Kredītiestāžu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa noteikumi

Latvijas Bankas noteikumi Nr. 321Rīgā 2024. gada 30. septembrī

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma50. panta otro un trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm, izņemot nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 67. punkta izpratnē, (turpmāk – kredītiestāde):

1.1. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējos principus;

1.2. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanas prasības;

1.3. prasības informācijas par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu sagatavošanai un iesniegšanai Latvijas Bankā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. reputācijas risks – risks, ka kredītiestādes darbības vai no kredītiestādes neatkarīgu ārēju notikumu rezultātā kredītiestādes klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām personām var izveidoties negatīvs viedoklis par kredītiestādi un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar tās klientiem un citiem darījumu partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt kredītiestādei nepieciešamā finansējuma pieejamību, tai skaitā reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi kredītiestādes darbībai piemītošie riski (piemēram, kredītrisks, likviditātes risks, tirgus risks) un tas var negatīvi ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, kapitāla apmēru un riska profilu;

2.2. biznesa modeļa risks – risks, ka izmaiņas komercdarbības vidē un kredītiestādes nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta kredītiestādes stratēģija vai biznesa modelis, vai kredītiestādes nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas vai dzīvotspējīga un ilgtspējīga biznesa modeļa ieviešanai var negatīvi ietekmēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, kapitāla apmēru un riska profilu;

2.3. kopējais risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (turpmāk – RSNK apmērs) –kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kuri nav pārmērīgas sviras risks, segšanai. RSNK apmēru veido atsevišķu risku (kredītriska, kredīta vērtības korekcijas riska, tirgus riska, operacionālā riska un citu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku, kuri nav pārmērīgas sviras risks) segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra kopsumma;

2.4. vispārējais nepieciešamā kapitāla apmērs (turpmāk – VNK apmērs) – RSNK apmēra un saskaņā ar Kredītiestāžu likuma IV nodaļu aprēķinātā kopējo kapitāla rezervju prasības apmēra kopsumma;

2.5. papildu kapitāla rezerve – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams papildus VNK apmēram, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā. Papildu kapitāla rezerve neaptver pārmērīgas sviras risku;

2.6. pārmērīgas sviras riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs (turpmāk – pārmērīgas sviras RSNK apmērs) – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams pārmērīgas sviras riska segšanai;

2.7. pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerve – kapitāla apmērs, kas saskaņā ar kredītiestādes novērtējumu nepieciešams papildus pārmērīgas sviras RSNK apmēram, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes kapitāls ir pietiekams pārmērīgas sviras riska segšanai iespējamu kredītiestādes darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju iestāšanās gadījumā.

3. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā nosaka pārmērīgas sviras RSNK apmēru un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi paralēli VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves noteikšanai un ņem vērā, ka kredītiestādes rīcībā esošo pašu kapitālu var izmantot, lai vienlaikus nodrošinātu gan VNK apmēra un papildu kapitāla rezerves kopsummu, gan pārmērīgas sviras RSNK apmēra un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezerves kopsummu.

4. Kredītiestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē atbilstoši Kredītiestāžu likuma 50.8 pantā noteiktajam attiecībā uz minētā likuma 36.2 panta prasību ievērošanu.

2. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides vispārējie principi

5. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kas ietver tās darbības nodrošināšanai nepieciešamā kapitāla apmēra pietiekamības novērtēšanu. Par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites, tai skaitā visu novērtējumu un aprēķinu veikšanas, datumu nosaka pārskata gada beigu datumu. Ja kredītiestāde ir uzsākusi darbību pārskata gadā un ir veikusi darbību mazāk nekā deviņus mēnešus, tā par pirmo kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa atskaites, tai skaitā visu novērtējumu un aprēķinu veikšanas, datumu var noteikt nākamā pārskata gada beigu datumu.

6. Kredītiestāde nodrošina, ka kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ir kredītiestādes risku pārvaldības sistēmas un darbības plānošanas neatņemama sastāvdaļa un ka noteikta kapitāla līmeņa uzturēšana neaizstāj risku pārvaldīšanu.

