Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi
52.1 Atbalstu, kas pasākuma ietvaros sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. pantu, var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc lēmumā sniegto atbalstu dažādām nosakāmām vai vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai ad-hoc lēmumā sniegto de minimis atbalstu, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta finansējuma intensitāti saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punktu. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, projekta iesniedzējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
52.2 Ja ar saimniecisku darbību saistītā projektā tiek pārkāptas Komisijas regulas Nr. 651/2014 vai Komisijas regulas 2023/2831 prasības vai ja, īstenojot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, tiek secināts, ka tas ir ar saimniecisku darbību saistīts projekts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (labuma guvējam) ir pienākums sadarbības iestādei atmaksāt projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta.
53. Ja projekts ir ar saimniecisku darbību nesaistīts, labuma guvējs – pētniecības organizācija – projekta īstenošanas periodā un pēc noslēguma maksājuma, veicot tehnoloģiju tiesību komercializāciju, ievēro normatīvos aktus, kas regulē tehnoloģisko tiesību komercializācijas nosacījumus.
VII. Projekta atlases un īstenošanas vispārīgie nosacījumi
54. Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi.
54.1 Otrās atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām sadarbības iestāde kā ārējos ekspertus iesaista Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas deleģētus pārstāvjus, kas, ievērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku, sniedz atzinumu par projektā paredzētā izstrādātā jaunā vai būtiski uzlabotā divējāda lietojuma produkta vai tehnoloģijas atbilstību civilajai un aizsardzības jomai vai civilajai un sabiedrības drošības vai noturības jomai (ja attiecināms).
55. Lai nodrošinātu neatkarīgu projektu īstenošanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, katra projekta iesnieguma izvērtēšanā, kā arī vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtēšanā Latvijas Zinātnes padome iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus. Iesaistot ārvalstu ekspertus, ievēro šādus nosacījumus:
55.1. ārvalstu ekspertam ir zinātnes doktora grāds;
55.2. ārvalstu eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;
55.3. ārvalstu eksperta līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;
55.4. ārvalstu eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ārvalstu ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.
55.1 Lai nodrošinātu neatkarīgu projektu iesniegumu izvērtēšanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija, deleģējot ekspertus darbam projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā, ievēro šādus nosacījumus:
55.11. eksperta kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma nozarei un tematikai;
55.12. eksperta līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta iesnieguma nozarei un tematikai;
55.13. eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.
56. Īstenojot projektu iesniegumu starptautisko ekspertīzi, Latvijas Zinātnes padome nodrošina, ka, izvērtējot projektu iesniegumus un to vidusposma un gala rezultātus, tiek izstrādāta kārtība, kādā projektu iesniegumu izvērtēšanas procesā tiks nodrošināta konfidencialitātes un interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts, kā arī, īstenojot projektu, paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību. Latvijas Zinātnes padome pārliecinās, ka ārvalstu ekspertu atlasē iesaistītie Latvijas Zinātnes padomes darbinieki un ārvalstu eksperti ir iepazinušies ar attiecīgo kārtību un parakstījuši apliecinājumu par interešu konflikta neesību.
57. Projekta ietvaros nav atbalstāmas darbības, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā un 1. panta 3. punkta "c" un "d" apakšpunktā.
58. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja nodrošina šādu nosacījumu izpildi:
58.1. maksājumu (tai skaitā avansa maksājumu) saņemšanai un maksājumu veikšanai finansējuma saņēmējs Valsts kasē vai kredītiestādē atver atsevišķu kontu, kurā veic un saņem visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus;
58.2. nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja un labuma guvēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā;
58.3. īstenojot projektu, nodrošina atsevišķu ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;
58.4. projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
59. Pasākuma ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), prasībām.
60. (Svītrots ar MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 868)
61. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 22. vai 23. punktā minētā projekta īstenošanas laikā var saņemt avansa maksājumu, kuru var izmaksāt pa daļām. Avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā publiskā finansējuma kopsummas. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja vadības sistēmā iesniegtu avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības fondu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
62. Lai nodrošinātu šo noteikumu 42., 47., 48. punktā un 34.1.7. un 52.2. apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi un novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projektā iesaistīto zinātnisko darbinieku kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši resursu vadības sistēmai finanšu, personāla un pamatdarbības procesu uzskaitei institūcijā, ievērojot šādus darba laika uzskaites nosacījumus:
62.1. darba laika uzskaiti veic par katru uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata projekta ietvaros nodarbināto zinātnisko darbinieku atbilstoši nodarbinātā zinātniskā darbinieka faktiski nostrādātajam darba laikam;
62.2. darba laika uzskaitē ietver informāciju par visiem projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka veicamajiem uzdevumiem, tai skaitā par uzdevumiem labuma guvēja institūcijā;
62.3. katrai ar pētniecību saistītajai darbībai norāda tieši saistīto pētniecības kategoriju.
63. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanu un iepirkumu veikšanu uzsāk pirmajā ceturksnī pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
64. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu atbilstoši Padomes regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
65. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.
66. Finansējuma saņēmējs vadības sistēmā uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju "Sieviešu skaits atbalsta saņēmēju vidū".
67. Šo noteikumu 23. punktā minētajos gadījumos finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz:
67.1. starpposma maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots, katrai izdevumu pozīcijai piemērojot projektam atbilstošo vidējo svērto publiskā finansējuma intensitāti;
67.2. noslēguma maksājuma pieprasījumu un:
67.2.1. pārrēķina projektam un katram labuma guvējam (ja attiecināms) pieļaujamo vidējo svērto publiskā finansējuma intensitāti un pieļaujamā publiskā finansējuma apmēru (turpmāk – pārrēķins) atbilstoši šo noteikumu 42., 47., 48., 48.1 punktā, 52.2. apakšpunktā un 1. pielikumā minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā faktisko projekta izdevumu sadalījumu pa katra labuma guvēja (ja attiecināms) projekta daļas ietvaros atbalstāmajām darbībām un pētniecības kategorijām;
67.2.2. saskaņošanai pievieno šo noteikumu 67.2.1. apakšpunktā minēto pārrēķinu un projekta grozījumu iesniegumu, kas paredz publiskā finansējuma korekciju, kuru pamato pārrēķins, ja projekta īstenošanas laikā veiktas tādas izmaksu sadalījuma izmaiņas pa šo noteikumu 32. punktā minētajām darbībām un šo noteikumu 47. un 51. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saskaņā ar pārrēķinu samazina projektam pieļaujamo publiskā finansējuma intensitāti.
68. Pēc šo noteikumu 67.2. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījuma saņemšanas sadarbības iestāde pārbauda pārrēķinā izmantotos datus un rezultātu, ievērojot šo noteikumu 42., 47. punktā, 52.2. apakšpunktā un 1. pielikumā minētos nosacījumus. Finansējuma saņēmējam sniedz informāciju par pārbaudes rezultātiem.
69. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi, sadārdzinās izmaksas vai šo noteikumu 67.2.1. apakšpunktā minētā pārrēķina rezultātā tiek pārsniegts sākotnēji piešķirtais publiskā finansējuma apmērs, finansējuma saņēmējs to sedz no saviem līdzekļiem. Labuma guvējs nodrošina, ka ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem netiek pārsniegts projekta kopējais piešķirtais finansējuma apmērs un tiek ievērota šo noteikumu 47., 48., 48.1 punktā un 52.2. apakšpunktā minētā atbalsta intensitāte.
