanšu pārvaldi. Kārtību, kādā nosaka maksu par pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumiem, nosaka izpilddirektors.

71. Lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu uz pašvaldības nekustamo īpašumu un maksas apmēru pieņem dome.

72. Lēmumu par kustamā vai nekustamā īpašuma nomāšanu no citas personas pašvaldības iestādes vajadzībām pieņem iestāde, kuras uzdevumu izpildei īpašums nepieciešams.

73. Pašvaldības īpašuma atsavināšanas vai iznomāšanas procesu organizē iestāde, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā īpašums nodots. Iestāde, organizējot pašvaldības īpašuma atsavināšanu vai iznomāšanu, nodrošina mantas novērtēšanu, domes vai attiecīgās komisijas lēmuma projekta sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai, izsoles procesa organizēšanu un citu darbību veikšanu. Mantas novērtēšanas komisiju izveido ar attiecīgās iestādes vadītāja rīkojumu. Pašvaldības īpašuma atsavināšanas izsoles rezultātus apstiprina izpilddirektors.

74. Atļauju atsavināt pašvaldības kustamo mantu dod Attīstības un teritorijas plānošanas komisija. Atļauju nodot pašvaldības kustamo mantu citai publiskai personai īpašumā vai lietošanā bez atlīdzības dod izpilddirektors.

75. Pašvaldības iestāžu valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo un kustamo mantu viena pašvaldības iestāde nodod citai pašvaldības iestādei valdījumā vai lietošanā ar izpilddirektora rīkojumu un pieņemšanas nodošanas aktu, kuru paraksta iestāžu vadītāji un to norādītie atbildīgie darbinieki.

76. Pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka domes izdotajā iekšējā normatīvajā aktā.

10. Sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā

77. Saziņai ar sabiedrību, tai skaitā informēšanai par Pašvaldības darbu un aktualitātēm, Pašvaldība:

77.1. izdod bezmaksas informatīvo izdevumu "Cēsu Novada Vēstis" drukātā formātā un elektroniskā versijā, kas pieejams Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.cesunovads.lv;

77.2. uztur Pašvaldības oficiālo tīmekļvietni www.cesunovads.lv, teritoriālā iedalījuma vienību apvienību un Pašvaldību iestāžu tīmekļvietnes, kā arī izmanto citus saziņas kanālus;

77.3. izveido klientu apkalpošanas centrus;

77.4. organizē iedzīvotāju sapulces (iedzīvotāju tikšanās ar Pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem) katrā teritoriālā iedalījuma vienībā.

78. Oficiālajā komunikācijā saziņai ar sabiedrību Pašvaldība ievēro šādus pamatprincipus: informācija ir profesionāla, patiesa un objektīva, tā ir balstīta cieņā, pieklājībā, godīgumā, izpalīdzībā un sadarbībā. Pašvaldība rūpējas, lai informācija ir viegli saprotama (vienkāršā valodā), viegli atrodama, aktuāla, ērti izmantojama, publicēta iekļaujošā un atkal izmantojama veidā.

79. Pašvaldība iesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotājus sabiedrībai un Pašvaldības attīstībai svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā, un, atkarībā no lēmuma pieņemšanas posma, nepieciešamības vai normatīvo aktu prasībām:

79.1. organizē iedzīvotāju aptaujas;

79.2. organizē iedzīvotāju sapulces katrā teritoriālā iedalījuma vienībā;

79.3. veido darba grupas, konsultatīvas padomes un komisijas, kuru sastāvā iekļauj iedzīvotājus;

79.4. nodrošina sabiedrības viedokļa noskaidrošanu saistošo noteikumu projekta izstrādes gaitā;

79.5. publicē domes lēmumu projektus Pašvaldības tīmekļvietnē šajā nolikumā noteiktajā kārtībā;

79.6. uzaicina sabiedrības pārstāvjus dalībai domes komitejas vai domes sēdē viedokļa noskaidrošanai;

79.7. nodrošina līdzdalības budžetu un tā īstenošanu;

79.8. nodrošina iedzīvotāju padomes;

79.9. organizē publiskās apspriešanas šajā nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā;

79.10. organizē pašvaldības referendumus;

79.11. izmanto citus sabiedrības iesaistes veidus, kas veicina Pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti Pašvaldības darbā, to interešu ievērošanu un Pašvaldības ilgtspējīgu attīstību.