7. Kredītiestāde nodrošina, ka tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ir dokumentēts, tai skaitā:

7.1. ir dokumentēti un atbilstošā vadības līmenī apstiprināti kredītiestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa iekšējie normatīvie dokumenti (tostarp kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģija, politika, procedūras, nolikumi, instrukcijas), kuros nosaka kredītiestādes:

7.1.1. biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas izvērtēšanas kārtību;

7.1.2. lietotās risku un kapitāla definīcijas;

7.1.3. būtisko risku identificēšanas kārtību;

7.1.4. metodoloģiju, ko izmanto, lai noteiktu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, RSNK apmēru, VNK apmēru, papildu kapitāla rezervi, pārmērīgas sviras RSNK apmēru un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi;

7.1.5. rīcībā esošā kapitāla apmēra aprēķināšanas kārtību;

7.1.6. veicamās stresa testēšanas kārtību, ievērojot Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēs EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" noteiktās prasības;

7.1.7. kapitāla plānošanu un vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus un sviras rādītāja mērķi);

7.1.8. darbinieku un struktūrvienību pilnvaras, pienākumus un atbildību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā;

7.1.9. pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā;

7.1.10. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāti, tostarp kritērijus šo noteikumu 12. punktā minēto būtisku izmaiņu kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos un būtisku izmaiņu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātos identificēšanai;

7.1.11. citus būtiskus organizatoriskos un metodoloģiskos aspektus;

7.2. ir dokumentēti kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā izdarītie pieņēmumi un šo pieņēmumu ietekme uz kopējiem rezultātiem.

8. Kredītiestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, pilnveido tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un citus ar kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu saistītos iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši izmaiņām kredītiestādes darbībā un kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos.

9. Par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi un efektīvu funkcionēšanu atbild kredītiestādes padome un valde.

10. Kredītiestādes padome:

10.1. nosaka kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pamatnostādnes, izmantojamās metodes un mērķus;

10.2. apstiprina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku;

10.3. vismaz reizi gadā izskata un apstiprina kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātus un pieņem ar kapitāla pietiekamību saistītos lēmumus.

11. Kredītiestādes valde:

11.1. nodrošina regulāru kapitāla pietiekamības novērtēšanu un pietiekama kapitāla uzturēšanu saskaņā ar kredītiestādes padomes noteikto kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku;

11.2. apstiprina atbilstošus kredītiestādes iekšējos normatīvos dokumentus kapitāla pietiekamības novērtēšanas politikas īstenošanai.

12. Ja laika posmā starp diviem kapitāla pietiekamības novērtējumiem kredītiestādes darbībā vai kredītiestādes darbību ietekmējošajos apstākļos notikušas būtiskas izmaiņas un tā rezultātā var būtiski mainīties kredītiestādes padomes apstiprinātie kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultāti, kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pārskata tās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa skaitliskos rezultātus un, ja nepieciešams, veic jaunu kapitāla pietiekamības skaitlisko novērtējumu. Kredītiestādes padome izskata un apstiprina pārskatītos kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa skaitliskos rezultātus. Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc tam, kad kredītiestādes padome apstiprinājusi pārskatītos kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa skaitliskos rezultātus, sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu "Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz riskiem, kuri nav pārmērīgas sviras risks" un šo noteikumu 2. pielikumu "Kapitāla pietiekamības novērtējuma rezultātu apkopojums, kas attiecas uz pārmērīgas sviras risku".

13. Kredītiestāde nodrošina, ka iekšējā audita funkcijas ietvaros regulāri tiek veikta kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa pārbaude un tā efektivitātes izvērtējums. Par veiktās pārbaudes rezultātiem iekšējā audita funkcijas veicējs sniedz ziņojumu kredītiestādes padomei. Kredītiestāde viena mēneša laikā pēc minētā ziņojuma izskatīšanas kredītiestādes padomē iesniedz Latvijas Bankai šā ziņojuma kopiju, atbilstošās kredītiestādes padomes sēdes protokola izrakstu un informāciju par kredītiestādes padomes pieņemtajiem lēmumiem par kredītiestādes veicamajiem pasākumiem, lai ieviestu iekšējā audita funkcijas veicēja ieteikumus, tai skaitā novērstu iekšējā audita funkcijas veicēja pārbaužu rezultātā konstatētos trūkumus un nepilnības.

14. Kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai var izmantot šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā aprakstītās vienkāršotās metodes vai pašas izstrādātus un tās darbībai un riska profilam pielāgotus iekšējos modeļus, metodes vai pieejas.

15. Kredītiestāde, kas kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai izmanto:

15.1. šo noteikumu 3.3. apakšnodaļā aprakstītās vienkāršotās metodes, papildus veic šo metožu kvantitatīvo piemērotības kredītiestādes darbībai un riska profilam izvērtējumu, ja nepieciešams, pielāgojot minētās metodes kredītiestādes darbībai un riska profilam;

15.2. kredītiestādes pašas izstrādātus un tās darbībai un riska profilam pielāgotus iekšējos modeļus, metodes vai pieejas, nodrošina, ka minētie modeļi, metodes vai pieejas ir dokumentētas kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos. Kredītiestāde pēc Latvijas Bankas pieprasījuma izskaidro tās izstrādāto iekšējo modeļu, metožu vai pieeju teorētisko pamatojumu un pamato to piemērotību kredītiestādes darbībai un riska profilam.

3. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa īstenošanas prasības

3.1. Kredītiestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra un kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana

16. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā kredītiestāde vismaz:

16.1. nosaka tās rīcībā esošā kapitāla apmēru, pamatojoties uz Regulu Nr. 575/2013;

16.2. nosaka kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru;

16.3. nosaka RSNK apmēru un pārmērīgas sviras RSNK apmēru;

16.4. nosaka VNK apmēru;

16.5. nosaka papildu kapitāla rezervi un pārmērīgas sviras riska kapitāla rezervi;

16.6. veic kapitāla plānošanu vismaz turpmākajiem trim gadiem un nosaka vēlamo kapitāla līmeni (kapitāla pietiekamības mērķus un sviras rādītāja mērķi).

17. Lai noteiktu kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kredītiestāde:

17.1. identificē tās darbībai piemītošos un varbūtējos riskus un nosaka to būtiskumu, izmantojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus kritērijus;

17.2. identificē riskus, kuri tiks iekļauti kapitāla pietiekamības novērtējumā, un nosaka, kuriem riskiem kredītiestāde kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā aprēķina to segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un kuriem riskiem to neaprēķina, bet izmanto citas risku pārvaldīšanas, tai skaitā mazināšanas, metodes;

17.3. nosaka kredītiestādes darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanas metodoloģiju;

17.4. izvērtē riskus, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, saskaņā ar šo noteikumu 3.2. apakšnodaļu;

17.5. izvērtē riskus, kuriem Regula Nr. 575/2013 nenosaka pašu kapitāla prasības, saskaņā ar šo noteikumu 3.3. apakšnodaļu.

3.2. Risku, kuriem Regula Nr. 575/2013 nosaka pašu kapitāla prasības, izvērtējums

18. Kredītiestāde izvērtē saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriska un darījuma partnera kredītriska (turpmāk – kredītrisks), tirgus riska, kredīta vērtības korekcijas riska, norēķinu riska un operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā attiecīgā riska segšanai, kā arī izvērtē pašu kapitāla prasības apmēra, kas nepieciešams Regulā Nr. 575/2013 noteiktās sviras rādītāja pašu kapitāla prasības izpildei, pietiekamību tās darbībai piemītošā pārmērīgas sviras riska segšanai. Ja kredītiestādes vērtējumā saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 aprēķinātās kredītriska, tirgus riska, kredīta vērtības korekcijas riska, norēķinu riska un operacionālā riska pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā attiecīgā riska segšanai vai aprēķinātais sviras rādītāja pašu kapitāla prasības izpildei nepieciešamā pašu kapitāla prasības apmērs nav pietiekams kredītiestādes darbībai piemītošā pārmērīgas sviras riska segšanai, kredītiestāde nosaka papildu kapitālu attiecīgā riska segšanai.