70. Projektu īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija vai tās deleģēta iestāde kopīgi ar sadarbības iestādi nodrošina projektu vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu. Vidusposma zinātniskās kvalitātes izvērtējumu neveic projektiem, kuru darbību īstenošanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. Darbību īstenošanas termiņu nosaka, ievērojot šo noteikumu 37. punktā minētos atbalstāmo darbību uzsākšanas nosacījumus. Projektu vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu veic, ievērojot šādus nosacījumus:
70.1. izvērtējumus veic zinātnisko ekspertu datubāzē iekļautie eksperti, kurus atbilstoši šo noteikumu 54. punktam sadarbības iestāde nodrošina kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi;
70.2. sadarbības iestāde izstrādā un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņo izvērtējumu standartformas. Projektiem, kuri tiek īstenoti 24 mēnešus vai ilgāk, vidusposma izvērtējums tiek paredzēts ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms projekta īstenošanas termiņa beigām. Projektiem, kuri tiek īstenoti 13 mēnešus vai ilgāk, bet nepārsniedzot 23 mēnešus, vidusposma izvērtējums tiek paredzēts samērīgi projekta vidusposmā. Eksperti izvērtē, kā projekta izpildes progress saskan ar plānoto, un, ja nepieciešams, sniedz ierosinājumus darba plāna koriģēšanai, bet gala rezultātu izvērtējumā – izvērtē un pamato, cik lielā mērā pētniecības pieteikumu plānotie rezultāti ir sasniegti (novērtējumu izsakot arī procentos);
70.3. sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs iepazīstas ar vidusposma rezultātu izvērtējuma secinājumiem un ieteikumiem un, ja nepieciešams, vienojas par grozījumiem projekta darba plānā. Ja vidusposma rezultātu izvērtējums ir negatīvs, sadarbības iestāde sasauc starpinstitūciju sanāksmi ar Izglītības un zinātnes ministriju, atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju. Starpinstitūciju sanāksmes dalībnieki iepazīstas ar šo noteikumu 70.1. apakšpunktā minēto zinātnisko ekspertu atzinumiem un vienojas par grozījumiem projekta darba plānā vai nepieciešamību lauzt līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu;
70.4. gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu sadarbības iestāde izmanto lēmuma pieņemšanā par projekta mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanu. Pamatojoties uz gala izvērtējumu par projektā plānoto rezultātu sasniegšanas līmeni, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu. Par minēto lēmumu sadarbības iestāde informē atbildīgo iestādi.
71. Labuma guvējs kapitalizē pētniecības izmaksas un veido nemateriālos aktīvus visos gadījumos, kad to pieļauj 38. Starptautiskais grāmatvedības standarts "Nemateriālie aktīvi", kurš apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulu Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1606/2002.
72. Lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem pieņem līdz Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam. Lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt saskaņā ar Komisijas regulas 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.
73. Projektu īsteno 36 mēnešu laikā no projekta uzsākšanas datuma, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. septembrim.
74. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē publicē informāciju atbilstoši Padomes regulas Nr. 2021/1060 50. pantam.
75. Ja atbalsts sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, atbalsta sniedzējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam.
75.1 Ja atbalsts sniegts saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831, atbalsta sniedzējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts atbilstoši Komisijas regulas 2023/2831 6. panta 3. un 7. punktam. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas.
76. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.
77. Finansējuma saņēmējs nodrošina šo noteikumu 7.4. apakšpunktā minēto nacionālo rādītāju uzkrāšanu divus gadus pēc projekta īstenošanas beigām un uzkrātos datus iesniedz 10 darba dienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma.
78. Sadarbības iestāde uzrauga komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu ar saimniecisku darbību saistītos projektos un komercdarbības atbalsta izslēdzošo nosacījumu ievērošanu ar saimniecisku darbību nesaistītos projektos.
Ministru prezidente E. SiliņaIzglītības un zinātnes ministre A. Čakša
1. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 25. jūnijanoteikumiem Nr. 407
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ar saimniecisku darbību saistīta projekta vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķins
| r. p. k. | Labuma guvējs | Labuma guvējs | Projekta darbība | Attiecināmās izmaksas (euro) | Publiskā finansējuma intensitāte (IP%) |
|---|---|---|---|---|---|
| r. p. k. | nosaukums | komersanta kategorija | Projekta darbība | [A] | [B] |
| 1. | projekta iesniedzējs [nosaukums] | tehniski ekonomiskā priekšizpēte | |||
| 2. | projekta iesniedzējs [nosaukums] | fundamentālie pētījumi | |||
| 3. | projekta iesniedzējs [nosaukums] | rūpnieciskie pētījumi | |||
| 4. | projekta iesniedzējs [nosaukums] | eksperimentālā izstrāde | |||
| 5. | projekta iesniedzējs [nosaukums] | tehnoloģiju tiesību aizsardzība | 50 | ||
| 6. | projekta iesniedzējs [nosaukums] | projekta daļa Nr. 1 | 0 | 0,000 | |
| 7. | sadarbības partneris Nr. 1 [nosaukums] | tehniski ekonomiskā priekšizpēte | |||
| 8. | sadarbības partneris Nr. 1 [nosaukums] | fundamentālie pētījumi | |||
| 9. | sadarbības partneris Nr. 1 [nosaukums] | rūpnieciskie pētījumi | |||
| 10. | sadarbības partneris Nr. 1 [nosaukums] | eksperimentālā izstrāde | |||
| 11. | sadarbības partneris Nr. 1 [nosaukums] | tehnoloģiju tiesību aizsardzība | 50 | ||
| 12. | sadarbības partneris Nr. 1 [nosaukums] | projekta daļa Nr. 2 | 0 | 0 | |
| 13. | Projekts | Projekts | Projekts | 0 | 0 |
| 14. | Pamatojums publiskā finansējuma intensitātes palielināšanai – Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta: | Pamatojums publiskā finansējuma intensitātes palielināšanai – Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta: | Pamatojums publiskā finansējuma intensitātes palielināšanai – Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta: | Pamatojums publiskā finansējuma intensitātes palielināšanai – Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta: | Pamatojums publiskā finansējuma intensitātes palielināšanai – Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta: |
| 14. | "i" punkta pirmais ievilkums | "i" punkta pirmais ievilkums | "i" punkta pirmais ievilkums | "i" punkta pirmais ievilkums | |
| 14. | "i" punkta otrais ievilkums | "i" punkta otrais ievilkums | "i" punkta otrais ievilkums | "i" punkta otrais ievilkums | |
| 14. | "ii" punkts | "ii" punkts | "ii" punkts | "ii" punkts |
Piezīmes.1. Ievēro Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi" 41. un 46. punktā minētos nosacījumus.2. Sniedz informāciju par katru sadarbības partneri, kas gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no tā projekta ietvaros veiktās darbības.3. Projektu iesniegumu atlases kārtās ar saimniecisku darbību saistītos projektos fundamentālie pētījumi nav atbalstāmi.4. Tehniski ekonomiskās priekšizpētes izmaksas nav attiecināmas, ja finansējumu ar saimniecisku darbību saistīta projekta īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.
2. pielikumsMinistru kabineta2024. gada 25. jūnijanoteikumiem Nr. 407
Tehniski ekonomiskās priekšizpētes izstrādāšanas metodika
| Tehniski ekonomiskā priekšizpēte ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes.Sagatavojot tehniski ekonomiskās priekšizpētes dokumentāciju, atbalsta saņēmējam jāņem vērā šajā materiālā iekļautā informācija par priekšizpētes sagatavošanu. Priekšizpētē iekļaujamā informācija neaprobežojas ar šajā materiālā norādītajiem jautājumiem, priekšizpētē ir jāiekļauj vispusīga informācija un analīze par pētījuma komercializācijas potenciālu. | Tehniski ekonomiskā priekšizpēte ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes.Sagatavojot tehniski ekonomiskās priekšizpētes dokumentāciju, atbalsta saņēmējam jāņem vērā šajā materiālā iekļautā informācija par priekšizpētes sagatavošanu. Priekšizpētē iekļaujamā informācija neaprobežojas ar šajā materiālā norādītajiem jautājumiem, priekšizpētē ir jāiekļauj vispusīga informācija un analīze par pētījuma komercializācijas potenciālu. |
|---|---|