80. Kārtību, kādā iedzīvotājus iesaista darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai komisijās, nosaka lēmumā vai rīkojumā par to izveidošanu vai minētās institūcijas nolikumā.

81. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", nepieciešamības gadījumā tos nosūtot attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ievietojot citos saziņas kanālos. Saistošo noteikumu projektu un tam pievienotā paskaidrojuma raksta publicēšanu nodrošina pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā, paredzot termiņu sabiedrības viedokļa sniegšanai ne mazāk kā divas nedēļas un norādot atbildīgo iestādi un kontaktpersonu.

82. Viedokli par saistošo noteikumu projektu var iesniegt, nosūtot Pašvaldībai kā elektronisku iesniegumu uz Pašvaldības e-adresi, kā elektroniski parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi dome@cesunovads.lv, nogādājot Pašvaldībā pašrocīgi parakstītu iesniegumu vai aizpildot iesnieguma veidlapu kādā no pašvaldības klientu apkalpošanas centriem. Iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai – vārds un uzvārds, kā arī adrese un e-pasta adrese saziņai vai cita kontaktinformācija; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese, pārstāvja vārds uzvārds un amats, e-pasta adrese saziņai vai cita kontaktinformāciju).

83. Viedoklis, kura iesniedzējs nav identificējams, kura saturs nav attiecināms uz konkrēto saistošo noteikumu projekta tekstu vai nav saprotams par kuru saistošo noteikumu projektu tas izteikts, vai viedoklis, kura saturs ir objektīvi nesaprotams vai aizskarošs, netiek ņemts vērā.

84. Saņemtos viedokļus par saistošo noteikumu projektu reģistrē dokumentu vadības sistēmā. Saistošo noteikumu projekta sagatavotājs viedokļus apkopo un atspoguļo saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, norādot vērā ņemtos viedokļus, vērā neņemtos viedokļus un pamatojumu. Individuālas atbildes uz saņemtiem iesniegumiem netiek sniegtas.

85. Pašvaldība atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus), piešķirot finansiālu atbalstu vai citu atbalstu sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu īstenošanai un to pamatdarbības nodrošināšanai Domes noteiktajos gadījumos un kārtībā.

11. Kārtība, kādā organizējama publiskā apspriešana

86. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, konsultatīvos nolūkos Pašvaldība visā tās teritorijā vai kādā daļā (teritoriālā iedalījuma vienībā vai vairākās kopā) var rīkot publisko apspriešanu par tās autonomās kompetences jautājumiem.

87. Publisko apspriešanu organizē pēc pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iniciatīvas, ja publiskās apspriešanas ierosinājumu ir parakstījuši vismaz desmit procenti no visas pašvaldības deklarētajiem iedzīvotājiem par jautājumiem, kas skar visu pašvaldību, vai pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienības vai vairāku teritoriālā iedalījuma vienību iedzīvotājiem par jautājumiem, kas skar konkrēto teritoriālo vienību vai vairākas kopā. Iedzīvotāju skaitu nosaka, ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra datus uz ierosinājuma iesniegšanas gada 1. janvāri.