19. Kredītiestāde šo noteikumu 18. punktā minēto izvērtējumu veic kvantitatīvi, papildus ņemot vērā attiecīgi šo noteikumu 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3. vai 3.2.4. apakšnodaļas prasības attiecībā uz kredītriska, tirgus riska un kredīta vērtības korekcijas riska, operacionālā riska un pārmērīgas sviras riska izvērtēšanu, un nodrošina, ka izvērtējums aptver attiecībā uz:

19.1. kredītrisku – visus kredītriskam pakļautos riska darījumus;

19.2. tirgus risku – visas pozīcijas, kuras iekļautas tirdzniecības portfelī, un visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kuras ietekmē ārvalstu valūtu risks vai preču risks;

19.3. operacionālo risku – visus kredītiestādes produktus, darbības veidus, procesus un sistēmas.

3.2.1. Kredītrisks

20. Lai aprēķinātu kredītriska pašu kapitāla prasības apmēru, kredītiestāde kredītriskam pakļauto riska darījumu riska svērto vērtību kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, reizina ar 8 procentiem.

21. Kredītiestāde, izvērtējot kredītriska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto standartizēto pieeju, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā kredītriska segšanai, veic vismaz šādus papildu kredītriska novērtējumus:

21.1. kredītiestāde izvērtē riska darījumiem, kas nodrošināti ar hipotēku uz nekustamo īpašumu, piemērotās riska pakāpes atbilstību prognozētajai situācijai nekustamā īpašuma tirgū, analizējot, vai ir konstatēta klientu maksātspējas pasliktināšanās, nodrošinājuma vērtības samazinājums, tā realizēšanas grūtības vai citas negatīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū vai ekonomikā;

21.2. kredītiestāde izvērtē portfelim, ko veido riska darījumi ar privātpersonām vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piemērotās riska pakāpes pamatotību, analizējot minētajā portfelī iekļauto riska darījumu kvalitātes izmaiņu statistiku un granularitāti;

21.3. kredītiestāde izvērtē prasībām pret dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām piemērojamās 0 procentu riska pakāpes atbilstību, ņemot vērā to finansiālo stāvokli un izvērtējumā iekļaujot arī riska darījumus, kuriem 0 procentu riska pakāpe piemērota saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 114. panta 4. punktu;

21.4. kredītiestāde izvērtē tās izmantoto kredītriska mazināšanas paņēmienu efektivitāti un gadījumā, ja tie varētu izrādīties mazāk efektīvi, nekā plānots, analizē vajadzību noteikt šo zaudējumu segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru.

22. Lai nodrošinātu izvērtējumu savai darbībai piemītošā kredītriska noteikšanai atbilstoši šo noteikumu 21. punkta prasībām, kredītiestāde uzkrāj datus par kredītriskam pakļauto riska darījumu vēsturi, tai skaitā par aizdevuma un aizņēmēja ienākumu valūtu sakritību, maksājumu kavējumiem, aizdevumu pārskatīšanu, nodrošinājuma vērtības izmaiņām, nodrošinājuma realizācijas gadījumiem un tā pārdošanas cenu, finanšu pārskatos atzītiem vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas noteikti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. augusta regulu (ES) 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002, un citu informāciju.

3.2.2. Tirgus risks un kredīta vērtības korekcijas risks

23. Kredītiestāde, izvērtējot tirgus riska pašu kapitāla prasības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju, apmēra pietiekamību tās darbībai piemītošā tirgus riska segšanai, veic šādus papildu tirgus riska novērtējumus:

23.1. kredītiestāde aprēķina neto ārvalstu valūtu un zelta pozīcijas lieluma reizinājumu ar attiecīgo valūtu kursu un zelta kursa gada svārstīgumu, ko nosaka kā standartnovirzi atbilstoši pozīciju turēšanas periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz reprezentatīvajiem vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm, un salīdzina iegūto reizinājumu ar ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju;

23.2. kredītiestāde aprēķina kapitāla instrumentu pozīcijas lieluma reizinājumu ar kapitāla instrumentu pozīcijas vērtības gada svārstīgumu, ko nosaka kā standartnovirzi atbilstoši pozīcijas turēšanas periodam un vēlamajam ticamības intervālam, pamatojoties uz reprezentatīvajiem vēsturiskajiem datiem un nākotnes aplēsēm, un salīdzina iegūto reizinājumu ar kapitāla instrumentu pozīcijas riska pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulā Nr. 575/2013 aprakstīto vienkāršoto standartizēto pieeju;