| Tehnoloģijas apraksts un tās izmantošana | • Tehnoloģijas apraksts, norādot tās darbības galvenos principus un piemītošās īpašības. Jāapraksta problēma, kuru risina piedāvātā tehnoloģija, t. i., kāds ir tehnoloģijas sniegtais labums un tās mērķis.• Jāsniedz apliecinājums, ka tehnoloģija darbojas un ar to ir iespējams sasniegt rezultātus (jāsniedz informācija par līdz šim veiktajiem testiem un aprēķiniem un par iegūtajiem datiem, kas pamato tehnoloģijas pielietojumu un rezultātus).• Jānorāda, uz kādiem publicētiem vai patentētiem rezultātiem balstās piedāvātā tehnoloģija (jānorāda avoti).• Jānovērtē, kādā attīstības stadijā atrodas tehnoloģija, un jānorāda turpmāk veicamie un nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos par tehnoloģijas darbību un turpmāku tehnoloģijas komercializācijas iespējamību. Jānorāda, līdz kādai pakāpei plānots tehnoloģiju attīstīt šā projekta ietvaros un kādi varētu būt tehnoloģijas turpmākie attīstības virzieni (tehnoloģijas nākotnes potenciāls).• Jāidentificē riski un tehnoloģiskie izaicinājumi, kas saistīti ar tehnoloģijas attīstīšanu līdz tādai pakāpei, lai to varētu potenciāli ieviest tirgū.• Jāizvērtē tehnoloģijas vājās puses un ar tās pielietošanu saistītās problēmas un ierobežojumi.• Jāapraksta šobrīd pastāvošie analogie risinājumi un jāsniedz izstrādātās tehnoloģijas funkcionalitātes un citu raksturojošo rādītāju salīdzinājums ar analogiem, pamatojot jaunās tehnoloģijas priekšrocības (piemēram, efektivitāte, lietošanas priekšrocības, zemākas ražošanas vai ekspluatācijas izmaksas, savietojamība ar citām tehnoloģijām, ietekme uz vidi, enerģijas patēriņš, drošība u. c.).• Attiecībā uz tehnoloģijas pielietošanas daudzveidību nepieciešams novērtēt, vai tā pielietojuma ziņā ir specifiska un vērsta uz kādu šauru pakalpojumu vai produktu nišu vai – gluži pretēji – plaši pielietojama. |
| Tirgus | • Jāidentificē potenciālie tehnoloģijas (vai produkta/pakalpojuma, ar ko saistīta izstrādātā tehnoloģija) patērētāji un jānovērtē attiecīgā tirgus potenciālais pieprasījums.• Nosakot potenciālā tirgus apmēru, jāņem vērā ne tikai specifiskas prasības un regulējums nozarē, bet arī sociālekonomiskie un ģeogrāfiskie apstākļi (piemēram, klimats var ietekmēt tehnoloģijas pielietojumu atsevišķos reģionos), tādējādi aprēķiniem izmantojot datus par tādiem tirgiem, kuru apgūšana ir reāla.• Jāizvērtē, vai izstrādāto tehnoloģiju ir iespējams "patērēt" esošajā tirgus situācijā, izmantojot jau izveidoto infrastruktūru (t. i., vai tehnoloģija ir savietojama ar esošajām tehnoloģijām un procesiem). Iespējams, tehnoloģijai vai pastāvošajai infrastruktūrai jāveic papildu pielāgojumi, lai tehnoloģiju varētu ieviest tirgū. |
| Ekonomiskais pamatojums | • Nepieciešams novērtēt, cik ilgs laiks un cik lieli finanšu resursi būs nepieciešami, lai tehnoloģiju attīstītu līdz tādai pakāpei, lai to varētu piedāvāt tirgū.• Jāpamato, ka tehnoloģijas komercializācija var būt rentabla (tehnoloģijas attīstīšanas un ieviešanas rezultātā gūtajam labumam jābūt lielākam nekā veiktajām investīcijām).• Priekšizpētē jāietver prognoze, prognozējot ne tikai tehnoloģijas ieviešanas izmaksas (tai skaitā nepieciešamo atļauju saņemšanas un licencēšanas izmaksas), bet arī turpmākās nu jau konkrēta produkta prognozētās ražošanas, ekspluatācijas, mārketinga u. c. izmaksas. |
| Cita būtiska informācija | • Intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšana – vai tehnoloģija var tikt aizsargāta ar patentu; kāda ir varbūtība, ka trešā puse tehnoloģiju spēs nokopēt; vai šobrīd uz tehnoloģiju ir reģistrēts kāds patents; vai, ieviešot tehnoloģiju tirgū, netiks pārkāptas jau nostiprinātas intelektuālā īpašuma tiesības.• Informācija par citām pētniecības organizācijām vai komersantiem, kas veic līdzīgas tehnoloģijas izstrādi, – kā tas var ietekmēt šo projektu un kāds ir risks, ka kāds "pasteigsies priekšā", tādējādi samazinot tehnoloģijas vērtību un tās komercializācijas iespējas.• Pētniecības drošības aspekti – vai izstrādni var viegli kopēt; vai tā var tikt izmantota citiem divējāda lietojuma mērķiem, nekā aprakstīts projektā.• Priekšizpētes rezultātā jāizdara secinājumi, vai tehnoloģija ir komercializējama. |
Šis dokuments neaizstāj oficiālo publikāciju izdevumā Latvijas Vēstnesis. Mēs neuzņemamies atbildību par iespējamām neprecizitātēm, kas radušās oriģināla pārveidošanā šajā formātā.
Šis teksts tiek publicēts saskaņā ar paša avota likumi.lv atkalizmantošanas noteikumiem, nevis saskaņā ar Legalize licenci vai publiskā īpašuma licenci.
likumi.lv
brīvi pieejams (oficiālie valsts izdevumi nav aizsargāti ar autortiesībām)