88. Publisko apspriešanu nerīko Pašvaldības likumā noteiktajos gadījumos.

89. Lēmumu par publiskās apspriešanas rīkošanu pieņem dome ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas.

90. Domes lēmumā par publisko apspriešanu norāda:

90.1. apspriešanai nododamais jautājums un iespējamās atbildes uz šo jautājumu;

90.2. norāde par to, kādu Pašvaldības teritorijas daļu un kādas iedzīvotāju intereses skar apspriežamais jautājums;

90.3. publiskās apspriešanas sākuma un beiguma datumu ilgumu, kas ir vismaz trīsdesmit dienas, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

90.4. atbildes forma:

90.4.1. neformalizēta aptauja (rakstiski vai mutiski izteiktu viedokļu noskaidrošana par apspriežamo jautājumu);

90.4.2. formalizēta aptauja (socioloģiskas anketas aizpildīšana par apspriežamo jautājumu);

90.4.3. nobalsošana par vienu no iespējamajām atbildēm;

90.4.4. cita forma;

90.5. apspriešanas rezultātu apkopošanas procedūra;

90.6. vieta un laiks, kad notiks atbildīgu Pašvaldības amatpersonu tikšanās ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu risināmās problēmas (ja tas nepieciešams, ņemot vērā publiskai apriešanai nodotā jautājuma būtību);

90.7. vieta un laiks, kad publiskās apspriešanas dalībnieki var paust savu mutisku viedokli (ja noteikta mutiska viedokļu noskaidrošana);

90.8. kārtība, kādā aptaujas dalībnieki var iepazīties ar apspriežamā dokumenta projektu, kā arī ar šo dokumentu saistītajiem lēmumiem;

90.9. informatīvā apkopojuma publicēšanas kārtība;

90.10. par publisko apspriešanu atbildīgais Pašvaldības darbinieks.

91. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir domes lēmumā noteiktais pašvaldības administrācijas darbinieks, kura pienākums ir nodrošināt publiskās apspriešanas dokumentēšanu, pausto viedokļu apkopošanu, publicitāti par publisko apspriešanu un tās rezultātiem, apriežamo dokumentu publisku pieejamību, publicēt pieņemto Pašvaldības lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, kā arī veikt citus pienākumus saistībā ar publisko apspriešanu.

12. Pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

92. Pašvaldības vārdā administratīvo aktu izdod domes pilnvarota pašvaldības iestāde vai cita pašvaldības institūcija, kā arī amatpersona, izņemot gadījumu, kad likums vai Ministru kabineta noteikumi tieši nosaka to pašvaldības institūciju, tostarp domi, vai amatpersonu, kuras kompetencē ir administratīvā akta izdošana. Dome pilnvaro pašvaldības institūciju, pašvaldības iestādi vai amatpersonu izdot administratīvo aktu ar domes lēmumu, saistošajiem noteikumiem, iestādes vai citas pašvaldības institūcijas nolikumu.

93. Pašvaldības izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, iestādes vadītāja vai pašvaldības pastāvīgās komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt domē. Pašvaldības iestādes darbinieka (amatpersonas) izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt iestādes vadītājam. Likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt tajos noteiktajai institūcijai vai amatpersonai.

94. Jautājumu (tai skaitā lēmuma projektu) par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību izskatīšanai domē sagatavo izpilddirektora rezolūcijā norādītā iestāde, darbinieks vai ar rīkojumu izveidota komisija. Ja administratīvais akts vai faktiskā rīcība apstrīdama domē, domes priekšsēdētājam līdz jautājuma izskatīšanai domē ir tiesības pieņemt starplēmumus (tostarp procesuālos lēmumus). Jautājumu (tai skaitā lēmuma projektu) par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību izskatīšanai iestādes vadītājam sagatavo iestādes vadītāja rezolūcijā norādītais darbinieks vai ar rīkojumu izveidota komisija.

13. Noslēguma jautājumi

95. Nolikuma 22.1.21., 22.1.34. un 22.1.38. apakšpunkts ir spēkā līdz 2024. gada 31. augustam.

96. No 2024. gada 1. septembra saistošo noteikumu 22.1.44. apakšpunktā minētās Priekuļu vidusskolas nosaukums ir Priekuļu pamatskola.

97. Nolikuma 70.2. apakšpunkts stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs